Anotācija (ex-ante)

Šobrīd nav noteikta kārtība iesaucamo reģistrācijai, uzskaitei un iesaukšanai, kā arī kārtība, kādā Aizsardzības ministrija iegūst informāciju no valsts informācijas sistēmām, to apstrādā un glabā.

Sagatavotais tiesību akts paredz, ka iesaucamo reģistrāciju veiks Aizsardzības ministrija un reģistrā iekļaut informāciju par visiem Latvijas pilsoņiem — vīriešiem, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra un sasnieguši 17 gadu vecumu, kā arī informāciju par tiem pilsoņiem, kuri valsts aizsardzības dienestam pieteikušies brīvprātīgi. Noteiktais vecums— 17 gadi — ir optimāls, lai nodrošinātu, ka pilsonis var tikt iesaukts dienestā Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajā daļā noteiktajos termiņos. Gadījumā, ja iesaucamais neiegūst izglītību vidējās izglītības pakāpē, viņš ir pakļauts iesaukšanai uzreiz pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Tiesību akts detalizēti nosaka reģistrā par iesaucamo iekļaujamos personas datus. Šie personas dati, kā piemēram izglītības iestādes, kurā iegūta vai tiek apgūta izglītības programma, nosaukums, iegūtās vai iegūstamās izglītības pakāpe un iegūšanas laika posms, vai arī datums, līdz kuram iesaucamajam ir noteikta invaliditāte, tiek apstrādāti, lai veiksmīgi nodrošinātu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likumam, kā arī, lai jau sākotnēji veiktu datu pārbaudi par personas atbilstību valsts aizsardzības dienesta kritērijiem un netērējot resursus uz padziļinātu pārbaužu veikšanu personām, kuras jau pēc šiem datiem ir identificējamas kā dienestam nederīgas. Reģistra mērķis ir nodrošināt, ka iegūstot datus no citām valsts informācijas sistēmām, reģistrā dati tiek apstrādāti pēc iespējas automatizēti, atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajai un trešajai daļai nosakot, kad iesaucamais ir pakļauts iesaukšanai, kā arī identificējot, ka atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 8. panta pirmajai daļai iesaucamais nav pakļauts valsts aizsardzības dienestam un nav reģistrējams atlasei pēc nejaušības principa. Lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdīgumu, reģistrā fiksējama informācija par iemeslu, kādēļ persona nav tikusi reģistrēta atlasei pēc nejaušības principa, bet, ja tikusi reģistrēta  - atlases datumu un iesaucamajam piešķirto numuru tajā. Attiecībā uz iesaucamajiem, kuri pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi, savukārt obligāti fiksējams pieteikuma saņemšanas laiks, jo paredzams, ka par dienestu var būt lielāka interese nekā iespējas nodrošināt dienesta vietas. Reģistrā fiksējamas arī visas turpmākā ar iesaukšanu saistītā informācija, t.sk. veselības pārbaudes rezultāti, atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 7. panta pirmajai daļai pieņemto lēmumu, informācija par valsts aizsardzības militārā dienesta aizstāšanu ar valsts aizsardzības civilo dienestu.

Veselības pārbaudes rezultāti atbilstoši Aizsardzības ministra 2007. gada 21. augusta noteikumiem Nr.63-NOT "Kārtība, kādā veic medicīnisko pārbaudi miera un mobilizācijas gadījumā personām, kuras pretendē uz karavīru un militāro darbinieku amatiem Nacionālajos bruņotajos spēkos, iesaucamajiem valsts aizsardzības dienestā, karavīriem, valsts aizsardzības dienesta karavīriem, militārajiem darbiniekiem, zemessargu kandidātiem, zemessargiem, rezerves karavīriem, Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies dienestam rezervē un rezervistiem" paredz šādus ārstu komisijas lēmumus:
- derīgs militārajam dienestam bez ierobežojumiem
- derīgs militārajam dienestam; speciālā kontingenta
- gaisa desanta vai jūras dienestam nederīgs, derīgs ierobežoti militārajam dienestam miera laikā,
- militārajam dienestam nederīgs miera laikā, derīgs ierobežoti militārajam dienestam mobilizācijas gadījumā,
- militārajam dienestam nederīgs, noņemt no uzskaites;
- Medicīniskā pārbaude atlikta.

Tiesību akts paredz, ka informāciju attiecībā par iegūto vai iegūstamo izglītību, militāro pieredzi un darbavietu iesaucamais var iesniegt pats, papildus iesniedzot arī dokumentu, kas apstiprina sniegtās informācijas patiesumu. Tiek sagaidīts, ka šāda informācija tiks iesniegta, galvenokārt, par tiem iesaucamajiem, kuri izglītību ir ieguvuši vai iegūst ārvalstīs, ir ieguvis militāro pieredzi ārvalstīs vai aktuālā darbavieta ir ārvalstīs, ņemot vērā, ka šāda veida informācija citās valsts informācijas sistēmās nav pieejama. Šo informāciju iesaucamie sniedz piesakoties dienestam brīvprātīgi vai arī pēc pavēstes saņemšanas par iesaukšanu dienestā atlases pēc nejaušības principa rezultātā, aizpildot anketu vienotajā rekrutēšanas platformā "klustikaravirs.lv". Sniegtās informācijas apliecinošo dokumentu iesniegšana ir nepieciešama informācijas patiesuma pārbaudei, lai nepieļautu iesaucamo iespējamu mērķtiecīgu nepatiesu ziņu sniegšanu par sevi, tādā veidā sekmējot izvairīšanos no iesaukšanas dienestā.

Atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 3. panta otrajai daļai, valsts aizsardzības dienestam pakļautajās personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to var aizstāt ar alternatīvo dienestu. Lai konstatētu šos apstākļus, paredzēts, ka valsts aizsardzības dienestam pakļautā persona pēc savas izvēles sniegs pieteikumu kontroles komisijai ar informāciju, kas pamato šo pārliecību un ar savu piekrišanu kontroles komisijai ļaus apstrādāt šo informāciju, lai izvērtētu pieteikumu un sniegtu savu atzinumu.

Ja iesaucamais Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajā daļā norādītajā termiņā netiek atlasīts iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā, viņu noņem no valsts aizsardzības dienesta uzskaites un ieskaita nacionālo bruņoto spēku rezervē kā rezervistu. Tiesību akta projekts atbilstoši paredz personas pārvietošanu no reģistra aktuālās datubāzes uz arhīva datubāzi, turpmāk uzglabājot datus tikai ļoti ierobežotā apjomā. Noteikti arī visi pārējie gadījumi, kuros informāciju pārvieto no reģistra aktuālās datubāzes uz arhīva datubāzi.

Dati reģistrā tiks reģistrēti tikai elektroniski automatizētā veidā. Reģistrs atradīsies slēgtā drošības perimetrā ar atsevišķu izplatīšanas līmeni. Reģistrā uzkrātā informācija būs pieejama tikai Aizsardzības ministrijas darbiniekiem ar noteiktu piekļuves līmeni. Līdz jaunas valsts informācijas sistēmas izveidei visi personas dati arī tiks apstrādāti tikai elektroniski, taču manuāli ar atsevišķiem datu pieprasījumiem no attiecīgo valsts informācijas sistēmu un reģistru turētājiem. Dati tiks apkopoti XML/XLSX datnēs Excel formātā un tiks uzglabāti drošā Aizsardzības ministrijas serverī. Datu manuālā apstrāde būs pieejama tikai attiecīgiem Aizsardzības ministrijas darbiniekiem ar noteiktu piekļuves līmeni.

Tiesību akts nosaka iesaukšanas kārtību, paredzot, ka pēc informācijas pārbaudes iesaucamie, kuriem nav konstatēti ierobežojumi pildīt dienestu, saņem pavēsti, kurā noteikta arī ierašanās uz veselības pārbaudi. Šī kārtība ir vienāda iesaucamajiem, kuri dienestam pieteikušies brīvprātīgi un iesaucamajiem, kuri dienestam atlasīti pēc nejaušības principa. Iesaucamie, kuri atlasīti pēc nejaušības principa mēneša laikā pēc pavēstes saņemšanas atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 9. panta otrajai daļai var lūgt dienestu svarīgu iemeslu dēļ atlikt. Neatkarīgi no tā, ka iesaucamais lūdzis dienestu atlikt, viņam jāizpilda visas pavēstē noteiktās darbības, jo lēmumu par dienesta atlikšanu var tikt pieņemt tikai pēc personas atbilstības dienestam izvērtēšanas. Arī izvērtēt militārā dienesta aizstāšanu ar civilo dienestu var tikai pēc tam, kad ir skaidrs, ka persona ir iesaucama dienestā.

Aizsardzības ministrijas iegūtie personas dati par iesaucamo līdz Valsts aizsardzības dienesta 7. pantā minētajiem lēmumiem attiecībā uz iesaucamo tiks apstrādāti reģistra aktuālajā bāzē. Ja atlases laikā, iesaucamā datiem atrodoties reģistra aktuālajā datubāzē, iesaucamajam ir iestājusies nāve, dati par attiecīgo iesaucamo no reģistra pilnībā tiek dzēsti. Tiesību akts nosaka, kuri personas dati pēc lēmuma pieņemšanas tiek nodoti uz reģistra arhīva datubāzi, kurā tiek glabāti dati par iesaucamajiem, kuri dienestam nav pakļauti, nav atlasīti iesaukšanai, saņēmuši lēmumu par neiesaukšanu, dienesta atlikšanu vai no dienesta ir atvaļināti. Dati par pilsoņiem, kuri Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajā daļā norādītajos termiņos nav atlasīti iesaukšanai dienestā reģistra arhīva datubāzē tiek glabāti 11 gadus, savukārt dati par pilsoņiem, kuri ir tikuši iesaukti dienestā - 18 gadus. Reģistra arhīva datubāze no personas datiem saturēs tikai pilsoņa vārdu, uzvārdu un personas kodu, tāpēc lielākā daļa no personas datiem, kuri ir tikuši apstrādāti reģistra aktuālajā datubāzē, viena mēneša laikā tiks dzēsti. Taču tajā tiks uzglabāta informācija par to, kāds ir šīs personas statuss attiecībā uz valsts aizsardzības dienestu - nav iesaukts dienestā, nav pakļauts dienestam, ir dienestu beidzis, un šī statusa apliecinoša administratīvā informācija. Šāda reģistra arhīva datubāzes uzturēšana ir nepieciešama, lai iesaukšanas periodos būtu zināmas personas, kuras dienestam nav pakļautas, lai Aizsardzības ministrija atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 6. panta trešajai daļai varētu sniegt tai pieprasīto informāciju, informācija par konkrētas personas neiesaukšanu dienestā var pārbaudīt audita nolūkiem, kā arī, lai aizsardzības un iesaukumu plānošanas laikā būtu iespējams apkopot depersonalizētu statistiku par iesaukumu rezultātiem, piemēram, veselības stāvokļa neatbilstības dēļ dienestam nederīgo iesaucamo vidējo skaitu. Informācijas glabāšanas termiņš reģistra arhīva datubāzē ir noteikts pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 690 "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem" 6.1. apakšpunktā noteikto termiņu.

Tiesību akts paredz arī reģistrā apstrādāto datu nodošanu uz aizsardzības nozares personāla, tai skaitā, rezerves personāla uzskaites sistēmu. Pēc datu nodošanas šie dati viena mēneša laikā no reģistra tiek dzēsti. Aizsardzības nozares personāla uzskaites sistēmā tiek nodoti dati tikai par tiem iesaucamajiem, kuri dienestā ir iesaukti un ir uzsākuši dienestu kā valsts aizsardzības dienesta karavīri, līdz pat atvaļināšanas brīdim. Ministru kabineta noteikumu Nr. 779 "Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē, uzskaita un iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem" II nodaļa nosaka, ka rezerves karavīru un rezervistu reģistrācija un uzskaite tiek veikta Nacionālo bruņoto spēku rezerves karavīru un rezervistu reģistrā. Atbilstoši šo noteikumu 4.2.1. un 4.2.2. apakšpunktam par rezervistiem ir uzskatāmi Latvijas pilsoņi vīrieši, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu, kā arī Latvijas pilsones sievietes, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu un ir izteikušas vēlmi tikt ieskaitītām rezervistos. Atbilstoši Militārā dienesta likuma 64. panta ceturtajai daļai rezervistu mobilizācijas gadījumā var iesaukt aktīvajā dienestā, ja tas atbilst veselības prasībām un nav sodāmības. Valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu reģistrācijas, iesaukšanas un atlases laikā tiek pārbaudīta arī šāda veida informācija, kuru ir būtiski paturēt rezerves personāla uzskaites sistēmā arī gadījumos, kad iesaucamais netiek iesaukts valsts aizsardzības dienestā, lai izvērtējot mobilizācijas plānus, kā arī pašas mobilizācijas gadījumā Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem būtu pēc iespējas precīzāka informācija par mobilizējamo rezerves personālu, kā arī, lai mobilizācijas gadījumā rezervistiem, piemēram ar I grupas invaliditāti netiktu saukti aktīvajā dienestā.

Šobrīd nav noteikti nosacījumi un kārtība atlasei pēc nejaušības principa.

Valsts aizsardzības dienesta likuma 4.panta trešā daļa nosaka, ka, lai nokomplektētu trūkstošo iesaukuma daļu iesaukšana valsts aizsardzības militārajā dienestā notiek, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa. Atlasi pēc nejaušības principa rīko Valsts aizsardzības dienesta likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā militārā dienesta veida, proti 11 mēnešu dienesta NBS vienībā, izpildei. Tiesību akts paredz, ka lai nokomplektētu pavēlē noteikto valsts aizsardzības dienesta karavīru skaitu, kā arī nodrošinātu efektīvu resursu izlietojumu, AM atlasē pēc nejaušības principa atlasa lielāku skaitu iesaucamo. Šobrīd prognozējams, ka tiks atlasīts vismaz par 30% lielāks iesaucamo skaits, bet pēc pirmā valsts aizsardzības dienesta iesaukuma nokomplektēšanas šī prognoze varētu mainīties, ņemot vērā veselības pārbaužu rezultātus. Tāpat tiesību aktā noteikts, ka gadījumos, ja trūkstošā iesaukuma daļa ir mazāka par administratīvo teritoriju vienību skaitu, aizsardzības ministrs lemj par atlases pēc nejaušības principa rīkošanu. Tas noteikts, jo modelējot iesaucamo sadalījumu pa novadiem gadījumos, ja iesaucamo skaits nepārsniedz 43, no atsevišķiem novadiem pilsoņi iesaukti netiktu, kas varētu tikt uztverts ļoti neviennozīmīgi.

Atlasei pēc nejaušības principa reģistrēs tos iesaucamos, kas attiecīgajā brīdī atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 2.panta otrajai daļai kvalificējas iesaukšanai un par kuriem nav ticis konstatēts, ka pastāv Valsta aizsardzības dienesta likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktie apstākļi, kas neļautu pilsoni iesaukt dienestā. Ja šādi apstākļi tiks konstatēti, tie tiks piefiksēti iesaucamo reģistrā atbilstoši tiesību akta 5.5. punktam. Iesaucamajiem, kas reģistrēti atlasei pēc nejaušības principa, katram tiks piešķirts numurs un pēc tam ar gadījuma skaitļu ģeneratora palīdzību noteikti numuri, kuriem atbilstošie iesaucamie atlasīti dienestam. Visus atlasītos numurus gadījuma skaitļu ģenerators izkārtos nejauši noteiktā secībā, kas veidos rindu. Tas nepieciešams, lai nerastos strīdi gadījumos, ja dienestam pēc visām pārbaudēm atbilst vairāk iesaucamie nekā aizsardzības ministra pavēlē noteiktais iesaucamo skaits 11 mēnešu dienestā.

Atlase pēc nejaušības principa tiek īstenota arī, piemēram, Dānijā un Lietuvā. Izstrādājot tiesību aktu, AM iepazinās ar atlases pēc nejaušības principa organizācija šajās valstīs.

Dānija. Gadā, kad iesaucamajam paliek 18 gadi, viņam tiek izsūtīts uzaicinājums ierasties noteiktajā rekrutēšanas centrā uz t.s. “aizsardzības dienu”. Ierodoties šajā centrā, jaunietis tiek iepazīstināts ar bruņotajiem spēkiem, spēku veidiem u.c. informāciju, tiek pārbaudīta iesaucamā veselība, kā arī tiek pārbaudītas dāņu valodas zināšanas, matemātikas zināšanas, loģiskā domāšana u.c.. Pēc visām pārbaudēm uzreiz tiek noteikts atbilstības līmenis – pilnībā atbilst, daļēji atbilst vai neatbilst. Ja pilnībā atbilst, tad jaunietim tiek izlozēts un piešķirts viņa iesaukšanas numurs. Ja daļēji atbilst, tad arī tiek izlozēts un piešķirts numurs, bet iesaukt šo cilvēku var tikai uz brīvprātības principa. Ja neatbilst, tad jaunietis netiek iesaukts, taču viņam ir iespēja pēc pusgada veikt atkārtotas pārbaudes. Iesaukšanas numuri dalās divos veidos – brīvais numurs (8000-36000) un varbūtības numurs (1-8000).  Ja tiek izlozēts brīvais numurs, persona miera laikā iesaukta netiek, bet ja tiek izlozēts varbūtības numurs, tad pastāv iespēja tikt iesauktam, ja iesaukumu nenokomplektē ar brīvprātīgajiem. No šobrīd publiskajos avotos pieejamās informācijas secināms, ka de facto iesaukumam pilsoņi piesakās brīvprātīgi, atlases pēc nejaušības principa ir kā rezerves risinājums. Papildu informācija par atlasi Dānijā pieejama šeit: https://karriere.forsvaret.dk/varnepligt/forsvaretsdag/under/

Lietuva.
Katru gadu mēnesi pirms iesaukšanas dienestā Aizsardzības ministrija izziņo dienesta datumu un iesaucamo skaitu. Pa šo laiku dienestam var pieteikties brīvprātīgi un šī mēneša laikā arī pārdomāt. Brīvprātīgos iesauc prioritāri, pārējie 18-23 gadīgie iekrīt atlases sarakstā. Atlasi pēc nejaušības principa ģenerē datorprogramma, kura proporcionāli deklarētajām dzīvesvietām pa viņu bruņoto spēku administrētajiem reģioniem izlozē iesauktos un publicē mājaslapā https://sauktiniai.karys.lt. Šeit iesaucamie saņem visu informāciju par dienesta atlikšanas iespējām vai dienesta veida izvēli (kur un līdz kuram datumam jāiesniedz iesniegums), kurā datumā jāierodas uz medicīniskajām pārbaudēm u.c.  Faktiski tiek izlozēti tikai 18-23 gadīgie attiecīgajā kalendārajā gadā, bet tie, kuri dienestu ir atlikuši, tiek iesaukti bez izlozes, tiklīdz atlikšanas iemesli vairs nav spēkā (līdz 26 gadu vecumam). Likums, kur noteikta atlases kārtība, pieejams šeit: https://www.e-tar.lt/portal/en/legalAct/TAR.E9CE9C91C255/asr

Tiesību akts nosaka, ka atlasē pēc nejaušības principa norises laikā kā novērotāji klātienē var pieteikties masu mediju, nevalstisko organizāciju un sabiedrības pārstāvji. Tāpat arī tiek pieņemta varbūtība atlases norisi translēt tiešsaistē Aizsardzības ministrijas sociālo tīklu platformās. Šāds atlases norises process tiek veidots, lai atlases procesu padarītu caurspīdīgāku un atklātāku, tādā veidā mazinot šaubas par atlases rezultātu leģitimitāti. Vienlaikus uzsveram, ka atlases norises laikā redzamā informācija nesaturēs nevienus personas datus.

Šobrīd nav noteikta kārtība, kā valsts pārvaldes iestādes, kā arī kredītiestādes un kredītu devēji pieprasa un AM sniedz informāciju par pilsoņa iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā vai iesaukšanas atlikšanu, kā arī par valsts aizsardzības dienesta izpildes veidu un atvaļināšanu no valsts aizsardzības dienesta, un sniedzamās informācijas apjomu.

Tiesību akts nosaka, ka gadījumos, ja uzskaitītās iestādes pieprasa noteikto informāciju, AM to sniedz izziņas veidā un informāciju sagatavo 10 darba dienu laikā. Kredītiestādes un kredītu devēji informāciju atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 6.panta trešās daļas 2.punktam pieprasa ar kredītinformācijas biroju starpniecību.

Ja pieņemts lēmums par pilsoņa iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, izziņā norāda dienesta uzsākšanas datumu un dienesta izpildes veidu. Ja pieņemts lēmums par dienesta atlikšanu, izziņā norāda noteikto valsts aizsardzības dienesta  laiku. Ja persona dienestu pabeigusi, norāda dienesta izpildes veidu un atvaļināšanas datumu. Visos citos gadījumos norāda tikai informāciju par to, vai persona ir  valsts aizsardzības dienesta uzskaitē vai no tās tikusi noņemta.

Noteikts, ka faktu par valsts aizsardzības dienesta izpildi un atvaļināšanas datumu, AM var sniegt citām valsts pārvaldes iestādēm to funkciju izpildei arī tiešsaistes datu pārraides režīmā. Par ziņu saņemšanu no reģistra tiešsaistes datu pārraides režīmā AM un attiecīgā iestāde slēdz starpresoru vienošanos vai sadarbības līgumu. AM paredz ka šāda vienošanās tiks noslēgta, piemēram, ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu par pilsoņiem, kuri atbilstoši valsts aizsardzības dienesta likuma 32.pantam var pretendēt uz valsts finansētu studiju vietu. 
 

Šobrīd nav noteikts valsts aizsardzības militārā dienesta laikā apgūstamo teorētisko un praktisko zināšanu un prasmju kopumu.

Tiesību akta projektā vispārīgi noteiktas katrā valsts aizsardzības militārā dienesta veidā apgūstamās zināšanas un prasmes, ņemot vērā, ka ļoti detalizēta šādas informācijas atspoguļošana publiskajā vidē rada potenciālu apdraudējumu karavīriem, jo atklāj viņu profesionālo sagatavotību.

Noteikts, ka visos trīs valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidos tiek paredzēta iespēja karavīriem apgūt jaunākā komandējošā sastāva zināšanas un prasmes, pēc būtības -  apgūt jau nākamā līmeņa karjeras apmācību un kļūt par instruktoru. Savukārt, apgūstot rezerves virsnieka kursu valsts aizsardzības dienesta karavīri tiks sagatavoti par rezerves virsniekiem un pratīs vadīt personālu, kontrolēt pakļauto struktūrvienību darbu, spēt uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to sekām.

Šobrīd nav noteikta valsts aizsardzības dienesta atlikšana vai aizstāšana ar alternatīvo dienestu.

Tiesību aktā tiek vispārīgi noteikta kārtība, kādā iesaucamais var lūgt dienestu atlikt vai aizstāt ar alternatīvo dienestu.

Noteikts, ka, neskatoties uz izteikto lūgumu vai iesniegto pieteikumu, iesaucamais netiek atbrīvots no prasības aizpildīt anketu un iziet veselības pārbaudi. Pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība kontroles komisijai par militārā dienesta aizstāšanu ar alternatīvo dienestu precīzāk tiek noteikta Valsts aizsardzības dienesta likuma 5. panta trešajā daļā minētajos noteikumos.