Anotācija (ex-ante)

Šobrīd autortiesību un blakustiesību subjekti, lai ierobežotu piekļuvi tādām tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski tiek izmantoti autortiesību un blakustiesību objekti, saskaņā ar Autortiesību likuma 69. panta pirmās daļas 7. punktu ir tiesīgi prasīt, lai starpnieki, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti nolūkā pārkāpt autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības vai kuri padara iespējamu šādu pārkāpumu, veic attiecīgus pasākumus, lai pārtrauktu izmantotāju iespējas izdarīt šādus pārkāpumus. Ja starpnieks neveic attiecīgus pasākumus, autortiesību un blakustiesību subjektam vai tā pārstāvim ir tiesības vērsties pret starpnieku ar prasības pieteikumu tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Taču šāda iespēja līdz šim ir reti izmantota un var būt neefektīva gadījumos, kad nepieciešama ātra piekļuves ierobežošana prettiesiskajai tīmekļvietnei.
Tāpēc nepieciešams veikt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, paredzot tiesības autortiesību un blakustiesību subjektiem vērsties NEPLP ar iesniegumu ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās publiskoti autortiesību un blakustiesību objekti bez autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanas, kā arī paredzot pilnvaras NEPLP veikt piekļuves ierobežošanu šādām tīmekļvietnēm.

Tā kā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 2. panta trešā daļa paredz, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi ir piemērojami elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo programmu izplatīšanai interneta vidē, nepieciešams paplašināt NEPLP funkcijas un noteikt, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi ir piemērojami visu autortiesību un blakustiesību objektu (nevis tikai audiovizuālu darbu) prettiesiskas izmantošanas ierobežošanai interneta vidē.

Šobrīd saskaņā ar Autortiesību likuma 7. pantu autortiesību subjekti var būt darba autors, līdzautori, ieskaitot audiovizuāla darba autorus, atvasināto darbu autori, viņu mantinieki un citi autora tiesību pārņēmēji, bet saskaņā ar Autortiesību likuma 47. panta trešo daļu blakustiesību subjekti var būt izpildītāji, fonogrammu producenti, filmu producenti, raidorganizācijas, preses izdevēji (tikai attiecībā uz specifisku preses izdevumu izmantošanu saskaņā ar Autortiesību likuma 53.¹ pantu) vai to tiesību pārņēmēji. Tomēr, lai pēc iespējas efektīvāk mazinātu autortiesību un blakustiesību pārkāpumu apjomu interneta vidē, tiesībām vērsties ar iesniegumu NEPLP vajadzētu būt arī vienkāršās licences saņēmējiem ar autortiesību un blakustiesību subjekta rakstveida piekrišanu un izņēmuma licences saņēmējiem. Tāpat tiesības vērsties ar iesniegumu NEPLP jāparedz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām (sk. kolektīvā pārvaldījuma organizāciju sarakstu Kultūras ministrijas tīmekļvietnē: https://www.km.gov.lv/lv/kolektiva-parvaldijuma-organizacijas), taču tikai attiecībā uz to pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem.
Pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei, ir būtiski nodrošināt tā samērīgumu un pamattiesību līdzsvaru. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā ietvertās tiesības uz izpausmes brīvību ne tikai garantē tiesības sniegt informāciju, bet arī tiesības to iegūt, tostarp tiesības piekļūt internetam, lai iegūtu informāciju.

Eiropas Savienības tiesa (turpmāk – EST) savā spriedumā lietā C-314/12 UPC Telekabel Wien GmbH v Constantin Film Verleih GmbH, Wega Filmproduktionsgesellschaft mbH (turpmāk – Telekabel lieta) ir atzinusi, ka pienākumrīkojuma adresātam, izvēloties pasākumus, kas jāveic pienākumrīkojuma izpildei, ir jārūpējas par interneta lietotāju pamattiesību uz informācijas brīvību ievērošanu. Šajā ziņā interneta pakalpojumu sniedzēja veiktajiem pasākumiem ir jābūt precīzi mērķētiem – ar tiem ir jāizbeidz autortiesību vai blakustiesību pārkāpums, vienlaikus neietekmējot interneta lietotājus, kas izmanto konkrētā interneta pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, lai likumīgi piekļūtu informācijai. Pretējā gadījumā lietotāju tiesības uz informāciju tiktu nepamatoti ierobežotas (sk. EST sprieduma Telekabel lietā 55. un 56. rindkopu).

Līdz ar to nepieciešams paredzēt, ka NEPLP, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei un vērtējot tā samērīgumu, jāņem vērā vairāki apstākļi, tostarp tīmekļvietnes darbības mērķis, satura sniedzēja vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēja attieksme un rīcība, kā arī nepieciešamība nodrošināt līdzsvaru starp autortiesību un blakustiesību aizsardzību un tīmekļvietnes lietotāju tiesībām uz informāciju.

Autortiesību un blakustiesību pārkāpēji interneta vidē spēj ātri atjaunot pieejamību ar pienākumrīkojumu ierobežotajam prettiesiskajam saturam, izvietojot to zem citiem domēna vārdiem. Šo problēmu risina ar t.s. dinamiskajiem pienākumrīkojumiem – t.i. pienākumrīkojumiem, kurus izdod gadījumos, kad uzreiz pēc sākotnējā pienākumrīkojuma izdošanas tāda pati tīmekļvietne kļūst pieejama ar citu IP adresi vai URL, un kuri ir sagatavoti tā, lai tie attiektos arī uz jauno IP adresi vai URL, neuzsākot jaunu procedūru pienākumrīkojuma izdošanai (Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai. Norādījumi par dažiem aspektiem saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Publicēts 29.11.2017. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52017DC0708&from=EN).

Dinamisko pienākumrīkojumu pamatotību ir atzinusi arī EST savos spriedumos, piemēram, lietā C-324/09 L’Oréal SA v eBay, kur tā norādīja, ka pienākumrīkojumā var uzdot starpniekam veikt pasākumus, kuri efektīvi sekmē gan esošo pārkāpumu izbeigšanu, gan arī jaunu pārkāpumu novēršanu (sk. EST sprieduma lietā C-324/09 L’Oréal SA v eBay 131. rindkopu).

Līdz ar to nepieciešams paredzēt tiesības NEPLP pieņemt lēmumu, ar kuru var tikt ierobežota piekļuve arī tīmekļvietnes kopijai, neveicot atkārtotu izvērtēšanu, kā arī norādīt pazīmes, kāpēc konkrētā tīmekļvietne uzskatāma par citas tīmekļvietnes kopiju.

Visbeidzot, EST Telekabel lietā ir uzsvērusi, ka, lai nacionālajām tiesām būtu iespēja pārbaudīt, vai pienākumrīkojuma izpildē nav tikušas nepamatoti ierobežotas tīmekļvietnes lietotāju tiesības uz informāciju, nacionālajos normatīvajos aktos ir jāparedz iespēja lietotājiem aizstāvēt savas tiesības tiesā (sk. EST sprieduma Telekabel lietā 57. rindkopu).

Likumprojekta 1. pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 2. pantu ar jaunu 3.¹ daļu, kas nosaka, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi ir piemērojami attiecībā uz autortiesību un blakustiesību objektiem interneta vidē (sk. Autortiesību likuma 4. pantu “Aizsargājamie darbi” un 47. panta “Blakustiesību objekti un subjekti” otro daļu), lai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma III³ nodaļā noteiktajā kārtībā ierobežotu minēto objektu prettiesisku izmantošanu. Tādējādi NEPLP būs tiesīga ierobežot tīmekļvietnes, kurās prettiesiski tiek izmantoti visa veida autortiesību un blakustiesību objekti (izņemot preses izdevumus Autortiesību likuma 53.¹ panta izpratnē), tostarp filmas, mūzikas ieraksti, audiogrāmatas, e-grāmatas u.c.

Likumprojekta 2. pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu ar jaunu III³ nodaļu “Piekļuves ierobežošana tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski tiek izmantoti autortiesību vai blakustiesību objekti”, kas noteiks NEPLP kompetenci attiecībā uz autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanas uzraudzību interneta vidē. Tādējādi turpmāk NEPLP, īstenojot uzraudzības iestādes funkcijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izpratnē, varēs pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei, ja tajā tiks konstatēti autortiesību vai blakustiesību pārkāpumi.

Likumprojekta 2. pantā iekļautā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.¹⁰ panta “Tiesības vērsties Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē” pirmā daļa paredz tiesības autortiesību un blakustiesību subjektiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām (attiecībā uz to pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem), vienkāršās licences saņēmējiem ar autortiesību vai blakustiesību subjektu piekrišanu vai izņēmuma licences saņēmējiem (turpmāk – tiesību turētāji) vērsties NEPLP ar iesniegumu ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās publiskoti autortiesību vai blakustiesību objekti bez autortiesību vai blakustiesību subjektu piekrišanas.

Šādas tiesības tiesību turētājiem rodas tikai pēc tam, kad tie ir rakstveidā vērsušies pie satura sniedzēja vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēja ar lūgumu pārtraukt prettiesisko rīcību, kuras rezultātā tiek pārkāptas autortiesības vai blakustiesības, bet tā saprātīgā termiņā nav pārtraukta.
Atbilstoši Autortiesību likuma 42. panta otrajai daļai vienkārša licence dod licenciātam tiesības veikt tajā norādītās darbības vienlaikus ar autoru vai citām personām, kuras arī saņēmušas vai saņems attiecīgo licenci. Savukārt atbilstoši 42. panta trešajai daļai izņēmuma (jeb ekskluzīvā) licence dod tiesības veikt tajā norādītās darbības vienīgi licenciātam.

Saskaņā ar likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" (Nr: 24/Lp14) (30.03.2023. pieņemti Saeimā 2. lasījumā) ar terminu “satura sniedzējs” saprot lietotāju, kas sniedzis informāciju, kuru glabā vai izplata sabiedrībai vai kuru ir glabājis un izplatījis sabiedrībā mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, bet ar terminu “mitināšanas pakalpojumu sniedzējs” – informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina satura sniedzēja sniegtās informācijas glabāšanu pēc satura sniedzēja pieprasījuma.

Atbilstoši likumprojekta 2. pantā iekļautā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.¹⁰ panta otrajai daļai NEPLP būs tiesīga ierobežot piekļuvi tikai tādām Latvijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās acīmredzami tiek pārkāptas autortiesības vai blakustiesības, tostarp tīmekļvietnēm, kuru darbība vērsta uz autortiesību vai blakustiesību objektu publiskošanu bez autortiesību vai blakustiesību subjektu piekrišanas. Tādējādi NEPLP varēs ierobežot tikai t.s. pirātiskās tīmekļvietnes, kuru darbība balstās uz autortiesību un blakustiesību prettiesisku izmantošanu. Šādās tīmekļvietnēs parasti pieejams liels daudzums prettiesiski ievietotu autortiesību un blakustiesību objektu. Visbiežāk šādās tīmekļvietnēs ar autortiesībām un blakustiesībām saistītais saturs lietotājiem pieejams par zemu abonēšanas maksu vai bez maksas. Autortiesības un blakustiesības var tikt acīmredzami pārkāptas arī tīmekļvietnēs, kuras nodrošina lietotājiem iespēju autortiesību un blakustiesību objektus sameklēt un kopīgot vienādranga tīklā (t.i. izmantojot torrentus, sk. EST spriedumu lietā C-610/15 Stichting Brein v Ziggo BV, XS4ALL Internet BV, turpmāk – Ziggo lieta).

Likumprojekta 2. pantā iekļautais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.¹¹ pants nosaka iesnieguma NEPLP saturu, tostarp iesniegumam pievienojamos dokumentus, un tā izskatīšanas kārtību.
Atbilstoši 21.¹¹ panta otrajai daļai tiesību turētājam cita starpā ir pienākums iesniegumam pievienot dokumentus, kas apliecina tiesību turētāja tiesības uz konkrētā autortiesību vai blakustiesību objekta izmantošanu internetā, proti, tiesības publiskot attiecīgo objektu un/vai tiesības padarīt to pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā (sk. Autortiesību likuma 15. panta pirmās daļas 1. un 7. punktu).
Atbilstoši 21.¹¹ panta trešajai daļai NEPLP, saņemot tiesību turētāja iesniegumu, vispirms ir pienākums izvērtēt tā atbilstību 21.¹⁰ panta pirmās un otrās daļas prasībām. Ja iesniegums neatbilst kādai no šīm normām, NEPLP pieņem lēmumu par atteikumu ierosināt administratīvo lietu.
Vienlaikus iesnieguma saturu un tam pievienotos dokumentus NEPLP izvērtē, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 56. pantu.
Ja tiesību turētāja iesniegums atbilst 21.¹⁰ panta pirmās un otrās daļas prasībām, NEPLP pieprasa, lai satura sniedzējs vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs 15 dienu laikā pārtrauc konkrētā autortiesību un blakustiesību objekta pieejamības nodrošināšanu, ja tas nevar iesniegt dokumentus, kas apliecina satura sniedzēja vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēja tiesības izmantot attiecīgo objektu tiešsaistē.
Ja ar satura sniedzēju vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēju nav iespējams sazināties, NEPLP ir tiesības pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu konkrētajai tīmekļvietnei, neprasot veikt iepriekš norādītās darbības (t.i. neprasot pārtraukt autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu, ja netiek iesniegti dokumenti, kas apliecina attiecīgo autortiesību vai blakustiesību piederību).

Likumprojekta 2. pantā iekļautais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.¹² pants regulē lēmuma par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei pieņemšanu.
21.¹² panta pirmā daļa paredz tiesības NEPLP pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei, ja satura sniedzējs vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs 15 dienu laikā nav pārtraucis prettiesisko autortiesību vai blakustiesību objektu pieejamības nodrošināšanu interneta vidē.
21.¹² panta otrā daļa paredz pienākumu NEPLP, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei un vērtējot tā samērīgumu, ņemt vērā vairākus apstākļus, tostarp tīmekļvietnes darbības mērķi, satura sniedzēja vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēja attieksmi un rīcību, prettiesiski publiskoto autortiesību un blakustiesību objektu apjomu, kā arī nepieciešamību nodrošināt līdzsvaru starp autortiesību un blakustiesību aizsardzību un tīmekļvietnes lietotāju tiesībām uz informāciju.
EST savā spriedumā Ziggo lietā ir uzsvērusi, ka jāņem vērā tādi apstākļi kā konkrētās tīmekļvietnes administratoru zināšanas par to, ka šajā tīmekļvietnē tiek publiskoti ar autortiesībām aizsargāti darbi bez autortiesību subjektu piekrišanas, un fakts, ka minētie administratori šajā tīmekļvietnē pieejamajos blogos un forumos skaidri pauž savu mērķi nodot ar autortiesībām aizsargātos darbus lietotāju rīcībā un mudina šos lietotājus izgatavot minēto darbu kopijas. Tāpat ņemams vērā, ka šādas tīmekļvietnes pārvaldīšana tiek veikta peļņas gūšanas nolūkā, jo tā gūst ievērojamus ienākumus no reklāmas (sk. EST sprieduma Ziggo lietā 45. un 46. rindkopu).
Savukārt spriedumā apvienotajās lietās C-682/18 un C-683/18 Frank Peterson v Google LLC, YouTube Inc. (C‑682/18), un Elsevier Inc. V Cyando AG (C‑683/18) EST norādīja, ka jāņem vērā pamudinājums izmantot konkrēto tīmekļvietni, kurā pieejami prettiesiski ievietoti ar autortiesībām aizsargāti darbi, caur tās piedāvāto atlīdzības sistēmu (finanšu modeli) un iespēju lietotājiem palikt anonīmiem, kā arī fakts, ka platformas administrators ir konkrēti zinājis par aizsargāta satura nelikumīgu pieejamību savā platformā un atturas to izdzēst vai nekavējoties bloķēt tam piekļuvi (sk. EST sprieduma 55., 84., 101. un 102. rindkopu).
NEPLP, pieņemot lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļvietnei, ir jāvērtē katra tīmekļvietne atsevišķi, tostarp tās specifiskā struktūra, darbība un tajā izvietotais saturs, kā arī tas, vai tīmekļvietnē pieejamais saturs tiek reklamēts plašākai sabiedrībai. Tāpat NEPLP jāņem vērā, vai ar satura sniedzēju, mitināšanas pakalpojumu sniedzēju  vai kādu citu pārstāvi ir iespējams sazināties.

Likumprojekta 2. pantā iekļautā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.¹² panta trešā daļa paredz tiesības NEPLP pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu arī attiecībā uz tīmekļvietnes kopiju, bet 21.¹² panta ceturtā daļa nosaka pazīmes, kuras jākonstatē (t.i. jākonstatē vismaz divas no normā norādītajām pazīmēm), lai kādu tīmekļvietni atzītu par tīmekļvietnes kopiju.
NEPLP, konstatējot, ka ir izveidota tīmekļvietnes kopija, ir tiesīga pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu šādai tīmekļvietnei, tikai izvērtējot tās atbilstību 21.¹² panta ceturtajā daļā noteiktajām pazīmēm. Tas nozīmē, ka NEPLP nav jāveic saziņa ar satura sniedzēju vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēju un nav jāveic cita veida izvērtēšana (piemēram, nav jāvērtē tas, vai konkrētajā tīmekļvietnē tiek acīmredzami pārkāptas autortiesības vai blakustiesības, un nav jāvērtē lēmuma samērīgums).
Šāda kārtība atvieglos NEPLP ikdienas darbu, veicot tīmekļvietņu pārbaudes un ierobežošanas procedūru, jo nebūs atkārtoti jāveic padziļināts tīmekļvietnes monitorings, kā arī procesuālās darbības. Tāpat tā ļaus NEPLP izskatīt vairāk iesniegumu, pārbaudīt un ierobežot lielāku skaitu jaunu tīmekļvietņu, kuros konstatējami autortiesību un blakustiesību pārkāpumi.

Likumprojekta 2. pantā iekļautā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.¹² panta piektā daļa paredz, ka, ja NEPLP ir saņēmusi tiesību turētāja iesniegumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei un tai kļūst zināms, ka tiesā ierosināta lieta strīdā starp tiem pašiem lietas dalībniekiem un par to pašu prasības priekšmetu, NEPLP aptur iesnieguma izskatīšanu.
Tā kā personai saglabājas tiesības vērsties tiesā, lai prasītu pienākumrīkojuma izdošanu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, šīs normas mērķis ir nodrošināt, lai NEPLP neskatītu to pašu lietu, kas ir ierosināta tiesā, tādējādi novēršot divu pretrunīgu lēmumu pieņemšanas risku par to pašu prasības priekšmetu.
21.¹² panta piektā daļa arī paredz, ka pēc tiesas galīgā nolēmuma stāšanās spēkā NEPLP pieņem lēmumu par attiecīgās lietas izbeigšanu.

Likumprojekta 2. pantā iekļautais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.¹³ pants regulē lēmuma par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei pārsūdzēšanu un piekļuves atjaunošanu tīmekļvietnei.
21.¹³ panta pirmā daļa, ņemot vērā EST atziņas, paredz tiesības satura sniedzējam, mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, elektronisko sakaru komersantam un tīmekļvietnes lietotājam pārsūdzēt NEPLP lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei Administratīvajā rajona tiesā. Lēmuma pārsūdzēšana tiesā neaptur tā darbību.
21.¹³ panta otrā daļa paredz tiesības satura sniedzējam un mitināšanas pakalpojumu sniedzējam vērsties NEPLP ar iesniegumu par piekļuves atjaunošanu tīmekļvietnei, vienlaikus iesniedzot dokumentus, kas apliecina tā tiesības tīmekļvietnē ievietot konkrēto autortiesību vai blakustiesību objektu.