Anotācija (ex-ante)

Grāmatvedības likuma 23.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma 18., 19., 20., 21. un 22. pantā ietvertie noteikumi – par gada pārskata vai citu finanšu pārskatu sagatavošanu – neattiecas uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības vai ir izvēlējušies maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Šie uzņēmumi reģistrē ieņēmumus, izdevumus un saimnieciskos darījumus vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā, ciktāl tas nepieciešams nodokļu aprēķināšanai, lai varētu sagatavot deklarācijas un veidlapas atbilstoši konkrētajā nodokļu likumā vai saskaņā ar to pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Bet Grāmatvedības likuma 23.panta trešā daļa noteic, ka šā panta pirmajā daļā minētie uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo arī bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu, kuru saturu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Prasība par bilances un ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošanu noteikta arī likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.¹ panta  “Īpaši noteikumi saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai maksātājiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā” otrajā daļā, kur noteikts, ka maksātājs, kas atbilstoši likumam "Par grāmatvedību" izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai darījumus un notikumus atzīst tajā periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini, un gatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 13.panta sesto daļu.
Izpildot dotos uzdevumus, nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzētu kārtību, kādā individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kura ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs par uzņēmuma vai zemnieku saimniecības, vai zvejnieku saimniecības ienākumu, individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk – persona), un kura kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā,  sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu (turpmāk - finanšu pārskats), kā arī finanšu pārskata saturu.
Izstrādājot noteikumu projektu, nepieciešams izvērtēt MK 301 iekļauto regulējumu, un, ciktāl tas nepieciešams, to pilnveidot un saskaņot ar citos grāmatvedības jomas normatīvajos aktos un iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu doto uzdevumu izpildi, saskaņā ar Grāmatvedības likumā ietverto pilnvarojumu  izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu” (turpmāk – noteikumu projekts).
Noteikumu projektā:
1) saglabātas pašreiz MK 301 ietvertās prasības attiecībā uz:
- finanšu pārskata sagatavošanas periodiskumu, paredzot, ka tas sagatavojams katru pārskata gadu, t.i. kalendāra gadu vai par to īsāku laikposmu, ja šajā gadā attiecīgais uzņēmums (turpmāk – persona) uzsāk vai beidz saimniecisko darbību,
- finanšu pārskatā lietojamo vērtības mēru (euro), valodu (latviešu),
- finanšu pārskata sagatavošanas vispārīgiem nosacījumiem un bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata shēmām (noteikumu projekta 1. un 2.pielikums);
2) pilnveidots bilances sagatavošanas regulējums, tai skaitā:
-  precizēts bilances sastāvdaļu un lietoto terminu “saimnieciskajā darbībā izmantotie līdzekļi” un “saimnieciskajā darbībā izmantoto līdzekļu avoti” skaidrojums,
- ievērojot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un šī likuma piemērošanas noteikumos ietvertos atsevišķu terminu skaidrojumus, pilnveidoti noteikumi par konkrētiem bilances posteņiem, tai skaitā paredzot, ka postenī "Pārējie pamatlīdzekļi" norāda arī darba un produktīvo dzīvnieku uzskaites grupas vai atsevišķus dzīvniekus, ja  tie nav norādīti krājumu sastāvā.  Tāpat kā līdz šim paredzēts, ka persona  krājumu sastāvā var norādīt visus dzīvniekus neatkarīgi no to izmantošanas veida un turēšanas ilguma. Precizēts arī pirktu vai pašu izveidotu pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu sākotnējās vērtības aprēķināšanas skaidrojums un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu skaidrojums,
- ievērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁵ panta “Īpaši noteikumi taksācijas gadā norakstāmā pamatlīdzekļu nolietojuma un atsevišķu saimnieciskās darbības izdevumu veidu noteikšanai” pirmajā daļā noteikto pamatlīdzekļa vērtības kritēriju1000 euro, arī noteikumu projektā paredzētais pamatlīdzekļa vērtības kritērijs ir 1000 euro,
- ievērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁵ panta 1.³ daļā minēto par pamatlīdzekļiem, kam netiek aprēķināts nolietojums, arī noteikumu projektā ietverts aizliegums konkrētiem pamatlīdzekļiem, kuri nav pakļauti fiziskam vai morālam nolietojumam, aprēķināt ikgadējo nolietojumu,
- ievērojot Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība” (turpmāk arī - MK 899) minēto (šo notikumu 79.3 punkta pēdējais teikums noteic, ka pamatlīdzekļa atlikušo vērtību samazina par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas atlikušo vērtību, ja to var noteikt), arī noteikumu projektā netiek prasīts aprēķināt amortizētās aizstāšanas izmaksas;
3) saglabāti pašlaik MK 301 ietvertie noteikumi pamatlīdzekļu vērtības noteikšanai gadījumos, ja attiecīgais uzņēmums saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzekli sāk izmantot personīgo mantu, kas pirkta vai izveidota personiskai lietošanai pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, kā arī, ja pamatlīdzeklis iegūts ziedojumā, dāvinājumā, mantojumā vai atjaunojot īpašumtiesības;
4) saglabāti pašlaik MK 301 ietvertie atvieglojumi attiecībā uz:
- pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanu, ļaujot izvēlēties tikpat ilgu lietderīgās lietošanas laiku un nolietojuma aprēķināšanas (vērtības norakstīšanas) metodi, kāda paredzēta likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un piemērot ar pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanu saistītos noteikumus, ko paredz MK 899;
- dzīvnieku uzskaiti, paredzot, ka krājumu sastāvā var norādīt visus dzīvniekus neatkarīgi no to izmantošanas veida un turēšanas ilguma;
5) tāpat kā pašlaik, arī noteikumu projektā paredzēta iespēja pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai ilgtermiņa ieguldījumu objektu, kura vērtība ir būtiski lielāka par tā iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksu, vai novērtējumu iepriekšējā pārskata gada bilancē;
6) papildus paredzēts:
- krājumu posteņu – materiāli, preces, dzīvnieki un augi – satura skaidrojums,
- skaidrojums par personas pašu kapitāls sastāvu (sastāv no saimnieciskās darbības kapitāla un pārskata gada ieņēmumu un izdevumu starpības), norādot, ka bilancē saimnieciskās darbības kapitāls var būt norādīts arī kā negatīvs skaitlis,
- noteikums, ka personas skaidrās naudas atlikums kasē un bezskaidrās naudas atlikums maksājumu kontā, kuru personas saimnieciskās darbības vajadzībām atvēris maksājumu pakalpojumu sniedzējs (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē), kā arī saņemtās un izsniegtās naudas summas, kuras norāda finanšu pārskatā, ir nošķirtas no personīgajām vajadzībām izlietojamām naudas summām,
- nosacījums, ka gadījumā, ja persona no saimnieciskajai darbībai nošķirtās naudas samaksājusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas par sevi kā saimnieciskās darbības veicēju vai valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu summas par sevi kā par pašnodarbinātu personu, tad minētās summas grāmatvedības reģistros ieraksta atsevišķos grāmatvedības kontos, kas nav saimnieciskās darbības izdevumu uzskaites konti. Veicot šo kontu slēguma ierakstus, tajos uzskaitītās summas iegrāmato kontā, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls. Tas nozīmē, ka no saimnieciskajai darbībai nošķirtās naudas samaksātās  iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas par sevi kā saimnieciskās darbības veicēju vai valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu summas par sevi kā par pašnodarbinātu personu neiekļauj ieņēmumu un izdevumu pārskatā. Jāpiebilst, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu summas par sevi kā par pašnodarbinātu personu ir  attaisnotie izdevumi par kuriem  tiek samazināts kopējais gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli  apliekamais ienākumu apjoms,,
- skaidrojums, ka no saimnieciskās darbības ienākuma aprēķinātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas un par personu kā pašnodarbināto aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu summas grāmatvedības reģistros neieraksta un bilancē un ieņēmumu un izdevumu pārskatā neiekļauj. Ja minētās summas samaksātas no saimnieciskajai darbībai nošķirtās naudas, tās grāmatvedības reģistros ieraksta kā izdevumus, kas nav saimnieciskās darbības izdevumi;
7) pilnveidots ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošanas regulējums, tai skaitā:
- ievērojot, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta  “No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana” pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība, pārskatīts un precizēts salīdzinājumā ar MK 301 paredzētais ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņu saturs un attiecīgie skaidrojumi,
- paredzēts, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevu norāda postenī "Sociālās apdrošināšanas un tamlīdzīgi maksājumi",
- paredzēts, ka postenī "Pārējie izdevumi" norāda arī kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī citus izdevumus;
8) nav grozīta, salīdzinājumā ar MK 301, saņemtā atbalsta norādīšanas kārtība finanšu pārskatā;
9) precizēta finanšu pārskata iesniegšanas kārtība, atšķirībā no MK 301vairs nenorādot iesniegšanas datumu, bet paredzot, ka persona finanšu pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam kopā ar iedzīvotāju gada ienākuma deklarāciju.
 

-