Anotācija (ex-ante)

Rīkojuma[RG1] [RG2] projekts paredz, ka kapitālsabiedrība, sadalot 2021.gada peļņu, 72,1% jeb 3 338 432 euro izmaksā dividendēs, no kurām 67,2% jeb 3 109 472 euro  ieskaita valsts budžetā, bet 4,9% jeb 228 960 euro novirza deleģētā uzdevuma - Loģiskā vienotā datu centra (turpmāk – LVDC) projekta uzturēšanas, izmaksu segšanai 2023. gadā.

Kapitālsabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija.
Apstiprinātajā vidēja termiņa darbības stratēģijā 2019. – 2022.gadam (turpmāk - Stratēģija) norādīts, ka kapitālsabiedrība ir viens no vadošajiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, kas nodrošina kvalitatīvus un drošus telekomunikāciju risinājumus Latvijā pārstāvētajiem mobilo sakaru, interneta un telekomunikāciju operatoriem, kā arī valsts institūcijām.
Kapitālsabiedrības darbības virzieni ir radio un televīzijas programmu pārraidīšana, uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu, datu pārraides, datu centru, mākoņpakalpojumu un infrastruktūras nomas pakalpojumu sniegšana. Tā kā kapitālsabiedrība ir galvenais radio un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators Latvijā un tam pieder vērienīgs optiskais tīkls visā Latvijas teritorijā, kapitālsabiedrības klienti ir ne tikai Latvijā pazīstamākās raidorganizācijas un vadošie elektronisko sakaru komersanti, bet arī starptautiski pazīstami elektronisko sakaru komersanti.
Atbilstoši Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktam minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), – 64 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši šo noteikumu II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi.
Likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (turpmāk - Likums) 24.pants noteic, ka kapitālsabiedrība ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) ne mazāk kā 2 200 287 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu), 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) ne mazāk kā 1 593 969 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu).
Likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 30.pantā noteikts, ka kapitālsabiedrība ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 2 200 287 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Kapitālsabiedrības stratēģijā attiecīgajā gadā netika noteikta no normatīvajos aktos noteiktajiem 64% atšķirīga dividendēs izmaksājamā peļņas daļa. Atbilstoši Stratēģijai 2021.gadā tika plānoti neto zaudējumi 57 tūkst. euro apmērā, tādējādi netika plānota arī dividenžu izmaksa par 2021.gadu. Tomēr 2021.gadu uzņēmumam izdevās noslēgt ar peļņu 4 627 128 euro, un atbilstoši Noteikumu Nr.72 3.punktam minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas. Tātad dividendēs izmaksājamā summa būtu 2 961 362 euro. 2021.gada peļņas pamatā nav vienreizēji darījumi.

Kapitālsabiedrības 2021.gada pārskats apstiprināts 2022.gada 31.maija kārtējā akcionāru sapulcē (protokols Nr.2, lēmums Nr.2  “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” 2021.gada pārskata apstiprināšanu”). Šajā kārtējā akcionāru sapulcē ir izskatīts arī jautājums  “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” 2021.gada peļņas izlietošanu “(protokols Nr.2, lēmums Nr.3). Ar lēmumu Nr.3.2. akcionāru sapulce nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" 2021.gada izlietošanu līdz attiecīgā Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai par atšķirīgu VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" dividendēs nosakāmo 2021.gada peļņas daļu.
Ar 2022.gada 31.maija akcionāru sapulces lēmumu Nr.3.3. tika uzdots kapitālsabiedrības valdei sagatavot priekšlikumus tiesību akta (MK rīkojuma projekts un anotācija) veidā par atšķirīgu valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, vienlaikus iesniedzot informāciju (1) par kapitālsabiedrības rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem un to plānoto izlietojumu un (2) par peļņas izlietošanas mērķiem (plānotajiem projektiem), finansējuma apjomu (katram plānotajam projektam) un sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem, pēc kuriem pēc tam būtu iespējams uzraudzīt peļņas izlietošanu.
Sagatavotā informācija attiecībā uz šo akcionāra lēmumu ir šāda: kapitālsabiedrības rīcībā uz 2022.gada 31.jūliju ir 61.5 mlj. euro, no kuriem ap 11 mlj. euro izvietoti Valsts kasē un ir iezīmēti deleģēto projektu finansējumam, bet atlikušā finanšu līdzekļu daļa paredzēta nākamo 5 gadu projektu finansēšanai un operatīvajai darbībai. Lielākie projekti, kam paredzēts finansējums ir Rīgas radio un televīzijas stacijas rekonstrukcijas projekts (turpmāk - RRTS rekonstrukcijas projekts), kuram nepieciešamais finansējums pēc pēdējām aplēsēm varētu sasniegt līdz 40 mlj. euro, Datu centra būvniecība ārpus Rīgas, kura izmaksas varētu sastādīt ap 15 mlj. euro, eParaksta projektiem aptuveni 2 mlj. euro, projektam “Par Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšanu” 1.05 mlj. euro, Kiberdrošības projekti aptuveni 1 mlj. euro līdzfinansējums, LVDC projekts ap 0.5 mlj. euro līdzfinansējums, Platjoslas projekts ap 0.5 mlj. euro līdzfinansējums.
Rīgas radio un televīzijas stacijas būvju komplekss ar tajā esošo infrastruktūru ir ļoti nozīmīgs objekts LVRTC pamatdarbības nodrošināšanai (ar to saistīti ~30% no visiem pamatdarbības ieņēmumiem). RRTS ēkas un torņa tehniskais stāvoklis šobrīd vērtējams kā slikts. RRTS ēkā un tornī kopš tās ekspluatācijas uzsākšanas pirms 30 gadiem ir veikti tikai neatliekamie metāla konstrukciju pretkorozijas aizsardzības darbi un daži konstruktīvi un inženiertehniski uzlabojumi atsevišķās ēkas daļās, kas saistīti ar noteiktu pamatdarbības virzienu uzturēšanu un attīstīšanu. RRTS projekta mērķis ir RRTS pārbūve, kā rezultātā tiks uzlabota LVRTC pamatdarbības pakalpojumiem nepieciešamā infrastruktūra, kā arī izveidoti jauni pakalpojumi. Papildus tiktu izveidots vienots birojs visiem LVRTC Rīgas struktūrvienības darbiniekiem, efektivizējot uzņēmuma ikdienas pamatdarbības nepārtrauktības nodrošināšanu. Projekta ietvaros arī tiks rekonstruētas torņa skatu platformas, padarot torni atkal pieejamu Rīgas iedzīvotājiem un viesiem, kā arī tiks labiekārtota teritorija.
Datu centra būvniecības projekts ir kapitālsabiedrības stratēģiskais projekts, kas paredz veidot rezerves datu centru vismaz 50 km attālumā no Rīgas ar augstiem kvalitātes standartiem un infrastruktūras fizisko drošību, ar integrētiem “zaļā” datu centra risinājumiem, kā arī projekta ietvarā tiks nodrošināti Remote Hands un Smart Hands pakalpojumi, 24/7 darbības monitorings, tiks veidots mobilais tīkla vadības centrs, un nodrošināta datu drošība un kiberdrošība. Datu centrs nodrošinās pakalpojumu stabilitāti un nepārtrauktību. Šobrīd LVRTC lielākie un nozīmīgākie datu centri ir koncentrēti Rīgā. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, datu glabāšana vienā lokācijā ir būtisks risks datu drošībai. Šajā kontekstā aktuāls ir jautājums par datu glabāšanas iespējām ne tikai Rīgā, bet arī lokāli reģionos. Rezultatīvie rādītāji projektiem tiks precizēti LVRTC vidēja termiņa stratēģijā 2023-2027.gadam, kura šobrīd tiek izstrādāta un plānots, ka tiks apstiprināta līdz 2022.gada beigām.

Savukārt ar 2022.gada 31.maija akcionāru sapulces lēmumu Nr.3.5. tika uzdots kapitālsabiedrības valdei pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas virzīt jautājumu par atšķirīgu valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" 2021. gada peļņas izlietošanu padomes sēdē un akcionāru sapulcē. Tāpat, ņemot vērā valsts akciju sabiedrības ”Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes un padomes sniegto informāciju par iepriekšējo gadu peļņas atlikuma 2 918 451 euro apmērā novirzīšanu iepriekšējo gadu peļņas rezervēs, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” padomei kopīgi ar valdi tika uzdots izvērtēt vai attiecībā uz iepriekšējo gadu peļņas atlikumu  nav veicamas darbības  atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra noteikumu Nr.72 “Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” 9.2. apakšpunktā un Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija sēdē izskatītajā Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts kapitālsabiedrību rīcībā atstātās peļņas atspoguļošanas kapitālsabiedrības bilances posteņos problemātiku un risinājumiem" noteiktajam, pēc izvērtējuma veikšanas informēt akcionāru sapulci par atbilstošāko rīcības variantu un nepieciešamības gadījumā veikt attiecīgas darbības. Noteikumu Nr.72 “Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” 9.2.apakšpunkts noteic, ka ir nepieciešams palielināt dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, tai skaitā gadījumos, kad valsts kapitāla daļu turētājs konstatējis, ka kapitālsabiedrība nav veikusi vai nav veikusi plānotajā apmērā un turpmākajā pārskata gadā neveiks investīciju ieguldījumus, kuru īstenošanai ir novirzīta peļņas daļa atbilstoši Ministru kabineta lēmumam vai ar tiesību aktu kapitālsabiedrībai ir atcelts pienākums veikt atsevišķus uzdevumus vai sasniegt iepriekš noteiktos mērķus vai ir noteikts veicamo uzdevumu izpildes apjoma samazinājums.
No 2017.gada kapitālsabiedrības projektiem kopā novirzīti 8.123 mlj. euro, no tiem uz 2021.gada 31.decembri kapitālsabiedrība projektos izlietojusi 5.937 mlj. euro. Atlikušie 3.028 mlj. euro ir novirzīti, bet vēl nav izlietoti attiecīgi projektam RRTS rekonstrukcijas projekts (2.844 mlj euro) un projektam “Par Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšanu” (0.185 mlj. euro). RRTS projektam kopumā no 2017.gada līdz 2021.gada beigām novirzīti 5.482 mlj. euro, no tiem šajā periodā izlietoti 2.638 mlj. euro. Projektam “Par Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšanu” attiecīgi novirzīti 0.706 mlj. euro, izlietoti - 0.521 mlj. euro.
RRTS projekta finansējums nav izlietots pilnībā, jo projekts vēl nav iegājis aktīvajā būvniecības fāzē, kas tika atlikta, jo 2021.gada augustā tika veikts būvprojekta ekonomiskajā daļā ietverto pozīciju salīdzinājums ar būvniecības nozares aktuālajām izmaksu izmaiņām. Tā rezultātā tika saņemts novērtējums, ka prognozētās būvprojekta īstenošanas izmaksas 2022.gadā sastādītu 72 mlj. euro bez PVN, savukārt pilna koncepta īstenošana, ieskaitot publiskās daļas aprīkošanu, sastādītu ~ 86.4 mlj. euro bez PVN, kas bija būtisks sadārdzinājums pret sākotnēji plānotajām izmaksām 64 mlj. euro apmērā. 2021.gada laikā notika darbs pie RRTS projekta biznesa modeļa tālākas precizēšanas ar mērķi mazināt LVRTC zaudējumus no šī projekta. Atbilstoši RRTS darbības programmai tika izstrādāts RRTS projekta tehniski ekonomiskais pamatojums (turpmāk – TEP), lai iegūtu ievērojamu negatīvā NPV samazinājumu, un tika apskatītas vairākas alternatīvas RRTS pārbūves īstenošanai, kas vairs nav sākotnējā projekta īstenošana un ir tieši orientētas uz negatīvas NPV (negatīva neto vērtība) vērtības izslēgšanu. Tika izskatītas 4 alternatīvas. Projekta koncepcijas pārstrāde atlika aktīvo būvniecības fāzi uz turpmākajiem gadiem un noteica to, ka novirzītais finansējums uz šo brīdi ir apgūts tikai daļēji. Ņemot vērā, ka novirzītais finansējums, arī pēc projekta koncepcijas maiņas, būs nepieciešams un tiks izlietots, lai veiktu būvniecību nākamajos periodos, kapitālsabiedrība uzskata, ka attiecībā uz šo projektu nav jāveic darbības atbilstoši Noteikumu Nr.72 9.2. apakšpunktam.
Projektā “Par Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšanu” neizlietotie 0.185 mlj. euro, kas ārējo apstākļu un finansējuma koncepcijas nenoteiktības ietekmē netika izlietoti līdz 2021.gada beigām, tiks izlietoti nākamajos 2 gados, kuros šajā projektā tiks ieguldīti 1.05 mlj. euro. Kapitālsabiedrība uzskata, ka attiecībā uz šo projektu nav jāveic darbības atbilstoši Noteikumu Nr.72 9.2. apakšpunktam.
LVRTC valdes ieteikums iepriekšējo gadu peļņas atlikumu 2 918 451 euro apmērā novirzīt iepriekšējo gadu peļņas rezervēs ir veids kā nostiprināt finansējumu šiem projektiem uzņēmuma bilancē, un lai nodrošinātu caurskatāmību par dividendēs neizmaksājamo peļņas daļas atspoguļošanu kapitālsabiedrības gada pārskatā atbilstoši Noteikumu Nr.72 16.punktam.
Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktu Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei elektronisko sakaru nozarē nodrošina valsts elektronisko sakaru pakalpojuma centra izveidošanu, uzturēšanu un darbību. Ievērojot  Elektronisko skaru likuma 5.panta otro daļu, šis valsts pārvaldes uzdevums tika deleģēts kapitālsabiedrībai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija rīkojumu Nr. 344 “Par ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla izbūves un elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveides deleģēšanu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"” šāds deleģējums kapitālsabiedrībai ir noteikts līdz 2035.gada 31.decembrim, sakarā ar ko 2019.gada 12.augustā starp Satiksmes ministriju un kapitālsabiedrību tika parakstīts Deleģēšanas līgums par valsts elektronisko sakaru pakalpojuma centra izveidošanu, uzturēšanu un darbības nodrošināšanu (Nr.SAM 2019/-31 (LVRTC Nr.50KD.03-02/20/00/2019/162)). Valsts elektronisko sakaru pakalpojuma centra nodrošināšanas ietvaros kapitālsabiedrība ir īstenojusi LVDC 1.kārtas (rezerves kopēšanas un glabāšanas) projektu (turpmāk – LVDC projekts).
LVDC projekta rezultātā ir izveidota augstas konfidencialitātes, pieejamības un integritātes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūra un ieviesti valsts pārvaldes iestādes koplietošanas pakalpojumi, sniedzot valsts pārvaldes iestāžu pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un kritiskās infrastruktūras informācijas sistēmu datu rezervēšanas un glabāšanas iespējas, tādējādi nodrošinot Latvijas valstij kritisko un svarīgo datu pieejamību un novērstu datu neatgriezenisku nozaudēšanu nejaušu incidentu vai tīšas ļaunprātīgas rīcības dēļ.
LVDC projekts ļauj pilnībā nodrošināt valsts informācijas sistēmu un kritiskās infrastruktūras informācijas datu drošību, veicot kritisko un valstiski svarīgo informācijas sistēmu datu kopēšanu ārpus Latvijas esošā, bet Latvijas varas iestāžu kontrolētā IKT infrastruktūrā, tādiem gadījumiem, ja Latvijā esošā IKT infrastruktūra ir nefunkcionējoša vai nepieejama, kā arī ļauj izveidot vienotu, integrētu, drošu datu pārraides tīklu un piekļuvi publiskā interneta tīklam projekta ietvaros izveidotajai datu rezervēšanas platformai un nodrošināt tās integrāciju ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra skaitļošanas jaudas risinājumu sistēmām ar paaugstinātām drošības prasībām.
LVDC projekta kopējais finansējuma apmērs bija 2 000 000 euro, tajā skaitā 85 % jeb 1,7 miljoni euro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un kapitālsabiedrības pašu finansējums – 15 % jeb 300  000 euro.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 21. novembra rīkojuma Nr. 696 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 20.0. versija)” 1.punktu tika noteikts apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 20.0. versijā projekta “LVDC tīkls, drošības platforma un LVDC koplietošanas daļa” (turpmāk - projekts) aprakstu un projekta izmaksas 2 000 000 euro apmērā. Saskaņā ar minēto noteikumu 5.punktu pēc projekta pabeigšanas tika noteiktas projekta uzturēšanas izmaksas 2019. gadā ne vairāk kā 361 000 euro gadā, 2020. un 2021. gadā ne vairāk kā 432 000 euro gadā.
Lai gan LVDC projekts ir pabeigts, finansējums uzturēšanas izmaksu segšanai LVRTC nav līdz šim piešķirts. 2022. gadā projekta uzturēšanas izmaksas tiek segtas no LVRTC 2020. gada peļņas daļas 228 960 euro apmērā, ko saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 27.oktobra rīkojumu Nr.771 “Par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" peļņas daļu par 2020. gadu” LVRTC kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrija sadalīja, novirzot konkrētam mērķim – LVDC projekta uzturēšanas izmaksu segšanai. Lai nodrošinātu LVDC projekta uzturēšanu, ir nepieciešams rast finansējumu LVDC uzturēšanas izmaksu segšanai arī 2023. gadā.
Visas LVDC projekta ietvaros atbalstāmās aktivitātes tiek īstenotas valsts deleģēto funkciju ietvaros, tādējādi tās nav uzskatāmas par saimniecisko darbību komercdarbības atbalsta kontroles izpratnē, un tāpēc komercdarbības atbalsta kontroles normatīvais regulējums tām nav jāpiemēro.
Informācija par ar Ministru kabineta rīkojumiem atstāto peļņu, tās izlietojumu un atlikumu uz katra pārskatā perioda beigām uz 2022. gada 31.augustu, ir pievienota anotācijas pielikumā.
Kapitālsabiedrības 2021. pārskata gada peļņa ir 4 627 128 euro. Satiksmes ministrijas priekšlikums ir:
peļņas daļu 228 960 euro apmērā jeb 4.9 % no 2021.gada peļņas novirzīt kapitālsabiedrības īstenotā LVDC projekta uzturēšanas izmaksu segšanai 2023. gadā;
samaksāt dividendēs  67.2 %  jeb 3 109 472 euro no kapitālsabiedrības peļņas par 2021. gadu,
1 288 696 euro apmērā jeb 27.9 % no 2021.gada peļņas novirzīt kapitālsabiedrības attīstībai.

LVRTC sadalītā peļņa kopā veido 72.1%, kas par 8.1% jeb 377 070 euro pārsniedz likumā noteikto LVRTC minimālo dividenžu apmēru. Satiksmes ministrija piedāvā palielināt izmaksājamo LVRTC dividenžu apjomu, lai palīdzētu rast papildus līdzekļus valsts budžetā elektroenerģijas cenu kāpuma dēļ radušos neparedzēto izmaksu 377 070 euro apmērā segšanai 2022. gadā virszemes bezmaksas televīzijas apraides un Latvijas Radio programmu raidīšanas nodrošināšanai.

Atlikušo peļņas daļu 27.9% jeb 1 288 969 euro apmērā plānots novirzīt dažādiem LVRTC attīstības projektiem IKT nozarē. Kapitālsabiedrība ir uzsākusi darbu pie vairāku apjomīgu stratēģisko projektu realizācijas, no kuriem lielākais finansējuma apjoms 30-40 miljoni euro apmērā ieplānots Rīgas RTS rekonstrukcijas un attīstības projektam. Papildus šobrīd notiek jaunās LVRTC vidējā termiņa darbības stratēģijas izstrāde 2023.-2026. gadam, kuras ietvaros plānots izbūvēt jaunu datu centru, veikt investīcijas kiberdrošības un mākoņpakalpojumu attīstībā u.c.

Ņemot vērā, ka 228 960 euro (4.9% no 2021. gada peļņas) tiek novirzīti, lai finansētu LVDC projekta uzturēšanu, un ir peļņas daļa, kura tiek atstāta valsts deleģētās funkcijas veikšanai, kas uzskatāma par publisko resursu piešķiršanu, tā ir apliekama ar UIN un 2022. gadā grāmatojama kā saistības postenī “Nākamo periodu ieņēmumi”. Šis finansējums tiks atzīti kā LVRTC ieņēmumi 2023. gadā, tādējādi sedzot 2023. gada LVDC projekta uzturēšanas izmaksas. Tomēr LVRTC 2021. gada PZA peļņa veidojas tikai pēc saņemtām dividendēm no SIA “Latvijas mobilais telefons”, par kurām UIN ir jau nomaksāts, tās aprēķinot un izmaksājot. Dividenžu sadalē aplikšana ar nodokli notiek tikai vienu reizi, sadalot tās pirmo reizi. Tātad LVRTC neveidojas ar UIN apliekamā bāze, pamatojoties uz Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma 6. panta pirmajā daļā minēto - Nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir saņēmis dividendes no dividenžu izmaksātāja, kurš tā rezidences valstī ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, vai tādas dividendes, no kurām to izmaksas valstī ir ieturēts nodoklis, izņemot dividendes, kas saņemtas no personas, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.