Anotācija (ex-ante)

21-TA-1307: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saeimā 2021.gada 10.jūnijā pieņemtā Grāmatvedības likuma 23.panta trešā daļa.
Ministru kabineta 2017.gada 24.maija rīkojums Nr.245 “Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021.gadam” (prot. Nr.23 21.§), Rīcības virziens - uzņēmumu investīciju stimulēšana un uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana, 2.4. uzdevums: Tiesību normu sakārtošana grāmatvedības jomā,   2.4.1.apakšpunkts -  Izstrādāt jaunu likumu “Par grāmatvedību”, lai tas būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām, ietverot lietoto terminu plašāku skaidrojumu un papildu regulējuma noteikšanu, kā arī nosakot likuma mērķi un darbības jomu. Pārskatīt un pilnveidot arī uz šī likuma pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus.
Ministru prezidenta 2021.gada 8.jūlija uzdevums Nr.12/2021-JUR-145 - līdz 2022. gada 1. jūlijam sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā Grāmatvedības likuma (2021. gada 10. jūnija likuma redakcijā) 23.panta trešā daļā minēto tiesību akta projektu, attiecīgi nodrošinot pārejas noteikumu 2. punktā Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Izpildot dotos uzdevumus, izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiktu kārtību, kādā individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kuras kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Grāmatvedības likuma pārejas noteikumos minēto:
- ar šā likuma pieņemšanu spēku zaudē likums “Par grāmatvedību”;
- Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. jūlijam izdod likuma attiecīgajos pantos, tai skaitā 23.panta trešā daļā minētos noteikumus;
- līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanas dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūlijam ir piemērojami pašlaik spēkā esoši saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” izdotie noteikumi, tai skaitā Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumi Nr.301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem” (turpmāk – MK 301), ciktāl tie nav pretrunā ar šo Grāmatvedības likumu. 
MK 301 nosaka kārtību, kādā individuālie komersanti, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā (turpmāk – pārskata gads) pārsniedz 300 000 euro (turpmāk - individuālais komersants), sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu (turpmāk - finanšu pārskats), kā arī finanšu pārskata saturu. Šie noteikumi attiecas arī uz citām personām – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, ciktāl iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošie normatīvie akti nenosaka citādi, ja šīs personas atbilstoši likumam "Par grāmatvedību" izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, tai skaitā:
- individuālajiem komersantiem, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 euro;
- individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 euro;
- fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.
MK 301 bija izdoti, pamatojoties uz likuma “Par grāmatvedību” 13.panta sestajā daļā doto pilnvarojumu 2007.gadā un, lai regulējumu aktualizētu, vairākkārt grozīti, tai skaitā pēdējo reizi 2018.gadā.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Grāmatvedības likuma 23.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma 18., 19., 20., 21. un 22. pantā ietvertie noteikumi – par gada pārskata vai citu finanšu pārskatu sagatavošanu – neattiecas uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības vai ir izvēlējušies maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Šie uzņēmumi reģistrē ieņēmumus, izdevumus un saimnieciskos darījumus vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā, ciktāl tas nepieciešams nodokļu aprēķināšanai, lai varētu sagatavot deklarācijas un veidlapas atbilstoši konkrētajā nodokļu likumā vai saskaņā ar to pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Bet Grāmatvedības likuma 23.panta trešā daļa noteic, ka šā panta pirmajā daļā minētie uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo arī bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu, kuru saturu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Prasība par bilances un ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošanu noteikta arī likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.1 panta  “Īpaši noteikumi saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai maksātājiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā” otrajā daļā, kur noteikts, ka maksātājs, kas atbilstoši likumam "Par grāmatvedību" izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai darījumus un notikumus atzīst tajā periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini, un gatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 13.panta sesto daļu.
Izpildot dotos uzdevumus, nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzētu kārtību, kādā individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kura ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs par uzņēmuma vai zemnieku saimniecības, vai zvejnieku saimniecības ienākumu, individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk – persona), un kura kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā,  sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu (turpmāk - finanšu pārskats), kā arī finanšu pārskata saturu.
Izstrādājot noteikumu projektu, nepieciešams izvērtēt MK 301 iekļauto regulējumu, un, ciktāl tas nepieciešams, to pilnveidot un saskaņot ar citos grāmatvedības jomas normatīvajos aktos un iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu doto uzdevumu izpildi, saskaņā ar Grāmatvedības likumā ietverto pilnvarojumu  izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu” (turpmāk – noteikumu projekts).
Noteikumu projektā:
1) saglabātas pašreiz MK 301 ietvertās prasības attiecībā uz:
- finanšu pārskata sagatavošanas periodiskumu, paredzot, ka tas sagatavojams katru pārskata gadu, t.i. kalendāra gadu vai par to īsāku laikposmu, ja šajā gadā attiecīgais uzņēmums (turpmāk – persona) uzsāk vai beidz saimniecisko darbību,
- finanšu pārskatā lietojamo vērtības mēru (euro), valodu (latviešu),
- finanšu pārskata sagatavošanas vispārīgiem nosacījumiem un bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata shēmām (noteikumu projekta 1. un 2.pielikums);
2) pilnveidots bilances sagatavošanas regulējums, tai skaitā:
-  precizēts bilances sastāvdaļu un lietoto terminu “saimnieciskajā darbībā izmantotie līdzekļi” un “saimnieciskajā darbībā izmantoto līdzekļu avoti” skaidrojums,
- ievērojot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un šī likuma piemērošanas noteikumos ietvertos atsevišķu terminu skaidrojumus, pilnveidoti noteikumi par konkrētiem bilances posteņiem, tai skaitā paredzot, ka postenī "Pārējie pamatlīdzekļi" norāda arī darba un produktīvo dzīvnieku uzskaites grupas vai atsevišķus dzīvniekus, ja  tie nav norādīti krājumu sastāvā.  Tāpat kā līdz šim paredzēts, ka persona  krājumu sastāvā var norādīt visus dzīvniekus neatkarīgi no to izmantošanas veida un turēšanas ilguma. Precizēts arī pirktu vai pašu izveidotu pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu sākotnējās vērtības aprēķināšanas skaidrojums un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu skaidrojums,
- ievērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.5 panta “Īpaši noteikumi taksācijas gadā norakstāmā pamatlīdzekļu nolietojuma un atsevišķu saimnieciskās darbības izdevumu veidu noteikšanai” pirmajā daļā noteikto pamatlīdzekļa vērtības kritēriju1000 euro, arī noteikumu projektā paredzētais pamatlīdzekļa vērtības kritērijs ir 1000 euro,
- ievērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.5 panta 1.3 daļā minēto par pamatlīdzekļiem, kam netiek aprēķināts nolietojums, arī noteikumu projektā ietverts aizliegums konkrētiem pamatlīdzekļiem, kuri nav pakļauti fiziskam vai morālam nolietojumam, aprēķināt ikgadējo nolietojumu,
- ievērojot Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība” (turpmāk arī - MK 899) minēto (šo notikumu 79.3 punkta pēdējais teikums noteic, ka pamatlīdzekļa atlikušo vērtību samazina par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas atlikušo vērtību, ja to var noteikt), arī noteikumu projektā netiek prasīts aprēķināt amortizētās aizstāšanas izmaksas;
3) saglabāti pašlaik MK 301 ietvertie noteikumi pamatlīdzekļu vērtības noteikšanai gadījumos, ja attiecīgais uzņēmums saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzekli sāk izmantot personīgo mantu, kas pirkta vai izveidota personiskai lietošanai pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, kā arī, ja pamatlīdzeklis iegūts ziedojumā, dāvinājumā, mantojumā vai atjaunojot īpašumtiesības;
4) saglabāti pašlaik MK 301 ietvertie atvieglojumi attiecībā uz:
- pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanu, ļaujot izvēlēties tikpat ilgu lietderīgās lietošanas laiku un nolietojuma aprēķināšanas (vērtības norakstīšanas) metodi, kāda paredzēta likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un piemērot ar pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanu saistītos noteikumus, ko paredz MK 899;
- dzīvnieku uzskaiti, paredzot, ka krājumu sastāvā var norādīt visus dzīvniekus neatkarīgi no to izmantošanas veida un turēšanas ilguma;
5) tāpat kā pašlaik, arī noteikumu projektā paredzēta iespēja pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai ilgtermiņa ieguldījumu objektu, kura vērtība ir būtiski lielāka par tā iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksu, vai novērtējumu iepriekšējā pārskata gada bilancē;
6) papildus paredzēts:
- krājumu posteņu – materiāli, preces, dzīvnieki un augi – satura skaidrojums,
- skaidrojums par personas pašu kapitāls sastāvu (sastāv no saimnieciskās darbības kapitāla un pārskata gada ieņēmumu un izdevumu starpības), norādot, ka bilancē saimnieciskās darbības kapitāls var būt norādīts arī kā negatīvs skaitlis,
- noteikums, ka personas skaidrās naudas atlikums kasē un bezskaidrās naudas atlikums maksājumu kontā, kuru personas saimnieciskās darbības vajadzībām atvēris maksājumu pakalpojumu sniedzējs (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē), kā arī saņemtās un izsniegtās naudas summas, kuras norāda finanšu pārskatā, ir nošķirtas no personīgajām vajadzībām izlietojamām naudas summām,
- nosacījums, ka gadījumā, ja persona no saimnieciskajai darbībai nošķirtās naudas samaksājusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas par sevi kā saimnieciskās darbības veicēju vai valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu summas par sevi kā par pašnodarbinātu personu, tad minētās summas grāmatvedības reģistros ieraksta atsevišķos grāmatvedības kontos, kas nav saimnieciskās darbības izdevumu uzskaites konti. Veicot šo kontu slēguma ierakstus, tajos uzskaitītās summas iegrāmato kontā, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls. Tas nozīmē, ka no saimnieciskajai darbībai nošķirtās naudas samaksātās  iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas par sevi kā saimnieciskās darbības veicēju vai valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu summas par sevi kā par pašnodarbinātu personu neiekļauj ieņēmumu un izdevumu pārskatā. Jāpiebilst, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu summas par sevi kā par pašnodarbinātu personu ir  attaisnotie izdevumi par kuriem  tiek samazināts kopējais gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli  apliekamais ienākumu apjoms,,
- skaidrojums, ka no saimnieciskās darbības ienākuma aprēķinātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas un par personu kā pašnodarbināto aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu summas grāmatvedības reģistros neieraksta un bilancē un ieņēmumu un izdevumu pārskatā neiekļauj. Ja minētās summas samaksātas no saimnieciskajai darbībai nošķirtās naudas, tās grāmatvedības reģistros ieraksta kā izdevumus, kas nav saimnieciskās darbības izdevumi;
7) pilnveidots ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošanas regulējums, tai skaitā:
- ievērojot, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta  “No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana” pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība, pārskatīts un precizēts salīdzinājumā ar MK 301 paredzētais ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņu saturs un attiecīgie skaidrojumi,
- paredzēts, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevu norāda postenī "Sociālās apdrošināšanas un tamlīdzīgi maksājumi",
- paredzēts, ka postenī "Pārējie izdevumi" norāda arī kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī citus izdevumus;
8) nav grozīta, salīdzinājumā ar MK 301, saņemtā atbalsta norādīšanas kārtība finanšu pārskatā;
9) precizēta finanšu pārskata iesniegšanas kārtība, atšķirībā no MK 301vairs nenorādot iesniegšanas datumu, bet paredzot, ka persona finanšu pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam kopā ar iedzīvotāju gada ienākuma deklarāciju.
 
Risinājuma apraksts
-
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Izvērtēts un secināts, ka noteikumu projekts neradīs administratīvo slogu uzņēmumiem un papildus izmaksas neradīs, jo šobrīd MK 301 jau pieprasa finanšu pārskata sagatavošanu.
 

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Individuālie komersanti, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību
 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmēs individuālos uzņēmumus, zemnieku un zvejnieku saimniecības.
Ar noteikumu projektu paredzēts aizstāt pašlaik spēkā esošos MK 301. Noteikumu projekts tieši neietekmēs tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi,  tā kā ar to tiek pārņemts regulējums, kas pašlaik ietverts MK 301, to saskaņojot ar citos grāmatvedību un gada pārskatu sagatavošanu regulējošos normatīvajos aktos paredzēto regulējumu un lietoto terminoloģiju, kā arī pašreizējām juridiskās tehnikas prasībām.
Noteikumu projektā paredzētais regulējums nepalielinās un nesamazinās fizisko un juridisko personu administratīvo slogu, bet gan nodrošinās ērtāku grāmatvedību reglamentējošo prasību piemērošanu. 
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
19 984
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
19 984
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-19 984
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-19 984
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
19 984
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās 2022.gadā ir nepieciešams finansējums 19 983,15 EUR apmērā, tai skaitā:

VID IS                   Nodokļu informācijas sistēma (NIS)      Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS)        
Darbietilpība
cilvēkdienās (c/d)             3                                                              38 
Vienas c/d
cena EUR ar PVN             435,75                                                       490,05
Izmaksas 
EUR ar PVN                     1361,25                                                      18621,90


 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms
Cita informācija
2022.gadā nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirtā finansējuma ietvaros.

4.1.1. Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumi Nr.301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”.

Pamatojums un apraksts
Ar noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumi Nr.301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Informācija par noteikumu projektu publicēta Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē sadaļā  “Sabiedrības līdzdalība”.
Noteikumu projekts tika izskatīts un konceptuāli saskaņots darba grupā, kas izveidota ar Finanšu ministrijas 2018.gada 3.maija rīkojumu Nr.150 jauna likuma “Par grāmatvedību”, kā arī uz jaunā likuma pamata  izdodamo Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādei (turpmāk – darba grupa). Darba grupas sastāvā bez Finanšu ministrijas pārstāvjiem bija Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas pārstāvji, kā arī Biznesa augstskolas “Turība” pārstāvji. Privāto sektoru darba grupā pārstāvēja Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija, ISO sertificēto grāmatvežu asociācija un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija. Darba grupas sēdēs kā pieaicinātās personas piedalījās arī Latvijas Republikas Ārpakalpojumu grāmatvežu asociācijas un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Noteikumu projekts tika izskatīts trijās darba grupas sēdēs (attālināti).
 Noteikumu projekta izstrādes gaitā darba grupas sēdēs iesaistītie Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Republikas ārpakalpojumu grāmatvežu asociācijas un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji izvērtēja visas pašlaik spēkā esošās MK 301 normas un darba grupas sēdēs vai elektroniskā viedokļu saskaņošanā pauda viedokli par noteikumu projektā iekļaujamo regulējumu. Darba grupā tika panākta vienošanās par visiem jautājumiem.
Plānots, ka pēc noteikumu projekta pieņemšanas Finanšu ministrijas pārstāvji sniegs skaidrojumus publiskajā telpā dažāda formāta pasākumos, kā arī presē un medijos.

 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts ieņēmumu dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Paredzēto noteikumu "Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu" rezultātā būs nepieciešams veikt izmaiņas  Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās: EDS dokumentā “Individuālā komersanta gada pārskats” sadaļā “Bilance” pievienojot jaunu posteni, nodrošinot, ka šajā postenī norādītā vērtība tiek pieskaitīta pie posteņu grupas, kā arī sadaļā “Bilance” un sadaļā “Ieņēmumu un izdevumu pārskats” izsakot posteņus jaunās redakcijās. Savukārt sadaļās ar arābu cipariem apzīmētos posteņus nodrošinot, ka tos var sadalīt sīkāk, apvienot vai pievienot tiem jaunus posteņus, ja šādas korekcijas rada lielāku skaidrību.
 

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk