22-TA-713: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 22. februāra noteikumos Nr. 143 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā 2022. gadā tiek izvērtēti un izsniegti valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Daļai no pašvaldībām 2021. gadā radās pamatotas grūtības investīciju projektu Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai (atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumiem Nr. 104 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā tiek izvērtēti un izsniegti valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai"), prioritāro investīciju projektu (atbilstoši likuma "Par valsts budžetu 2021. gadam" 12. panta trešās daļas 5. punktam), kā arī citu valsts budžeta aizdevumu projektu (izņemot Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu) izpildei noteiktos termiņos un apmērā. Līdz ar to ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 22. februāra noteikumos Nr. 143 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā 2022. gadā tiek izvērtēti un izsniegti valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai"" (turpmāk - MK noteikumu projekts), kas paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 22. februāra noteikumos Nr. 143 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā 2022. gadā tiek izvērtēti un izsniegti valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 143) un noteikt, ka pašvaldību uzsākto valsts budžeta aizdevumu investīciju projektu (izņemot Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu) pabeigšanai 2022. gadā var saņemt Valsts kasē valsts budžeta aizdevumu 2022.gadā. Kritēriji, nosacījumi un kārtība aizdevuma saņemšanai ir noteikta MK noteikumu projektā.
Ņemot vērā esošo situāciju starptautiskajā kontekstā (Krievijas agresiju Ukrainā), kas strauji ietekmējis arī būvniecības nozari, radot sadārdzinājumu iespējamību būvmateriālu iegādei, nepieciešams papildu risinājums sadārdzinājumu segšanai. Līdz ar to MK noteikumu projekts paredz iespēju pašvaldībām palielināt valsts aizdevuma izmaksas līdz 15% no 2021. gadā valsts aizdevuma līgumā noteiktajām izmaksām. Grozījumu mērķis nav kompensēt jebkādu izpildītāja izmaksu pieaugumu, tai skaitā nodrošināt peļņu iepriekš plānotajā apjomā, bet gan nodrošināt minimāli nepieciešamos papildu resursus, lai līgums vispār var tikt izpildīts, novēršot izpildītāja atteikšanos turpināt līguma izpildi. Abām pusēm (pasūtītājam un izpildītājam) risku sadale jāveic proporcionāli, abām pusēm uzņemoties radušās papildu ekonomiskās sekas. Kritēriji, nosacījumi un kārtība aizdevuma saņemšanai ir noteikta MK noteikumu projektā.
Ņemot vērā esošo situāciju starptautiskajā kontekstā (Krievijas agresiju Ukrainā), kas strauji ietekmējis arī būvniecības nozari, radot sadārdzinājumu iespējamību būvmateriālu iegādei, nepieciešams papildu risinājums sadārdzinājumu segšanai. Līdz ar to MK noteikumu projekts paredz iespēju pašvaldībām palielināt valsts aizdevuma izmaksas līdz 15% no 2021. gadā valsts aizdevuma līgumā noteiktajām izmaksām. Grozījumu mērķis nav kompensēt jebkādu izpildītāja izmaksu pieaugumu, tai skaitā nodrošināt peļņu iepriekš plānotajā apjomā, bet gan nodrošināt minimāli nepieciešamos papildu resursus, lai līgums vispār var tikt izpildīts, novēršot izpildītāja atteikšanos turpināt līguma izpildi. Abām pusēm (pasūtītājam un izpildītājam) risku sadale jāveic proporcionāli, abām pusēm uzņemoties radušās papildu ekonomiskās sekas. Kritēriji, nosacījumi un kārtība aizdevuma saņemšanai ir noteikta MK noteikumu projektā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt kārtību, kādā valsts aizdevumu 2022. gadā var saņemt 2021. gadā apstiprinātie būvdarbu investīciju projekti, kuru pabeigšana tika plānota 2021. gadā, bet kuri netika pilnībā īstenoti 2021. gadā.
Noteikt kārtību, kādā valsts aizdevumu 2022. gadā var saņemt apstiprinātie būvdarbu investīciju projekti, lai segtu izmaksu sadārdzinājumu saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.
Noteikt kārtību, kādā valsts aizdevumu 2022. gadā var saņemt apstiprinātie būvdarbu investīciju projekti, lai segtu izmaksu sadārdzinājumu saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2021. gadā daļai no pašvaldībām radās pamatotas grūtības investīciju projektu izpildei noteiktos termiņos un apmērā. Savukārt sekmīgu projektu īstenošanu 2022. gadā apdraud iepriekš neplānotais būvdarbu izmaksu sadārdzinājums.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Būtiskākie kavējuma iemesli investīciju projektu izpildei 2021. gadā bija šādi:
- ar Ministru kabineta 2021. gada 20. oktobra rīkojumu Nr. 748 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” noteiktie ierobežojumi. Ar šiem ierobežojumiem tika ieviests stingrs regulējums ne tikai attiecībā uz darba veikšanas aizliegumu darba vietā klātienē, bet arī attiecībā uz darba laiku, nokļūšanu uz vai no būvobjekta, kā arī iespējām izmantot izmitināšanas pakalpojumus darbiniekiem, kas veic darbu ārpus savas dzīvesvietas;
- no investīciju projektu izpildītāju puses tika ziņots par daudziem Covid-19 saslimšanas gadījumiem būvdarbu tiešo veicēju vidū, turklāt daudzas personas atradās karantīnā kā kontaktpersonas ar Covid-19 saslimušajām personām, kas apgrūtināja darbu izpildi.
Atbilstoši Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par situāciju būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un nepieciešamajiem risinājumiem publisko investīciju projektos" pieejamajai informācijai būvizstrādājumu pieejamību, kā arī cenu kāpumu ietekmēja 2 faktori:
1) kara darbības rezultātā preču imports no Ukrainas būtiski saruka, rūpnīcas ir slēgtas, uzņēmumi apturējuši ražošanas procesus, nav iespējama saražoto preču piegāde;
2) pasaules tirgus reakcija uz Krievijas Federācijas īstenoto iebrukumu Ukrainā, kam sekoja Eiropas Savienības ieviestas sankcijas. 2022.gada 2.martā pieņemta Padomes Regula (ES) 2022/355, ar ko groza regulu (EK) Nr.765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju, kas aizliedz koksnes un cementa izstrādājumu importu uz Eiropas Savienības valstīm, ja to izcelsme ir Baltkrievija vai tie tiek eksportēti no Baltkrievijas. Tāpat ir aizliegts tieši vai netieši iepirkt koksnes un cementa izstrādājumus, kas atrodas Baltkrievijā vai ir Baltkrievijas izcelsmes izstrādājumu, kā arī transportēt šos izstrādājumus uz citām valstīm. Līdzīgi ierobežojumi tiek ieviesti attiecībā uz dzelzs un tērauda izstrādājumu importu no Krievijas. Sankcijas padara būvizstrādājumu importu no šim valstīm par neiespējamu.
Vislielākās problēmas ir novērotas attiecībā uz tērauda, koka un betona un bitumena pieejamību, kas vēsturiski lielos apjomos tika importēti no kara skartajām valstīm. No Krievijas galvenokārt tika importēts dzelzs, tērauds un to izstrādājumi, bet no Baltkrievijas un Ukrainas – koks un koka izstrādājumi, kokogle.
- ar Ministru kabineta 2021. gada 20. oktobra rīkojumu Nr. 748 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” noteiktie ierobežojumi. Ar šiem ierobežojumiem tika ieviests stingrs regulējums ne tikai attiecībā uz darba veikšanas aizliegumu darba vietā klātienē, bet arī attiecībā uz darba laiku, nokļūšanu uz vai no būvobjekta, kā arī iespējām izmantot izmitināšanas pakalpojumus darbiniekiem, kas veic darbu ārpus savas dzīvesvietas;
- no investīciju projektu izpildītāju puses tika ziņots par daudziem Covid-19 saslimšanas gadījumiem būvdarbu tiešo veicēju vidū, turklāt daudzas personas atradās karantīnā kā kontaktpersonas ar Covid-19 saslimušajām personām, kas apgrūtināja darbu izpildi.
Atbilstoši Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par situāciju būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un nepieciešamajiem risinājumiem publisko investīciju projektos" pieejamajai informācijai būvizstrādājumu pieejamību, kā arī cenu kāpumu ietekmēja 2 faktori:
1) kara darbības rezultātā preču imports no Ukrainas būtiski saruka, rūpnīcas ir slēgtas, uzņēmumi apturējuši ražošanas procesus, nav iespējama saražoto preču piegāde;
2) pasaules tirgus reakcija uz Krievijas Federācijas īstenoto iebrukumu Ukrainā, kam sekoja Eiropas Savienības ieviestas sankcijas. 2022.gada 2.martā pieņemta Padomes Regula (ES) 2022/355, ar ko groza regulu (EK) Nr.765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju, kas aizliedz koksnes un cementa izstrādājumu importu uz Eiropas Savienības valstīm, ja to izcelsme ir Baltkrievija vai tie tiek eksportēti no Baltkrievijas. Tāpat ir aizliegts tieši vai netieši iepirkt koksnes un cementa izstrādājumus, kas atrodas Baltkrievijā vai ir Baltkrievijas izcelsmes izstrādājumu, kā arī transportēt šos izstrādājumus uz citām valstīm. Līdzīgi ierobežojumi tiek ieviesti attiecībā uz dzelzs un tērauda izstrādājumu importu no Krievijas. Sankcijas padara būvizstrādājumu importu no šim valstīm par neiespējamu.
Vislielākās problēmas ir novērotas attiecībā uz tērauda, koka un betona un bitumena pieejamību, kas vēsturiski lielos apjomos tika importēti no kara skartajām valstīm. No Krievijas galvenokārt tika importēts dzelzs, tērauds un to izstrādājumi, bet no Baltkrievijas un Ukrainas – koks un koka izstrādājumi, kokogle.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr. 143 12. punkts paredz kārtību, kādā varēja grozīt 2021. gadā noslēgtos valsts aizdevuma līgumus par investīciju projektiem, kuri ar Ministru kabineta lēmumu tika atbalstīti 2021. gadā un to īstenošana tika plānota līdz 2022. gadam. MK noteikumu projekts paredz noteikt kārtību arī attiecībā uz projektiem, kuru īstenošana tika plānota līdz 2021. gada 31. decembrim, bet kuri nav pabeigti un būtu nepieciešams atbalsts to pabeigšanai 2022. gadā. Tāpat MK noteikumu projekts paredz noteikt arī kārtību attiecībā uz 2021. gadā uzsāktajiem būvdarbu investīciju projektiem, kuru īstenošanu ietekmē būvdarbu izmaksu sadārdzinājums.
Būvdarbu izmaksu sadārdzinājumam ir jābūt pamatotam ar būvizstrādājumu pieejamību un preču (izejmateriālu) importa sadārdzinājumu no Krievijas, Ukrainas vai Baltkrievijas.
Būvdarbu izmaksu sadārdzinājumam ir jābūt pamatotam ar būvizstrādājumu pieejamību un preču (izejmateriālu) importa sadārdzinājumu no Krievijas, Ukrainas vai Baltkrievijas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ja netiek grozīti MK noteikumi Nr. 143, tad tas negatīvi ietekmēs pašvaldību budžetus, jo pašvaldībām 2021. gadā neapgūtā summa un būvdarbu izmaksu sadārdzinājums būs jāsedz no saviem budžeta līdzekļiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ņemot vērā, ka nav iespējams precīzi prognozēt, par kādu summu pašvaldības iesniegs projektus, precīzu finansējuma apjomu pašlaik nav iespējams norādīt.
Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2022.gadam” ir noteikts, ka 2022. gadam pašvaldību aizņēmumu kopējais pieļaujamais palielinājums ir 188 138 258 euro apmērā, tai skaitā 70 000 000 euro apmērā pašvaldību investīciju projektu, tajā skaitā izglītības iestāžu investīciju projektu, īstenošanai atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktajai kārtībai un ievērojot šādus nosacījumus:
1) pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2022. gadu, nav mazāks par 15 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 85 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā;
2) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 143 12. punktam pašvaldības līdz 2022. gada 1. aprīlim varēja grozīt valsts aizdevuma līgumu, grozot valsts aizdevuma sadalījumu 2021. un 2022. gadam. Ņemot vērā, ka kopējais pārceltais aizdevumu apjoms no 2021. gada uz 2022. gadu ir 3 970 205,20 euro, investīciju projektu īstenošanai pieejamais valsts aizdevuma apjoms 2022. gadā ir 66 029 794,80 euro.
Atbilstoši VARAM pieejamajai informācijai prognoze par 2021. gadā uzsāktajiem un nepabeigtajiem investīciju projektiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai (viengadīgie projekti) indikatīvi ir 2 199 690,37 euro apmērā, kur 1 642 980,63 euro ir gadījumos, kur neīstenotā projekta daļa pārsniedz 50 000 euro.
Atbilstoši pašvaldību organizāciju sniegtajai informācijai prognoze par 2021-2022. gadā īstenojamo projektu (divgadīgie projekti uzsākti 2021.gadā) iespējamajiem sadārdzinājumiem aizdevumu projektos ir 5 826 611 euro.
Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2022.gadam” ir noteikts, ka 2022. gadam pašvaldību aizņēmumu kopējais pieļaujamais palielinājums ir 188 138 258 euro apmērā, tai skaitā 70 000 000 euro apmērā pašvaldību investīciju projektu, tajā skaitā izglītības iestāžu investīciju projektu, īstenošanai atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktajai kārtībai un ievērojot šādus nosacījumus:
1) pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2022. gadu, nav mazāks par 15 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 85 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā;
2) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 143 12. punktam pašvaldības līdz 2022. gada 1. aprīlim varēja grozīt valsts aizdevuma līgumu, grozot valsts aizdevuma sadalījumu 2021. un 2022. gadam. Ņemot vērā, ka kopējais pārceltais aizdevumu apjoms no 2021. gada uz 2022. gadu ir 3 970 205,20 euro, investīciju projektu īstenošanai pieejamais valsts aizdevuma apjoms 2022. gadā ir 66 029 794,80 euro.
Atbilstoši VARAM pieejamajai informācijai prognoze par 2021. gadā uzsāktajiem un nepabeigtajiem investīciju projektiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai (viengadīgie projekti) indikatīvi ir 2 199 690,37 euro apmērā, kur 1 642 980,63 euro ir gadījumos, kur neīstenotā projekta daļa pārsniedz 50 000 euro.
Atbilstoši pašvaldību organizāciju sniegtajai informācijai prognoze par 2021-2022. gadā īstenojamo projektu (divgadīgie projekti uzsākti 2021.gadā) iespējamajiem sadārdzinājumiem aizdevumu projektos ir 5 826 611 euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Pasākumi nav plānoti, ņemot vērā, ka noteikumu projekts tiešā veidā skar pašvaldības, bet pašvaldību iedzīvotājus – pastarpināti (kā labuma guvējus no īstenojamiem projektiem).
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
- Valsts kase
- Finanšu ministrija
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesiskā regulējuma ietekme uz publisku pakalpojumu attīstību būs pozitīva, jo pašvaldības varēs saņemt aizņēmumus 2021. gadā uzsāktajiem, bet nerealizētajiem projektiem, līdz ar to uzlabojot arī publisku pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesiskā regulējuma ietekme uz teritoriju attīstību būs pozitīva, jo pašvaldības varēs saņemt aizņēmumus 2021. gadā uzsāktajiem, bet nerealizētajiem projektiem, līdz ar to radot jaunas darba vietas un pienesumu valsts un pašvaldību budžetiem.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi