Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir sniegt investīciju atbalstu pašvaldībām un komersantiem nacionāla mēroga industriālo parku attīstīšanai reģionos, ārpus Rīgas plānošanas reģiona teritorijas, piesaistot cilvēkresursus un ceļot produktivitāti, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību reģionos.
 

Vispārējā kārtība

Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plāna ietvaros paredzēts atbalsts 3.1.1.3.i. investīcijas “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos” (turpmāk – investīcija) īstenošanai, lai sniegtu atbalstu nacionāla mēroga industriālo parku attīstīšanai reģionos, ārpus Rīgas plānošanas reģiona teritorijas, ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, piesaistīt cilvēkresursus un paaugstināt produktivitāti. Investīcijas mērķa grupa ir pašvaldības un komersanti (lielais, vidējais vai mazais komersants bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas).
Atbilstoši AF plānā norādītajam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk - LIAA) sniegtā informācija par investīciju piesaisti reģionos, apliecina, ka investīciju piesaistē ir būtiska publiskā infrastruktūra. Laika posmā no 2020.gada līdz 2021.gada pirmajam ceturksnim, 31 pašvaldību piedāvājums investoriem ārpus Rīgas reģiona nav bijis veiksmīgs tieši infrastruktūras neatbilstības dēļ potenciālo investoru vajadzībām. Atbilstošas infrastruktūras trūkuma dēļ 2019.-2020.gadā netika piesaistītas investīcijas indikatīvi 170 miljonu euro apmērā elektronikas, metālapstrādes, elektronikas, aviācijas un citās jomās, kas varētu radīt indikatīvi 1 250 darba vietas, tai skaitā reģionos, jo kā potenciālās atrašanās vietas tika izskatītas, piemēram, Ventspils pilsēta, Rēzeknes pilsēta, Liepājas pilsēta. LIAA sniegtā informācija par investīciju piesaisti apliecina, 2020.gadā 51 uzņēmums ir piesaistījis investīcijas indikatīvi 252,4 miljoni euro un radījis 2893 jaunas darba vietas. 27 no 51 investīciju projektiem 2020.gadā tika veikti ārpus Rīgas reģiona. 2020.gadā Zemgalē 3 investīciju projekti indikatīvi ir piesaistījuši 23,8 miljonus euro investīcijas un 83 jaunu darba vietu izveidi, Vidzemē 13 projekti - 97,5 miljonus euro investīcijas un 1005 jaunas darba vietas, 6 investīciju projekti Kurzemē - 81,5 miljonus euro investīcijas un 155 jaunas darba vietas, savukārt Latgalē 4 projekti - 39 miljonus euro investīcijas un 475 jaunu darba vietu izveidi.
Vienlaikus LIAA sniegtie nekustamo īpašumu pieprasījumu piemēri no 2020.gada un 2021.gada pirmā ceturkšņa potenciālajiem projektiem metālapstrādes, vieglās rūpniecības, informācijas tehnoloģiju pārtikas ražošanas jomā norāda, ka reģionos investoriem ir nepieciešama ražošanas telpu noma vai iegāde, elektroenerģijas pieslēgumi, informācijas tehnoloģiju komunikācijas, pievedceļi, notekūdeņu attīrīšanas sistēmas u.c.
Ņemot vērā infrastruktūras nepilnības, uzņēmējdarbība attīstās Rīgā un tās apkārtnē, padziļinot reģionālās attīstības atšķirības, kas nosaka nepieciešamību veikt ieguldījumus uzņēmējdarbības infrastruktūrā investīciju ienākšanai citos reģionos, kā arī veicināt investīciju piesaistes potenciālu. Līdz ar to, Noteikumu projekts paredz sniegt atbalstu komersantu pieprasījumā balstītu industriālo parku un teritoriju attīstībai reģionos ārpus Rīgas plānošanas reģiona, tai skaitā industriālo pieslēgumu ierīkošanai un ar to saistītās jaudas palielināšanai (siltumapgāde, ūdens un kanalizācija, elektroenerģija), pievedceļu atjaunošanai vai ierīkošanai pie industriālajām teritorijām, kā arī komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšanai. Ievērojot, ka plānošanas reģioni un pašvaldības regulāri apkopo informāciju par komersantu vajadzībām to izaugsmei, sniedzot informāciju par pašvaldībām nepieciešamo atbalstu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā plānotas saskaņā ar plānošanas reģionu un pašvaldību noteiktajām prioritātēm, tai skaitā zināšanu un tehnoloģiski ietilpīgā uzņēmējdarbībā, kā arī klimatneitrālā un klimatnoturīgā attīstībā.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno investīciju, investīcijai pieejamo finansējumu un sasniedzamos mērķus, investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas, atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, prasības projektu iesniedzējam un industriālo parku nomniekiem, ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un projektu iesniegumu atlases kārtību, investīcijas un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus, kā arī citus investīcijas īstenošanas nosacījumus, piemēram, par demarkācija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām.

Investīcijai pieejamais finansējums un sasniedzamie mērķi
Noteikumu projekts nosaka kopējo investīcijai pieejamo AF finansējumu, kas ir 80 000 000 euro, projektu iesniegumu atlases veidu, kas ir atklāta projektu iesniegumu atlase (konkurss), kā arī tā norises kārtību. Lai nodrošinātu iespēju izveidot vismaz vienu industriālo parku katrā plānošanas reģionā (izņemot Rīgas plānošanas reģionā, atbilstoši AF plānā noteiktajam investīcijas tvērumam), tiek noteikts, ka konkursa ietvaros savstarpēji sacenšas tikai attiecīgā plānošanas reģiona projekti. Ja konkursa rezultātā kādā no attiecināmajiem plānošanas reģioniem izveidosies AF finansējuma atlikums, tad tiks dota iespēja atbalstīt papildu projektu citā plānošanas reģionā ar augstāko vērtējumu saskaņā ar kvalitātes kritērijiem Kurzemes plānošanas reģionā, Latgales plānošanas reģionā, Vidzemes plānošanas reģionā vai Zemgales plānošanas reģionā. Vienāda vērtējuma gadījumā (viena punkta robežās) priekšroka tiks dota projektam, kuru paredzēts īstenot plānošanas reģionā ar mazāko reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju . Informācijai par reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Noteikumu projekts nosaka investīcijas ietvaros sasniedzamos atskaites punktus un mērķus, ievērojot AF plānā noteikto laika grafiku to sasniegšanai un to izpildes nosacījumus:
1) līdz 2023.gada 31.decembrim nosūtīti paziņojumi projektu iesniedzējiem par vienošanās vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu industriālo parku attīstībai reģionos;
2) līdz 2025.gada 31.decembrim noslēgti četri nodomu protokoli vai līgumi ar starptautiski atzītiem industriālo parku operatoriem vai potenciālajiem nomniekiem (komersantiem), kas paredz nefinanšu investīciju piesaistīšanu vai veikšanu vismaz 85 741 349 euro;
3) līdz 2025.gada 31.decembrim pabeigti būvdarbi, attīstīti komersantu pieprasījumā balstīti, darboties spējīgi vismaz četri nacionālas nozīmes industriālie parki reģionos, kuros ir nodrošināta attīstītās industriālās teritorijas pilna funkcionalitāte, tai skaitā pabeigta nepieciešamo industriālo pieslēgumu ierīkošana vai to saistītās jaudas palielināšana (siltumapgāde, ūdens un kanalizācija, elektrība), pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām, kā arī komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana;
4) līdz 2026.gada 31.jūlijam radītas 328 jaunas darba vietas ar vidējo darba samaksu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē.
Sasniedzamā mērķa “līdz 2025.gada 31.decembrim noslēgti četri nodomu protokoli vai līgumi ar starptautiski atzītiem industriālo parku operatoriem vai potenciālajiem nomniekiem (komersantiem), kas paredz nefinanšu investīciju piesaistīšanu vai veikšanu vismaz 85 741 349 euro” vērtība noteikta, atbilstoši AF plāna sagatavošanas laikā veiktajam izmaksu pamatojumam (COSTING). Mērķa vērtība “85 741 349 euro” noteikta, ņemot vērā Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privāto investīciju apjomu nacionālas un reģionālas nozīmes centros, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām” (turpmāk – 3.3.1. SAM) un 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” (turpmāk – 5.6.2. SAM) projektu datus, kas liecina, ka uz vienu privāto investīciju euro ieguldītās projekta kopējās izmaksas ir 0,88 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) jeb 1,05 euro (ar PVN, ievērojot, ka PVN daļa projektu kopējās izmaksās ir 15,86%), vienlaikus, aprēķinot mērķa vērtību, tika ņemtas vērā patēriņa cenu izmaiņas pieciem gadiem – no 2022. līdz 2026.gadam (līdz 2023.g. 1,4%, no 2024.g. 2%). Lai nodrošinātu investīcijas mērķa sasniegšanu, arī projekta ietvaros nepieciešams piemērot attiecīgo proporciju, kas veidojas, ievērojot kopējo investīcijas ietvaros sasniedzamās mērķa vērtības “85 741 349 euro” un AF kopējā finansējuma 80 000 000 euro proporciju (85 741 349/ 80 000 000=1,07). Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā noteikta prasība, ka komersanti veic nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos vismaz tādā apmērā, kas, attiecībā pret AF finansējuma vienu euro veido attiecību 1,07:1, kur:
1,07 – atbalstītajās teritorijās atrodošos komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (euro);
1 – AF finansējums (euro).
Sasniedzamā mērķa "līdz 2026.gada 31.jūlijam radītas 328 jaunas darba vietas ar vidējo darba samaksu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē” vērtība noteikta atbilstoši AF plāna sagatavošanas laikā veiktajam izmaksu pamatojumam (COSTING). Mērķa vērtība noteikta, ņemot vērā Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda 3.3.1. SAM un 5.6.2. SAM projektu datus par to, ka 212 projektu ietvaros, veicot publiskās investīcijas 330,3 miljonu euro apmērā (bez PVN), trīs gadu laikā pēc projektu pabeigšanas tiks izveidotas vismaz 7 240 jaunas darbavietas, līdz ar to vidējās projektu izmaksas uz vienu jaunradīto darbavietu ir 54 192 euro (bez PVN)). Datos balstīta analīze (3.3.1. SAM un 5.6.2. SAM projekti) liecina, ka, veicot publiskās investīcijas 80 miljonu euro (bez PVN) triju gadu laikā pēc būvdarbu pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā, būtu iespējams izveidot 1 476 jaunas darba vietas, ja tiktu īstenoti līdzīgi projekti. Līdz ar to investīcijas ietvaros laika posmā no brīža, kad tiks pabeigti būvdarbi industriālajos parkos 2025.gada beigās, līdz 2026.gada augustam indikatīvi var tikt radītas 328 jaunas darbavietas, kas ir viens no investīcijas mērķiem.
Vienlaikus, lai nodrošinātu, prasību par 328 jaunu darba vietu izveidi ar vidējo darba samaksu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē, Noteikumu projekts nosaka, ka projektā nepieciešams paredzēt, ka līdz 2026.gada 31.jūlijam tiks radīta vismaz 41 jauna darba vieta (ja iesniedz projektu ar minimālo AF finansējumu 10 000 000 euro apmērā) vai vismaz 82 jaunas darba vietas (ja iesniedz projektu ar maksimālo AF finansējumu 20 000 000 euro apmērā), vai cits darba vietu skaits, ievērojot attiecīgu attiecību starp projektā plānoto AF finansējumu un nepieciešamo minimālo radīto darba vietu sakaitu ar vidējo darba samaksu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē reģionā. Izpildot mērķi par jaunu darba vietu izveidi, projektu iesniedzējiem vienlaikus nepieciešams nodrošināt, ka izveidoto darba vietu vidējā darba samaksa nav mazāka par vidējo darba samaksu valstī 2020.gadā. Saskaņā ar Oficiālās statistikas portālā pieejamo informāciju, 2020.gadā vidējā darba samaksa valstī ir 1143 euro, ko piemēro investīcijas ieviešanā.
Noteikumu projekts nosaka avansa maksājumu saņemšanas nosacījumus un kārtību maksājumu pieprasījumu iesniegšanai.

Investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas
Noteikumu projekts nosaka, ka par investīcijas ieviešanu atbildīga ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (turpmāk – EM). Vienlaikus tiek noteiktas arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) pienākumi, kas galvenokārt ir saistīti ar projektu iesniegumu atlasi un projektu īstenošanas uzraudzību, un LIAA iesaiste investīcijas ieviešanā.
LIAA nepieciešamības gadījumā sniedz atbalstu pašvaldībām projekta sagatavošanā, tai skaitā industriālā parka attīstības stratēģijas sagatavošanā un konkrētu sasniedzamo rādītāju noteikšanā. LIAA sniedz atbalstu arī potenciālo industriālo teritoriju vai ēku nomnieku piesaistei un vismaz viena nodomu protokola vai sadarbības līguma noslēgšanai ar starptautiski atzītu industriālā parka operatoru vai komersantu, kas nomās projekta ietvaros izveidoto vai attīstīto infrastruktūru, ievērojot Noteikumu projekta 12.2.apakšpunktā minētos nosacījumus.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Investīcijas ietvaros paredzētās investīcijas ir plānotas zem ieguldījumu koda “014 - uzņēmējdarbības infrastruktūra MVU (ieskaitot industriālos parkus un vietas)”.
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, tai skaitā paredzot, ka tiks atbalstīti tikai tādi pašpietiekami projekti, kuru īstenošanas rezultātā tiks izveidota darboties spējīgs industriālais parks, nodrošinot tā pilnu funkcionalitāti. Projektu ietvaros attiecināmās izmaksas (Noteikumu projekta 16.punkts) ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir galvenokārt saistītas ar rūpniecisko teritoriju attīstīšanu, lai tās pielāgotu jaunu uzņēmumu izvietošanai vai esošo paplašināšanai, kas radītu augsti apmaksātas darba vietas un veicinātu ekonomisko aktivitāti reģionos. Ievērojot iepriekš minēto, noteiktas šādas atbalstāmas darbības:
1) jaunas industriālās teritorijas izveidošana vai esošās attīstīšana, tai skaitā risinājumi, kas samazina siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas vai veicina oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) piesaisti;
2) industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana (tai skaitā siltumapgāde, dzeramā ūdens apgāde un kanalizācija, elektroenerģija);
3) pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām;
4) komercdarbības mērķiem paredzēto ražošanas ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana, tai skaitā inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem.
Lai samazinātu siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu ēkā, plānojot izmaksas saskaņā ar Noteikumu projekta 16.4.apakšpunktu, var izmantot inovatīvus (tai skaitā zaļās infrastruktūras vai enerģiju taupošus) risinājumus, piemēram:
1) zaļie jumti – tie funkcionē kā papildu biezs izolācijas slānis, kas samazina ēkas apkures un dzesēšanas prasības, vienlaikus mazina pilsētas “siltuma salas” efektu;
2) zaļās sienas – augu sienas darbojas kā dabīga gaisa filtrācijas sistēma, radot tīrāku vidi, palīdz dzesēt gaisu siltākos vasaras mēnešos un siltinot ēku ziemas mēnešos, radot enerģijas ietaupījumu un samazinot gaisa kondicionēšanas izmaksas ēkā. Zaļās sienas darbojas kā papildu izolācija ar gaisa slāni starp augu sienu un ēkas sienu. Tā arī samazina trokšņa līmeni, atstarojot, refraktējot, kā arī absorbējot akustisko enerģiju;
3) dabiski materiāli būves celtniecībā, piemēram, dabīgu aitu vilnu kā siltumizolācijas materiālu, kas aizsargā telpas no nevēlamām temperatūras svārstībām. Aitas vilnas siltumizolācija attīra telpās gaisu, regulē mitruma daudzumu, tai ir teicama skaņas izolācija, tā ir pilnīgi dabīga, bez kaitīgām papildvielām, ir draudzīga cilvēka veselībai ekspluatācijas laikā, kā arī ieklājot neprasa speciālus aizsarglīdzekļus;
4) un citi risinājumi.

Plānojot izmaksas pievedceļu atjaunošanai vai ierīkošanai pie industriālajām teritorijām un ar to saistītās infrastruktūras būvniecībai, pārbūve vai atjaunošanai saskaņā ar Noteikumu projekta 16.3.apakšpunktu, kā zaļās infrastruktūras risinājumu var izmantot, piemēram, “zaļās salas”, velosipēdu novietnes, “zaļo koridoru” pie intensīvas satiksmes tīkliem (eko viadukti, dzīvnieku tuneļi), lietusūdens savākšanas dīķi un kanālu (divpakāpju meliorācijas grāvji, mākslīgie mitrāji un mitrzemes, pretplūdu risinājumi pilsētvidē un jūras piekrastē, ūdens laukumu un kanālu notekūdenu sistēmas atslogošanai, notekas vai bio-notekas izveidi, ūdens caurlaidīgu ietves izbūvi un citus risinājumus. Savukārt kā enerģiju taupošus risinājums var izmantot videi draudzīgu ielu apgaismojumu un citus risinājumus.
Plānojot labiekārtošanas izmaksas, saskaņā ar Noteikumu projekta 16.1.apakšpunktu, kā zaļā infrastruktūras risinājumu var izmantot koku apstādījumus, dzīvžogus un citus risinājumus. Savukārt kā enerģiju taupošus risinājums var izmantot videi draudzīgu apgaismojumu un citus risinājumus.Netiek atbalstītas ražošanas iekārtas, jo investīcija ir mērķēta tieši uz publiskās infrastruktūras attīstību un saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās vietas izveidi. Atbalsts ražošanas iekārtu iegādei komersantiem ir plānots citu programmu ietvaros, piemēram, Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gada 1.politikas mērķa attiecīgo specifisko atbalsta] mērķu ietvaros.
Vērtējot investīcijas projekta iesniegumu, kura iesniedzējs vai sadarbības partneris ir ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieks, tiks pārbaudīts, vai projektā nav plānots iekļaut ieguldījumus iekārtās, kas ir iesaistītas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 32.1 pantu. Projektu ietvaros netiks sniegts atbalsts iekārtām, kas ir iekļautas Ministru kabineta 2021.gada 18.maija rīkojuma Nr.335 “Par iekārtu sarakstu emisijas kvotu sadalei 2021.-2025. gadam pielikumā “Iekārtu saraksts emisijas kvotu sadalei 2021.-2025. gadam”. Ņemot vērā iepriekš minēto, investīcijas uzraudzības laikā nav nepieciešams apkopot informāciju par operatora identifikatoru ES darījumu žurnālā (kas izveidots saskaņā ar Komisijas 2013. gada 2. maija Regulas Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011, 5. pantu) un par iekārtas emisijas kvotu apjomu, izmantoto tehnoloģiju aprakstu vai citu ar projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera dalību ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saistītu informāciju, jo attiecīgā informācija neattiecas uz investīcijas ietvaros iesniegtā projekta tvērumu.

PVN izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma. Projektu īstenotājs PVN maksā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu un normatīvajos aktos noteikto PVN maksāšanas kārtību. PVN izmaksas ir projekta iesniedzēja papildu izmaksas. PVN ir papildu līdzfinansējums, kas ir nepieciešams projekta veiksmīgai īstenošanai.

Princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regulu Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, AF plānā iekļautajiem pasākumiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem 2020.gada 18.jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. panta nozīmē, proti, jānodrošina, ka investīcija atbilst principam “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu:
1) klimata pārmaiņu mazināšanai, ja tā rada ievērojamas SEG emisijas;
2) attiecībā uz mērķi “pielāgošanās klimata pārmaiņām”, ja tā izraisa pašreizējā klimata un gaidāmā klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem;
3) ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, ja tā kaitē ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim;
4) aprites ekonomikai, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu, ja tā rada būtisku neefektivitāti materiālu izmantošanā vai dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā, vai ja tā būtiski palielina atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, vai ja atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi;
5) piesārņojuma novēršanai un kontrolei, ja tās rezultātā būtiski pieaug piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, ja tā būtiski kaitē ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai vai kaitē dzīvotņu un sugu aizsardzības statusam.
Ievērojot iepriekš minēto, Noteikumu projekts paredz, ka atbalsta nosacījumos ir iekļauti atbilstības kritēriji, lai nodrošinātu AF plāna 1.pielikuma principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumu un tā ievērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021.gada 18.februāra paziņojumu Nr. 2021/C58/01 “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu” un atbilstošiem Eiropas Savienības un nacionālajiem aktiem.
Komersants saistībā ar aprites ekonomikas principu ieviešanu ražošanā veic tikai jaunu, maksimāli efektīvu iekārtu iegādi. Tās ir iekārtas, kas pēc tehnoloģiskā režīma rada mazu atkritumu daudzumu un patērē mazāk primāros resursus (piemēram, elektroenerģiju, ūdeni, izejmateriālus).
Skaidrojot principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" nosacījumus, VARAM un CFLA aicinās industriālā parka operatorus rosināt komersantiem, kas uzsāk savu darbību projekta ietvaros attīstītajā industriālajā parkā, izvērtēt iespēju ražošanas tehnoloģijās nodrošināt atkritumu rašanās novēršanas programmu, kā arī maksimāli ievērot materiālu aprites nosacījumus savā ražošanas tehnoloģijā.

Prasības projekta iesniedzējam un industriālā parka nomniekam
Noteikumu projekts nosaka projekta iesniedzēju un sadarbības partneru veidus, kā arī šādas galvenās prasības projekta iesniedzējam un industriālā parka nomniekam, kuru ievērošana ir būtiska, lai nodrošinātu Noteikumu projektā paredzēto mērķu sasniegšanu atbilstošā kvalitātē:
1) projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz izstrādātu industriālā parka attīstības stratēģiju (tostarp, nosakot konkrētus sasniedzamos mērķus), kas atbilst pašvaldības domes sēdē apstiprinātajai pašvaldības attīstības programmai. Tiks vērtēts, vai iesniegtais risinājums ir pilnīgs un pašpietiekams, un projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta attīstītās industriālās teritorijas pilna funkcionalitāte, izveidots darboties spējīgs industriālais parks, proti, netiks atbalstīti atsevišķi elementi, piemēram, ēka, kurai nav pievedceļš vai komersanta ražošanas attīstībai nepieciešamās inženierkomunikācijas;
2) ja projekta iesniegumu konkursam iesniedz pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai komersants (industriālā parka operators, kas var būt arī dibināts kopuzņēmums), tad projekta iesniegumam pievieno viena vai vairāku komersantu (potenciālo nomnieku) apliecinājumu par interesi vai sadarbības līgumu par to, ka komersanta attīstībai ir nepieciešama infrastruktūra, kuru plānots attīstīt projekta ietvaros, tai skaitā apliecina interesi nomāt telpas vai teritoriju. Noteikumu projekts nosaka komersanta (nomnieka) apliecinājumā par interesi vai sadarbības līgumā iekļaujamo minimālo informācijas apjomu, kas tiek norādīta, lai pamatotu, ka plānotā publiskā infrastruktūra ir komersantu pieprasījumā balstīta un nepieciešama komersanta saimnieciskās darbības attīstībai; Savukārt, ja komersants, kas ir projekta iesniedzējs, plāno attīstīt publisko infrastruktūru, tas projekta iesniegumam pievieno pašvaldības apliecinājumu par esošās vai jaunas publiskās infrastruktūras izmantošanu un, jaunas infrastruktūras izbūves gadījumā, piesaista pašvaldību kā sadarbības partneri, kā arī sadarbībā ar pašvaldību, kurā plānota industriālā parka attīstīšana, sagatavo novērtējumu par pašvaldībā esošo cilvēkresursu jeb darba spēka pieejamību, izglītības iespējām un komersantu attīstības aktivitātēm pašvaldībā vai attiecīgā plānošanas reģionā;
3) komersanti (nomnieki) industriālajās teritorijās darbojas viedās specializācijas jomā, industrijās ar augstu pievienoto vērtību (zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas). Investīcijas ietvaros tiks veicināts atbalsts komersantiem, kas ražo augstas pievienotās vērtības produktus viedās specializācijas jomās, kā arī ekspluatē tos, tādējādi paaugstinot produktivitāti un veicinot pāreju uz augsto tehnoloģiju izmantošanu, kas nodrošinātu veiksmīgu dalību globālajās vērtību ķēdēs. Tiks vērtēts esošo klientu portfelis, industriālo parku un teritoriju portfeļa apjoms. Vienlaikus Noteikumu projekts paredz prasības, ka komersants nodarbojas ar inovācijām vai ražo inovatīvus vai augstas pievienotās vērtības produktus; darbinieku vidējā darba samaksa uzņēmumā, kas nomā industriālā parka teritorijā telpas vai kas gūst labumu no izbūvētās publiskās infrastruktūras, pārsniedz vidējo attiecīgajā tautsaimniecības nozarē; eksporta apjoms trīs gadu periodā no infrastruktūras lietošanas uzsākšanas pārsniedz 3 000 000 euro; uzņēmumam ir izstrādāta laba korporatīvā pārvaldība un ir pieejami finanšu resursi; un komersants plāno ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, tostarp darbinieku kompetenču pilnveidē, triju gadu periodā pēc investīciju projekta īstenošanas;
4) projekta iesniedzējam ir jānodrošina pietiekami cilvēkresursi projekta attīstībai un īstenošanai. Tiks vērtēts, vai pašvaldībā ir atsevišķa struktūrvienība darbam ar uzņēmējdarbību veicinošiem jautājumiem, vai tai ir līdzšinējās darbības rezultāti Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada SAM ietvaros (piemēram, 3.3.1. SAM un 5.6.2. SAM) un ar citu finanšu instrumentu piesaisti īstenoti projekti, pašvaldību budžeta ietvaros veidotie atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai, komunikācijas un mārketinga pasākumi), kā arī tiks vērtēti plānotie darbi projekta veiksmīgai īstenošanai; savukārt komersantam – pieredze darbā ar ārzemju investoriem vai starptautiski atzītiem operatoriem vai nomniekiem), kas aprakstīti izstrādātajā industriālā parka attīstības stratēģijā.

Noteikumu projekts paredz konkrētus nosacījumus, kas ir saistoši projekta iesniedzējam un nepieciešami, lai izpildītu principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējuma prasības, tai skaitā:
1) projekta iesniedzējs nodrošina, ka tiek ievēroti Zaļā publiskā iepirkuma principi, veicot iepirkuma procedūru saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumiem Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, kā arī dodot priekšroku videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu;
2) ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt teritorijā esošas vecās ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošie izstrādājumi tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tai skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Latvijas likumdošanas prasības aizliedz lietot azbestu un produktus, kas satur azbesta šķiedras, atbilstoši 2006. gada 18. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK nosacījumiem;
3) netiek atbalstīta jaunu industriālo zonu izveide īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli;
4) un citas Noteikumu projektā norādītās prasības, kas ir noteiktas arī Noteikumu projekta 1.pielikumā “Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.3.i. investīcijai “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos” (turpmāk – Noteikumu projekta 1.pielikums), tai skaitā, paredzot papildu koeficientu projektu iesniegumiem, kuros tiek plānots ietvert ne tikai minimālās prasības, kas nepieciešamas principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” nosacījumu ievērošanai, bet tiek plānotas papildu darbības, kas saimnieciskās darbības attīstību veic videi, dabai vai klimatam draudzīgā veidā vai samazinot atstāto oglekļa pēdu, piemēram, vērtējot projektu iesniegumus, paredzēts piešķirt papildu koeficientu, ja:
a) projektā tiks plānots attīstīt esošās rūpnieciskās apbūves teritorijas, prioritāri atbalstot tās, kuras šobrīd rada vides piesārņojumu un kur notiek šo teritoriju degradācija un plānots veikt vides sanācijas darbus, kur tas būs nepieciešams, un tādā veidā tiks novērsta turpmāka vides degradācija, novēršot piesārņojumu zemē un ūdenī;
b) nomnieka izvēlē priekšroka tiks dota uzņēmumiem, kas iesaistīsies ražošanas procesa simbiozē ar kādu citu industriālajā parkā esošu uzņēmumu. Aprites ekonomikas principu ieviešana ražošanā ir svarīgs un izšķirīgs solis, kas ļautu uzņēmumiem veidot Latvijā līdz šim mazpazīstamu sadarbības formu - rūpniecisko simbiozi, kur vienā uzņēmumā radušies tehnoloģisko procesu atlikumi un uzņēmumā neizmantojami blakusprodukti kļūst par cita uzņēmuma ražošanas procesa izejvielām. Tas savukārt sniegtu ieguldījumu radīto atkritumu apjoma mazināšanā un ļautu lietderīgi izmantot līdz šim neizmantotos resursus kā izejvielas;
c) komersanti plānos radīt zaļās darba vietas, kas veicina ilgtspējīgas vides saglabāšanu vai atjaunošanu gan tradicionālajās nozarēs, piemēram, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, vai jaunās zaļās nozarēs, piemēram, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā.

Atbalsta apjoms un ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi
Noteikumu projekts nosaka AF finansējuma saņemšanas nosacījumus, ievērojot valsts atbalsta komercdarbībai nosacījumus.
Investīcijas tiks veiktas atbilstoši 2014.gada 17.jūnija Komisijas Regulas (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (turpmāk - Regula Nr. 651/2014) 14., 41., 48. un 56.pantam.
Valsts atbalsts sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdenssaimniecība un siltumapgāde) tiks sniegts saskaņā ar 2011.gada 20.decembra Eiropas Komisijas Lēmumu par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
Savukārt de minimis atbalsts tiks sniegts saskaņā ar 2013.gada 18.decembra Komisijas Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam.
Ievērojot Regulas Nr. 651/2014 nosacījumus, atbalsta saņēmējs apstiprina, ka tas pēdējo divu gadu laikā pirms pieteikšanās uz atbalstu nav veicis pārcelšanu  uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiks veikts sākotnējais ieguldījums, kuram pieprasīts atbalsts, un apņemas to nedarīt divus gadus pēc tam, kad ir pabeigts sākotnējais ieguldījums, kuram tiek pieprasīts atbalsts. Pārcelšana atbilstoši Regulas Nr. 651/2014 konsolidētās versijas 61.a) punktam ir tādas pašas vai līdzīgas darbības vai tās daļas pārvietošana no uzņēmējdarbības vietas vienā Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk -EEZ) līguma līgumslēdzējā pusē (sākotnējā uzņēmējdarbības vieta) uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiek veikts atbalstītais ieguldījums, citā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (atbalstītā uzņēmējdarbības vieta). Pārvietošana notiek, ja produkts vai pakalpojums sākotnējā vai atbalstītajā uzņēmējdarbības vietā vismaz daļēji kalpo tādiem pašiem mērķiem un apmierina tāda paša veida klientu prasības vai vajadzības un tajā pašā vai līdzīgā darbībā vienā no saņēmēja sākotnējām uzņēmējdarbības vietām EEZ tiek zaudētas darbvietas;
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 49.punkts un 14.pants neparedz reģionālo ieguldījumu atbalstu sniegt projektu iesniedzējiem, kuri neveic produkcijas ražošanu vai nesniedz produktīvu pakalpojumu (atbalstu produktīviem pakalpojumiem, piemēram, loģistikas, IKT pakalpojumiem, var sniegt tikai tad, ja izpilda regulas prasības).
Projekta ietvaros iespējama pašvaldības un komersanta sadarbība, piemērojot atbilstošo valsts atbalsta regulējumu. Vienlaikus komersanti, kas gūs labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, ieguldīs savus privātos līdzekļus vai piesaistīs finansējumu citu valsts atbalsta programmu ietvaros, lai attīstītu savu privāto infrastruktūru vai uzņēmējdarbību, tai skaitā veiktu ražošanas iekārtu iegādi.

Noteikumu projekts nosaka maksimāli pieļaujamās valsts atbalsta intensitātes, kā arī maksimālo AF finansējuma atbalsta intensitāti projektā plānotajām darbībām un izmaksām, kas nav kvalificējamas kā valsts atbalsts komercdarbībai (piemēram, publiski pieejamu pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām), paredzot, ka tā var būt līdz 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā to, ka PVN nav attiecināms finansēšanai no AF, līdz ar to, PVN izmaksas neatbalsta projektos var uzskatīt par pašvaldības, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes vai pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, līdzfinansējumu, kas ir papildu nepieciešams projekta īstenošanai.
Noteikumu projekta ietvaros projekta pārskata periods (projekta dzīves cikls, ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014.gada 3.marta Deleģētās Regulas (ES) Nr.480/2014 ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (turpmāk – Komisijas regula Nr.480/2014) I pielikumam “15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. Saskaņā ar minētās regulas I pielikumu, uzņēmējdarbības infrastruktūrai projekta pārskata periods jeb dzīves cikls ir noteikts 10 – 15 gadi.

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu atlases kārtība
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā organizē projektu iesniegumu atlasi, projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas institucionālo sastāvu, projektu iesniegumu vērtēšanas sistēmu, lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņemšanas un to apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību.
Noteikumu projekts nosaka, ka projektu iesniegumu vērtēšanas komisija projektu iesniegumus vērtē atbilstoši Noteikumu projekta 1.pielikumā iekļautajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.
Noteikumu projekta 1.pielikumā iekļauti precīzi definēti kritēriji, un atsevišķi papildu nepieciešamie to piemērošanas skaidrojumi ir norādīti zemsvītras atsaucē. Ievērojot to, atsevišķas kritēriju piemērošanas metodikas izstrāde netiek plānota.

Investīciju un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumi
Noteikumu projekts nosaka prasības datu uzkrāšanai Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, tai skaitā informāciju AF īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai un sasniedzamo atskaites punktu un mērķu uzskaiti projektu ietvaros.
Tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam, kas ir būtiskas, lai plānotu projektos paredzētos maksājumus un iepirkumu pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tiek glabāta un ir pieejama izdevumus pamatojošā informācija un citi projektu īstenošanai, uzraudzībai un mērķu sasniegšanai būtiski nosacījumi.
Papildus, tiek noteiktas CFLA tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu, ja finansējuma saņēmējs nepilda līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumus un citos konkrētos Noteikumu projektā noteiktajos gadījumos.
Lai nodrošinātu investīcijas kopējā rādītāja Nr.11 “To cilvēku skaits, kuri ir nodarbināti vai iesaistīti darba meklēšanā” ziņošanu Eiropas Komisijai saskaņā ar 2021.gada 28.deptembra Komisijas Deleģētās regulas Nr.2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu pielikumu “Kopējie rādītāji”, finansējuma saņēmējam pēc investīcijas pabeigšanas nepieciešams ziņot CFLA par tām personām, kas darba līguma slēgšanas brīdī bija bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam.

Citi investīcijas īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projekts nosaka, ka investīcijas projektus īsteno līdz 2025. gada 31.decembrim, kas atbilst AF plāna 2.pielikumā “Starpposma mērķi un mērķi” noteiktajam mērķa “pabeigti būvdarbi, attīstīti komersantu pieprasījumā balstīti, darboties spējīgi vismaz četri nacionālas nozīmes industriālie parki reģionos” sasniegšanas termiņam.
Noteikumu projekts nosaka investīcijas sasaisti ar zaļo dimensiju un digitālo dimensiju, atbilstoši AF plānam.
Investīcijas sasaiste ar zaļo dimensiju: investīcijas ietvaros tiek atbalstīta tādu industriālo parku izveidošana, kas ietver jaunas infrastruktūras veidošanu, potenciāli radot SEG emisiju pieaugumu, vienlaikus tiek attīstītas arī esošās industriālās teritorijas, kas rada vides piesārņojumu, tādējādi novēršot turpmāku vides teritoriju degradāciju. Industriālajos parkos tiek atbalstīti teritorijas labiekārtošanas darbi, izmantojot klimatam draudzīgus zaļās un zilās infrastruktūras risinājumus, piemēram, apzaļumošana (tai skaitā koku stādīšana, zaļās sienas un jumti, zaļie koridori, bioloģisko daudzveidību veicinoši zālāji u.tml.) un AER tehnoloģiju risinājumi un viedo risinājumu ieviešana apgaismojuma izveidē, kā arī citu jaunu un progresīvu risinājumu ieviešana ēku būvniecībā.
Investīcijas sasaiste ar digitālo dimensiju: investīcijas ietvaros tiek atbalstīta industriālo ražošanas telpu izveide (tai skaitā izmantojot viedus un energoefektīvus risinājumus), kas veicina uzņēmumu attīstību vai to darbības paplašināšanu viedās specializācijas jomās un produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu, dodot iespēju uzņēmumam privātos finanšu resursus novirzīt investīcijām uzņēmumu digitalizācijā un automatizācijā (piemēram, investējot inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā).
Investīcijas sasaiste ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem: investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku attīstīšanai reģionos, kas balstītas uz viedu un energoefektīvu risinājumu ieviešanu, tiek noteikta kā stratēģiski svarīga investīcija un sekmē arī uzņēmumu enerģētisko neatkarību, tādējādi veicinot Latvijas un ES noturību un autonomiju. Tāpat, investējot ražošanas telpu izveidē un piesaistot starptautiski atzītus industriālo parku operatorus, tiek veicināta uzņēmumu produktivitāte, kas stiprina to konkurētspēju starptautiskajās piegāžu ķēdēs.
Kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas nodrošināšanai finansējuma saņēmējiem un sabiedrībai kopumā, investīcijas īstenošanā tiks izmantoti dažādi komunikācijas kanāli, kas nodrošinās visām mērķa grupām objektīvu un izsmeļošu informāciju un sniegs iespēju nodrošināt atgriezenisko saiti, tai skaitā paredzēta informācijas ievietošana VARAM tīmekļvietnē, informācijas sniegšana plašsaziņas līdzekļiem, kā arī informatīvu semināru organizēšana mērķauditorijai.
Lai mazinātu dubultfinansējuma risku, būtiski, ka uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras vienmērīgai attīstībai visā Latvijā papildinošu investīciju plānošanā tiek nodrošināta demarkācija programmu un projektu līmenī, tai skaitā projekta iesnieguma sagatavošanas, vērtēšanas un īstenošanas posmos tiek gūta pārliecība, ka vienas un tās pašas darbības vai izmaksas netiek finansētas no dažādiem avotiem. Programmu līmenī tiek plānots atšķirīgs uzsvars, nosakot atbalsta tvērumu, piemēram, darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam ietvaros 5.1.1. SAM plānotās investīcijas uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai ir paredzētas vietēja mēroga projektiem reģiona ietvaros, proti, visas pašvaldības varēs konkurēt reģiona ietvaros, netiks noteikts projekta apjoma minimālais ierobežojums, ņemot vērā vietējo uzņēmumu vajadzībām vides attīstībai un darba iespēju radīšanai pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem. Iepriekš minētās investīcijas kopumā veicinās uzņēmējdarbības attīstību reģionos, kas nepieciešama, lai virzītos uz reģionu līdzsvarotu attīstību. Savukārt AF ietvaros reģionos (ārpus Rīgas reģiona) plānots īstenot daudz lielākus investīciju projektus un attīstīt vismaz 4 nacionāla mēroga industriālas zonas, nodrošinot sadarbību ar LIAA un pašvaldībām, lai piesaistītu starptautiski atzītus operatorus, kas darbojas nozarēs ar augstu pievienotās vērtības potenciālu, kā arī attīstītu inovatīvus un augstas vērtības produktus viedās specializācijas nozarēs.
Atbilstoši Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 16. februāra rīkojumu Nr. 93 “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam”, viedās specializācijas jomas ir zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, viedā enerģētika un mobilitāte, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
Inovācija Noteikumu projekta izpratnē ir zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju veiksmīga īstenošana jaunā produktā, pakalpojumā vai procesā. Būtiska inovācijas īpašība ir tas, ka tā ir īstenota. Produkta vai pakalpojuma inovācija ir uzskatāma par īstenotu tikai tad, kad tā ir nonākusi tirgū. Procesa, mārketinga vai organizatoriska inovācija ir īstenota tikai tad, kad tā ir praktiski ieviesta un tiek lietota attiecīgajā organizācijā.
Produkti ar augstu pievienoto vērtību Noteikumu projekta izpratnē ir produkti, kuru ražošanas pievienotā vērtība noteiktā laikā (gadā, stundā) uz vienu nodarbināto ir augstāka nekā vidēji tautsaimniecībā, tātad ir lielāki kopējie ienākumi un augstāka to produktivitāte. Investējot ražošanas telpu izveidē un piesaistot starptautiski atzītus industriālo telpu operatorus, tiks veicināta uzņēmumu produktivitāte, kas stiprinās to konkurētspēju starptautiskajās piegāžu ķēdēs.
Nacionālas nozīmes industriālais parks Noteikumu projekta izpratnē ir teritorija, kas tiek attīstīta saskaņā ar Noteikumu projektā noteiktajiem investīcijas īstenošanas nosacījumiem jebkurā no Latvijas pašvaldību teritorijām, izņemot Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību teritorijas, un tā sociālekonomiskā ietekme ir vērtējama reģionālā vai nacionālā mērogā. 
Starptautiski atzīts industriālā parka operators Noteikumu projekta izpratnē ir komersants, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) L sadaļai “Operācijas ar nekustamo īpašumu “. Vienlaikus tiks vērtēts, vai tam ir pieredze darbā ar ārvalstu investoru, tai skaitā pieredze līdzīga industriālā parka apsaimniekošanā ārpus Latvijas (piemēram, kopīga sadarbība, par ko liecina sadarbības līgums vai projekts u.tml.).

Nē

Nē

Pašvaldībām un komersantiem, īstenojot projektus, ir jāņem vērā Noteikumu projektā noteiktais pieejamais AF finansējums un projektā sasniedzamās minimālās mērķa rādītāju vērtības.
 

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-