23-TA-1501: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" 2.3.1.4. pasākuma "Bezemisiju vilcieni" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.4.pasākuma “Bezemisiju vilcieni” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13.punktu.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.4.pasākuma “Bezemisiju vilcieni” (turpmāk – pasākums) īstenošanas nosacījumus un nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu.
Pasākuma mērķis ir attīstīt bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru, veidojot konkurētspējīgu dzelzceļa pasažieru transportu kopējā Rīgas valstspilsētas un Pierīgas reģiona sabiedriskā transporta sistēmā.
Lai nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu, tiks veikta dzelzceļa pasažieru apkalpošanai vismaz divu jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) ritošā sastāva iegāde. Katrā elektrovilcienā ir vismaz 180 sēdvietas.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.4.pasākuma “Bezemisiju vilcieni” (turpmāk – pasākums) īstenošanas nosacījumus un nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu.
Pasākuma mērķis ir attīstīt bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru, veidojot konkurētspējīgu dzelzceļa pasažieru transportu kopējā Rīgas valstspilsētas un Pierīgas reģiona sabiedriskā transporta sistēmā.
Lai nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu, tiks veikta dzelzceļa pasažieru apkalpošanai vismaz divu jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) ritošā sastāva iegāde. Katrā elektrovilcienā ir vismaz 180 sēdvietas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt pasākuma iznākuma rādītāja sasniegšanu. Proti, pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31.decembrim ir sasniedzams šāds iznākuma rādītājs - videi draudzīgā ritošā sastāva pasažieru ietilpība, ko izmanto kolektīvajā sabiedriskajā transportā, ir vismaz 360 pasažieri.
Paredzēts, ka katrā bezemisiju elektrovilcienā jābūt vismaz 180 sēdvietas.
Paredzēts, ka katrā bezemisiju elektrovilcienā jābūt vismaz 180 sēdvietas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2022.gada 25.novembrī Eiropas komisija apstiprināja programmu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam” (turpmāk – programma). Programmas 2.3.prioritātes “Ilgtspējīga mobilitāte” 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” ietvaros paredzēta dzelzceļa pasažieru apkalpošanai vismaz divu jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) ritošā sastāva iegāde.
Sākotnēji svarīgi atzīmēt, ka - atsaucoties uz Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem" 1.1.1.1.i.1. pasākuma īstenošanu” (22-TA-3077) (turpmāk – SM Informatīvais ziņojums) - pasākums tiek īstenots sinerģijā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk – AF) 1.1.1.1.i. investīcijas 1.1.1.1.i.1. pasākuma īstenošanu (turpmāk – AF 1.1.1.1.i.investīcija). AF investīcijas ietvaros paredzēta vismaz septiņu jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegāde.
Sākotnēji svarīgi atzīmēt, ka - atsaucoties uz Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem" 1.1.1.1.i.1. pasākuma īstenošanu” (22-TA-3077) (turpmāk – SM Informatīvais ziņojums) - pasākums tiek īstenots sinerģijā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk – AF) 1.1.1.1.i. investīcijas 1.1.1.1.i.1. pasākuma īstenošanu (turpmāk – AF 1.1.1.1.i.investīcija). AF investīcijas ietvaros paredzēta vismaz septiņu jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegāde.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Dzelzceļa transports ir svarīgs visā Rīgas metropoles areālā, īpaši Rīgas un Pierīgas reģionā. Dzelzceļa transports apkalpo ~66% no kopējās reģionālās nozīmes autobusu un vilcienu satiksmes pasažieru plūsmas Rīgā. Pārvadāto dzelzceļa pasažieru skaits maršrutos, kuru galapunkts ir Rīgā, 2020.gadā sasniedza 12,8 miljonus pasažieru gadā, tai skaitā Rīgā un Rīgas aglomerācijā tika pārvadāti ~12,2 miljoni pasažieru. No kopējās dzelzceļa pasažieru plūsmas Rīgas valstspilsētas pieturās iekāpa 6,5 miljoni pasažieru, bet izkāpa 6,47 miljoni pasažieru, kas ir aptuveni 35,6 tūkstoši pasažieru dienā.
Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu tiek veikti, izmantojot galvenokārt elektrovilcienus un neelektrificētajās līnijās - dīzeļvilcienus. Tomēr jāņem vērā, ka esošā dzelzceļa infrastruktūra ir novecojusi, nenodrošina nepieciešamo caurlaides spēju un ātrumus konkurētspējīga kustības grafika (intervāls, laiks ceļā) realizācijai, kā arī energoapgādes infrastruktūra elektrificētajās līnijās ir tehniski novecojusi. Savukārt dīzeļvilcienu parks, ar kuru pārvadājumi tiek nodrošināti arī pilsētas un piepilsētas līnijās, ir novecojis, un tikai aptuveni trešdaļa (modernizētie dīzeļvilcieni) dzinēju izpilda EURO IIIB klases prasības[1].
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes (2016. gada 14. septembris) Regula (ES) 2016/1628 par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr.1024/2012 un (ES) Nr.167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK.
Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu tiek veikti, izmantojot galvenokārt elektrovilcienus un neelektrificētajās līnijās - dīzeļvilcienus. Tomēr jāņem vērā, ka esošā dzelzceļa infrastruktūra ir novecojusi, nenodrošina nepieciešamo caurlaides spēju un ātrumus konkurētspējīga kustības grafika (intervāls, laiks ceļā) realizācijai, kā arī energoapgādes infrastruktūra elektrificētajās līnijās ir tehniski novecojusi. Savukārt dīzeļvilcienu parks, ar kuru pārvadājumi tiek nodrošināti arī pilsētas un piepilsētas līnijās, ir novecojis, un tikai aptuveni trešdaļa (modernizētie dīzeļvilcieni) dzinēju izpilda EURO IIIB klases prasības[1].
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes (2016. gada 14. septembris) Regula (ES) 2016/1628 par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr.1024/2012 un (ES) Nr.167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK.
Risinājuma apraksts
Modernizēta dzelzceļa infrastruktūra nodrošinās efektīvākus un konkurētspējīgākus sabiedriskā transporta pakalpojumus, mazinās ceļu satiksmes sastrēgumus, negadījumu skaitu un negatīvu ietekmi uz vidi. Modernizēta dzelzceļa infrastruktūra palielinās sabiedriskā transporta kapacitāti un komforta līmeni, padarot to pieejamāku un patīkamāku iedzīvotājiem, lai iedzīvotāji no privātiem automobiļiem pārsēstos uz sabiedrisko transportu (ātrums, komforts, biežs un regulārs kustības intervāls, kustības grafika simetrija un multimodāla integrācija ar pilsētas un reģionālo sabiedrisko transportu ērtām pārsēšanās iespējām, infrastruktūras elektrifikācija), kā arī uzlabos pārvietošanās iespējas sabiedriskajā transportā, paaugstinot kvalitātes standartus un palielinot cilvēku mobilitātes iespējas.
Lai nodrošinātu būtisku siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazinājumu, transporta sektorā nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā, tostarp nepieciešama sabiedriskā transporta ritekļu parka atjaunošana un paplašināšana, pārejot uz “zaļākiem” (bezemisiju) vilces veidiem (tostarp sinerģijā ar dzelzceļa elektrificēto līniju tīkla paplašināšanu un plānoto pārvadājumu apjoma pieaugumu), kā arī reforma, kura stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem.
AF 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" ietvaros īstenoto investīciju (tostarp AF 1.1.1.1.i. investīcija “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem”, 1.1.1.2.i. investīcija “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” un 1.1.1.3.i. investīcija “Pilnveidota veloceļu infrastruktūra”) īstenošana sinerģijā ar pasākuma īstenošanu veicinās minētās reformas sasniegšanu. Proti, tiks izveidots viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenu un atlaižu politiku un vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā Rīgas metropoles areālā.
Ieguldījumi jaunos pilsētas - piepilsētas elektrovilcienos (bateriju elektrovilcienos) nodrošinās labāku dzelzceļa pasažieru transporta integrāciju kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā un ievērojami uzlabos pakalpojuma kvalitāti.
Iegādājoties jaunus pilsētas - piepilsētas elektrovilcienus (bateriju elektrovilcienos), tiks uzlabots pārvadājumu servisa līmenis un pieejamība. Jo esošais (tostarp jaunie elektrovilcieni) pasažieru pārvadājumiem izmantotais ritošais sastāvs tiek izmantots pārvadājumiem citās līnijās vai to ekspluatācija tiek/tiks pārtraukta nolietojuma dēļ. Jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegāde tiek veidota sinerģijā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa tīkla elektrifikācijas plānu. Veiktās investīcijas (pasākuma un AF 1.1.1.1.i.investīcijas ietvaros) ļaus īstenot Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un Valdības rīcības plāna 87.1. un 88.1.-88.2. punktos paredzēto, veidojot dzelzceļu kā pasažieru pārvadājumu “mugurkaulu”. Papildus arī Sabiedriskā transporta attīstības koncepcija 2021.-2030.gadam paredz ieviest principu, ka dzelzceļš ir kā sabiedriskā transporta sistēmas “mugurkauls”. Pasākuma un projekta īstenošanas rezultātā iedzīvotājiem un sabiedriskā transporta izmantotājiem būs iespēja izmantot videi draudzīgu sabiedrisko transportu (bateriju elektrovilcienus). Tāpat tiks nodrošināta dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas, nodrošinot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un iespējām pakalpojuma saņemšanā, neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās piederības (Eiropas sociālo tiesību pīlāra 3. princips). Piemēram, projekta ietvaros tiek paredzētas specifiskas darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību, piemēram, personai ar vecuma izraisītām veselības problēmām, kuru dēļ personai ir grūti pārvietoties pa kāpnēm, pārvietošanās ir iespējama, izvairoties no nepieciešamības izmantot kāpnes. Iegādātie bezemisiju vilcieni veicinās vienmērīgu mobilitāti un pieejamību attiecībā uz visiem lietotājiem.
Pasākuma ietvaros paredzētā projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
Mērķa grupa, finansējums un finansējuma saņēmējs
Pasākuma mērķa grupa ir transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta lietotāji.
Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 21 287 963 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 18 094 768 euro un nacionālais finansējums 3 193 195 euro. Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs ir 85% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
Pasākuma ietvaros netiek paredzēts elastības finansējums. Satiksmes ministrija kā Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda atbildīgā iestāde ierosina elastības finansējuma daļu – t.sk. “ES FONDU Elastības finansējums” (2 854 003 EUR) un “Elastības finansējuma NACIONĀLĀ līdzfinansējuma daļa” – pārcelt no pasākuma 2.3.1.4. “Bezemisiju vilcieni” uz pasākumu 2.3.1.2. “Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls”.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir Satiksmes ministrija. Tās vārdā atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums" 5.28.apakšpunktam un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam projektu īsteno valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija”, kas veiks Satiksmes ministrijas kā projekta iesniedzēja funkcijas.
Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs (turpmāk - finansējuma saņēmējs), sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām. Projekta iesniegumu iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, pievienojot projektam veikto izmaksu un ieguvumu analīzi.
Intervences kategorija*
Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmā noteiktajam intervences kodam – 107 “Ar fondu īstenošanu saistīto programmu iestāžu un struktūru spēju uzlabošana”.
Atbalsta veids: dotācija.
Teritoriālais īstenošanas mehānisms un teritoriālais aspekts: bez teritoriālā mērķa.
Lai nodrošinātu būtisku siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazinājumu, transporta sektorā nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā, tostarp nepieciešama sabiedriskā transporta ritekļu parka atjaunošana un paplašināšana, pārejot uz “zaļākiem” (bezemisiju) vilces veidiem (tostarp sinerģijā ar dzelzceļa elektrificēto līniju tīkla paplašināšanu un plānoto pārvadājumu apjoma pieaugumu), kā arī reforma, kura stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem.
AF 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" ietvaros īstenoto investīciju (tostarp AF 1.1.1.1.i. investīcija “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem”, 1.1.1.2.i. investīcija “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” un 1.1.1.3.i. investīcija “Pilnveidota veloceļu infrastruktūra”) īstenošana sinerģijā ar pasākuma īstenošanu veicinās minētās reformas sasniegšanu. Proti, tiks izveidots viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenu un atlaižu politiku un vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā Rīgas metropoles areālā.
Ieguldījumi jaunos pilsētas - piepilsētas elektrovilcienos (bateriju elektrovilcienos) nodrošinās labāku dzelzceļa pasažieru transporta integrāciju kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā un ievērojami uzlabos pakalpojuma kvalitāti.
Iegādājoties jaunus pilsētas - piepilsētas elektrovilcienus (bateriju elektrovilcienos), tiks uzlabots pārvadājumu servisa līmenis un pieejamība. Jo esošais (tostarp jaunie elektrovilcieni) pasažieru pārvadājumiem izmantotais ritošais sastāvs tiek izmantots pārvadājumiem citās līnijās vai to ekspluatācija tiek/tiks pārtraukta nolietojuma dēļ. Jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegāde tiek veidota sinerģijā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa tīkla elektrifikācijas plānu. Veiktās investīcijas (pasākuma un AF 1.1.1.1.i.investīcijas ietvaros) ļaus īstenot Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un Valdības rīcības plāna 87.1. un 88.1.-88.2. punktos paredzēto, veidojot dzelzceļu kā pasažieru pārvadājumu “mugurkaulu”. Papildus arī Sabiedriskā transporta attīstības koncepcija 2021.-2030.gadam paredz ieviest principu, ka dzelzceļš ir kā sabiedriskā transporta sistēmas “mugurkauls”. Pasākuma un projekta īstenošanas rezultātā iedzīvotājiem un sabiedriskā transporta izmantotājiem būs iespēja izmantot videi draudzīgu sabiedrisko transportu (bateriju elektrovilcienus). Tāpat tiks nodrošināta dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas, nodrošinot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un iespējām pakalpojuma saņemšanā, neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās piederības (Eiropas sociālo tiesību pīlāra 3. princips). Piemēram, projekta ietvaros tiek paredzētas specifiskas darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību, piemēram, personai ar vecuma izraisītām veselības problēmām, kuru dēļ personai ir grūti pārvietoties pa kāpnēm, pārvietošanās ir iespējama, izvairoties no nepieciešamības izmantot kāpnes. Iegādātie bezemisiju vilcieni veicinās vienmērīgu mobilitāti un pieejamību attiecībā uz visiem lietotājiem.
Pasākuma ietvaros paredzētā projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
Mērķa grupa, finansējums un finansējuma saņēmējs
Pasākuma mērķa grupa ir transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta lietotāji.
Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 21 287 963 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 18 094 768 euro un nacionālais finansējums 3 193 195 euro. Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs ir 85% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
Pasākuma ietvaros netiek paredzēts elastības finansējums. Satiksmes ministrija kā Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda atbildīgā iestāde ierosina elastības finansējuma daļu – t.sk. “ES FONDU Elastības finansējums” (2 854 003 EUR) un “Elastības finansējuma NACIONĀLĀ līdzfinansējuma daļa” – pārcelt no pasākuma 2.3.1.4. “Bezemisiju vilcieni” uz pasākumu 2.3.1.2. “Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls”.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir Satiksmes ministrija. Tās vārdā atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums" 5.28.apakšpunktam un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam projektu īsteno valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija”, kas veiks Satiksmes ministrijas kā projekta iesniedzēja funkcijas.
Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs (turpmāk - finansējuma saņēmējs), sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām. Projekta iesniegumu iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, pievienojot projektam veikto izmaksu un ieguvumu analīzi.
Intervences kategorija*
Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmā noteiktajam intervences kodam – 107 “Ar fondu īstenošanu saistīto programmu iestāžu un struktūru spēju uzlabošana”.
Atbalsta veids: dotācija.
Teritoriālais īstenošanas mehānisms un teritoriālais aspekts: bez teritoriālā mērķa.
Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) sekundārais temats: nepiemēro.
Dzimumu līdztiesības dimensija: dzimumu neitralitāte.
*intervences kategorija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (2021. gada 24. jūnijs) Regulas (ES) 2021/1060 , ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 1.pielikumu.
Atbalstāmās darbības
Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir vērstas uz bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras attīstību, tas ir:
- vismaz divu jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) ritošā sastāva iegāde;
- jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) rezerves daļu 5 gadu periodam un minimālā nepieciešamā specifisko rokas instrumentu un programmatūras iegāde.
- inženieru pakalpojums, kas nodrošina atbalstu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) ritošā sastāva iegādes procesā.
Jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) ritošā sastāva iegāde tiek veikta no ražotāja vai ražotāja autorizēta pārstāvja, kas ir komersants, un ko izgatavotājs ir oficiāli pilnvarojis pārstāvēt savas intereses, kā arī ievērojot priekšizpētes par piemērotāko vilces veidu (1520 mm sliežu ceļa platumā) attiecīgajā dzelzceļa infrastruktūrā, ietvaros veiktos risinājumus un tehnisko specifikāciju.
Jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) rezerves daļu 5 gadu periodam un minimālā nepieciešamā specifisko rokas instrumentu un programmatūras iegāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu iegādāto jauno pilsētas – piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) funkcionalitāti (darbību). Rezerves daļas 5 gadu periodam nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka nav pārtraukumi (dīkstāves) šo elektrovilcienu darbībā. Jāņem vērā, ka šie vilcieni tiek speciāli ražoti. Tādējādi, arī rezerves daļu iegāde ir atsevišķs laikietilpīgs process, kas ietver šo daļu iepirkumu - uzražošanu un piegādi. Pasākuma projekta ietvaros iegādājoties sākotnējo rezerves daļu komplektu 5 gadu periodam, tiek būtiski mazināti riski ilgtspējas nodrošināšanas periodā par minēto elektrovilcienu darbību pārtraukumiem, kas būtu saistīti ar rezerves daļu trūkumu.
Inženieru pakalpojums ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbalstu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) ritošā sastāva iegādes procesā.
Attiecināmās izmaksas
Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
- tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;
- netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai.
Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
(1) Projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, tostarp piemaksas un nodokļi, ņemot vērā, ka:
- tās nepārsniedz 84 787 euro kalendārajā gadā, ja projekta attiecināmās izmaksas ir virs 5 000 000 euro;
- attiecināma ir ne mazāka kā 30% noslodze, nodrošinot personāla iesaisti projektā saskaņā ar daiļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata).
(2) Projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tajā skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde.
(3) Dzelzceļa pasažieru apkalpošanai jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) ritošā sastāva iegādes un piegādes izmaksas.
(4) Projekta komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027. gada plānošanas periodā.
(5) Vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tai skaitā ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā.
(6) Vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas.
Vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas paredzētas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā, vides piekļūstamības ekspertu konsultāciju nodrošināšanai, ja tās ir nepieciešamas vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai.
(7) Jauno pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) rezerves daļu 5 gadu periodam un minimālā nepieciešamā specifisko rokas instrumentu un programmatūras iegāde. Projekta ietvaros tiks nodrošināts, ka programmatūras iegāde paredzēs ilgtspējīgu ieguldījumu – pirmkodu un intelektuālā īpašuma tiesību iegādi, kas nonāks finansējuma saņēmēja rīcībā.
(8) Inženieru pakalpojuma izmaksas pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegādes procesā.
Projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas un inženieru pakalpojuma izmaksas kopā nepārsniedz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām.
Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas no 2022.gada 25.novembra, izņemot - projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas un vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas - kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021.gada 1.janvāra. Projektā nedrīkst būt iekļautas darbības, kas pabeigtas līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai.
PVN
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
Jāņem vērā, ka atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astotajai daļai publiskas personas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā. Kā arī atbilstoši MK 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 160.punktam nodokļa rēķinā norādīto nodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas nav ar nodokli apliekami darījumi vai saistīti ar valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju vai uzdevumu veikšanu, vai tādu darbību nodrošināšanai, kam likuma normas nav piemērojamas, neatskaita kā priekšnodokli.
Par vienoto likmi
Skaidrojam, ka Satiksmes ministrijas ieskatā šobrīd projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām nevarētu tikt piemērota objektīvi pamatota vienotā likme turpmāk minēto apstākļu dēļ.
Ņemot vērā, ka Bezemisiju vilcieni ir jauna tehnoloģija, dažādas prasības uz prototipiem, sistēmu tehniskiem parametriem, maršrutu specifiku, attiecīgi nevar noteikt slieksni šo vilcienu iegādes izmaksām. Jāņem vērā, ka pat esošos un sertificētos bezemisiju vilcienu prototipus ir nepieciešams pielāgot Latvijas 1520 mm dzelzceļa sliežu platuma/ sistēmu tehniskajiem parametriem. Bezemisiju vilcienu iegādes izmaksas tiks noteiktas iepirkuma rezultātā. Ja tiktu piemērota vienotā likme, atkarībā no iepirkuma rezultātiem ļoti būtiski mainītos iespējamais projekta vadības un personāla atlīdzības izmaksu apjoms. Tomēr jāņem vērā, ka tam nebūtu objektīva pamatojuma, tā kā personāla darba apjoms nav tieši atkarīgs no vilcienu iegādes cenas.
Turklāt, pasākumam tiek plānots palielināt pieejamo finansējumu*, lai nodrošinātu lielāku skaitu bezemisiju vilcienu iegādi. Tādējādi vēl ļoti būtiski mainītos personāla atlīdzības izmaksu apjoms.
Projekta īstenošanas laikā var tikt atkārtoti izvērtētas iespējas vienkāršoto izmaksu piemērošanai.
*Ar Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra rīkojumu Nr.635 (23-TA-1103) tiek apstiprināts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājums (turpmāk – Papildinājums) un tā 1., 2. un 3. pielikums. Papildinājumā saistībā ar 1.1.1.1.i. investīciju “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” (46.lpp.) tiek norādīts, ka:
“Vienlaikus, lai nodrošinātu reformas, kuras stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem iespējošanu, ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam ietvaros plānots veikt finansējuma pārstrukturizēšanu, proti, pārdalot 3.politikas mērķī “Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti” 3.1.prioritāte “Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra” dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai pieejamo finansējumu 74,4 milj.EUR apmērā uz 2.politikas mērķa “Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs” 2.3.Prioritāti “Ilgtspējīga mobilitāte”, tādējādi palielinot pieejamo finansējumu BEMU ritošā sastāva iegādei, tādējādi nodrošinot AF reformā sākotnēji plānoto BEMU pārvadājumu iespējošanu definētajos koridoros sākot ar 2027. gadu, kas atbilst AF plānā ietvertajam reformu un investīciju aprakstam, proti, ka pilnībā pasažieru pārvadājumu sistēmas reformu paredzēts realizēt līdz 2030. gadam, paredzot pārejas periodu sākot no 2023. gada, kad atsevišķi reformas rezultāti / elementi sāk darboties.”
Citi faktori
(1) Saskaņā ar principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) novērtējumu pasākumam:
- Ietekme uz SEG emisijām. Pasākums 100% atbalsta klimata pārmaiņu mērķi (107 – mobilie nulles emisijas / ar elektrību darbināmie dzelzceļa aktīvi) un tādējādi tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.
Investīcijas veicinās pasažieru plūsmu virzību no privātajiem transportlīdzekļiem uz sabiedrisko transportu. Neturpinot ieguldījumus dzelzceļa pasažieru ritošā sastāva attīstībā, nav iespējams būtiski uzlabot sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo auto.
- Sasaiste ar mobilitātes un ilgtspējīga transporta attīstības mērķiem.
- Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (turpmāk – Transporta pamatnostādnes) dzelzceļa transports tiek atzīts par videi draudzīgāko transporta veidu un pasažieru pārvadājumu segmentā, bet ne tikai, ir izvirzīti uzdevumi tā attīstībai.
- Paredzētie pasākumi tiešā veidā atbilst Transporta pamatnostādņu uzdevumam 4.5. - "Attīstīt dzelzceļa tīkla infrastruktūru un atjaunot ritošo sastāvu", kas ietver pasākumu - (4.5.2.) Jaunu akumulatoru bateriju vilcienu iegāde un esošā dīzeļvilcienu ritošā sastāva nomaiņa.
- Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta pamatnostādnēs noteikto politikas rezultātu rezultatīvo rādītāju, t.i., samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu transporta sektorā.
- Sasaiste ar reģionālās attīstības mērķiem. Investīcijas ir plānotas saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ietvertajiem uzdevumiem - B.2.1. “Sasniedzamība starp reģioniem” un B.2.5. “Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana”. Paredzētās darbības risinās uzdevumā definētās mobilitātes problēmas reģionos un uzlabos novadu centru sasniedzamību, tādējādi uzlabojot darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību.
- Sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem.
- Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Lai to sasniegtu, ir vajadzīga sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.
- Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plāna 2021.–2030.gadam (NEKP) mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru ir noteikts “Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām”. Paredzēto pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
- Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.gadam un tajā noteiktajiem pasākumiem, transporta sektorā ir jāizmanto videi draudzīgi transporta līdzekļi, tai skaitā sabiedriskajā transportā. Vienlaikus jāveicina iedzīvotāju paradumu maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties kājām.
Bezemisiju transportlīdzekļu iegāde neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
Līdz ar to finansējuma saņēmējs nodrošina, ka īstenotais projekts un atbalstāmās darbības tiek īstenotas ievērojot principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā minēto; proti, projekta plānošanā un īstenošanā ņem vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, tostarp riskus, kas varētu rasties uzturēšanas un ekspluatācijas laikā, kā arī mazina potenciālo risku iestāšanos.
(2) Projekta īstenošanai nepieciešamās informācijas iesniegšanu finansējuma saņēmējs nodrošina Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
(3) Finansējuma saņēmējs nodrošina projektā plānoto atbalstāmo darbību sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, dubultfinansējuma riska mazināšanai. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka papildu ieguldījumu gadījumā, citu atbalsta instrumentu (tostarp ES fondu) ietvaros, tie tiks veikti sinerģijā ar projekta ietvaros plānotajiem ieguldījumiem, vienlaikus nepieļaujot dubultfinansēšanas risku un veicot risku vadības un uzraudzības pasākumus.
(4) Citi projekti. Pasākumu (projektu) īsteno:
- Sasaistē ar projektu “Dzelzceļa tīkla elektrifikācijas modernizācija un attīstība, tai skaitā konversijai uz 25kV sistēmu”, kura ietvaros plānots nodrošināt vai uzlabot nulles emisijas dzelzceļa infrastruktūru 3 dzelzceļa līnijās, ieskaitot dzelzceļa elektrifikāciju (kontakttīklu nomaiņa, kas nodrošina nākotnē pāreju uz 25 kV elektrifikāciju, kopējās elektrificētās līnijas garuma palielināšana). Piemēram, lai samazinātu braukšanas laiku un iespējotu pilsētas/piepilsētas dzelzceļa funkciju attīstību (Bolderāja - Vecāķi, Bolderāja - Sigulda), tiks veikti ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā posmā Rīga - Zemitāni, ieskaitot priekšnosacījumu īstenošanu pārejai nākotnē uz 25kV elektrifikāciju.
- Sinerģijā ar AF 1.1.1.1.i.investīciju, kuras ietvaros tika paredzēta vismaz septiņu jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegāde.
Piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iepirkums tiek veidots lielākam vilcienu apjomam, proti, pamata apjomā ir ietverti deviņi pilsētas - piepilsētas elektrovilcieni (bateriju elektrovilcieni), no kuriem:
- septiņi tika paredzēti AF 1.1.1.1.i.investīcijas projekta (AF finansējums) ietvaros;
- savukārt divu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegāde tiek paredzēta pasākuma (2.3.1.4.) ietvaros.
Papildus iepirkumā paredzēta opcija iegādāties vēl septiņus piepilsētas elektrovilcienus (bateriju elektrovilcienus), par kuru piegādi līgums tiks slēgts, kad būs pieņemti attiecīgs lēmums par finansējuma nodrošināšanu. Vienlaikus tiks nodrošināta atsevišķa izmaksu/grāmatvedības uzskaite (vienotā iepirkuma ietvaros), lai mazinātu dubultā finansējuma riskus. Jāņem vērā, ka šādi veidoti (apvienoti) vilcienu iepirkumi ir ierasta prakse, jo mazina administratīvo slogu un ļauj ekonomēt laiku atkārtotas iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai un iepirkuma procedūras organizēšanai.
- Sasaiste ar darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.7.2. pasākuma projektu “Pētījumu, novērtējumu un saistītās dokumentācijas izstrāde ilgtspējīga, integrēta un koordinēta multimodāla sabiedriskā transporta plāna priekšlikuma sagatavošanai Rīgas metropoles areālā” (turpmāk – 6.1.7.2. pasākums), kura ietvaros veikta pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) izmaksu ieguvumu analīze un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde. 6.1.7.2. pasākuma ietvaros 2022.gada 8.augustā ir noslēgts līgums ar iepirkuma konkursa Nr. SM 2022/6 “Ieguldījumu dzelzceļa infrastruktūrā un ritošajā sastāvā izmaksu un ieguvumu novērtējums” uzvarētāju SIA “Ernst & Young Baltic” un 2022.gada 1.septembrī ir noslēgts līgums ar iepirkuma konkursa Nr. 2021/4 “Bezemisiju vilcienu iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrāde” uzvarētāju “Ricardo Nederland B.V.”.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, lai nerastos dubultfinansējuma risks saistībā ar 6.1.7.2. pasākuma ietvaros izstrādāto izmaksu un ieguvumu analīzi. Noteikumu projektā iekļautās izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un tehniski ekonomiskā pamatojuma izmaksas ir nepieciešamas gadījumam, ja ir nepieciešama izstrādātās izmaksu un ieguvumu analīzes aktualizācija, mainoties ārējiem apstākļiem.
(5) informācijas un publicitātes pasākumi. Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr.2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50.pantu, un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
(6) Dokumentācijas glabāšana. Finansējuma saņēmējs glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tai pieejamību visā projekta īstenošanas laikā un uzraudzības periodā, kas nepārsniedz 5 gadus pēc pēdējā noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.
(7) Projekta īstenošanas termiņš. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim.
(8) Par Komercdarbības atbalsta regulējumu. Atsaucoties uz SM Informatīvo ziņojumu (22-TA-3077):
- Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra regulas (EK) Nr.1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr.1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr.1107/70 (turpmāk - Regula Nr.1370/2007) 2.panta b) apakšpunktam un 5.pantam, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma (turpmāk - Likums) 4.1 panta sestajai daļai, 5.panta trešās daļas 1. un 3.punktam finansējuma saņēmējs (VSIA “Autotransporta direkcija”) ir tā kompetentā iestāde, kas valsts vārdā un Sabiedriskā transporta padomes uzdevumā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos (tostarp dzelzceļa maršrutos). Ievērojot minēto, tiek plānots, ka VSIA “Autotransporta direkcija” arī turpmāk organizēs sabiedriskā transporta pakalpojumus dzelzceļa līnijā “Rīga-Bolderāja” (perspektīvā līdz Daugavgrīvai) un dzelzceļa līnijā “Rīga-Sigulda”, kurās sākotnēji tiek plānots iesaistīt akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienības (BEMU). Attiecīgi tiks rīkots atklāts iepirkums pasažieru pārvadājumu sniegšanai, kā rezultātā iepirkuma konkursā uzvarējušam subjektam, kurš veiks pasažieru pakalpojumu sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma ietvaros, kas noslēgts atbilstoši Regulai Nr.1370/2007, tiks nodoti iegādātie aktīvi atbilstoši piemērojamajam komercdarbības atbalsta regulējumam - Regulai Nr.1370/2007.
- Atbilstoši Likuma 8. panta otrajai daļai VSIA “Autotransporta direkcija” jāorganizē sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai koncesiju piešķiršanu regulējošo likumu, ciktāl likums nenosaka citādi. Likuma 3.panta trešā daļa noteic, ka jautājumus, kuri attiecas uz sabiedriskā transporta pakalpojumu nozari, reglamentē arī Regula Nr.1370/2007 un citi normatīvie akti.
- Jāņem vērā, ka Eiropas Savienība 2017.gadā pieņēma virkni normatīvo regulējumu (regulējums pieņemts, apstiprinot ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes tirgus pīlāru[1]), kas vērsti uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus liberalizāciju. Cita starpā nosakot, ka galvenajam noteikumam pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanā - dzelzceļa pārvadājumu segmentā, vajadzētu būt tādam, ka līgumu piešķiršana notiek konkursa kārtībā. Vienlaikus tika paredzētas vairākas atkāpes no šā noteikuma piemērošanas, piemēram, valsts rīcība gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējiem nav intereses darboties, kādā no dzelzceļa tirgiem vai šī interese nenosedz konkrētās valsts vajadzības. Tādējādi, izlemjot jautājumu par tiesību piešķiršanas procedūru (līguma piešķiršanu), primāri tiks vērtētās iespējas līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu slēgt atklāta konkursa kārtībā, cita starpā konkursa dokumentācijā paredzot pakalpojuma sniedzēja pienākumu, izmantot piepilsētas elektrovilcienus.
- Vienlaikus, apstiprinot ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes tirgus pīlāru, regulējumā tika paredzētas vairākas atkāpes no šā noteikuma (atklāta konkursa rīkošanas) piemērošanas, piemēram, valsts rīcība gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējiem nav intereses darboties kādā no dzelzceļa tirgiem vai šī interese nenosedz konkrētās valsts vajadzības un gadījumos, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra Regulā Nr.2016/2338, ar ko Regulu Nr.1370/2007 groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu. Proti, dalībvalsts ir tiesīga izvērtēt un pieņemt pamatotu lēmumu tiešā līguma slēgšanai, ja pastāv dzelzceļa tīkla strukturālas un ģeogrāfiskas īpatnības un arī gadījumos, ja tiek lēsts, ka līguma gada vidējā vērtība mazāka par 7 500 000 euro.
- Saskaņā ar Regulas Nr.1370/2007 6.panta pirmajā daļā noteikto visas kompensācijas, kas ir saistītas ar kādiem vispārējiem noteikumiem vai kādu pakalpojumu valsts līgumu, atbilst Regulas Nr.1370/2007 4.pantā ietvertajiem noteikumiem neatkarīgi no tā, kā līgums piešķirts. Visas kompensācijas neatkarīgi no to būtības, kuras ir saistītas ar kādu valsts līgumu, kas tieši piešķirts saskaņā ar Regulas Nr.1370/2007 5. panta 2., 4., 5. vai 6.punktu, vai ar kādiem vispārējiem noteikumiem, atbilst arī Regulas Nr.1370/2007 pielikumā ietvertajiem noteikumiem. Regulas Nr.1370/2007 4.panta pirmā daļa satur regulējumu, kas attiecināms uz jebkura veida pakalpojumu līgumiem, tas ir, uz līgumiem, kas noslēgti gan konkursa kārtībā, gan tiešā piešķīruma veidā. Šī tiesību norma noteic, ka pakalpojumu līgumos cita starpā ir jāparedz “parametri kompensācijas maksājumu, ja tādi ir, aprēķināšanai […] tādā veidā, lai būtu novērsta pārmērīga kompensēšana.”
- Papildus jāņem vērā, ka pastāv arī iespēja, ka izpildās visi Eiropas Savienības Tiesas 2003.gada 24.jūlija spriedumā Altmark lietā[2] definētie četri kumulatīvie kritēriji (nosacījumi, saskaņā ar kuriem kompensācija par sabiedriskiem pakalpojumiem nav valsts atbalsts), piepilsētas elektrovilcieni tiks nodoti pakalpojuma sniedzējam, kurš sniegs sabiedriskā transporta pakalpojumus (tiešā līguma slēgšana), un kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu netiks uzskatīta (nekvalificējas) par komercdarbības atbalstu un netiks piemēroti komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi, tostarp Regula Nr.1370/2007.
VSIA “Autotransporta direkcija”, iegādājoties elektrovilcienus (bateriju elektrovilcienus), veic deleģēto funkciju un nodod tālāk iegādātos elektrovilcienus (bateriju elektrovilcienus) pasažieru pārvadājumu pakalpojuma nodrošināšanai, negūstot ekonomisko priekšrocību (tai netiek piešķirts komercdarbības atbalsts). VSIA “Autotransporta direkcija” tai deleģēto funkciju ietvaros darbojas tikai kā starpnieks un visu projekta apmēru nodod pasažieru pārvadājumu pakalpojuma sniedzējam. Ar visu projekta apmēru saprot ne tikai attiecināmās izmaksas par bateriju elektrovilcienu un rezerves daļu iegādi, bet arī ar projektu saistītās neattiecināmās izmaksas (gadījumā, ja tādas rastos), ja projektu īstenotu un bezemisiju vilcienus iegādātos pats pasažieru pārvadājumu pakalpojuma sniedzējs.
Atklāta iepirkuma pasažieru pārvadājumu sniegšanai dokumentācijā ir jābūt iekļautai informācijai, ka pasažieru pārvadājumu pakalpojuma sniedzējam tiks nodots viss projekta apjoms, tostarp, ritošais sastāvs.
(9) Lai nodrošinātu, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, tiks izstrādāta kārtība, kā pārliecinās par minēto risku neesamību.
(10) Ilgtspēja un uzturēšana. Jaunie elektrovilcieni (bateriju elektrovilcieni) vilcieni tiks izmantoti pasažieru pārvadājumiem saskaņā ar valsts pasūtījuma līgumu atbilstoši Regulai Nr.1370/2007, un ritošā sastāva uzturēšanas programma tiks finansēta atbilstoši minētajam valsts pasūtījuma līgumam, izmantojot pārvadātāja un valsts budžeta līdzekļus.
(11) Rekomendācijas. Padomes ieteikumā (Brisele, 24.5.2023 COM(2023) 614 final) par Latvijas 2023.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu iesaka Latvijai 2023. un 2024.gadā saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt AF dotāciju un citu ES fondu efektīvu apguvi, jo īpaši, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra Direktīva (ES) 2016/2370, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra Regula (ES) 2016/2338, ar ko Regulu (EK) Nr.1370/2007 groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu.
[2] Skat. Eiropas Savienības Tiesas 2003.gada 24.jūlija spriedumu lietā C-280/00 “Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH un Oberbundesanwalt beim BVerWG”, 2003, ECR I-07747.
(12) Horizontālais princips (HP)
Plānotajām investīcijām būs netieša ietekme un horizontālo principu (HP) "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija, un pamattiesību ievērošana" un netieša ietekme uz horizontālo principu "Klimatnodrošināšana". Plānotajām investīcijām nebūs ietekme uz "Energoefektivitāte pirmajā vietā.
Dzimumu līdztiesības dimensija: dzimumu neitralitāte.
*intervences kategorija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (2021. gada 24. jūnijs) Regulas (ES) 2021/1060 , ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 1.pielikumu.
Atbalstāmās darbības
Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir vērstas uz bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras attīstību, tas ir:
- vismaz divu jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) ritošā sastāva iegāde;
- jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) rezerves daļu 5 gadu periodam un minimālā nepieciešamā specifisko rokas instrumentu un programmatūras iegāde.
- inženieru pakalpojums, kas nodrošina atbalstu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) ritošā sastāva iegādes procesā.
Jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) ritošā sastāva iegāde tiek veikta no ražotāja vai ražotāja autorizēta pārstāvja, kas ir komersants, un ko izgatavotājs ir oficiāli pilnvarojis pārstāvēt savas intereses, kā arī ievērojot priekšizpētes par piemērotāko vilces veidu (1520 mm sliežu ceļa platumā) attiecīgajā dzelzceļa infrastruktūrā, ietvaros veiktos risinājumus un tehnisko specifikāciju.
Jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) rezerves daļu 5 gadu periodam un minimālā nepieciešamā specifisko rokas instrumentu un programmatūras iegāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu iegādāto jauno pilsētas – piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) funkcionalitāti (darbību). Rezerves daļas 5 gadu periodam nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka nav pārtraukumi (dīkstāves) šo elektrovilcienu darbībā. Jāņem vērā, ka šie vilcieni tiek speciāli ražoti. Tādējādi, arī rezerves daļu iegāde ir atsevišķs laikietilpīgs process, kas ietver šo daļu iepirkumu - uzražošanu un piegādi. Pasākuma projekta ietvaros iegādājoties sākotnējo rezerves daļu komplektu 5 gadu periodam, tiek būtiski mazināti riski ilgtspējas nodrošināšanas periodā par minēto elektrovilcienu darbību pārtraukumiem, kas būtu saistīti ar rezerves daļu trūkumu.
Inženieru pakalpojums ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbalstu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) ritošā sastāva iegādes procesā.
Attiecināmās izmaksas
Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
- tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;
- netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai.
Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
(1) Projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, tostarp piemaksas un nodokļi, ņemot vērā, ka:
- tās nepārsniedz 84 787 euro kalendārajā gadā, ja projekta attiecināmās izmaksas ir virs 5 000 000 euro;
- attiecināma ir ne mazāka kā 30% noslodze, nodrošinot personāla iesaisti projektā saskaņā ar daiļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata).
(2) Projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tajā skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde.
(3) Dzelzceļa pasažieru apkalpošanai jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) ritošā sastāva iegādes un piegādes izmaksas.
(4) Projekta komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027. gada plānošanas periodā.
(5) Vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tai skaitā ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā.
(6) Vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas.
Vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas paredzētas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā, vides piekļūstamības ekspertu konsultāciju nodrošināšanai, ja tās ir nepieciešamas vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai.
(7) Jauno pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) rezerves daļu 5 gadu periodam un minimālā nepieciešamā specifisko rokas instrumentu un programmatūras iegāde. Projekta ietvaros tiks nodrošināts, ka programmatūras iegāde paredzēs ilgtspējīgu ieguldījumu – pirmkodu un intelektuālā īpašuma tiesību iegādi, kas nonāks finansējuma saņēmēja rīcībā.
(8) Inženieru pakalpojuma izmaksas pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegādes procesā.
Projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas un inženieru pakalpojuma izmaksas kopā nepārsniedz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām.
Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas no 2022.gada 25.novembra, izņemot - projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas un vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas - kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021.gada 1.janvāra. Projektā nedrīkst būt iekļautas darbības, kas pabeigtas līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai.
PVN
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
Jāņem vērā, ka atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astotajai daļai publiskas personas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā. Kā arī atbilstoši MK 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 160.punktam nodokļa rēķinā norādīto nodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas nav ar nodokli apliekami darījumi vai saistīti ar valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju vai uzdevumu veikšanu, vai tādu darbību nodrošināšanai, kam likuma normas nav piemērojamas, neatskaita kā priekšnodokli.
Par vienoto likmi
Skaidrojam, ka Satiksmes ministrijas ieskatā šobrīd projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām nevarētu tikt piemērota objektīvi pamatota vienotā likme turpmāk minēto apstākļu dēļ.
Ņemot vērā, ka Bezemisiju vilcieni ir jauna tehnoloģija, dažādas prasības uz prototipiem, sistēmu tehniskiem parametriem, maršrutu specifiku, attiecīgi nevar noteikt slieksni šo vilcienu iegādes izmaksām. Jāņem vērā, ka pat esošos un sertificētos bezemisiju vilcienu prototipus ir nepieciešams pielāgot Latvijas 1520 mm dzelzceļa sliežu platuma/ sistēmu tehniskajiem parametriem. Bezemisiju vilcienu iegādes izmaksas tiks noteiktas iepirkuma rezultātā. Ja tiktu piemērota vienotā likme, atkarībā no iepirkuma rezultātiem ļoti būtiski mainītos iespējamais projekta vadības un personāla atlīdzības izmaksu apjoms. Tomēr jāņem vērā, ka tam nebūtu objektīva pamatojuma, tā kā personāla darba apjoms nav tieši atkarīgs no vilcienu iegādes cenas.
Turklāt, pasākumam tiek plānots palielināt pieejamo finansējumu*, lai nodrošinātu lielāku skaitu bezemisiju vilcienu iegādi. Tādējādi vēl ļoti būtiski mainītos personāla atlīdzības izmaksu apjoms.
Projekta īstenošanas laikā var tikt atkārtoti izvērtētas iespējas vienkāršoto izmaksu piemērošanai.
*Ar Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra rīkojumu Nr.635 (23-TA-1103) tiek apstiprināts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājums (turpmāk – Papildinājums) un tā 1., 2. un 3. pielikums. Papildinājumā saistībā ar 1.1.1.1.i. investīciju “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” (46.lpp.) tiek norādīts, ka:
“Vienlaikus, lai nodrošinātu reformas, kuras stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem iespējošanu, ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam ietvaros plānots veikt finansējuma pārstrukturizēšanu, proti, pārdalot 3.politikas mērķī “Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti” 3.1.prioritāte “Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra” dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai pieejamo finansējumu 74,4 milj.EUR apmērā uz 2.politikas mērķa “Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs” 2.3.Prioritāti “Ilgtspējīga mobilitāte”, tādējādi palielinot pieejamo finansējumu BEMU ritošā sastāva iegādei, tādējādi nodrošinot AF reformā sākotnēji plānoto BEMU pārvadājumu iespējošanu definētajos koridoros sākot ar 2027. gadu, kas atbilst AF plānā ietvertajam reformu un investīciju aprakstam, proti, ka pilnībā pasažieru pārvadājumu sistēmas reformu paredzēts realizēt līdz 2030. gadam, paredzot pārejas periodu sākot no 2023. gada, kad atsevišķi reformas rezultāti / elementi sāk darboties.”
Citi faktori
(1) Saskaņā ar principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) novērtējumu pasākumam:
- Ietekme uz SEG emisijām. Pasākums 100% atbalsta klimata pārmaiņu mērķi (107 – mobilie nulles emisijas / ar elektrību darbināmie dzelzceļa aktīvi) un tādējādi tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.
Investīcijas veicinās pasažieru plūsmu virzību no privātajiem transportlīdzekļiem uz sabiedrisko transportu. Neturpinot ieguldījumus dzelzceļa pasažieru ritošā sastāva attīstībā, nav iespējams būtiski uzlabot sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo auto.
- Sasaiste ar mobilitātes un ilgtspējīga transporta attīstības mērķiem.
- Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (turpmāk – Transporta pamatnostādnes) dzelzceļa transports tiek atzīts par videi draudzīgāko transporta veidu un pasažieru pārvadājumu segmentā, bet ne tikai, ir izvirzīti uzdevumi tā attīstībai.
- Paredzētie pasākumi tiešā veidā atbilst Transporta pamatnostādņu uzdevumam 4.5. - "Attīstīt dzelzceļa tīkla infrastruktūru un atjaunot ritošo sastāvu", kas ietver pasākumu - (4.5.2.) Jaunu akumulatoru bateriju vilcienu iegāde un esošā dīzeļvilcienu ritošā sastāva nomaiņa.
- Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta pamatnostādnēs noteikto politikas rezultātu rezultatīvo rādītāju, t.i., samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu transporta sektorā.
- Sasaiste ar reģionālās attīstības mērķiem. Investīcijas ir plānotas saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ietvertajiem uzdevumiem - B.2.1. “Sasniedzamība starp reģioniem” un B.2.5. “Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana”. Paredzētās darbības risinās uzdevumā definētās mobilitātes problēmas reģionos un uzlabos novadu centru sasniedzamību, tādējādi uzlabojot darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību.
- Sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem.
- Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Lai to sasniegtu, ir vajadzīga sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.
- Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plāna 2021.–2030.gadam (NEKP) mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru ir noteikts “Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām”. Paredzēto pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
- Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.gadam un tajā noteiktajiem pasākumiem, transporta sektorā ir jāizmanto videi draudzīgi transporta līdzekļi, tai skaitā sabiedriskajā transportā. Vienlaikus jāveicina iedzīvotāju paradumu maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties kājām.
Bezemisiju transportlīdzekļu iegāde neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
Līdz ar to finansējuma saņēmējs nodrošina, ka īstenotais projekts un atbalstāmās darbības tiek īstenotas ievērojot principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā minēto; proti, projekta plānošanā un īstenošanā ņem vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, tostarp riskus, kas varētu rasties uzturēšanas un ekspluatācijas laikā, kā arī mazina potenciālo risku iestāšanos.
(2) Projekta īstenošanai nepieciešamās informācijas iesniegšanu finansējuma saņēmējs nodrošina Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
(3) Finansējuma saņēmējs nodrošina projektā plānoto atbalstāmo darbību sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, dubultfinansējuma riska mazināšanai. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka papildu ieguldījumu gadījumā, citu atbalsta instrumentu (tostarp ES fondu) ietvaros, tie tiks veikti sinerģijā ar projekta ietvaros plānotajiem ieguldījumiem, vienlaikus nepieļaujot dubultfinansēšanas risku un veicot risku vadības un uzraudzības pasākumus.
(4) Citi projekti. Pasākumu (projektu) īsteno:
- Sasaistē ar projektu “Dzelzceļa tīkla elektrifikācijas modernizācija un attīstība, tai skaitā konversijai uz 25kV sistēmu”, kura ietvaros plānots nodrošināt vai uzlabot nulles emisijas dzelzceļa infrastruktūru 3 dzelzceļa līnijās, ieskaitot dzelzceļa elektrifikāciju (kontakttīklu nomaiņa, kas nodrošina nākotnē pāreju uz 25 kV elektrifikāciju, kopējās elektrificētās līnijas garuma palielināšana). Piemēram, lai samazinātu braukšanas laiku un iespējotu pilsētas/piepilsētas dzelzceļa funkciju attīstību (Bolderāja - Vecāķi, Bolderāja - Sigulda), tiks veikti ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā posmā Rīga - Zemitāni, ieskaitot priekšnosacījumu īstenošanu pārejai nākotnē uz 25kV elektrifikāciju.
- Sinerģijā ar AF 1.1.1.1.i.investīciju, kuras ietvaros tika paredzēta vismaz septiņu jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegāde.
Piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iepirkums tiek veidots lielākam vilcienu apjomam, proti, pamata apjomā ir ietverti deviņi pilsētas - piepilsētas elektrovilcieni (bateriju elektrovilcieni), no kuriem:
- septiņi tika paredzēti AF 1.1.1.1.i.investīcijas projekta (AF finansējums) ietvaros;
- savukārt divu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegāde tiek paredzēta pasākuma (2.3.1.4.) ietvaros.
Papildus iepirkumā paredzēta opcija iegādāties vēl septiņus piepilsētas elektrovilcienus (bateriju elektrovilcienus), par kuru piegādi līgums tiks slēgts, kad būs pieņemti attiecīgs lēmums par finansējuma nodrošināšanu. Vienlaikus tiks nodrošināta atsevišķa izmaksu/grāmatvedības uzskaite (vienotā iepirkuma ietvaros), lai mazinātu dubultā finansējuma riskus. Jāņem vērā, ka šādi veidoti (apvienoti) vilcienu iepirkumi ir ierasta prakse, jo mazina administratīvo slogu un ļauj ekonomēt laiku atkārtotas iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai un iepirkuma procedūras organizēšanai.
- Sasaiste ar darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.7.2. pasākuma projektu “Pētījumu, novērtējumu un saistītās dokumentācijas izstrāde ilgtspējīga, integrēta un koordinēta multimodāla sabiedriskā transporta plāna priekšlikuma sagatavošanai Rīgas metropoles areālā” (turpmāk – 6.1.7.2. pasākums), kura ietvaros veikta pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) izmaksu ieguvumu analīze un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde. 6.1.7.2. pasākuma ietvaros 2022.gada 8.augustā ir noslēgts līgums ar iepirkuma konkursa Nr. SM 2022/6 “Ieguldījumu dzelzceļa infrastruktūrā un ritošajā sastāvā izmaksu un ieguvumu novērtējums” uzvarētāju SIA “Ernst & Young Baltic” un 2022.gada 1.septembrī ir noslēgts līgums ar iepirkuma konkursa Nr. 2021/4 “Bezemisiju vilcienu iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrāde” uzvarētāju “Ricardo Nederland B.V.”.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, lai nerastos dubultfinansējuma risks saistībā ar 6.1.7.2. pasākuma ietvaros izstrādāto izmaksu un ieguvumu analīzi. Noteikumu projektā iekļautās izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un tehniski ekonomiskā pamatojuma izmaksas ir nepieciešamas gadījumam, ja ir nepieciešama izstrādātās izmaksu un ieguvumu analīzes aktualizācija, mainoties ārējiem apstākļiem.
(5) informācijas un publicitātes pasākumi. Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr.2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50.pantu, un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
(6) Dokumentācijas glabāšana. Finansējuma saņēmējs glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tai pieejamību visā projekta īstenošanas laikā un uzraudzības periodā, kas nepārsniedz 5 gadus pēc pēdējā noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.
(7) Projekta īstenošanas termiņš. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim.
(8) Par Komercdarbības atbalsta regulējumu. Atsaucoties uz SM Informatīvo ziņojumu (22-TA-3077):
- Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra regulas (EK) Nr.1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr.1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr.1107/70 (turpmāk - Regula Nr.1370/2007) 2.panta b) apakšpunktam un 5.pantam, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma (turpmāk - Likums) 4.1 panta sestajai daļai, 5.panta trešās daļas 1. un 3.punktam finansējuma saņēmējs (VSIA “Autotransporta direkcija”) ir tā kompetentā iestāde, kas valsts vārdā un Sabiedriskā transporta padomes uzdevumā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos (tostarp dzelzceļa maršrutos). Ievērojot minēto, tiek plānots, ka VSIA “Autotransporta direkcija” arī turpmāk organizēs sabiedriskā transporta pakalpojumus dzelzceļa līnijā “Rīga-Bolderāja” (perspektīvā līdz Daugavgrīvai) un dzelzceļa līnijā “Rīga-Sigulda”, kurās sākotnēji tiek plānots iesaistīt akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienības (BEMU). Attiecīgi tiks rīkots atklāts iepirkums pasažieru pārvadājumu sniegšanai, kā rezultātā iepirkuma konkursā uzvarējušam subjektam, kurš veiks pasažieru pakalpojumu sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma ietvaros, kas noslēgts atbilstoši Regulai Nr.1370/2007, tiks nodoti iegādātie aktīvi atbilstoši piemērojamajam komercdarbības atbalsta regulējumam - Regulai Nr.1370/2007.
- Atbilstoši Likuma 8. panta otrajai daļai VSIA “Autotransporta direkcija” jāorganizē sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai koncesiju piešķiršanu regulējošo likumu, ciktāl likums nenosaka citādi. Likuma 3.panta trešā daļa noteic, ka jautājumus, kuri attiecas uz sabiedriskā transporta pakalpojumu nozari, reglamentē arī Regula Nr.1370/2007 un citi normatīvie akti.
- Jāņem vērā, ka Eiropas Savienība 2017.gadā pieņēma virkni normatīvo regulējumu (regulējums pieņemts, apstiprinot ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes tirgus pīlāru[1]), kas vērsti uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus liberalizāciju. Cita starpā nosakot, ka galvenajam noteikumam pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanā - dzelzceļa pārvadājumu segmentā, vajadzētu būt tādam, ka līgumu piešķiršana notiek konkursa kārtībā. Vienlaikus tika paredzētas vairākas atkāpes no šā noteikuma piemērošanas, piemēram, valsts rīcība gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējiem nav intereses darboties, kādā no dzelzceļa tirgiem vai šī interese nenosedz konkrētās valsts vajadzības. Tādējādi, izlemjot jautājumu par tiesību piešķiršanas procedūru (līguma piešķiršanu), primāri tiks vērtētās iespējas līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu slēgt atklāta konkursa kārtībā, cita starpā konkursa dokumentācijā paredzot pakalpojuma sniedzēja pienākumu, izmantot piepilsētas elektrovilcienus.
- Vienlaikus, apstiprinot ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes tirgus pīlāru, regulējumā tika paredzētas vairākas atkāpes no šā noteikuma (atklāta konkursa rīkošanas) piemērošanas, piemēram, valsts rīcība gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējiem nav intereses darboties kādā no dzelzceļa tirgiem vai šī interese nenosedz konkrētās valsts vajadzības un gadījumos, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra Regulā Nr.2016/2338, ar ko Regulu Nr.1370/2007 groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu. Proti, dalībvalsts ir tiesīga izvērtēt un pieņemt pamatotu lēmumu tiešā līguma slēgšanai, ja pastāv dzelzceļa tīkla strukturālas un ģeogrāfiskas īpatnības un arī gadījumos, ja tiek lēsts, ka līguma gada vidējā vērtība mazāka par 7 500 000 euro.
- Saskaņā ar Regulas Nr.1370/2007 6.panta pirmajā daļā noteikto visas kompensācijas, kas ir saistītas ar kādiem vispārējiem noteikumiem vai kādu pakalpojumu valsts līgumu, atbilst Regulas Nr.1370/2007 4.pantā ietvertajiem noteikumiem neatkarīgi no tā, kā līgums piešķirts. Visas kompensācijas neatkarīgi no to būtības, kuras ir saistītas ar kādu valsts līgumu, kas tieši piešķirts saskaņā ar Regulas Nr.1370/2007 5. panta 2., 4., 5. vai 6.punktu, vai ar kādiem vispārējiem noteikumiem, atbilst arī Regulas Nr.1370/2007 pielikumā ietvertajiem noteikumiem. Regulas Nr.1370/2007 4.panta pirmā daļa satur regulējumu, kas attiecināms uz jebkura veida pakalpojumu līgumiem, tas ir, uz līgumiem, kas noslēgti gan konkursa kārtībā, gan tiešā piešķīruma veidā. Šī tiesību norma noteic, ka pakalpojumu līgumos cita starpā ir jāparedz “parametri kompensācijas maksājumu, ja tādi ir, aprēķināšanai […] tādā veidā, lai būtu novērsta pārmērīga kompensēšana.”
- Papildus jāņem vērā, ka pastāv arī iespēja, ka izpildās visi Eiropas Savienības Tiesas 2003.gada 24.jūlija spriedumā Altmark lietā[2] definētie četri kumulatīvie kritēriji (nosacījumi, saskaņā ar kuriem kompensācija par sabiedriskiem pakalpojumiem nav valsts atbalsts), piepilsētas elektrovilcieni tiks nodoti pakalpojuma sniedzējam, kurš sniegs sabiedriskā transporta pakalpojumus (tiešā līguma slēgšana), un kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu netiks uzskatīta (nekvalificējas) par komercdarbības atbalstu un netiks piemēroti komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi, tostarp Regula Nr.1370/2007.
VSIA “Autotransporta direkcija”, iegādājoties elektrovilcienus (bateriju elektrovilcienus), veic deleģēto funkciju un nodod tālāk iegādātos elektrovilcienus (bateriju elektrovilcienus) pasažieru pārvadājumu pakalpojuma nodrošināšanai, negūstot ekonomisko priekšrocību (tai netiek piešķirts komercdarbības atbalsts). VSIA “Autotransporta direkcija” tai deleģēto funkciju ietvaros darbojas tikai kā starpnieks un visu projekta apmēru nodod pasažieru pārvadājumu pakalpojuma sniedzējam. Ar visu projekta apmēru saprot ne tikai attiecināmās izmaksas par bateriju elektrovilcienu un rezerves daļu iegādi, bet arī ar projektu saistītās neattiecināmās izmaksas (gadījumā, ja tādas rastos), ja projektu īstenotu un bezemisiju vilcienus iegādātos pats pasažieru pārvadājumu pakalpojuma sniedzējs.
Atklāta iepirkuma pasažieru pārvadājumu sniegšanai dokumentācijā ir jābūt iekļautai informācijai, ka pasažieru pārvadājumu pakalpojuma sniedzējam tiks nodots viss projekta apjoms, tostarp, ritošais sastāvs.
(9) Lai nodrošinātu, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, tiks izstrādāta kārtība, kā pārliecinās par minēto risku neesamību.
(10) Ilgtspēja un uzturēšana. Jaunie elektrovilcieni (bateriju elektrovilcieni) vilcieni tiks izmantoti pasažieru pārvadājumiem saskaņā ar valsts pasūtījuma līgumu atbilstoši Regulai Nr.1370/2007, un ritošā sastāva uzturēšanas programma tiks finansēta atbilstoši minētajam valsts pasūtījuma līgumam, izmantojot pārvadātāja un valsts budžeta līdzekļus.
(11) Rekomendācijas. Padomes ieteikumā (Brisele, 24.5.2023 COM(2023) 614 final) par Latvijas 2023.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu iesaka Latvijai 2023. un 2024.gadā saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt AF dotāciju un citu ES fondu efektīvu apguvi, jo īpaši, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra Direktīva (ES) 2016/2370, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra Regula (ES) 2016/2338, ar ko Regulu (EK) Nr.1370/2007 groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu.
[2] Skat. Eiropas Savienības Tiesas 2003.gada 24.jūlija spriedumu lietā C-280/00 “Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH un Oberbundesanwalt beim BVerWG”, 2003, ECR I-07747.
(12) Horizontālais princips (HP)
Plānotajām investīcijām būs netieša ietekme un horizontālo principu (HP) "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija, un pamattiesību ievērošana" un netieša ietekme uz horizontālo principu "Klimatnodrošināšana". Plānotajām investīcijām nebūs ietekme uz "Energoefektivitāte pirmajā vietā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Lai nodrošinātu 2.3.1.4.pasākuma īstenošanas uzsākšanu un priekšfinansēšanu 2024.gada pirmajā pusgadā – t.i. līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai sadarbības iestādē -, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 17.jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 24.2. apakšpunktu, nepieciešams veikt finanšu līdzekļu pārdali no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” uz Satiksmes ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammu 62.14.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie dzelzceļa infrastruktūras projekti (2021-2027)” ne vairāk kā 44 376 euro apmērā. Attiecīgi sagatavots protokollēmuma projekts.
Pamatojoties uz VSIA "Autotransporta direkcija" sniegto informāciju, līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai sadarbības iestādē ir paredzamas šādas izmaksas:
- 20 000 euro izmaksas saistībā ar projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas izstrādi;
- 21 197 euro projekta vadības izmaksas;
- 3 179 euro netiešās izmaksas, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15%.
Kopā: 44 376 euro.
Saistība ar projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas izstrādi, plānots, ka var būt nepieciešams līdz projekta iesniegšanai precizēt Izmaksu un ieguvumu analīzi. Projekta vadība un ar to saistītās izmaksas ir nepieciešamas projekta īstenošanas nodrošināšanai, ņemot vērā, ka, piemēram, notiek iepirkuma par bateriju elektrovilcienu iegādi organizēšana.
Protokollēmuma projektā paredzētais finanšu līdzekļu pārdales risinājums nodrošina projekta īstenošanai nepieciešamā ES fondu finansējuma plūsmas nepārtrauktību, novēršot ES fondu pieejamības risku 2024.gada pirmajā pusē, kad projekts faktiski tiek jau īstenots (jo notiek iepirkuma par bateriju elektrovilcienu iegādi organizēšana), bet vēl nav apstiprināts sadarbības iestādē.
Veicot risku analīzi attiecībā uz ES fondu finansējuma piešķiršanu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas sadarbības iestādē, ir identificēti šādi būtiskākie riski:
- Projekta iesniegums netiek apstiprināts, tādējādi nepiešķirot ES fondu finansējumu. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka ir ierobežota projekta iesnieguma atlase, kurā ir noteikts projekta iesniedzējs un atbilstība projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem ir precizējama. Proti, kritērija neatbilstības gadījumā sadarbības iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, aicinot projekta iesniedzēju noteiktā termiņā veikt izmaiņas projekta iesniegumā.
- Izdevumi, kas veikti līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai sadarbības iestādē, netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka plānotās izmaksas ir noteiktas Noteikumu projektā kā attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai sadarbības iestāde un citas iesaistītās puses nodrošinās VSIA "Autotransporta direkcija" konsultatīvo atbalstu.
Ņemot vērā identificētos riskus, protokollēmuma projekts ir papildināts ar nosacījumu - ja izmaksas, kas 2.3.1.4.pasākumā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Satiksmes ministrijai nekavējoties jāinformē Ministru kabinetu, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem un finansiālo ietekmi un sniegts apraksts par iespējamo risinājumu, lai turpinātu projekta īstenošanu.
Pamatojoties uz VSIA "Autotransporta direkcija" sniegto informāciju, līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai sadarbības iestādē ir paredzamas šādas izmaksas:
- 20 000 euro izmaksas saistībā ar projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas izstrādi;
- 21 197 euro projekta vadības izmaksas;
- 3 179 euro netiešās izmaksas, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15%.
Kopā: 44 376 euro.
Saistība ar projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas izstrādi, plānots, ka var būt nepieciešams līdz projekta iesniegšanai precizēt Izmaksu un ieguvumu analīzi. Projekta vadība un ar to saistītās izmaksas ir nepieciešamas projekta īstenošanas nodrošināšanai, ņemot vērā, ka, piemēram, notiek iepirkuma par bateriju elektrovilcienu iegādi organizēšana.
Protokollēmuma projektā paredzētais finanšu līdzekļu pārdales risinājums nodrošina projekta īstenošanai nepieciešamā ES fondu finansējuma plūsmas nepārtrauktību, novēršot ES fondu pieejamības risku 2024.gada pirmajā pusē, kad projekts faktiski tiek jau īstenots (jo notiek iepirkuma par bateriju elektrovilcienu iegādi organizēšana), bet vēl nav apstiprināts sadarbības iestādē.
Veicot risku analīzi attiecībā uz ES fondu finansējuma piešķiršanu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas sadarbības iestādē, ir identificēti šādi būtiskākie riski:
- Projekta iesniegums netiek apstiprināts, tādējādi nepiešķirot ES fondu finansējumu. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka ir ierobežota projekta iesnieguma atlase, kurā ir noteikts projekta iesniedzējs un atbilstība projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem ir precizējama. Proti, kritērija neatbilstības gadījumā sadarbības iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, aicinot projekta iesniedzēju noteiktā termiņā veikt izmaiņas projekta iesniegumā.
- Izdevumi, kas veikti līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai sadarbības iestādē, netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka plānotās izmaksas ir noteiktas Noteikumu projektā kā attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai sadarbības iestāde un citas iesaistītās puses nodrošinās VSIA "Autotransporta direkcija" konsultatīvo atbalstu.
Ņemot vērā identificētos riskus, protokollēmuma projekts ir papildināts ar nosacījumu - ja izmaksas, kas 2.3.1.4.pasākumā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Satiksmes ministrijai nekavējoties jāinformē Ministru kabinetu, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem un finansiālo ietekmi un sniegts apraksts par iespējamo risinājumu, lai turpinātu projekta īstenošanu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekta īstenošanas rezultātā jaunos vilcienus varēs izmantot sabiedriskā transporta lietotāji. Projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta emisiju samazināšana.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir Satiksmes ministrija. Tās vārdā atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums" 5.28.apakšpunktam un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam projektu īsteno valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija”, kas veiks Satiksmes ministrijas kā projekta iesniedzēja funkcijas.
Tāpat arī Satiksmes ministrija pildīs Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.—2027.gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes funkcijas.
Tāpat arī Satiksmes ministrija pildīs Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.—2027.gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks veiktas būtiskas investīcijas - vismaz 21 287 963 EUR - videi draudzīga ritošā sastāva iegādē, nodrošinot pasažieru ietilpību - vismaz 360 pasažieri.
Atbilstoši 6.1.7.2. pasākuma projekta ietvaros izstrādātajam izmaksu un ieguvumu novērtējumam* (turpmāk - IIA) plānots, ka 2.3.1.4.pasākuma ietvaros iegādātie vilcieni kursēs līnijā Rīga - Dobele, kur šobrīd tiek ekspluatēti dīzeļvilcieni. Tā kā posmā Rīga - Jelgava šobrīd jau brauc elektrovilcieni, bateriju elektrovilcieniem būs iespēja lādēties zem kontakttīkla, ļaujot tiem mērot bateriju režīmā neelektrificēto posmu Jelgava - Dobele.
Lai palielinātu Rīga - Dobele vilcienu kursēšanas intensitāti, tiek pieņemts, ka bateriju elektrovilcieni kursēs reizi divās stundās katrā virzienā.
Atbilstoši IIA sniegtajai informācijai līnijā Rīga - Dobele 2023.gadā paredzami 40 259 dīzeļvilcienu pasažieri.
Tiek prognozēts, ka investīciju scenārijā virzienā līnijā Rīga - Dobele paredzami 302 837 pasažieri, t.sk.:
1. Esošie vilcienu satiksmes pasažieri (no dīzeļvilcieniem uz bateriju elektrovilcieniem) 40 259;
2. Pasažieri, kas pārsēdušies no reģionālajiem autobusiem 115 029;
3. Pasažieri, kas pārsēdušies no automašīnām 147 549.
Līdz ar to investīcijas rezultātā prognozējams pasažieru pieaugums, izmantojot bezemisiju transporta līdzekli.
Atsaucoties uz Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem" 1.1.1.1.i.1. pasākuma īstenošanu” (22-TA-3077) (turpmāk – SM Informatīvais ziņojums) - pasākums tiek īstenots sinerģijā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma (AF) plāna reformu, kuras ietvaros tika paredzēta investīcija vismaz septiņu jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegādei.
Proti, AF plānā paredzēts īstenot sabiedriskā transporta reformu Rīgas metropoles areālā un veikt investīcijas transporta tīklu modernizācijā, tostarp nodrošinot ilgtspējīgu mobilitāti. Vienlaikus ar AF plānā ietvertajām investīcijām reforma ir vērsta uz sabiedriskā transporta konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā un paredz integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai (viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam), kā arī vienotas sistēmas izveidi biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un pasažieru informēšanai (tostarp reāllaikā), tādējādi palielinot un mainot videi draudzīga sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē.
Kopumā AF reformas ietvaros īstenotās investīcijas (tostarp 1.1.1.1.i. investīcija “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem”, 1.1.1.2.i. investīcija “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” un 1.1.1.3.i. investīcija “Pilnveidota veloceļu infrastruktūra”) un Pasākuma (2.3.1.4.) īstenošana veicinās reformas sasniegšanu, proti, tiks izveidots viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenas un atlaižu politiku, vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā Rīgas metropoles areālam.
*Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.7.2. pasākuma projekta “Pētījumu, novērtējumu un saistītās dokumentācijas izstrāde ilgtspējīga, integrēta un koordinēta multimodāla sabiedriskā transporta plāna priekšlikuma sagatavošanai Rīgas metropoles areālā” ietvaros veikta pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) izmaksu ieguvumu analīze un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde.
Atbilstoši 6.1.7.2. pasākuma projekta ietvaros izstrādātajam izmaksu un ieguvumu novērtējumam* (turpmāk - IIA) plānots, ka 2.3.1.4.pasākuma ietvaros iegādātie vilcieni kursēs līnijā Rīga - Dobele, kur šobrīd tiek ekspluatēti dīzeļvilcieni. Tā kā posmā Rīga - Jelgava šobrīd jau brauc elektrovilcieni, bateriju elektrovilcieniem būs iespēja lādēties zem kontakttīkla, ļaujot tiem mērot bateriju režīmā neelektrificēto posmu Jelgava - Dobele.
Lai palielinātu Rīga - Dobele vilcienu kursēšanas intensitāti, tiek pieņemts, ka bateriju elektrovilcieni kursēs reizi divās stundās katrā virzienā.
Atbilstoši IIA sniegtajai informācijai līnijā Rīga - Dobele 2023.gadā paredzami 40 259 dīzeļvilcienu pasažieri.
Tiek prognozēts, ka investīciju scenārijā virzienā līnijā Rīga - Dobele paredzami 302 837 pasažieri, t.sk.:
1. Esošie vilcienu satiksmes pasažieri (no dīzeļvilcieniem uz bateriju elektrovilcieniem) 40 259;
2. Pasažieri, kas pārsēdušies no reģionālajiem autobusiem 115 029;
3. Pasažieri, kas pārsēdušies no automašīnām 147 549.
Līdz ar to investīcijas rezultātā prognozējams pasažieru pieaugums, izmantojot bezemisiju transporta līdzekli.
Atsaucoties uz Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem" 1.1.1.1.i.1. pasākuma īstenošanu” (22-TA-3077) (turpmāk – SM Informatīvais ziņojums) - pasākums tiek īstenots sinerģijā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma (AF) plāna reformu, kuras ietvaros tika paredzēta investīcija vismaz septiņu jaunu pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegādei.
Proti, AF plānā paredzēts īstenot sabiedriskā transporta reformu Rīgas metropoles areālā un veikt investīcijas transporta tīklu modernizācijā, tostarp nodrošinot ilgtspējīgu mobilitāti. Vienlaikus ar AF plānā ietvertajām investīcijām reforma ir vērsta uz sabiedriskā transporta konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā un paredz integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai (viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam), kā arī vienotas sistēmas izveidi biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un pasažieru informēšanai (tostarp reāllaikā), tādējādi palielinot un mainot videi draudzīga sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē.
Kopumā AF reformas ietvaros īstenotās investīcijas (tostarp 1.1.1.1.i. investīcija “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem”, 1.1.1.2.i. investīcija “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” un 1.1.1.3.i. investīcija “Pilnveidota veloceļu infrastruktūra”) un Pasākuma (2.3.1.4.) īstenošana veicinās reformas sasniegšanu, proti, tiks izveidots viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenas un atlaižu politiku, vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā Rīgas metropoles areālam.
*Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.7.2. pasākuma projekta “Pētījumu, novērtējumu un saistītās dokumentācijas izstrāde ilgtspējīga, integrēta un koordinēta multimodāla sabiedriskā transporta plāna priekšlikuma sagatavošanai Rīgas metropoles areālā” ietvaros veikta pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) izmaksu ieguvumu analīze un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
3 597 701
0
82 879
82 879
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
3 597 701
0
82 879
82 879
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
4 232 590
0
97 505
97 505
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
4 232 590
0
97 505
97 505
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-634 889
0
-14 626
-14 626
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-634 889
0
-14 626
-14 626
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-634 889
-14 626
-14 626
5.1. valsts pamatbudžets
0
-634 889
-14 626
-14 626
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 21 287 963 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 18 094 768 euro un nacionālais finansējums – vismaz 3 193 195 euro.
Budžeta ieņēmumi ir ERAF finansējuma daļa. Budžeta izdevumi ir kopējie 2.3.1.4.pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ERAF un valsts budžeta) līdzekļi 100 procentu apmērā no 2.3.1.4.pasākumā attiecināmām izmaksām.
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums sadalījumā pa gadiem (indikatīvi*):
* Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts pēc iepirkumu līgumu noslēgšanas.
2.3.1.4.pasākuma ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums paredzēts darbībām, kas atbilst intervences kodam:
107 “Ar fondu īstenošanu saistīto programmu iestāžu un struktūru spēju uzlabošana”.
Budžeta ieņēmumi ir ERAF finansējuma daļa. Budžeta izdevumi ir kopējie 2.3.1.4.pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ERAF un valsts budžeta) līdzekļi 100 procentu apmērā no 2.3.1.4.pasākumā attiecināmām izmaksām.
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums sadalījumā pa gadiem (indikatīvi*):
| 2024 | 2025 | 2026 | 2027 | 2028 | 2029 | Kopā | |
| ERAF | 3 597 701 | 82 879 | 82 879 | 7 119 965 | 7 128 465 | 82 879 | 18 094 768 |
| Nacionālais fin. | 634 889 | 14 626 | 14 626 | 1 256 464 | 1 257 964 | 14 626 | 3 193 195 |
| Kopā | 4 232 590 | 97 505 | 97 505 | 8 376 429 | 8 386 429 | 97 505 | 21 287 963 |
* Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts pēc iepirkumu līgumu noslēgšanas.
2.3.1.4.pasākuma ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums paredzēts darbībām, kas atbilst intervences kodam:
107 “Ar fondu īstenošanu saistīto programmu iestāžu un struktūru spēju uzlabošana”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts atbilstoši pasākuma ietvaros paredzēto projekta darbību īstenošanai faktiski nepieciešamajam finansējumam.
Minētais finansējums tiks pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Lai nodrošinātu 2.3.1.4.pasākuma īstenošanas uzsākšanu un priekšfinansēšanu 2024.gada pirmajā pusgadā - t.i., līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai sadarbības iestādē -, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 24.2. apakšpunktu, nepieciešams veikt finanšu līdzekļu pārdali no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”” uz Satiksmes ministrijas pamatbudžeta jaunizveidoto apakšprogrammu 62.14.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie dzelzceļa infrastruktūras projekti (2021-2027)” ne vairāk kā 44 376 euro apmērā. Attiecīgi sagatavots protokollēmuma projekts.
Pamatojoties uz VSIA "Autotransporta direkcija" sniegto informāciju, līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai sadarbības iestādē ir paredzamas šādas izmaksas:
- 20 000 euro izmaksas saistībā ar projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas izstrādi;
- 21 197 euro projekta vadības izmaksas;
- 3 179 euro netiešās izmaksas, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15%.
Minētais finansējums tiks pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Lai nodrošinātu 2.3.1.4.pasākuma īstenošanas uzsākšanu un priekšfinansēšanu 2024.gada pirmajā pusgadā - t.i., līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai sadarbības iestādē -, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 24.2. apakšpunktu, nepieciešams veikt finanšu līdzekļu pārdali no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”” uz Satiksmes ministrijas pamatbudžeta jaunizveidoto apakšprogrammu 62.14.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie dzelzceļa infrastruktūras projekti (2021-2027)” ne vairāk kā 44 376 euro apmērā. Attiecīgi sagatavots protokollēmuma projekts.
Pamatojoties uz VSIA "Autotransporta direkcija" sniegto informāciju, līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai sadarbības iestādē ir paredzamas šādas izmaksas:
- 20 000 euro izmaksas saistībā ar projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas izstrādi;
- 21 197 euro projekta vadības izmaksas;
- 3 179 euro netiešās izmaksas, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15%.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) Nr. 2021/1060 47. un 50. pants
Noteikumu projekta 22.7.apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
-
-
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) Nr.2018/1046 61.pants
Noteikumu projekta 22.11.apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/77687ac9-07fa-4587-b3a8-1b48f6766fc7/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir Satiksmes ministrija. Tās vārdā atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums" 5.28.apakšpunktam un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam projektu īsteno valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” kas veiks Satiksmes ministrijas kā projekta iesniedzēja funkcijas.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VSIA "Autotransporta direkcija"
- Satiksmes ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieguldījumi jaunos pilsētas - piepilsētas elektrovilcienos (bateriju elektrovilcienos) nodrošinās labāku dzelzceļa pasažieru transporta integrāciju kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā un ievērojami uzlabos pakalpojuma kvalitāti.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Plānotie īstenotie projekti ne tikai sniegs ieguldījumu klimata politikas mērķu izpildei, samazinot CO2 emisijas, bet sniegs arī devumu gaisa piesārņojuma samazināšanai.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākumam ir netieši pozitīva ietekme uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu. Projekta ietvaros tiek paredzētas specifiskas darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību, piemēram, personai ar vecuma izraisītām veselības problēmām, kuru dēļ personai ir grūti pārvietoties pa kāpnēm, pārvietošanās ir iespējama, izvairoties no nepieciešamības izmantot kāpnes. Iegādātie bezemisiju vilcieni veicinās vienmērīgu mobilitāti un pieejamību attiecībā uz visiem lietotājiem.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākumam ir netieši pozitīva ietekme uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu. Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa rādītāju - objektu skaitu, kuros ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība.
Lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, projektu ietvaros tiks īstenotas vispārīgas un specifiskas darbības, piemēram:
- nodrošināti konsultatīva rakstura pasākumi par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, tostarp piesaistīti eksperti vai nodrošinātas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses; nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk., tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (atbilstoši VARAM vadlīnijām “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv /, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
- nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem., konsultāciju protokolus u.c.).
Lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, projektu ietvaros tiks īstenotas vispārīgas un specifiskas darbības, piemēram:
- nodrošināti konsultatīva rakstura pasākumi par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, tostarp piesaistīti eksperti vai nodrošinātas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses; nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk., tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (atbilstoši VARAM vadlīnijām “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv /, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
- nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem., konsultāciju protokolus u.c.).
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu, tādēļ plānotas vispārīgas horizontālā principa darbības, kas vērstas uz dzimumu līdztiesību, piemēram, projekta vadības un īstenošanas personālam – gan sievietēm, gan vīriešiem nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas (t.sk. piemērota vienlīdzīga bonusu sistēma, veselības apdrošināšana u.c.).
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
1) Plānotajām investīcijām būs netieša ietekme un horizontālo principu (HP) "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija, un pamattiesību ievērošana" un netieša ietekme uz horizontālo principu "Klimatnodrošināšana". Plānotajām investīcijām nebūs ietekme uz "Energoefektivitāte pirmajā vietā.
2) Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs īstenojot projektu:
- ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa rādītāju - objektu skaitu, kuros ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
- uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms) un ievēro principus:
- klimatdrošināšana;
- energoefektivitāte pirmajā vietā;
- nenodarīt būtisku kaitējumu.
3) Ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas 11.09.2023. lēmumu apstiprināti projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji. Tai skaitā kā viens no specifiskajiem atbilstības kritērijiem apstiprināts horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritērijs:
"3.5. Projektā ir paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošanu” īstenošanu."
Līdz ar to projekta iesniedzējam ir jāsniedz informācija par objektu skaitu, kuros ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība.
4) Informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanā tiks ievēroti nediskriminācijas principi, nepieļaujot stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju. Informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana ir jāveic saskaņā ar saistošo normatīvo aktu un citu dokumentu noteiktajām prasībām, tostarp nodrošinot, ka informācijas saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus.
2) Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs īstenojot projektu:
- ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa rādītāju - objektu skaitu, kuros ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
- uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms) un ievēro principus:
- klimatdrošināšana;
- energoefektivitāte pirmajā vietā;
- nenodarīt būtisku kaitējumu.
3) Ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas 11.09.2023. lēmumu apstiprināti projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji. Tai skaitā kā viens no specifiskajiem atbilstības kritērijiem apstiprināts horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritērijs:
"3.5. Projektā ir paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošanu” īstenošanu."
Līdz ar to projekta iesniedzējam ir jāsniedz informācija par objektu skaitu, kuros ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība.
4) Informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanā tiks ievēroti nediskriminācijas principi, nepieļaujot stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju. Informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana ir jāveic saskaņā ar saistošo normatīvo aktu un citu dokumentu noteiktajām prasībām, tostarp nodrošinot, ka informācijas saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus.
Pielikumi