Anotācija (ex-ante)

MK noteikumos  Nr. 475 par 3.1.2.3.i. investīcijas finansējuma saņēmējiem tika noteiktas pašvaldības, pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības vai pašvaldības kontrolētas kapitālsabiedrības, kas nodrošina nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu vai sociālo pakalpojumu sniegšanu. Noslēdzoties atklātā konkursa projekta iesniegumu atlasei, kurā projektu iesniegumus varēja iesniegt no 2023. gada 21. septembra līdz 2023. gada 15 novembrim, plānoto 17 projektu vietā tika iesniegti četri projekti, no kuriem apstiprināti trīs projekti. Atlases rezultātā apstiprināto projektu iesniegumu skaits ir nepietiekams, lai sasniegtu 3.1.2.3.i. investīcijas ietvaros noteiktos mērķrādītājus AF Darbības kārtībā noteiktajā apmērā. Veicot pašvaldību aptauju un tiekoties ar pašvaldību pārstāvjiem tiešsaistes sanāksmēs, tika secināts, ka pašvaldības lielākoties neplāno piedalīties 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanā arī tad, ja atvieglotu atsevišķus 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanas nosacījumus un izsludinātu atkārtotu projektu iesniegumu atlasi. Lēmumu nepiedalīties 3.1.2.3.i. investīcijas projektu iesniegumu atlasē pašvaldības pamato ar vairākiem iemesliem, tostarp pieaugošām būvniecības izmaksām un EURIBOR procentu likmes paaugstināšanās ietekmi uz pašvaldību budžetu, tai skaitā uz pašvaldību iepriekš ņemto kredītu procentu maksājumiem. Vairākas pašvaldības norādīja uz aizņēmumu limita sasniegšanu, kas liedz plānot turpmāko Valsts kases aizņēmumu iespēju. Taču būtiskākais iemesls ir ĢVPP uzturēšanas izmaksas, īpaši personāla atlīdzības izmaksu pieauguma dēļ (atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam). Šādu iemeslu minēja 35 no 43 pašvaldībām. Tāpat kā iemesls tika minēts piemērotas zemes platības trūkums ĢVPP infrastruktūras veidošanai vai vēlme veidot ĢVPP esošu ilgstošas aprūpes institūciju teritorijās, kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 475 netika atbalstīts. Tā rezultātā tika secināts, ka galvenais iemesls pašvaldību zemajai interesei piedalīties 3.1.2.3.i. investīcijas atlasē ir finansiālie apsvērumi gan ĢVPP infrastruktūras izveides, gan uzturēšanas posmā, un atkārtotas projektu iesniegumu atlases izsludināšana, arī ar atvieglotiem īstenošanas nosacījumiem, nenodrošinās iespēju sasniegt 3.1.2.3.i. investīcijai noteiktos mērķrādītājus.

3.1.2.3.i. investīcijas mērķrādītāju sasniegšanai plānota finansējuma saņēmēju loka paplašināšana, paredzot iespēju atklātā projektu iesniegumu atlasē piedalīties un ĢVPP veidot arī privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem (komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem). Šādu risinājumu atbalstīja arī EK neformālās sarunās, kas notika 2024. gada 23. februārī.
Ņemot vērā plānoto finansējuma saņēmēja loka paplašināšanu, MK noteikumos Nr. 475 veiktas attiecīgas izmaiņas 14. punktā, papildinot ar privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem (komersanti, biedrības un nodibinājumi, kas sniedz vai plāno sniegt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā).
Paplašinot finansējuma saņēmēju loku un sniedzot iespēju AF finansējuma atbalstam pieteikties arī privātiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, 3.1.2.3.i. investīcijas  122. mērķrādītāja definīcija būtu jāvērtē elastīgāk. T.i., vispārējas nozīmes tautsaimniecības pakalpojumu gadījumā tie būs arī pašvaldību pilnvarojumu līgumi ar privāto sociālo pakalpojumu sniedzējiem, savukārt, ja privāto sociālo pakalpojumu sniedzēji izvēlēsies ģimeniskai videi pietuvinātu infrastruktūrā sniegt pakalpojumus bez saimnieciska rakstura, projekta iesniegumam būs jāpievieno nodomu protokols ar pašvaldību par sadarbību ĢVPP sniegšanā investīcijas otrās kārtas projektā izveidotajā infrastruktūrā. Gan minētie pilnvarojuma līgumi, gan nodomu protokoli, gan arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras noslēgtie līgumi vai vienošanās par projektu īstenošanu ar pašvaldībām, to iestādēm un kapitālsabiedrībām būtu ieskaitāmi 122. mērķrādītāja vērtībā. 
Jāatzīmē, ka privāto pakalpojumu sniedzēju un pašvaldību tieša sadarbība, tostarp slēdzot arī līgumus, paredzēta pakalpojumu sniegšanas fāzē, kad infrastruktūra 3.1.2.3.i. investīcijas ietvaros būs izveidota un pašvaldības sociālais dienests varēs piešķirt pakalpojumus pensijas vecuma personām. Tas izriet no Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktā, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus (t.i., konsultācijas, personas vajadzību novērtēšana, pakalpojuma piešķiršana, pakalpojuma sniegšana un to finansēšana). Tāpat minētā likuma 9. panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu. T.i., arī ar privāto sociālo pakalpojumu sniedzējiem, noslēdzot, piemēram, deleģēšanas vai iepirkuma līgumu. Ņemot vērā pašvaldības pienākumu sociālo pakalpojumu piešķiršanas fāzē, papildināts MK noteikumu Nr. 475 41.12. apakšpunkts, nosakot, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt, ka 3.1.2.3.i. investīcijā izveidotajā infrastruktūrā pakalpojums ir sniedzams tām personām, kurām attiecīgais ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā piešķirts ar sociālā dienesta lēmumu. 
LM detālāku informāciju par mērķrādītāja izpildi sniegs, kad tiks gatavota atskaite (Cover Note) par konkrētā mērķrādītāja sasniegšanu. 3.1.2.3.i. investīcijas  122. mērķrādītāja sasniegšana plānota līdz 2024. gada 30. novembrim.
Papildus 2024. gada 3./4. ceturksnī, indikatīvi pēc atkārtotas projektu atlases noslēgšanās un līgumu slēgšanas ar finansējuma saņēmējiem, ja būs nepieciešams, LM iniciēs atbilstošus priekšlikumus tehniskiem AF plāna un Darbības kārtības grozījumiem, kā vienu no priekšlikumiem izvirzot 122. mērķrādītāja definīcijas precizēšanu.

Attiecīgi noteikumu projekts paredz arī atkārtotas projektu iesniegumu atlases organizēšanas iespēju un nosacījumus. Proti:
- ja projektu iesniegumu atlasē netiks apstiprināti projektu iesniegumi par visu investīcijas otrajai kārtai pieejamo AF finansējumu, plānots rīkot atkārtotu projektu iesniegumu atlasi par atlikušo investīcijas otrajai kārtai pieejamo AF finansējumu (skat. MK noteikumu Nr. 475 16. punktu). Minētais noteikts, lai maksimāli izmantotu iespēju sasniegt 3.1.2.3.i. investīcijai noteiktās mērķrādītāja vērtības;
- papildināts ar nosacījumu, ka projekta iesniedzējs katrā projektu iesniegumu atlasē var iesniegt vienu projekta iesniegumu par ēku izveidi vienā administratīvajā teritorijā. Minētais nozīmē, ka pašvaldības, kuras jau ir iesniegušas projekta iesniegumus pirmajā atlasē, varēs iesniegt projektu iesniegumus arī atkārtotajā projektu iesniegumu atlasē. Tāpat paredzēts, ka projekta iesniegumu iesniedz par ēku izveidi vienā pašvaldības teritorijā. Ja privātais sociālo pakalpojumu sniedzējs vēlas veidot ĢVPP infrastruktūru vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā (piemēram, trīs), tad tas iesniedz vairākus projektu iesniegumus par katru pašvaldības administratīvo teritoriju atsevišķi (piemēram, trīs projektu iesniegumus) (skat. MK noteikumu Nr. 475 15. punktu);
- attiecībā uz projekta iesniegumu sagatavošanu un iesniegšanu atkārtotajā projektu iesniegumu atlasē potenciālajiem projektu iesniedzējiem tiek noteiktas 30 darbdienas iepriekšējo 40 darbdienu vietā (skat. MK noteikumu Nr. 475 18. punktu). Projekta iesnieguma sagatavošanas un iesniegšanas termiņa saīsinājums nepieciešams, ņemot vērā ierobežoto atlikušo laiku 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanai. Jāatzīmē, ka tikšanās reizē ar privātajiem projektu iesniedzējiem interesenti tika aicināti jau savlaicīgi iepazīties ar Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) publiski pieejamo tipveida būvprojektu (kura izmantošana 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanā ir obligāta), izvērtēt un sniegt savu viedokli par iespējamo dalību, kas arī no privāto sociālo pakalpojumu sniedzēju puses arī tika izdarīts. Iespējamo pretendentu loka apzināšanai (atbilstoši paplašinātajiem finansējuma saņēmēja atbilstības nosacījumiem) LM 2024. gada 12. janvārī un 15. janvārī organizēja tikšanās ar privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā kā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumu sniedzēji pensijas vecuma personām. Pēc tikšanās interesi piedalīties 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanā apliecināja 11 privātie sociālo pakalpojumi sniedzēji. Īstenojot plašākus informatīvos pasākumus par 3.1.2.3.i. investīcijas atbalsta saņemšanas iespējām, paredzams, ka iespējamo pretendentu interese par ĢVPP izveidi pašvaldībās pieaugs, tādējādi veicinot 3.1.2.3.i. investīcijai noteikto mērķrādītāju sasniegšanu. Savukārt pašvaldības tipveida būvprojektu ir izvērtējušas jau agrāk. Ņemot vērā minēto, ka potenciālie projektu iesniedzēji ir savlaicīgi izvērtējuši tipveida būvprojekta nosacījumus un izmaksu tāmi, ir iespējams saīsināt projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas laiku;
- ir pārskatīts MK noteikumu Nr. 475 29. punkts, paredzot iespējamo projekta iesnieguma vērtējuma apstrīdēšanas kārtību arī privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Šajā gadījumā projekta iesniegumu var apstrīdēt Finanšu ministrijā un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ir pārskatīti arī 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanas nosacījumi, t.sk. arī tie, kas izriet no precizējumiem, kas iekļauti projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijos (MK noteikumu Nr. 475 1. pielikums), t.i.:
- noteikumu projekts paredz atvieglot ĢVPP atrašanās vietas nosacījumus, ļaujot veidot ĢVPP esošu ilgstošas aprūpes institūciju teritorijā vai blakus tām (minētais nosacījums izslēgts no atbilstības kritērijiem un iekļauts kā papildus kvalitātes kritērijs);
- noteikumu projekts paredz noteikt iepirkumu organizēšanas nosacījumus potenciālajiem finansējuma saņēmējiem – privātajiem  sociālo pakalpojumu sniedzējiem, jo uz tiem neattiecas pašvaldībām saistošās publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma normas. Privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem tiek noteikts pienākums ievērot MK 2017. gada 28. februāra noteikumus Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”.
Skat. iekļauto 41.5.¹. apakšpunktu;
- noteikumu projekts paredz pienākumu finansējuma saņēmējam pēc ĢVPP infrastruktūras izveidošanas un nodošanas ekspluatācijā (investīcijas atskaites punkts, kas izpildāms līdz 2026. gada 30. jūnijam) nodrošināt pakalpojuma reģistrēšanu Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā atbilstoši 2017. gada 27. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 385 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanu”. Ņemot vērā ierobežoto 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanas laiku, pakalpojumu reģistrēšanu finansējuma saņēmējs var veikt pēc ĢVPP infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā atbilstoši iepriekš minētajam normatīvajam aktam, bet ne vēlāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam. Attiecīgi, vērtējot 123. mērķrādītāja “līdz 2026. gada 30. jūnijam – jaunu vietu nodrošināšana 852 senioriem tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi” izpildi un tā atbilstību, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra gūst pārliecību, ka projektā plānotie būvdarbi ir pabeigti (ēkas ir nodotas ekspluatācijā), un nevērtē, vai pakalpojums jaunizveidotajā infrastruktūrā jau ir reģistrēts.

Tie trīs finansējuma saņēmēji, kuru projektu iesniegumi ir apstiprināti pirmajā projektu iesniegumu atlasē, ja nepieciešams, varēs pārskatīt apstiprinātajos projektos ietvertos nosacījumus un paredzēt tajos izmaiņas, kas izriet no šiem MK noteikumu Nr. 475 grozījumiem. Izmaiņas veicamas, ierosinot atbilstošus grozījumus vienošanās par projekta īstenošanu.

Privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, līdztekus pašvaldībām, tiek saglabāta iespēja avansa maksājumam 50% apmērā, lai finansējuma saņēmējiem nodrošinātu stabilāku finanšu pietiekamības kapacitāti finansiāli visietilpīgākās atbalstāmās darbības (būvniecības) īstenošanai. Ņemot vērā, ka ierobežotā 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanas termiņa dēļ būvniecība būs jāīsteno par visām ēkām, būvdarbu līguma gadījumā var veidoties situācija, ka kādā īsā laikā periodā ir jāapmaksā liels izdevumu īpatsvars. Tādējādi, lai novērstu potenciālo finanšu nodrošinājuma un arī projekta īstenošanas un mērķrādītāju sasniegšanas risku un uzlabotu finansējuma saņēmēju finansiālo kapacitāti, tiek noteikta 50 % avansa maksājuma saņemšanas iespēja arī privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem (ne tikai pašvaldībām).

Ņemot vērā, ka 2023. gada nogalē tika apstiprināti AF plāna grozījumi saistībā ar mērķrādītāja sasniegšanas termiņu precizējumiem un 3.1.2.3.i. investīcijas finansējuma palielinājumu, nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr. 475 V. sadaļu "Noslēguma jautājums" un aktualizēt informāciju par mērķrādītājiem MK noteikumu Nr. 475 7. un 8. punktā, kā arī precizēt MK noteikumu Nr. 475 10. un 11. punktā norādīto informāciju attiecībā par 3.1.2.3.i. investīcijas finansējumu, ņemot vērā, ka vairs nav nepieciešams noteikt kārtību AF papildus finansējuma pieejamībai līdz Eiropas Komisijas pozitīvam lēmumam par AF plāna grozījumiem.

3.1.2.3.i investīcijas ietvaros paredzēta valsts atbalsta sniegšana atbilstoši Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumam Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ja finansējuma saņēmējs 3.1.2.3.i investīcijas projekta ietvaros izveidotajā infrastruktūrā paredz sniegt ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pensijas vecuma personām, kurām nav piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, ĢVPP piešķir pašvaldības sociālais dienests un pakalpojuma izmaksas sedz pensijas vecuma persona (obligātais normatīvajos aktos sociālo pakalpojumu jomā noteiktais maksājums) un pašvaldība, pensijas vecuma persona (obligātais normatīvajos aktos sociālo pakalpojumu jomā noteiktais maksājums), viņas apgādnieki un pašvaldība (MK noteikumu Nr. 475 4.2. apakšpunkts).
Sociālo pakalpojumu saņemšanas un finansēšanas kārtību nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, Pašvaldību likums, Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 138), kā arī Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 275).
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. panta pirmo daļu klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, ja minētajā likumā nav noteikts citādi. Attiecībā uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 29. panta otrās daļas 1. punktā nosaka, ka gadījumos, kad personai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir piešķirta valsts pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas) vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija, vai atlīdzība par darbspēju zaudējumu, kaitējuma atlīdzība, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai kurai nav noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums par uzkrātā fondētās pensijas kapitāla saņemšanu vai pabalsts mirušā pensijas saņēmēja laulātajam, vai kurai nav piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem (turpmāk kopā — pensija vai atlīdzība) vai persona ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās, vai pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana saņēmēja (turpmāk – pabalsts), naudas summa, kas paliek tās rīcībā pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma apmaksas, nedrīkst būt mazāka par 15 procentiem no tai izmaksājamās šo maksājumu kopējās summas. Attiecīgi personai par ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā ir obligāti jāsamaksā 85 procenti no savas pensijas vai atlīdzības, vai pabalsta, ja šī summa nepārsniedz pakalpojuma cenu.  Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 29. panta otrās daļas 2. punktā noteikts, ka gadījumā, ja persona nesaņem pensiju vai pabalstu, tad ilgstošas sociālās aprūpes institūcija tai izmaksā summu, kas ir 15 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.
Ja ar personas pensijas vai atlīdzības, vai pabalsta maksājumu nav pietiekami, lai nosegtu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā izmaksas, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 275 3. punktu atlikušās pakalpojuma izmaksas sedz personas apgādnieki. Ja apgādnieks atzīts par trūcīgu, atbilstoši MK noteikumu Nr. 275 4. punktam,  pakalpojuma atlikušo daļu maksā tā pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību. Attiecīgi no minētā normatīvā regulējuma izriet, ka atlikušo pakalpojuma summu (ko nenosedz persona ar 85 procentu maksājumu no savas pensijas vai atlīdzības, vai pabalsta) maksā vai nu apgādnieki vai apgādnieki un pašvaldība, vai tikai pašvaldība.
Attiecībā uz pensijas vecuma personām, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss un kurām pašvaldības sociālais dienests ir piešķīris ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, un maksu par šo pakalpojumu sedz persona no pensijas vai atlīdzības, vai  pabalsta ne vairāk kā 85 procentu apmērā un pārējo daļu  – pašvaldība (noteikumu 4.1. apakšpunkts), atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajam, ja vien Eiropas Savienības pamatā esošajos līgumos nav noteikts citādi, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds valsts atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Kā tas ir atzīts Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu 17. punktā, Līguma 107. panta 1. punkts nav piemērojams situācijās, kad valsts rīkojas "īstenojot valsts varu", vai kad publiskie subjekti rīkojas "publisko iestāžu statusā".
Subjektu var uzskatīt par tādu, kurš rīkojas, īstenojot valsts varu, ja attiecīgā darbība pieder pie valsts galvenajām funkcijām vai pēc savas būtības, mērķa un tai piemērojamajiem noteikumiem ir saistīta ar šīm funkcijām. Raugoties vispārīgi, darbības, kuras ir valsts varas prerogatīvu neatņemama sastāvdaļa un kuras veic valsts, nav saimnieciskā darbība, izņemot, ja attiecīgā dalībvalsts ir nolēmusi ieviest tirgus mehānismu.
3.1.2.3.i. investīcijas ietvaros radīto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas infrastruktūru izveido, lai pašvaldība īstenotu autonomu funkciju, nodrošinot sociālo pakalpojumu piederīgās teritorijas iedzīvotajiem sociālās drošības sistēmas ietvaros. Saskaņā ar likuma “Par sociālo drošību” 13. panta pirmo daļu sociālie pakalpojumi ir pasākumi, kurus nodrošina valsts vai pašvaldība naudas vai mantisko pabalstu ietvaros vai citu pakalpojumu ietvaros. Tāpat minētajā likumā noteikts, ka sociālie pakalpojumi ir daļa no Latvijas sociālās drošības sistēmas, kas darbojas saskaņā ar solidaritātes principiem.
Papildus tam arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības pienākums ir nodrošināt tās teritorijā deklarētai personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus. Pašvaldības pienākums sociālo pakalpojumu nodrošināšanā vietējiem iedzīvotajiem noteikts arī Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punktā – pašvaldības autonomā funkcija ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību  un sociālos pakalpojumus.
Attiecīgi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums (t.sk. tāds, ko sniedz pietuvinātu ģimeniskai videi) uzskatāms par sociālo pakalpojumu sociālās drošības sistēmas ietvaros. LM identificē vairākas pazīmes, kas iezīmē to, ka pakalpojums tiek nodrošināts, balstoties uz solidaritātes, nevis ekonomisko principu, kas iezīmē to, ka pakalpojums ir neekonomiska aktivitāte, t.i. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums tiek nodrošināts Latvijas sociālās drošības sistēmas ietvaros, kurai ir vairākas līdzīgas pazīmes ar sociālā nodrošinājuma shēmu, kas Komisijas 2016. gada 19. jūlija paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (turpmāk – Komisijas paziņojums) 20. punktā ir aprakstīta kā neekonomiska aktivitāte. Piemēram, dalība "shēmā" ir obligāta, jo, lai saņemtu nepieciešamo pakalpojumu, personai ir jāiesniedz iesniegums pašvaldības sociālajā dienestā, savukārt pašvaldībai ir pienākums nodrošināt pakalpojumu, ja persona atbilst pakalpojuma saņemšanas priekšnosacījumiem, pieņemot lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu. Tāpat "shēma" kalpo vienīgi sociālam mērķim un nodrošinātie pakalpojumu nav atkarīgi no personas veiktajiem maksājumiem, jo pakalpojuma ietvaros vienādi nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu neatkarīgi no personas līdzmaksājuma apmēra. Visbeidzot, attiecīgo "shēmu" uzrauga valsts – Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts, ka sociālo pakalpojumu reģistrē un uzrauga Labklājības ministrija.

Kā minēts iepriekš, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma saņemšanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr. 138. Pašvaldības sociālais dienests izvērtē personas atbilstību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un piešķir pakalpojumu savas teritorijas iedzīvotājiem.
Pašvaldības sociālajam dienestam piešķirot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu un pašvaldībai pilnībā sedzot pakalpojuma izmaksas papildu personas, kurām piešķirts trūcīgas un maznodrošinātā statuss, obligātajai maksai (85 procentiem no pensijas vai atlīdzības, vai pabalsta), pakalpojums tiek nodrošināts sociālās drošības sistēmas ietvaros (MK noteikumu Nr. 475 noteikumu 4.1. apakšpunkts). Attiecīgi tam nav saimniecisks raksturs, jo šādā veidā pašvaldība realizē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmajā daļā noteikto pašvaldības pienākumu nodrošināt tās teritorijā deklarētai personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus, kā arī Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību  un sociālos pakalpojumus.
Ja personai pašvaldības sociālais dienests ir piešķīris pakalpojumu un persona, kurai nav piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, pati sedz daļu pakalpojuma izmaksas (85 procentu apmērā no pensijas vai atlīdzības, vai pabalsta) un pārējo daļu pašvaldība vai arī persona, kurai nav piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, pati, viņas apgādnieki sedz daļu pakalpojuma izmaksas un pārējo daļu pakalpojuma izmaksas sedz pašvaldība, pakalpojumam ir ekonomisks raksturs, jo šādā gadījumā pašvaldība kompensē iztrūkstošo pakalpojuma finansējuma daļu (noteikumu MK noteikumu Nr. 475 4.2. apakšpunkts).
Līdz ar to MK noteikumi Nr. 475  papildināti ar vispārējas nozīmes tautsaimniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem šajā pakalpojumu daļā, t.sk., pārvaldes lēmumā un pilnvarojuma līgumā iekļaujamos nosacījumus, dokumentu pieejamības un uzglabāšanas nosacījumus, kā arī to, ka uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir jābūt pārvaldes lēmumam (ja finansējuma saņēmējs ir pašvaldība vai tās iestāde) vai pilnvarojuma līgumam, ar kuru finansējuma saņēmējam tiek uzticēts sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (turpmāk – pilnvarojuma līgums), ja finansējuma saņēmējs ir pašvaldības kapitālsabiedrība vai privātais pakalpojuma sniedzējs. Projekta iesniegumā būs jānorāda, kādai mērķa grupas daļai un kādā apmērā ĢVPP potenciālais finansējuma saņēmējs plāno sniegt izveidotajā infrastruktūrā. Izdotais pārvaldes lēmums vai pilnvarojuma līgums projekta iesniedzējam būs jāiesniedz arī Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, nosūtot ar drošu elektronisku parakstu, kas satur laika zīmogu, parakstītu dokumentu vai, ja tas parakstīts papīra formā – tā kopiju. Savukārt projekta ilgtspējas un ieguldījumu amortizācijas periodā finansējuma saņēmējam būs jānodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite un izsekojamība, skaidri nodalot mērķa grupas personām sniegto atbalstu ar nesaimniecisku raksturu un kā vispārējas nozīmes tautsaimniecības pakalpojumu.
 
Ņemot vērā minēto, precizēts MK noteikumu Nr. 475 41.12. apakšpunkts, nosakot, ka projekta ietvaros izveidotās ēkas vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma saņemšanas tiks izmantotas, lai sniegtu pakalpojumu šo noteikumu pensijas vecuma personām, kurām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums ir piešķirts ar  sociālā dienesta lēmumu. Šis nosacījums attieksies arī uz trīs apstiprinātajiem pašvaldību projektiem. Tā kā pašvaldības infrastruktūru veido savu funkciju īstenošanai, infrastruktūras izmantošana ir paredzēta mērķa grupai, kurai ir pašvaldības sociālā dienesta lēmums par attiecīgā pakalpojuma piešķiršanu. Tāpēc šī nosacījuma izvirzīšanai nav būtiska ietekme uz apstiprinātajiem projektiem. Nosacījumam par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa esamību kā nesaimnieciskas darbības raksturojošai pazīmei varētu būt ietekme uz trīs apstiprinātajiem projektiem un pastāv iespēja, ka trīs pašvaldībām būs jāpārskata apstiprināto projektu īstenošanas nosacījumi un tālākās projekta īstenošanas iespējas. Tas nozīmē - ja iepriekš apstiprināto trīs projektu ietvaros pašvaldības vēlēsies sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, tām līdz 2026. gada 30. jūnijam būs jāiesniedz Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā pārvaldes lēmums vai pilnvarojuma līgums par vispārējās nozīmes tautsaimniecības pakalpojuma sniegšanu (nosūtot ar drošu elektronisku parakstu, kas satur laika zīmogu, parakstītu dokumentu vai, ja tas parakstīts papīra formā – tā kopiju). Lai arī šādā gadījumā pašvaldībām, kuru projekti jau ir apstiprināti, būs jāveic papildu darbības (jāizdod pārvaldes lēmums vai jānoslēdz pilnvarojuma līgums, iespējams, kopā ar personas ienākumu vērtēšanu jāpiešķir arī trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, ja tāds nav piešķirts), ir jāņem vērā, ka, paplašinoties finansējuma saņēmēju lokam, mainās ĢVPP nodrošināšanas struktūra un šī pakalpojuma saimnieciskais/nesaimnieciskais raksturs. Attiecīgi ĢVPP nodrošināšanā ir jāņem vērā jauni apstākļi, kurus jāievēro visiem ĢVPP sniedzējiem neatkarīgi no to juridiskā statusa.

Noteikumu projekts paredz arī papildinošas saimnieciskas darbības iespēju vienlaikus ar ĢVPP sniegšanu pensijas vecuma personām, kurām piešķirts trūcīgā un maznodrošinātā statuss, kurām pašvaldības sociālais dienests ir piešķīris pakalpojumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu un kurām papildu personas maksai (85 procentiem no pensijas vai atlīdzības, vai pabalsta) pakalpojuma izmaksas sedz pašvaldība (nav vispārējas nozīmes tautsaimniecības pakalpojuma daļa).
Minētais nozīmē, ka 3.1.2.3.i. investīcijas ietvaros atļauts veikt papildinošo saimniecisko darbību ārpus sociālās drošības sistēmas, t.i., pakalpojums klientam tiek nodrošināts bez attiecīga pašvaldības sociālā dienesta lēmuma par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma nepieciešamību (piemēram, persona nevēršas pašvaldības sociālajā dienestā, bet uzreiz pie sociālo pakalpojumu sniedzēja, pašvaldības sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par pakalpojuma atteikšanu, jo, piemēram, personai ir piemērotāks dienas aprūpes centra pakalpojums, bet persona izvēlas saņemt ilgstošas sociālas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu) vai ar pašvaldības sociālā dienesta lēmumu, bet par pakalpojumu maksā pati persona vai viņas apgādnieki.
Papildinošā saimnieciskā darbība iespējama tikai, lai nodrošinātu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās reabilitācijas institūcijas pakalpojumam līdzīgu pakalpojumu (citas papildinošas saimnieciskās darbības formas nav pieļaujamas).
Maksimālā papildinošā saimnieciskā darbība nepārsniegs 20 procentus no ēkas kopējās jaudas (platības vai finanšu izteiksmē). Ņemot vērā to, ka papildinošā saimnieciskā darbība ir pieļaujama tikai specifiskam pakalpojumam un specifiskiem klientiem, finansējuma saņēmējam būs jānodrošina, ka papildinoša saimnieciskā darbība nepārsniegs 20 procentus no infrastruktūras kopējās jaudas (platības vai finanšu izteiksmē), t.i., no tās pakalpojumu daļas, kam nav ekonomisks raksturs jeb no tiem, pakalpojumiem, ko nesniedz kā vispārējas nozīmes tautsaimniecības pakalpojumu.
Attiecībā uz MK noteikumos Nr. 475 noteikto ieguldījumu amortizācijas periodu, tas nosakām atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumam “15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. 3.1.2.3.i. investīcijā paredzētais ēkas un infrastruktūras amortizācijas periods būs 10 – 15 gadu robežās.