Anotācija (ex-ante)

22-TA-1601: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumos Nr. 247 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumi Nr. 247 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai" (turpmāk – noteikumi Nr. 247) paredz, ka 2022. gadā cūkkopībai paredzētais finansējums ir 8 995 071 euro, no kura daļu piešķir par pārraudzībā esošajām sivēnmātēm saskaņā ar minēto noteikumu 8. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt savlaicīgāku atbalsta piešķiršanu par pārraudzībā esošajām sivēnmātēm.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Situācija Latvijas cūkgaļas nozarē ir bijusi ļoti sarežģīta jau kopš 2020. gada pavasara, kad cūkgaļas iepirkuma cena samazinājās, samazinot arī cūkaudzētāju ieņēmumus un apgrozāmo līdzekļu pieejamību. 2020. gada decembrī Latvijas Cūku audzētāju asociācija vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas tirgū no Vācijas un Beļģijas ir parādījusies cūkgaļa par dempinga cenām. Savukārt 2021. gada nogalē cenas bija pat zemākas nekā 2020. gadā, kad pēc tam, kad Vācijā mežacūkām tika konstatēts Āfrikas cūku mēris, Eiropas Savienībā tika ieviesti vispārēji epidemioloģiskie ierobežojumi, kā arī eksporta aizliegums no daudziem trešo valstu partneriem, tā Eiropā radot cūkgaļas pārprodukciju.
2021. gadā bija vērojams būtībā nepārtraukts nozīmīgo ražošanas resursu (energoresursu, barības izmaksu) cenu sadārdzinājums, kas turpinās arī 2022. gadā un piedzīvo dramatisku palielinājumu pēc kara sākšanās Ukrainā, piemēram, kāpj lopbarības graudu cena. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par dīzeļdegvielas, elektroenerģijas, dabasgāzes cenām liecina par ievērojamu cenu kāpumu: 2022. gada martā dīzeļdegvielas cena palielinājās par 45 % salīdzinājumā ar 2021. gada martu.  Elektroenerģijas un dabasgāzes aktuālās cenas ir pieejamas par 2021. gada decembri, kad dabasgāzes bija par 51 % un elektroenerģija par 18 % dārgāka nekā 2020. gada decembrī. Pēc Eiropas Komisijas datiem, 2022. gada martā pilnīgi visiem lopbarības graudiem ir novērojams ievērojams cenu kāpums gan Latvijā, gan pārējā ES. Lopbarības kviešu iepirkuma cena Latvijā 2022. gada martā (300,85 EUR/t) bija par 59 %, lopbarības miežiem (317,34 EUR/t) – par 78 %, lopbarības rudziem (310,00 EUR/t) – par 114%, lopbarības auzām (245,35 EUR/t) – par 95 % augstāka nekā pirms gada.
Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) dati par graudu cenām Latvijā 2022. gada aprīļa ceturtajā nedēļā liecina par lopbarības kviešu cenas kāpumu arī aprīlī. Atbilstoši Latvijas Cūku audzētāju asociācijas datiem lopbarības izmaksas cūkkopības nozarē kopš karadarbības sākuma Ukrainā ir pieaugušas par aptuveni 65 % un cūkgaļas pašizmaksa ir aptuveni 2,20 euro par vienu dzīvsvara kg. 
Kaut arī cūkgaļas cena 2022. gada atsevišķos mēnešos palielinājās, šādi ieņēmumi tomēr nespēj segt ilglaicīgās pārmērīgi zemās produkcijas cenas un lielās ražošanas resursu izmaksas, kas ir pieaugušas daudz straujāk un būtiskāk.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Daudzu cūkkopības saimniecību finansiālais stāvoklis ir problemātisks. Ja netiks rasts risinājums, daļa saimniecību nespēs segt ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus un norēķināties par kredītsaistībām, ko tās uzņēmušās. Var tikt apdraudēta saimniecību investīciju projektu saistību un sadarbības līgumu izpilde. Situācijai turpinot pasliktināties, daļai saimniecību var nākties pārtraukt darbību, tā ka galu galā var būt apdraudēta cūkkopības ganāmpulku augstvērtīga ģenētiskā kodola saglabāšana, kura atjaunošana vēlāk prasīs ievērojamus ieguldījumus.
Lai pasargātu cūkkopības nozari, patlaban ir ļoti svarīgi saglabāt augstvērtīgu sivēnmāšu ganāmpulkus. Ja šāds ganāmpulks tiek likvidēts,  tā atjaunošana prasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus, turklāt process ir salīdzinoši lēns.
Risinājuma apraksts
1. Noteikumu Nr. 247 8.1. apakšpunktā un 16. punktā 1. oktobris aizstāts ar 1. jūliju, bet 8.4. apakšpunktā noteikts, ka vaislas sivēnmāšu mākslīgās apsēklošanas plāns vai dabīgās lecināšanas plāns tiek īstenots trešajā, nevis ceturtajā ceturksnī. Grozījumi ļaus Lauku atbalsta dienestam atbalstu par pārraudzībā esošajām vaislas sivēnmātēm piešķirt trīs mēnešus agrāk, nekā tas bija sākotnēji plānots, un būtiski uzlabos saimniecību finanšu plūsmu.
2. Atbilstoši iesniegumu iesniegšanas termiņa maiņai grozīts arī noteikumu 19.1.1. apakšpunkts, nosakot, ka pārskati par sivēnmāšu ierakstīšanu ciltsgrāmatā iesniedzami nevis līdz 1. novembrim, bet gan līdz 1. augustam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Cūku audzētāji
Ietekmes apraksts
Cūku audzetāji saņem subsidētus ciltsdarba pakalpojumus.
Juridiskās personas
  • Cūku audzētāji
  • Šķirnes cūku audzētāju organizācija
Ietekmes apraksts
Cūku audzētāji saņem subsidētus ciltsdarba pakalpojumus.
Šķirnes cūku audzētāju organizācija sniedz cūku ganāmpulka īpašniekiem subsidētus ciltsdarba pakalpojumus un saņem atbalstu par administratīvajām izmaksām.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsta pasākumi veicina nodarbinātību un ražošanu laukos, un tas pozitīvi ietekmē valsts makroekonomiskos rādītājus.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Jā
Ietekmes apraksts
Ciltsdarba pasākumi veicina kvalitatīvu dzīvnieku audzēšanu, un tas labvēlīgi ietekmē konkurētspēju.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Nē

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Jā
Ietekmes apraksts
Liela daļa atbalsta gala labumu guvēji ir mazie un vidējie uzņēmumi, tādējādi atbalsts ietekmē šos uzņēmumus.

2.2.5. uz konkurenci:

Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsts ciltsdarbam sniedz būtisku ieguldījumu saimniecību saražoto gala produktu kvantitatīvajos un kvalitatīvajos rādītājos. Tādējādi pieejamais atbalsts veicina saimniecību konkurētspēju.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Jā
Ietekmes apraksts
Stiprinot lopkopības nozares saimniecības, tiek saglabāta lauku apdzīvotība un veicināta nodarbinātība laukos.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Noteikumu projekts ir steidzams, tādēļ netiek organizēts sabiedrības līdzdalības process. Noteikumu projekts saskaņots ar Cūku ciltsdarba centru un Latvijas Cūku audzētāju asociāciju, jo noteikumu projekts tieši ietekmē šo organizāciju biedrus.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Lauku atbalsta dienests
  • Zemkopības ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi