Anotācija (ex-ante)

23-TA-1399: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa noteikumos Nr. 190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz:
1) Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu;
2) Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība”  (turpmāk – MK noteikumi Nr.621) 2.2.apakšpunktu, kas nosaka, ka nozares ministrija nodrošina un īsteno Atveseļošanas fonda plāna ietvaros resorā plānotās reformas un investīcijas. 
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Precizēt Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa noteikumu Nr.190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i.investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3.saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi" noteikto mērķa rādītāju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabinets 2021.gada 27.aprīlī (prot. Nr.36, 27.§) apstiprināja Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanas un nacionālā ekonomikas atveseļošanas un noturības plānu (turpmāk – AF plāns), kas iesniegts Eiropas Komisijā (turpmāk – EK) 2021.gada 30.aprīlī. 2021.gada 13.jūlijā Atveseļošanas fonda Padomes Īstenošanas lēmums apstiprināts Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN).

Atbilstoši AF plānam,  Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu  (turpmāk- investīcija) ietvaros līdz 2026.gada 31.martam sasniedzamais mērķis: izveidoto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai  – 81 km.

Arī Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa noteikumu Nr.190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i.investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3.saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi" (turpmāk- MK noteikumi Nr.190) 4.1.apakšpunktā ir noteikts sasniedzamais mērķis: izveidoto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai  – 81 km.

Ņemot vērā 2022.gada 14.jūlijā Ministru kabinetā izskatīto informatīvu ziņojumu "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem" (22-TA-1991) un šīs sēdes protokollēmumu (prot.Nr.36, 113.§), Satiksmes ministrija 2022.gada 4.augustā iesniedza Finanšu ministrijā priekšlikumus AF plāna grozījumiem iesniegšanai Eiropas Komisijā. Tai skaitā, tika iesniegti priekšlikumi investīcijas rādītāja grozījumiem, kas paredz samazināt sasniedzamo rādītāju no 81km uz 70km.

MK noteikumu Nr.190  grozījumi tiek izstrādāti, lai nodrošinātu iespēju projektus sagatavot, iesniegt un apstiprināt jau atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem AF plānā, par kuriem neformāli jau ir saņemts konceptuāls atbalsts  EK puses. Ņemot vērā, ka AF plāna grozījumi vēl jāapstiprina nacionālā līmenī un vienlaikus nav prognozējams, kad AF plāna grozījumi varētu tikt oficiāli apstiprināti no EK puses, Satiksmes ministrija MK noteikumu Nr.190  grozījumus virza pirms oficiāla lēmuma saņemšanas, t.sk. no EK puses par AF plāna grozījumiem.
 Vienlaikus protokollēmumā tiek paredzēts nostiprināt rīcību, ja, neskatoties uz EK konceptuālo atbalstu par virzītajiem AF plāna grozījumu priekšlikumiem, netiek saņemts pozitīvs EK lēmums.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Investīcijas ietvaros finansējuma saņēmējs ir VAS “Latvijas dzelzceļš”(turpmāk – LDz). 
AF plāna atskaites punkti un mērķi tika noteikti 2020.gadā, balstoties  uz sākotnēji plānotajām izmaksām un to pamatojumiem, taču investīcijas sagatavošanās darbu laikā identificēti vairāki ierobežojumi, kuru dēļ investīcijas tvērumā  nepieciešams veikt izmaiņas.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, ir būtiski paaugstinājušās izmaksas būvniecības jomā, kas attiecīgi rada augstu risku AF plānā noteikto mērķu sasniegšanā ar plānoto AF finansējumu, turklāt ir paredzams, ka būvniecības izmaksas turpinās palielināties. Kopumā tirgū ir novērojams globāls būvmateriālu cenu pieaugums un būvmateriālu piegāžu termiņu kavējumi, taču viena no lielākām ietekmēm ir novērota Baltijas valstīs, ņemot vērā vēsturiski izveidojušās piegāžu ķēdes no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, kā arī ievērojot būvmateriālu ražošanas procesa energoietilpību, energoresursu cenu straujo lēcienu.
Ņemot vērā iepriekšminēto, LDz saskata augstu risku sākotnēji izvirzīto mērķu sasniegšanā esošā piešķirtā finansējuma ietvaros. Līdz ar to LDz ir pārskatījis investīcijas īstenošanas scenārijus un iespējamos riskus un kā atbilstošāko risinājumu izvēlējies samazināt plānoto darbu apjomu Zasulauks – Bolderāja līnijā elektrificējot tikai vienu sliežu ceļu un izslēdzot no projekta Zasulauka stacijas būvdarbus, kā rezultātā mērķrādītājs tiek samazināts no 81 km uz 70 km.

Ņemot vērā to, ka projekta tvērums paredz arī veikt būvdarbus Zasulauka stacijā, izvērtējot pētījuma Riga Node Study rekomendācijas, saistībā ar otrā sliežu ceļu infrastruktūras izbūvi uz Bolderāju un sinerģiju ar 1435mm dzelzceļa infrastruktūras izbūvi Rīgas mezglā, veikts aktīvs darbs ar RB Rail AS, kuram jānodrošina Zasulauka stacijas pārbūves būvprojekta izstrāde.

Sadarbības laikā LDz un RB Rail AS identificēja jaunus riskus, kurus nevarēja paredzēt investīcijas sagatavošanas brīdī:
1) projektēšanas darbu izpildes termiņu pārskatīšana  – ņemot vērā finansējuma pieejamību, kā arī komplicētus tehniskos risinājumus, kuri plānoti, lai optimāli īstenotu divu sliežu platumu, 1520 mm un 1435 mm, infrastruktūras izbūvi Zasulauka stacijā, secināts, ka projektēšanai nepieciešams būtiski ilgāks laiks. LDz projekta ietvaros būtu jāveic stacijas pārbūves darbi uz RB Rail AS izstrādātā būvprojekta pamata, taču ņemot vērā faktiski projektēšanai nepieciešamo laiku,  nebūs iespējams savlaicīgi uzsākt būvdarbus, lai to pilnīgu pabeigšanu varētu nodrošināt līdz 2026.gadam;
2) karadarbības Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju ietekmē ir būtiski paaugstinājušās būvniecības izmaksas, kā rezultātā plānotā tehnisko risinājumu tvēruma īstenošana līdz 2026.gadam projekta sākotnējā budžeta ietvaros nav iespējama.
Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, Zasulauka stacijas plānotais būvdarbu apjoms ir izslēdzams no investīcijas tvēruma.

Izmaksu sadārdzinājuma izvērtējums tika veikts atbilstoši Eiropas Komisijas metodiskajām norādēm attiecībā uz izmaksu sadārdzinājumu (indeksāciju). Tā  kā oficiālos statistikas vai pētījumu datos nav pieejamas izmaksu izmaiņu prognozes sadalījumā pa būvniecības apakšnozarēm Latvijā, tad izmaksu sadārdzinājuma aprēķināšanai un pamatošanai tika izmantotas būvniecības izmaksu* (kombinētās**) prognozes 2022.-2026.gadam (% pret iepriekšējo gadu).
*Būvniecības izmaksu prognozēs ir iekļauti visi galvenie resursu veidi – būvmateriālu, strādnieku darba samaksas, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehniskās pārbaudes un analīzes izmaksu izmaiņu prognozes.
 **Kombinētā prognoze ļauj iegūt sabalansētu prognozi, kas izsvērti sniegtu vidējo skatījumu uz nozares attīstības dinamiku starp ekspertu vidējiem novērtējumiem un statistiski ekstrapolētu situācijas attīstību.
Avots: EM informatīvais ziņojums "Par ikgadējām izmaksu dinamikas prognozēm un pārkaršanas riskiem Latvijas būvniecības nozarē" (22-TA-3159): https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ceb6aecc-364d-4b8e-9a3e-64e59a940161

Ņemot vērā, ka investīcijas mērķa sasniedzamais rādītāja izpilde iepriekš minēto iemeslu dēļ nav iespējama, Satiksmes ministrija iesniedza priekšlikumu Eiropas Komisijai par sasniedzamā rādītāja samazinājumu. Ņemot vērā, ka investīcijas īstenotājam LDz, veicot iepirkumus, ir nepieciešams paredzēt rādītājus atbilstoši faktiskajai situācijai, un to, ka 2023. gada 27. martā ir neformālā saskaņošanas procesā ir  saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas viedoklis par Satiksmes ministrijas virzītajiem AF plāna grozījumu priekšlikumiem, MK noteikumu Nr. 190  4.1.apakšpunktā tiek precizēts sasniedzamais rādītājs no 81km uz 70km, atbilstoši AF plāna grozījumos noteiktajam. 

Satiksmes ministrija 2023.gada 26.aprīlī nosūtīja uzaicinājumu finansējuma saņēmējam iesniegt projekta iesniegumu. Projekta iesnieguma iesniegšanas termiņš ir laika posmā no 2023.gada 1.jūnija līdz 2023.gada 30.novembrim (ieskaitot). Finansējuma saņēmējam jāņem vērā tiesiskais regulējums, iesniedzot un īstenojot projektu.

LDz, iesniedzot projekta iesniegumu, var iekļaut noteikumu projektā paredzētās izmaiņas investīcijas sasniedzamā rādītāja projektu īstenošanas nosacījumos. Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija ir  konceptuāli saskaņojusi AF plāna grozījumus attiecībā uz investīcijas sasniedzamā rādītāja samazinājumu, Satiksmes ministrijas ieskatā ir zems risks, ka no Eiropas Komisijas varētu tikt saņemts negatīvs lēmums par AF plāna grozījumu priekšlikumiem. Nepieciešamības gadījumā Satiksmes ministrija turpinās sarunas ar Eiropas Komisiju, pamatojot AF plāna grozījumu nepieciešamību. 
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.

6.4. Cita informācija

Projekta izstrādē iesaistītā institūcija - Satiksmes ministrija.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Satiksmes ministrija
  • Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi