Anotācija (ex-ante)

1. Likuma 10. panta 5.¹ daļas 2. punkts nosaka, ka:
5¹) Veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informāciju par pacientu sniedz šādām personām un institūcijām:
2) Nacionālajam veselības dienestam — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, personas datu apstrādei, lai attiecīgo informāciju nodotu statistikas iestādei, kā arī ceļu satiksmes negadījumā ievainoto un stacionēto pacientu datu apstrādei, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto personu datu uzskaiti un klasificēšanu atbilstoši maksimāli saīsinātās ievainojumu skalas trešās vai augstākās pakāpes (MAIS3+) prasībām.

Likuma 10.panta 5.¹ daļas 2.punktā izslēdzama kompetence, kas turpmāk neattiecas uz Nacionālo veselības dienestu (saistībā ar veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu), ko turpmāk veic SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" - t.i. ceļu satiksmes negadījumā ievainoto un stacionēto pacientu datu apstrāde, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto  personu datu uzskaiti un klasificēšanu  Šie dati tiek iegūti no veselības informācijas sistēmas, tādēļ saistībā ar veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu to turpmāk veic SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs". 

Likuma 10. panta 5.¹ daļas 2.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, izslēdzot kompetenci, ko turpmāk veic SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" - ceļu satiksmes negadījumā ievainoto un stacionēto pacientu datu apstrādei, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto  personu datu uzskaiti un klasificēšanu  (veic SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", jo šie dati tiek ņemti veselības informācijas sistēmā no e-veselības traumu kartēm). 

Likuma 10. panta 5.¹ daļas 2.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, ar ko Nacionālajam veselības dienestam tiek saglabātas tiesības saņemt šādu informāciju: no valsts budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu  administrēšanai un  un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, personas datu apstrādei, lai attiecīgo informāciju nodotu statistikas iestādei.
SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" kompetence saistībā ar veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu piešķirtajām tiesībām saņemt pacienta datus tiek ietverta atsevišķā likuma normā. 
 

2. Likuma 10.  panta 5.² daļas 3. punkts nosaka, ka:
(5²) Veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu normatīvajos aktos par veselības informācijas sistēmā apstrādājamiem datiem noteiktajā kārtībā un apjomā apstrādā:
3) Nacionālais veselības dienests — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai un veselības informācijas sistēmas uzturēšanai, kā arī valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai;

Saistībā ar veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu Nacionālajam veselības dienestam nav nepieciešams turpmāk saņemt informāciju veselības informācijas sistēmas uzturēšanai. Tādēļ Nacionālais veselības dienests turpmāk Veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu normatīvajos aktos par veselības informācijas sistēmā apstrādājamiem datiem noteiktajā kārtībā un apjomā apstrādā šādiem mērķiem: no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, kā arī valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai.

Veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu informācijas sistēmas  uzturēšanai turpmāk veiks veselības informācijas sistēmas pārzinis SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", kura kompetence saistībā ar veselības sistēmas pārziņa maiņu saņemt pacienta datus nosakāma atsevišķā likuma normā. 
SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" kā e-veselības sistēmas pārzinim pienākumi noteikti Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (grozījumi veikti ar Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumiem Nr.722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī.)

 

Likuma 10.  panta 5.² daļas 3. punkts  tiek izteikts jaunā redakcijā:
"3) Nacionālais veselības dienests — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai , kā arī valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai""

Likumprojekts paredz papildināt  likuma 10. panta 5.² daļu ar 13. punktu šādā redakcijā:

"13) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" - veselības informācijas sistēmas  uzturēšanai un ceļu satiksmes  negadījumā ievainoto pacientu datu apstrādei, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes  negadījumos smagi ievainoto  personu datu uzskaiti  un klasificēšanu atbilstoši maksimāli  saīsinātās ievainojumu salas  trešās vai augstākās pakāpes  (MAIS3+) prasībām". 

3. Veselības inspekcijā (turpmāk – Inspekcija) ir pieaudzis to iesniegumu skaits, kuros pacienti sūdzas par domstarpībām un konfliktiem ar ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām un par pacienta tiesībām uz informāciju, tiesībām uz informāciju par pacienta veselību, tiesībām uz ārstniecību, un tiesībām iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem. Tostarp minētie konflikti nereti ir saistīti, piemēram, ar ārstniecības izdevumiem, pacienta personisko mantu nozaudēšanu, liegumu iepazīties ārstniecības iestādē ar medicīniskajiem dokumentiem, un arī ar saskarsmes un attieksmes problēmām savstarpējā komunikācijā. Inspekcija ir konstatējusi, ka ārstniecības iestādes apzināti nevēlas un izvairās risināt ar pacientu to kompetencē esošus jautājumus, novirzot pacientu vērsties minēto jautājumu risināšanai Inspekcijā. Inspekcija norāda, ka nav pieļaujama tāda ārstniecības iestāžu un tajās nodarbināto ārstniecības personu rīcība, kas neveicina pacienta ārstniecību vai pacienta tiesību un interešu ievērošanu, kas noteiktas Pacientu tiesību likumā. Nav pieļaujama tāda situācija, ka ārstniecības iestāde patvaļīgi bez objektīva pamatota iemesla atsakās veikt pacienta ārstniecību vai izskaidrot pacientam ar viņa ārstniecību saistītus jautājumus, nesniedz atbildes uz iesniegumiem, bet nosūta pacientu vērsties Inspekcijā ar jautājumiem, kas ir ārstniecības iestādes un ārstniecības personu kompetencē. Šāda ārstniecības iestāžu attieksme rada sabiedrības neuzticēšanos veselības aprūpei kopumā, un rada nepamatotu slogu Inspekcijai, iesaistot to tādu domstarpību risināšanā starp ārstniecības iestādi un pacientu, kas nav Inspekcijas kompetencē, un ko ārstniecības iestādēm ir pienākums, iespēja un resursi veiksmīgi atrisināt radušos domstarpību brīdī.
Inspekcija, risinot minētās konfliktsituācijas, ir vairākkārt vērsusies ārstniecības iestādēs ar aicinājumu pacienta ārstniecību un pacienta tiesībām saistītus jautājumus risināt ārstniecības iestādē, kurā pacients ir vērsies vai saņēmis ārstniecību, un sniegt Inspekcijai atgriezenisko saikni. Rezultātā, Inspekcija ir saņēmusi informāciju no ārstniecības iestādēm, ka konflikts ar pacientu ir atrisināts, uzaicinot pacientu vai viņa pārstāvi uz pārrunām klātienē klīnikā. Likumā nepieciešams nostiprināt, ka pacienta konfliktsituāciju ar ārstniecības iestādi sākotnēji ir jārisina, vēršoties ārstniecības iestādē, ārstniecības iestādei ir pienākums to izvērtēt un risināt. Tikai tad, ja ārstniecības iestādē to nav izdevies atrisināt, pacients var vērsties Inspekcijā. Savlaicīga pacienta vēršanās ārstniecības iestādē ar sūdzību par ārstniecības personas rīcību, sniegtu iespēju savlaicīgi, bez laika kavējumiem, izvērtēt strīdus situāciju, kā arī sniegtu iespēju ārstniecības iestādei uzklausīt ārstniecības personas viedokli, un izvērtējot visus apstākļus, sniegt pacientam situāciju izvērtējošu un izskaidrojošu informāciju. 

Normas mērķis ir izvērtēt starp pacientu un ārstniecības personu vai iestādi radušos konfliktsituāciju, ārstniecības iestādei sniegt pacientam savu vērtējumu un atrisināt radušos konfliktsituāciju, izdarīt secinājumus un novērst līdzīga rakstura konfliktsituācijas. Konfliktsituācija ir veiksmīgi risināma pēc iespējas ātrāk, nevis pēc pāris gadiem, kad pacients galvenokārt vēršas Inspekcijā. 
Veselības ministrija norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.309 „Veselības inspekcijas nolikums” (turpmāk – Nolikums) 3.1.apakšpunktu, Inspekcija uzrauga ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu izpildi veselības aprūpes (..) jomā, kā arī veselības aprūpes profesionālo (..) kvalitāti. Saistībā ar minēto Inspekcijai ir noteiktas tiesības, veikt pārbaudes, ekspertīzes un sniegt atzinumus par veselības aprūpes (..) kvalitāti (Nolikuma 4.1.apakšpunkts). Tādējādi pacientam vienmēr pastāvēs iespēja gadījumos, kad viņam radušās aizdomas par ārstniecības iestādes vai ārsta darba kvalitāti, par nepareizi veiktu izmeklēšanu vai ārstēšanu un saskaņā ar Likuma 18.panta trešo daļu, vērsties ar iesniegumu Inspekcijā, lai Inspekcija izvērtētu konkrēto gadījumu un personai sniegtu atbildi pēc būtības Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā. 
 

Likuma 18.pants tiek papildināts ar 1.¹ daļu, kas nosaka, ka šajā likumā  noteikto tiesību un no tām izrietošo interešu aizstāvēšanai persona sākotnēji vēršas ārstniecības iestādē, kurā persona vērsusies pēc veselības aprūpes pakalpojuma vai saņēmusi to. Ārstniecības  iestāde atbilstoši tās kompetencei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā personai sniedz atbildi pēc būtības, kā arī, ja nepieciešams, risina domstarpības ar personu savstarpējo sarunu ceļā.

4.6.panta septītā daļa
Pacienta tiesības  uz informāciju ir noteiktas Likuma 4.pantā "Tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem"  un 4.¹pantā "Tiesības uz informāciju par pacienta veselību".
Likuma 6.panta septītā daļa, kas tika ietverta Likumā ar 2024.gada 13.jūlijā pieņemtajiem grozījumiem (stājās spēkā 2024.gada 12.jūlijā), nosaka, ka
"(7) Ja pacients pilnvarojis citu personu (turpmāk — pacienta pilnvarotā persona) viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4.pantā noteikto, pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu vai arī izdara attiecīgu pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā."
Tā kā pacientam ir tiesības saņemt informāciju arī saskaņā ar Likuma 4.¹pantu "Tiesības uz informāciju par pacienta veselību", tad šādas tiesības uz informāciju par pacienta veselību ir piešķiramas arī pacienta pilnvarotajai personai. Esošajā situācijā Likuma 6.panta septītajā daļā pilnvarotajai personai norādītais tiesību apjoms (4.pants) rada likuma robu, kas rada kaitējumu pacienta interesēm un pilnvarotās personas pilnvērtīgai pacienta interešu pārstāvībai.
Tādēļ Likuma 6.panta septītajā daļā papildus tajā jau norādītajam 4.pantam, šajā pantā nepieciešams ietvert norādi arī uz Likuma 4.¹pantu.

Papildināt 6.panta septīto daļu aiz skaitļa un vārda "4.pantā" ar skaitli un vārdiem  "un 4.¹ pantā".