Anotācija

      [1] Likuma “Par policiju” 13. un 14. pantā ir noteiktas policijas darbinieka tiesības lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus, speciālos transportlīdzekļus, izmantot dienesta suņus un zirgus un ievietot aizturētās personas pagaidu turēšanas vietās un tiesības pielietot šaujamieroci. Likumprojekts minētās tiesības aktualizē atbilstoši likuma "Par policiju" 3. panta pirmajā daļā noteiktajiem uzdevumiem, proti, policijas uzdevumos ietilpst personu un sabiedrības drošības garantēšana un noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršana, un mūsdienu reālajai situācijai, nodrošinot dienesta pienākumu izpildes kvalitatīvu veikšanu.
      Attīstoties tehnoloģijām, strauji attīstās arī tālvadības un autonomas vadības ierīču, īpaši bezpilota gaisa kuģu nozare un to tehniskās spējas.
      Izmantojot tālvadības vai autonomas vadības ierīces, iespējams optimizēt resursus un uzlabot darba kvalitāti, tomēr jāsecina, ka minētās ierīces tiek izmantotas arī pretlikumīgām darbībām, sākot no izlūkošanas un informācijas iegūšanas līdz pat reāliem bruņotiem draudiem. Iespējamie apdraudējumi, ko, piemēram, var radīt bezpilota gaisa kuģi: bezpilota gaisa kuģi aprīkoti ar ieročiem/sprāgstvielām; pašiznīcinošie bezpilota gaisa kuģi; sadursmes gaisa telpā; signālu slāpēšana/pārtveršana; izlūkošana/pretizlūkošana; informācijas ievākšana; nelegāla iekļūšana; informācijas zādzības; bezpilota gaisa kuģu izmantošana noziedzīgu nodarījumu plānošanas un izdarīšanas stadijā. Norādītie apdraudējumi var tikt attiecināti arī uz tālvadības vai autonomas vadības ierīcēm, kas pārvietojas pa sauszemi vai ūdeni.
      Jāņem vērā fakts, ka arī publiskajos interneta resursos ir brīvi pieejama informācija, kā izmantot tālvadības vai autonomas vadības ierīces noziedzīgiem mērķiem un citiem ļaunprātīgiem nolūkiem.
      Objekti kurus var visvieglāk apdraudēt ar tālvadības vai autonomas vadības ierīcēm, tajā skaitā, bezpilota gaisa kuģiem: valsts robeža; kritiskā infrastruktūra; lidostas; ārvalstu delegāciju vizītes; pakalpojumi un serviss; valsts iestādes, tajā skaitā ieslodzījumu vietas; publiski pasākumi; civilpersonas; ēkas un īpašumi.
      Turklāt, attīstoties bezpilota gaisa kuģu tehniskajai veiktspējai, attīstās arī tehnoloģijas, kuras var izmantot bezpilota gaisa kuģu lidojumu pārtraukšanai, piemēram, bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas (radari, sensori, kameras); bezpilota gaisa kuģu notriekšana ar citu bezpilota gaisa kuģi; bezpilota gaisa kuģa signāla slāpēšana.
      Saskaņā ar likuma "Par policiju" 13. panta pirmo daļu policijas darbiniekam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības  speciālos līdzekļus (ķīmiskās vielas, priekšmetus vai mehānismus, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči), lai:
      1) atvairītu uzbrukumu personām, policijas darbiniekiem un personām, kas pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;
      2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm un transportlīdzekļiem neatkarīgi no to piederības vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;
      3) atbrīvotu ķīlniekus;
      4) novērstu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus;
      5) aizturētu un nogādātu policijas iestādē likumpārkāpējus, kā arī savaldītu aizturētās, arestētās, apcietinātās un notiesātās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas policijas darbiniekiem vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem; vai sev;
     6) pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza policijas darbinieki vai citas personas, pildot dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības garantēšanā vai cīņā pret noziedzību.
     Savukārt, likuma "Par policiju" 14. panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:
     1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;
     2) atbrīvotu ķīlniekus;
     3) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu policijas darbiniekiem vai citām personām, kuras pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;
     4) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu apsargājamiem objektiem, telpām, celtnēm, iestādēm, privāto tiesību juridiskajām personām un personu apvienībām;
     5) aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kura atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;
     6) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;
     7) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību.
     Likuma "Par policiju" saturā nav ietvertas pilnīgas un nepārprotamas policijas darbinieka tiesības speciālo līdzekļu lietošanā un šaujamieroča pielietošanā, lai notvertu, nosēdinātu vai iznīcinātu tālvadības vai autonomas vadības ierīces. Lai gan likums "Par policiju", tulkojot to ar teleoloģisko tiesību normu tulkošanas metodi, paredz tiesības izmantot minētās iespējas, lai atvairītu uzbrukumu, tiesību normu sistēmu būtu jāveido sistēmiski vienotu, jo ne vienmēr tālvadības vai autonomas vadības ierīces tiek izmantotas tiešam uzbrukumam, bet apdraudējums valsts un sabiedrības interesēm var tikt radīts arī ar netiešu iedarbību: izlūkošanu, informācijas iegūšanu, objektu pārvietošanu. u.c.. Tādējādi minētajām policijas darbinieka tiesībām būtu jāizriet no tiesību normām, izmantojot arī citas tiesību normu interpretācijas metodes, piemēram, gramatisko un sistēmisko.
     Likumā “Par aviāciju” 6. pantā ir noteikts, ka Valsts policijai ir kompetence veikt bezpilota gaisa kuģu lidojumu kontroli saistībā ar sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu un atbilstoši kompetencei veikt administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem civilās aviācijas drošības un bezpilota gaisa kuģu jomā.
     Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem normatīvajā regulējumā ir noteiktas tiesības bezpilota ierīču apdraudējuma novēršanai, taču jāņem vērā, ka tās paredzētas, lai novērstu apdraudējumus militārajā objektā, karakuģa tuvumā vai personām vai objektiem, kuru apsardzi saskaņā ar likumu veic Militārā policija, no kā izriet, ka personu un sabiedrības apdraudējuma novēršana visā Latvijas Republikas teritorijā ietilpst Valsts policijas kompetencē.
      Līdzšinējā prakse rāda, ka Valsts policija sadarbojas ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jautājumos, kuri saistīti ar bezpilota gaisa kuģu notveršanu, nosēdināšanu vai iznīcināšanu apdraudējuma gadījumos. Nacionālie bruņotie spēki, iespēju robežās, sniedz tehnisko atbalstu Valsts policijas operācijās, kurās ir paaugstināti riski un var tikt nodarīts kaitējums ar bezpilota gaisa kuģu palīdzību, tomēr jāsecina, ka atbalsta saskaņošana ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem var būt laikietilpīgs process un ne vienmēr ir pieejami attiecīgie cilvēkresursi un tehniskais nodrošinājums.
      Valsts policijai ir tehniskas iespējas identificēt bezpilota gaisa kuģu sērijas numuru, lidojuma maršrutu, augstumu un tālvadības pilota atrašanās vietu, bet notvert, iznīcināt vai piespiedu kārtā nosēdināt bezpilota gaisa kuģi nav leģitīmu iespēju, pat, ja tas rada draudus sabiedrības drošībai un kritiskās infrastruktūras objektiem.
      Ņemot vērā vides specifiku (pilsētvide, lauku teritorijas utt.), objekta ievainojamību, būtu jāizvērtē, kādas pretdarbošanās iespējas bezpilota gaisa kuģu potenciālajiem apdraudējumiem būtu vispiemērotākās, lai neapdraudētu trešās personas dzīvību un veselību, kā arī mantu.
      Viena no lielākajām problēmām, kura ir iezīmējusies praksē – identificējot bezpilota gaisa kuģi aizliegtā gaisa telpā vai pie kritiskās infrastruktūras objekta, nav iespējams noteikt tā lidojuma mērķi (ļaunprātīgs, aiz neuzmanības vai pilots nepārzina normatīvo regulējumu).
      Pretdarbošanās iedalāma divos virzienos: miera laikā (maksimāli droši nosēdināt bezpilota gaisa kuģi, neapdraudot trešās personas un to īpašumu, kā arī, nebojājot pašu bezpilota gaisa kuģi) un krīzes situācijās (valsts apdraudējuma gadījumā, ārkārtas situācijās, bezpilota gaisa kuģu mērķtiecīga uzbrukuma gadījumā u.c.), izmantojot jebkurus līdzekļus, notvert, nosēdināt vai iznīcināt bezpilota gaisa kuģi, pirms tas radījis bojājumus objektiem vai personām.
      Kā jau minēts, likuma "Par policiju" 14. panta trešās daļas 6. punktā paredzēts, ka policijas darbinieks ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt. Tā kā tālvadības vai autonomas vadības ierīce nav uzskatāmas par transportlīdzekli, policijas darbiniekam šobrīd normatīvajā regulējumā nav noteiktas nepārprotamas tiesības pielietot šaujamieroci attiecīgo ierīču notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai.
     Tālvadības vai autonomas vadības ierīču radītā personu un sabiedrības apdraudējuma novēršana visā Latvijas Republikas teritorijā ietilpst Valsts policijas kompetencē. Lai nodrošinātu efektīvu un tiesisku policijas darbinieka tiesību īstenošanu personu un sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanā, nepieciešams aktualizēt un paplašināt policijas darbinieka tiesības speciālo līdzekļu izmantošanā un šaujamieroča pielietošanā tālvadības vai autonomas vadības ierīču apdraudējuma novēršanai.

      [1] Lai nodrošinātu efektīvu policijas funkciju veikšanu paaugstināta apdraudējuma situācijās, likumprojekta 1. pants paredz paplašināt policijas darbinieka tiesības speciālo līdzekļu izmantošanā, papildinot likuma “Par policiju” 13. panta pirmo daļu ar jaunu apakšpunktu, tajā nosakot, ka policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs izmantot speciālos līdzekļus, lai notvertu, nosēdinātu vai iznīcinātu tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nodarot tai bojājumus, ja tā pārkāpj normatīvajos aktos noteikto aizliegumu iekļūt apsargājamajā objektā, veic izlūkošanas darbībām pielīdzināmus manevrus vai rada reālus draudus kritiskajai infrastruktūrai, valsts un sabiedrības drošības interesēm, objektiem, mantai vai personu dzīvībai un veselībai, kā arī, ja tā tiek izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai atbalstīšanā.
      Vienlaikus ar likumprojekta 3. pantu tiek noteiktas tiesības policijas darbiniekam galējas nepieciešamības situācijā pielietot arī šaujamieroci, lai notvertu, nosēdinātu vai iznīcinātu tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nodarot tai bojājumus, ja tā pārkāpj normatīvajos aktos noteikto aizliegumu iekļūt apsargājamajā objektā, veic izlūkošanas darbībām pielīdzināmus manevrus vai rada reālus draudus kritiskajai infrastruktūrai, valsts un sabiedrības drošības interesēm, objektiem, mantai vai personu dzīvībai un veselībai, kā arī, ja tā tiek izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai atbalstīšanā.
     Tā kā tālvadības vai autonomas vadības ierīces vadītājs var nebūt sasniedzams vai atrasties tādā attālumā, kura dēļ viņš var nedzirdēt policijas darbinieka izteikto brīdinājumu, ar likumprojektu tiek paredzētas tiesības pielietot šaujamieroci bez brīdinājuma, jo brīdināšana attiecīgajās situācijās faktiski nav iespējama.

      [2] Latvija kā Eiropas specvienību un pretterorisma organizāciju tīkla "ATLAS" (turpmāk - ATLAS) dalībvalsts regulāri piedalās ATLAS organizētajās apmācībās. 2022. gadā ATLAS dalībvalstu pieredzes apmaiņas vizītē Lietuvas Republikas amatpersonas sniedza informāciju, ka pēc 2015. gadā notikušajiem teroraktiem Eiropā Lietuvas Republikā veikti vairāki grozījumi normatīvajos aktos, tostarp likumā par "Par policiju" un likumā "Par policijas darbību", saskaņā ar kuriem Lietuvas Republikas policijai piešķirtas tiesības sprāgstvielu izmantošanā. Pašlaik Lietuvas Republikas Policijas departamenta specvienības "Aras" bruņojumā ir kaujas (šķembu) granātas un granātmetēji ar šķembu lādiņiem, nepieciešamības gadījumā pastāv iespēja arī izmantot sprāgstvielas. Kā norādīja Lietuvas Republikas amatpersonas, izmaiņas normatīvajos aktos bija nepieciešamas, lai paaugstinātu potenciālās speciālo policijas vienību spējas cīnīties pret īpaši bīstamām bruņotām personām, kuru rīcībā ir kaujas ieroči. Sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises ir arī citu ATLAS dalībvalstu bruņojumā, kas ļauj izmantot vienotu vai maksimāli pielīdzinātu taktiku bruņotu personu aizturēšanā.
      Valsts policijas bruņojumā ir plašs ieroču klāsts un likuma "Par policiju" 14. pants pieļauj to pielietošanu, taču līdz šim normatīvajos aktos nav noteiktas tiesības Valsts policijas speciālajām intervences vienībām, kuru pienākumos ietilpst bruņotu un sevišķi bīstamu noziedznieku aizturēšana un šo personu ieņemtu objektu atbrīvošana, ķīlnieku un nolaupīto personu atbrīvošana, izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises.
      Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošana nemilitāriem mērķiem, kas paredzēta dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai, ļautu pielietot efektīvāku taktiku telpu atvēršanas gadījumos, iekļūšanas nodrošināšanai pretošanās darbībām paredzētu izveidotu nocietinājumu - barikāžu situācijās, kā arī sniegtu iespēju iznīcināt sprāgstvielas no droša attāluma (telpās, transportlīdzekļos u.c.). Šāda bruņojuma pielietošana ārkārtas situācijās nodrošinātu iespēju ātri un efektīvi rīkoties, lai atbrīvotu bruņotu personu ieņemtus objektus (telpas, celtnes, mehāniskos transportlīdzekļus, dzelzceļa transportu, gaisa kuģus, infrastruktūras objektu u.c.) vai iekļūtu tajos, likvidētu radītos nocietinājumus, atbrīvotu ķīlniekus, apturētu uzbrucējus (tostarp ar suicīda un spridzināšanas jostām) un sniegtu efektīvākas iespējas arī virknē citu situāciju, kas līdz šim notikušas Eiropas Savienībā, kur taktiskās nepieciešamības situācijā bijusi nepieciešamība pielietot augstas letalitātes ieročus un ierīces, tostarp granātas ar dažādu lādiņu un šķembu pildījumu.

      [2] Risinājums, kas ļautu Valsts policijas speciālās intervences vienībām ar tās taktiskās kaujas, sapieru kapacitātes iespējām efektīvāk rīkoties paaugstinātas bīstamības incidentu gadījumos, kā arī bruņotu grupējumu aizturēšanai, ir grozījumu veikšana likumā “Par policiju”, papildinot to ar jaunu 13.¹ pantu, kas noteiktu policijas darbinieka tiesības izmantot arī sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises.
      Likumprojektā tiek definēts, kas ir uzskatāms par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanu, kā arī tiek noteikts, kādos gadījumos policijas darbinieks ir tiesīgs izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, kas viņam izsniegtas lietošanai dienesta vajadzībām. Ar norādīto vienlaikus tiek panākts mērķis maksimāli novērst prettiesisku vai nesamērīgu sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaišu izmantošanu, jo vienīgi Valsts policijas speciālās intervences vienību nodarbinātajiem dienesta vajadzībām lietošanai tiek izsniegtas sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises.
      Tiek noteikts, ka policijas darbinieks ir tiesīgs izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises taktiskās nepieciešamības situācijā, galējo nepieciešamību aizstājot ar taktisko nepieciešamību, jo sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanas mērķis var būt starpiedarbība, piemēram, iekļūšana telpā vai nocietinājuma likvidēšana, lai efektīvāk izmantotu speciālos līdzekļus vai pielietotu šaujamieroci. Tāpat likumprojekta 2. pantā paredzētajā likuma "Par policiju"13.¹ pantā iekļauta norma, kas nosaka, ka sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises policijas darbinieks ir tiesīgs izmantot, nebrīdinot par nodomu to darīt, jo sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošana bez brīdinājuma arī var būt nepieciešama no taktikas viedokļa.
      Lai nodrošinātu samērīgu sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanu un samazinātu iespējamos riskus attiecībā uz personu dzīvību un veselību vai mantu, tiek noteikts, ka sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanai jābūt nepieciešamai un samērīgai, maksimāli ierobežojot nodarīto kaitējumu, kā arī to, ka visos sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanas gadījumos policijas darbiniekam jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo pirmo palīdzību.
     Tā kā sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanas rezultātā ne vienmēr var tikt radīts apdraudējums personu dzīvībai vai veselībai, nav nepieciešamība par katru to izmantošanas gadījumu ziņot prokuroram, tāpēc likumprojekts satur normu, kas nosaka, ka, ja sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanas rezultātā personai ir radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, atbildīgajai policijas iestādes amatpersonai par notikušo nekavējoties jāziņo prokuroram.