24-TA-2165: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Personu loks, kurām ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (turpmāk – VSNP), un VSNP apmēri ir noteikti Valsts sociālo pabalstu likuma (turpmāk - VSPL) 13. pantā. Saskaņā ar 2023. gadā veiktajiem grozījumiem VSPL (2023. gada 8. marta likums "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" https://likumi.lv/ta/id/340385) VSNP nosaka procentuālā apmērā, noapaļotu līdz veseliem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk – ienākumu mediāna). Atbilstoši VSPL noteiktajam - zemākais VSNP apmērs ir noteikts 20% no ienākumu mediānas. Savukārt 2023. gada 5. oktobra Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2022-34-01 “Par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmās daļas un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam” (turpmāk – ST spriedums) tostarp nosaka likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otro un trešo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam u5. Starptautiskās saistībasn spēkā neesošu no 2025. gada 1. janvāra. Tas savukārt nozīmē, ka šobrīd spēkā esošie 20% no ienākumu mediānas kā zemākais valstī noteiktais minimālo ienākumu slieksnis no 2025. gada 1. janvāra vairs nebūs spēkā esošs, kas attiecīgi arī ietekmē to VSNP apmēru izmaiņas, kuru apmērs ir noteikts 20% apmērā no ienākumu mediānas.
Lai izpildītu ST spriedumu, Labklājības ministrija, izvērtējot visus apstākļus un veicot datu analīzi, pieņēma lēmumu zemāko minimālo ienākumu slieksni paaugstināt no 20% līdz 22% no ienākumu mediānas.
Lai izpildītu ST spriedumu, Labklājības ministrija, izvērtējot visus apstākļus un veicot datu analīzi, pieņēma lēmumu zemāko minimālo ienākumu slieksni paaugstināt no 20% līdz 22% no ienākumu mediānas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir pārskatīt VSNP apmēru personai, kura sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" noteikts personai, lai tā iegūtu tiesības uz vecuma pensiju (turpmāk – pensijas vecumu sasniegusi persona), un personai ar invaliditāti vispārējā gadījumā (likumprojekta ietvaros ar to ir saprotamas tās personas ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis nav slimība no bērnības), ņemot vērā izmaiņas zemākā minimālo ienākumu sliekšņa apmērā, kas paredzētas no 2025. gada 1. janvāra, izpildot ST spriedumā noteikto.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Atbilstoši ST spriedumā noteiktajam, ka likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrā un trešā daļa atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un spēkā neesoša no 2025. gada 1. janvāra.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
VSNP ir viens no valsts sociālo pabalstu veidiem, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. VSPL nosaka personu loku, kurām ir tiesības saņemt VSNP, tostarp piešķiršanas un izmaksas nosacījumus un kārtību.
VSNP tiek finansēts no valsts pamatbudžeta, t.i., no vispārējiem nodokļiem. VSNP piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA).
VSPL 13. panta pirmā daļa noteic, ka VSNP nosaka procentuālā apmērā, noapaļotu līdz veseliem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās ienākumu mediānas un to piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju personai ar invaliditāti) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, vienlaikus nosakot personu loku, kurām uz VSNP ir tiesības, t.sk. pensijas vecumu sasniegušām personām un personām ar invaliditāti.
Savukārt VSPL 13. panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā ir noteikts VSNP apmērs procentuālā apmērā no ienākumu mediānas, proti:
1) 1.1 daļa nosaka, ka pensijas vecumu sasniegušai personai VSNP apmērs ir 20% no ienākumu mediānas;
2) 1.2 daļa nosaka, ka personai ar III invaliditātes grupu vispārējā gadījumā neatkarīgi no nodarbinātības valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 20% apmērā no ienākumu mediānas (personām ar III invaliditātes grupu, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, VSNP apmērs ir 25% apmērā no ienākumu mediānas);
3) 1.3 daļa nosaka, ka personai ar I un II invaliditātes grupu vispārējā gadījumā VSNP apmērs ir 20% apmērā no ienākumu mediānas, kuram piemēro attiecīgi koeficientu 1,4 personai ar I invaliditātes grupu un koeficientu 1,2 personai ar II invaliditātes grupu (personām ar I un II invaliditātes grupu, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, VSNP apmērs ir 25% apmērā no ienākumu mediānas ar attiecīgi piemērojamo koeficienti 1,4 vai 1,2).
VSNP apmēri visām mērķa grupām tiek pārskatīti katra gada 1. janvārī, par pamatu ņemot Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicēto aktuālo ienākumu mediānu. VSNP apmēri tiek publicēti Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/minimalo-ienakumu-limenis.
VSNP saņēmēju grupa ir 22 tūkstoši personas, no kurām 3 tūkstoši ir pensijas vecumu sasniegušas personas un 18,9 tūkstoši personas ar invaliditāti, t.sk. 6 tūkstoši vispārējā gadījumā un 12,7 tūkstoši ar invaliditāti no bērnības un 300 apgādnieka zaudējuma gadījumā.
VSNP tiek finansēts no valsts pamatbudžeta, t.i., no vispārējiem nodokļiem. VSNP piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA).
VSPL 13. panta pirmā daļa noteic, ka VSNP nosaka procentuālā apmērā, noapaļotu līdz veseliem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās ienākumu mediānas un to piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju personai ar invaliditāti) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, vienlaikus nosakot personu loku, kurām uz VSNP ir tiesības, t.sk. pensijas vecumu sasniegušām personām un personām ar invaliditāti.
Savukārt VSPL 13. panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā ir noteikts VSNP apmērs procentuālā apmērā no ienākumu mediānas, proti:
1) 1.1 daļa nosaka, ka pensijas vecumu sasniegušai personai VSNP apmērs ir 20% no ienākumu mediānas;
2) 1.2 daļa nosaka, ka personai ar III invaliditātes grupu vispārējā gadījumā neatkarīgi no nodarbinātības valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 20% apmērā no ienākumu mediānas (personām ar III invaliditātes grupu, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, VSNP apmērs ir 25% apmērā no ienākumu mediānas);
3) 1.3 daļa nosaka, ka personai ar I un II invaliditātes grupu vispārējā gadījumā VSNP apmērs ir 20% apmērā no ienākumu mediānas, kuram piemēro attiecīgi koeficientu 1,4 personai ar I invaliditātes grupu un koeficientu 1,2 personai ar II invaliditātes grupu (personām ar I un II invaliditātes grupu, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, VSNP apmērs ir 25% apmērā no ienākumu mediānas ar attiecīgi piemērojamo koeficienti 1,4 vai 1,2).
VSNP apmēri visām mērķa grupām tiek pārskatīti katra gada 1. janvārī, par pamatu ņemot Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicēto aktuālo ienākumu mediānu. VSNP apmēri tiek publicēti Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/minimalo-ienakumu-limenis.
VSNP saņēmēju grupa ir 22 tūkstoši personas, no kurām 3 tūkstoši ir pensijas vecumu sasniegušas personas un 18,9 tūkstoši personas ar invaliditāti, t.sk. 6 tūkstoši vispārējā gadījumā un 12,7 tūkstoši ar invaliditāti no bērnības un 300 apgādnieka zaudējuma gadījumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
VSNP ir viens no minimālo ienākumu sliekšņu veidiem un tā apmērs tiek noteikts procentuālā apmērā no ienākumu mediānas. VSNP apmērs nevienai no VSNP saņēmēju mērķa grupām nevar būt zemāks kā valstī noteiktais zemākais minimālo ienākumu slieksnis.
Lai nodrošinātu ST sprieduma izpildi, ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” (TA - 24-TA-2276), nosakot, ka zemākais minimālo ienākumu slieksnis no 2025. gada 1. janvāra ir 22% nevis 20% apmērā no ienākumu mediānas. Pamatojums par izmaiņām zemākā minimālo ienākumu sliekšņu proporcionālajā apmērā no ienākumu mediānas atbilstoši ST spriedumā noteiktajam ir izklāstīts likumprojekta “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” (TA - 24-TA-2276) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā).
Tādējādi arī VSNP apmērs nevienai no VSNP saņēmēju mērķa grupas personām no 2025. gada 1. janvāra nevar būt zemāks kā 22% no ienākumu mediānas. Ņemot vērā, ka VSPL 13. panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļa šobrīd paredz, ka VSNP apmērs pensijas vecumu sasniegušajai personai un personai ar invaliditāti vispārējā gadījumā ir 20% no ienākumu mediānas (personām ar I un II invaliditātes grupu, piemērojot attiecīgi koeficientus 1,4 un 1,2), bet likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” paredz minimālo ienākumu slieksni noteikt 22% apmērā no ienākumu mediānas, nepieciešams veikt grozījumus arī VSPL un salāgot VSNP procentuālos apmērus no ienākuma mediānas ar likumprojektā “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” noteikto zemāko minimālo ienākuma sliekšņa apmēru.
Lai nodrošinātu ST sprieduma izpildi, ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” (TA - 24-TA-2276), nosakot, ka zemākais minimālo ienākumu slieksnis no 2025. gada 1. janvāra ir 22% nevis 20% apmērā no ienākumu mediānas. Pamatojums par izmaiņām zemākā minimālo ienākumu sliekšņu proporcionālajā apmērā no ienākumu mediānas atbilstoši ST spriedumā noteiktajam ir izklāstīts likumprojekta “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” (TA - 24-TA-2276) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā).
Tādējādi arī VSNP apmērs nevienai no VSNP saņēmēju mērķa grupas personām no 2025. gada 1. janvāra nevar būt zemāks kā 22% no ienākumu mediānas. Ņemot vērā, ka VSPL 13. panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļa šobrīd paredz, ka VSNP apmērs pensijas vecumu sasniegušajai personai un personai ar invaliditāti vispārējā gadījumā ir 20% no ienākumu mediānas (personām ar I un II invaliditātes grupu, piemērojot attiecīgi koeficientus 1,4 un 1,2), bet likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” paredz minimālo ienākumu slieksni noteikt 22% apmērā no ienākumu mediānas, nepieciešams veikt grozījumus arī VSPL un salāgot VSNP procentuālos apmērus no ienākuma mediānas ar likumprojektā “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” noteikto zemāko minimālo ienākuma sliekšņa apmēru.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz noteikt, ka tām personām, kurām šobrīd VSNP apmēra noteikšanā tiek piemēroti 20% no aktuālās ienākumu mediānas, no 2025. gada 1. janvāra VSNP apmēra noteikšanā tiks piemēroti 22% no ienākumu mediānas, tādējādi nenonākot pretrunā ar valstī noteikto zemāko minimālo ienākuma sliekšņa apmēru, kas noteikts likumā “Par sociālo drošību”.
VSNP apmēri, kuru apmērs noteikts 25% vai augstākā apmērā no ienākumu mediānas, netiek pārskatīti, lai saglabātu samērīgu pieeju valsts garantētā finansiālā atbalsta saņemšanā starp personām, kuras ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) un saņem valsts pensiju (t.sk. minimālajā apmērā), un personām, kuras nav veikušas VSAOI un saņem VSNP, kas tiek maksāts no valsts pamatbudžeta.
Ņemot vērā Oficiālajā statistikas portālā publicēto informāciju, 2022. gada ienākumu mediāna, kura ir par pamatu VSNP apmēru noteikšanai 2025. gadam, ir 754,74 euro mēnesī (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNM/NNM080/table/tableViewLayout1/). Savukārt Labklājības ministrijas prognozes ienākumu mediānas apmēram, nosakot VSNP apmēru turpmākajiem gadiem, ir: 2026. gadam – 844,55 euro, 2027. gadam – 909,58 euro un 2028. gadam –966,88 euro. Ienākumu mediānas prognozes VSNP aprēķinam 2026., 2027. un 2028. gadam veiktas, ņemot vērā darba samaksas faktiskā pieauguma prognozes atbilstoši Finanšu ministrijas makroekonomiskajām prognozēm 2024. gada jūnijā (Labklājības ministrijas provizoriskie aprēķini 2024. gada jūnijā).
Zemāk esošajā tabulā norādīti VSNP apmēri no 2025. gada 1. janvāra, t.sk., piemērojot 2 procentu punktu pieaugumu zemākajam VSNP apmēram – no 20% līdz 22% no ienākumu mediānas. Veiktās izmaiņas neietekmē koeficientu piemērošanu VSNP apmēru noteikšanā personām ar I un II invaliditātes grupu, kā arī papildu piemaksas aprēķinu pie VSNP apmēra personām ar I un II invaliditātes grupu, ja personas nav nodarbinātas.
VSNP apmēri 2025.-2028. gads*
* VSNP apmēri, balstoties uz Labklājības ministrijas aprēķinātām prognozēm, pamatojoties uz Finanšu ministrijas makroekonomisko rādītāju 2024. gada jūnija prognozēm vidējam termiņam 2024.-2028. gadam.
Ņemot vērā, ka minimālo ienākumu sliekšņu, t.sk. VSNP pārskatīšanas (paaugstināšanas) spēkā stāšanās ir noteikta ar 2025. gada 1. janvāri, tas radīs arī pozitīvu ietekmi uz tiem valsts pabalstiem, kuru apmērs izriet no VSNP apmēra pensijas vecumu sasniegušai personai, proti, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 11. pantā un likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 7. panta otrajā daļā minētajiem pabalstiem. Tāpat, paaugstinot VSNP pensijas vecumu sasniegušai personai un personai ar invaliditāti vispārējā gadījumā, tiek paaugstināti arī ar šo pabalstu apmēru saistītie apbedīšanas pabalsti.
VSNP paaugstinātā apmērā iepriekš minētajām personām tiks izmaksāts ar 2025. gada februāri, ņemot vērā, ka atbilstoši VSPL 17. panta 4.1 daļai VSNP izmaksā par iepriekšējo mēnesi – tātad janvāra VSNP tiek izmaksāts februārī, februāra – martā utt. Savukārt tie pakalpojumi, kuru apmērs ir saistīts ar VSNP apmēru un kuru izmaksa ir par kārtējo mēnesi, paaugstinātā apmērā tiks izmaksāti jau 2025. gada janvārī.
VSNP apmēri, kuru apmērs noteikts 25% vai augstākā apmērā no ienākumu mediānas, netiek pārskatīti, lai saglabātu samērīgu pieeju valsts garantētā finansiālā atbalsta saņemšanā starp personām, kuras ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) un saņem valsts pensiju (t.sk. minimālajā apmērā), un personām, kuras nav veikušas VSAOI un saņem VSNP, kas tiek maksāts no valsts pamatbudžeta.
Ņemot vērā Oficiālajā statistikas portālā publicēto informāciju, 2022. gada ienākumu mediāna, kura ir par pamatu VSNP apmēru noteikšanai 2025. gadam, ir 754,74 euro mēnesī (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNM/NNM080/table/tableViewLayout1/). Savukārt Labklājības ministrijas prognozes ienākumu mediānas apmēram, nosakot VSNP apmēru turpmākajiem gadiem, ir: 2026. gadam – 844,55 euro, 2027. gadam – 909,58 euro un 2028. gadam –966,88 euro. Ienākumu mediānas prognozes VSNP aprēķinam 2026., 2027. un 2028. gadam veiktas, ņemot vērā darba samaksas faktiskā pieauguma prognozes atbilstoši Finanšu ministrijas makroekonomiskajām prognozēm 2024. gada jūnijā (Labklājības ministrijas provizoriskie aprēķini 2024. gada jūnijā).
Zemāk esošajā tabulā norādīti VSNP apmēri no 2025. gada 1. janvāra, t.sk., piemērojot 2 procentu punktu pieaugumu zemākajam VSNP apmēram – no 20% līdz 22% no ienākumu mediānas. Veiktās izmaiņas neietekmē koeficientu piemērošanu VSNP apmēru noteikšanā personām ar I un II invaliditātes grupu, kā arī papildu piemaksas aprēķinu pie VSNP apmēra personām ar I un II invaliditātes grupu, ja personas nav nodarbinātas.
VSNP apmēri 2025.-2028. gads*
| Koeficients | No 01.01.2025 | No 01.01.2026* | No 01.01.2027* | No 01.01.2028* | ||
| Personas ar invaliditāti, t.sk: | ||||||
| Vispārējā gadījumā | ||||||
| I grupa | 1,4 | 232,40 | 260,40 | 280,00 | 298,20 | |
| Nestrādājošam ar I invaliditātes grupu (30% piemaksa) | 302,12 | 338,52 | 364,00 |
387,66 |
||
| II grupa | 1,2 | 199,20 | 223,20 | 240,00 | 255,60 | |
| Nestrādājošam ar II invaliditātes grupu (20% piemaksa) | 239,04 | 267,84 | 288,00 | 306,72 | ||
| III grupa | Bāze (22% no ienākumu mediānas) | 166 | 186 | 200 | 213 | |
| No bērnības | ||||||
| I grupa | 1,4 | 264,60 | 295,40 | 317,80 | 338,80 | |
| Nestrādājošam ar I invaliditātes grupu (30% piemaksa) | 343,98 | 384,02 | 413,14 | 440,44 | ||
| II grupa | 1,2 | 226,80 | 253,20 | 272,40 | 290,40 | |
| Nestrādājošam ar II invaliditātes grupu (20% piemaksa) | 272,16 | 303,84 | 326,88 | 348,48 | ||
| III grupa | Bāze (25% no ienākumu mediānas) | 189 | 211 | 227 | 242 | |
| Pensijas vecumu sasniegusi persona (22% no ienākumu mediānas) | 166 | 186 | 200 | 213 | ||
| Apgādnieka zaudējuma gadījumā | ||||||
| Līdz 7 g.v. (25% no ienākumu mediānas) | 189 | 211 | 227 | 242 |
||
| No 7 g.v. (30% no ienākumu mediānas) | 226 | 253 | 273 | 290 | ||
Ņemot vērā, ka minimālo ienākumu sliekšņu, t.sk. VSNP pārskatīšanas (paaugstināšanas) spēkā stāšanās ir noteikta ar 2025. gada 1. janvāri, tas radīs arī pozitīvu ietekmi uz tiem valsts pabalstiem, kuru apmērs izriet no VSNP apmēra pensijas vecumu sasniegušai personai, proti, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 11. pantā un likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 7. panta otrajā daļā minētajiem pabalstiem. Tāpat, paaugstinot VSNP pensijas vecumu sasniegušai personai un personai ar invaliditāti vispārējā gadījumā, tiek paaugstināti arī ar šo pabalstu apmēru saistītie apbedīšanas pabalsti.
VSNP paaugstinātā apmērā iepriekš minētajām personām tiks izmaksāts ar 2025. gada februāri, ņemot vērā, ka atbilstoši VSPL 17. panta 4.1 daļai VSNP izmaksā par iepriekšējo mēnesi – tātad janvāra VSNP tiek izmaksāts februārī, februāra – martā utt. Savukārt tie pakalpojumi, kuru apmērs ir saistīts ar VSNP apmēru un kuru izmaksa ir par kārtējo mēnesi, paaugstinātā apmērā tiks izmaksāti jau 2025. gada janvārī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka pasākumi (minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metode un minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtība) un no tā izrietošie grozījumi likumprojektā ir izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas dokumentu “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024. gadam”, tad atbilstoši 2021. gada 17. septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 657 “Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024. gadam” 6. punktam “Labklājības ministrijai līdz 2025. gada 1. jūlijam sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.” Labklājības ministrija attiecīgi veiks ex-post izvērtējumu par šiem pasākumiem.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Labklājības ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.07.2025.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
-
Rādītājs
Pilnveidota minimālo ienākumu atbalsta sistēma, kas mērķēti sniedz atbalstu iedzīvotāju grupām, kurām ir zemi ienākumi (1. kvintile) un kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam, salāgojot atbalstu ar valsts un pašvaldību pieejamajiem finanšu resursiem (atbilstoši Plānam minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam).
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pensionāri
- personas ar invaliditāti
Ietekmes apraksts
Likumprojekts atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz VSNP saņēmējiem (kuriem līdz šim VSNP apmērs bija noteikts 20% apmērā no ienākumu mediānas) un ar VSNP saistīto pabalstu saņēmējiem, paaugstinot personu ikmēneša ienākumus, tādējādi stiprinot viņu finansiālo kapacitāti, mazinot nabadzību un sociālos atstumtību valstī. Indikatīvā mērķa grupa – 6 tūkstoši personas ar invaliditāti vispārējā gadījumā, 3 tūkstoši pensijas vecumu sasniegušas personas, 2,6 tūkstoši Valsts sociālā pabalsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenes locekļi, ~300 bezdarbnieka pabalsta saņēmēji.
25 pabalsta izciliem baleta māksliniekiem saņēmēji atbilstoši Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā noteiktajam.
25 pabalsta izciliem baleta māksliniekiem saņēmēji atbilstoši Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā noteiktajam.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts rada pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, jo VSNP apmēra palielināšana radīs tiešu ietekmi uz nabadzības un sociālās atstumtības riskam bieži pakļautu iedzīvotāju grupu (pensionāri, personas ar invaliditāti) situāciju, pozitīvi ietekmējot šo personu dzīves līmeņa izmaiņas nākotnē, palielinot viņu sociālo aizsardzību un pirktspēju un mazinot nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
23 871 267
0
28 684 398
0
36 681 854
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
23 871 267
0
28 684 398
0
36 681 854
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
23 871 267
0
28 684 398
2 405 535
36 681 854
2 955 066
3 206 232
2.1. valsts pamatbudžets
23 871 267
0
28 684 398
2 405 535
36 681 854
2 955 066
3 206 232
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-2 405 535
0
-2 955 066
-3 206 232
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-2 405 535
0
-2 955 066
-3 206 232
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-2 405 535
-2 955 066
-3 206 232
5.1. valsts pamatbudžets
0
-2 405 535
-2 955 066
-3 206 232
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizēta likumprojekta ietekme uz valsts budžetu pievienota anotācijas 1. pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts izdevumu palielinājuma saistībā ar likumprojekta ieviešanu aprēķins pievienots anotācijas 2. pielikumā.
Likumprojekta ietekmē palielinās:
1. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2025. gadā 2 292 093 euro apmērā, 2026. gadā 2 808 603 euro apmērā, 2027. gadā 3 044 431 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 3 436 827 euro apmērā.
2. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.02.00 “Izdienas pensijas” izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2025. gadā 696 euro apmērā, 2026. gadā 1 176 euro apmērā, 2027. gadā 1 512 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 1 824 euro apmērā.
3. LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 2025. gadā 85 314 euro apmērā, 2026. gadā 100 815 euro apmērā, 2027. gadā 103 889 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 114 899 euro apmērā, vienlaikus palielinot:
- speciālā budžeta apakšprogrammas 04.02.00 “Nodarbinātības speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta 2025. gadā 51 906 euro apmērā, 2026. gadā 62 953 euro apmērā, 2027. gadā 63 799 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 70 355 euro apmērā, izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2025. gadā 44 335 euro apmērā, 2026. gadā 53 685 euro apmērā, 2027. gadā 54 462 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 60 069 euro apmērā un valsts budžeta transfertus no valsts speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu (konsolidējamā pozīcija speciālā budžeta ietvaros) 2025. gadā 7 571 euro apmērā, 2026. gadā 9 268 euro apmērā, 2027. gadā 9 337 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 10 286 euro apmērā (iemaksas speciālā budžeta apakšprogrammā 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets”);
- speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2025. gadā 33 408 euro apmērā, 2026. gadā 37 862 euro apmērā, 2027. gadā 40 090 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 44 544 euro apmērā.
4. Kultūras ministrijas (KM) budžeta apakšprogrammas 19.07.00 “Mākslas un literatūra” izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2025. gadā 27 432 euro apmērā, 2026. gadā 44 472 euro apmērā, 2027. gadā 56 400 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 67 476 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra pārskatīšanu saistītās izmaksas bezdarba gadījumā un izmaksas apbedīšanas pabalsta apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā ir ar sociālās apdrošināšanas iemaksām nesaistīti izdevumi, norādītie izdevumi nodrošināmi no valsts pamatbudžeta – no LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai”.
Speciālā budžeta apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” darbā nodarītā kaitējuma atlīdzība personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā vai kurām konstatēta arodslimība līdz 1997. gada 1. janvārim, un personām, kam arodslimība, kuras cēlonis ir līdz 1997. gada 1. janvārim veiktais darbs, un darbspēju ekspertīzes komisija noteikusi darbspēju zaudējumu šīm personām bez invaliditātes grupas piešķiršanas, tiek noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 23. augusta noteikumiem Nr. 378 “Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība” un atlīdzības apmērs jau ir piesaistīts valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam (noteikumu 25.2. apakšpunkts). Līdz ar to saistībā ar minimālā ienākuma sliekšņa paaugstināšanos, minētajos MK noteikumos (kā arī likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” pārejas noteikumu 4. punktā, uz kā pamata izdoti minētie MK noteikumi) grozījumi nav nepieciešami, un darbā nodarītajai kaitējuma atlīdzībai nepieciešamais finansējums minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanas rezultātā iekļauts likumprojekta anotācijā.
Ņemot vērā, ka pabalsts izciliem baleta māksliniekiem par radošo darbu tiek noteikts atbilstoši Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumam, saskaņā ar kuru pabalsta apmērs jau ir piesaistīts valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam (likuma 14. panta 5. daļa) un saistībā ar minimālā ienākuma sliekšņa paaugstināšanos minētajā likumā grozījumi nav nepieciešami, līdz ar to KM nepieciešamais finansējums minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanas rezultātā KM pabalstu izmaksai izciliem baleta māksliniekiem iekļauts likumprojekta anotācijā.
Līdz ar to likumprojekta kopējā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2025. gadā 2 405 535 euro, 2026. gadā 2 955 066 euro, 2027. gadā 3 206 232 euro un 2028. gadā 3 621 026 euro.
Likumprojekta ietekmē palielinās:
1. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2025. gadā 2 292 093 euro apmērā, 2026. gadā 2 808 603 euro apmērā, 2027. gadā 3 044 431 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 3 436 827 euro apmērā.
2. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.02.00 “Izdienas pensijas” izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2025. gadā 696 euro apmērā, 2026. gadā 1 176 euro apmērā, 2027. gadā 1 512 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 1 824 euro apmērā.
3. LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 2025. gadā 85 314 euro apmērā, 2026. gadā 100 815 euro apmērā, 2027. gadā 103 889 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 114 899 euro apmērā, vienlaikus palielinot:
- speciālā budžeta apakšprogrammas 04.02.00 “Nodarbinātības speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta 2025. gadā 51 906 euro apmērā, 2026. gadā 62 953 euro apmērā, 2027. gadā 63 799 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 70 355 euro apmērā, izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2025. gadā 44 335 euro apmērā, 2026. gadā 53 685 euro apmērā, 2027. gadā 54 462 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 60 069 euro apmērā un valsts budžeta transfertus no valsts speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu (konsolidējamā pozīcija speciālā budžeta ietvaros) 2025. gadā 7 571 euro apmērā, 2026. gadā 9 268 euro apmērā, 2027. gadā 9 337 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 10 286 euro apmērā (iemaksas speciālā budžeta apakšprogrammā 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets”);
- speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2025. gadā 33 408 euro apmērā, 2026. gadā 37 862 euro apmērā, 2027. gadā 40 090 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 44 544 euro apmērā.
4. Kultūras ministrijas (KM) budžeta apakšprogrammas 19.07.00 “Mākslas un literatūra” izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2025. gadā 27 432 euro apmērā, 2026. gadā 44 472 euro apmērā, 2027. gadā 56 400 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 67 476 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra pārskatīšanu saistītās izmaksas bezdarba gadījumā un izmaksas apbedīšanas pabalsta apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā ir ar sociālās apdrošināšanas iemaksām nesaistīti izdevumi, norādītie izdevumi nodrošināmi no valsts pamatbudžeta – no LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai”.
Speciālā budžeta apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” darbā nodarītā kaitējuma atlīdzība personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā vai kurām konstatēta arodslimība līdz 1997. gada 1. janvārim, un personām, kam arodslimība, kuras cēlonis ir līdz 1997. gada 1. janvārim veiktais darbs, un darbspēju ekspertīzes komisija noteikusi darbspēju zaudējumu šīm personām bez invaliditātes grupas piešķiršanas, tiek noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 23. augusta noteikumiem Nr. 378 “Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība” un atlīdzības apmērs jau ir piesaistīts valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam (noteikumu 25.2. apakšpunkts). Līdz ar to saistībā ar minimālā ienākuma sliekšņa paaugstināšanos, minētajos MK noteikumos (kā arī likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” pārejas noteikumu 4. punktā, uz kā pamata izdoti minētie MK noteikumi) grozījumi nav nepieciešami, un darbā nodarītajai kaitējuma atlīdzībai nepieciešamais finansējums minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanas rezultātā iekļauts likumprojekta anotācijā.
Ņemot vērā, ka pabalsts izciliem baleta māksliniekiem par radošo darbu tiek noteikts atbilstoši Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumam, saskaņā ar kuru pabalsta apmērs jau ir piesaistīts valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam (likuma 14. panta 5. daļa) un saistībā ar minimālā ienākuma sliekšņa paaugstināšanos minētajā likumā grozījumi nav nepieciešami, līdz ar to KM nepieciešamais finansējums minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanas rezultātā KM pabalstu izmaksai izciliem baleta māksliniekiem iekļauts likumprojekta anotācijā.
Līdz ar to likumprojekta kopējā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2025. gadā 2 405 535 euro, 2026. gadā 2 955 066 euro, 2027. gadā 3 206 232 euro un 2028. gadā 3 621 026 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē (protokollēmuma Nr. 38 2. § 2.punkts) tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2025. gadā 6 434 876 euro, 2026. gadā 8 047 445 euro, 2027. gadā 8 369 102 euro un 2028. gadā 9 781 391 euro apmērā, tai skaitā likumprojekta ieviešanai 2025. gadā 2 405 535 euro, 2026. gadā 2 955 066 euro, 2027. gadā 3 206 232 euro un 2028. gadā 3 621 026 euro apmērā.
Finansējums likumprojekta ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam un Kultūras ministrijas maksimāli pieļaujamajā pamatbudžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
Labklājības ministrija un Kultūras ministrija likumprojektos paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2026. gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas pamatbudžetā un Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā, atbilstoši aktualizētajai un prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī un prognozētajām izmaiņām saņēmēju skaitā saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.9. apakšpunktu.
Finansējums likumprojekta ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam un Kultūras ministrijas maksimāli pieļaujamajā pamatbudžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
Labklājības ministrija un Kultūras ministrija likumprojektos paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2026. gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas pamatbudžetā un Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā, atbilstoši aktualizētajai un prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī un prognozētajām izmaiņām saņēmēju skaitā saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.9. apakšpunktu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” (TA - 24-TA-2276);
Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar grozījumu likumā “Par sociālo drošību” tiek mainīts minimālo ienākumu sliekšņa zemākais apmērs no ienākumu mediānas.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (TA - 24-TA-2322)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta mērķis ir palielināt garantētā minimālā ienākuma slieksni no 20% uz 22%, tādējādi atbilstoši ST spriedumā noteiktajam radot lielāku atbalstu iedzīvotājiem, kas saņem pašvaldību sociālo palīdzību.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka likumprojekts ir iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo likumprojektu paketē, sabiedriskā apspriede par likumprojekta tvērumu nav veikta.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Likumprojekts nerada administratīvās izmaksas, jo iedzīvotājiem, kuriem būs tiesības uz paaugstināto VSNP vai uz citu pabalstu, kura apmērs tieši pakārtots VSNP apmēram, saistībā ar likumprojektā noteikto (tām personām, kurām šobrīd VSNP apmēra noteikšanā tiek piemēroti 20% no aktuālās ienākumu mediānas, bet no 2025. gada 1. janvāra VSNP apmēra noteikšanā tiks piemēroti 22% no ienākumu mediānas) nekādas papildu darbības (piemēram, papildu iesnieguma iesniegšana VSAA par VSNP pārrēķinu) nebūs jāveic. VSNP un ar to saistīto pabalstu pārrēķins un izmaksa paaugstinātā apmērā tiks veikta automātiski (VSAA būs nepieciešams pilnveidot IT sistēmu un Kultūras ministrijai veikt attiecīgas nozares pabalsta izmaksu atbilstoši jaunajam VSNP apmēram). Informācija par mērķa grupu, uz kuru likumprojekts radīs tiešu un pozitīvu ietekmi, ir norādīta anotācijas 2.1. sadaļā, kā arī 8.1.8. un 8.1.9. apakšsadaļās.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
VSNP paaugstinātā apmērā izmaksas nodrošināšanai tiks veikti VSAA IT sistēmas pielāgojumi.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam prioritāte “Sociālā iekļaušana” rīcības virziena mērķis “Sociālais atbalsts ir individualizēts, uz cilvēku orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs”:
“Sociālās aizsardzības sistēmas efektivitāti raksturo gan sociālo transfertu ietekme, gan sociālajai aizsardzībai atvēlētais finansējums. Pēdējo gadu laikā turpina samazināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, turklāt to īpatsvars iedzīvotāju ienākumos Latvijā ir būtiski zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Ņemot vērā nodokļu, pensiju un pabalstu sistēmas pārdales zemo ietekmi, Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. Tādēļ nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, tai skaitā, ieviešot minimālā ienākuma līmeni, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā” (Pārresoru koordinācijas centrs “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam”, 25.-26.lpp. https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf.).
“Sociālās aizsardzības sistēmas efektivitāti raksturo gan sociālo transfertu ietekme, gan sociālajai aizsardzībai atvēlētais finansējums. Pēdējo gadu laikā turpina samazināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, turklāt to īpatsvars iedzīvotāju ienākumos Latvijā ir būtiski zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Ņemot vērā nodokļu, pensiju un pabalstu sistēmas pārdales zemo ietekmi, Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. Tādēļ nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, tai skaitā, ieviešot minimālā ienākuma līmeni, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā” (Pārresoru koordinācijas centrs “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam”, 25.-26.lpp. https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf.).
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz VSNP saņēmējiem un ar VSNP saistīto pabalstu saņēmējiem, paaugstinot personu ikmēneša ienākumus, tādējādi stiprinot viņu finansiālo kapacitāti, mazinot nabadzību un sociālās atstumtību valstī. Indikatīvā mērķa grupa – indikatīvi 6 tūkstoši personas ar invaliditāti vispārējā gadījumā, 3 tūkstoši pensijas vecumu sasniegušas personas, 2,6 tūkstoši Valsts sociālā pabalsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenes locekļi, 300 bezdarbnieka pabalsta saņēmēji, 25 pabalsta izciliem baleta māksliniekiem saņēmēji.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts radīs tiešu un pozitīvu ietekmi uz personu ar invaliditāti vispārējā gadījumā ienākumu situāciju, indikatīvā mērķa grupa – 6 tūkstoši.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi