Anotācija (ex-ante)

21-TA-314: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 26 "Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Apraksts
Nepieciešamība noteikt, ka par sasniegumiem paralimpiskajās spēlēs, līdzīgi kā par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs, naudas balva par izciliem sasniegumiem sportā var tikt piešķirta par katru no sasniegumiem.
Apraksts
Latvijas Nacionālās sporta padomes 2021. gada 15. septembra sēdē nolemtais (prot. Nr.4 2.§).
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sporta likuma 14. panta otrā daļa
Apraksts
Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija sēdes protokola Nr. 46 67. § 6. punktā dotais uzdevums.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikt, ka par sasniegumiem paralimpiskajās spēlēs, līdzīgi kā par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs, naudas balva par izciliem sasniegumiem sportā var tikt piešķirta par katru no sasniegumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Sporta likuma 14.panta pirmo daļu Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Saskaņā ar Sporta likuma 14. panta otro daļu kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru nosaka Ministru kabinets. Minētā kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2012. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 26 „Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru” (turpmāk – Noteikumi).
 
Izstrādājot Noteikumus, tajos tika iekļauts ierobežojums  (Noteikumu 4. punkts), ka gadījumā, ja sportistam individuālajos sporta veidos, komandu sporta spēļu nacionālajai izlasei vai komandu sporta spēļu valsts izlasei kalendāra gadā ir vairāki sasniegumi, par kuriem saskaņā ar Noteikumiem var tikt piešķirta naudas balva, naudas balvu sportistam, viņa treneriem, sportistu apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošam personālam un attiecīgajai sporta federācijai, piešķir tikai par to sasniegumu, par kuru Noteikumos noteikts lielāks naudas balvas apmērs (ja naudas balvas apmērs ir vienāds, naudas balvu piešķir tikai par vienu sasniegumu). Tādejādi, neatkarīgi no izcīnīto sasniegumu skaita un neatkarīgi no sporta sacensībām, kurās attiecīgi sasniegumi izcīnīti, kalendārā gadā sportistam un valsts izlasei bija tiesības pretendēt uz naudas balvas saņemšanu tikai par vienu sasniegumu.
 
XXII Ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos (Krievija) pirmo reizi vienu olimpisko spēļu laikā Latvijas sportisti izcīnīja vairākus sasniegumus, par kuriem saskaņā ar Noteikumiem var tikt piešķirta naudas balva – Andris Šics un Juris Šics izcīnīja trešo vietu kamaniņu divniekā un kamaniņu komandu stafetē, savukārt Oskars Melbārdis un Daumants Dreiškens izcīnīja otro vietu bobslejā divniekiem un piekto vietu bobslejā četriniekiem. Iepriekš līdzīgas situācijas bija konstatējamas zemāka līmeņa sporta sacensībās. Ņemot vērā faktu, ka olimpiskās spēles ir četrgades nozīmīgākās sporta sacensības un sasniegumi tajās tiek vērtēti visaugstāk, ņemot vērā olimpiskajās spēlēs pārstāvēto valstu skaitu, olimpisko spēļu starptautiska un nacionāla līmeņa rezonansi (tai skaitā lielas Latvijas sabiedrības daļas sekošanu līdzi sportistu startiem olimpiskajās spēlēs ar TV translāciju un digitālo platformu starpniecību), kā arī olimpiešu sasniegumu pozitīvo ietekmi uz sabiedrības iesaisti sportā un veselīgu dzīvesveidu veicinošās aktivitātēs, Noteikumos tika veikts grozījums nosakot, ka minētais ierobežojums neattiecas uz gadījumu, kad sportists individuālajos sporta veidos vairākus sasniegumus ir izcīnījis olimpiskajās spēlēs. Tādejādi par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs naudas balva sportistam, viņa treneriem, sportistu apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošam personālam un attiecīgajai sporta federācijai var tikt piešķirta par katru no sasniegumiem.

2020. gada Tokijas paralimpiskajās spēlēs (norisinājās 2021. gadā) izcilu sniegumu uzrādīja Latvijas sportisti Diāna Dadzīte un Rihards Snikus, kuri izcīnīja divas paralimpiskās medaļas – Diāna Dadzīte izcīnīja otro vietu diska mešanā un trešo vietu šķēpmešanā, savukārt Rihards Snikus – otro vietu paralimpiskajā iejādē un otro vietu brīvā stila disciplīnā. Turklāt atzīmējams, ka situācija, kad viens sportists paralimpiskajās spēlēs izcīna vairākas medaļas, ir jau otrās spēles pēc kārtas, jo 2016. gada Paralimpiskajās spēlēs Riodežaneiro (Brazīlija) Diāna Dadzīte izcīnīja pirmo vietu šķēpa mešanā un trešo vietu diska mešanā.
 
Paralimpiskās spēles ir četrgades nozīmīgākās sacensības cilvēkiem ar invaliditāti, kurās 2021. gadā piedalījās vairāk kā 4400 sportistu no 161 valsts un tika izcīnīti 539 medaļu komplekti 22 sporta veidos. Līdzīgi kā olimpiskajās spēlēs, arī paralimpiskajās spēlēs ir ļoti liels pārstāvēto valstu skaits, kā arī plaša starptautiskā un nacionāla līmeņa rezonanse (tai skaitā  liela Latvijas sabiedrības daļa seko līdzi sportistu startiem paralimpiskajās spēlēs ar TV translāciju un digitālo platformu starpniecību). Tāpat atzīmējama paralimpiešu sasniegumu pozitīvā ietekme uz cilvēkus ar invaliditāti iesaisti pielāgotās fiziskās parasporta aktivitātēs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumi šobrīd neparedz tiesības par sasniegumiem paralimpiskajās spēlēs, līdzīgi kā par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs, piešķirt naudas balvu par katru no sasniegumiem.
Risinājuma apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija kā par sporta nozari atbildīgā ministrija ierosina grozīt Noteikumus un noteikt, ka arī par sasniegumiem paralimpiskajās spēlēs, līdzīgi kā par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs, naudas balva par izciliem sasniegumiem sportā var tikt piešķirta par katru no sasniegumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

Grozījums Noteikumos tika izskatīts un atbalstīts Latvijas Nacionālās sporta padomes 2021. gada 15. septembra sēdē (prot. Nr.4 2.§).

Ņemot vērā to, ka Noteikumi satur procesuālās normas, kuras reglamentē naudas balvu piešķiršanas kārtību, jaunā kārtība varēs tikt attiecināta arī uz naudas balvu piešķiršana par sportistu sasniegumiem 2020. gada Tokijas paralimpiskajās spēlēs (Japāna).

Ar šo noteikumu projektu daļēji tiek izpildīts Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija sēdes protokola Nr. 46 67. § 6. punktā IZM dotais uzdevums, jo tiek precizēti kritēriji naudas balvu piešķiršanai cilvēkiem ar invaliditāti.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Saskaņā ar Noteikumu 27.punktu naudas balvu izmaksai izmantojami Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammai „Balvas par izciliem sasniegumiem sportā” paredzētie valsts budžeta līdzekļi un citi valsts budžeta līdzekļi, ja par to pieņemts attiecīgs lēmums atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību.
Sagatavojot jautājumu par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem 2020. gada Tokijas paralimpiskajās spēlēs, Ministru kabinetam tiks izteikts priekšlikums piešķirt naudas balvas par katru no Latvijas sportistu Diānas Dadzītes un Riharda Snika sasniegumiem. Tādejādi rīkojuma projektam būs netieša ietekme uz iepriekšminēto naudas balvu izmaksai nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem (naudas balvas galvenokārt plānots izmaksāt no 2021.gada valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”).

Ietekmes aprēķins ir par sudraba un bronzas medaļām, kas ir otrie labākie sasniegumi iepriekšminētajiem sportistiem.
85373+42687+35572=163632 euro (par sudraba medaļu)
51224+25612+35572=112408 euro (par bronzas medaļu)
163632+112408=276040 euro kopā.

Aprēķinā par finansiālo ietekmi izmantotas summas, kas paredzētas tieši sportistiem un treneriem izmaksāšanai, kā arī balva federācijai. Ministru kabineta rīkojumā par balvu piešķiršanu tiks aprēķinātas summas kopā ar nodokļiem, kas attiecīgi tiks iemaksāti atpakaļ valsts budžetā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Grozījums Noteikumos tika izskatīts un atbalstīts Latvijas Nacionālās sporta padomes 2021. gada 15. septembra sēdē (prot. Nr.4 2.§). Saskaņā ar Sporta likuma 9. panta pirmo daļu Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu. Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk