26-TA-80: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma Saules ielā 17, Grobiņā, Dienvidkurzemes novadā, valstij piederošo 2/3 domājamo daļu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 4.panta ceturtās daļas 7.punkts, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamā īpašuma valstij piederošo domājamu daļu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tās saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt to atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamā īpašuma valstij piederošo domājamu daļu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tās saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt to atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts ar mērķi, lai, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus, atļautu VNĪ pārdot izsolē valstij piederošās 2/3 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (kadastra Nr.6409 006 0079) – zemes vienības (kadastra apzīmējums 6409 006 0079) un būves (kadastra apzīmējums 6409 006 0079 001) – Saules ielā 17, Grobiņā, Dienvidkurzemes novadā, kas ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un kas nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz 2/3 domājamām daļām no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.6409 006 0079) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6409 006 0079) 0,1204 ha platībā – Saules ielā 17, Grobiņā, Dienvidkurzemes novadā, Grobiņas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000576036, lēmuma datums 06.03.2018.
Kurzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr.5 zvērinātas tiesu izpildītāja Agnese Biķe 2025. gada 19. jūnija paziņojumā Nr.13345/005/2025-NOS informē, ka izpildu lietvedība lietā Nr.00004/005/2025-BL (Liepājas tiesas 2000. gada 29. februāra lēmums lietā Nr.2-415/3, ar kuru atzīts, ka mirušajai privātpersonai piederošās 2/3 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6409 506 0079) – būves (būves kadastra apzīmējums 6409 006 0079 001), Saules ielā 17, Grobiņā, Dienvidkurzemes novadā, piekrīt valstij kā bezmantinieku manta) tiek izbeigta un valstij piekrītošais par bezmantinieku mantu atzītais nekustamais īpašums, atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieka mantu” 4.2 punktam un 14.1. apakšpunktam, pāriet Finanšu ministrijas rīcībā.
Ņemot vērā minēto, valstij piekrītošās 2/3 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6409 506 0079) – būves (būves kadastra apzīmējums 6409 006 0079 001), Saules ielā 17, Grobiņā, Dienvidkurzemes novadā, pamatojoties uz 03.07.2025. aktu Nr. A/2025/3669 tika nodotas Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā. Īpašuma tiesības Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā uz minētajām būvju nekustamā īpašuma domājamām daļām nostiprinātas Grobiņas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000576036, lēmuma datums 15.08.2025.
Īpašuma tiesības uz atlikušo 1/3 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Saules ielā 17, Grobiņā, Dienvidkurzemes novadā, nostiprinātas privātpersonai (lēmuma datums zemes vienībai 08.02.2019., būvei - 15.08.2025.).
Saskaņā ar Grobiņas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000576036 esošo informāciju nekustamajam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr.6409 006 0079) pievienots būvju nekustamais īpašums – būve (būves kadastra apzīmējums 6409 006 0079 001) visā tā sastāvā, lēmuma datums 15.08.2025., slēdzot Grobiņas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr. 100000431039.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.6409 006 0079) sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6409 006 0079) 0,1204 ha platībā un būves (būves kadastra apzīmējums 6409 006 0079 001) – Saules ielā 17, Grobiņā, Dienvidkurzemes novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums).
Zemes vienības lietošanas mērķis: “Individuālo dzīvojamo māju apbūve”, platība 0,1204 ha. Zemes lietošanas veids: zeme zem ēkām, platība 0,1204 ha.
Būves (būves kadastra apzīmējums 6409 006 0079 001) Saules ielā 17, Grobiņā, Dienvidkurzemes novadā, platība ir 100 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1110) “Viena dzīvokļa mājas”, būves tips (11100103) “Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra vai mūra-koka ārsienām”.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) Fiskālā kadastrālā vērtība uz 23.12.2025. noteikta 5735 euro, tai skaitā:
1. zemes vienībai 4796 euro;
2. būvei 939 euro.
2) Universālā kadastrālā vērtība uz 18.08.2025. noteikta 15 382 euro, tai skaitā:
1. zemes vienībai 6742 euro;
2. būvei 8640 euro.
NĪVKIS zemes vienībai reģistrēti apgrūtinājumi:
1) Navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisakuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, platība 0,1204 ha;
2) individuāli noteikta vides un dabas resursu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap valsts, reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekli, platība 0,1204 ha.
Rīkojuma projektā minētās 2/3 domājamās daļas no Nekustamā īpašuma nav iznomātas.
Dienvidkurzemes novada pašvaldība ar 20.10.2025. vēstuli Nr.NĪP/2025/1.10/1488-N informē, ka:
1) Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu;
2) Uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
3) Saskaņā ar Grobiņas novada teritorijas plānojuma 2014. -2025. gadam funkcionālo zonējumu, Zemes vienībai noteikta funkcionālā zona - Savrupmāju apbūves teritorija (DzS);
4) Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai Zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve no Saules ielas (zemes vienības kadastra apzīmējums 6409 006 0105).
Atbilstoši 03.07.2025. aktā Nr. A/2025/3669 par Nekustamā īpašuma valstij piekrītošo 2/3 domājamo daļu pārņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā norādītājai informācijai, apsekojot Nekustamo īpašumu dabā, konstatēts, ka būves tehniskais stāvoklis kopumā raksturojams kā sabrucis/neeksistējošs (faktiski fragmentāri redzami tika pamati) un nav ekspluatējama. Teritorija ap to netiek regulāri kopta un aizaugusi ar zāli un krūmiem.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
Ņemot vērā minēto, Nekustamā īpašuma kopīpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz rīkojuma projektā minētajām Nekustamā īpašuma 2/3 domājamām daļām.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Ņemot vērā minēto, pirmpirkuma tiesīgajai personai tiks nosūtīts paziņojums par publisku izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgo personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, rīkojuma projektā minētā atsavināmā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Kurzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr.5 zvērinātas tiesu izpildītāja Agnese Biķe 2025. gada 19. jūnija paziņojumā Nr.13345/005/2025-NOS informē, ka izpildu lietvedība lietā Nr.00004/005/2025-BL (Liepājas tiesas 2000. gada 29. februāra lēmums lietā Nr.2-415/3, ar kuru atzīts, ka mirušajai privātpersonai piederošās 2/3 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6409 506 0079) – būves (būves kadastra apzīmējums 6409 006 0079 001), Saules ielā 17, Grobiņā, Dienvidkurzemes novadā, piekrīt valstij kā bezmantinieku manta) tiek izbeigta un valstij piekrītošais par bezmantinieku mantu atzītais nekustamais īpašums, atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieka mantu” 4.2 punktam un 14.1. apakšpunktam, pāriet Finanšu ministrijas rīcībā.
Ņemot vērā minēto, valstij piekrītošās 2/3 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6409 506 0079) – būves (būves kadastra apzīmējums 6409 006 0079 001), Saules ielā 17, Grobiņā, Dienvidkurzemes novadā, pamatojoties uz 03.07.2025. aktu Nr. A/2025/3669 tika nodotas Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā. Īpašuma tiesības Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā uz minētajām būvju nekustamā īpašuma domājamām daļām nostiprinātas Grobiņas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000576036, lēmuma datums 15.08.2025.
Īpašuma tiesības uz atlikušo 1/3 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Saules ielā 17, Grobiņā, Dienvidkurzemes novadā, nostiprinātas privātpersonai (lēmuma datums zemes vienībai 08.02.2019., būvei - 15.08.2025.).
Saskaņā ar Grobiņas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000576036 esošo informāciju nekustamajam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr.6409 006 0079) pievienots būvju nekustamais īpašums – būve (būves kadastra apzīmējums 6409 006 0079 001) visā tā sastāvā, lēmuma datums 15.08.2025., slēdzot Grobiņas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr. 100000431039.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.6409 006 0079) sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6409 006 0079) 0,1204 ha platībā un būves (būves kadastra apzīmējums 6409 006 0079 001) – Saules ielā 17, Grobiņā, Dienvidkurzemes novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums).
Zemes vienības lietošanas mērķis: “Individuālo dzīvojamo māju apbūve”, platība 0,1204 ha. Zemes lietošanas veids: zeme zem ēkām, platība 0,1204 ha.
Būves (būves kadastra apzīmējums 6409 006 0079 001) Saules ielā 17, Grobiņā, Dienvidkurzemes novadā, platība ir 100 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1110) “Viena dzīvokļa mājas”, būves tips (11100103) “Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra vai mūra-koka ārsienām”.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) Fiskālā kadastrālā vērtība uz 23.12.2025. noteikta 5735 euro, tai skaitā:
1. zemes vienībai 4796 euro;
2. būvei 939 euro.
2) Universālā kadastrālā vērtība uz 18.08.2025. noteikta 15 382 euro, tai skaitā:
1. zemes vienībai 6742 euro;
2. būvei 8640 euro.
NĪVKIS zemes vienībai reģistrēti apgrūtinājumi:
1) Navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisakuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, platība 0,1204 ha;
2) individuāli noteikta vides un dabas resursu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap valsts, reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekli, platība 0,1204 ha.
Rīkojuma projektā minētās 2/3 domājamās daļas no Nekustamā īpašuma nav iznomātas.
Dienvidkurzemes novada pašvaldība ar 20.10.2025. vēstuli Nr.NĪP/2025/1.10/1488-N informē, ka:
1) Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu;
2) Uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
3) Saskaņā ar Grobiņas novada teritorijas plānojuma 2014. -2025. gadam funkcionālo zonējumu, Zemes vienībai noteikta funkcionālā zona - Savrupmāju apbūves teritorija (DzS);
4) Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai Zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve no Saules ielas (zemes vienības kadastra apzīmējums 6409 006 0105).
Atbilstoši 03.07.2025. aktā Nr. A/2025/3669 par Nekustamā īpašuma valstij piekrītošo 2/3 domājamo daļu pārņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā norādītājai informācijai, apsekojot Nekustamo īpašumu dabā, konstatēts, ka būves tehniskais stāvoklis kopumā raksturojams kā sabrucis/neeksistējošs (faktiski fragmentāri redzami tika pamati) un nav ekspluatējama. Teritorija ap to netiek regulāri kopta un aizaugusi ar zāli un krūmiem.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
Ņemot vērā minēto, Nekustamā īpašuma kopīpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz rīkojuma projektā minētajām Nekustamā īpašuma 2/3 domājamām daļām.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Ņemot vērā minēto, pirmpirkuma tiesīgajai personai tiks nosūtīts paziņojums par publisku izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgo personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, rīkojuma projektā minētā atsavināmā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā atsavināmā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, to, ka tas ir kopīpašums ar privātpersonu, kā arī zemes lietošanas mērķi - individuālo dzīvojamo māju apbūve un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgās personas intereses.
Rīkojuma projekts paredz atsavināmā Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā atsavināmā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, to, ka tas ir kopīpašums ar privātpersonu, kā arī zemes lietošanas mērķi - individuālo dzīvojamo māju apbūve un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgās personas intereses.
Rīkojuma projekts paredz atsavināmā Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu – Nekustamā īpašuma kopīpašnieks. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts, tai skaitā fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu – Nekustamā īpašuma kopīpašnieks. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts, tai skaitā juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi