24-TA-597: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma Krimuldas pagastā, Siguldas novadā, pārņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otra daļa, 5.panta pirmā daļa, 42.panta pirmā daļa un 43.pants.
Pašvaldību likuma 10.panta pirmās daļas 16.punkts.
Siguldas novada pašvaldības domes 24.08.2023. lēmums “Par nekustamā īpašuma, ar kadastra Nr. 8068 005 0274, nodošanu valstij bez atlīdzības” (protokols Nr.13, 62.§, 1.,2. punkts).
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā „Par nekustamā īpašuma Krimuldas pagastā, Siguldas novadā, pārņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu”” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8068 005 0274) Krimuldas pagastā, Siguldas novadā, pārņemšanu bez atlīdzības valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Pašvaldību likuma 10.panta pirmās daļas 16.punkts.
Siguldas novada pašvaldības domes 24.08.2023. lēmums “Par nekustamā īpašuma, ar kadastra Nr. 8068 005 0274, nodošanu valstij bez atlīdzības” (protokols Nr.13, 62.§, 1.,2. punkts).
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā „Par nekustamā īpašuma Krimuldas pagastā, Siguldas novadā, pārņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu”” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8068 005 0274) Krimuldas pagastā, Siguldas novadā, pārņemšanu bez atlīdzības valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir pārņemt valsts īpašumā nekustamo īpašumu Krimuldas pagastā, Siguldas novadā, nodot to Finanšu ministrijas valdījumā, jo tas vairs netiek izmantots Ministru kabineta 22.05.2019. rīkojumā Nr.243 “Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Krimuldas novada pašvaldības īpašumā” minētās pašvaldības funkcijas īstenošanai. Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams publisku personu funkciju nodrošināšanai, atļaut valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” to pārdot izsolē saskaņā ar Atsavināšanas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pamatojoties uz Ministru kabineta 22.05.2019. rīkojumu Nr.243 “Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Krimuldas novada pašvaldības īpašumā” (turpmāk – MK rīkojums Nr.243), Krimuldas novada pašvaldība pārņēma savā īpašumā bez atlīdzības no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nekustamo īpašumu "Barģi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8068 005 0274) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) 1,04 ha platībā un divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 8068 005 0252 001 un 8068 005 0252002) - Krimuldas pagastā, Krimuldas novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai - palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Atbilstoši informācijai Valsts adrešu reģistrā Nekustamā īpašuma adrese: “Kalpiņi”, Krimuldas pagastā, Siguldas novadā.
MK rīkojuma Nr.243 2.punktā, atbilstoši Atsavināšanas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajam, noteikts pienākums Krimuldas novada pašvaldībai Nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot valstij, ja tas vairs netiek izmantots MK rīkojuma Nr.243 1. punktā minētās pašvaldības funkcijas īstenošanai.
Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu 25.06.2019. nostiprinātas uz Krimuldas novada pašvaldības vārda Rīgas rajona tiesas Krimuldas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000584252 (turpmāk – Zemesgrāmata).
Pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 6. punktu (ar 01.07.2021. jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi stājas spēkā jaunizveidotais Siguldas novads ar administratīvo centru – Sigulda, kurā ietilpst šādas teritoriālā iedalījuma vienības: Allažu pagasts, Inčukalna pagasts, Krimuldas pagasts, Lēdurgas pagasts, Mālpils pagasts, Mores pagasts, Siguldas pagasts, Siguldas pilsēta, un izbeidzas visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Siguldas novada pašvaldība ir novadā iekļauto pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja) 29.08.2022. Nekustamais īpašums reģistrēts uz Siguldas novada pašvaldības vārda.
Valsts akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) saņemts Siguldas novada pašvaldības domes 24.08.2023. lēmums “Par nekustamā īpašuma, ar kadastra Nr. 8068 005 0274, nodošanu valstij bez atlīdzības” (protokols Nr.13, 62.§) (turpmāk – Pašvaldības domes lēmums). Saskaņā ar Pašvaldības domes lēmumu, ņemot vērā to, ka Nekustamais īpašums vairāk netiek izmantots MK rīkojuma Nr.243 1. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai – palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā, Siguldas novada pašvaldības dome nolēmusi Nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot valstij.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) 1,04 ha platībā, zemes vienības lietošanas mērķis: 0101 - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, 1,0400 ha; Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, 0,9200 ha; Zemes zem ēkām platība, 0,1200 ha, zemes vienības kadastrālā vērtība 01.01.2024. – 1708 euro;
- būve – dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 8068 005 0252 001), būves galvenais lietošanas veids: 1110 - Viena dzīvokļa mājas, būves kopējā platība: 80,3 m2, būves kadastrālā vērtība 01.01.2024. – 3199 euro;
- būve – šķūnis (būves kadastra apzīmējums 8068 005 0252 002), būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves kopējā platība: 72,7 m2, būves kadastrālā vērtība 01.01.2024. – 466 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 01.01.2023.: 5373 euro.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas un NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašuma noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos, 0,1400 ha;
- nacionālā parka ainavu aizsardzības zonas teritorija, 1,0400 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, 0,0600 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,1700 ha.
Atbilstoši Siguldas novada pašvaldības 19.10.2023. vēstulē Nr. A-6.6/2/4136 par Nekustamo īpašumu sniegtajai informācijai:
- saskaņā ar Krimuldas novada domes 29.07.2016. saistošo noteikumu Nr. 5 “Par Krimuldas novada teritorijas plānojuma no 2016. gada grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem” (turpmāk – Teritorijas plānojums) un atbilstoši Teritorijas plānojuma grafiskajai daļai, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) atrodas lauku teritorijā, funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorija (L) un atbilstoši ozols.gov.lv datiem – arī Gaujas nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā;
- ņemot vērā, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) atrodas Gaujas nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā, veicot jebkādu saimniecisko darbību, papildus Teritorijas plānojuma nosacījumiem nepieciešams arī ievērot normatīvus, kas regulē atļautās darbības Gaujas nacionālā parka teritorijā. Saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likuma 9. panta otro daļu ainavu aizsardzības zonā būvniecību drīkst veikt būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošos normatīvos aktus;
- uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) atsavināšanu attiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (turpmāk – Likums) 29. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi. Likuma 29. panta 5. punkts paredz izņēmumu, proti, ka Likuma 28. panta ceturtajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības un meža zemi, izņemot nogabalus, kuros paredzēta apbūve atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam. Atbilstoši Teritorijas plānojuma grafiskajai daļai zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) nav apbūves zeme, tā atrodas lauku teritorijā, funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorija (L). Zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir dominējošā;
- saskaņā ar Teritorijas plānojumu zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) ir iespējama piekļuve no Pašvaldības ceļa (ceļš “Vecteiči-Rudzīši-Valmieras šoseja” – Siguldas novada pašvaldībai piekritīgā zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8068 005 0312).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 30.08.2023. vēstulē Nr. 1-132/4954 sniegusi informāciju, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams tās funkciju veikšanai un, ka tā neiebilst Nekustamā īpašuma tālākai atsavināšanai.
Apsekojot Nekustamo īpašumu dabā 04.08.2023., VNĪ speciālisti konstatēja, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošā būve (būves kadastra apzīmējums 8068 005 0252 001) ir neapmierinošā stāvoklī un būve (būves kadastra apzīmējums 8068 005 0252 002), ir avārijas stāvoklī, kā arī konstatēja, ka Nekustamais īpašums tiek lietots.
VNĪ rīcībā nav informācijas par pašvaldības veiktajiem ieguldījumiem Nekustamajā īpašumā.
Nekustamo īpašumu ir iznomājusi Siguldas novada pašvaldība blakus esošā nekustamā īpašuma “Barģi”, Krimuldas pagastā, Siguldas novada īpašniekam. Civillikuma 2174.pantā noteikts “Kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.). Ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.”
Ievērojot to, ka nomas līgums nav ierakstīts Zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma jaunajam ieguvējam tas nebūs saistošs.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums pēc Nekustamā īpašuma pārņemšanas valsts īpašumā, ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā Likumā noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem, tostarp, lauksaimniecības zemi.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamajiem īpašumiem atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam, tostarp, likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un Gaujas nacionālā parka likums.
MK rīkojuma Nr.243 2.punktā, atbilstoši Atsavināšanas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajam, noteikts pienākums Krimuldas novada pašvaldībai Nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot valstij, ja tas vairs netiek izmantots MK rīkojuma Nr.243 1. punktā minētās pašvaldības funkcijas īstenošanai.
Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu 25.06.2019. nostiprinātas uz Krimuldas novada pašvaldības vārda Rīgas rajona tiesas Krimuldas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000584252 (turpmāk – Zemesgrāmata).
Pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 6. punktu (ar 01.07.2021. jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi stājas spēkā jaunizveidotais Siguldas novads ar administratīvo centru – Sigulda, kurā ietilpst šādas teritoriālā iedalījuma vienības: Allažu pagasts, Inčukalna pagasts, Krimuldas pagasts, Lēdurgas pagasts, Mālpils pagasts, Mores pagasts, Siguldas pagasts, Siguldas pilsēta, un izbeidzas visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Siguldas novada pašvaldība ir novadā iekļauto pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja) 29.08.2022. Nekustamais īpašums reģistrēts uz Siguldas novada pašvaldības vārda.
Valsts akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) saņemts Siguldas novada pašvaldības domes 24.08.2023. lēmums “Par nekustamā īpašuma, ar kadastra Nr. 8068 005 0274, nodošanu valstij bez atlīdzības” (protokols Nr.13, 62.§) (turpmāk – Pašvaldības domes lēmums). Saskaņā ar Pašvaldības domes lēmumu, ņemot vērā to, ka Nekustamais īpašums vairāk netiek izmantots MK rīkojuma Nr.243 1. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai – palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā, Siguldas novada pašvaldības dome nolēmusi Nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot valstij.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) 1,04 ha platībā, zemes vienības lietošanas mērķis: 0101 - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, 1,0400 ha; Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, 0,9200 ha; Zemes zem ēkām platība, 0,1200 ha, zemes vienības kadastrālā vērtība 01.01.2024. – 1708 euro;
- būve – dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 8068 005 0252 001), būves galvenais lietošanas veids: 1110 - Viena dzīvokļa mājas, būves kopējā platība: 80,3 m2, būves kadastrālā vērtība 01.01.2024. – 3199 euro;
- būve – šķūnis (būves kadastra apzīmējums 8068 005 0252 002), būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves kopējā platība: 72,7 m2, būves kadastrālā vērtība 01.01.2024. – 466 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 01.01.2023.: 5373 euro.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas un NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašuma noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos, 0,1400 ha;
- nacionālā parka ainavu aizsardzības zonas teritorija, 1,0400 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, 0,0600 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,1700 ha.
Atbilstoši Siguldas novada pašvaldības 19.10.2023. vēstulē Nr. A-6.6/2/4136 par Nekustamo īpašumu sniegtajai informācijai:
- saskaņā ar Krimuldas novada domes 29.07.2016. saistošo noteikumu Nr. 5 “Par Krimuldas novada teritorijas plānojuma no 2016. gada grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem” (turpmāk – Teritorijas plānojums) un atbilstoši Teritorijas plānojuma grafiskajai daļai, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) atrodas lauku teritorijā, funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorija (L) un atbilstoši ozols.gov.lv datiem – arī Gaujas nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā;
- ņemot vērā, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) atrodas Gaujas nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā, veicot jebkādu saimniecisko darbību, papildus Teritorijas plānojuma nosacījumiem nepieciešams arī ievērot normatīvus, kas regulē atļautās darbības Gaujas nacionālā parka teritorijā. Saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likuma 9. panta otro daļu ainavu aizsardzības zonā būvniecību drīkst veikt būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošos normatīvos aktus;
- uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) atsavināšanu attiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (turpmāk – Likums) 29. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi. Likuma 29. panta 5. punkts paredz izņēmumu, proti, ka Likuma 28. panta ceturtajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības un meža zemi, izņemot nogabalus, kuros paredzēta apbūve atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam. Atbilstoši Teritorijas plānojuma grafiskajai daļai zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) nav apbūves zeme, tā atrodas lauku teritorijā, funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorija (L). Zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir dominējošā;
- saskaņā ar Teritorijas plānojumu zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8068 005 0237) ir iespējama piekļuve no Pašvaldības ceļa (ceļš “Vecteiči-Rudzīši-Valmieras šoseja” – Siguldas novada pašvaldībai piekritīgā zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8068 005 0312).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 30.08.2023. vēstulē Nr. 1-132/4954 sniegusi informāciju, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams tās funkciju veikšanai un, ka tā neiebilst Nekustamā īpašuma tālākai atsavināšanai.
Apsekojot Nekustamo īpašumu dabā 04.08.2023., VNĪ speciālisti konstatēja, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošā būve (būves kadastra apzīmējums 8068 005 0252 001) ir neapmierinošā stāvoklī un būve (būves kadastra apzīmējums 8068 005 0252 002), ir avārijas stāvoklī, kā arī konstatēja, ka Nekustamais īpašums tiek lietots.
VNĪ rīcībā nav informācijas par pašvaldības veiktajiem ieguldījumiem Nekustamajā īpašumā.
Nekustamo īpašumu ir iznomājusi Siguldas novada pašvaldība blakus esošā nekustamā īpašuma “Barģi”, Krimuldas pagastā, Siguldas novada īpašniekam. Civillikuma 2174.pantā noteikts “Kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.). Ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.”
Ievērojot to, ka nomas līgums nav ierakstīts Zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma jaunajam ieguvējam tas nebūs saistošs.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums pēc Nekustamā īpašuma pārņemšanas valsts īpašumā, ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā Likumā noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem, tostarp, lauksaimniecības zemi.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamajiem īpašumiem atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam, tostarp, likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un Gaujas nacionālā parka likums.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekta 2.punkts paredz pienākumu Finanšu ministrijai pārņemt no Siguldas novada pašvaldības nekustamo īpašumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Ievērojot minēto, rīkojuma projekts paredz, ka pēc Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, tas tiek virzīts pārdošanai izsolē.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz pēc Nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un Nekustamā īpašuma pārdošanas Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai Nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot Nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar Nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Ievērojot minēto, rīkojuma projekts paredz, ka pēc Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, tas tiek virzīts pārdošanai izsolē.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz pēc Nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un Nekustamā īpašuma pārdošanas Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai Nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot Nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar Nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais Nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Siguldas novada pašvaldība, VNĪ.
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamos īpašumus.
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamos īpašumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2024. tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt Nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo Nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā
Saskaņā ar VNĪ un Finanšu ministrijas 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ apņēmusies nodrošināt nepieciešamo darbību veikšanu, tajā skaitā segt izdevumus, lai pēc pārņemšanas nodrošinātu nekustamo īpašumu īpašumtiesību nostiprināšanu/ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt Nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo Nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā
Saskaņā ar VNĪ un Finanšu ministrijas 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ apņēmusies nodrošināt nepieciešamo darbību veikšanu, tajā skaitā segt izdevumus, lai pēc pārņemšanas nodrošinātu nekustamo īpašumu īpašumtiesību nostiprināšanu/ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi