Anotācija (ex-ante)

Informatīvajā ziņojumā “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” (izskatīts Ministru kabinetā 2021. gada 18. februārī, protokols nr.18, 39. paragrāfs) un Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Atņemtā bērnība: Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” (publiskošanas datums: 17.04.2019.) norādītie trūkumi bērnu tiesību aizsardzības sistēmas kvalitātē un efektivitātē akcentē nepieciešamību stiprināt bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto speciālistu profesionālo kompetenci un paaugstināt darba efektivitāti.
Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu, sniegto pakalpojumu kvalitātē nozīmīga loma ir profesionālajai kvalifikācijai, kas atspoguļo profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo zināšanu, prasmju un atbildības kopumu, un profesionālās kompetences pilnveidei, kas ietver iespēju papildināt profesionālās zināšanas un prasmes bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.
Bērna tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta  pirmajā  daļā ir noteikti bērnu tiesību aizsardzības subjekti, kuriem, veicot darba pienākumus, ir jāapgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā (turpmāk - speciālisti). Ja speciālists nav apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, viņam nav tiesības veikt tos amata pienākumus, kuru izpilde skar vai var skart bērnu tiesības un intereses.

Tomēr svarīga ir ne tikai juridiska fakta konstatācija par to, ka speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā (turpmāk - speciālās zināšanas) ir apgūtas, bet arī tas, lai to apguve speciālistam nodrošina vajadzīgo izpratni un zināšanas, lai pilnvērtīgi garantētu bērna labāko interešu ievērošanu profesionālās darbības ietvaros (svarīgi, lai speciālo zināšanu saturs atbilst speciālista profesionālajām vajadzībām, tās tiek regulāri atjauninātas, kā arī lai to apguves procesā tiek iesaistīti kvalificēti pasniedzēji).

Patlaban Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa noteikumi Nr.241 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu" nenosaka vienotas prasības speciālo zināšanu mācību organizēšanai un īstenošanai, kas ir būtiski vienlīdzīgas mācību kvalitātes nodrošināšanai un veidotu konsekventu speciālo zināšanu apguves procesu, garantējot visiem speciālistiem līdzvērtīgas speciālo zināšanu apguves iespējas.

Šobrīd vienkopus nav pieejama centralizēta informācija par speciālistiem, kuri ir apguvuši speciālās zināšanas un pilnveidojuši profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā. 
Lai nodrošinātu šādas informācijas pieejamību un efektīvāku mācību procesa vadību, ir izstrādāta un uzturēta Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmas (turpmāk – informācijas sistēma).Tās ieviešana ļaus sekmīgāk plānot, organizēt un uzraudzīt speciālistu mācību programmu īstenošanu, nodrošinot, ka katrs speciālists iegūst atbilstošas speciālās zināšanas. Vienlaikus informācijas sistēma nodrošinās arī publiski ticamu informāciju, kas ļaus pārliecināties par speciālista atbilstību pienākumu pildīšanai gadījumos, kas saistīti ar bērna tiesību un interešu aizsardzību.
Informācijas sistēmas darbības mērķis ir nodrošināt informācijas apriti un pieejamību attiecībā uz mācību par speciālajām zināšanām organizēšanu un speciālistiem, kuri tās ir apguvuši, kā arī par mācību organizētājiem un pasniedzējiem un speciālistiem izsniegto apliecinājumu uzskaiti. Informācijas sistēmas darbību regulē Ministru kabineta noteikumi "Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmas noteikumi" (25-TA-83).
Informācijas sistēmā apstrādās informāciju par speciālistiem un to apgūtajām speciālajām zināšanām (izsniegtajiem apliecinājumiem par speciālo zināšanu apguvi), iestādēm, kuras organizē mācības speciālo zināšanu apguvei, un iestāžu īstenotajām mācību programmām (moduļiem), kā arī mācību īstenošanai piesaistītajiem pasniedzējiem. Paredzēts, ka informācijas sistēmā uzkrātie dati būs pieejami dažādiem datu atkalizmantotājiem. Tajā pieejamie dati palīdzēs uzraudzīt mācību procesu, kā arī nodrošinās datus mācību pieprasījuma plānošanai valsts līmenī.

Speciālo zināšanu saturs
Ar Bērnu aizsardzības centra (turpmāk - Centrs) vadītājas 2024. gada 22. aprīļa un 24. aprīļa rīkojumiem apstiprināti profesionālās kompetences pilnveides mācību programmu paraugi un metodikas.
Speciālo zināšanu saturs veidots, pamatojoties uz ANO Bērnu tiesību konvenciju un tās oficiālajiem skaidrojumiem, ko sniegusi ANO Bērnu tiesību komiteja savos vispārējos komentāros un balstīts četros galvenajos tematiskajos virzienos, kuri ir izvērsti pakārtotās tēmās atbilstoši mācību programmas mērķgrupas profesionālajai specifikai. 
Speciālo zināšanu galvenie tematiskie virzieni ir:
1. Tiesiskais regulējums bērnu tiesību aizsardzībā ar mērķi:
- iegūt zināšanas un prasmes par bērnu tiesību aizsardzības principiem, kas ietverti Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos, piemēram, ANO Bērnu tiesību konvencijā, tai skaitā ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējos komentāros, un nacionālajos tiesību aktos, kā arī par tiesiskā regulējuma saturu, tiesību normu mērķi, pamatojumu un ietekmi uz speciālistu, kas strādā ar bērniem un bērnu labā, profesionālo darbību;
- iegūt zināšanas un prasmes par Latvijas, Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un ANO politikas attīstības dokumentiem un aplūkot jaunākos politikas attīstības dokumentus, izzinot jaunās politikas attīstības prioritātes, to saturu, nozīmi un pamatojumu, prognozējamo ietekmi uz tiesisko regulējumu Latvijā un speciālistu profesionālo darbību;
- iegūt zināšanas par Latvijas tiesu un valsts un pašvaldību institūciju, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Savienības Tiesas, ANO Bērnu tiesību komitejas un citu ANO institūciju praksi, kā arī tiesu un citu institūciju prakses atziņām.
Tematiskajā virzienā iekļautas tādas tēmas kā Latvijai saistošie starptautiskie līgumi bērnu tiesību jomā; Eiropas Savienības tiesiskais regulējums; starptautiskās rekomendācijas un vadlīnijas; Latvijas nacionālais tiesiskais regulējums; Latvijas valsts politika bērnu tiesību jomā.
2. Bērna labāko interešu, diskriminācijas aizlieguma principi un tiesības uz dzīvību, izdzīvošanu un attīstību ar mērķi:
- iegūt zināšanas par bērna labāko interešu principu kontekstā ar trīs citiem vispārējiem bērna tiesību principiem, proti: bērna tiesībām tikt uzklausītam, nebūt diskriminētam, kā arī tiesībām uz dzīvību un attīstību, kā arī zināšanas un prasmes par šo principu nozīmi un lomu valsts bērnu tiesību aizsardzības sistēmas efektīvā funkcionēšanā;
- iegūt zināšanas un prasmes par bērna labāko interešu principa saturu un mērķiem, kā arī bērna labāko interešu izvērtēšanu un noteikšanas procesu, kā arī aspektiem, kuri jāņem vērā šo procesu organizējot;
- iegūt zināšanas par bērna informēšanas, uzklausīšanas un viedokļa lomu bērna labāko interešu identificēšanā, gan attiecībā uz atsevišķām lietām, kurās iesaistīts bērns, gan bērniem, kā sabiedrības daļu, bērna viedokļa ņemšanu vērā un tā nozīmi lēmumu pieņemšanas procesā, kas skar vai var skart bērnu;
- iegūt zināšanas un prasmes par veicamajām darbībām, lai nediskriminētu bērnu lēmumu pieņemšanas un citos procesos, bet sniegtu vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem izmantot tiem noteiktās tiesības. Identificēt pozitīvus pasākumus, kuri tiek realizēti Latvijā un citās ES valstīs, lai īstenotu diskriminācijas aizliegumu ar aktīvām darbībām, preventīvu rīcību.
Tematiskajā virzienā iekļautas tādas tēmas kā bērna labāko interešu principa būtība, saturs, sasaiste ar citiem bērna tiesību principiem un tā nozīme procesuālo tiesību normu piemērošanas praksē; bērna interešu izvērtēšanas un noteikšanas pamati; aspekti, kas jāņem vērā, izvērtējot bērna intereses un to sasaiste ar konkrētām bērna cilvēktiesībām; aspektu saturs un apsvēršana, izvērtējot bērna labākās intereses; vardarbība pret nepilngadīgu personu, tās veidi, pazīmes un sekas; vardarbības problēmas identificēšanas un definēšanas izaicinājumi.
3. Bērna līdzdalības princips:
- iegūt zināšanas un prasmes par bērna līdzdalības principa būtību, saturu un nozīmi, kā arī tā saistību ar citiem bērnu tiesību aizsardzības principiem, tai skaitā un ne tikai bērna labāko interešu principu, diskriminācijas aizliegumu, bērna tiesībām uz dzīvību un attīstību;
- iegūt zināšanas un prasmes, kā nodrošināt bērnu līdzdalību un tiesības būt uzklausītam, tai skaitā, ka šī tiesība bez ierobežojuma attiecas uz visa veida ar bērnu vai bērniem saistītiem lēmumiem, tostarp uz tiesvedību saistībā ar vecāku šķiršanos, jautājumos par aizgādību, aprūpi un adopciju, par bērniem, kuri nonākuši konfliktā ar likumu un citās lietās;
- iegūt zināšanas un prasmes par līdzdalības principa lomu lēmumu pieņemšanā, kas skar vai var skart bērnu, atbilstoši bērna vecumam un briedumam. Iegūt izpratni par bērna vecuma un brieduma jēdzieniem un to nozīmi;
- iegūt zināšanas un prasmes kā organizēt bērna līdzdalības procesus: bērna informēšanu, uzklausīšanu, atgriezeniskās saites sniegšanu bērnam, kā veicināt kvalitatīvu un pamatotu lēmumu pieņemšanu.
Tematiskajā virzienā iekļautas tādas tēmas kā bērna līdzdalības princips lēmumu pieņemšanā, kas skar vai var skart bērnu, atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai formulēt viedokli; bērna informēšana un viedokļa uzklausīšana - būtība, mērķi, metodes, viedokļa interpretācija; bērna līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos, tostarp ģimenē, izglītības iestādēs, valsts un pašvaldības līmenī.
4. Starpinstitūciju sadarbība kā bērnu tiesību aizsardzības darba organizācijas metode:
- iegūt zināšanas un prasmes par starpinstitūciju sadarbības mērķiem, veidiem un īstenošanas formām, vadoties no starptautiskajiem tiesību aktiem, rekomendācijām, Eiropas Savienības un Padomes vadlīnijām, kā arī Latvijas tiesiskā regulējuma un prakses;
- iegūt zināšanas un prasmes par bērnu tiesību aizsardzības principu īstenošanas formām starpinstitūciju sadarbībā, kā arī sadarbības formām un metodēm;
- iegūt zināšanas un prasmes par sadarbības formām un priekšrocībām gan starp dažādiem speciālistiem, kuri veic pienākumus bērnu tiesību aizsardzībā, gan dažādām institūcijām, kuras īsteno savas funkcijas bērnu tiesību aizsardzībā.
Tematiskajā virzienā iekļautas tādas tēmas kā starpinstitūciju sadarbības būtība, mērķi, saistība ar bērnu tiesību aizsardzību; starpinstitūciju sadarbības formas un metodes; sadarbība starp institūcijām valsts, pašvaldības un speciālistu līmeņos – mērķi, uzdevumi un sadarbības formas.

Atbilstoši ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējam komentāram Nr.25, kas nosaka valstu pienākumus nodrošināt bērnu drošību tiešsaistē, bērna labāko interešu izvērtēšana digitālajā vidē tiek skatīta kā bērna interešu sastāvdaļa un bērna tiesības uz aizsardzību. Saskaņā ar Komentāra Nr.25 principiem, bērna labāko interešu novērtējumam jāietver digitālo tehnoloģiju ietekme uz bērna fizisko, garīgo un emocionālo labklājību, kā arī jānodrošina līdzsvars starp aizsardzību un bērna tiesībām uz piekļuvi informācijai un līdzdalību.
Digitālā vardarbība kā mūsdienu vardarbības forma, kā arī kaitīga satura ietekme uz bērna attīstību un labklājību ir būtiski aplūkojami aspekti. Digitālā vide var tikt aplūkota bērna līdzdalības principa kontekstā kā bērna viedokļa paušanas un līdzdalības platforma, izglītības un informācijas pieejamības instruments, kā arī vide, kurā jānodrošina bērna tiesības tikt uzklausītam. Komentārs Nr.25 uzsver, ka bērniem jābūt aktīviem digitālās vides veidotājiem, nevis tikai pasīviem lietotājiem, un viņu viedoklim jābūt uzklausītam visos ar digitālo vidi saistītos lēmumos, kas viņus ietekmē, tostarp digitālo pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādē. Tāpat arī starpinstitūciju sadarbības tematiskajā virzienā digitālās vides kontekstā var tikt skatīta sadarbība starp dažādām institūcijām, tostarp Datu valsts inspekciju, Valsts policiju, izglītības iestādēm un sociālajiem dienestiem. Komentārs Nr.25 akcentē koordinētas pieejas nepieciešamību, iesaistot publiskā, privātā un pilsoniskās sabiedrības sektoru, lai efektīvi īstenotu bērnu tiesības un aizsardzību digitālajā vidē, tostarp nodrošinot digitālās pratības attīstību un vairāku līmeņu atbalsta sistēmas.
Apstiprinātie mācību programmu paraugi ļauj katrai konkrētajai programmai un mācību mērķgrupai pielāgot praktisko diskusiju saturu atbilstoši mērķgrupas profesionālajai specifikai un aktuālajām vajadzībām, nodrošinot nepieciešamo elastīgumu. Līdz ar to ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējais komentārs Nr.25 ir iekļauts kā viens no oficiālajiem skaidrojumiem un izmantojamiem mācību materiāliem, kas nodrošina atbilstošu metodisko pieeju un starptautiski atzītu ietvaru bērnu tiesību aizsardzībai digitālajā laikmetā. Tādējādi arī digitālās vides jautājumi tiek iekļauti mācību saturā kā caurviju tēma, nevis kā atsevišķs tematiskais virziens saskaņā ar holistisko pieeju, kas integrē digitālās tiesības un drošību visās bērnu tiesību aizsardzības jomās.

Speciālo zināšanu apguves un pilnveides laika plānojums
Ņemot vērā ANO Bērnu tiesību komitejas 2016. gada 29. janvāra Noslēguma apsvērumos par Latvijas trešo līdz piekto periodisko ziņojumu CRC/C/LVA/CO/3-5 (turpmāk - Komitejas rekomendācijas) minēto, proti, veicināt, lai speciālisti speciālās zināšanas apgūst pirms stāšanas darbā un regulāri tās arī pilnveido, ir paredzēti vairāki iespējamie speciālo zināšanu apguves varianti:
1. Pilnveidojot profesionālo kompetenci atbilstoši speciālista profesionālās darbības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, prasībām, zināšanu saturam un apjomam (noteikumu 2.1. apakšpunkts). Noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts attiecas uz tām profesionālajām speciālistu grupām, kuru pamatdarbību un kvalifikācijas prasības reglamentē īpaši normatīvie akti, kas jau paredz konkrētu mācību saturu, apjomu un kārtību, tai skaitā bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā veidā speciālās zināšanas apgūst:
- bāriņtiesu priekšsēdētāji, priekšsēdētāju vietnieki un locekļi, atbilstoši Bāriņtiesu likuma 10. panta trešajai daļai, speciālās zināšanas apgūst sešu mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas, neieskaitot pārbaudes laiku. Speciālo zināšanu pilnveide tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr.984 "Noteikumi par bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību" noteikto kārtību;
 - jaunatnes lietu speciālisti speciālās zināšanas apgūst atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumos Nr.1047 "Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība" noteiktajai kārtībai;
- izglītības iestādes vadītāji un vadītāja vietnieki audzināšanas darbā, vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagogi speciālās zināšanas apgūst atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumos Nr.569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" noteiktajam.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 10. maija noteikumu Nr.354 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu” noteikto pedagogu profesiju un amatu sarakstā ir arī izglītības iestādes direktors, vietnieks, metodiķis, pedagoga palīgs, līdz ar to šiem amatiem saistoši ir Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumi Nr.569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību";
- ārstniecības personas atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumiem Nr.617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu".
Attiecībā uz speciālistiem, kuri apgūst zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā šo noteikumu 2.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā, nav piemērojama speciālo zināšanu apguve šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā veidā.
2. Piedaloties profesionālās kompetences pilnveides programmā (turpmāk - kompetences pilnveides programma), proti, pēc stāšanās amatā apgūstot sākotnējo programmu un turpmāk katrus divus gadus pilnveidojot speciālās zināšanas, apgūstot vienu no kārtējās programmas moduļiem. Šis speciālo zināšanu apguves veids (noteikumu 2.2. apakšpunkts) attiecas uz visiem tiem speciālistiem, kuru profesionālās darbības jomas regulējošie normatīvie akti neparedz zināšanu apguvi un pilnveidi bērnu tiesību aizsardzības jomā, taču speciālists ir Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas apakšpunktos minētais subjekts.
3. Piedaloties bērnu tiesību aizsardzības mācību programmā vai apgūstot kompetences pilnveides programmu, ja speciālists ir Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 20. punktā minētais subjekts (noteikumu 2.3. apakšpunkts).
4. Piedaloties Valsts probācijas dienesta organizētajās mācībās. Šis speciālo zināšanu apguves veids attiecināms uz tiem darba devējiem, kuri nodrošina kriminālsoda vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi, un viņu darbiniekiem vai brīvprātīgā darba veicējiem (noteikumu 2.4. apakšpunkts).

Kompetences pilnveides programmas apguve
Atbilstoši Komitejas rekomendācijās uzsvērtajai nepieciešamībai speciālistiem pilnveidot speciālās zināšanas biežāk nekā līdz šim, kā arī sabiedrībā pastāvošās psihosociālās problemātikas mainībai un speciālistu spējām pielāgoties sabiedrības pieprasījumam, lai nodrošinātu bērniem kvalitatīvu un profesionālu atbalstu vai pakalpojumus un tiesisko interešu un tiesību aizsardzību, noteikumu projekts nosaka jaunu speciālo zināšanu apguves un pilnveides kārtību profesionālās kompetences pilnveides programmas ietvaros.
Kompetences pilnveides programma sastāv no sākotnējās profesionālās kompetences pilnveides programmas (turpmāk – sākotnējā programma) un kārtējās profesionālās kompetences pilnveides programmas (turpmāk – kārtējā programma).

Sākotnējā programma un kārtējā programma ir divas saturiski un funkcionāli atšķirīgas kompetences pilnveides programmas daļas, kuras kopā veido vienotu un secīgu speciālo zināšanu apguves un pilnveides sistēmu.
Sākotnējā programma ir paredzēta speciālistiem, kuri uzsāk pildīt amata pienākumus vai sniegt pakalpojumus, kas skar vai var skart bērna tiesības un tiesiskās intereses. Tās mērķis ir nodrošināt speciālistam nepieciešamo pamata zināšanu kopumu bērnu tiesību aizsardzības jomā pirms pilnvērtīgas profesionālās darbības uzsākšanas. Sākotnējā programma ir vienota visiem speciālistiem un sastāv no trīs savstarpēji saistītiem moduļiem - e-moduļa, kas sniedz teorētiskās zināšanas par bērnu tiesību pamatiem, diskusiju moduļa, kas nostiprina teorētiskās zināšanas atbilstoši speciālista profesionālajai specifikai, un praktiskā darba moduļa, kas iegūtās zināšanas saista ar ikdienas profesionālajiem uzdevumiem. Sākotnējā programma apgūstama 40 akadēmisko stundu apjomā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc amata pienākumu uzsākšanas.
Kārtējā programma savukārt ir paredzēta speciālistiem, kuri jau ir apguvuši sākotnējo programmu, un tās mērķis ir nodrošināt speciālo zināšanu regulāru aktualizēšanu atbilstoši normatīvā regulējuma attīstībai un labās prakses ieviešanai. Kārtējā programma sastāv no trim tematiski atšķirīgiem moduļiem, kuri korelē ar sākotnējās programmas saturu un katrs no kuriem ir veltīts kādam no bērnu tiesību aizsardzības pamatprincipiem – bērna labāko interešu principam, bērna līdzdalības principam un starpinstitūciju sadarbībai. Speciālists katrus divus gadus apgūst vienu moduli pēc savas izvēles, tādējādi nodrošinot ciklisku un nepārtrauktu zināšanu atjaunināšanu.
Būtiskākā atšķirība starp abām programmām ir to funkcija speciālista profesionālās izaugsmes ceļā – sākotnējā programma veido zināšanu pamatu, bet kārtējā programma to uztur un aktualizē, atspoguļojot izmaiņas tiesiskajā regulējumā un profesionālajā praksē tajā konkrētajā brīdī, kad mācības notiek.

Sākotnējo programmu 40 akadēmisko stundu apjomā speciālists apgūst ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir uzsācis pildīt amata pienākumus vai tādu pakalpojumu sniegšanu, kas skar vai var skart bērna tiesības un tiesiskās intereses.
Pēc sākotnējās programmas apguves speciālists katru nākamo divu gadu laikā apgūst vienu kārtējās programmas moduli pēc izvēles. Pēc visu kārtējās programmas moduļu apguves speciālists katru nākamo divu gadu laikā turpina apgūt kārtējās programmas moduļus paša izvēlētā secībā. Divu gadu periods ir maksimālais termiņš viena moduļa apguvei, taču speciālists var apgūt nākamo kārtējās programmas moduli arī ātrāk.
Kārtējās programmas moduļi ir veidoti tā, lai speciālo zināšanu pilnveides process balstītos uz zināšanu aktualizēšanu caur tiesību principiem, atbilstoši tam laika brīdim, kurā konkrētās mācības notiek. Šāda cikliska moduļu apguve nodrošina nepārtrauktu speciālo zināšanu aktualizēšanu atbilstoši normatīvā regulējuma attīstībai un labās prakses ieviešanai bērnu tiesību aizsardzības jomā. Speciālists, kurš divu gadu termiņā no iepriekšējo mācību pabeigšanas un apliecinājuma izdošanas datuma nav pilnveidojis speciālās zināšanas, nevar turpināt speciālo zināšanu tālāku pilnveidi kārtējās programmas ietvaros. Kompetences pilnveides termiņa - divi gadi neievērošanas vai nokavējuma gadījumā speciālistam atkārtoti jāapgūst sākotnējā programma. 

Apliecinājuma derīguma termiņš izriet tieši no noteikumu projekta 5. un 7. punkta un ir skaidri aprēķināms – divi gadi no apliecinājuma izsniegšanas dienas. Ja speciālists izvēlas nākamo kārtējās programmas moduli apgūt ātrāk, nekā noteiktais divu gadu maksimālais termiņš, nākamais zināšanu pilnveides termiņš tiek skaitīts no jaunā apliecinājuma izsniegšanas dienas. Tādējādi speciālistam vienmēr ir skaidrs un konkrēts atskaites punkts turpmākai speciālo zināšanu pilnveidei neatkarīgi no tā, vai iepriekšējais modulis apgūts uzreiz pēc apliecinājuma saņemšanas vai vēlāk, tuvojoties divu gadu termiņa beigām.
Noteikumu projekts paredz vienu izņēmumu attiecībā uz zināšanu pilnveides termiņu – ilgstošas nepārtrauktas darbnespējas gadījumā speciālistam ir tiesības kārtējās programmas moduli apgūt sešu mēnešu laikā pēc 5. punktā noteiktā termiņa beigām. Citu izņēmumu attiecībā uz zināšanu pilnveides termiņa pagarināšanu noteikumu projekts neparedz. Atbilstības nodrošināšana zināšanu pilnveides prasībām ir speciālista un viņa darba devēja atbildība – darba devējam ir pienākums sekot līdzi tam, lai nodarbinātie speciālisti savlaicīgi apgūtu noteiktos kārtējās programmas moduļus, savukārt speciālistam pašam jānodrošina, ka viņa zināšanas atbilst spēkā esošajām prasībām.
Tādējādi regulējums paredz vienotu un paredzamu pieeju – ja speciālists noteiktajā termiņā nav pilnveidojis speciālās zināšanas, viņam ir pienākums uzsākt mācības no jauna, proti, atkārtoti apgūt sākotnējo programmu. Šāda pieeja garantē, ka speciālista zināšanu līmenis vienmēr atbilst aktuālajām prasībām un ka bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošie speciālisti spēj pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus. Atgriežoties no prombūtnes un atsākot pienākumu pildīšanu, speciālistam ir pienākums nodrošināt speciālo zināšanu atbilstību. Ja ir piemērojams darbnespējas izņēmums, viņš nokavēto kārtējo moduli apgūst sešu mēnešu laikā pēc 5. punktā noteiktā termiņa beigām, savukārt, ja darbnespējas izņēmums nav piemērojams un kārtējās programmas pilnveides termiņš ir nokavēts, speciālistam ir pienākums apgūt sākotnējo programmu no jauna.

Speciālistam ir pienākums sākotnējās programmas vai kārtējās programmas moduļa nodarbībās piedalīties pilnā apjomā. "Pilnā apjomā" nozīmē, ka speciālistam ir pienākums piedalīties visās attiecīgās mācību programmas nodarbībās no to sākuma līdz beigām. Kavējumi, priekšlaicīga aiziešana no nodarbībām vai citu iemeslu dēļ nepilnīga dalība nodarbībās nav pieļaujama. Programmas efektivitātes un mācību procesa nepārtrauktības nodrošināšanai nepieciešama 100% klātbūtne un aktīva iesaiste katrā nodarbībā visā tās ilgumā. 
Lai iegūtu apliecinājumu par speciālo zināšanu apguvi sākotnējās programmas vai kārtējās programmas moduļa ietvaros, speciālistam sekmīgi jānokārto pārbaudījums. Ja pārbaudījums nav nokārtots sekmīgi, speciālists atkārtoti pārbaudījumu var kārtot vienu reizi. Atkārtoti iegūstot nesekmīgu pārbaudījuma vērtējumu, apliecinājumu speciālistam neizsniedz un sākotnējā programma vai attiecīgais kārtējās programmas modulis apgūstams no jauna. Ja mācības vai pārbaudījuma kārtošana tiek īstenota attālināti, mācību organizētājs nodrošina speciālista dalības tiešsaistes uzraudzību, izmantojot audio un video funkcionalitāti reāllaikā.

Lai nodrošinātu, ka speciālistiem tiek saglabāta speciālo zināšanu pilnveides cikla nepārtrauktība, kas iesākta saskaņā ar iepriekš spēkā esošo regulējumu, noteikumu projekts paredz zināšanu pilnveides termiņa pakāpenisku pāreju no Ministru kabineta 2014. gada 1. aprīļa noteikumos Nr.173 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu" un Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa noteikumiem Nr.241 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu" noteiktās kārtības. Kompetences pilnveides izmaiņas pēc būtības nemaina tiesisko noteiktību un nepārkāpj tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz atkārtotas kompetences pilnveides prasībām.

Bērna tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmajā daļā noteiktais pienākums apgūt speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir patstāvīgs tiesisks mehānisms, kas veidots, lai nodrošinātu konkrētu profesionālo grupu atbilstību īpašām profesionālās kompetences prasībām bērnu tiesību aizsardzības kontekstā. Šis regulējums ir izstrādāts kā speciālais tiesiskais regulējums, kas pastāv neatkarīgi no vispārējās izglītības sistēmas tiesiskā ietvara un tādēļ nav pakļauts Profesionālās izglītības likuma normām.
Profesionālās izglītības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumi Nr.110 "Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu" regulē izglītības sistēmas ietvaros īstenojamas programmas, kuru mērķis ir veidot, papildināt vai pilnveidot personas vispārējo profesionālo kvalifikāciju. Šo programmu saturs, apjoms, īstenošanas kārtība un kvalitātes nodrošināšanas mehānismi tiek veidoti, izejot no izglītības politikas mērķiem un standartizētas pieejas profesionālajai izglītībai kopumā. Turpretī speciālo zināšanu apguves programmas, kas izstrādātas saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta otrās daļas deleģējumu, ir adresētas ļoti specifiskai un likumā skaidri definētai mērķgrupai — speciālistiem, kuru profesionālā darbība tieši saistīta ar bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu. To saturs balstīts nevis vispārējos izglītības standartos, bet ANO Bērnu tiesību konvencijā, ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējos komentāros un no tiem izrietošajās speciālistu profesionālajās vajadzībās.
Būtiska atšķirība ir arī mācību programmās iekļautā satura funkcionālajā mērķī. Speciālo zināšanu apguves programmas ir tieši orientētas uz konkrētu profesionālo pienākumu izpildes nodrošināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā, un to apguves juridiskās sekas ir noteiktas ar Bērna tiesību aizsardzības likumu — speciālistu, kurš nav apguvis speciālās zināšanas, nedrīkst pildīt amata pienākumus, kas skar vai var skart bērnu tiesības un intereses. Šāda tieša saistība starp mācību programmas apguvi un tiesībām veikt noteiktus profesionālos pienākumus ir raksturīga speciālajam regulējumam, nevis vispārējai profesionālajai pilnveides izglītībai, kurā programmu apguve parasti nenosaka tiesības vai aizliegumu veikt konkrētus amata pienākumus.
Arī mācību programmās paredzētā periodiskā speciālo zināšanu pilnveides prasība, kas paredz ne tikai vienreizēju pilnīgu mācību programmas apguvi, bet arī regulāru zināšanu atjaunināšanu noteiktā laika periodā, izriet no nepieciešamības nodrošināt speciālistu informētību par mainīgo tiesisko regulējumu, jaunākajām tiesu prakses atziņām un aktuālajiem politikas attīstības dokumentiem bērnu tiesību jomā. 
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, speciālo zināšanu apguves programmas veido juridiski un saturiski nošķirtu instrumentu, kas izveidots, lai izpildītu konkrētu likumā noteiktu mērķi — garantēt bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto speciālistu profesionālo kompetenci šajā specifiskajā jomā. Tādēļ Profesionālās izglītības likuma normu un no tā izrietošo standartu piemērošana uz šīm programmām nav ne juridiski pamatota, ne arī praktiski lietderīga, jo tā radītu nevajadzīgu dažādu regulējumu pārklāšanos un apdraudētu speciālajam regulējumam raksturīgo elastīgumu, kas ļauj mācību programmu saturu pielāgot konkrētas mērķgrupas profesionālajai specifikai un aktuālajām vajadzībām.

Speciālo zināšanu apguve Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 20. punktā minētajiem subjektiem
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 20. punkts nosaka, ka speciālās zināšanas ir nepieciešamas jebkurai personai, ja ar tās pieņemtu pārvaldes lēmumu (it īpaši administratīvo aktu), faktisko rīcību vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses.
Noteikumu projektā lietotais termins "speciālisti" ir plašs jēdziens, kas nav ierobežots tikai ar darba tiesiskajās attiecībās esošām personām, un pēc būtības un šo noteikumu kontekstā ir attiecināms arī uz jebkuru personu, neatkarīgi no tiesisko attiecību veida, uz kura pamata tā veic savu darbību. Tādējādi prasība apgūt speciālās zināšanas attiecas uz plašu personu loku dažādās nozarēs, kuri ikdienā strādā ar bērniem, sniedz pakalpojumus vai pieņem lēmumus, kas skar vai var skart bērnu tiesības un intereses. Proti, prasība apgūt speciālās zināšanas attiecas ne tikai uz personām, kuras tieši izskata lietas, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, bet arī uz visiem tām personām, kuras praktiski var pamanīt un laicīgi novērst bērnu tiesību pārkāpumus. Katrai iestādei vai organizācijai, piesaistot speciālistu, ir jāizvērtē, vai konkrēta speciālista pienākumi atbilst likumā noteiktajam kritērijam – vai ar speciālista pieņemtu pārvaldes lēmumu, faktisko rīcību vai darba un dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses. Šis izvērtējums ir jāveic, ņemot vērā speciālista darba vai amata pienākumu specifiku un to, vai tas praksē saskarsies ar situācijām, kurās nepieciešama izpratne par bērnu tiesībām. Prasība nav attiecināma uz visiem iestādes darbiniekiem vai personām, kuru darbs tikai teorētiski vai netieši varētu skart bērnu intereses. Tāpat prasība nav attiecināma uz tiem darbiniekiem, kuru darbs ir, galvenokārt, tehniska vai administratīva rakstura un kurā speciālists nenonāk kontaktā ar bērnu.
Mācību nodrošināšana valsts vai pašvaldību iestāžu darbiniekiem, atbilstoši 2013. gada 20. jūnijā izsludināto grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā anotācijā norādītajam, ir jāorganizē iestādes vadītājam. Katras iestādes vadītājs ir atbildīgs par to, lai viņa darbinieki apgūtu speciālās zināšanas. Personām, kuras nav darba tiesiskās attiecībās, pienākums apgūt speciālās zināšanas ir jānodrošina pašām vai attiecīgajai iestādei vai organizācijai, kurā tās veic savu darbību savstarpēji vienojoties. Izdevumus par speciālistu mācībām sedz darba devējs (iestāde vai organizācija) vai pats speciālists.
 
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 20. punktā minētajiem speciālistiem speciālo zināšanu apguve ir iespējama šādos veidos:
1. Piedaloties bērnu tiesību aizsardzības mācību programmā, kura var tikt īstenota:
1) darba devējam patstāvīgi organizējot un nodrošinot mācības savas iestādes vai organizācijas ietvaros, balstoties uz nodarbināto vai piesaistīto speciālistu profesionālajām spējām, proti, iestādes vai organizācijas darbinieks ar nepieciešamo pieredzi un profesionālajām zināšanām īsteno mācības citiem darbiniekiem vai uz līguma pamata iesaistītajiem citiem speciālistiem un brīvprātīgajiem;
2) darba devējam piesaistot šajos noteikumos minētajām prasībām atbilstošu mācību iestādi vai pasniedzējus, piemēram, slēdzot vienošanos ar pasniedzēju par mācību īstenošanu, vai arī speciālistam piedaloties mācībās, ko organizē šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētā iestāde.
2. Apgūstot kompetences pilnveides programmu, atbilstoši noteikumu projektā noteiktajai kompetences pilnveides programmas apguves kārtībai.
3. Pašnodarbinātajiem, brīvprātīgajiem, uz uzņēmuma līguma pamata nodarbinātiem u.c. speciālo zināšanu apguve notiek patstāvīgi, izvēloties vienu no iepriekš minētajiem veidiem un piedaloties mācībās, ko atbilstoši bērnu tiesību aizsardzības mācību programmai organizē pakalpojuma organizētājs un nodrošinātājs (ja piedāvā) vai šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētā iestāde, vai apgūstot kompetences pilnveides programmu atbilstoši noteikumu projektā noteiktajai kompetences pilnveides programmas apguves kārtībai.

Uz iestādi, darba devēju vai pakalpojuma organizētāju un nodrošinātāju kā mācību organizētāju, kas nodrošina bērnu tiesību aizsardzības mācību programmas apguvi, un pasniedzēju (mācību īstenotāju) attiecas noteikumu projektā minētās prasības mācību organizēšanai un īstenošanai.
Darba devējam vai pakalpojuma organizētājam un nodrošinātājam, kas nodrošina mācības saviem darbiniekiem, brīvprātīgajiem vai uz līguma pamata piesaistītajiem speciālistiem, nav jābūt Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētai un akreditētai izglītības iestādei.
Ja Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 20. punktā minētais speciālists pārtrauc un nodibina jaunas darba vai citas tiesiskās attiecības (tostarp uz uzņēmuma līguma, pakalpojuma līguma vai brīvprātīgā darba pamata), kur nepieciešamas speciālās zināšanas atbilstoši šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajam, viņš var turpināt speciālo zināšanu pilnveidi noteikumu projektā noteiktajā kārtībā.

Valsts probācijas dienesta organizētās mācības sabiedriskā darba devējiem
Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi bērniem, kuras ietvaros piesaista darba devēju, kuri iesaista šādus bērnus dažādos sabiedrībai noderīgos darbos. Nenoliedzami šādiem sabiedriskā darba devējiem, kuri saskaras ar bērniem soda vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes laikā, tieši piedalās viņu darba uzraudzībā u.tml., ir nepieciešamas zināšanas, kas ļauj tiem nodrošināt kvalitatīvu bērna tiesību aizsardzību sabiedriskā darba izpildes laikā. Sabiedriskā darba devējs pēc tā būtības neatbilst noteikumu projektā minētajam “darba devēja” jēdzienam, tāpat uz sabiedriskā darba devējiem būtu nesamērīgi attiecināt tās profesionālās kompetences pilnveides programmu apgūšanu prasības, kuras noteikumu projekts paredz attiecībā uz citiem speciālistiem, jo atšķiras sabiedriskā darba devēja mijiedarbība un attiecību veids ar bērnu. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz atšķirīgu sabiedrisko darbu devēju mācību speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos regulējumu. Tā kā sabiedriskā darba devēji piedalās kriminālsoda vai audzinoša rakstura izpildes procesā un veic valstij nozīmīgu uzdevumu, šādas mācības viņiem tiks nodrošinātas bez maksas.
Valsts probācijas dienesta organizēto mācību programma sabiedriskā darba devējiem tiks veidota, vadoties no šādiem uzdevumiem:
1. Sniegt zināšanas sabiedriskā darba devējiem par:
1.1. Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas regulē bērnu tiesību aizsardzību un drošības nodrošināšanu;
1.2. bērnu tiesību aizsardzības aspektiem, tostarp bērnu tiesību un pienākumu mijiedarbību, sadarbības un saskarsmes jautājumiem ar nepilngadīgajiem, nodarbinot probācijas klientus sabiedriskajā darbā;
1.3. vardarbības atpazīšanu, tās veidiem un sekām.
2. Veicināt sabiedriskā darba devēju izpratni par bērna vecuma attīstības posmiem un bērnu uzvedību ietekmējošiem faktoriem.
3. Attīstīt sabiedriskā darba devēju saskarsmes prasmes ar nepilngadīgajiem.
Valsts probācijas dienesta organizēto mācību ietvaros tiks nodrošināti šādi sasniedzamie rezultāti:
 - sabiedriskā darba devēji izprot un orientējas normatīvo aktu regulējumā bērnu tiesību aizsardzības jomā un bērnu drošības nodrošināšanas jautājumos;
 - sabiedriskā darba devējiem ir pilnveidotas zināšanas par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, tostarp bērnu tiesību un pienākumu mijiedarbību, sadarbības un saskarsmes jautājumos ar nepilngadīgajiem, nodarbinot probācijas klientus sabiedriskajā darbā;
 - sabiedriskā darba devēji spēj atpazīt vardarbības pazīmes, tās veidus un sekas, papildus izprot arī palīdzības sniegšanas iespējas vardarbības gadījumos;
 - sabiedriskā darba devēji izprot bērna vecuma attīstības posmus un bērnu uzvedību ietekmējošos faktorus.
- sabiedriskā darba devēji izprot saskarsmes īpatnības ar nepilngadīgajiem un pielieto tās praksē.

Valsts probācijas dienesta organizētās mācības brīvprātīgā darba veicējiem
Valsts probācijas dienesta likums nosaka brīvprātīgo iesaistes nosacījumus un kārtību darbā ar probācijas klientiem. Personām, kuras saskaras ar bērniem, pildot Valsts probācijas dienestā brīvprātīgā darbu, līdzdarbojoties noziegumu mazināšanā un prevencijā, ir nepieciešamas zināšanas, kas ļauj tām nodrošināt kvalitatīvu bērna tiesību aizsardzību tieši saskarsmē ar nepilngadīgu Valsts probācijas dienesta klientu. Brīvprātīgajam nav “darba devēja” šī jēdziena tradicionālajā izpratnē, tāpēc tiem nepieciešams noteikt skaidru šādu zināšanu apguves kārtību. Tāpat uz Valsts probācijas dienesta brīvprātīgā darba veicējiem būtu nesamērīgi attiecināt tās profesionālās kompetences pilnveides programmu apgūšanu prasības, kuras noteikumu projekts paredz attiecībā uz citiem speciālistiem, jo atšķiras šo personu mijiedarbība un attiecību veids ar bērnu. Tāpēc konkrēto zināšanu apguvei nepieciešamas mācības jāregulē šajos noteikumos, lai viss regulējums par šāda veida mācībām būtu koncentrēts vienuviet un personai saprotams. Tā kā Valsts probācijas dienesta brīvprātīgie veic valstij nozīmīgu uzdevumu, šādas mācības viņiem tiks nodrošinātas bez maksas.
Valsts probācijas dienestā brīvprātīgā darba veicēji var darboties sekojošos virzienos: 
1. Izlīguma procesā. Brīvprātīgie izlīguma starpnieki ir sertificēti brīvprātīgā darba veicēji, kuri ir apguvuši izlīguma procesa sarunu vadīšanu starp cietušo un likumpārkāpēju. Brīvprātīgie starpnieki izlīguma procesā līdzdarbojas noziegumu mazināšanā un  prevencijā, jo ikviens noziedzīgs nodarījums nav tikai nodarījums pret konkrētu cilvēku, bet tas ietekmē arī sabiedrību kopumā. 
2. Līdzgaitniecībā, kas ir brīvprātīgs sadarbības process starp brīvprātīgo (līdzgaitnieku) un personu, kura izcieš sodu (aizbilstamo), lai kopīgi sasniegtu izvirzītos mērķus. Līdzgaitnieks sadarbojas ar aizbilstamo, lai dalītos ar savām zināšanām, prasmēm vai vienkārši būtu līdzās, kad tas ir nepieciešams. Ar savu atrašanos līdzās līdzgaitnieks palīdz aizbilstamajam risināt dažādus praktiskus jautājumus, veicina pozitīvu brīvā laika pavadīšanu un palīdz saskatīt dzīvē jaunas iespējas. Līdzgaitnieks var aizstāt negatīvi ietekmējošu draugu un paziņu ietekmi, sniegt pozitīvus uzvedības piemērus, kā arī stiprināt aizbilstamā spējas dzīvot sabiedrībā, nepārkāpjot likumu.
3. Atbildīguma un atbalsta apļos (turpmāk - AAA), kas brīvprātīgo grupa, kura sadarbojas ar personu, kura ir izdarījusi noziegumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ir atbrīvota no ieslodzījuma vietas un kļuvusi par probācijas klientu. AAA mērķis - novērst atkārtotu noziegumu izdarīšanu, pievēršoties vienam no galvenajiem riska faktoriem – izolēšanās  no sabiedrības, kas veicina emocionālo vientulību. Vienā grupā darbojas 3 līdz 5 brīvprātīgie, kuri regulāri tiekas ar aizbilstamo, mudinot aizbilstamo pieņemt atbildīgus lēmumus, mazinot sociālās atstumtības riskus un sniedzot atbalstu  situācijās, kas varētu veicināt jaunu likumpārkāpumu izdarīšanu.
Valsts probācijas dienesta organizēto mācību programma Valsts probācijas dienesta brīvprātīgā darba veicējiem tiks veidota, vadoties no šādiem uzdevumiem:
1.   Sniegt zināšanas Dienesta brīvprātīgajiem par:
1.1. Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas regulē bērnu tiesību aizsardzību un drošības nodrošināšanu;
1.2. bērnu tiesību aizsardzības aspektiem, tostarp bērnu tiesību un pienākumu mijiedarbību, sadarbības un saskarsmes jautājumiem ar nepilngadīgajiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem izlīguma procesa un resocializācijas jomās;
1.3. vardarbības atpazīšanu, tās veidiem un sekām.
2. Veicināt brīvprātīgo izpratni par bērna vecuma attīstības posmiem un bērnu uzvedību ietekmējošiem faktoriem;
3. Attīstīt Dienesta brīvprātīgo saskarsmes prasmes ar nepilngadīgajiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem.
Valsts probācijas dienesta organizēto mācību ietvaros tiks nodrošināti šādi  sasniedzamie rezultāti:
- brīvprātīgie izprot un orientējas normatīvo aktu regulējumā bērnu tiesību aizsardzības jomā un bērnu drošības nodrošināšanas jautājumos;
- brīvprātīgajiem ir uzlabotas zināšanas par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, tostarp bērnu tiesību un pienākumu mijiedarbību, sadarbības un saskarsmes jautājumos ar nepilngadīgajiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem izlīguma procesa un resocializācijas jomās;
- brīvprātīgie spēj atpazīt vardarbības pazīmes, tās veidus un sekas, papildus brīvprātīgie izprot arī palīdzības sniegšanas iespējas vardarbības gadījumos;
- brīvprātīgie izprot bērna vecuma attīstības posmus un bērnu uzvedību ietekmējošos faktorus;
- brīvprātīgie izprot saskarsmes īpatnības ar nepilngadīgajiem un to likumiskajiem pārstāvjiem un pielieto tās praksē.

Mācību programmu organizēšanas un īstenošanas nosacījumi
Kompetences pilnveides programmu paraugus un to metodikas atbilstoši speciālistu profesionālās darbības jomai, izstrādā un pēc saskaņošanas ar Labklājības ministriju apstiprina Centra vadītājs. 
Izstrādājot kompetences pilnveides programmu paraugus un metodikas, Centrs atbilstoši šajos noteikumos noteiktajam speciālo zināšanu saturam un apjomam ir noteicis attiecīgās mācību programmas tēmas un apakštēmas, to apjomu akadēmiskajās stundās un mācību programmas īstenošanas metodes.
Sākotnējā programma ir vienota visiem speciālistiem un sastāv no trīs tematiski savstarpēji saistītiem moduļiem:
1.modulis. E-modulis ar mērķi sniegt priekšstatu un teorētiskās zināšanas par bērnu tiesību pamatiem, kuras visiem bērnu tiesību jomā strādājošiem speciālistiem profesionālā izaugsmē sniegs vienotu izejas punktu.
2.modulis. Diskusiju modulis ar mērķi nostiprināt E-modulī gūtos priekšstatus un teorētiskās zināšanas. Diskusiju moduļa katra tēma ir E-modulī ietverto tēmu apgūšanas turpinājums, ievērojot speciālista profesionālo specifiku.
3.modulis. Praktiskā darba modulis ar mērķi diskusiju modulī iegūtās zināšanas izmantot praksē (pilnveidot praktiskās iemaņas un konkrētas prasmes). Šis modulis tiek veidots atbilstoši speciālistu ikdienas funkcijām.
Pie katra moduļa ir atsauce uz attiecīgo sadaļu programmas metodikā, kur norādīti arī programmas realizācijai nepieciešamie resursi, savukārt informācijas ieguves avoti tēmas apguvei (tai skaitā attīstāmās prakses piemēri, pētījumi, ārvalstu prakse u.c.) ir norādīti programmas noslēgumā, sadaļā "Literatūras saraksts", pārbaudes darbu jautājumi norādīti sadaļā "Pārbaudes jautājumi". 

Kārtējā programma sastāv no trīs tematiski atšķirīgiem moduļiem, kas savstarpēji korelē ar sākotnējo programmu.
1.modulis. Jaunākais tiesiskais regulējums, t.sk. saistībā ar bērna labāko interešu principa ievērošanu ar mērķi sniegt speciālistiem jaunāko informāciju par bērna tiesību aizsardzības jautājumiem un normatīvā regulējuma izmaiņām, kā arī  pilnveidot prasmes bērna labāko interešu principa īstenošanai, tostarp vardarbības pret bērnu atpazīšanā un novēršanā.
2.modulis. Jaunākais tiesiskais regulējums, t.sk. saistībā ar bērna līdzdalības principa ievērošanu ar mērķi sniegt speciālistiem jaunāko informāciju un pilnveidot prasmes bērna līdzdalības principa īstenošanai.
3.modulis. Jaunākais tiesiskais regulējums, t.sk saistībā ar  starpinstitūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzības jomā ar mērķi sniegt speciālistiem jaunāko informāciju un pilnveidot prasmes starpinstitucionālās sadarbības veicināšanā.

Iestādes organizē un pasniedzēji īsteno mācības speciālistiem atbilstoši Centra apstiprinātajiem kompetences pilnveides programmu paraugiem un to metodikām. Kompetences pilnveides programmu paraugi un to metodikas detalizēti nosaka mācību programmu saturu atbilstoši speciālistu profesionālās darbības jomai un pieļaujamo mācību īstenošanas formu. Līdz ar to noteikumos iekļautā norāde par mācību organizēšanas formu atbilstoši Izglītības likuma 1. panta 12.⁵ punktam - kombinētas mācības, ir piemērojama un mācību programmu apguve ir organizējama un īstenojama ņemot vērā metodikā noteikto mācību īstenošanas formu.

Mācības kompetences pilnveides programmā ir tiesības organizēt Izglītības iestāžu reģistrētai un akreditētai augstākās izglītības iestādei vai Profesionālās izglītības likuma 16.¹ panta pirmajā daļā minētajai profesionālās izglītības iestādei, vai valsts iestādei, kurai normatīvajā aktā ir paredzētas tiesības veikt izglītojošu darbību (turpmāk visas kopā - Iestāde). Izglītības iestādes akreditācija ir būtisks kvalitātes apliecinājums, kas garantē, ka konkrētā iestāde atbilst noteiktiem valsts izvirzītiem standartiem un prasībām un par speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguvi saņemtais apliecinājums tiek atzīts citās izglītības iestādēs un darba tirgū. 
Šāda noteikumu projektā paredzētā prasība ir apzināts un mērķtiecīgs risinājums, kura mērķis ir nodrošināt kompetences pilnveides programmu īstenošanas kvalitāti un vienotu kvalitātes standartu ievērošanu visā valstī.
Izglītības iestādes akreditācija ir būtisks kvalitātes apliecinājums, kas garantē, ka konkrētā iestāde atbilst valsts noteiktiem standartiem un prasībām izglītības procesa organizēšanā, tostarp attiecībā uz mācību vides kvalitāti, metodisko nodrošinājumu un mācību procesa uzraudzību. Tā kā kompetences pilnveides programma ir strukturēta, daudzpakāpju mācību programma ar stingrām satura, apjoma un īstenošanas formas prasībām, tās kvalitatīvai īstenošanai nepieciešama atbilstoša institucionālā kapacitāte, ko spēj nodrošināt tieši akreditētas augstākās izglītības vai profesionālās izglītības iestādes. Vienlaikus valsts iestādēm, kurām normatīvajā aktā ir paredzētas tiesības veikt izglītojošu darbību, ir līdzvērtīga institucionālā atbildība un kapacitāte, tādēļ arī tās ir iekļautas to iestāžu lokā, kurām ir tiesības organizēt kompetences pilnveides programmu apguvi.
Jāuzsver, ka minētais ierobežojums attiecas tikai uz kompetences pilnveides programmu, nevis uz bērnu tiesību aizsardzības mācību programmu, kuras organizēšanai prasības ir atšķirīgas un kuru var organizēt arī darba devējs saviem darbiniekiem.
Noteikumu projekta 14.2. apakšpunkts paredz, ka iestāde un darba devējs organizē bērnu tiesību aizsardzības mācību programmas apguvi atbilstoši Centra apstiprinātajam satura paraugam. Darba devēja kompetence šajā kontekstā aptver mācību organizatorisko nodrošināšanu, savukārt mācību programmas saturiskais ietvars ir noteikts Centra apstiprinātajā mācību programmas satura paraugā un nav patvaļīgi maināms.
Centra apstiprinātais mācību programmas satura paraugs nosaka speciālo zināšanu galvenos tematiskos virzienus un to apjomu, kas ir saistoši visiem mācību organizētājiem. Tomēr mācību programmas satura parauga ietvaros darba devējam ir iespēja praktisko diskusiju saturu orientēt uz tām bērnu tiesību aizsardzības jomām, kas ir vistiešāk saistītas ar konkrētās nozares vai amata ikdienas pienākumiem. Šāda pielāgošana ir pieļaujama vienīgi noteiktā mācību programmas satura parauga robežās un nevar mainīt speciālo zināšanu galvenos tematiskos virzienus vai samazināt to apjomu. Tādējādi tiek nodrošināts līdzsvars starp mācību programmu satura vienotību un kvalitāti visā valstī, no vienas puses, un mācību praktisko lietderību konkrētā profesionālā kontekstā, no otras puses.

Noteikumu projektā tiek noteikta kārtība, kādā darba devējs (iestādes vai organizācijas), Valsts probācijas dienests vai Iestāde iesniedz iesniegumu pasniedzēja saskaņošanai mācību par speciālajām zināšanām īstenošanai. Iesniegumā norāda:
1. mācību organizētāju identificējošu informāciju - mācību organizētāja nosaukums, reģistrācijas un akreditācijas numuru, ja mācību organizētājs ir Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta un akreditēta augstākās izglītības iestāde vai Profesionālās izglītības likuma 16.¹ panta pirmajā daļā minētā profesionālās izglītības iestāde;
2. mācību organizētāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu (turpmāk visi kopā – identitātes dati), atzīmi par oficiālās elektroniskās adreses esību un elektroniskā pasta adresi, ja oficiālās elektroniskās adreses konts nav aktivizēts, un tālruņa numuru (turpmāk visi kopā – kontaktinformācija) piekļuves tiesības informācijas sistēmai saņemšanai;
3. izvēlētā pasniedzēja identitātes datus (tostarp iepriekšējo vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja iepriekšējais vārds, uzvārds un personas kods ir zināms) un kontaktinformāciju, kā arī mācību programmas veidu, nosaukumu un speciālo zināšanu tēmu, kuras īstenošanai pasniedzējs tiek piesaistīts. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina pasniedzēja izglītību un darba pieredzi atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Lai nodrošinātu, ka mācības vada profesionāli un bērnu tiesību aizsardzības jomā kompetenti pasniedzēji, tiek noteikts, ka mācības kompetences pilnveides, bērnu tiesību aizsardzības un Valsts probācijas dienesta mācību programmās īsteno pasniedzēji, kuri ir ieguvuši vismaz bakalaura grādu, bakalaura grādu un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju pedagogu izglītības, izglītības zinātņu, psiholoģijas, tiesību zinātnes, sociālo pakalpojumu vai personu un īpašuma aizsardzības izglītības programmu grupā. Pasniedzēja izglītības atbilstību novērtē, ievērojot Augstskolu likuma 59. pantā (pirmā cikla augstākajā izglītībā iegūstamais grāds un kvalifikācija) un Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr.322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" (izglītības programmas kopu atbilstība noteikumu projektā minētajām izglītības programmas grupām) noteikto.
Papildus pasniedzējiem tiek izvirzītas darba pieredzes prasības. Ar akadēmisku darba pieredzi šo noteikumu kontekstā saprotama darbība, kas saistīta ar mācīšanu (izglītošanas procesu, kurā persona (piemēram, pasniedzējs, lektors) lekciju, semināru vai praktisko nodarbību laikā vai akadēmiskā vidē nodod zināšanas, prasmes vai kompetences citiem), pētījumu veikšanu vai publikāciju sagatavošanu par attiecīgajām iegūstamajām speciālajām zināšanām. Savukārt ar profesionālo darba pieredzi saprotama - pieredze, kas iegūta, pildot darba vai dienesta pienākumus bērnu tiesību jomā un pielietojot specifiskas prasmes reālās dzīves situācijās ārpus akadēmiskās vai teorētiskās vides atbilstoši speciālo zināšanu tēmai, kā arī bērnu tiesību politikas veidošanā, ieviešanā un koordinēšanā, vai atbilstības tiesību aktiem uzraudzībā. Pasniedzējs īsteno mācības par to speciālo zināšanu tēmu (vai vairākām), kurā viņam ir iegūta pieredze bērnu tiesību jomā.
Pasniedzēja pretendenta izglītību un pieredzi vērtē, izskatot pasniedzēja izglītību un pieredzi apliecinošus dokumentus. Piemēram, dzīves apraksts (ieteicams Europass Curriculum Vitae formātā) ar īsu pasniedzēja pretendenta darba pienākumu aprakstu, kurā norādīts, ka, veicot darba pienākumus, pretendents ir risinājis attiecīgo speciālo zināšanu tēmas jautājumus bērnu tiesību jomā. Vienas mācību programmas vai moduļa ietvaros var tikt piesaistīt vairāki pasniedzēji.
Iesniegumam pievienojami dokumenti, kas apliecina izvēlētā pasniedzēja izglītību un akadēmisko vai profesionālo darba pieredzi speciālo zināšanu (vai vairākās) tēmā, proti, augstākās izglītības diploma kopija, pasniedzēja dzīves apraksts (ieteicams Europass Curriculum Vitae formātā) un dokumenti par atbilstīgu akadēmisko vai profesionālo darba pieredzi. Ja mācības plānots vienoti organizēt pašvaldības izglītības iestāžu tehniskajiem darbiniekiem, kuri ir Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 20. punktā minētie subjekti, iesniegumu pasniedzēja saskaņošanai var iesniegt attiecīgās pašvaldības kompetentā iestāde, piemēram, pašvaldības izglītības pārvalde.
Centra saskaņoto pasniedzēju mācību organizētājs var iesaistīt mācību īstenošanā trīs gadus no saskaņojuma saņemšanas dienas. Trīs gadu termiņa noteikšana ir pamatota ar nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu un aktuālu mācību procesu, un šāds termiņš ļauj saglabāt līdzsvaru starp administratīvo efektivitāti un mācību kvalitātes nodrošināšanu. Mūsdienu dinamiskajā izglītības vidē, kad normatīvā bāze, metodikas un labākās prakses pieejas regulāri mainās, tāpēc trīs gadu periods nodrošina, ka pasniedzēji strādā ar aktuālāko informāciju un arī to zināšanas atbilst spēkā esošajām prasībām. Regulāra saskaņojumu atjaunošana veicina pasniedzēju motivāciju uzturēt augstu profesionālo līmeni un sekmē nepārtrauktu kompetenču pilnveidi, kas galarezultātā uzlabo mācību kvalitāti. Vienlaikus precīzi definēts termiņš novērš interpretāciju neskaidrības un nodrošina pārredzamību gan mācību organizētājiem, gan pasniedzējiem, radot skaidru juridisko pamatu mācību plānošanai un īstenošanai, kā arī sekmē administratīvo efektivitāti un mācību kvalitātes uzturēšanu ilgtermiņā.

Centra pasniedzēja saskaņojums, atteikums saskaņot vai saskaņojuma atsaukšana nerada mācību organizētājam tiešas tiesiskas sekas kā iestādei, līdz ar to šie lēmumi nav uzskatāmi par administratīvajiem aktiem Administratīvā procesa likuma izpratnē un uz tiem neattiecas minētajā likumā paredzētā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība. Centrs iesniegtos pieteikumus mācību organizēšanai izskata un atbildi sniedz ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos.
Gadījumos, kad Centrs atsaka pasniedzēja saskaņošanu vai atsauc jau sniegtu saskaņojumu, mācību organizētājs var iesniegt atkārtotu iesniegumu par tā paša vai cita pasniedzēja saskaņošanu, precizējot vai papildinot informāciju un dokumentus, kas apliecina atbilstību šo noteikumu prasībām. Noteikumi neparedz ierobežojumu atkārtotu iesniegumu skaitam, ja tiek novērsti iepriekš konstatētie neatbilstības iemesli. Vienlaikus mācību organizētājam ir iespēja konsultēties ar Centru par neatbilstības iemesliem un nepieciešamajiem precizējumiem.
Vienlaikus, ja mācību organizētājs uzskata, ka Centra amatpersonas rīcība, atsakot pasniedzēja saskaņošanu vai atsaucot jau sniegtu saskaņojumu, ir bijusi nepamatota, tas var šo rīcību apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Centra vadītājam atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumiem Nr.784 “Bērnu aizsardzības centra nolikums” 10. punktam. Savukārt Centra vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 

Lai nodrošinātu nepārtrauktību jau uzsāktajām mācībām un dotu mācību organizētājiem pietiekamu laiku pielāgoties jaunajām prasībām, noteikumu projektā ir iekļauta pārejas norma, kas paredz, ka mācību organizētājs, kurš līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir izsludinājis mācības vai noslēdzis līgumu par mācību īstenošanu, ir tiesīgs īstenot mācības līdz 2026. gada 1. septembrim saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa noteikumiem Nr. 241 “Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu”. Šāds pārejas periods ļauj mācību organizētājiem pabeigt jau iesāktās, ieplānotās un izsludinātās mācības, kuras tiek organizētas saskaņā ar līdz šim spēkā esošo kārtību. Vienlaikus jau pārejas perioda laikā mācību organizētājiem ir jāuzsāk pasniedzēju saskaņošanas process, lai ar 2026. gada 1. septembri tie mācību organizētāji un pasniedzēji, kuri atbilst jaunajām izvirzītajām prasībām, būtu tiesīgi organizēt mācības un to pasniedzēji būtu saskaņoti šo noteikumu projekta noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus noteikumu projekts paredz Centra tiesības pārbaudīt mācību kvalitātes atbilstību mācību norises vietā, kas ir būtisks kvalitātes kontroles mehānisms, kas nodrošina bērnu tiesību aizsardzības sistēmas efektīvu funkcionēšanu. Šīs pārbaudes tiesības ir pamatotas ar nepieciešamību garantēt, ka visi mācību procesi atbilst noteiktajiem standartiem un principiem neatkarīgi no to īstenošanas formas.
Ar mācību norises vietu saprotama ne tikai fiziskā telpa, kurā notiek klātienes mācības, bet arī mācību vide tiešsaistē attiecībā uz to mācību procesu, kas tiek īstenots attālinātā formā.
Centra pārbaudes tiesības ļauj operatīvi identificēt un novērst iespējamas neatbilstības mācību kvalitātē, metodikā vai satura pasniegšanā. Tās nodrošina, ka mācību organizētāji un pasniedzēji ievēro bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pamatprincipus un pielietoto metodiku atbilstoši apstiprinātajām mācību programmām un to metodikām. Šāds kontroles mehānisms veicina nepārtrauktu mācību kvalitātes uzlabošanu, stimulē profesionālu pieeju un atbildīgu attieksmi pret mācību procesa īstenošanu. Pārbaudes iespēja arī nodrošina mācību saņēmējiem garantiju, ka viņi saņem kvalitatīvas un standartiem atbilstošas mācības.

Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēma
Šobrīd vienkopus nav pieejama informācija par speciālistiem, kuri ir apguvuši speciālās zināšanas. Informācijas sistēma ļaus veiksmīgāk īstenot speciālo zināšanu apguves mācību programmas, plānot, organizēt un uzraudzīt speciālistu mācību procesu, lai ikvienam speciālistam būtu atbilstošas speciālās zināšanas. Tāpat informācijas sistēma nodrošinās publiski ticamas informācijas pieejamību, lai pārliecinātos par speciālista atbilstību pienākumu pildīšanai ar bērna tiesību un interešu aizsardzību saistītos gadījumos.
Paredzēts, ka informācijas sistēmā uzkrātie dati būs pieejami dažādiem datu atkalizmantotājiem. Pieejamie dati palīdzēs uzraudzīt mācību procesu, kā arī nodrošinās datus mācību pieprasījuma plānošanai valsts līmenī.
Speciālisti, izmantojot informācijas sistēmu, varēs pieteikties mācībām. Tā ietvaros speciālistam būs iespēja aizpildīt pieteikumu par mācību programmas apguvi, kā arī izvēlēties iestādi, kurā mācību programmu apgūt. Speciālistam būs iespēja informācijas sistēmā arī aplūkot informāciju par pasniedzējiem, kurus iestāde piesaistījusi mācību īstenošanā. Informācijas sistēma nodrošinās arī pārbaudījumu kārtošanu tiešsaistē informācijas sistēmā kompetences pilnveides programmās un iespēju speciālistiem pirms pārbaudījuma kārtošanas sniegt novērtējumu par pasniedzēja īstenotās mācību tēmas pasniegšanas kvalitāti un mācību programmas saturu.
Vienlaikus informācijas sistēmas ietvaros mācību organizatori izdos speciālās zināšanas apguvušajiem speciālistiem apliecinājumus (apliecinājumi tiks veidoti informācijas sistēmas ietvaros ar iespēju tos izdrukāt). Ņemot vērā, ka speciālistiem speciālās zināšanas ir regulāri jāatjaunina, tad speciālisti no informācijas sistēmas uz oficiālo elektronisko adresi saņems atgādinājumu par tuvojošos termiņu speciālo zināšanu pilnveidei. Ņemot vērā, ka dažādās iestādēs atšķiras mācību procesa organizēšana (ir iestādes, kur darbiniekiem jāpiesakās mācībām patstāvīgi, un ir iestādes, kur darba devējs piesaka darbiniekus mācībām centralizēti), informācijas sistēmā tiks paredzēta arī iespēja speciālistus mācībām pieteikt darba devējam, pie kura speciālists ir nodarbināts. 
Vienlaikus informācijas sistēmu izmantos arī mācību organizatori, lai saskaņotu ar Centru pasniedzējus, kurus tie paredzējuši iesaistīt mācību īstenošanā. Mācību organizatoru piesaistītie pasniedzēji informācijas sistēmā saņems informāciju no Centra par speciālo zināšanu apguvē izmantojamiem mācību materiāliem.
Papildus informācijas sistēmu izmantos arī kompetentās institūcijas (tiesa prokuratūra, policija u.c.) un personas (advokāti, notāri, zvērināti tiesu izpildītāji u.c.), kā arī darba devēji, lai pārliecinātos, vai attiecīgais speciālists ir apguvis speciālās zināšanas (speciālistam ir aktuāls apliecinājums (nav beidzies derīguma termiņš) par speciālo zināšanu apguvi). Piemēram, tiesībaizsardzības iestādēm piekļuve informācijas sistēmas publiskajiem datiem ir nepieciešama, lai pārliecinātos par tādu procesuālo darbību veicēju kompetenci, kas tiek iesaistīti civillietās, krimināllietās vai administratīvajās lietās un tiesu nolēmumu izpildē, kuras skar bērnu intereses; vai procesuālajā darbībās ar bērnu iesaistītie speciālisti ir apguvuši speciālās zināšanas un vai to apliecinājums ir spēkā. Tas nodrošina, ka bērna tiesības un intereses tiek aizsargātas, ievērojot bērnam draudzīgas tiesvedības principus, un ka procesuālās darbības tiek veiktas vai bērna pārstāvība vai aizstāvība tiek īstenota, iesaistot atbilstoši sagatavotus speciālistus. Darba devējiem piekļuve informācijas sistēmas publiskajiem datiem ir nepieciešama, lai pārliecinātos, ka viņu nodarbinātie speciālisti, kuru darba pienākumi skar vai var skart bērna intereses, atbilst profesionālās kompetences prasībām un viņu apliecinājumi par speciālo zināšanu apguvi ir spēkā. Tas ļauj darba devējiem arī savlaicīgi plānot darbinieku profesionālās kompetences pilnveidi un nodrošināt, ka nodarbinātie var kvalitatīvi pildīt savus pienākumus bērnu tiesību aizsardzības jomā, garantējot bērnu tiesību un interešu efektīvu aizsardzību.
Iespēja pārliecināties par to, vai speciālistam ir aktuāls apliecinājums par speciālo zināšanu apguvi, būs arī ikvienai citai personai (t.sk. bērna likumiskajam pārstāvim, aprūpētājam u.c.), nodrošinot iespēju pirms attiecīga pakalpojuma izmantošanas vai saņemšanas pārliecināties par speciālista atbilstību ar bērna tiesībām un interesēm saistītu pienākumu pildīšanai.
Noteikumu projekts paredz pārejas regulējumu līdz informācijas sistēmas attiecīgās funkcionalitātes darbības uzsākšanai (noteikumu projekta 40. punkts). Pārejas periodā ir būtiski ņemt vērā, ka publiski pieejamais apliecinājumu pārbaudes pakalpojums sākotnēji nesaturēs visu spēkā esošo apliecinājumu datus – drošticami tikai tos, kas izsniegti pēc informācijas sistēmas darbības uzsākšanas, tādēļ līdz attiecīgu datu uzkrāšanai sistēmā speciālista atbilstība speciālo zināšanu prasībām pierādāma ar mācību organizētāja izsniegto apliecinājumu (papīra vai elektroniskā formā). 

Informācijas sistēmas efektīvai darbībai tiek paredzēta tās sadarbspēja ar citām valsts informācijas sistēmām, lai automatizēti iegūtu nepieciešamos datus, samazinot administratīvo slogu manuālai datu apstrādei un nodrošinot datu kvalitāti.

Lai nodrošinātu informācijas sistēmas darbību un tās darbības mērķu sasniegšanu, tās ietvaros tiek apstrādāti šādi dati:
1)    speciālistu, kuri apguvuši speciālās zināšanas, identitātes dati, kontaktinformācija, informācija par iepriekš iegūtajām zināšanām (par izsniegtajiem apliecinājumiem), kā arī informācija par speciālistu darba devējiem, ja attiecināms;
Minētie dati ir nepieciešami, lai būtu iespējams identificēt konkrētu personu, kura ir apguvusi speciālās zināšanas. Savukārt speciālista kontaktinformācija ir nepieciešama, lai mācību organizētājam būtu iespējams ar speciālistu sazināties (ja nav izveidota e-adrese vai nepieciešams sazināties telefoniski). Informācija par darba devēju ir nepieciešama, lai identificētu, vai uz speciālistu attiecas pienākums par speciālo zināšanu iegūšanu. Informācija par darba devēju arī tiks apstrādāta tādā gadījumā, ja speciālistus mācībām darba devējs pieteiks centralizēti.
2)    informācija par mācību organizētājiem, kuri īsteno mācības speciālo zināšanu apguvei, par to īstenotajām mācību programmām un piesaistītajiem pasniedzējiem šo mācību programmu ietvaros (t.sk. pasniedzēju identitātes dati, profesionālā pieredze un izglītība, lai tie varētu piedalīties minēto mācību īstenošanā).
Minētie dati ir nepieciešami, lai nodrošinātu informācijas pieejamību speciālistiem par iestādēm, kurās tiem iespējams apgūt speciālās zināšanas, apgūt noteikta veida mācību programmu vai mācību programmas moduli noteiktai speciālistu kategorijai (mācību programmas atšķiras atkarībā no speciālista profesionālās darbības jomas, kā arī atšķiras dažādi mācību programmu moduļi; konkrēta iestāde var mācīt visas vai arī tikai noteiktas speciālistu mērķa grupas vai noteiktus mācību programmu moduļus). Informācija par mācību organizētāju (nosaukums) un apgūto mācību programmu vai mācību programmas moduli arī tiek norādīta apliecinājumā par speciālo zināšanu ieguvi, lai būtu iespējams interesentiem pārliecināties, kādas mācību programmas ietvaros speciālās zināšanas speciālists apguvis un, ja nepieciešams, varētu sazināties ar mācību organizētāju nolūkā precizēt informāciju, ka saistīta ar speciālo zināšanu iegūšanas procesu. Informācija par mācību organizētājiem būs nepieciešama arī Centram, lai nodrošinātu tiem ziņu un materiālu, kas saistīti ar mācību procesu, nodošanu (mācību programmu moduļi, metodika u.c.). Savukārt ziņas par pasniedzējiem ir nepieciešams informācijas sistēmā apstrādāt, lai Centrs varētu pārliecināties par to, ka attiecīgais mācību organizētājs ir piesaistījis tādus mācībspēkus, kuri spēs nodrošināt attiecīgajā mācību programmā ietvertā mācību satura pasniegšanu. Informācija par pasniedzējiem ir nepieciešama arī speciālistiem, lai tie, izvērtējot dažādu mācību organizatoru piedāvājumu, varētu izvēlēties sev vēlamo variantu, vērtējot arī to, kādi tieši pasniedzēji mācību programmu īstenos. Personas datu glabāšanas termiņi ir noteikti Ministru kabineta noteikumos par personas datu apstrādi informācijas sistēmā ("Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmas noteikumi" (25-TA-83)).  Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 5.¹ panta prim viens daļa, Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumu Nr. 784 “Bērnu aizsardzības centra nolikums” 3.6., 4.3., 4.5. un 4.13. apakšpunkts.

Līdz informācijas sistēmas pilnīgai darbības uzsākšanai noteikumu projekts paredz pagaidu kārtību (noteikumu projekta 40. punkts), kas nodrošinās mācību procesa organizēšanas nepārtrauktību līdz informācijas sistēmas pilnīgai ieviešanai.