Anotācija (ex-ante)

-

1.2.1.2.i.1. pasākuma mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju, un veicinot virzību ilgtspējīgas un videi draudzīgas uzņēmējdarbības attīstības virzienā.

1.2.1.2.i.1. pasākuma ietvaros komersantiem tiek sniegta iespēja pieteikties aizdevumam vai paralēlam aizdevumam ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai, lai īstenotu energoefektivitātes paaugstināšanas vai pārejas uz AER tehnoloģijām projektu.

(1) Vispārīgi nosacījumi
Par 1.2.1.2.i.1. pasākuma īstenošanu atbildīgā iestāde - Ekonomikas ministrija.
Atbalsta sniedzējs - sabiedrība "Altum".
1.2.1.2.i.1. pasākumam pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 80 586 000 euro.

Ņemot vērā Anotācijā aprakstītās pašreizējās situācijas aprakstu, primāri atbalsts jānodrošina apstrādes rūpniecības un eksportējošiem uzņēmumiem. Līdz ar to pirmo 4 nedēļu laikā, no brīža, kad sabiedrība "Altum" pieņem pieteikumus atbalsta saņemšanai, atbalsta saņēmējs ir Latvijas Republikā reģistrēts:
1) sīkais (mikro), mazais, vidējais un lielais komersants, kuram viena no darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijas C sadaļa), vai:
2) sīkais (mikro), mazais, vidējais un lielais komersants, kurš atbilst vienam no kritērijiem:
    komersants vai komersanta saistīto personu grupa eksportē vismaz 51 % no saražotā (kas nozīmē, ka uzņēmums pamatā strādā uz eksportu) vai;
    - komersanta eksporta apjoms pēdējā noslēgtā finanšu gada laikā ir vismaz 1 000 000 euro (kas, atbilstoši NIP, nozīmē, ka eksporta apjoms ir pietiekoši būtisks).

Savukārt pēc 4 nedēļām, no brīža, kad sabiedrība "Altum" pieņem pieteikumus atbalsta saņemšanai, atbalsta saņēmēji ir visi Latvijas Republikā reģistrēti komersanti, izņemot Noteikumu projektā izslēgtās nozares (tajā skaitā komersanti, kuri darbojas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē (NACE 2.red. G sadaļa "Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts")).

Ņemot vērā, ka atbalsta programmas mērķis ir energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšana, atbalsts pieejams arī operācijām ar nekustamo īpašumu (NACE 2. red. L sadaļas "Operācijas ar nekustamo īpašumu" grupa 68.1 "Sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana" un grupa 68.31 "Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu"); finanšu un apdrošināšanas darbībai (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības") .
Atbalstu varēs saņemt tikai tādi projekti, kas demonstrē, ka projekta īstenošanas rezultātā veidojas ietaupījums neatkarīgi no plānotajām darbībām ar īpašumu, piemēram, to atsavinot. Īpaši svarīgi ir veikt energoefektivitātes pasākumus ēkās, kas nodrošina lielāko enerģijas ietaupījumu - 40% no kopējā energopatēriņa. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi palielina nekustamā īpašuma tirgus vērtību un potenciālo interesi par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu realizēšanu arī no citiem tirgus dalībniekiem. Attiecīgi tas nodrošinātu straujāku pāreju uz enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī energoefektivitātes patēriņa samazinājumu attiecīgajā tirgus segmentā. Patreizējais pieejamais finansējuma apmērs nerada draudus par būtisku spekulatīvo darījumu pieaugumu, bet tieši otrādi - veicina potenciāli jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas tirgū, tādējādi palielinot konkurenci energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanā.
Papildus sabiedrība "Altum" pārliecinās, ka sniedzot atbalstu, komersantam netiek piešķirts dubultfinansējums par vienām un tām pašām attiecināmām izmaksām un tiek izvērtēta komersanta korupcijas, krāpšanas un interešu konflikta novēršanas prasību ievērošana.

Visā projektu pieteikumu pieņemšanas laikā netiek sniegts atbalsts Noteikumu projektā izslēgtajām darbībām, komersantiem un nozarēm.
Ņemot vērā Noteikuma projektā noteikto atbalsta saņēmēju – komersantu, aktivitāti projektu īstenošanā, Ekonomikas ministrija laika gaitā atkārtoti izvērtēs Noteikuma projektā ietvertos nosacījumus un izskatīs iespēju paplašināt atbalsta saņēmēju loku, to papildinot arī ar vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozari.

Atbilstoši Komerclikumam komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). Atbalsta saņēmēji var būt neatkarīgi no juridiskās formas - gan privātie, gan publiskā īpašumā esošie komersanti. Līdz ar to atbalsta saņēmēji var būt arī, piemēram, pašvaldības uzņēmumi.

1.2.1.2.i.1. pasākuma ietvaros sasniedzami mērķi:
1) līdz 2024. gada 31. decembrim apstiprināti projekti, kuru kopsumma ir vismaz 72 351 600 euro;
2) līdz 2026. gada 31. augustam aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) samazinājums - 11 498 CO₂ ekvivalenta tonnas gadā.

1.2.1.2.i.1. pasākuma ietvaros noteikti šādi kopējie rādītāji:
1) papildu darbības jauda, kas uzstādīta atjaunojamo energoresursu enerģijas vajadzībām;
2) gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums.

Tiks nodrošināta datu uzkrāšana par 1.2.1.2.i.1. pasākuma kopējo rādītāju “Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums” un kopējā rādītāja “Papildu darbības jauda, kas uzstādīta atjaunojamo energoresursu enerģijas vajadzībām” apakšrādītāju “Jauda atjaunojamās enerģijas ražošanai”. Apakšrādītāja “Elektoru jauda ūdeņraža ražošanai” uzskaite nav nepieciešama, jo šādu dati atbalsta programmas ietvaros netiek paredzēti.

Atbilstoši noteiktajam Komisijas lēmumā, ar kuru apstiprina Darbību kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, plānots Noteikumu projektu izskatīt Ministru kabinetā 2022.gada I ceturksnī. Ņemot vērā, ka atbalsta programma ir komplicēta, kā rezultātā tiek saņemti daudz komentāri, ir ilgstošs saskaņošanas process, līdz ar to Noteikuma projekta iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetā tiks veikta 2022.gada II ceturkšņa laikā.

Atbalsta veids ir kombinētais finanšu instruments, kuru veido sabiedrības "Altum" aizdevums vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi sabiedrības "Altum" aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pamatsummas pilnīgai vai daļējai dzēšanai. Sabiedrības "Altum" aizdevums vai paralēlais aizdevums ir vismaz pieejamās (aprēķinātās) kapitāla atlaides apjomā. Šāds atbalsta veids motivē komersantus īstenot kvalitatīvus projektus, kas vērsti uz energoefektivitātes paaugstināšanu un pāreju uz AER uzņēmumā, un veicina kopējo Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Aizdevuma (gan tas, ko izsniedz tikai sabiedrība "Altum", gan tas, ko sabiedrība "Altum" izsniedz kopā ar citu finansētāju (t.i. paralēlais aizdevums) minimālā kopsumma ir pieejama kapitāla atlaides apjomā, t.i. aizdevums nevar būt mazāks par kapitāla atlaidi.

Kombinētā finanšu instrumenta ietvaros kapitāla atlaide paredzēta līdz 30 % no sabiedrības "Altum" aizdevuma vai sabiedrības "Altum" paralēlā aizdevuma pamatsummas, bet ne vairāk kā 1 500 000 euro, nepārsniedzot šo noteikumu ietvaros noteikto pieļaujamo atbalsta intensitāti (Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā un 41. panta 7., 8. un 9. punktā noteikto) vai komersantam pieejamo de minimis limita apmēru.

Sabiedrības "Altum" maksimālā aizdevuma summa komersantam ir 5 000 000 euro, savukārt paralēlā aizdevuma minimālā summa komersantam ir 50 000 euro, bet maksimālā summa 5 000 000 euro. Atbalsta programmas ietvaros komersants var iesniegt vairākus aizdevuma pieteikumus, nepārsniedzot Noteikumu projektā noteiktos nosacījumus, t.i. komersantam maksimālā aizdevuma summa ir 5 000 000 euro un kapitāla atlaide nepārsniedz 1 500 000 euro. 

Vienā projekta pieteikumā var iekļaut pasākumu īstenošanu vairākās nedzīvojamās ēkās, ražošanas ēkās, noliktavās vai inženiersistēmās. Atbalstu nepiešķir projekta īstenošanai ēkās vai saistībā ar ēkām, kuru galvenais lietošanas veids, atbilstoši būvju klasifikācijas noteikumiem, ir mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēkas.

Aizdevums var būt piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 vai kā aizdevums saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013).

De minimis atbalstu un atbalstu ar Komisijas regulu Nr.651/2014 var apvienot ievērojot nosacījumu, ka atbalsts nepārsniedz maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta šo noteikumu 50. un 66. punktā. De minimis atbalsts tiek sniegts arī sabiedrības "Altum" aizdevuma vai paralēlā aizdevuma termiņa pagarinājumam un pievienotās vērtības nodokļa finansēšanai, t.sk., riska segumam (skatīt anotācijas turpmākās sadaļas par termiņa pagarinājumu un pievienotās vērtības nodokļa finansēšanu.

Atbalsta intensitāte summējas kopā ar izsniegto aizdevumu, tajā skaitā aizdevumu PVN finansēšanai (sniegts kā de minimis atbalsts par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām) un kapitāla atlaides subsīdijas ekvivalentu, kas kopā nedrīkst pārsniegt de minimis limita apmēru, gan piemērojamās atbalsta maksimālās intensitātes robežas. De minimis atbalsts PVN finansēšanai tiks ņemts vērā arī subsīdijas ekvivalenta aprēķinā.

Sniedzot atbalstu ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. pantu, maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte tiek aprēķināta no papildu ieguldījumu izmaksām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni. Sabiedrības "Altum" un komersanta noslēgtajā līguma tiek noteikta maksimālā atbalsta intensitāte (kapitāla atlaide kopā ar aizdevumu subsīdijas ekvivalentu, ieskaitot aizdevuma termiņa pagarinājumu) un tā projekta īstenošanas laikā nevar tikt palielināta, tādējādi nodrošinot stimulējošā principa ievērošanu.

Kapitāla atlaides apmērs tiek noteikts uzreiz, t.i., ietverts lēmumā par sabiedrības "Altum" aizdevuma vai paralēlā aizdevuma piešķiršanu (lēmums, ar kuru komersantam tiek piešķirts atbalsts). Taču faktiski kapitāla atlaide tiek piemērota (t.i. tiek veikta aizdevuma vai paralēlā pamatsummas pilnīga vai daļēja dzēšana) tikai tad, ja komersants ir īstenojis projektu (plānotos pasākumus) un izpilda noteiktos kritērijus. Jānorāda, ka kapitāla atlaidei netiek piemērota gradācija atkarībā no komersanta snieguma – kapitāla atlaide tiek piešķirta pilnā apmērā (ja visi nosacījumi ir izpildīti) vai netiek piemērota nemaz (ja netiek izpildīts viens, vairāki vai visi nosacījumiem). Kapitāla atlaidi piemēro tad, kad komersants ir iesniedzis sabiedrībā "Altum" apliecinājumu par nosacījumu izpildi pēc projekta pabeigšanas. Sabiedrība "Altum" piemēro kapitāla atbildi attiecīgi samazinot vai pilnībā dzēšot sabiedrības "Altum" aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pamatsummu. Pilnībā dzēst sabiedrības "Altum" aizdevuma vai sabiedrības “Altum” paralēlā aizdevuma pamatsummu iespējams tad, ja tā ir piešķirtās kapitāla atlaides apmērā. Tātad, pilnīga aizdevuma samazināšana (visas pamatsummas dzēšana) ir iespējama tad, kad aizdevums ir vienāds ar pieejamo kapitāla atlaidi. Ja aizdevums ir lielāks nekā pieejamā kapitāla atlaide, tad aizdevums tiek samazināts daļēji (aizdevuma pamatsummas dzēšana kapitāla atlaides apmērā). 

Ja komersantam konkrētā projektā pieejamā kapitāla atlaide netiek piemērota, komersants turpinās izmantot piešķirto aizdevumu vai paralēlo aizdevumu pilnā apmērā, uzsākot šī aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pamatsummas daļas, kas atbilst pieejamās, bet nepiemērotās kapitāla atlaides apjomam, atmaksu sabiedrībai "Altum".

Sabiedrība "Altum" kapitāla atlaidi piemēro, pamatojoties uz sasniegtajiem rādītājiem projekta pabeigšanas rezultātā. Ja projekta ietvaros atbalsta saņēmējs nenodrošina noteikto rādītāju sasniegšanu, kapitāla atlaide netiek piemērota. Šāda pieeja motivē atbalsta saņēmēju īstenot kvalitatīvus projektus un sasniegt noteiktos rādītājus.

Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sabiedrība "Altum" pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu, līdz ar to atbilstība lielam vai vidējam komersanta statusam un to, vai uzņēmums nav grūtībās nonācis uzņēmums tiek vērtēta uz atbalsta piešķiršanas brīdi.

Projekta īstenošanā atbalsta saņēmēji nepiemēro normatīvos aktus piegādātāju atlases jomā, izņemot atbalsta saņēmēji, kas ir pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē.
Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" (turpmāk - Noteikumu Nr.104) 2. punktā noteikts, ka tie attiecas uz jebkuru personu, kas saskaņā ar Eiropas Savienības fondu iestādes lēmumu, citas ārvalstu finanšu palīdzības starpniekinstitūcijas vai apsaimniekotāja lēmumu vai tādas personas lēmumu, kura ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē, finansējumu līguma izpildei saņem no Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī no valsts vai pašvaldību budžeta, izņemot finansējumu, kas tiek piešķirts kā kompensācija, kas aprēķināta pēc noteiktas likmes un tiek izsniegta kā atlīdzība par konkrēta mērķa īstenošanu. Tāpat Noteikumi Nr.104 nav attiecināmi arī uz tādu finansējumu, kas tiek piešķirts kā aizdevums, kas jāatmaksā atpakaļ pasūtītājam. Ņemot vērā, ka 1.2.1.2.i.1. pasākumā atbalsts tiks sniegts kombinētā finanšu instrumenta veidā un pēc plānoto mērķu sasniegšanas tiek piešķirts atbalsts – kapitāla atlaide, kas konkrētajā gadījumā Noteikumu Nr.104 izpratnē uzskatāma kā kompensācija par konkrēta mērķa īstenošanu, Noteikumi Nr.104 netiek piemēroti.


Ja atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Regulas Nr.651/2014 38. vai 41. pantu, projektā darbus var sākt ar dienu, kad sadarbībā "Altum" ir saņemts aizdevuma pieteikums. Par darbu sākumu tiek uzskatītas darbības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, piemēram, ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu. Līdz ar to pasūtītājiem Publisko iepirkumu likuma izpratnē vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē iepirkuma veikšana ir pieļaujama pirms aizdevuma pieteikuma iesniegšanas sadarbībā "Altum", tomēr, ja pirms aizdevuma pieteikuma iesniegšanas sadarbībā "Altum" jau slēdz līgumu ar iepirkuma uzvarētāju, tajā nepieciešams atrunāt, ka līgums stājas spēkā pēc aizdevuma pieteikuma iesniegšanas.
Ja projekta iesniedzējs darbu projektā uzsācis pirms aizdevuma pieteikuma iesniegšanas sadarbībā "Altum", visas ar projektu saistītās izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanās fonda.

Pasūtītājiem Publisko iepirkumu likuma izpratnē vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē ir pienākums sniegt informāciju sadarbībai "Altum" par plānotajiem iepirkumiem. Atbalstāma arī sociāli atbildīga publiskā iepirkuma veikšana.

Komersants tam noteiktos iesniedzamos dokumentus aizpilda un elektronisku dokumentu veidā iesniedz sadarbībā "Altum". Sadarbība "Altum" e-adresē nodrošina iesniedzējam nepieciešamās elektroniskās veidlapas. Tāpat arī, ņemot vērā Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteikto, komersants saziņā ar sadarbību "Altum" izmanto tikai oficiālo elektronisko adresi (e-adresi), un tās izmantošanas prioritāti, kā to nosaka Paziņošanas likuma 9. panta pirmā prim daļa.
Sadarbību "Altum", izstrādājot veidlapas un procesus, tiks ievērots vienreizes princips.

(2) Lēmums par atbalsta piešķiršanu
Sabiedrība "Altum" pārliecinās, vai projektā paredzētās investīcijas atbilst Noteikumu projekta norādītajām atbalstāmajām darbībām un noteiktajiem nosacījumiem. Sabiedrība "Altum" finansē tikai tādas darbības, kuras ir atzinusi par ekonomiski dzīvotspējīgām, tai skaitā, izvērtējot komersanta investīciju projekta ilgtspēju, nodrošinājuma pietiekamību, komersanta esošo un nākotnes finanšu situāciju, kā arī analizējot identificētos uzņēmējdarbības riskus un citus faktorus komersanta aizdevuma kvalitātes noteikšanai. Sabiedrība "Altum" savā darbībā izmanto dažādus informācijas resursus darījumu pārbaudei un informācijas gūšanai par atbalsta pretendentu, tā saistībām un tam piederošo kustamo un nekustamo mantu, kas kalpo par nodrošinājumu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes, Latvijas Bankas Kredītu reģistru, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, Kadastra informācijas sistēmu, Tiesu administrācijas informācijas sistēmu. Tāpat, tiks veikts izvērtējums atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam. Noteikumu projektā ir paredzētas tiesības sabiedrībai "Altum" pieprasīt komersantam citu nepieciešamo informāciju, ja tas var palīdzēt pieņemt lēmumu par atbalsta piešķiršanu.

Lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem sabiedrība "Altum". Sabiedrības "Altum" lēmums nav administratīvs akts. Komersantam atbalstu piešķir brīdī, kad sabiedrība "Altum" pieņem lēmumu par aizdevuma vai paralēlā aizdevuma piešķiršanu, kurā ir noteikts atbalsta maksimālais apjoms, atbalsta intensitāte un maksimālā pieejamā kapitāla atlaide. Aizdevumu, t.sk., kapitāla atlaidi vai paralēlo aizdevumu, t.sk., kapitāla atlaidi sniedz sabiedrība "Altum", noslēdzot ar komersantu civiltiesisku līgumu (aizdevuma līgumu).

Komersanta novērtēšanu pēc iekšējās kredītreitinga sistēmas veic sabiedrība "Altum". 

(3) Citi finansētāji
1.2.1.2.i.1. pasākuma ietvaros paredzēts, ka paralēlos aizdevumus sabiedrība "Altum" varēs sniegt sadarbībā ar citiem finansētājiem vai, ja citi finansētāji investīciju projektu nelīdzfinansē, sabiedrība "Altum" var sniegt vienīgo aizdevumu investīciju projekta finansēšanai. Izvēlētais atbalsta modelis tādējādi ne tikai nodrošina, ka sabiedrība "Altum" nekonkurē par projektu finansēšanu ar citiem finansētājiem, bet arī veicina alternatīvu finansēšanas avotu meklēšanu projekta līdzfinansēšanai.

Šāds mehānisms ir pieņemams visām iesaistītajām pusēm un palīdz nodrošināt 1.2.1.2.i.1. pasākuma ietvaros izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Cits finansētājs Noteikumu projekta ietvaros ir kredītiestāde, tās filiāle vai tās meitas sabiedrība, līzinga sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā, ieguldījumu fonds, kas ir tiesīgs sniegts finanšu pakalpojumus Latvijā, starptautiska finanšu institūcija, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka Ziemeļu Investīciju banka, Eiropas Padomes attīstības banka.

(4) Aizdevuma izsniegšanas scenāriji
1.2.1.2.i.1. pasākumu īsteno atbalsta veidā, kas Noteikumu projekta izpratnē ir kombinētais finanšu instruments. To veido sabiedrības "Altum" aizdevums ar kapitāla atlaidi vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi. Pastāv četri scenāriji, kā 1.2.1.2.i.1. pasākuma ietvaros var tikt izsniegts atbalsts. Visos scenārijos komersants saņemto atbalstu novirza tikai projekta attiecināmo izmaksu segšanai:
1) projekta īstenošanai komersants izmanto sabiedrības "Altum" aizdevumu un aizdevums ir kapitāla atlaides apmērā, vai;
2) projekta īstenošanai komersants izmanto cita finansētāja sniegto aizdevumu un sabiedrības "Altum" paralēlo aizdevumu ar kapitāla atlaidi un sabiedrības "Altum" paralēlais aizdevums ir kapitāla atlaides apmērā, vai;
3) projekta īstenošanai komersants izmanto sabiedrības "Altum" aizdevumu un aizdevums pārsniedz pieejamo kapitāla atlaidi, vai;
4) projekta īstenošanai komersants izmanto cita finansētāja sniegto aizdevumu un sabiedrības "Altum" paralēlo aizdevumu ar kapitāla atlaidi un sabiedrības "Altum" paralēlais aizdevums pārsniedz pieejamo kapitāla atlaidi.

Ja komersantam projekta īstenošanai nepieciešams finansējums, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru, komersants piesakās finansējuma saņemšanai pie cita finansētāja. Ja no cita finansētāja tiek saņemts atteikums aizdevuma saņemšanai vai 20 darbdienu laikā no komersanta iesniegtā pieteikuma un citu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas cita finansētāja finansējuma saņemšanai netiek saņemta atbilde par finansējuma piešķiršanu, uzskatāms, ka komersants var pieteikties atsevišķam aizdevumam sabiedrībā "Altum" (augstāk minētā 3. scenārija gadījums). Ar šādu pieeju sabiedrība "Altum", atsevišķi sniedzot aizdevumu, nekonkurētu ar kredītiestādēm kreditēšanas tirgū. Šīs atbalsta programmas ietvaros pieļaujams kredītiestādes atteikums vai arī atbildes nesaņemšana sākot ar 2022. gada sākumu.


(5) Aizdevuma termiņš un aizdevuma atmaksas termiņa pagarinājuma iespējas
Sabiedrības "Altum" piešķirtā aizdevuma vai paralēlā aizdevuma termiņu nosaka, ņemot vērā aizņēmēja nozares specifiku, ekonomisko ciklu, finansējuma izmantošanas mērķi un iegādājamo aktīvu lietderīgo kalpošanas laiku un amortizācijas termiņu. Sabiedrības "Altum" aizdevuma vai paralēlā aizdevuma, t.sk., tā pagarinājuma (ja attiecināms) termiņš nepārsniedz 20 gadus. Tas nozīmē, ka pagarinājuma termiņam kopā ar pamattermiņu ir jāiekļaujas 20 gadu periodā, piemēram, ja aizdevums ir uz 10 gadu periodu, tad maksimālais pieejamais pagarinājuma termiņš ir 10 gadi. Ja aizdevuma termiņš jau sākotnēji ir 20 gadi, tad to nav iespējams pagarināt. Sabiedrības "Altum" piešķirtā aizdevuma vai paralēlā aizdevuma termiņam nav noteikts minimālais termiņš un komersantam ir iespēja veikt aizdevuma atmaksu pirms noteiktā termiņa, bet daļā, kas ir kapitāla atlaides apmērā - pirms termiņa atmaksa var būt ne ātrāk kā ir saņemts atzinums, citādi tiek zaudētas tiesības uz kapitāla atlaides piemērošanu. 

Ja aizdevumam jau ir piešķirts atbalsts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. vai 41. pantu, šāda aizdevuma pagarināšanai jaunu de minimis atbalstu nevar piešķirt, jo tādā gadījumā nebūtu izpildīts stimulējošās ietekmes nosacījums. Līdz ar to termiņa pagarinājums, kura rezultātā tiek piešķirts "jauns atbalsts" (Noteikumu projekta 35.2. apakšpunkts), ir pieejams vienīgi tad, ja sākotnēji atbalsts ir piešķirts kā de minimis. Ja komersantam nav pieejams neizmantots de minimis atbalsta limits, tad termiņa pagarinājums kā jauns atbalsts nav iespējams.

Vienlaikus noteikumu projekta 35.1. apakšpunkts nosaka situāciju, kurā termiņa pagarinājums ir iespējams esošā atbalsta ietvaros (t.i., nav jauna atbalsta) un tas pieejams gan tiem projektiem, kas sākotnēji saņēmuši atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. vai 41. pantu, gan de minimis atbalstu.

Nepiešķirot jaunu atbalstu, atsevišķos gadījumos termiņa pagarinājums ir iespējams, ja tiek koriģēta, piemēram, klientam piemērotā faktiskā aizdevuma procentu likme uz augšu - to tuvinot tirgus likmei, vai ja aizdevums jau sākotnēji ir piešķirts uz tirgus nosacījumiem (ar subsīdijas ekvivalentu 0).
Ja sākotnēji piešķirot atbalstu, atbalsta ekvivalents noteikts izmantojot atsauces likmes, tad  subsīdijas ekvivalenta formulas galvenie parametri ir:
1) % (faktiskās un atsauces % likmju starpība)
2) termiņš
3) aizdevuma summa,
līdz ar to atsevišķos gadījumos termiņa pagarinājumu (termiņš kļūst lielāks) iespējams kompensēt ar mazāku starpību starp % likmēm (% samazinās, t.i., faktiski klientam piemērotā likme tuvinās tirgus likmei), tādā veidā termiņu pagarinot ar vienlaicīgu faktiski klientam piemērotās % likmes pieaugumu, pārrēķinātais subsīdijas ekvivalents nepārsniedz jau sākotnēji piešķirtā atbalsta ekvivalenta apmēru. Tādā veidā netiek ietekmētas ne kumulācijas, ne radīts risks, ka tiktu pārsniegtas intensitātēs, kā arī pēc būtības klientam netiek piešķirts lielāks atbalsts.

Līdz ar to Noteikumu projekta 35.1. apakšpunkts nosaka iespēju pagarināt termiņu, ja šāds termiņa pagarinājums nerada sākotnēji piešķirtā valsts atbalsta summas un intensitātes pārsniegumu, nodrošinot Komisijas regulas Nr. 651/2014 5. pantā vai Komisijas regulas Nr. 1407/2013 4. pantā noteiktos atbalsta pārredzamības nosacījumus, t.i., netiek piešķirts jauns atbalsts.

Pirms tiek piešķirts aizdevuma termiņa pagarinājums, tiek pārbaudīts, vai šādu izmaiņu rezultātā netiek pārsniegts sākotnēji piešķirtā atbalsta apmērs un intensitāte, līdz ar to ne visiem projektiem termiņa pagarinājums būs praktiski iespējams saskaņā ar Noteikumu projekta 35.1. apakšpunktu. 

(6) Atbalstāmās darbības
1.2.1.2.i.1. pasākumam pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 80 586 000 euro, kas ir sadalīts sīkākās vienībās, nosakot noteiktu finansējuma apmēru noteikto darbību īstenošanai. Līdz ar to ir noteikts finansējums 30 586 000 euro apmērā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai nedzīvojamās ēkās vai noliktavās, savukārt 50 000 000 euro apmērā atbalstam atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai.

Atbalstu var izmantot izmaksām, kas saistītas ar energoefektivitātes paaugstināšanu vai atjaunojamo energoresursu ieviešanu komersantu pašpatēriņam. Pasākumu īstenošana pieļaujama nedzīvojamās ēkās un noliktavās atbilstoši 2018. gada 12. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi".

Ja atbalsta saņēmējam ir īpašuma ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesības, vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, tad īpašuma nomas, lietojuma tiesības vai apbūves tiesību nostiprina zemesgrāmatā līdz pirmā pieprasījuma naudas līdzekļu izsniegšanai sabiedrībā "Altum". Atbilstoši Civillikuma 1129.¹ pantam apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā.
Lai būtu uzskatāms, ka tās ir ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesības, vai apbūves tiesība, līgumam jābūt noslēgtam ne mazāk kā uz pieciem gadiem (apbūves tiesību līguma gadījumā ne mazāk kā uz 10 gadiem).

Atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai
Atbalstu izmanto šādām papildu ieguldījumu izmaksām un tās iekļauj projekta attiecināmās izmaksās, ja tās nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni un veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību (attiecināms uz atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014 38. pantu) vai atbalstu, ko sniedz kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, izmanto:
1) būvdarbu veikšanai nedzīvojamās ēkas un noliktavas norobežojošajās konstrukcijās;
2) nedzīvojamās ēkas, noliktavas un ražošanas teritorijas inženiersistēmu atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei, tai skaitā pieslēguma izveidošanai centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveidei;
3) energoefektīvāku ražošanas iekārtu un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādei un uzstādīšanai, ja aizstāj esošās ražošanas iekārtas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtas;
4) sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskiem procesiem. Ieguldījumi atbalstāmi, ja iekārtu uzstādīšanas rezultātā tiek iegūts enerģijas ietaupījums. Samērā daudzi tehnoloģiskie procesi apstrādes rūpniecībā Latvijā ir ar ievērojamiem sekundārajiem energoresursiem, ko šobrīd izsviež apkārtējā vidē karstu dūmgāžu, dzesēšanas plūsmu u.c. veidā, ko lietderīgi atgūt lietderīgai izmantošanai, jūtami paaugstinot energoefektivitāti un produkcijas konkurētspēju tirgū;
5) energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanai;
6) iekšējo un ārējo individuālo un lokālo siltumtīklu un aukstumapgādes sistēmu pārbūves izmaksas, kas ietver atbalstu gan tīklu (tajā skaitā centralizēto siltumapgādes tīklu pārbūvi), gan to elementu, piemēram, ūdens siltumtīklu piebarošanas tvertņu energoefektivitātes uzlabošanai (piemēram, siltumizolācijas un apšuvuma atjaunošanai);
7) autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas;
8) būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksas;
9) citiem pasākumiem, ja tie ir nepieciešami energoefektivitātes paaugstināšanai vienlaikus ar šo noteikumu vienu vai vairākiem augstāk minētajiem pasākumiem. Tie ir pasākumi ko paredzējis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā vai uzņēmumi, kas akreditēti veikt uzņēmumu energoauditu.

Papildus vēršam uzmanību, ka būvuzraudzība tiek veikta, ja projekta ietvaros tiek veikti būvdarbi. Būvuzraudzību veic atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 120. punktā noteiktiem gadījumiem.

Savukārt saskaņā ar vispārīgiem būvnoteikumiem, autoruzraudzību veic šādos gadījumos:
1) valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, otrās un trešās grupas ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas un palīgēkas) pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā atbilstoši teritorijas plānojumam;
2) trešās grupas jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja;
3) otrās grupas būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja;
4) būvēm, kurām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums.
Piemēram, trešās grupas būvēm - ražošanas ēkām ar kopējo platību lielāku par 2000 m², ja ir izsniegta būvatļauja, nepieciešams veikt arī autoruzraudzību (Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 105.2. apakšpunkts.

Noteikumu projektā tiek paredzēts atbalsts ražošanas iekārtu un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādei, ja aizstāj esošās ražošanas iekārtas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtas. Ar ražošanas iekārtām tiek definētas īpaša lietojuma nolūkā savienoto detaļu vai sastāvdaļu, no kurām vismaz viena kustas, kopums, kas aprīkots ar tādu piedziņas sistēmu, kurā netiek tieši pielietots cilvēka vai dzīvnieka spēks un kas atsevišķi piedalās darba priekšmeta ražošanā, lai pārveidotu darba priekšmeta (vielas, materiāla, izstrādājuma) īpašības. Ražošanas procesus nodrošinošā blakusprocesa iekārta – īpaša lietojuma nolūkā savienoto detaļu vai sastāvdaļu, no kurām vismaz viena kustas, kopums, kas aprīkots ar tādu piedziņas sistēmu, kurā netiek tieši pielietots cilvēka vai dzīvnieka spēks un kas atsevišķi nepiedalās darba priekšmeta ražošanā, lai pārveidotu darba priekšmeta (vielas, materiāla, izstrādājuma) īpašības un papildina ražošanas iekārtu. No iepriekšminētā izriet, ka ražošanas iekārta ir atsevišķa darba mašīna, kuras darbības rezultātā rodas jauns produkts/ starpprodukts, savukārt, blakusprocesa iekārtas vai palīgiekārtas ir atsevišķas iekārtas, ar kurām papildina darba mašīnas un kuru darbības rezultātā netiek radīts produkts/ starpprodukts. Definīcijas definētas saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumu Nr. 195 “Mašīnu drošības noteikumi” 3. punktu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija direktīvu 2006/42/EK par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (pārstrādāšana), kur vārds “Machinery” ir tieši saprotams kā “Ražošanas iekārta” (skatīt https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32006L0042&from=EN).

Ņemot vērā, ka sabiedrība "Altum" individuāliem komersantiem, mikrouzņēmumiem, maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, valsts un pašvaldības komercsabiedrībām piedāvā saņemt grantu energoaudita veikšanai, izpētei un atbilstošai dokumentācijai, kas ļauj veikt investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes uzlabojumiem, 1.2.1.2.i.1. pasākuma ietvaros ēkas energosertifikāta, energoaudita, pārskata par projekta energoresursu un finansiālā ietaupījuma aprēķinu sagatavošanas izmaksas tiek noteiktas kā izmaksas, kas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanās fonda. Nepieciešamo dokumentāciju iespējams sagatavot sabiedrības "Altum" grantu energoefektivitātes projektu izstrādes programmas ietvaros (skatīt https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/grants-energoefektivitates-projektu-izstradei/par-programmu/ ). Eiropas Investīciju Bankas programmā ELENA pieejams finansējums 2 250 000 euro apmērā, sniedzot atbalstu 85 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. ELENA atbalsta programmas ietvaros atbalsts tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādei, priekšizpētes veikšanai, kā arī energoaudita izstrādei.

Atbalsta tiek sniegts konkursa veidā, t.i. atbalsta programma tiek veidota, primāri sniedzot atbalstu komersantiem, kas nodrošinās lielāku primārās enerģijas samazinājumu. T.i, sākotnēji pirmos 7 mēnešus sabiedrība "Altum" pieņem pieteikumus, kas pēc projekta īstenošanas plāno sasniegt vismaz 40 % primārās enerģijas ietaupījumu. Pēc 7 mēnešiem var iesniegt pieteikumus tie komersanti, kas pēc projekta īstenošanas nodrošinātu 35 % apmērā primārās enerģijas ietaupījumu, savukārt pēc 10 mēnešiem no brīža, kad sabiedrība "Altum" pieņem pieteikumus atbalsta saņemšanai, tiek pieņemti pieteikumi no komersantiem, kas pēc projekta īstenošanas nodrošinātu primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā (ja vēl ir pieejams finansējums). Šādā veidā kā pirmie tiktu atbalstīti komersanti, kas pēc projekta īstenošanas nodrošinātu lielāko primārās enerģijas ietaupījumu. Sabiedrība "Altum" projektus vērtētu un savstarpējos līgumus slēgtu pieteikumu iesniegšanas kārtībā.

Papildus atbalsta saņēmējam jānodrošina šādu kritēriju izpilde:
1) uz katriem kapitāla atlaides  2 500 euro sasniegts SEG samazinājums gadā – 1 CO₂ ekvivalenta tonnas, vai; 
2) uz katriem kapitāla atlaides  5 000 euro sasniegts primārās enerģijas ietaupījums – 1 MWh/gadā.
Iekārtu nomaiņu gadījumā jānodrošina 25 % primārās enerģijas ietaupījums to vērtējot pret iekārtu, kas tiek nomainīta vai ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošajā blakusprocesā.

Sabiedrība "Altum" projektus vērtētu un savstarpējos līgumus slēgtu pieteikumu iesniegšanas kārtībā.

1.2.1.2.i.1. pasākuma ietvaros primāri valsts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem tiek sniegts kā de minimis atbalsts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, ja komersantam ir pieejams de minimis limits vismaz atbalsta subsīdijas ekvivalenta apmērā.
Ja komersantam nav pieejams de minimis limits vismaz atbalsta subsīdijas ekvivalenta apmērā, atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 38.panta vai 41. panta prasībām.

Regulas Nr.651/2014 38. pants, t.sk. šī panta 3. punkts un tā apakšpunkti norāda uz divām dažādām metodēm, kā būtu aprēķināmas projekta attiecināmās izmaksas:
1) "a" apakšpunkts nosaka: “ja izmaksas saistībā ar energoefektivitātes ieguldījumiem var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, šīs ar energoefektivitāti saistītās izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām”. Līdz ar to par attiecināmām tiek uzskatītas pilnīgi visas ieguldījumu izmaksas;
2) "c" apakšpunkts nosaka: “visos pārējos gadījumos izmaksas saistībā ar energoefektivitātes ieguldījumiem nosaka, salīdzinot ar līdzīgu, mazāk energoefektīvu ieguldījumu, kāda īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta. Attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar energoefektivitāti saistītās izmaksas”. Tādējādi projektos daļai no investīcijām atbalsta apjoma noteikšanai būs jāaprēķina starpība starp hipotētisko ieguldījumu bez 1.2.1.2.i.1. pasākuma atbalsta un to, kas plānots ar 1.2.1.2.i.1. pasākuma atbalstu un ir energoefektīvāks, projekta attiecināmo izmaksu summā iekļaujot tikai starpību starp abiem ieguldījumiem.

Komisijas Regulas Nr. 651/2014 38.panta 3. punkta "a" apakšpunkts tiek piemērots šādās situācijās:
1) ieguldījumi tiktu veikti arī bez 1.2.1.2.i.1. pasākuma atbalsta un no kopējiem ieguldījumiem ir iespējams izdalīt tās izmaksas, kas vērstas tieši uz energoefektivitātes paaugstināšanu, piemēram, tiek remontēts ražošanas ēkas jumts, t.sk. veikti jumta siltināšanas darbi. No kopējām jumta remontdarbu izmaksām atbilstoši darbu tāmei var precīzi izdalīt tieši ar energoefektivitāti saistītās izmaksas, piemēram, jumta siltināšanai paredzētās vates un tās uzklāšanas izmaksas, un šīs izdalītās izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām projekta ietvaros;

2) ieguldījumi bez 1.2.1.2.i.1. pasākuma atbalsta netiktu veikti, t.i., to vienīgais mērķis ir energoefektivitātes paaugstināšana, tādējādi projektā plānotais ieguldījums ir vienāds ar kopējo ieguldījumu. Piemēram, ēka joprojām ir sekmīgi ekspluatējama bez papildu ieguldījumiem, un visi ar 1.2.1.2.i.1. pasākuma atbalstu projektā plānotie ieguldījumi, piemēram, ražošanas ēkā vērsti uz energoefektivitātes paaugstināšanu (logu nomaiņa, ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšana u.tml.) un komersants norāda, ka bez 1.2.1.2.i.1. pasākuma atbalsta tos nebūtu veicis. Šajā situācijā attiecināmās izmaksas ir konkrēto ieguldījumu izmaksas pilnā apmērā, piemēram, logu nomaiņa, ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšana un ar tām saistītās izmaksas – būvlaukuma teritorijas sakārtošana u.tml., jo tās rodas tikai projektā plānoto, uz energoefektivitātes paaugstināšanu vērsto ieguldījumu dēļ.

Komisijas Regulas Nr. 651/2014 38.panta 3. punkta "c" apakšpunkts tiek piemērots šādās situācijās:
1) ieguldījumi tiktu veikti arī bez 1.2.1.2.i.1. pasākuma atbalsta, taču no tiem nav iespējams izdalīt tās izmaksas, kas vērstas tieši uz energoefektivitātes paaugstināšanu, piemēram,
- komersanta rīcībā ir nolietota ražošanas iekārta, ko plānots aizstāt ar jaunu, energoefektīvāku ražošanas iekārtu. Plānotās ražošanas iekārtas cenā nav iespējams atsevišķi nodalīt daļu, kuras mērķis ir paaugstināt iekārtas energoefektivitāti, no daļas, kas paredzēta iekārtu atjaunošanai turpmāka ražošanas procesa nodrošināšanai, jo nolietota iekārta jebkurā gadījumā būtu jāaizstāj. Tādēļ attiecināmo izmaksu aprēķinā ir jānosaka hipotētisko ieguldījumu izmaksas (iekārtām, kas tiktu iegādātas, vai būvlaukuma sakārtošanas izmaksām, kas rastos situācijā bez projekta) un projektā plānotos ieguldījumus. Attiecināmās izmaksas jāpieņem kā starpība starp hipotētiskajiem ieguldījumiem un plānotajiem ieguldījumiem 1.2.1.2.i.1. pasākuma ietvaros.
Aprēķina piemērs:
482 620,00 ­– 192 604,70 = 290 015,30 euro (starpība starp energoefektīvāku projekta ieguldījumu izmaksām un hipotētiskajiem ieguldījumiem = attiecināmās izmaksas).

Atbilstoša pieeja tiek piemērota arī tad, ja uzņēmums plāno pirmā situācijā raksturotos ieguldījumus (jumta remontdarbus, t.sk. jumta siltināšanu) un to dēļ rodas saistītās izmaksas, piemēram, būvlaukuma teritorijas sakārtošana. No kopējām būvdarbu tāmē plānotajām izmaksām būvlaukuma teritorijas sakārtošanai nav iespējams izdalīt daļu, kas vērsta tieši uz energoefektivitātes paaugstināšanas ieguldījumiem (jumta siltināšanas darbiem), no daļas, kas vērsta uz pārējiem ieguldījumiem – pārējiem jumta remontdarbiem. Tādēļ attiecināmo izmaksu aprēķinā ir jānosaka references izmaksas, un attiecināmās izmaksas projekta ietvaros ir plānoto izmaksu un references izmaksu starpība.
Aprēķina piemērs, pieņemot, ka ar jumta remontdarbiem saistītās izmaksas (būvlaukuma teritorijas sakārtošana) sastāda 24 600,00 euro:
24 600,00 – 10 000,00 =  14 600,00 euro (starpība starp energoefektīvāku projekta ieguldījumu izmaksām un references izmaksām, t.i., projektā plānotajām būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksām un izmaksām situācijā, kad tiktu veikti tikai jumta remontdarbi = attiecināmās izmaksas).

- iekārtas nomaiņas dēļ rodas saistītās izmaksas – iekšējo siltumtīklu, kas nepieciešami iekārtas energoefektivitātes nodrošināšanai, pārbūves izmaksas. Siltumtīklu pārbūvei nav iespējams noteikt references – mazāk energoefektīvu ieguldījumu – izmaksas un nav iespējams no kopējām izmaksām izdalīt daļu, kas vērsta tieši uz saistītās iekārtas energoefektivitāti paaugstinošo daļu. Tādēļ attiecināmo izmaksu aprēķinā tiek piemērota tā pati proporcija, kas ieguldījumiem, ar ko siltumtīklu pārbūve ir saistīta.
Aprēķina piemērs:
290 015,30 / 482 620,00 * 100 % = 60,09 % (iekārtas attiecināmo izmaksu proporcija pret kopējās iekārtas ieguldījumu izmaksās);
55 300,00 * 60,09 % = 33 229,77 euro (siltumtīklu pārbūves attiecināmās izmaksas, tieši uz energoefektivitātes paaugstināšanu vērstās izmaksas no kopējām siltumtīklu pārbūves izmaksām).

Atbalstam atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai pieejams Atveseļošanas fonda finansējums 50 000 000 euro apmērā.

Atbalstu izmanto papildu ieguldījumu izmaksām un tās iekļauj projekta attiecināmās izmaksās, kas komersantam nepieciešamas, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem (attiecināms uz atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014 41. pantu) vai atbalstu, ko sniedz kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, izmanto:
1) saules enerģiju izmantojošo elektroenerģiju ražojošo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana;
2) vēja enerģiju izmantojošo elektroenerģiju ražojošo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana;
3) sistēmas pieslēguma ierīkošanas vai pārbūves izmaksas, kas nepieciešamas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai elektroenerģijas sistēmai un ar sistēmas operatora atļaujas elektrostacijas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu saņemšanu saistītās izmaksas (ja attiecināms);
4) atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana, tajā skaitā siltumsūkņu (gaiss, ūdens, zeme) un biomasas tehnoloģiju ieviešana (tai skaitā gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu iegāde un uzstādīšana) ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. panta 2. un 3. punktā noteiktos ierobežojumus;
5) citu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana;
6) ar iekārtu uzstādīšanu saistītās būvniecības izmaksas.

Lai apdzīvotās vietās netiktu pasliktināta esošā gaisa kvalitāte Noteikumu projekts paredz, ka, ja projekts tiek realizēts valstspilsētās, atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiek sniegts šādā prioritārā kārtībā:
1) pieslēguma izveidošana centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide;
2) ne-emisiju AER tehnoloģiju uzstādīšana;
3) biomasas apkures katlu uzstādīšana, kas atbilst Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regulas (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem, prasībām, tai skaitā pieļaujamām gaisu piesārņojošo vielu emisijām.

Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā vai energoauditors sagatavo siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējumu, ņemot vērā tehniskās iespējas, juridiskos šķēršļus un ekonomisko pamatotību ieviest izvēlēto risinājumu. Siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējums ir skaidrojošs apraksts, kas tiek iekļauts projekta energoresursu un finansiālā ietaupījuma aprēķinā.
Izvērtējuma sagatavošanā tiek:
1) izvērtētas tehniskās iespējas pieslēgties primāri pie centralizētās siltumapgādes sistēmas. Ja tas tehniski nav iespējams, tad sekundāri – uzstādīt siltumsūkņus vai citas ne-emisiju AER tehnoloģijas un tikai kā beidzamais risinājums tiek izskatīts - biomasas apkures katlu uzstādīšana. Tehnisko iespēju izvērtēšanā tiek ņemta vērā arī ražošanas procesu specifika;
2) izvērtēta ekonomiskā pamatotība - vērtējot konkrētā risinājuma potenciālās ieviešanas, kā arī lietošanas izmaksas, par ekonomiski nepamatotu risinājumu uzskatāms tāds risinājums, kas ir vismaz par 20 % dārgāks par citu iespējamo variantu;
3) izvērtēti juridiskie šķēršļi konkrētā risinājuma ieviešanai.

Ja tiek iegādāta un uzstādīta atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde, kas aizstāj kādu esošu iekārtu, panākot enerģijas ietaupījumu, atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punktu. Savukārt, ja tiek uzstādītas jaunas atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas iekārtas, kas neaizstāj esošās iekārtas, atbalstu šo izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. pantu 6. punktu. Ir noteikts, ka pēc tehnoloģiju ieviešanas, saražotā elektroenerģija jāizmanto atbalsta saņēmēja pašpatēriņam. Par pašpatēriņu uzskatām vismaz 80 % no saražotās enerģijas izmantošana pašpatēriņam gada griezumā attiecīgajā sistēmas pieslēgumā. Atbalsta programma ir paredzēta enerģijas ražošanas atbalstīšanai komersantiem pašpatēriņa vajadzībām, lai iespēju robežās mazinātu komersantu izmaksas par energoresursiem.

Savukārt komersantam īstenojot projektu jānodrošina:
1) uz katriem kapitāla atlaides 5 600 euro ir sasniegts siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums gadā – 1 CO₂ ekvivalenta tonnas; 
2) uz katriem kapitāla atlaides 500 euro ir uzstādīta atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jauda – 1 KW;
3) biomasas tehnoloģiju ieviešanas gadījumā projekts atbilst noteikumiem par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās enerģijas kritērijiem;
4) tiek veikta objektā saražotā un patērētā elektroenerģijas un siltumenerģijas apjoma precīza datu uzskaite.

Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem (attiecināms uz atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014 41. pantu):
1) ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, attiecināmās izmaksas ir šīs ar atjaunojamo energoresursu enerģiju saistītās izmaksas;
2) ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem var noteikt, salīdzinot ar līdzīgu, videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta, attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar atjaunojamo resursu enerģiju saistītās izmaksas, piemēram ar līdzīgām videi mazāk draudzīgām investīcijām tiek saprastas investīcijas, kas saistītas ar enerģijas ražošanu no tradicionālajiem avotiem (piemēram, fosilā kurināmā).

Ņemot vērā augstāk minētās situācijās, kā tiek noteiktas attiecināmās izmaksas, piemēram, Komisijas Regulas Nr. 651/2014 38.panta 3. punkta "c" apakšpunkta un 41. panta 6. punkta "b" apakšpunkta gadījumā, projekta attiecināmo izmaksu summā iekļaujot tikai starpību starp hipotētisko ieguldījumu bez 1.2.1.2.i.1. pasākuma atbalsta un to, kas plānots ar 1.2.1.2.i.1. pasākuma atbalstu, daļa no projekta izmaksām būs kā attiecināmās, bet daļa kā izmaksas, kas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanās fonda (piemēram, ražošanas iekārtu gadījumā). Līdz ar to 1.2.1.2.i.1. pasākuma ietvaros paredzamas izmaksas, kas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanās fonda, kas tiks atspoguļotas projekta ietvaros un, kas tiks finansētas no atbalsta saņēmēja paša līdzekļiem vai piesaistot citu finansētāju.

(7) Atbalsta piešķiršanas nosacījumi
Sākotnēji komersants piesakās sabiedrības "Altum" aizdevumam un kapitāla atlaidei. Atbalsta saņēmējs sabiedrībā "Altum" iesniedz informāciju par iepriekš saņemto atbalstu ieguldījumu projektiem un saņemto de minimis atbalstu. Jau sākotnēji sagatavojot projekta energoresursu un finansiālā ietaupījuma aprēķinu (atbilstoši sabiedrības "Altum" nolikumam), atbalsta saņēmējs savlaicīgi identificē nepieciešamos veicamos pasākumus ēkā un to īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmēru.

Pēc atbalsta saņēmēja projekta ietvaros veikto darbību īstenošanas, sabiedrība "Altum" pieņem lēmumu par kapitāla atlaides attiecināšanu, ņemot vērā maksimālo kapitāla atlaides apjomu un faktisko veikto projekta attiecināmo izmaksu apjomu, un pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem un pārskatu par pasākuma ietvaros sasniegtajiem rādītājiem un informāciju par veiktajiem darbiem. 

Ja tiek īstenoti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, komersants ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā pēc projekta pabeigšanas iesniedzis pārskatu par projekta ietvaros sasniegtajiem rādītājiem. Sabiedrības "Altum" aizdevumam vai paralēlam aizdevumam kapitāla atlaidi piemēro, ja komersants izmantojis aizdevumu vai paralēlo aizdevumu noteiktajam mērķim un īstenojis projektu, saskaņā ar pieteikumā norādīto informāciju par projektu, kā arī ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā pēc projekta pabeigšanas iesniedzis pārskatu par projekta ietvaros sasniegtajiem rādītājiem.

Ja tiek īstenoti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi kompleksi kopā ar AER tehnoloģiju uzstādīšanu, un jau sagatavojot aizdevuma pieteikumu iespējams novērtēt pašpatēriņa apjomu (pieejams pēdējo 12 mēnešu enerģijas patēriņš), komersants ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā pēc projekta pabeigšanas iesniedz pārskatu par projekta ietvaros sasniegtajiem rādītājiem.

Ja tiek uzstādītas AER tehnoloģijas un 80 % pašpatēriņš tiek vērtēts gadu pēc šo tehnoloģiju uzstādīšanas, komersants ne vēlāk kā 14 mēnešu laikā pēc projekta pabeigšanas iesniedz pārskatu par projekta ietvaros sasniegtajiem rādītājiem.

Sabiedrības "Altum" aizdevumam vai paralēlam aizdevumam kapitāla atlaidi piemēro, ja komersants izmantojis aizdevumu vai paralēlo aizdevumu noteiktajam mērķim un īstenojis projektu, saskaņā ar pieteikumā norādīto informāciju par projektu, kā arī pēc komersanta pārskata par sasniegtajiem rādītājiem saņemšanas.

(8) Atbalsta sniegšana saistībā ar ES regulējumu
Primāri atbalstu sniedz kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, ja komersantam ir pieejams de minimis limits vismaz atbalsta subsīdijas ekvivalenta apmērā. Tomēr, lai nodrošinātu zināmu elastību, gadījumos, ja komersantam nav iespēja saņemt sabiedrības "Altum" aizdevumu saskaņā ar šo regulējumu (ja komersants pārsniedzis tajā noteiktos limitus), tad ir iespējams atbalstu sniegt saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014

Tāpat, ja komersantam nepieciešams PVN finansējums, vai, ja komersants ir saņēmis aizdevumu (de minimis), taču vēlāk iesniedz sabiedrībā "Altum" pieprasījumu pēc aizdevuma pagarinājuma, tad atsevišķos gadījumos aizdevuma pagarinājums ir iespējams tikai saskaņā ar Komisijas regulu Nr.1407/2013 kā jauns atbalsts. 

Jāņem vērā, ka arī kapitāla atlaide var netikt piešķirta, ja tās apmērs pārsniedz Komisijas regulas Nr.1407/2013 noteiktos limitus vai maksimālās atbalsta intensitātes saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014 , tātad, ja komersants sasniedz maksimālo atbalsta apmēru jau ar aizdevuma saņemšanu, tad viņam vairs nebūs iespēju saņemt kapitāla atlaidi. 

(9) PVN finansēšana
No Atveseļošanās fonda nav attiecināmas PVN izmaksas, taču projektu īstenotājiem nepieciešams finansējums, lai segtu PVN. Ja komersantam būs nepieciešams PVN finansējums, sabiedrība "Altum" var izvērtēt tā piešķiršanu šīs programmas ietvaros, taču to finansēšanā netiks izmantots ANM resursu pamatpiešķīrums. PVN finansēšanai tiks izmantots sabiedrības "Altum" aizņemtais finansējums, pašu finansējums un ANM atmaksas (klientu maksājumi no aizdevumiem - % maksājumi un pamatsummas atmaksas) un tādā gadījumā tas tiks izsniegts kā atsevišķs aizdevums. 

Atbalsta intensitāte summējas kopā par aizdevumu PVN finansēšanai, aizdevumu vai paralēlo aizdevumu projekta īstenošanai un kapitāla atlaides subsīdijas ekvivalentu, kas kopā nedrīkst pārsniegt Noteikumu projektā noteikto maksimālo intensitāti un de minimis limita apmēru.

(10) Dubultfinansējuma riska mazināšana
Lai novērstu pārkompensācijas riskus, tiks ievēroti Eiropas Komisijas 2015. gada 9. jūnija lēmumā Nr. SA.36904 (2014/N) “LHZB attīstības (programmu) daļa un Latvijas vienotās attīstības finanšu institūcijas izveide” norādītais. Tāpat, Ekonomikas ministrija un sabiedrība "Altum" veiks darbības, lai atbalsta programmas ieviešanas laikā novērstu interešu konfliktu, korupciju un krāpšanu.

(11) Informācijas un publicitātes pasākumi
Komersantam jānodrošina projekta informācijas un publicitātes pasākumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām, un tas tiek noteikts aizdevuma līgumā, ko komersants slēdz ar sabiedrību "Altum". 

(12) Ekonomikas ministrijas un sabiedrības "Altum" sadarbība
Ekonomikas ministrija ar sabiedrību "Altum" slēgs savstarpēju līgumu par sadarbību un 1.2.1.2.i.1. pasākuma ieviešanas koordinēšanu – par finansējuma izlietošanu, ieviešanu, uzraudzības funkciju veikšanu un piešķiršanas kārtību, kā arī par savstarpēju informācijas apmaiņu, t.sk. atrunājot termiņus datu ievadei Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.

1.2.1.2.i.1. pasākuma finansējums tiks izmantots aizdevumu un paralēlo aizdevumu finansēšanai, kā arī sabiedrības "Altum" sagaidāmo kredītriska zaudējumu segšanai (tiek izmantots pirmo zaudējumu segšanai no neatgūtajiem aizdevumiem) un kapitāla atlaides segšanai. Turpmākos zaudējumus, kas pārsniedz pirmo zaudējumu apmēru, kas ir noteikts procentuāli no kopējās izsniegto paralēlo aizdevumu summas, pamatojoties uz programmas rādītāju novērtējumu atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta trešajai daļai, sedz no sabiedrības "Altum" pašu finansējuma, t.i. attiecinātā pašu kapitāla un aizdevuma ieņēmumiem, kas veidojas no klientu maksājumiem. Sabiedrībai "Altum" ir tiesības atteikties no turpmākās aizdevumu piešķiršanas, ja faktiskie un prognozētie zaudējumi pārsniedz pieejamo publisko finansējumu zaudējumu segšanai.

Lai novērstu pārkompensācijas riskus tiks ievēroti Eiropas Komisijas 2015. gada 9. jūnija lēmumā Nr. SA.36904 (2014/N) "LHZB attīstības (programmu) daļa un Latvijas vienotās attīstības finanšu institūcijas izveide" (turpmāk - EK lēmums Nr. SA.36904) norādītais.

Jānorāda, ka ANM finansējums tiks ieguldīts ilgtermiņa saistībās, tāpēc EK lēmumā SA.36904 24. un 121. punktā noteiktie pamatkapitāla un rezerves kapitāla maksimālās summas limiti netiks pārsniegti. 

Līgumā, kas tiks slēgts starp Ekonomikas ministriju un sabiedrību "Altum", tiek definēta detalizēta avansa un noslēguma maksājuma izmaksas kārtība, un tiek paredzēts, ka avansa izmaksai būs šāda kārtība:
1) pirmo avansa maksājumu sabiedrība "Altum" var saņemt 2022. gadā 30 % apmērā no 1.2.1.2.i.1. pasākumam  pieejamā ANM finansējuma, t.i.  2022. gadā avansa maksājums 24 175 800 euro apmērā ;
2) otro avansu sabiedrība "Altum" var pieprasīt 30 % apmērā, ja ir pieņemti lēmumi par atbalsta piešķiršanu 70% apmērā no pirmā avansa (provizoriski 2023. gadā); 
3) noslēguma maksājumu sabiedrība "Altum" var pieprasīt, ja ir pieņemti lēmumi par atbalsta piešķiršanu 100% apmērā no pirmā avansa un 70% apmērā no otrā avansa (provizoriski 2024. gadā). 

Avansa maksājumu kārtību nevar tiešā veidā sasaistīt ar 1.2.1.2.i.1. pasākuma atskaites punktiem un mērķiem, jo Noteikumu projekta izstrādes brīdī nav iespējams prognozēt, kāds būs komersantu iesniegto projektu lielums un kopējā aktivitāte. Ņemot vērā, ka investīcijas ieviešanā laicīga mērķu un uzraudzības rādītāju sasniegšana ir kritiski svarīga ANM plāna izpildīšanai, nedrīkst radīt apstākļus situācijai, ka 1.2.1.2.i.1. pasākuma īstenošanā izveidojas finansējuma pārrāvums un kādā brīdī nav iespēja izsniegt aizdevumus. 

Ekonomikas ministrija veic augstāk minēto avansa maksājumu izmaksas nosacījumu izvērtējumu saskaņā ar noslēgto līgumu ar sabiedrību "Altum" un apliecina to atbilstību Noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem.

Šī līguma ietvaros Ekonomikas ministrijai tiks nodrošināta piekļuve izdevumu un rādītāju sasniegšanas pamatojošajai dokumentācijai. Tāpat, līgumā starp Ekonomikas ministriju un sabiedrību "Altum" tiks noteikts:
 - sabiedrības "Altum" pārvaldības maksas slieksnis. Sabiedrības “Altum” pārvaldības maksu šīs programmas ietvaros nav plānots segt no ANM finansējuma, bet gan no klientu maksājumiem (t.i., atmaksām);
- nosacījums, ka gan sabiedrībai "Altum", gan komersantiem, kas saņem sabiedrības "Altum" atbalstu, jānodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā no noteikumu spēkā stāšanās iesniegs kopsavilkuma informāciju Eiropas Komisijā, izmantojot SANI2 sistēmu.

(13) Datu ievade Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā
Sabiedrība "Altum" ir atbildīga par informācijas un saistošo datu ievadi Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS), kas ir Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) administrēta sistēma. Līgumā, kas tiks slēgts starp Ekonomikas ministriju un sabiedrību "Altum" par 1.2.1.2.i.1. pasākuma īstenošanu, tiks noteikts:
1) informācijas ievades apjoms, t.sk. vai nepieciešams uzkrāt datus par atbalstu saņēmušiem komersantiem;
2) datu ievades regularitāte, kas ir nepieciešama, lai uzraudzītu ANM plāna ieviešanas progresu un nodrošinātu datu pieejamību un to apstrādi atbilstoši ANM plāna īstenošanas uzraudzības kārtībā noteiktajam;
3) atbildības sadalījums starp CFLA, Ekonomikas ministriju un sabiedrību "Altum" datu ievadē. EM un CFLA vienojas par atbildības sadalījumu datu ievadē, nepieciešamības gadījumā slēdzot starpresoru vienošanās par sadarbību datu ievadē KPVIS;
4) nepieciešamo pamatojošo dokumentu par 1.2.1.2.i.1. pasākuma starpposma mērķu un mērķu sasniegšanu augšupielādes apjomu un regularitāti KPVIS.

Kad būs pieejama informācija par konkrētiem iespējamajiem datu laukiem un to apjomu, informācija par to tiks iekļauta līgumā starp EM un sabiedrību "Altum". līdz KPVIS funkcionalitātes nodrošināšanai, visa nepieciešamā informācija jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un jāiesniedz Ekonomikas ministrijai 

Lai pārliecinātos par atskaites punktu un mērķu sasniegšanas un izmaksu pamatotību, Ekonomikas ministrija izlases kārtībā veiks pārbaudes par sabiedrības "Altum" izsniegtajiem aizdevumiem un pārbaudīs izmantotā finansējuma atbilstību Noteikumu projektā noteiktajām prasībām.

Sabiedrībai "Altum" ir jāsniedz ikgadējais ziņojums Būvniecības valsts kontroles birojam par energoefektivitātes mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam.

(14) Atbalsta programmas ieviešanas termiņi
Atbalsta programmas ieviešanas termiņš ir 2026. gada 30. jūnijs, taču sabiedrība "Altum" lēmumu par atbalsta piešķiršanu var pieņemt līdz 2025. gada 31. decembrim, pie nosacījuma, ka attiecīgi tiek pagarinātas valsts atbalsta regulas.

Atbalsta programmas ietvaros, saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. un 41. pantu var piešķirt līdz 2024. gada 30. jūnijam, jo tas ir šobrīd noteiktais Komisijas regulas Nr.651/2014 darbības laiks. Tiek pieņemts, ka Komisijas regula Nr. 651/2014 varētu tikt pagarināta līdz 2027. gadam (veicot grozījumus vai pagarinot tās darbības laiku), tādējādi neierobežojot 1.2.1.2.i.1. pasākuma ieviešanas termiņu.

Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības laiks šobrīd ir noteikts 2023. gada 31. decembris, taču tajā ir paredzēts sešu mēnešu pielāgošanās laiks, kas dod iespēju pieņemt lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu līdz 2024. gada 30. jūnijam. Taču arī attiecībā uz Komisijas regulu Nr.1407/2013 tiek pieņemts, ka tās darbības laiks varētu tikt pagarināts, tādējādi neierobežojot 1.2.1.2.i.1. pasākuma ieviešanas termiņu, taču, kamēr tas nav noticis, Noteikumu projekts ir veidots, balstoties uz zināmo Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības laiku.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, juridiskās skaidrības dēļ esošā MK noteikumu redakcija ir formulēta tā, lai, ja tiek veikti grozījumi attiecībā uz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 un Komisijas regulas Nr.651/2014 darbības termiņiem, tie iekļautos 1.2.1.2.i.1. pasākuma ieviešanas termiņā, bet nepārsniegtu to (skatīt Noteikumu projekta sadaļu "Noslēguma jautājumi"). Tai pašā laikā Noteikumu redakcija paredz, ka lēmumam par atbalsta piešķiršanu jābūt pieņemtam līdz regulu darbības termiņa beigām, ja notiek citas izmaiņas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 un Komisijas regulas Nr.651/2014 darbības termiņos. Vienlaikus norādām, ka, ja tiks veiktas kādas citas izmaiņas Komisijas regulā Nr. 1407/2013 un Komisijas regulā Nr. 651/2014, kuri skars šo Noteikumu projekta īstenošanu, tad tiks veikti atbilstoši grozījumi arī šajos noteikumos, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajam regulējumam. 

(15) Pieeja datiem valsts informācijas sistēmās
Noteikumu projekts paredz, ka sabiedrībai "Altum" ir tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams investīcijas īstenošanai un atbalsta sniegšanai komersantiem šo noteikumu ietvaros, tostarp atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regulai (ES) Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu. Lai arī parasti attiecīgs nosacījums ir nosakāms augstāka spēka normatīvajā aktā, ANM gadījumā nav likuma, tāpēc kā piemērots normatīvais akts, kurā noteikt šīs tiesības, ir Noteikumu projekts.
Sabiedrībai "Altum" kā finansējuma saņēmējam ir pienākums piešķirt un nodrošināt programmas finansējuma ieguldījumu tālāk gala saņēmējiem. Veicot pārbaudes ir nepieciešams gūt pārliecību par virkni nosacījumu atbilstību,  izmantojot valsts informācijas sistēmas par gala saņēmēju, tā juridisko statusu, finanšu informāciju, datu ticamību par personas datiem,  tā saistībām, u.t.t. Finansējuma saņēmējs šajās programmās veic līdzvērtīgu izvērtējumu kā citas ANM plāna ieviešanā iesaistītas institūcijas un ir atbildīgs par atbilstošu finansējuma piešķiršanu.
Izvērtēšana ir būtisks elements, lai nodrošinātu atbalsta saņemšanas noteikumiem atbilstošus projektus un novērstu neatbilstības riskus. Visiem finansējuma saņēmējiem, kuriem caur Ministru kabineta noteikumiem tiek uzdots pienākums piešķirt atbalstu, būtu jābūt vienādām iespējām un nosacījumiem izmantot valsts atbalsta sistēmas. Nebūtu pieļaujams, ka uzraugošās iestādes ir labāk informētas par projekta riskiem, kā Finansējuma saņēmējs, kuram pieeju attiecīgākajiem resursiem nav. 
Datubāzes, kuras izmanto sabiedrība "Altum":
1) Uzņēmumu reģistra pārziņā esošie reģistri - Uzņēmumu reģistrs/Komercreģistrs /Maksātnespējas reģistrs/ Laulības līgumu reģistrs. No tiem nepieciešamie dati - Subjekta pamata informācija, dalībnieki, amatpersonas, PLG; fiziskai persona - dalībnieks, amatpersona, PLG; statūti; Maksātnespējas reģistrs; Laulības līgumu reģistrs;
2) Zemesgramata.lv;
3) Kadastrs.lv;
4) PMLP datu bāze - Iedzīvotāju reģistrs; Nederīgo dokumentu reģistrs;  Deklarētā adrese; Laulības šķiršanas reģistrs; Mirušo personu pārbaude; Nerezidentu uzturēšanās atļauju informācija; Personas kodu maiņa; Personas koda atbilstība personai;
5) CSDD datu bāze;
6) Valsts ieņēmumu dienesta datu bāze un tās nepieciešamie dati - nodokļu parādu informācija; gada ienākumu deklarācija ar pielikumu par saimniecisko darbību (t.sk. atšifrējumi par ieņēmumiem/izdevumiem); Uzņēmumiem - gada pārskatu dati; Mikrouzņēmuma nodokļa deklarācija; Kontu reģistrs; Politiski nozīmīgas personas datu struktūras; Darbinieku skaits/kustība; Krīzes atbalsta pasākumu izmantošana – nodokļu brīvdienas, dīkstāves pabalsts (skaits, summas) u.c.; Uzņēmuma samaksātais atalgojums un sociālais iemaksas; Informācija par gada nolietojuma/ amortizācijas apmēru;
7) Sodu reģistrs.

Daļa datu sabiedrībai nav pieejama, piemēram:
 - Pieeja VID datu noliktavām tādā līmenī, kā tas tiks nodrošināts citām ANM programmu administrēšanā iesaistītām valsts institūcijām, piemēram, CFLA, Finanšu ministrijai, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iespēju sabiedrībai "Altum" īstenot programmu nosacījumu atbilstības pārbaudes projekta un klienta līmenī- interešu konfliktu pārbaudes, MVK statusa noteikšanai, finanšu rādītāju izvērtēšanai, rādītāju uzskaitei par uzņēmumu darbiniekiem pirms un pēc investīcijas;
 - Pieeja Arachne un Orbis datu bāzei tādā līmenī, kā tas tiks nodrošināts citām ANM programmu administrēšanā iesaistītām valsts institūcijām, piemēram, CFLA, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iespēju sabiedrībai "Altum" īstenot programmu nosacījumu atbilstības pārbaudes projekta un klienta līmenī.
Savukārt daļa datu, ko sabiedrība "Altum" izmanto ir pieejami, bet par maksu. Sabiedrība "Altum" nodrošinās, ka dati, kas saņemti bez maksas tiks izmantoti tikai tām programmām, kurās sabiedrības "Altum" bezmaksas pieejas tiesības ir paredzētas.

Lai sabiedrība "Altum" varētu izmantot tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams investīcijas īstenošanai un atbalsta sniegšanai komersantiem šo noteikumu ietvaros, ja nepieciešams jānoslēdz vienošanās ar attiecīgajiem valsts informāciju sistēmu turētājiem (iestādēm), t.sk., par nepieciešamo datu apjomu un pieejas veidu (saslēgums, lietotāja tiesības, informācijas pieprasījumi vai citādi), kā arī atsevišķos gadījumos var būt nepieciešami papildu grozījumi attiecībā uz normatīvo regulējumu, piemēram, MK noteikumiem, ar kuriem noteikts attiecīgo iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis, vai citiem tiesību aktiem, kuros noteikti ierobežojumi datu izmantošanai vai datu izmantošanai par maksu vai bez maksas.

(16) Biedrību un nodibinājumu iesaiste investīcijas ieviešanā
Ņemot vērā šī brīža starptautisko situāciju, primāri nepieciešams sniegt atbalstu eksporta veicināšanai un apstrādes rūpniecības komersantiem, kas veicinātu arī tautsaimniecības izaugsmi. Līdz ar to atbalsta programma veidota, lai primāri sniegtu atbalstu eksportējošām un augstas pievienotās vērtības nozarēm, tādēļ atbalsts biedrībām un nodibinājumiem netiek paredzēts.

(17) Investīcijas sasaiste un ietekme uz īstenojamo reformu
1.2.1.2.i.1. pasākums atbilst Eiropas Padomes ieteikumam “Par Latvijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020. gada stabilitātes programmu” Nr.(21) “Latvijas vides ilgtspēja ir atkarīga no sekmīgas virzības uz energoefektivitātes uzlabošanu, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas, īpaši attiecībā uz transportu un ēkām, un vides ilgtspējas apsvērumu integrēšanas ekonomikas nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē”.

(18) 1.2.1.2.i.1. pasākuma sasaiste ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem
1.2.1.2.i.1. pasākums dos iespēju uzņēmumiem uzlabot to enerģētisko neatkarību, izmantot videi draudzīgu enerģiju, samazināt ražošanas izmaksas kā arī attīstīt nākotnes klimata tehnoloģijas. Ieguldījumi uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā veicinās energoresursu racionālu izmantošanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju. Investīcijas tieši veicinās virzību ilgtspējīgas un videi draudzīgas uzņēmējdarbības attīstības virzienā. Investīcijas atjaunojamo energoresursu ieviešanā uzņēmumos veicinās uzņēmumu enerģētisko neatkarību, tādā veidā dodot ieguldījumu visas Eiropas Savienības noturībā un autonomijā. Investējot energoefektivitātes pasākumos, tiks veicināts atsevišķu uzņēmumu produktivitātes pieaugums, kas stiprinās to konkurētspēju un pozīciju starptautiskajās piegāžu ķēdēs.

(19) 1.2.1.2.i.1. pasākuma sasaiste ar Zaļo dimensiju
1.2.1.2.i.1. pasākuma visas investīciju programmas ietvaros atbalstāmās aktivitātes sniegs 100 % ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā:
1) atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešana, kuras ietvaros plānoti pasākumi saules, vēja, biomasas un citu AER iekārtu iegādei (pasākumi atbilst intervences kodiem 028 - Atjaunojamie energoresursi: vējš, 029 - Atjaunojamie energoresursi: saule, 030 bis - Atjaunojamie energoresursi: biomasa ar lieliem SEG ietaupījumiem) un tādējādi tiek uzskatīts par atbilstīgu attiecībā uz attiecīgo mērķi - mazināt SEG emisijas, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu;
2) energoefektivitātes pasākumi ēkās atbilst intervences kodam 024ter, kas paredz, ka vidējam ietaupījumam aktivitātē kopumā jābūt vismaz 30 %;
3) energoefektīvu iekārtu ieviešana atbilst intervences kodam 024ter, kas paredz, ka vidējam enerģijas ietaupījumam aktivitātē kopumā jābūt vismaz 30 %. Šo kritēriju plānots sasniegt vidēji projektiem kopumā, attiecīgi atsevišķi projekti var sasniegt zemāku energoietaupījumu un savukārt citi - salīdzinoši lielāku. 1.2.1.2.i.1. pasākuma nosacījumos tiek paredzēts, ka projekta ietvaros plānotais energoietaupījums nedrīkst būt zemāks par 25%. Energoietaupījums šī pasākuma ietvaros tiks noteikts, plānotās tehnoloģijas salīdzinot ar nomaināmajām tehnoloģijām vai arī pielīdzināmām alternatīvām tehnoloģijām.

ANM plāna 1. pielikuma “Principa Nenodarīt būtisku kaitējumu novērtējums” ietvertajā novērtējumā, lai nodrošinātu, ka atbalstāmās darbības nerada būtisku ietekmi uz vides mērķiem, komersanta līgumā tiks iekļauta informācija par būtiska kaitējuma nodarošo iniciatīvu neatbalstīšanu.

Tāpat arī, ņemot vērā, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. pielikumā “Principa Nenodarīt būtisku kaitējumu novērtējums” ietvertajā novērtējumā identificētās, plānotās rīcības 1.2.1.2.i.1. pasākumā:
1) ja projektā ir paredzētas investīcijas iekārtu iegādei, kas nodrošinās siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam no atjaunojamiem energoresursiem, jānodrošina atbilstība 2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 29. pantā noteiktajiem nosacījumiem. Atbilstība minētajiem kritērijiem tiks pamatota atbilstoši noteikumiem par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un atbilstības minētajiem kritējiem pārbaudi un uzraudzību;
2) pasākuma ietvaros tiks nodrošināta vismaz vidēja ēkas atjaunošanas pakāpe un sasniegts vidēji vismaz 30% primārās enerģijas samazinājums;
3) veicot ēkas atjaunošanu, jānodrošina ūdensnoteku un hidroizolācijas (lai samazinātu ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ) atbilstība saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves" un būvju vispārīgo prasību būvnormatīvu LBN 200-21;5) veicot energoefektivitātes darbus ēkā/objektā 70% no radītājiem būvniecības (ne bīstamajiem) atkritumiem vai demontāžas atkritumiem, atkritumi jānodod šī atkritumu veida pārstrādātājiem;
6) nodrošina azbestu saturošu materiālu un izstrādājumu apstrādi un pārvadāšanu saskaņā ar azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem (ja attiecināms).

Tiks atbalstīta tādu AER izmantošana, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas (saule, vējš u.c.), līdz ar to samazināsies iespējamais apdraudējums iedzīvotāju veselībai. Plānojot minētos pasākumus, būs nepieciešams ievērot Ministru kabineta 2021.gada 7.janvāra noteikumos Nr.17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām" noteiktās prasības. Nepieciešamības gadījumā, projektā tiks plānota gaisa un dūmgāzu attīrīšanas iekārtu, putekļu un citu emisiju samazināšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru uzstādīšana, kas tiks veikta vienlaikus ar siltumenerģijas ražošanas iekārtu pārbūvi, iegādi, atjaunošana vai nomaiņu.

Komersants iesniedz apliecinājumu, kurā tiek norādīts, ka augstāk minētās prasības tiks ievērotas.

Tāpat arī, lai nodrošinātu, ka atbalstāmās darbības nerada būtisku ietekmi uz vides mērķiem un ņemot vērā to, ka 2015. gada 2. februārī Eiropas Komisija nāca klajā ar "Eiropas Savienības rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku", ar kuru izveidoja rīcības programmu ar pasākumiem, kas ietver visu aprites ciklu, sākot no ražošanas un patēriņa, un beidzot ar atkritumu apsaimniekošanu un tirgiem otrreizējām izejvielām, kā arī priekšlikumus atkritumu apsaimniekošanas jomas normatīvo aktu grozījumiem, Noteikumu projektā atbalsts netiek piešķirts atkritumu apglabāšanai un atkritumu apglabāšanas poligoniem, mehāniski bioloģiskajai apstrādei vai atkritumu sadedzināšanai un mehāniskās bioloģiskās attīrīšanas un atkritumu sadedzināšanas iekārtām, izņemot:
- iekārtām, kas paredzētas vienīgi nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei;
- esošām iekārtām, kur ieguldījums ir paredzēts energoefektivitātes paaugstināšanai, izplūdes gāzu uztveršanai uzglabāšanai vai izmantošanai, vai materiālu iegūšanai no sadedzināšanas pelniem, ar nosacījumu, ka šādi ieguldījumi nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes apjomu vai nepagarina rūpnīcas ekonomisko dzīves ciklu.

"Eiropas Savienības rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku" ietvaros tika pieņemtas sekojošās direktīvas ar tajos ietvertiem mērķiem, tajā skaitā mērķis - līdz 2035. gadam nodrošināt, ka poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir samazinājies līdz 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma (pēc svara) (Latvijā šis mērķis ir iestrādāts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028. gadam, kas apstiprināts ar 2021. gada 22. janvāra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 45):
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva 2018/850/ES, ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (turpmāk - Direktīva 2018/850/ES);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem (turpmāk - Direktīva 2018/851);
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva 2018/852/ES, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvu 2019/904/ES par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu (turpmāk - direktīva 2019/904/ES).

(20) Stratēģiski svarīgi projekti
Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā 1.2.1.2.i. investīcijas projekti identificēti kā stratēģiski svarīgi projekti, kuriem nepieciešama pastiprināta komunikācija. Atbilstoši Atveseļošanas fonda plānā noteiktajam, tiks nodrošinātas koordinētas komunikācijas aktivitātes ar Eiropas Komisiju par šādām stratēģiski svarīgām aktivitātēm un projektiem: energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās, dzīvojamajās ēkās un uzņēmumos.