Anotācija (ex-ante)

24-TA-516: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumos Nr. 475 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.3.i. investīcijas "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām" otrās kārtas īstenošanas un uzraudzības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumos Nr. 475 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.3.i. investīcijas "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām" otrās kārtas īstenošanas un uzraudzības noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) sagatavots, pamatojoties uz MK 2024. gada 19. marta sēdes protokola Nr. 12, 39. § 2.punktā doto uzdevumu Labklājības ministrijai (turpmāk – LM) sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā (turpmāk – MK) izskatīšanai grozījumus MK 2023. gada 22. augusta noteikumos Nr. 475 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.3.i. investīcijas "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām" otrās kārtas īstenošanas un uzraudzības noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 475), paplašinot finansējuma saņēmēju loku uz privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Šāds MK uzdevums izriet no vienošanās ar Eiropas Komisiju (turpmāk – EK) un Finanšu ministriju kā Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plāna koordinatoru (turpmāk – FM), lai veicinātu 3.1.2.3.i. investīcijas "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām" otrās kārtas (turpmāk – 3.1.2.3.i. investīcija) mērķrādītāju izpildi.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ņemot vērā pašvaldību zemo aktivitāti projektu iesniegumu pieteikšanā, noteikumu projekta mērķis ir precizēt 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanas nosacījumus, lai paplašinātu iespējamo finansējuma saņēmēju loku un atvieglotu projektu īstenošanas nosacījumus, kā arī palielinātu sociālo pakalpojumu sniedzēju interesi piedalīties atklātā projektu iesniegumu atlasē un izveidotu ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus (turpmāk – ĢVPP) 852 pensijas vecuma personām. Noteikumu projekts nepieciešams 3.1.2.3.i. investīcijas mērķrādītāju izpildes veicināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
MK noteikumu Nr. 475 grozījumu veikšana ir steidzama, lai veicinātu AF Darbības kārtībā, par kuru vienojas EK un Latvija (turpmāk – Darbības kārtība), noteikto 3.1.2.3.i. investīcijas mērķrādītāju sasniegšanu.
Saskaņā ar AF plānu un Darbības kārtību 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošana ir jāpabeidz un mērķrādītāji jāsasniedz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Līdz šim termiņam (indikatīvi divu gadu laikā) ir jāizsludina un jāorganizē atkārtota projektu iesniegumu atlase, jānoslēdz ar finansējuma saņēmējiem līgumi vai vienošanās par projekta īstenošanu, projekta iesniedzējiem (pēc projektu iesniegumu apstiprināšanas finansējuma saņēmējiem) ir jāveic nepieciešamās darbības projekta īstenošanai un pabeigšanai (piesaistes projekta izstrāde, ēku būvniecība, nodošana ekspluatācijā). Attiecīgi ir nepieciešams steidzami veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 475, jo tas ir priekšnoteikums visu iepriekš minēto darbību īstenošanai ierobežotā laika termiņā.  Arī MK 2023. gada 19. marta sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" reformas 3.1.2.r. "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.3.i. investīcijas "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām” otrās kārtas mērķrādītāja īstenošanas termiņu kavējumu"" (turpmāk – informatīvais ziņojums) 5.1.1. apakšpunktā minēts, ka MK noteikumu Nr. 475 grozījumu izskatīšana MK virzāma kā steidzama, ņemot vērā minētajā informatīvajā ziņojumā minētos mērķrādītāju izpildes kavējuma iemeslus un turpmākās rīcības to sasniegšanas veicināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumos  Nr. 475 par 3.1.2.3.i. investīcijas finansējuma saņēmējiem tika noteiktas pašvaldības, pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības vai pašvaldības kontrolētas kapitālsabiedrības, kas nodrošina nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu vai sociālo pakalpojumu sniegšanu. Noslēdzoties atklātā konkursa projekta iesniegumu atlasei, kurā projektu iesniegumus varēja iesniegt no 2023. gada 21. septembra līdz 2023. gada 15 novembrim, plānoto 17 projektu vietā tika iesniegti četri projekti, no kuriem apstiprināti trīs projekti. Atlases rezultātā apstiprināto projektu iesniegumu skaits ir nepietiekams, lai sasniegtu 3.1.2.3.i. investīcijas ietvaros noteiktos mērķrādītājus AF Darbības kārtībā noteiktajā apmērā. Veicot pašvaldību aptauju un tiekoties ar pašvaldību pārstāvjiem tiešsaistes sanāksmēs, tika secināts, ka pašvaldības lielākoties neplāno piedalīties 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanā arī tad, ja atvieglotu atsevišķus 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanas nosacījumus un izsludinātu atkārtotu projektu iesniegumu atlasi. Lēmumu nepiedalīties 3.1.2.3.i. investīcijas projektu iesniegumu atlasē pašvaldības pamato ar vairākiem iemesliem, tostarp pieaugošām būvniecības izmaksām un EURIBOR procentu likmes paaugstināšanās ietekmi uz pašvaldību budžetu, tai skaitā uz pašvaldību iepriekš ņemto kredītu procentu maksājumiem. Vairākas pašvaldības norādīja uz aizņēmumu limita sasniegšanu, kas liedz plānot turpmāko Valsts kases aizņēmumu iespēju. Taču būtiskākais iemesls ir ĢVPP uzturēšanas izmaksas, īpaši personāla atlīdzības izmaksu pieauguma dēļ (atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam). Šādu iemeslu minēja 35 no 43 pašvaldībām. Tāpat kā iemesls tika minēts piemērotas zemes platības trūkums ĢVPP infrastruktūras veidošanai vai vēlme veidot ĢVPP esošu ilgstošas aprūpes institūciju teritorijās, kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 475 netika atbalstīts. Tā rezultātā tika secināts, ka galvenais iemesls pašvaldību zemajai interesei piedalīties 3.1.2.3.i. investīcijas atlasē ir finansiālie apsvērumi gan ĢVPP infrastruktūras izveides, gan uzturēšanas posmā, un atkārtotas projektu iesniegumu atlases izsludināšana, arī ar atvieglotiem īstenošanas nosacījumiem, nenodrošinās iespēju sasniegt 3.1.2.3.i. investīcijai noteiktos mērķrādītājus.
Risinājuma apraksts
3.1.2.3.i. investīcijas mērķrādītāju sasniegšanai plānota finansējuma saņēmēju loka paplašināšana, paredzot iespēju atklātā projektu iesniegumu atlasē piedalīties un ĢVPP veidot arī privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem (komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem). Šādu risinājumu atbalstīja arī EK neformālās sarunās, kas notika 2024. gada 23. februārī.
Ņemot vērā plānoto finansējuma saņēmēja loka paplašināšanu, MK noteikumos Nr. 475 veiktas attiecīgas izmaiņas 14. punktā, papildinot ar privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem (komersanti, biedrības un nodibinājumi, kas sniedz vai plāno sniegt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā).
Paplašinot finansējuma saņēmēju loku un sniedzot iespēju AF finansējuma atbalstam pieteikties arī privātiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, 3.1.2.3.i. investīcijas  122. mērķrādītāja definīcija būtu jāvērtē elastīgāk. T.i., vispārējas nozīmes tautsaimniecības pakalpojumu gadījumā tie būs arī pašvaldību pilnvarojumu līgumi ar privāto sociālo pakalpojumu sniedzējiem, savukārt, ja privāto sociālo pakalpojumu sniedzēji izvēlēsies ģimeniskai videi pietuvinātu infrastruktūrā sniegt pakalpojumus bez saimnieciska rakstura, projekta iesniegumam būs jāpievieno nodomu protokols ar pašvaldību par sadarbību ĢVPP sniegšanā investīcijas otrās kārtas projektā izveidotajā infrastruktūrā. Gan minētie pilnvarojuma līgumi, gan nodomu protokoli, gan arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras noslēgtie līgumi vai vienošanās par projektu īstenošanu ar pašvaldībām, to iestādēm un kapitālsabiedrībām būtu ieskaitāmi 122. mērķrādītāja vērtībā. 
Jāatzīmē, ka privāto pakalpojumu sniedzēju un pašvaldību tieša sadarbība, tostarp slēdzot arī līgumus, paredzēta pakalpojumu sniegšanas fāzē, kad infrastruktūra 3.1.2.3.i. investīcijas ietvaros būs izveidota un pašvaldības sociālais dienests varēs piešķirt pakalpojumus pensijas vecuma personām. Tas izriet no Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktā, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus (t.i., konsultācijas, personas vajadzību novērtēšana, pakalpojuma piešķiršana, pakalpojuma sniegšana un to finansēšana). Tāpat minētā likuma 9. panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu. T.i., arī ar privāto sociālo pakalpojumu sniedzējiem, noslēdzot, piemēram, deleģēšanas vai iepirkuma līgumu. Ņemot vērā pašvaldības pienākumu sociālo pakalpojumu piešķiršanas fāzē, papildināts MK noteikumu Nr. 475 41.12. apakšpunkts, nosakot, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt, ka 3.1.2.3.i. investīcijā izveidotajā infrastruktūrā pakalpojums ir sniedzams tām personām, kurām attiecīgais ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā piešķirts ar sociālā dienesta lēmumu. 
LM detālāku informāciju par mērķrādītāja izpildi sniegs, kad tiks gatavota atskaite (Cover Note) par konkrētā mērķrādītāja sasniegšanu. 3.1.2.3.i. investīcijas  122. mērķrādītāja sasniegšana plānota līdz 2024. gada 30. novembrim.
Papildus 2024. gada 3./4. ceturksnī, indikatīvi pēc atkārtotas projektu atlases noslēgšanās un līgumu slēgšanas ar finansējuma saņēmējiem, ja būs nepieciešams, LM iniciēs atbilstošus priekšlikumus tehniskiem AF plāna un Darbības kārtības grozījumiem, kā vienu no priekšlikumiem izvirzot 122. mērķrādītāja definīcijas precizēšanu.

Attiecīgi noteikumu projekts paredz arī atkārtotas projektu iesniegumu atlases organizēšanas iespēju un nosacījumus. Proti:
- ja projektu iesniegumu atlasē netiks apstiprināti projektu iesniegumi par visu investīcijas otrajai kārtai pieejamo AF finansējumu, plānots rīkot atkārtotu projektu iesniegumu atlasi par atlikušo investīcijas otrajai kārtai pieejamo AF finansējumu (skat. MK noteikumu Nr. 475 16. punktu). Minētais noteikts, lai maksimāli izmantotu iespēju sasniegt 3.1.2.3.i. investīcijai noteiktās mērķrādītāja vērtības;
- papildināts ar nosacījumu, ka projekta iesniedzējs katrā projektu iesniegumu atlasē var iesniegt vienu projekta iesniegumu par ēku izveidi vienā administratīvajā teritorijā. Minētais nozīmē, ka pašvaldības, kuras jau ir iesniegušas projekta iesniegumus pirmajā atlasē, varēs iesniegt projektu iesniegumus arī atkārtotajā projektu iesniegumu atlasē. Tāpat paredzēts, ka projekta iesniegumu iesniedz par ēku izveidi vienā pašvaldības teritorijā. Ja privātais sociālo pakalpojumu sniedzējs vēlas veidot ĢVPP infrastruktūru vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā (piemēram, trīs), tad tas iesniedz vairākus projektu iesniegumus par katru pašvaldības administratīvo teritoriju atsevišķi (piemēram, trīs projektu iesniegumus) (skat. MK noteikumu Nr. 475 15. punktu);
- attiecībā uz projekta iesniegumu sagatavošanu un iesniegšanu atkārtotajā projektu iesniegumu atlasē potenciālajiem projektu iesniedzējiem tiek noteiktas 30 darbdienas iepriekšējo 40 darbdienu vietā (skat. MK noteikumu Nr. 475 18. punktu). Projekta iesnieguma sagatavošanas un iesniegšanas termiņa saīsinājums nepieciešams, ņemot vērā ierobežoto atlikušo laiku 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanai. Jāatzīmē, ka tikšanās reizē ar privātajiem projektu iesniedzējiem interesenti tika aicināti jau savlaicīgi iepazīties ar Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) publiski pieejamo tipveida būvprojektu (kura izmantošana 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanā ir obligāta), izvērtēt un sniegt savu viedokli par iespējamo dalību, kas arī no privāto sociālo pakalpojumu sniedzēju puses arī tika izdarīts. Iespējamo pretendentu loka apzināšanai (atbilstoši paplašinātajiem finansējuma saņēmēja atbilstības nosacījumiem) LM 2024. gada 12. janvārī un 15. janvārī organizēja tikšanās ar privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā kā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumu sniedzēji pensijas vecuma personām. Pēc tikšanās interesi piedalīties 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanā apliecināja 11 privātie sociālo pakalpojumi sniedzēji. Īstenojot plašākus informatīvos pasākumus par 3.1.2.3.i. investīcijas atbalsta saņemšanas iespējām, paredzams, ka iespējamo pretendentu interese par ĢVPP izveidi pašvaldībās pieaugs, tādējādi veicinot 3.1.2.3.i. investīcijai noteikto mērķrādītāju sasniegšanu. Savukārt pašvaldības tipveida būvprojektu ir izvērtējušas jau agrāk. Ņemot vērā minēto, ka potenciālie projektu iesniedzēji ir savlaicīgi izvērtējuši tipveida būvprojekta nosacījumus un izmaksu tāmi, ir iespējams saīsināt projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas laiku;
- ir pārskatīts MK noteikumu Nr. 475 29. punkts, paredzot iespējamo projekta iesnieguma vērtējuma apstrīdēšanas kārtību arī privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Šajā gadījumā projekta iesniegumu var apstrīdēt Finanšu ministrijā un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ir pārskatīti arī 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanas nosacījumi, t.sk. arī tie, kas izriet no precizējumiem, kas iekļauti projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijos (MK noteikumu Nr. 475 1. pielikums), t.i.:
- noteikumu projekts paredz atvieglot ĢVPP atrašanās vietas nosacījumus, ļaujot veidot ĢVPP esošu ilgstošas aprūpes institūciju teritorijā vai blakus tām (minētais nosacījums izslēgts no atbilstības kritērijiem un iekļauts kā papildus kvalitātes kritērijs);
- noteikumu projekts paredz noteikt iepirkumu organizēšanas nosacījumus potenciālajiem finansējuma saņēmējiem – privātajiem  sociālo pakalpojumu sniedzējiem, jo uz tiem neattiecas pašvaldībām saistošās publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma normas. Privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem tiek noteikts pienākums ievērot MK 2017. gada 28. februāra noteikumus Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”.
Skat. iekļauto 41.5.1. apakšpunktu;
- noteikumu projekts paredz pienākumu finansējuma saņēmējam pēc ĢVPP infrastruktūras izveidošanas un nodošanas ekspluatācijā (investīcijas atskaites punkts, kas izpildāms līdz 2026. gada 30. jūnijam) nodrošināt pakalpojuma reģistrēšanu Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā atbilstoši 2017. gada 27. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 385 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanu”. Ņemot vērā ierobežoto 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanas laiku, pakalpojumu reģistrēšanu finansējuma saņēmējs var veikt pēc ĢVPP infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā atbilstoši iepriekš minētajam normatīvajam aktam, bet ne vēlāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam. Attiecīgi, vērtējot 123. mērķrādītāja “līdz 2026. gada 30. jūnijam – jaunu vietu nodrošināšana 852 senioriem tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi” izpildi un tā atbilstību, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra gūst pārliecību, ka projektā plānotie būvdarbi ir pabeigti (ēkas ir nodotas ekspluatācijā), un nevērtē, vai pakalpojums jaunizveidotajā infrastruktūrā jau ir reģistrēts.

Tie trīs finansējuma saņēmēji, kuru projektu iesniegumi ir apstiprināti pirmajā projektu iesniegumu atlasē, ja nepieciešams, varēs pārskatīt apstiprinātajos projektos ietvertos nosacījumus un paredzēt tajos izmaiņas, kas izriet no šiem MK noteikumu Nr. 475 grozījumiem. Izmaiņas veicamas, ierosinot atbilstošus grozījumus vienošanās par projekta īstenošanu.

Privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, līdztekus pašvaldībām, tiek saglabāta iespēja avansa maksājumam 50% apmērā, lai finansējuma saņēmējiem nodrošinātu stabilāku finanšu pietiekamības kapacitāti finansiāli visietilpīgākās atbalstāmās darbības (būvniecības) īstenošanai. Ņemot vērā, ka ierobežotā 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanas termiņa dēļ būvniecība būs jāīsteno par visām ēkām, būvdarbu līguma gadījumā var veidoties situācija, ka kādā īsā laikā periodā ir jāapmaksā liels izdevumu īpatsvars. Tādējādi, lai novērstu potenciālo finanšu nodrošinājuma un arī projekta īstenošanas un mērķrādītāju sasniegšanas risku un uzlabotu finansējuma saņēmēju finansiālo kapacitāti, tiek noteikta 50 % avansa maksājuma saņemšanas iespēja arī privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem (ne tikai pašvaldībām).

Ņemot vērā, ka 2023. gada nogalē tika apstiprināti AF plāna grozījumi saistībā ar mērķrādītāja sasniegšanas termiņu precizējumiem un 3.1.2.3.i. investīcijas finansējuma palielinājumu, nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr. 475 V. sadaļu "Noslēguma jautājums" un aktualizēt informāciju par mērķrādītājiem MK noteikumu Nr. 475 7. un 8. punktā, kā arī precizēt MK noteikumu Nr. 475 10. un 11. punktā norādīto informāciju attiecībā par 3.1.2.3.i. investīcijas finansējumu, ņemot vērā, ka vairs nav nepieciešams noteikt kārtību AF papildus finansējuma pieejamībai līdz Eiropas Komisijas pozitīvam lēmumam par AF plāna grozījumiem.

3.1.2.3.i investīcijas ietvaros paredzēta valsts atbalsta sniegšana atbilstoši Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumam Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ja finansējuma saņēmējs 3.1.2.3.i investīcijas projekta ietvaros izveidotajā infrastruktūrā paredz sniegt ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pensijas vecuma personām, kurām nav piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, ĢVPP piešķir pašvaldības sociālais dienests un pakalpojuma izmaksas sedz pensijas vecuma persona (obligātais normatīvajos aktos sociālo pakalpojumu jomā noteiktais maksājums) un pašvaldība, pensijas vecuma persona (obligātais normatīvajos aktos sociālo pakalpojumu jomā noteiktais maksājums), viņas apgādnieki un pašvaldība (MK noteikumu Nr. 475 4.2. apakšpunkts).
Sociālo pakalpojumu saņemšanas un finansēšanas kārtību nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, Pašvaldību likums, Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 138), kā arī Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 275).
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. panta pirmo daļu klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, ja minētajā likumā nav noteikts citādi. Attiecībā uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 29. panta otrās daļas 1. punktā nosaka, ka gadījumos, kad personai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir piešķirta valsts pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas) vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija, vai atlīdzība par darbspēju zaudējumu, kaitējuma atlīdzība, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai kurai nav noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums par uzkrātā fondētās pensijas kapitāla saņemšanu vai pabalsts mirušā pensijas saņēmēja laulātajam, vai kurai nav piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem (turpmāk kopā — pensija vai atlīdzība) vai persona ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās, vai pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana saņēmēja (turpmāk – pabalsts), naudas summa, kas paliek tās rīcībā pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma apmaksas, nedrīkst būt mazāka par 15 procentiem no tai izmaksājamās šo maksājumu kopējās summas. Attiecīgi personai par ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā ir obligāti jāsamaksā 85 procenti no savas pensijas vai atlīdzības, vai pabalsta, ja šī summa nepārsniedz pakalpojuma cenu.  Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 29. panta otrās daļas 2. punktā noteikts, ka gadījumā, ja persona nesaņem pensiju vai pabalstu, tad ilgstošas sociālās aprūpes institūcija tai izmaksā summu, kas ir 15 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.
Ja ar personas pensijas vai atlīdzības, vai pabalsta maksājumu nav pietiekami, lai nosegtu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā izmaksas, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 275 3. punktu atlikušās pakalpojuma izmaksas sedz personas apgādnieki. Ja apgādnieks atzīts par trūcīgu, atbilstoši MK noteikumu Nr. 275 4. punktam,  pakalpojuma atlikušo daļu maksā tā pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību. Attiecīgi no minētā normatīvā regulējuma izriet, ka atlikušo pakalpojuma summu (ko nenosedz persona ar 85 procentu maksājumu no savas pensijas vai atlīdzības, vai pabalsta) maksā vai nu apgādnieki vai apgādnieki un pašvaldība, vai tikai pašvaldība.
Attiecībā uz pensijas vecuma personām, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss un kurām pašvaldības sociālais dienests ir piešķīris ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, un maksu par šo pakalpojumu sedz persona no pensijas vai atlīdzības, vai  pabalsta ne vairāk kā 85 procentu apmērā un pārējo daļu  – pašvaldība (noteikumu 4.1. apakšpunkts), atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajam, ja vien Eiropas Savienības pamatā esošajos līgumos nav noteikts citādi, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds valsts atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Kā tas ir atzīts Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu 17. punktā, Līguma 107. panta 1. punkts nav piemērojams situācijās, kad valsts rīkojas "īstenojot valsts varu", vai kad publiskie subjekti rīkojas "publisko iestāžu statusā".
Subjektu var uzskatīt par tādu, kurš rīkojas, īstenojot valsts varu, ja attiecīgā darbība pieder pie valsts galvenajām funkcijām vai pēc savas būtības, mērķa un tai piemērojamajiem noteikumiem ir saistīta ar šīm funkcijām. Raugoties vispārīgi, darbības, kuras ir valsts varas prerogatīvu neatņemama sastāvdaļa un kuras veic valsts, nav saimnieciskā darbība, izņemot, ja attiecīgā dalībvalsts ir nolēmusi ieviest tirgus mehānismu.
3.1.2.3.i. investīcijas ietvaros radīto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas infrastruktūru izveido, lai pašvaldība īstenotu autonomu funkciju, nodrošinot sociālo pakalpojumu piederīgās teritorijas iedzīvotajiem sociālās drošības sistēmas ietvaros. Saskaņā ar likuma “Par sociālo drošību” 13. panta pirmo daļu sociālie pakalpojumi ir pasākumi, kurus nodrošina valsts vai pašvaldība naudas vai mantisko pabalstu ietvaros vai citu pakalpojumu ietvaros. Tāpat minētajā likumā noteikts, ka sociālie pakalpojumi ir daļa no Latvijas sociālās drošības sistēmas, kas darbojas saskaņā ar solidaritātes principiem.
Papildus tam arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības pienākums ir nodrošināt tās teritorijā deklarētai personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus. Pašvaldības pienākums sociālo pakalpojumu nodrošināšanā vietējiem iedzīvotajiem noteikts arī Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punktā – pašvaldības autonomā funkcija ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību  un sociālos pakalpojumus.
Attiecīgi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums (t.sk. tāds, ko sniedz pietuvinātu ģimeniskai videi) uzskatāms par sociālo pakalpojumu sociālās drošības sistēmas ietvaros. LM identificē vairākas pazīmes, kas iezīmē to, ka pakalpojums tiek nodrošināts, balstoties uz solidaritātes, nevis ekonomisko principu, kas iezīmē to, ka pakalpojums ir neekonomiska aktivitāte, t.i. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums tiek nodrošināts Latvijas sociālās drošības sistēmas ietvaros, kurai ir vairākas līdzīgas pazīmes ar sociālā nodrošinājuma shēmu, kas Komisijas 2016. gada 19. jūlija paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (turpmāk – Komisijas paziņojums) 20. punktā ir aprakstīta kā neekonomiska aktivitāte. Piemēram, dalība "shēmā" ir obligāta, jo, lai saņemtu nepieciešamo pakalpojumu, personai ir jāiesniedz iesniegums pašvaldības sociālajā dienestā, savukārt pašvaldībai ir pienākums nodrošināt pakalpojumu, ja persona atbilst pakalpojuma saņemšanas priekšnosacījumiem, pieņemot lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu. Tāpat "shēma" kalpo vienīgi sociālam mērķim un nodrošinātie pakalpojumu nav atkarīgi no personas veiktajiem maksājumiem, jo pakalpojuma ietvaros vienādi nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu neatkarīgi no personas līdzmaksājuma apmēra. Visbeidzot, attiecīgo "shēmu" uzrauga valsts – Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts, ka sociālo pakalpojumu reģistrē un uzrauga Labklājības ministrija.

Kā minēts iepriekš, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma saņemšanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr. 138. Pašvaldības sociālais dienests izvērtē personas atbilstību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un piešķir pakalpojumu savas teritorijas iedzīvotājiem.
Pašvaldības sociālajam dienestam piešķirot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu un pašvaldībai pilnībā sedzot pakalpojuma izmaksas papildu personas, kurām piešķirts trūcīgas un maznodrošinātā statuss, obligātajai maksai (85 procentiem no pensijas vai atlīdzības, vai pabalsta), pakalpojums tiek nodrošināts sociālās drošības sistēmas ietvaros (MK noteikumu Nr. 475 noteikumu 4.1. apakšpunkts). Attiecīgi tam nav saimniecisks raksturs, jo šādā veidā pašvaldība realizē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmajā daļā noteikto pašvaldības pienākumu nodrošināt tās teritorijā deklarētai personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus, kā arī Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību  un sociālos pakalpojumus.
Ja personai pašvaldības sociālais dienests ir piešķīris pakalpojumu un persona, kurai nav piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, pati sedz daļu pakalpojuma izmaksas (85 procentu apmērā no pensijas vai atlīdzības, vai pabalsta) un pārējo daļu pašvaldība vai arī persona, kurai nav piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, pati, viņas apgādnieki sedz daļu pakalpojuma izmaksas un pārējo daļu pakalpojuma izmaksas sedz pašvaldība, pakalpojumam ir ekonomisks raksturs, jo šādā gadījumā pašvaldība kompensē iztrūkstošo pakalpojuma finansējuma daļu (noteikumu MK noteikumu Nr. 475 4.2. apakšpunkts).
Līdz ar to MK noteikumi Nr. 475  papildināti ar vispārējas nozīmes tautsaimniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem šajā pakalpojumu daļā, t.sk., pārvaldes lēmumā un pilnvarojuma līgumā iekļaujamos nosacījumus, dokumentu pieejamības un uzglabāšanas nosacījumus, kā arī to, ka uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir jābūt pārvaldes lēmumam (ja finansējuma saņēmējs ir pašvaldība vai tās iestāde) vai pilnvarojuma līgumam, ar kuru finansējuma saņēmējam tiek uzticēts sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (turpmāk – pilnvarojuma līgums), ja finansējuma saņēmējs ir pašvaldības kapitālsabiedrība vai privātais pakalpojuma sniedzējs. Projekta iesniegumā būs jānorāda, kādai mērķa grupas daļai un kādā apmērā ĢVPP potenciālais finansējuma saņēmējs plāno sniegt izveidotajā infrastruktūrā. Izdotais pārvaldes lēmums vai pilnvarojuma līgums projekta iesniedzējam būs jāiesniedz arī Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, nosūtot ar drošu elektronisku parakstu, kas satur laika zīmogu, parakstītu dokumentu vai, ja tas parakstīts papīra formā – tā kopiju. Savukārt projekta ilgtspējas un ieguldījumu amortizācijas periodā finansējuma saņēmējam būs jānodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite un izsekojamība, skaidri nodalot mērķa grupas personām sniegto atbalstu ar nesaimniecisku raksturu un kā vispārējas nozīmes tautsaimniecības pakalpojumu.
 
Ņemot vērā minēto, precizēts MK noteikumu Nr. 475 41.12. apakšpunkts, nosakot, ka projekta ietvaros izveidotās ēkas vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma saņemšanas tiks izmantotas, lai sniegtu pakalpojumu šo noteikumu pensijas vecuma personām, kurām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums ir piešķirts ar  sociālā dienesta lēmumu. Šis nosacījums attieksies arī uz trīs apstiprinātajiem pašvaldību projektiem. Tā kā pašvaldības infrastruktūru veido savu funkciju īstenošanai, infrastruktūras izmantošana ir paredzēta mērķa grupai, kurai ir pašvaldības sociālā dienesta lēmums par attiecīgā pakalpojuma piešķiršanu. Tāpēc šī nosacījuma izvirzīšanai nav būtiska ietekme uz apstiprinātajiem projektiem. Nosacījumam par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa esamību kā nesaimnieciskas darbības raksturojošai pazīmei varētu būt ietekme uz trīs apstiprinātajiem projektiem un pastāv iespēja, ka trīs pašvaldībām būs jāpārskata apstiprināto projektu īstenošanas nosacījumi un tālākās projekta īstenošanas iespējas. Tas nozīmē - ja iepriekš apstiprināto trīs projektu ietvaros pašvaldības vēlēsies sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, tām līdz 2026. gada 30. jūnijam būs jāiesniedz Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā pārvaldes lēmums vai pilnvarojuma līgums par vispārējās nozīmes tautsaimniecības pakalpojuma sniegšanu (nosūtot ar drošu elektronisku parakstu, kas satur laika zīmogu, parakstītu dokumentu vai, ja tas parakstīts papīra formā – tā kopiju). Lai arī šādā gadījumā pašvaldībām, kuru projekti jau ir apstiprināti, būs jāveic papildu darbības (jāizdod pārvaldes lēmums vai jānoslēdz pilnvarojuma līgums, iespējams, kopā ar personas ienākumu vērtēšanu jāpiešķir arī trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, ja tāds nav piešķirts), ir jāņem vērā, ka, paplašinoties finansējuma saņēmēju lokam, mainās ĢVPP nodrošināšanas struktūra un šī pakalpojuma saimnieciskais/nesaimnieciskais raksturs. Attiecīgi ĢVPP nodrošināšanā ir jāņem vērā jauni apstākļi, kurus jāievēro visiem ĢVPP sniedzējiem neatkarīgi no to juridiskā statusa.

Noteikumu projekts paredz arī papildinošas saimnieciskas darbības iespēju vienlaikus ar ĢVPP sniegšanu pensijas vecuma personām, kurām piešķirts trūcīgā un maznodrošinātā statuss, kurām pašvaldības sociālais dienests ir piešķīris pakalpojumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu un kurām papildu personas maksai (85 procentiem no pensijas vai atlīdzības, vai pabalsta) pakalpojuma izmaksas sedz pašvaldība (nav vispārējas nozīmes tautsaimniecības pakalpojuma daļa).
Minētais nozīmē, ka 3.1.2.3.i. investīcijas ietvaros atļauts veikt papildinošo saimniecisko darbību ārpus sociālās drošības sistēmas, t.i., pakalpojums klientam tiek nodrošināts bez attiecīga pašvaldības sociālā dienesta lēmuma par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma nepieciešamību (piemēram, persona nevēršas pašvaldības sociālajā dienestā, bet uzreiz pie sociālo pakalpojumu sniedzēja, pašvaldības sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par pakalpojuma atteikšanu, jo, piemēram, personai ir piemērotāks dienas aprūpes centra pakalpojums, bet persona izvēlas saņemt ilgstošas sociālas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu) vai ar pašvaldības sociālā dienesta lēmumu, bet par pakalpojumu maksā pati persona vai viņas apgādnieki.
Papildinošā saimnieciskā darbība iespējama tikai, lai nodrošinātu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās reabilitācijas institūcijas pakalpojumam līdzīgu pakalpojumu (citas papildinošas saimnieciskās darbības formas nav pieļaujamas).
Maksimālā papildinošā saimnieciskā darbība nepārsniegs 20 procentus no ēkas kopējās jaudas (platības vai finanšu izteiksmē). Ņemot vērā to, ka papildinošā saimnieciskā darbība ir pieļaujama tikai specifiskam pakalpojumam un specifiskiem klientiem, finansējuma saņēmējam būs jānodrošina, ka papildinoša saimnieciskā darbība nepārsniegs 20 procentus no infrastruktūras kopējās jaudas (platības vai finanšu izteiksmē), t.i., no tās pakalpojumu daļas, kam nav ekonomisks raksturs jeb no tiem, pakalpojumiem, ko nesniedz kā vispārējas nozīmes tautsaimniecības pakalpojumu.
Attiecībā uz MK noteikumos Nr. 475 noteikto ieguldījumu amortizācijas periodu, tas nosakām atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumam “15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. 3.1.2.3.i. investīcijā paredzētais ēkas un infrastruktūras amortizācijas periods būs 10 – 15 gadu robežās.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
3.1.2.3.i. investīcijai noteikto mērķrādītāju sasniegšanai tika vērtētas vairākas alternatīvas:
1. AF plāna un Darbības kārtības grozījumu ierosināšana, palielinot vienas ĢVPP ēkas infrastruktūrai pieejamo AF finansējumu atbilstoši tipveida būvprojekta ekonomiskajai koptāmei un paredzot AF finansējumu 10 procentu apmērā arī piesaistes projekta izmaksām (vienas ēkas izmaksas būtu 1 695 775 euro) un samazinot investīcijas sasniedzamo mērķrādītāju vērtības atbilstoši kopējam 3.1.2.3.i. investīcijas pieejamajam AF finansējumam (12 līgumu noslēgšana ar pašvaldībām par projektu īstenošanu, jaunu vietu nodrošināšana vismaz 624 pensijas vecuma personām tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi).
Minētajā variantā AF finansējumu būtu nepieciešams palielināt arī tām trim pašvaldībām, kurām iepriekš izsludinātajā projektu iesniegumu atlasē ir apstiprināti projekti, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju pret visiem 3.1.2.3.i. investīcijas projektu iesniedzējiem.
Šajā risinājumā MK noteikumu Nr. 475 grozījumu virzība būtu iespējama pēc atbilstošu AF plāna un Darbības kārtības grozījumu ierosināšanas un vismaz neformāla pozitīva EK viedokļa par tiem saņemšanas. Attiecīgi pēc MK noteikumu Nr. 475 apstiprināšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra varētu sludināt atkārtotu projektu iesniegumu atlasi. Šajā variantā 122.  mērķrādītāja sasniegšana nebūtu iespējama līdz 2024. gada 31. decembrim.
2. AF plāna un Darbības kārtības grozījumu ierosināšana atbilstoši faktiski apstiprināto projektu iesniegumu informācijai. Saskaņā ar informāciju Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS) ir apstiprināti trīs pašvaldību projekti par AF finansējumu 12 732 040 euro apmērā, paredzot ĢVPP vietu izveidi 160 pensijas vecuma personām 10 ēkās. Minētais risinājums nodrošinātu AF finansējuma atbalstu tām pašvaldībām, kuras ir iesniegušas projektu iesniegumus. ĢVPP infrastruktūras attīstība pensijas vecuma personām vismaz trīs pašvaldībās kalpotu kā piemērs, labā prakse šādu pakalpojumu nodrošināšanā, jo pašvaldības, kuras ir iesniegušas projektus, pretendējot uz 3.1.2.3.i. investīcijas atbalstu, ir novērtējušas tās nozīmīgumu un devumu nozares attīstībā, kā arī izvērtējušas savu kapacitāti projekta īstenošanas nodrošināšanai un sasniegto rezultātu uzturēšanas riskus. Šajās pašvaldībās ĢVPP pensijas vecuma personām ir nepieciešams, tam ir mērķa grupas personu pieprasījums un pašvaldības ir gatavas sniegt savu līdzfinansējumu ĢVPP infrastruktūras izveidei. Pie šī risinājuma būtu AF finansējuma atlikums 52 117 470 euro apmērā, kas paliek neiezīmēts konkrētam mērķim.
3. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa pašvaldību LM veiktajā aptaujā atzina, ka 3.1.2.3.i. investīcijas atlasē nepiedalās finansiālu apsvērumu dēļ un to, ka tipveida būvprojektam pievienotā tāme liecina, ka vienas ēkas infrastruktūras izmaksas būs lielākas kā pieejamais finansējums vienai ēkai, LM 2024. gada 9. februārī nosūtīja FM vēstuli Nr. 38-8-01/246, aicinot izvērtēt valsts budžeta piešķiršanas iespējas 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanai.
LM piedāvāja šādas alternatīvas valsts budžeta finansējuma nodrošināšanai:
a) valsts budžeta finansējuma piesaiste pievienotās vērtības nodokļa un izmaksu starpības starp šobrīd MK noteikumos Nr. 475 (1 273 204 euro) un būvprojekta ekonomiskajā tāmē noteiktajām vienas ēkas izmaksām (1 541 614 euro), kam piesummētas piesaistes projekta izstrādes un īstenošanas izmaksas 10 procentu apmērā (kopā veido 1 695 775 euro), segšanai. Šīs alternatīvas īstenošanai būtu nepieciešami 38 700 774 euro;
b) valsts budžeta finansējuma piesaiste pievienotās vērtības nodokļa segšanai, kas šobrīd noteikts kā finansējuma saņēmēju pienākums, jo AF šādas izmaksas nesedz. Šīs alternatīvas īstenošanai būtu nepieciešami indikatīvi 294 110 euro vienai ēkai, kopā 15 881 940 euro par visām 54 ēkām (rēķināts ar pieņēmumu, ka vienas ēkas izmaksas nepārsniedz 1 400 524 euro, ko veido 1 273 204 euro (šobrīd MK noteikumos Nr. 475 noteiktais finansējums vienai ēkai), piesummējot finansējumu 10 procentu apmērā piesaistes projekta izstrādei un īstenošanai). Šajā alternatīvā izmaksu jauno ēku būvniecības izmaksu starpības segšana paliktu finansējuma saņēmēja pienākums;
c) valsts budžeta finansējuma piesaiste izmaksu starpības starp šobrīd MK noteikumos Nr. 475 (1 273 204 euro) un būvprojekta ekonomiskajā tāmē noteiktajām vienas ēkas izmaksām (1 541 614 euro), kam piesummētas piesaistes projekta izstrādes un īstenošanas izmaksas 10 procentu apmērā (kopā veido 1 695 775 euro), segšanai. Šīs alternatīvas īstenošanai būtu nepieciešami 422 571 euro vienai ēkai, kopā 22 818 834 euro par visām ēkām. Finansējuma saņēmējam ar iepirkuma dokumentāciju būtu jāpierāda, cik ir faktiski nepieciešamais finansējums virs šobrīd iezīmētā vienas ēkas finansējuma – 1 273 204 euro un to tad segtu no valsts budžeta. Šajā alternatīvā pievienotās vērtības nodokļa segšana paliktu finansējuma saņēmēja pienākums.
Ar 2024. gada 26. februāra vēstuli Nr. 5.1-24/21-4/594 FM informēja, ka pašvaldības saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 36. panta otrās daļas 2. punktu AF finansēto projektu īstenošanai pašvaldības var ņemt aizņēmumus apmērā, kas ne vairāk kā par 10 procentiem pārsniedz projekta AF finansējuma kopsummu, un pievienotās vērtības nodokļa izmaksām. Attiecīgi šobrīd nebūtu vērtējams jautājums par papildu valsts budžeta finansējuma piesaisti 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanai. Ņemot vērā FM sniegto viedokli, LM pieņem, ka papildu valsts budžeta finansējuma piesaiste 3.1.2.3.i. investīcijai šobrīd nav iespējama.
Iespējamās alternatīvas, tai skaitā šajā noteikumu projektā ietvertais risinājums, tika pārrunātas arī neformālās konsultācijās ar EK, kas notika 2024. gada 18. janvārī un 23. februārī. No EK puses tika atbalstīta pieeja, ka tiek īstenotas darbības 3.1.2.3.i. investīcijai noteiktos mērķrādītāju sasniegšanai, t.i., iespējamā finansējuma saņēmēju loka paplašināšana, atvieglojot projektu īstenošanas nosacījumus un izsludinot  atkārtotu projektu iesniegumu atlasi. Ja arī atkārtotā projektu iesniegumu atlasē nebūs iespējams sasniegt 3.1.2.3.i. investīcijai noteiktos mērķrādītājus, būs jāveic atbilstoši grozījumi AF plānā un Darbības kārtībā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • pensionāri
  • pensijas vecuma personu tuvinieki
Ietekmes apraksts
3.1.2.3.i. investīcijas projektu ietvaros izveidotā ĢVPP infrastruktūru nodrošinās sociālo aprūpi pensijas vecuma personām, kurām tā ir nepieciešama vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ un kuru nevar nodrošināt dzīvesvietā, tādējādi sniedzot atbalstu arī pensijas vecuma personu tuviniekiem.
Juridiskās personas
  • Pašvaldības, pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības vai pašvaldības kontrolētas kapitālsabiedrības, kas nodrošina nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu vai sociālo pakalpojumu sniegšanu
  • Sociālo pakalpojumu sniedzēji – komersanti, biedrības vai nodibinājumi
Ietekmes apraksts
Minētajām juridiskajām personām tiks sniegta iespēja izvērtēt savu dalību 3.1.2.3.i. investīcijas projektu iesniegumu atlasē un saņemt AF finansējumu ĢVPP infrastruktūras izveidei pensijas vecuma personām, tādējādi attīstot un padarot pieejamākus sociālos pakalpojumus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Skat. aprakstu pie 2.2.4.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
3.1.2.3.i. investīcijas ietvaros finansējuma saņēmēji veidos ĢVPP infrastruktūru, kuras apkalpošanai (veļas mazgāšana, ēdināšana u.c.) finansējuma saņēmēji varētu piesaistīt vietējos mazos un vidējos uzņēmumus.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Skat. aprakstu pie 2.2.4.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas iespējamo finansējuma saņēmēju projektiem pieejamais AF finansējums ir noteikts MK noteikumu Nr. 475 10. punktā pēc EK lēmuma par papildu AF finansējuma pieejamību, proti, 68 753 017 euro. Pieejamā 3.1.2.3.i. investīcijas AF finansējuma piesaistes, īstenojot projektus, ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem vērtēta MK noteikumu Nr. 475 sākotnējās (ex-ante) ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā). 
Minētās investīcijas otrās kārtas pirmajā projektu iesniegumu atlasē trim pašvaldībām, kurām tika apstiprināti projektu iesniegumi, tika piesaistīts AF finansējums 12 732 040 euro apmērā. Ņemot vērā minēto, atlikušais AF finansējums, ko plānots piesaistīt nākamajā projektu iesniegumu atlasē, ir 56 020 977 euro.
Nepieciešamo finansējumu 3.1.2.3.i. investīcijas projektu īstenošanai CFLA lūgs pārdalīt no 74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. 
Noteikumu projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks plānots FM valsts budžeta apakšprogrammā 74.07.00. "Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējums projektu un pasākumu īstenotajiem" pēc līgumu vai vienošanās noslēgšanas par projektu īstenošanu.  
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/32c6bede-3c60-49b3-8b40-6c723c76c4ce

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Līdz sabiedrības līdzdalības izsludināšanas paziņojumā norādītajam datumam netika saņemti priekšlikumi par noteikumu projektu.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Labklājības ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Pašvaldības, pašvaldību iestādes vai pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic deleģēto pārvaldes uzdevumu.
  • Sociālo pakalpojumu sniedzēji – komersants, biedrība vai nodibinājums

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekts sniegs ieguldījumu Nacionālā attīstības plāna rīcības virziena uzdevumam –Multidisciplināru un starpnozaru sadarbībā balstītu pakalpojumu attīstīšana ambulatorajā, stacionārajā un ilgtermiņa aprūpē pacientiem ar hroniskām slimībām, jo īpaši psihiskām slimībām, atkarībām, infekcijas slimībām, geriatrijas un nedziedināmi slimiem pacientiem, arī bērniem, tai skaitā uzlabojot psiholoģiskā un sociālā atbalsta pieejamību pacientiem un viņu ģimenes locekļiem smagu slimību un citos psihoemocionāli sarežģītos gadījumos.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Teritorijas attīstība tiks veicināta, būvējot ēkas ĢVPP infrastruktūrai un labiekārtojot teritoriju.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
 3.1.2.3.i. investīcijas projektu ietvaros infrastruktūra tiks veidota, iespēju robežās radot neitrālu ietekmi uz vidi.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
3.1.2.3.i. investīcijas projektu ietvaros infrastruktūra tiks veidota, ievērojot “Nenodarīt būtisku kaitējumu” principu, lai pielāgotos klimata izmaiņām un vienlaikus mazinātu ietekmi uz klimatu.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
3.1.2.3.i. investīcijas projektu ietvaros izveidotā ĢVPP infrastruktūra nodrošinās sociālo aprūpi mērķa grupas personām, vienlaikus sniedzot sociālo atbalstu minēto personu tuviniekiem.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
3.1.2.3. investīcijas projektu ietvaros tiks izveidota ĢVPP infrastruktūra, kas tiks balstīta uz cilvēktiesiskām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk