Anotācija (ex-ante)

22-TA-3227: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.2. pasākuma "Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, kā arī neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai, veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.2.pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” (turpmāk – 4.3.3.2. pasākums) īstenošanas noteikumi” (turpmāk – TA projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva un izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
TA projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. –  2027. gadam 4.3.3.2. pasākuma īstenošanai, lai veicinātu bezdarbnieku, nodarbināto personu ar invaliditāti un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā, iekārtošanos pastāvīgā darbā vai noturēšanos esošajā darba vietā.  
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Sociālās politikas un darba tirgus pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam (https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam) ir norādīts, ka pašreiz nepietiekami tiek izmantots personu ar invaliditāti un citu nelabvēlīgākā darba tirgus situācijā esošo grupu personu nodarbinātības potenciāls. Pamatnostādņu 3.1.6. uzdevums paredz palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošo bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos darba tirgū (kas noteikts arī kā ilgtermiņa mērķis), pilnveidojot Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – NVA) atbalsta pasākumus un uzlabojot starpinstitucionālo sadarbību efektīvākam mērķa grupu atbalstam.
Lai arī kopējā situācija darba tirgū pēdējos gados uzlabojas, joprojām vairākām nestrādājošo iedzīvotāju grupām ir grūtības integrēties darba tirgū. Savukārt vairākām nodarbināto personu grupām (personas ar invaliditāti, gados vecākas personas, personas ar zemu izglītības līmeni) pastāv grūtības saglabāt esošo darba vietu un ir izteikti lielāks risks nokļūt bezdarba situācijā.
Saskaņā ar EUROSTAT datiem 2022. gadā darba tirgus situācija pēc pēdējo gadu COVID–19 pandēmijas ietekmes turpināja pakāpeniski uzlaboties. 2022. gada 4. ceturksnī nodarbinātības līmenis personām vecumā 15 – 64 gadi pieauga līdz 71.3% (https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/lfsq_ergan/default/table?lang=en). Tādējādi pēdējo 10 gadu laikā tā pieaugums veido 6.3 procentpunktus (turpmāk – pp), kas tomēr salīdzinājumā ar pirms COVID–19 pandēmijas 2019. gadu  ir joprojām zemāks par 1 pp un vienlaikus augstāks par Eiropas Savienības (turpmāk - ES) vidējo līmeni par 1.2 pp.
Attiecīgi bezdarba līmenis 2022. gada 4. ceturksnī personām vecumā 15-64 gadi samazinājās līdz 6.9% (https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/lfsq_urgan/default/table?lang=en). Pēdējo 10 gadu laikā samazinājums veido 5.2. pp, bet salīdzinājumā ar 2019. gadu tas ir joprojām augstāks par 0.4 pp un vienlaikus augstāks par ES vidējo līmeni par 0.7 pp.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) datiem (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBB__NBN/NBN01) 2022.gadā Latvijā bija gandrīz 273 800 ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, tai skaitā  NVA potenciālā mērķa grupa – 34 000 līdz 73 000 personu. Šajās aplēsēs ir izmantota CSP informācija par neaktīvo iedzīvotāju grupām, kuras būtu iespējams aktivizēt – daļa iedzīvotāju bija neaktīvi slimības vai darba nespējas dēļ (64 500), citi nestrādāja personisku vai ģimenes apstākļu dēļ (68 500) vai bija zaudējuši cerības atrast darbu (5 300) (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBB__NBN/NBN030/) un EUROSTAT dati - (https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/lfsq_igaww/default/table?lang=en) 2022. gada 4. ceturksnī Latvijā bija 34 000 ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, kas vēlētos atrast darbu, bet dažādu iemeslu dēļ aptaujāšanas laikā to nemeklēja.
Saskaņā ar NVA datiem 2023. gada februāra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis veidoja 6.3%, darbu meklēja 55 485 reģistrētie bezdarbnieki. Viszemākais rādītājs pēc COVID-19 pandēmijas bija 2022. gada septembrī, kad reģistrētā bezdarba līmenis samazinājās līdz 5.7% un darbu meklēja 50 172 personas (iepriekš tik zems rādītājs tika fiksēts 2019. gada septembrī un 2008. gada oktobrī).
Neskatoties uz reģistrētā bezdarba situācijas pakāpenisku uzlabošanos, joprojām pieaug vai saglabājas pietiekami augstā līmenī ilgstošo bezdarbnieku, personu ar invaliditāti, gados vecāku personu, personu ar zemu izglītības līmeni īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā un daļēji arī mērķa grupas apmērs skaitliskā izteiksmē.
Piemēram, 2023. gada janvāra beigās NVA uzskaitē bija 21 039 personas vecākas par 50 gadiem (39.3% no kopskaita), 10 627 ilgstošie bezdarbnieki (19.2% no kopskaita), 7 158 personas ar invaliditāti (13.4% no kopskaita) un 23 848 personas ar zemu izglītības līmeni (44.5% no kopskaita). Tā kā viena persona var vienlaikus atbilst vairāku mērķa grupu pazīmēm, analizējot šie īpatsvaru procenti nav summējami līdz 100%.
Risinot minētās bezdarba problēmas, pēdējo piecu gadu laikā NVA apkalpoja vidēji 156 000 klientu gadā, no kuriem 62 000 katru gadu atgriezās darba tirgū. Viena persona bezdarba situācijā atradās vidēji 175 dienas jeb 5,8 mēnešus, un vidēji 85 000 personas (unikālās personas – viena persona var piedalīties vairākos pasākumos) ik gadu tika iesaistītas NVA īstenotajos aktīvās darba tirgus politikas pasākumos.  
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ekonomikas transformācijai un produktivitātes izaugsmei arī turpmāk ir būtiski veikt ieguldījumus ne tikai personu pārkvalifikācijā, bet arī prasmju apguvē, tajā skaitā darba vietās. Īpašs atbalsts nepieciešams tiem pasākumiem, kuros piedaloties personas var kāpināt savu produktivitāti darba tirgū un saņemt pastāvīgu atalgojumu. Tāpat arī papildu ieguldījumi nepieciešami, lai aktivizētu personas ar zemu kvalifikāciju un konkurētspēju, kuru izglītība vai prasmes neatbilst mainīgajām darba tirgus prasībām.
Vienlaikus līdz ar ekonomikas transformāciju uzņēmumi pastiprināti veic dažādu procesu automatizāciju un digitalizāciju, kas rada riskus, ka līdzās darba tirgus polarizācijai, pieaugot digitālo prasmju lomai, sašaurināsies mazāk kvalificēto strādājošo un nestrādājošo personu iespējas darba tirgū.
Balstoties uz Pasaules Bankas pētījumu „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais” (https://www.lm.gov.lv/lv/pb-petijums-latvija-kurs-ir-bezdarbnieks-ekonomiski-neaktivais-vai-trucigais-peckrizes-politikas-izvelu-izvertejums), cilvēkiem ar invaliditāti, gados vecākiem iedzīvotājiem, kā arī iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni ir grūtāk integrēties darba tirgū pašu spēkiem, līdz ar to šiem iedzīvotājiem būtu jāsniedz intensīvāks atbalsts bezdarba situācijā.  
Lai iepriekš minētās mērķa grupas varētu atgriezties darba tirgū, nepieciešama kompleksa pieeja šo personu aktivizēšanai, kas tajā skaitā iekļauj dažādu atbalsta pasākumu īstenošanu, kvalificētu NVA darbinieku piesaisti darbam ar dažādām mērķa grupām, sadarbības veicināšanu ar sociālajiem dienestiem, pašvaldībām un to institūcijām, nevalstisko sektoru u.c. partneriem, kā arī esošā sadarbības modeļa un darba metožu pilnveidi. Lai efektīvi nodrošinātu secīgu un kompleksu atbalsta pasākumu piedāvājumu reģistrētajiem bezdarbniekiem, pirms iesaistes pasākumos ir svarīga personu profilēšana, ietverot prasmju novērtējumu un nosakot papildu apgūstamās prasmes (https://www.nva.gov.lv/lv/darba-meklesanas-atbalsts#profilesanas-metode).
Vienlaikus Latvijā joprojām saglabājas augsts ekonomiski neaktīvo darbaspējīgo iedzīvotāju skaits, kuriem nepieciešama motivācija un atbalsts iesaistei nodarbinātībā.
Tāpat arī nepieciešams stiprināt sadarbību ar darba devējiem subsidēto darba vietu organizēšanai un sociālajiem dienestiem, kas palīdz ilgstošajiem bezdarbniekiem, personām ar invaliditāti u.c. mērķa grupām iekļauties sabiedrībā un uzlabot materiāltehnisko situāciju. Aktīvās darba tirgus politikas pasākumi (turpmāk – ADTP), tai skaitā subsidētās nodarbinātības un citi bezdarba mazināšanas pasākumi tiek īstenoti atbilstoši Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2011.gada 25.janvāra noteikumiem Nr. 75 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 75). ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā finanšu atbalsts tai skaitā tiek novirzīts finanšu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām, jo īpaši – nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem. Minētais atbalsts tiek sniegts atbilstoši MK 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 835 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.1. pasākuma "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem" (turpmāk – 9.1.1.1. pasākums) īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 835), un projektu tā ietvaros plānots pabeigt 2023. gada decembrī. Tādējādi jau 2023. gada pirmajā pusē NVA pakāpeniski samazina bezdarbnieku iesaisti laikietilpīgākajās darbībās (piemēram, subsidēto darba vietu nodrošināšana ilgst vidēji 12 mēnešus), pilnībā to pārtraucot 2023. gada pēdējā ceturksnī.  
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu 4.3.3.2. pasākuma ietvaros plānoto atbalstu, izveidojot subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem 2023. gadā un turpmāk, paredzēts pakāpeniski projekta Nr.9.1.1.1/15/I/001 “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” (turpmāk – 9.1.1.1. pasākuma projekts) būtiskāko  darbību īstenošanu uzsākt/ turpināt 4.3.3.2. pasākuma "Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” projekta ietvaros. Tādējādi nepieciešams savlaicīgi (proti, vēl pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanu ar CFLA) uzsākt projekta vadības un īstenošanas personāla piesaisti. Līdzšinējā pieredze rāda, ka projekta vadības un īstenošanas komandas nokomplektēšana un iepirkuma dokumentācijas izstrāde ir laikietilpīgs process. Tāpat saskaņā ar Informatīvā ziņojuma par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2023. gada 1. martam (pusgada ziņojums) (pieņemts MK 2023. gada 25. aprīļa sēdē) MK protokollēmumā noteikto, nepieciešams nodrošināt arī n+3 principa izpildi. Ņemot vērā minēto, pirms vienošanās par 4.3.3.2. pasākuma projekta īstenošanu noslēgšanas ar CFLA, 4.3.3.2. pasākuma īstenošanai 2023. gadā nepieciešamais  finansējums ne vairāk kā  1 304 415 euro apmērā tiks novirzīts projekta vadības un tā īstenošanas nodrošināšanas izmaksu segšanai (indikatīvi 0,4 milj. euro), kā arī subsidēto darbavietu izveides atbalstam bezdarbniekiem (indikatīvi 0,9 milj. euro). Tāpat arī savlaicīgi nepieciešams nodrošināt finansējumu 2024. gada pirmajā pusgadā plānoto darbību īstenošanai  ne vairāk kā 4 565 000 euro apmērā, tai skaitā projekta vadības un tā īstenošanas nodrošināšanas izmaksu segšanai indikatīvi 1,01 milj. euro, subsidētās nodarbinātības pasākumiem – indikatīvi  2,61 milj. euro,  darba vietu pielāgošanai – indikatīvi 0,06 milj. euro, atbalstam reģionālajai mobilitātei bezdarbniekiem – indikatīvi 0,02 milj. euro, profesionālās piemērotības noteikšanai – indikatīvi 0,015 milj. euro, darbam nepieciešamo iemaņu attīstībai – indikatīvi 0,75 milj. euro, atbalstam atkarību pārvarēšanai – indikatīvi 0,08 milj. euro, sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumiem – indikatīvi 0,02 milj. euro.
4.3.3.2. pasākuma mērķa sasniegšanai – veicināt bezdarbnieku, nodarbināto personu ar invaliditāti un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā, iekārtošanos pastāvīgā darbā vai noturēšanos esošajā darba vietā, noteiktas šādas mērķa grupas:
- bezdarbnieki, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esoši bezdarbnieki, tostarp personas ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti, personas ar garīga rakstura traucējumiem, ilgstošie bezdarbnieki, personas, kuras ir vecākas par 55 gadiem un nav sasniegušas vecumu, kad rodas tiesības saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pensiju, personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu, personas ar atkarībām, personas vecumā līdz 29 gadiem un kuras ir absolvējušas speciālo izglītības programmu vai ir atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes vai ir probācijas klienti;
- Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 15.1 panta 1.2 daļas 1. punktā minētās personas;
- bezdarba riskam pakļautas nodarbinātās personas ar invaliditāti;
- ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji;
- darba devēji.

TA projekta ietvaros ar NVA klientiem saprot bezdarbniekus, bezdarba riskam pakļautas personas un ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus, atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajam. TA projekta ietvaros mērķa grupa ir arī fiziskas un juridiskas personas, sadarbojoties ar kurām NVA īsteno tai noteiktos uzdevumus, piemēram, darba devēji (fiziskas un juridiskas personas ar tiesībām nodarbināt). Mērķa grupas dalībai profesionālās piemērotības noteikšanas pasākumos, kurus īsteno Sociālās integrācijas valsts aģentūra, ir atrunātas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. 
4.3.3.2. pasākuma mērķa sasniegšanai līdz 2029. gada 31. decembrim  (izmaksas attiecinot no 2023. gada 1. jūnija (par darbībām, kuras nav pabeigtas) un novirzot tos 2023.gadā personāla piesaistei projektā un zemāk minēto 1) – 8) atbalstāmo darbību īstenošanas uzsākšanai, lai nodrošinātu mērķa grupai nepieciešamo atbalstu 2023.gada beigās, noslēdzoties 9.1.1.1.pasākumam). Par pabeigtām darbībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula 2021/1060) ir uzskatāmas darbības, kura ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas un saistībā ar kurām finansējuma saņēmējs ir veicis visus saistītos maksājumus un tam ir izmaksāts atbilstošais publiskais ieguldījums. Minētajā gadījumā par darbību uzskatāms īstenots 4.3.3.2. pasākuma projekts.
4.3.3.2. pasākuma ietvaros par kopējo (tai skaitā elastības) finansējumu 65 220 765 euro apmērā (projekta iesniegumā kopējo attiecināmo finansējumu plāno 51 220 765 euro apmērā) plānots īstenot šādas darbības:

1) subsidētās nodarbinātības pasākumi, tai skaitā darba vietu pielāgošana (vidējās vienas dalības izmaksas subsidētajā nodarbinātībā indikatīvi veido 9 838 euro. Paredzot nodrošināt 3 650 dalības, indikatīvi nepieciešamais finansējums – 35,91 milj. euro).

Darbību plānots īstenot un izmaksas plānot atbilstoši MK noteikumu Nr.75 nosacījumiem par pasākumu noteiktām personu grupām organizēšanu (3.4.2.apakšnodaļa). Tās mērķis ir personas nodarbināšana valsts līdzfinansētās darba vietās, lai palīdzētu izprast darba tirgus prasības, veicināt mērķa grupas iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā. NVA sadarbībā ar fiziskām un juridiskām personām organizē subsidēto darba vietu izveidi, kurās, ievērojot vienlīdzīgu tiesību principu, tiek iesaistīti mērķa grupas bezdarbnieki (bezdarbnieki ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti,  ilgstošie bezdarbnieki, bezdarbnieki, kuri ir vecāki par 55 gadiem un nav sasnieguši vecumu, kad rodas tiesības saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pensiju, bezdarbnieki, kam piešķirts bēgļa vai alternatīvās personas statuss, un bezdarbnieki vecumā līdz 29 gadiem un kuri ir absolvējuši speciālo izglītības programmu vai ir atbrīvoti no brīvības atņemšanas iestādes vai ir probācijas klienti).  Atbalstāmās darbības ietvaros plānota arī darba vietu pielāgošana un ergoterapeita pakalpojumi personām ar invaliditāti, kuru plānots īstenot atbilstoši MK noteikumu Nr.75 82.3. un 88.3. apakšpunktam, 95. un 96. punktam ar mērķi sniegt atbalstu darba devējam darba vides pielāgošanai atbilstoši personas fiziskajām spējām un prasmēm (piesaistot ergoterapeitu, kas sniedz atzinumu par nepieciešamajām izmaiņām, tai skaitā iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei).
Atbalsts darba devējiem tiks sniegts kā de minimis atbalsts saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013), Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L 190) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) attiecībā uz zivsaimniecības uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 28. decembris, Nr. L 354), vai Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013); 

2) darba vietu pielāgošana nodarbinātām personām ar invaliditāti. Darba vietu pielāgošanas izmaksas vienai nodarbinātai personai ar invaliditāti plānotas 800 euro apmērā (vidējais izmaksu apmērs vienai personai 9.1.1.1.pasākuma ietvaros). Tādējādi atbalstāmās darbības indikatīvās izmaksas ir 0,4 milj. euro, paredzot pielāgot darba vietas indikatīvi 500 nodarbinātām personām.
Atbalstāmo darbību paredzēts īstenot un izmaksas plānot atbilstoši MK noteikumu Nr.75 nosacījumiem (3.4.7. apakšnodaļa) ar mērķi sniegt atbalstu darba devējam darba vides pielāgošanai atbilstoši personas fiziskajām spējām un prasmēm (piesaistot ergoterapeitu, kas sniedz atzinumu par nepieciešamajām izmaiņām, tai skaitā iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei).
Atbalsts darba devējiem tiks sniegts kā de minimis atbalsts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, Komisijas regulu Nr. 717/2014 un Komisijas regulu Nr. 1408/2013);

3) atbalsts reģionālajai mobilitātei bezdarbniekiem dalības laikā subsidētās nodarbinātības pasākumos (indikatīvās izmaksas – vidēji 0,25 milj. euro).
Darbības īstenošana ir plānota atbilstoši MK noteikumu Nr.75 5.1 nodaļā un 174.5 1. un 174.6 apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Atbalsts ir plānots indikatīvi 292 personām, un vienas dalības izmaksas prognozētas vidēji 856 euro apmērā. 

4) profesionālās piemērotības noteikšana bezdarbniekiem, kas atbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 15.1 panta 1.2 daļas 1.punktā minētajam (indikatīvās izmaksas – vidēji 0,04 milj. euro). Atbalstāmās darbības izmaksas Sociālās integrācijas valsts aģentūrai (turpmāk – SIVA) kā profesionālās piemērotības pakalpojuma sniedzējai paredzēts plānot un veikt atbilstoši LM kā ES fondu atbildīgās iestādes izstrādātai un ar Vadošo iestādi saskaņotai vienas vienības izmaksu metodikai (saskaņošanas stadijā). Atbalsts ir plānots indikatīvi 187 personām. Darbības īstenošana tiek plānota atbilstoši MK noteikumu Nr.75 163.3 3., 163.4, 163.12, 163.15 apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. SIVA kā pakalpojuma sniedzējs, ievērojot Publisko iepirkumu likuma 3. pantā minēto izņēmumu, izvēlēta atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam kā  valsts pārvaldes iestāde, kas tai skaitā nosaka profesionālo piemērotību personām darbspējīgā vecumā ar invaliditāti, garīga rakstura traucējumiem vai prognozējamu invaliditāti; 

5) darbam nepieciešamo iemaņu attīstība (indikatīvās izmaksas – vidēji 7,36 milj. euro), kas plānota biedrībās vai nodibinājumos bezdarbniekiem ar invaliditāti un bezdarbniekiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī augstākās izglītības iestādēs bezdarbniekiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kas uzņemti augstākās izglītības programmā klātienē. Vidējās vienas dalības izmaksas atbalstāmajā darbībā prognozētas 3 478 euro apmērā, un ir plānots indikatīvi nodrošināt atbalstu 2 115 personām.
Darbības īstenošana plānota atbilstoši MK noteikumu Nr.75 131.4. apakšpunktā un 136. un 236. punktā ietvertajiem nosacījumiem. Finanšu atbalstu (stipendija bezdarbniekam un atlīdzība darba vadītājam) minētajām biedrībām, nodibinājumiem un augstskolām paredzēts sniegt kā de minimis atbalstu atbilstoši Komisijas regulai Nr. 1407/2013, Komisijas regulai Nr. 717/2014 un Komisijas regulai Nr. 1408/2013.
Vienlaikus jāņem vērā, ka šī pasākuma dalībnieki saņems laikā ierobežotu (pārsvarā līdz 6 mēnešiem, izņemot personas ar invaliditāti, kuras var piedalīties pasākumā līdz 12 mēnešiem) atbalstu (stipendiju) par darba iemaņu attīstību. Atšķirībā no, piemēram, subsidētajām darbavietām, šo pasākumu īstenošanas nosacījumi neparedz darba tiesisko attiecību nodibināšanu. Šobrīd no visiem pasākuma dalībniekiem vidēji 47% ir jaunieši vecumā 15 – 24 gadi (bieži bez darba pieredzes), 15% – ilgstošie bezdarbnieki (kuru prasmes ir novecojušas), 36% ir personas ar invaliditāti (samazinātas darbspējas) – līdz ar to šajā pasākumā piedalās personu grupas ar samazinātām darbspējām un organizācijām, kas piedāvā šo iespēju, nevar veidoties konkurētspējas priekšrocības salīdzinājumā, piemēram, ar situācijām, kad darbā tiktu pieņemtas konkurētspējīgas personas ar augstu izglītības līmeni un iegūto pieredzi darba tirgū.
Izmaksas, kas ir saistītas ar normatīvajos aktos noteikto obligāto veselības pārbaužu veikšanu (līdz 50 euro; šobrīd vidēji gadā tiek segtas 9 personām, ja tas tiek prasīts atbilstoši darba vides risku novērtējumam darba vietā, kur atradīsies persona) un veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem pasākuma īstenošanas laikā (vidēji 400 personām gadā,  kopējās izmaksas atbilstoši iepirkuma līgumam ir 1 311 euro gadā jeb 3,28 euro vienai personai) tiek kompensētas tieši mērķa grupas personai, kas sedz šos izdevumus patstāvīgi un pēc tam saņem kompensāciju no NVA vai atbilstoši noslēgtajam iepirkuma līgumam starp NVA un pakalpojumu sniedzēju.
Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai (turpmāk – VSAOI) ir jāmin, ka  saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 5. pantu vienlaikus ar darba ņēmējiem sociālajai apdrošināšanai ir pakļautas personas, kuras piedalās NVA organizētajā pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" (netiek slēgts darba līgums, bet līgums par dalību pasākumā). Minētās iemaksas NVA pārskaita Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk – VSAA) par pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem, neiesaistot nevalstiskās organizācijas un augstskolas kā darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pakalpojuma sniedzējus. Izmaksas par  VSAOI paredzētas kā papildu atbalsts mērķa grupai kā vecuma pensijas palielināšanas garantija. Tādējādi tās nebūtu uzskatāmas par tiešajām personāla izmaksām, piemēram, vadošās iestādes vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gada plānošanas periodā” (turpmāk – vadlīnijas) 7.16. apakšpunkta (attiecināms uz valsts budžeta iestāžu un pašvaldību darbiniekiem) izpratnē, kas izvirza nosacījumu, lai par darbu projektā ir noslēgts darba līgums, papildvienošanās pie darba līguma, izdots rīkojums par ierēdņa iecelšanu amatā vai rīkojums par darba procentuālu sadalījumu starp pamatdarbu un darbu pie konkrētā projekta. Vienlaikus jāņem vērā, ka vadlīniju 7.17. apakšpunktā minēts, ka privāto uzņēmumu darbiniekiem attiecināmās izmaksas ir darba alga un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā citas normatīvajos aktos noteiktās izmaksas (nenosakot ierobežojumu saistībā ar darba attiecībām). VSAOI izmaksas par bezdarbnieka dalību pasākumā tiek tieši pārskaitītas VSAA.
Tādējādi ne obligāto veselības pārbaužu izmaksas, ne dzīvības apdrošināšanas izmaksas pret nelaimes gadījumiem, ne VSAOI izmaksas nav uzskatāmas par komercdarbības atbalstu, jo neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 2. punktā minētā komercdarbības atbalsta pazīme - saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts; 

6) atbalsts atkarību pārvarēšanai (indikatīvās izmaksas – vidēji 1,62 milj. euro), tai skaitā Minesotas 12 soļu programma, narkologa atzinuma saņemšana, emocionālā stresa terapija (kodēšana), ietverot ārsta narkologa konsultācijas, psihoterapeitiskās metodes, suģestīvo terapiju un sensibilizējošo medikamentu terapiju. Vidējās vienas dalības izmaksas atbalstāmajā darbībā veido 1 109 euro, un ir plānots indikatīvi atbalstīt 1 458 personas.
Darbības īstenošana tiek plānota atbilstoši MK noteikumu Nr.75 163.2 4., 163.25. un 163.3 5. apakšpunktā un 163.8  punktā ietvertajiem nosacījumiem, tai skaitā paredzot arī pakalpojuma sniedzēju piesaisti iepirkuma procedūrā.
Atbalsta pasākumā atkarību pārvarēšanai persona piesakās brīvprātīgi, apzinot savas atkarības esamību, ko apstiprina ar saņemto narkologa atzinumu. Ja narkologa atzinums iepriekš nav saņemts, tad, lai noteiktu diagnozi un nepieciešamību izvēlēties efektīvāko atbalsta pasākumu, klientam ir iespējams saņemt narkologa atzinumu pasākumā iesaistes laikā. Personai jāiegūst reģistrētā bezdarbnieka statuss un to pārbauda IS BURVIS;

7) individuālas un grupu konsultācijas, kurus nodrošinās finansējuma saņēmēja projekta personāls – psihologi (mērķa grupas bezdarbniekiem) un mentori (bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautām personām ar invaliditāti. Psihologu individuālās un grupu konsultācijas plānots sniegt atbilstoši MK noteikumu Nr.75 131.1. un  163.3 1. apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Mentora atbalstu plānots sniegt visiem darba devējiem, kas plāno vai pieņems darbā mentoram piesaistīto mērķa grupas bezdarbnieku (konsultācijas pa tālruni, klātienē un tml.), līdz ar to šim atbalsta veidam nav plānots piemērot de minimis atbalsta nosacījumus. Mentora pakalpojuma izmaksas ietilps projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksās (indikatīvais atbalstāmo personu ar invaliditāti skaits – 500) un tiks sniegtas NVA klientiem un darba devējiem bez maksas. Konsultācijas darba devējiem iekļaus informāciju par bezdarbnieku un bezdarba riskam pakļauto personu ar invaliditāti nodarbināšanas specifiku atbilstoši funkcionālo traucējumu veidam, mērķa grupai tiks nodrošināts motivācijas, mentoringa u.c. uz individuālu atbalstu vērsts atbalsts personu ar invaliditāti iekļaujošai nodarbinātībai. Pašreiz mentora atbalstu nosaka MK noteikumu Nr. 75 9.1, 11., 15., 15.2 un 163.13 apakšpunktā ietvertie nosacījumi, kas paredz, ka NVA atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem izvēlas pasākumu īstenotājus, kas nodrošina konsultācijas NVA klientiem un darba devējiem. Vienlaikus mentora atbalstu ir plānots sniegt, izmantojot divas pieejas atkarībā no mērķa grupas un tās specifiskajām vajadzībām. Mentora atbalstu personām ar invaliditāti un darba devējiem (par šīs mērķa grupas nodarbināšanas iespējām un specifiku) sniegs projekta personāls, ņemot vērā iepriekšējos gados uzkrāto pieredzi darbā ar šo mērķa grupu. Savukārt darbam ar samērā jaunu mērķa grupu – personām ar garīga rakstura traucējumiem – plānots piesaistīt iepirkuma procedūrā atlasītus mentora pakalpojuma sniedzējus (piemēram, tās varētu būt nevalstiskās organizācijas). Minētais nepieciešams, lai nodrošinātu šī pakalpojuma kvalitāti un kvalificētu speciālistu piesaisti personu ar garīga rakstura traucējumiem integrēšanai darba tirgū. Tiek prognozēts, ka pieprasījums pēc mentora pakalpojuma personām ar garīga rakstura traucējumiem būs maza mēroga. Mentoru personām ar invaliditāti un mentoru pakalpojuma personām ar garīga rakstura traucējumiem funkcijas būs nošķirtas un nepārklāsies (specifisks atbalsta saturs katrai no mērķa grupām atbilstoši atzīmei BURVIS sistēmā pie klienta profila);

8) speciālistu pakalpojumi, tostarp ergoterapeita, surdotulka un atbalsta personas pakalpojumi (indikatīvi 115 personām – izmaksas ierēķinātas vidējās atbalstāmo darbību izmaksās). Šo speciālistu piesaisti plānots nodrošināt atbilstoši mērķa grupas dalības nodrošināšanas nosacījumiem atbalstāmajās darbībās MK noteikumu Nr.75 8. un 94. punktā (tiek organizēti kā ārpakalpojums). Surdotulka pakalpojumi tiks īstenoti atbilstoši MK noteikumu Nr.75 20.7 apakšpunktam. Atbilstoši  Bezdarbnieku un darba meklētāju likuma 6. panta devītajai daļai surdotulka pakalpojuma sniegšanai NVA slēdz deleģējuma līgumu ar Latvijas Nedzirdīgo savienību. Investīcijas ietvaros surdotulka pakalpojuma izmaksas attiecināmas, ja Latvijas Nedzirdīgo savienība surdotulka pakalpojumu personai tam pašam mērķim vienlaikus nesniedz cita finanšu avota ietvaros. Informācija par ergoterapeita pakalpojumu sniegšanu iekļauta iepriekš pie subsidētās nodarbinātības pasākumu apraksta.  Atbalsta personas pakalpojumus personām ar garīgā rakstura traucējumiem subsidētās nodarbinātības un darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumos sniegs piesaistīts pakalpojuma sniedzējs (šobrīd tas notiek atbilstoši MK noteikumu Nr.75 74.2 apakšpunktam);

9) iedzīvotāju, darba devēju un institūciju sasniegšanas pasākumi, tai skaitā sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumi par šo noteikumu bezdarbnieku, bezdarba riskam pakļauto personu un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju nodarbinātības veicināšanu vai saglabāšanu.
Atbalstās darbības ietvaros (kopējais finansējums indikatīvi veido 0,52 milj. euro, tajā skaitā 0,08 milj. euro 23 semināru organizēšanai, 0,12 milj. euro informatīvo kampaņu organizēšanai) ir plānots organizēt seminārus darba devējiem, sociālajiem dienestiem u.c. institūcijām par nelabvēlīgākā situācijā esošo bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju aktivizēšanas iespējām, šo mērķa grupu vajadzībām un iespējām, kā arī citiem jautājumiem. Pasākuma īstenošanai tajā skaitā ir plānots piesaistīt iepirkuma procedūrā izvēlētus pakalpojumu sniedzējus. Tāpat LM plāno izstrādāt jaunu atbalsta pasākumu ilgstošajiem bezdarbniekiem (tajā skaitā ar invaliditāti), piesaistot atbalsta sniegšanai multidisciplināru speciālistu komandu (NVA un sociālo dienestu speciālisti, kā arī citu jomu pārstāvji, kam ir pieredze darbam ar šīm mērķa grupām). Jaunā pasākuma nosacījumu izstrāde ir paredzēta 2024. gadā (plānots veikt papildu konsultācijas ar partneriem par optimālāko sadarbības mehānisma izveidi), veicot attiecīgus grozījumus MK noteikumos Nr. 75, kā arī vēlāk, ja būs nepieciešams, šajā TA projektā;

10) projekta vadība un īstenošana. Atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana, tai skaitā atbalsta sniegšana mērķa grupas personām, ko veiks projekta personāls. Plānotais finansējums personāla izmaksām aprēķināts kā vienota likme, piemērojot Regulas 2021/1060 55. panta 1. punktā noteikto vienoto likmi 20 % apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās personāla izmaksas. Atbilstoši minētas Regulas 55. panta 1. punktā noteiktajam vienoto likmi piemēro, neveicot aprēķinus likmes noteikšanai. Investīcijas ietvaros nav plānots slēgt būvdarbu līgumus un slēgt piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES 15. pantā noteiktās robežvērtības. Personāla izmaksu likmes saturs ir indikatīvs un var atšķirties no faktiskā minētās likmes satura. 
Vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem, un tas ir:
- taisnīgs – likmes aprēķins balstās uz normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, pieņēmumiem par atlīdzības noteikšanas principiem turpmākajiem projekta īstenošanas gadiem (no 2023. gada – viduspunkts), projekta personāla plānojumu (amatu klasifikāciju, skaitu, mēnešalgas grupu) un noslodzi 4.3.3.2. pasākuma projekta īstenošanā;
- objektīvs – 4.3.3.2. pasākumā paredzēts viens finansējuma saņēmējs, attiecīgi uzskatāms, ka tiek paredzēta vienāda un objektīva attieksme pret šo finansējuma saņēmēju;
- pārbaudāms – likmes aprēķins balstās uz normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, pieņēmumiem par atlīdzības noteikšanas principiem turpmākajiem projekta īstenošanas gadiem (no 2023.gada – viduspunkts), projekta personāla plānojumu (amatu klasifikācija, skaits, mēnešalgas grupa) un noslodzi 4.3.3.2. pasākuma projekta īstenošanā. Likmes aprēķins ir sagatavots Excel formā, detalizēti norādot finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālu, tā amata klasifikāciju, mēnešalgu grupu, plānoto atlīdzības apmēru un sociālās garantijas. Likmes aprēķins ir saskaņots ar Finanšu ministriju – vadošo iestādi;
- iepriekš noteikts – likmes piemērošanas nosacījumi tiek noteikti šajā TA projektā par 4.3.3.2. pasākuma īstenošanu.
Likmes aprēķinu pamato šādi normatīvie akti un informācijas avoti:
- Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums;
- Darba likums;
- MK 2022. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”;
- MK 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”;
- MK 2017. gada 28. februāra noteikumi Nr. 105 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām” (2. vai 3. punktā noteiktās robežvērtības);
- NVA iekšējie darba samaksas noteikumi;
- LM kā ES fondu atbildīgās iestādes (turpmāk – atbildīgā iestāde) pieņēmumi par atlīdzības noteikšanas principiem turpmākajiem projekta īstenošanas gadiem (2023.gada viduspunkts) un finansējuma saņēmēja pieņēmumi projekta personāla plānojumam (par amatu klasifikāciju, skaitu, mēnešalgas grupu) un noslodzei 4.3.3.2. pasākuma projekta īstenošanā.
Saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem un informācijas avotiem projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai indikatīvi ir nepieciešamas vismaz 63 slodzes, algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupām un to intervāliem: projekta vadītājs – 1 amata vieta (39.1. amatu saime, V līmenis, 12. mēnešalgu grupa), vecākais eksperts (projekta vadītāja vietnieks) – 2 amata vietas (39.1. amatu saime, IV A līmenis, 11. mēnešalgu grupa), vecākais eksperts (juriskonsults) – 1 amata vieta (39.1. amatu saime, III līmenis, 10. mēnešalgu grupa), vecākais eksperts – 6 amata vietas (39.1. amatu saime, III līmenis, 10. mēnešalgu grupa), vecākais eksperts – 4 amata vietas (39.1. amatu saime, II A līmenis, 9. mēnešalgu grupa), vadošais ekonomists (projekta vadītāja vietnieks) – 1 amata vieta (15.1. amatu saime, III līmenis, 10. mēnešalgu grupa), vecākais ekonomists – 1 amata vieta (15.1. amatu saime, II līmenis, 9. mēnešalgu grupa), projekta norēķinu koordinators – 5 amata vietas (39.1. amatu saime, II A līmenis, 9. mēnešalgu grupa), vecākais grāmatvedis – 3 amata vietas (17. amatu saime, IV līmenis, 9. mēnešalgu grupa), projekta koordinators – 1 amata vieta (39.1. amatu saime, II A līmenis, 9. mēnešalgu grupa), vecākais statistiķis – 1 amata vieta (20.6. amatu saime, II līmenis, 9. mēnešalgu grupa), koordinators – 1 amata vieta (34. amatu saime, II B līmenis, 9. mēnešalgu grupa), psihologs – 5 amata vietas (43.2. amatu saime, IB līmenis, 8. mēnešalgu grupa), nodarbinātības organizators – 25 amata vietas (25. amatu saime, IV līmenis, 8. mēnešalgu grupa), mentors – 6 amata vietas (25. amatu saime, V līmenis, 9. mēnešalgu grupa). Projekta īstenošanas laikā personāla amati, skaits un noslodze var mainīties. Likmes aprēķinā iekļautā informācija un tās aprēķins ir balstīts uz pieņēmumiem (proti, tā ir personāla un tam nepieciešamā finansējuma prognoze). Vienlaikus projekta īstenošanas gaitā var veidoties situācijas, kad valsts budžeta pieprasījuma informācija atšķiras no likmes aprēķina informācijas vairāku iemeslu pēc, piemēram, projektu darbību intensitātes un personāla piesaistes atšķirības mērķa grupas vajadzību izmaiņu gadījumā u. tml., tāpēc to nevar tieši izmantot valsts budžeta finansējuma plānošanā.
Likmē iekļautās finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personāla izmaksas nav iekļautas nevienā citā 4.3.3.2. pasākuma izmaksu pozīcijā. Līdz ar to tiek nodrošināta likmē iekļauto izmaksu nošķiršana no citām izmaksām, kas paredzētas 4.3.3.2. pasākuma īstenošanai. 
Papildus projekta personālam paredzētas darba vietu aprīkojuma izmaksas (nodrošinot darba vietu aprīkojumu, tiks ievērots Vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas periodā” 33. punktā noteiktais, tai skaitā ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu).
Kopumā projektā ir plānots nodrošināt indikatīvi 8 317 reģistrēto bezdarbnieku dalības 1., 3. – 8. punktā minētajās atbalstāmajās darbībās, piedāvājot atbalstu 7 846 unikālajām personām - bezdarbniekiem (viena persona varēs piedalīties projektā vairākas reizes un vairākās atbalstāmajās darbības – indikatīvi 1,06 atbalstāmajās darbībās). Papildus ir plānots atbalstīt 500 unikālās nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas 2.punktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros. Atbalsta rezultātā kopumā plānots, ka  1 318 personas pēc dalības 1., 4. – 8. atbalstāmajās darbībās pārtraukšanas četru nedēļu laikā kļūs nodarbinātas, tai skaitā pašnodarbinātas.
Obligātās veselības pārbaudes pasākumu dalībniekiem ir plānots nodrošināt atbilstoši MK noteikumu Nr. 75 noteiktajam un 2009.gada 10.marta MK noteikumiem Nr.219  "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude", kuros ir atrunāts obligāto veselības pārbaužu veikšanas biežums, atkarībā no veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem, ar kuriem ikdienā saskarsies mērķa grupas personas, kas piekritīs piedalīties projekta atbalstāmajās darbībās.
4.3.3.2. pasākuma ESF Plus investīcijām piemērots 134. intervences kods “Pasākumi nodarbinātības pieejamības uzlabošanai” atbilstoši ES kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.
4.3.3.2. pasākuma ietvaros mērķa grupas personu iesaiste atbalstāmajās darbībās indikatīvi uzsāksies 2023. gada 2. pusgadā, kad pakāpeniski noslēgsies personu dalība 9.1.1.1.pasākuma projekta ietvaros. Demarkāciju starp īstenotajiem projektiem ir plānots īstenot NVA līmenī, tajā skaitā ievērojot MKN Nr.75 nosacījumus par personas atkārtotu dalību pasākumos.

NVA ir pienākums nodrošināt ar projekta īstenošanu saistītā finansējuma, tai skaitā privātā līdzfinansējuma (izmaksas, kuras sedz darba devējs, kas izveido subsidētās darba vietas – bezdarbnieku darba algas daļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem, kā arī darba vietu pielāgošanas izmaksas, ja tās pārsniedz MK noteikumos Nr.75 noteikto līmeni) uzskaiti, pēc nepieciešamības nodrošinot šīs informācijas sniegšanu kontrolējošām iestādēm. Privātā līdzfinansējuma uzskaiti NVA veic informācijas sistēmās (piemēram, IS BURVIS) vai izmantojot alternatīvus datu uzkrāšanas risinājumus.

4.3.3.2. pasākuma investīcijām būs netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu anotācijas 8. punktā “Horizontālā ietekme”). Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.3.3.2. pasākumam nav ietekmes.

Izvērtējuma “Vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 2021. – 2027. gada ES fondu plānošanas periodā” (https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/vienkarsoto-izmaksu-piemerosanas-iespejas-2021-2027-gada-es-fondu-planosanas-perioda/) kopējo secinājumu 4) punktā noteikts, ka vienkāršoto izmaksu piemērošanas lietderība un praktiskā iespējamība ir ierobežota pasākumos, kur, piemēram, valsts iestāde ir vienīgais finansējuma saņēmējs, kas tiek atbalstīts ierobežotas projektu atlases procesā. Ņemot vērā minēto un faktu, ka 4.3.3.2. pasākuma finansējuma saņēmējs ir NVA, kura organizēs pasākuma ietvaros paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanu, papildu jau TA projektā minētajām, vienkāršoto izmaksu piemērošana šobrīd nav plānota. TA projektā iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksām paredzēts piemērot vadošās iestādes izstrādāto "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai" un "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai". Tāpat arī profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojuma izmaksām un ar tā nodrošināšanu saistītajām izmaksām bezdarbniekiem tiks piemērota atbildīgās iestādes izstrādātā un ar vadošo iestādi saskaņotā vienas vienības izmaksu metodika. Attiecībā uz obligātajām veselības pārbaudēm, kurām izmaksas ārstniecības iestādēs var atšķirties, bezdarbnieku algu dotācijām, kuru apmērs ir mainīgs, kā arī pasākumiem, kurās tiek piesaistītas un segtas surdotulka, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru, bērnu uzraudzības pakalpojuma izmaksas, ievērojot, ka šie pasākumi saturiski un tvēruma ziņā ir ļoti atšķirīgi, tiem nav iespējams piemērot vienkāršotās izmaksas, tai skaitā nav iespējams definēt izmaksas vienai vienībai vai noteikt vienu vienību. Vienlaikus plānots projekta īstenošanas gaitā (pēc pietiekama apmēra objektīvu datu uzkrāšanas) atkārtoti izvērtēt vienkāršoto izmaksu piemērošanu, ja nepieciešams un iespējams, izstrādājot atsevišķu metodiku.
De minimis regulējumu ir paredzēts piemērot atbalstāmajās darbībās, kurās ir iesaistīti darba devēji kā subsidēto darba vietu veidotāji (ieskaitot darba vietu pielāgošanu). Vēršam uzmanību, ka TA projekta 15.3., 15.4., 15.6., 15.7., 15.8. apakšpunktā minētajās atbalstāmajās darbībās (anotācijas apakšsadaļas "Risinājuma apraksts" 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. punkts) netiek iesaistīti darba devēji (izņemot mentora atbalstu – par kuru ir sniegts atsevišķs skaidrojums anotācijas apakšsadaļas "Risinājuma apraksts" 7. punktā), līdz ar to šīm atbalstāmajām darbībām nav plānots piemērot komercdarbības atbalsta nosacījumus. Savukārt anotācijas apakšsadaļā "Risinājuma apraksts" jau sākotnējā versijā tika norādīti tie punkti un atbalstāmās darbības, kurās ir plānots sniegt atbalstu darba devējiem un kurās tiks piemēroti de minimis atbalsta nosacījumi (1., 2. un 5. punkts). Tāpat ir jāmin, ka detalizēti de minimis piešķiršanas nosacījumi atbalstāmajām darbībām ir aprakstīti MK noteikumu Nr.75 6.2 nodaļā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Gadījumā, ja investīcijas netiks veiktas, nenotiks mērķa grupas personu darba prasmju pilnveide, rezultātā paaugstināsies bezdarba līmenis un bezdarbnieku skaits valstī. Bezdarbniekiem būs ierobežotas iespējas atgriezties, kā arī konkurēt darba tirgū, pasliktināsies šo cilvēku materiālā situācija. Investīciju trūkums kopumā negatīvi ietekmēs ekonomisko situāciju valstī, jo uzņēmumi nevarēs piesaistīt papildus darbaspēku un tādējādi palēnināsies uzņēmumu attīstība. Tāpat tiks ierobežota Latvijas Republikas Satversmes 109. panta izpilde, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos (ar sociālo nodrošinājumu saprotot tajā skaitā atbalstu (subsīdijas, reģionālās mobilitātes atbalsts u.c.), kas tiek sniegts mērķa grupai (bezdarbniekiem) aktīvo darba tirgus politikas pasākumu ietvaros, ieskaitot šajā TA projektā minētās atbalstāmās darbības). 
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
4.3.3.2. pasākuma kopējās izmaksas veido 65,2 milj. euro (detalizēts finansējuma sadalījums pa izmaksu pozīcijām iekļauts 1.3. sadaļā) un tajā ir plānots iesaistīt 7 846 unikālās personas, līdz ar to vidējās vienas personas dalības izmaksas projektā veido 8 313 euro. Savukārt subsidētās nodarbinātības pasākumos visā projekta īstenošanas laikā ir plānots iesaistīt 3 650 personu.
Kā minēts anotācijas 2.2.1.apakšsadaļā, projekta īstenošanas ietekmē varētu samazināties izdevumi garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai (turpmāk – GMI), jo vismaz 3 650 personu (subsidētās nodarbinātības pasākumu dalībnieki – pasākuma ietvaros ar personu tiek noslēgts darba līgums) atgriezīsies darba tirgū un tādējādi nekļūs par ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuriem nepieciešams GMI atbalsts. Vidējais GMI atbalsts vienai personai 2023. gada februārī veidoja 79,19 euro (LM dati) un  atbilstoši pašvaldību pārskatiem par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību 2021. gadā (pēdējie pieejamie dati) vidējais GMI izmaksu periods vienai personai bija vidēji 6 mēneši. Tādējādi kopējie izdevumi iedzīvotāju sociālajam nodrošinājumam investīcijas īstenošanas ietekmē varētu samazināties indikatīvi par 1,7 milj. euro (3 650 personas x 79,19 euro x 6 mēneši).
4.3.3.2. pasākuma īstenošanas rezultātā varētu pieaugt valsts ieņēmumi no darba algas nodokļu iekasēšanas, jo 3 650 personas subsidētās nodarbinātības dalības laikā vidēji 12 mēnešus (persona subsidētās nodarbinātības pasākumā piedalās vienu gadu) saņems atalgojumu un par tiem tiks veiktas sociālās apdrošināšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas no piešķirtās algas. Pieņemot, ka 3 650 personas saņems ienākumus no algotā darba vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā – 620 euro, valsts budžeta ieņēmumi varētu pieaugt indikatīvi par 14,1 milj. euro (3 650 personas x (211,36 euro (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) + 110,98 euro (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) x 12 mēneši).
Tāpat tiek paredzēts, ka vismaz 30% no kopējā dalībnieku skaita jeb 2 354 personas atgriezīsies nodarbinātībā pirmajā gadā pēc dalības 4.3.3.2. pasākuma atbalstāmajās darbībās (7 846 personas x 30%). Pieņemot, ka 2 354 personas saņems ienākumus no algotā darba vismaz 12 mēnešus pēc kārtas un minimālās mēneša darba algas apmērā – 620 euro, valsts budžeta ieņēmumi turpmāko divu gadu laikā pēc dalības atbalstāmajās darbībās varētu veidot 9,1 milj. euro (2 354 personas x (211,36 euro (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) + 110,98 euro (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) x 12 mēneši).
Līdz ar to kopējie ieguvumi no projekta īstenošanas 2023. – 2029. gadā indikatīvi veido 15,8 milj. euro (1,7 milj. euro ietaupījums sociālajā budžetā GMI atbalsta veidā un 14,1 milj. euro darba nodokļu nomaksa subsidētās nodarbinātības pasākumu īstenošanas laikā). Kopumā projekta ieguldījumi varētu atmaksāties sešu gadu laikā no projekta īstenošanas pabeigšanas 2029. gadā (65,2 milj. euro (kopējie ieguldījumi) – 15,8 milj. euro (ieguvumi projekta īstenošanas laikā) = 49,4 milj. euro / 9,1 milj. euro (ieguvumi gada laikā no darba nodokļu nomaksas tiem projekta dalībniekiem, kas atgriezīsies darba tirgū) = 5,4 gadi).
Gadījumā, ja projekts netiks īstenots, valsts budžetam radīsies papildu izdevumi 1,7 milj. euro apmērā (GMI atbalsts) un 2023.– 2035. gadā netiks iekasēti papildu ienākumi no darba nodokļiem 70,4 milj. euro apmērā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka ne visi 4.3.3.2. pasākuma ieguldījumu ieguvumi ir izmērāmi un novērtējami monetārā izteiksmē. Piemēram, pasākuma ietvaros piedāvātais atbalsts mazinās bezdarbnieku sociālo atstumtību, nabadzības līmeni, kā arī psihoemocionālo spriedzi, kā rezultātā tiks mazināti gan atbalstītās personas, gan tās ģimenes locekļu iespējamie veselības stāvokļa pasliktināšanās, bezpajumtniecības un atkarību riski.
Papildus 1.6.sadaļā ir sniegta informācija par cita veida pozitīvu ietekmi un ieguvumiem no projekta īstenošanas.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

4.3.3.2. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības nodrošinās aktīvās nodarbinātības pasākumu īstenošanu atbilstoši MK 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 876 “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums” noteikto NVA funkciju un uzdevumu izpildei atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kā arī MK noteikumos Nr. 75 noteiktajam. Ņemot vērā, ka 4.3.3.2. pasākumā finansējuma saņēmējs ir NVA un visu plānoto darbību īstenošanas nosacījumi un izmaksas jau ir apstiprinātas ar MK noteikumiem Nr.75, tai skaitā vērtējot ieguldījumu efektivitāti, nav nepieciešams veikt atkārtotu 4.3.3.2. pasākuma izmaksu un ieguvumu analīzi. Papildus vēršam uzmanību, ka 4.3.3.2. pasākuma ietvaros būtiskākā aktivitāte ir bezdarbnieku nodarbināšana subsidētajās darba vietās. Iesaistot nelabvēlīgākā situācijā esošos bezdarbniekus subsidētajās darba vietās, bezdarbnieki kļūst par pilntiesīgiem darba tirgus dalībniekiem, jo tiek noslēgti darba līgumi un personas tiek pakļautas sociālajai apdrošināšanai, līdz ar to arī sociālajām garantijām. Nodarbinot subsidētajās darba vietās personas no sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām (personas ar invaliditāti, ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši pēc ieslodzījuma, pirmspensijas vecuma bezdarbnieki), rodas vairāki sociālekonomiskie ieguvumi. Piemēram, samazinās valsts un pašvaldību sociālo budžetu izdevumi šo personu atbalstam, jo tās gūst ienākumus no algota darba un šajā periodā nav pabalstu saņēmēji. Vienlaikus valsts un pašvaldību budžeti gūst finansiālus ienākumus no nomaksātajiem darbaspēka nodokļiem. Atbilstoši OECD 2019. gada pētījuma “Cilvēku sasaiste ar darba vietām: Latvijas aktīvās darba tirgus politikas izvērtējums” rezultātiem un ekspertu aplēsēm attiecībā uz subsidēto nodarbinātību tika atzīts, ka 46 % no subsidētās nodarbinātības dalībniekiem tika nodarbināti vēl vismaz vienu mēnesi pēc subsīdiju izmaksas izbeigšanas, tad šī daļa samazinājās līdz 38% trīs mēnešus pēc dalības programmā izbeigšanas un stabilizējas apmēram 38% robežās vienu gadu pēc dalības programmā. Ņemot vērā, ka viena subsidētā darba vieta personai ar invaliditāti izmaksā vidēji 8300 euro un pārējām nelabvēlīgajām grupām vidēji 4130 euro  (vidējo izmaksu prognoze 2023. gadam), un pieņemot, ka subsidētās nodarbinātības dalībnieka nodarbinātība pēc subsīdijām turpinās 38% līmenī, veiktie ieguldījumi subsidētās darba vietas izveidei atmaksājas vidēji 3 līdz 4 gadu periodā.
Vienlaikus plānots turpināt periodiski veikt ietekmes novērtējumus, tajā skaitā ar kontrfaktuālajām novērtējuma metodēm, lai noteiktu subsidēto darba vietu vidēja termiņa ietekmi uz dalībnieku darba tirgus ieguvumiem gan nodarbinātības, gan algas izteiksmē.
Attiecībā uz pārējo mērķa grupu iesaistes citās 4.3.3.2. pasākuma darbībās ieguldījumu vērtējums nav tieši izmērāms un ne vienmēr var atmaksāties budžeta ienākumu ziņā. Tomēr tas sniedz sociālekonomisko labumu pašai personai, kopienai, kurā tā dzīvo, un pašvaldībai kā sociālās integrācijas, tā arī nodarbinātības ziņā, pēc dalības pasākumos daļai iesaistīto nonākot arī darba tirgū īsākā vai ilgākā laika periodā. 4.3.3.2. pasākuma atbalstāmās darbības izriet no Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.75, savukārt atbalstāmo mērķa grupu identificēšana un atbalsta pasākumu saturs izriet no darba tirgus ekspertu vērtējumiem, kā arī ES un starptautiskās prakses, protams, ņemot vērā arī Latvijas nodarbinātības situāciju un kontekstu.
4.3.3.2. pasākuma ietvaros īstenotās atbalstāmās darbības perspektīvā pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību kopumā (izvērstāks skaidrojums par ietekmi uz tautsaimniecību ietverts noteikumu projekta anotācijas 2.  sadaļā “Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu”).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Bezdarbnieki, bezdarba riskam pakļautās personas un ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji. 4.3.3.2. pasākuma īstenošanai plānota pozitīva ietekme  uz nodarbinātības līmeni, jo tiks izveidotas jaunās subsidētās darba vietas un risinātas ilgstošā bezdarba un ekonomiskās neaktivitātes  problēmas. Tāpat arī 4.3.3.2. pasākuma īstenošana netieši ietekmēs jebkuru cilvēku, kurš varētu nokļūt bezdarba situācijā un izmantot NVA sniegto atbalstu un piedalīties ADTP pasākumos.
Juridiskās personas
  • Labklājības ministrija, kas pildīs atbildīgās iestādes funkcijas. Nodarbinātības valsts aģentūra, kas pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas.
Ietekmes apraksts
Pašvaldības, darba devēji. 4.3.3.2. pasākuma īstenošanai plānota pozitīva ietekme  uz nodarbinātības līmeni, jo tiks izveidotas jaunās subsidētās darba vietas un risinātas ilgstošā bezdarba un ekonomiskās neaktivitātes  problēmas. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
4.3.3.2. pasākuma ietvaros subsidētās nodarbinātības pasākumos ir plānots iesaistīt 2 150 personas ar invaliditāti, kas varētu pozitīvi ietekmēt rādītājus “Nodarbināto cilvēku ar invaliditāti skaits” un “Nodarbināto personu ar invaliditāti īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotāju ar invaliditāti kopskaitā”. Atbilstoši LM LABIS sistēmas datiem 2022. gada maijā no 107 268 personām ar invaliditāti vecumā 15 – 63 gadi 43 148 personas strādāja un šo nodarbināto personu īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotāju ar invaliditāti kopskaitā veidoja 39,6%.  Investīcijās ietekmē strādājošo personu ar invaliditāti skaits varētu palielināties par 5% līdz 45 298 personām (43 148 + 2 150) un šo nodarbināto personu īpatsvars varētu pieaugt par 2 procentpunktiem līdz 41,6% ((43 148 + 2 150) x 39,6% / 43 148).
Tāpat varētu samazināties izdevumi GMI atbalstam, jo vismaz 3 650 personas (subsidētās nodarbinātības pasākumu dalībnieki – pasākuma ietvaros ar personu tiek noslēgts darba līgums) atgriezīsies darba tirgū un tādējādi nekļūs par ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuriem nepieciešams GMI atbalsts. Vidējais GMI atbalsts vienai personai 2023. gada februārī veidoja 79,19 euro (LM dati) un  atbilstoši pašvaldību pārskatiem par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību 2021. gadā (pēdējie pieejamie dati), vidējais GMI izmaksu periods vienai personai bija vidēji 6 mēneši. Līdz ar to kopējie izdevumi iedzīvotāju sociālajam nodrošinājumam investīcijas īstenošanas ietekmē varētu samazināties par 1,7 milj. euro (3 650 personas x 79,19 euro x 6 mēneši).
4.3.3.2. pasākuma īstenošanas rezultātā varētu pieaugt valsts ieņēmumi no darba algas nodokļu iekasēšanas, jo 3 650 personas subsidētās nodarbinātības dalības laikā vidēji 12 mēnešus saņems atalgojumu un par tiem tiks veiktas sociālās apdrošināšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas no piešķirtās algas. Pieņemot, ka 3 650 personas saņems ienākumus no algotā darba vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā - 620 euro, valsts budžeta ieņēmumi varētu pieaugt par 14,1 milj. euro (3 650 personas x (211,36 euro (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) + 110,98 euro (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) x 12 mēneši).
Tāpat tiek paredzēts, ka vismaz 30% no kopējā dalībnieku skaita jeb 2 354 personas atgriezīsies nodarbinātībā pirmajā gadā pēc dalības 4.3.3.2. pasākuma atbalstāmajās darbībās (7 846 personas x 30%). Pieņemot, ka 2 354 personas saņems ienākumus no algotā darba vismaz 12 mēnešus pēc kārtas un minimālās mēneša darba algas apmērā – 620 euro, valsts budžeta ieņēmumi turpmāko divu gadu laikā pēc dalības atbalstāmajās darbībās varētu veidot 9,1 milj. euro (2 354 personas x (211,36 euro (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) + 110,98 euro (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) x 12 mēneši).
 

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
4.3.3.2. pasākuma īstenošana netieši var ietekmēt jebkuru juridisku personu, kas varētu izmantot NVA piedāvātās sadarbības iespējas darbaspēka atlasē, subsidēto darba vietu izveidē un saņemt cita veida NVA atbalstu.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
TA projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu pozitīvi ietekmēt nodarbinātības situāciju, jo samazināsies reģistrēto bezdarbnieku skaits un attiecīgi pieaugs nodarbināto skaits un valsts budžeta nodokļu ieņēmumi no darbaspēka nodokļu iemaksām.
Darba tirgū pirmā gada laikā pēc dalības dažādos atbalsta pasākumos varētu atgriezties vidēji 2 354 personas jeb 30% no kopējā dalībnieku skaita. Tas varētu kāpināt 2022. gada nodarbinātības rādītāju 15 – 64 gadu vecuma grupai (71,3%, 840 000 personas; CSP dati: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NB__NBLB/NBA031/; https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NB__NBLA/NBL020/) līdz 71,5% (842 354 personām nodarbinātībā), kas veido 0,3% jeb 0,2 procentpunktu palielinājumu ((840 000 + 2 354) x 71,3% / 840 000).  Tā ir 4.3.3.2. pasākuma tiešā ietekme, neņemot vērā citus faktorus, piemēram, atdevi no citu projektu īstenošanas,  ekonomiskās situācijas izmaiņas, ārējos makroekonomiskos faktorus un tml.

Attiecīgi pirmā gada laikā pēc dalības dažādos atbalsta pasākumos varētu samazināties arī 2022. gada bezdarba līmenis 15 – 64 gadu vecuma grupai (7,1%, 64 200 bezdarbnieki; CSP dati: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBBA__NBBB/NBA031/;  https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBBA__NBB1/NBB020/) līdz 6,8%, kas veido 4% jeb 0,3 procentpunktu samazinājumu līdz 61 846 personām ((64 200 – 2 354) x 7,1% / 64 200).
 

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
1 108 753
0
7 761 271
0
10 533 154
10 533 154
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
1 108 753
0
7 761 271
0
10 533 154
10 533 154
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 304 415
0
9 130 907
0
12 391 945
12 391 946
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 304 415
0
9 130 907
0
12 391 945
12 391 946
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-195 662
0
-1 369 636
0
-1 858 791
-1 858 792
3.1. valsts pamatbudžets
0
-195 662
0
-1 369 636
0
-1 858 791
-1 858 792
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-195 662
-1 369 636
-1 858 791
-1 858 792
5.1. valsts pamatbudžets
-195 662
-1 369 636
-1 858 791
-1 858 792
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
4.3.3.2. pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 65 220 765 euro apmērā, t. sk. ESF Plus finansējums – 55 437 650  euro un valsts budžeta (turpmāk - VB) finansējums – 9 783 115 euro. Projekta iesniegumā pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 51 220 765 euro apmērā, tai skaitā ESF Plus finansējumu – 43 537 650 euro (elastības finansējuma apjoms 11 900 000 euro) apmērā, VB līdzfinansējumu – 7 683 115 euro (elastības finansējuma apjoms 2 100 000 euro) apmērā.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF daļa 85 procentu apmērā no pasākuma attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF un VB) līdzekļi attiecīgajā gadā.
4.3.3.2. pasākuma plānotais īstenošanas termiņš ir no 2023. gada 1. jūnija līdz 2029. gada IV ceturksnim. Plānojums ir indikatīvs, un precīzs projekta finanšu plānojums tiks noteikts, sagatavojot un iesniedzot projekta iesniegumu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā - sadarbības iestādē.

2023. gadā finansējums plānots indikatīvi 1 304 415 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 1 108 753 euro un VB finansējums 195 662 euro;
2024. gadā finansējums plānots indikatīvi 9 130 907 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 7 761 271 euro un VB finansējums 1 369 636 euro;
2025. gadā finansējums plānots indikatīvi 12 391 945 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 10 533 154 euro un VB finansējums 1 858 791 euro;
2026. gadā finansējums plānots indikatīvi 12 391 946 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 10 533 154 euro un VB finansējums 1 858 792 euro;
2027. gadā finansējums plānots indikatīvi 12 391 945 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 10 533 153 euro un VB finansējums 1 858 792 euro;
2028. gadā finansējums plānots indikatīvi 12 391 945 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 10 533 153 euro un VB finansējums 1 858 792 euro;
2029. gadā finansējums plānots indikatīvi 5 217 662 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 4 435 012 euro un VB finansējums 782 650 euro.

LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijai finanšu līdzekļu pieprasījumu 2023. gadā indikatīvi ne vairāk kā 1 304 415 euro un 2024. gadā indikatīvi 9 130 907 euro apmērā pārdalei no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Minētais finansējums nepieciešams aktīvo nodarbinātības pasākumu nepārtrauktības nodrošināšanai mērķa grupas personām.
Projektam finansējums tiks plānots apakšprogrammā 63.08.00 “Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu un pasākumu īstenošana (2021-2027)”.
LM iesniegs priekšlikumu par TA projektā paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai papildu nepieciešamo finansējumu 2025. gadam un turpmākajiem gadiem attiecīgā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts projekta īstenošanas gaitā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekta vadības un projekta īstenošanas personāls tiks piesaistīts uz 4.3.3.2. pasākuma projekta īstenošanas laiku. Personāla amatus, saimes, kā arī nepieciešamo skaitu noteiks finansējuma saņēmējs, iesniedzot projekta iesniegumu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā – sadarbības iestādē. Indikatīvs personāla plānojums aprakstīts anotācijas 1.3. sadaļā. 
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regula 2021/1060); 2) Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Regula Nr. 1407/2013); 3) Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L 190) (turpmāk – Regula Nr. 717/2014) attiecībā uz zivsaimniecības uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 28. decembris, Nr. L 354); 4) Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Regula Nr. 1408/2013); 5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27.aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un ar ko atcelta Direktīva 95/46/EK (turpmāk - Regula Nr. 2016/679); 6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Regula 2018/1046).
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regula 2021/1060); 2) Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Regula Nr. 1407/2013); 3) Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L 190) (turpmāk – Regula Nr. 717/2014) attiecībā uz zivsaimniecības uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 28. decembris, Nr. L 354); 4) Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Regula Nr. 1408/2013); 5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27.aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un ar ko atcelta Direktīva 95/46/EK (turpmāk - Regula Nr. 2016/679); 6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Regula 2018/1046).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regula 2021/1060, 55. panta 1. punkts
16.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula 2021/1060, 47. un 50. pants
30.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula Nr. 1407/2013, vispārēja atsauce
33. un 39. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula Nr. 1407/2013, 1.panta 1.punkts
34.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula Nr. 1407/2013, 3. panta 2. punkts
34.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula Nr. 1407/2013, 2. panta 2. punkts
34.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula Nr. 1407/2013, 1. panta 1. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunkts
36. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula Nr. 1407/2013, 7. panta 4. punkts un 8. pants
37. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula Nr. 717/2014, vispārēja atsauce
33. un 39. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula Nr. 717/2014, 1.panta 1.punkts
34.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula Nr. 717/2014, 3. panta 2. punkts
34.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula Nr. 717/2014, 2. panta 2. punkts
34.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula Nr. 717/2014, 7. panta 4. punkts un 8. pants
37. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula Nr. 1408/2013, vispārēja atsauce
33. un 39. punkts 
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula Nr. 1408/2013, 1.panta 1.punkts
34.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula Nr. 1408/2013, 3. panta 3.a punkts
34.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula Nr. 1408/2013, 2. panta 2. punkts
34.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula Nr. 1408/2013, 7. panta 4. punkts un 8. pants
37. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula 2018/1046, 61. pants 
30.11.1. un 30.12. apakšpunkts 
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regula 2021/1060, vispārēja atsauce
11. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nodarbinātības valsts aģentūra
Nevalstiskās organizācijas
Komunikācija ar biedrībām un nodibinājumiem notiek nepārtraukti un regulāri, īstenojot 9.1.1.1.pasākuma atbalsta aktivitāti “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība”, kurā biedrības un nodibinājumi ir iesaistīti kā pasākuma īstenotāji. Šo aktivitāti un sadarbību ar biedrībām un nodibinājumiem ir plānots turpināt arī 4.3.3.2.pasākuma ietvaros. Aktīva sadarbība notiek ar JCI Latvia, biedrību "Drošā māja", Liepājas Neredzīgo biedrību.
Cits
2023.gada 16. un 21.martā NVA pārstāvji piedalījās SIVA organizētajā seminārā pašvaldību sociālajiem dienestiem, kura ietvaros dienesti tika informēti par 9.1.1.1.pasākumā īstenotajām un 4.3.3.2.pasākumā paredzētajām aktivitātēm, tai skaitā par atbalstu personām ar invaliditāti (uzsvars diskusiju laikā bija uz pasākumiem atkarību pārvarēšanai un psihologu konsultācijām.

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/cf4d45d9-491a-4a42-9d08-3837267720df

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši MK 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par TA projektu tā saskaņošanas stadijā. Viedokļa sniegšanas laiks no 2023. gada 13. marta līdz 2023. gada 24. martam.
Publiskās apspriešanas laikā iebildumi līdz 2023. gada 21. martam nav saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Nodarbinātības valsts aģentūra
  • Sociālās integrācijas valsts aģentūra
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija


ES fondu vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes funkcijas pilda LM, sadarbības iestādes funkcijas – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Projekta finansējuma saņēmējs – NVA.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.3.2. pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicinās bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos nodarbinātībā, tādējādi uzlabojot arī šo personu sociālo un ekonomisko situāciju.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.3.2. pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicinās personu ar invaliditāti iekļaušanos nodarbinātībā, tai skaitā nodrošinot viņiem darba vietas/ vides pielāgojumu.
(vispārīgās HP darbības)
- projekta vadībā un īstenošanā tiks ievēroti tādi personāla atlases nosacījumi un prakses, kas ir nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti;
- projekta vadība un īstenošana notiks personām ar funkcionāliem traucējumiem pielāgotās telpās, tostarp pielāgotas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, ja tas ir nepieciešams;
- tiks nodrošināts, ka prasībās iepirkumu līgumu izpildītājiem (Iepirkuma nolikumos) tiek izvirzīta prasība nodrošināt, ka pasākumu norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to var izmantot personas ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem patstāvīgi;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju;
- tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, tai skaitā tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
(specifiskās HP darbības)
- konsultāciju saturā tiks integrēti jautājumi par vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesībām;
- tiks nodrošināti konsultatīva rakstura pasākumi par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, tostarp piesaistīti eksperti vai nodrošinātas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.3.2. pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas netieši veicinās dzimumu līdztiesību, tai skaitā, piemēram, konsultāciju laikā mazinot stereotipus par "vīriešu" un "sieviešu" profesijām:
(vispārīgās HP darbības)
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu;
- projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas;
- tiks ieviesti nediskriminējoši personāla atlases nosacījumi un prakses, kas veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti, nediskriminē pēc vecuma, rases, reliģiskās piederības vai seksuālās orientācijas;
- projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus;
(specifiskās HP darbības)
- tiks īstenoti mērķtiecīgi pasākumi sievietēm, kas ir bez darba, nav bijušas darba tirgū, ir pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, pirmspensijas vecuma sievietes u.c., koncentrējoties uz tādiem aspektiem kā aktīva darba tirgus politika u.c.

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ir plānots nodrošināt atbalstu un segt izmaksas reģistrētajiem bezdarbniekiem dažādu atkarību pārvarēšanai un ārstēšanai – par dalību Minesotas 12 soļu programmā, narkologa konsultācijām un emocionālā stresa terapiju (kodēšanu). Lai īstenotu šos pasākumus, NVA slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm, kuru pakalpojumi saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar Nacionālo veselības dienestu, tiek apmaksāti no valsts pamatbudžeta (ārstniecības izdevumi) un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem un kuras nodrošina atkarības slimību ārstēšanu saskaņā ar Minesotas 12 soļu programmu, kas apstiprināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanu un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanu. Tāpat arī plānots personām ar invaliditāti nodrošināt ergoterapeita pakalpojumu un darba vietas pielāgošanu.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē nostiprinātajām atziņām, piešķirot kompetentajai iestādei tiesības veikt personas datu apstrādi, normatīvajā aktā ir jānosaka šīs iestādes piešķirtās rīcības brīvības joma un tās īstenošanas veids. Turklāt šīs iestādes tiesības ir jādefinē pietiekami precīzi, lai ne tikai iestādei būtu saprotamas tiesību īstenošanas robežas, bet arī indivīdam, lai vajadzības gadījumā ar atbilstošu padomu varētu regulēt un pielāgot savu rīcību (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008. gada 4. decembra spriedums lietā S. un Marper pret Apvienoto Karalisti [Lielā Palāta], Nr. 30562/04 un Nr. 30566/04, 95. – 96. punkti). Tādējādi, nosakot NVA un pakalpojuma sniedzējiem tiesības projekta īstenošanas laikā veikt datu subjektu personas datu apstrādi atbalsta sniegšanai 4.3.3.2. pasākuma mērķa grupas personām (norādītas TA projekta 3. punktā), TA projektā noteiktas konkrēti veicamās personas datu apstrādes darbības minētā nolūka sasniegšanai (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012. gada 13. novembra spriedums lietā M. M. pret Apvienoto Karalisti, pieteikuma Nr. 24029/07; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1984. gada 2. augusta spriedums lietā Malone pret Apvienoto Karalisti, 68. punkts).
Savukārt NVA kā finansējuma saņēmēja pienākums sagatavot maksājuma pieprasījumus noteikts MK 2023. gada 21. marta noteikumos Nr. 135 “Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.135). Maksājuma pieprasījumos ietverto izdevumu attiecināmības pamatošanas nolūkā finansējuma saņēmējam atbilstoši TA projektā noteiktajam ir pienākums veikt projektā iesaistāmās mērķa grupas pārbaudi, identificēšanu un uzskaiti. Minētais attiecināms arī uz TA projekta 29. punktā minēto darbības īstenotāju –SIVA, kas plānota kā profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojuma sniedzēja. 
Maksājuma pieprasījumos noteiktās informācijas ievadi vadības informācijas sistēmā nosaka noteikumi Nr.135, savukārt MK 2022. gada 13. decembra noteikumos Nr. 770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 770)[1] norādīts, ka vadības informācijas sistēma nodrošina Eiropas Savienības fondu īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību, kā arī informācijas apmaiņu. Tādējādi attiecībā uz finansējuma saņēmēju (NVA), veicot personas datu apstrādes darbības, TA projektā un anotācijā netiek dublēti ar personas datu apstrādi saistītie jautājumi, pamatojoties uz MK 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”[2] 3.2. apakšpunktu.
Finansējuma saņēmēja konkrēti apstrādājamais personas datu apjoms 4.3.3.2. pasākuma ietvaros atbalstu saņēmušās mērķa grupas personas identificēšanas un uzskaites, kā arī projekta īstenošanas nolūkos noteikts TA projekta 29.punktā un  citos normatīvajos aktos, piemēram,  MK 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 172 “Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.172) (6. un 7. punkts). Finansējuma saņēmējs uzkrāj un uzskaita informāciju par atbalstu saņēmušām TA projekta 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētajām personām un iesniedz sadarbības iestādē apkopotus datus par kopējiem tūlītējiem rādītājiem atbilstoši Regulas Nr. 2021/1057 1. pielikumam un MK noteikumu Nr.135 1.pielikumam.  Dati par mērķa grupas dalību projekta atbalstāmajās darbībās tiks uzglabāti bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā (turpmāk – IS BURVIS), atbilstoši kārtībai un nosacījumiem, kas ir atrunāti MK noteikumos Nr.172. Mērķa grupas personas, kuras ir NVA klienti, dalībai TA projektā paredzētajās atbalstāmajās darbībās NVA piesaistīs izmantojot IS BURVIS datus. Datu apstrāde tiks veikta saskaņā ar MK noteikumiem Nr.172. Atbilstoši tiks veikta arī mērķa grupas atbilstības pārbaude dalībai projekta atbalstāmajās darbībās. Vienlaikus TA projekta atbalstāmo darbību īstenošana, tai skaitā NVA klientu personas datu apstrāde, notiks atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā un MK noteikumos Nr.75 noteiktajam.

[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/338014-kartiba-kada-eiropas-savienibas-fondu-2021-2027-gada-planosanas-perioda-nodrosina-ieguldijumu-uzraudzibu-un-izvertesanu

[2] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/187822-normativo-aktu-projektu-sagatavosanas-noteikumi

TA projekts paredz, ka profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojuma īstenošanai maksājuma pieprasījumu sagatavošanas nolūkā SIVA  kā minētās atbalstāmās darbības īstenotāja veic TA projekta 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu identificēšanu un uzskaiti, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, personas atbilstību konkrētam mērķa grupas statusam, pārbaudot, vai personai ir noteikta invaliditāte, prognozējama invaliditāte, garīga rakstura traucējumi vai atkarības, un citu personas datus nesaturošu informāciju, kas nepieciešama maksājuma pieprasījuma sagatavošanai. Pasākuma dalībnieku uzskaite ir nepieciešama, lai atbalstāmo darbību īstenotāji pierādītu, ka attiecīgais pasākums faktiski ir noticis un tajā ir piedalījušies mērķa grupas personas, bet NVA kā finansējuma saņēmējs spētu pārbaudīt maksājuma pieprasījuma pamatotību. Apstrādājamais personas datu apjoms ir uzskatāms par minimāli nepieciešamu. TA projekta 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas identificēšanai apstrādājams vārds, uzvārds un personas kods, lai veiktu unikālu fizisko personu identifikāciju. Turklāt personas kods atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 6. panta pirmajai un otrajai daļai ir atzīstams par unikālu identifikatoru, kas ļauj nepārprotami identificēt konkrētu tiesību subjektu. TA projekta atbalstāmo darbību īstenošanas nolūkā, veicot personu uzskaiti, norādāma arī personas atbilstība konkrētai mērķa grupai, kas ietver sevī atzīmes veikšanu pret konkrētu mērķa grupu, kurai persona atbilst. Ņemot vērā, ka mērķa grupas personas ir arī personas ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti, personas ar garīga rakstura traucējumiem, personas ar atkarībām, personas vecumā līdz 29 gadiem un kuras ir absolvējušas speciālo izglītības programmu vai ir atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes vai ir probācijas klienti, veicot atzīmi par personas atbilstību kādai no minētajām personu grupām, tiks veikta veselības datu (invaliditātes, prognozējamo invaliditātes, garīga rakstura traucējumu, atkarību un speciālo izglītības programmu absolvēšanas esamības fakta) apstrāde. Nekādu citu veselības datu apstrādi TA projekts neparedz. TA projekts iepriekš minētajam nolūkam paredz apstrādāt tikai veselības datu, kas tieši izriet no mērķa grupas personu uzskaitījuma, esamības faktu, lai gūtu pārliecību, ka persona ir mērķa grupas persona. Personas atbilstība mērķa grupai – persona vecumā līdz 29 gadiem un ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes vai ir probācijas klients, nozīmē, ka tiks apstrādāta personas dati par sodāmību. Arī šajā gadījumā personas dati par sodāmību ietver sevī tikai pašu faktu, bez jebkādas detalizācijas pakāpes, kas tieši izriet un izsecināms no mērķa grupas uzskaitījuma. Atbalstāmo darbību īstenotāji iepriekš minēto datu subjektu personas datu, veselības datu un personas datu par sodāmību apstrādi veiks uz MK noteikumu Nr.75  20.1 punkta, 80.1. un 80.2.5. apakšpunkta un TA projekta 30. punkta pamata. Lai nodrošinātu 4.3.3.2. pasākuma īstenošanu atbilstoši TA projektā noteiktajam un nodrošinātu izmaksu attiecināmību, papildu personu datiem pasākumu īstenotāji iesniegs NVA citu ar personas datiem nesaistītu informāciju, kas nepieciešama darījumu attaisnojumu apliecināšanai un maksājuma pieprasījumu sagatavošanai. Minētais personas datu apjoms ir atzīstams par minimāli nepieciešamo, lai varētu sasniegt iepriekš minēto personas datu apstrādes nolūku.
No pasākumu īstenotājiem saņemtos personas datus un citu informāciju finansējuma saņēmējs izmantos maksājuma pieprasījumu sagatavošanai un dalībnieka pārskata ievadīšanai KPVIS. Datu apstrāde un uzkrāšana un ziņošana KPVIS tiks nodrošināta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulai (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, savukārt to apkopošanu un iesniegšanu sadarbības iestādei kā dalībnieku pārskatu nosaka Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumi Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā".
TA projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” attiecīgiem rādītājiem, kas neparedz datu subjektu personas datu apstrādi Regulas Nr.2016/679 4. panta 2. punkta izpratnē, jo dati tiks uzkrāti statistikas veidā bez datu subjektu identificējošās informācijas.
Tāpat arī TA projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas ietvaros var veikt iepirkumus, kur arī tiks veikta personas datu apstrāde iepirkumu organizēšanas un iepirkumu līgumu noslēgšanas nolūkā. Minētā personas datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Regulas Nr.2016/679 6. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktam. Iepirkumu procesa organizēšanas un administrēšanas nolūkā un atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 9. panta ceturtajai daļai, 44., 45. un 46. pantam tiks apstrādāti datu subjektu identitātes dati (vārds, uzvārds), adrese, e-pasts, telefona numurs, informācija par pretendentu personāla vai pieaicināto speciālistu tehniskām un profesionālām spējām (pieredze, izglītība, zināšanas, kvalifikācija, amats) un to apliecinoši dokumenti, datu subjektu sniegtā cita informācija, izpildot iepirkuma nolikumā noteiktās prasības. Publisko iepirkumu likums noteic noteiktu personas datu apjomu, kuru finansējuma saņēmējam kā pasūtītājam ir tiesības apstrādāt, savukārt iepirkuma dalībniekiem pienākums sniegt. Personas datu nesniegšanas gadījumā vai sniegšana nepilnā apjomā liegs iespēju piedalīties iepirkumā.
Papildus TA projekts paredz, ka projekta vadībā un īstenošanā iesaistītajam personālam un iepirkumu līgumu izpildītājam ir pienākums parakstīt apliecinājumus par interešu konflikta neesamību saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1046 61. pantu un publisko iepirkumu regulējošiem normatīviem aktiem. Apliecinājuma ieguves ietvaros tiks veikta personas datu apstrāde, ko tieši paredz iepriekš minētie normatīvie akti saskaņā ar Regulas Nr.2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Turklāt Eiropas Komisija vadlīniju “Interešu konfliktu identificēšana publiskā iepirkuma procedūrās strukturālu darbību veikšanai” 1.pielikumā ir sniegusi norādes par tā saturu, tai skaitā apstrādājamo datu apjomu, kas atzīstams par minimāli nepieciešamo (https://m.esfondi.lv/upload/00-vadlinijas/EK_vadl_par_interesu_konflikta_identif_publ_iepirk_LV.pdf).
Nosakot datu glabāšanas termiņus, ir ņemtas vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību un attaisnojuma dokumentu glabāšanas minimāliem termiņiem. Grāmatvedības likuma  28. panta 5. punkts noteic, ka pārējie attaisnojuma dokumenti glabājami līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu šī likuma 6. panta otrās daļas prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne mazāk par pieciem gadiem. Tādējādi, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos termiņus, NVA un tā piesaistītam pasākumu īstenošanā iesaistītam pakalpojuma sniedzējam  pasākuma mērķa grupas personas datu glabāšanas termiņš nosakāms atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 82. panta prasībām, t.i., dokumentus par ES fondu atbalstītajiem izdevumiem glabā līdz 2034. gada 31. decembrim, lai pierādītu maksājumu veikšanas un finanšu izlietojuma pamatotību. Savukārt KPVIS personas dati atbilstoši MK 2022. gada 13. decembra noteikumiem Nr.770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu” 27. punktam, glabājami līdz 2039. gada 31. decembrim.
Personas dalībai pasākumos NVA piesaistīs izmantojot IS BURVIS datus. Datu apstrāde tiks veikta saskaņā ar MK noteikumiem Nr.172. 

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

4.3.3.2. pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. 4.3.3.2. pasākuma projekta ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, kā arī tā vadībā un īstenošanā tiks īstenoti vispārīgi un specifiski horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” pasākumi saistībā ar darba devēju izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošanu par nediskrimināciju invaliditātes, vecuma, dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, dzimumorientācijas dēļ un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu.
4.3.3.2.pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. 4.3.3.2. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanā tiks definēts horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” specifiskais atbilstības kritērijs (precizējamais kritērijs), par kuru var tikt pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, vai apstiprināšanu ar nosacījumu, ja projekta iesniedzējs nodrošina pilnīgu atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā termiņā un kārtībā. Kritērija neatbilstības gadījumā projekta iesniegums tiks noraidīts.
Finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka publiskie iepirkumi tiek veikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms, īstenojot sociāli atbildīgus un inovatīvus iepirkumus.
Pielikumi