Anotācija (ex-ante)

2020.gada 6.jūlijā spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz atteikties no kriminālprocesa uzsākšanas un transportlīdzekļa vadītāja saukšanas pie kriminālatbildības par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums. Līdz ar to ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem, kuriem ir nodarīti maznozīmīgi vai viegli miesas bojājumi, tiesu medicīniskā ekspertīze netiek noteikta un netiek noteikta miesas bojājumu smaguma pakāpe. Tomēr cietušajai personai, kurai kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros netiek noteikta tiesu medicīniskā ekspertīze, saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 16.augusta noteikumiem Nr. 475 “Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra maksas pakalpojumu cenrādis” ir tiesības par maksu no VTMEC saņemt atzinumu par viņai nodarīto miesas bojājumu smaguma pakāpi. Šobrīd spēkā esošie Noteikumi Nr. 340 nosaka, ka apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai viens no nepieciešamiem dokumentiem ir tiesu medicīnas eksperta atzinuma kopija. Ar grozījumiem Noteikumos Nr. 340 tiek rasts risinājums, lai nodrošinātu nemateriālo zaudējumu atlīdzību.
 

Lai rastu risinājumu nemateriālo zaudējumu aprēķināšanai ir izstrādāti grozījumi Noteikumos Nr. 340, kas paredz:

1) papildināt noteikumus ar norādi, ka cietušais iesniegumam apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai par cietušās personas sāpēm un garīgajām ciešanām cietušās personas fiziskās traumas vai sakropļojuma dēļ pievieno VTMEC tiesu medicīnas eksperta atzinuma, kas tiek veikts kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, kopiju vai VTMEC atzinuma, kas sniegts maksas pakalpojuma ietvaros, kopiju;

2) noteikt, ka minimālais mēneša darba algu apmērs ir viena minimālā mēneša darba alga, ja cietušajai personai ir maznozīmīgi miesas bojājumi vai ir miesas bojājumi, kuru smaguma pakāpe nav noteikta (Noteikumu Nr. 340 Pielikuma 2.4.apakšpunkts).

Pašlaik Noteikumos Nr.340 tiek lietota Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām un Invaliditātes likumam neatbilstoša terminoloģija attiecībā uz personu, kurai ir noteikta invaliditāte.

Precizēt terminoloģiju. Pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Invaliditātes likumu attiecībā uz personu, kurai ir noteikta invaliditāte, lietojams jēdziens “persona ar invaliditāti”. Savukārt apzīmējot invaliditātes grupas smaguma pakāpi, lietojami romiešu cipari, proti, I, II vai III invaliditātes grupa (skatīt Invaliditātes likuma 6.pantu).

Pašlaik Noteikumos Nr.340 nav paredzētas bērna līdz 18 gadu vecumam tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību par cietušās personas sāpēm un garīgām ciešanām ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas invaliditātes dēļ, kā arī nav paredzētas tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību par nemateriālajiem zaudējumiem sakarā ar apgādājamā bērna līdz 18 gadu vecumam invaliditāti.

Pašlaik Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja metodikā "Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšana", kas ir spēkā no 2022.gada 2.aprīļa (pieejama https://www.ltab.lv/normativie-akti/transportlidzeklu-apdrosinataju-biroja-tiesibu-akti/personai-un-mantai-nodarito-zaudejumu-atlidzinasana/)(turpmāk – Personu metodika) 3.2.punktā ir noteikts, ka bērniem līdz 18 gadu vecumam apdrošināšanas atlīdzība, kas paredzēta par cietušās personas sāpēm un garīgām ciešanām cietušās personas invaliditātes dēļ, jāizmaksā Noteikumu Nr.340 pielikuma 4.3.punktā noteiktajā apmērā, vienlaikus ņemot vērā Noteikumu Nr. 340 pielikuma 2.nodaļas nosacījumus (proti, apmērā, kāds noteikts personām ar I invaliditātes grupu).

Personu metodikas 3.4.punktā ir paredzēts, ka apdrošināšanas atlīdzību Noteikumu Nr.340 pielikuma 6.punktā un 2.nodaļā noteiktajā apmērā būtu jāizmaksā arī gadījumos, ja apgādājamais – bērns līdz 18 gadu vecumam – kļuvis par bērnu ar invaliditāti ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, ko apliecina lēmums par invaliditāti un kas atbilst 1.grupas invaliditātei.
Norādāms, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk - VDEĀVK) saskaņā ar Invaliditātes likumu un Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumiem Nr.805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.805) nevērtē un savā lēmumā nenorāda bērna veselības traucējumu smaguma pakāpi. Tomēr gadījumā, ja bērnam ar invaliditāti ir medicīniskās indikācijas (kritēriji) īpašas kopšanas nepieciešamībai atbilstoši MK noteikumu Nr.805 4.pielikumam "Kritēriji invaliditātes noteikšanai un atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecumam", VDEĀVK izsniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Veikt šādus grozījumus Noteikumos Nr.340:

1) Noteikumu Nr.340 Pielikuma 4.6.apakšpunktā noteikt, ka nemateriālo zaudējumu atlīdzība tiek noteikta arī gadījumā, ja cietusī persona ir bērns ar invaliditāti (ievērojot, ka personām līdz 18 gadu vecumam saskaņā ar Invaliditātes likumu invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās);

2) Noteikumu Nr.340 8.4.apakšpunktā un Pielikuma 6.punktā noteikt, ka nemateriālo zaudējumu atlīdzība tiek izmaksāta gadījumā, ja apgādājamam bērnam ir noteikta invaliditāte un VDEĀVK ir sniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. 

3) ņemot vērā Noteikumu Nr.340 8.4.apakšpunktu, Noteikumu Nr.340 8.3.apakšpuntā noteikt iesniedzamos dokumentus gadījumā, ja apgādājamais ir pilngadīga persona (piemēram, pilngadīgs bērns līdz 24 gadu vecumam, kurš turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību; nestrādājoši vecāki). Tā, piemēram, ja apgādājamais ir pilngadīgs bērns līdz 24 gadu vecumam, kurš turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, viens no apgādības faktu pamatojošiem dokumentiem būtu apgādājamā dzimšanas apliecības kopija.