Anotācija

Pašreizējā šo noteikumu 11.1. apakšpunkta redakcijā lauku saimniecības, kas vēlas pretendēt uz atbalstu, tiek vērtētas pēc to vidējā neto apgrozījuma pēdējo trīs noslēgto gadu periodā, nosakot minimālo slieksni 15 000 eiro, no kuriem vismaz 4 000 eiro jābūt no lauksaimniecības nozares, tomēr šāda pieeja var radīt neskaidrības un nevienlīdzīgas iespējas uzņēmumiem, kuru apgrozījums ievērojami svārstās no gada uz gadu.
Piemēram, ja lauku saimniecībai bijis izteikti labvēlīgs pēdējais gads, bet pirms tam ir bijuši divi vājāki gadi, tās trīs gadu vidējais apgrozījums var nesasniegt nepieciešamo slieksni. Šāda situācija var ierobežot atbalsta pieejamību dzīvotspējīgām un attīstīties spējīgām saimniecībām. Ar grozījumiem ir iespēja arī palielināt atbalsta pretendentu loku un mazināt administratīvo slogu.

Ieviešot precizējumu, atbilstība atbalsta saņemšanai tiks vērtēta pēc pēdējā noslēgtā gada apgrozījuma. Tas nozīmē, ka tad, ja lauku saimniecība pēdējā noslēgtajā gadā sasniedz 15 000 eiro apgrozījumu (tai skaitā 4000 eiro no lauksaimniecības nozares), tā varēs kvalificēties atbalstam.
Šāda pieeja nodrošinās elastīgāku un taisnīgāku pieeju atbalsta saņemšanai, jo tiks ņemta vērā reālā ekonomiskā situācija pēdējā gadā un būs mazāka ietekme ārkārtas apstākļiem, piemēram, sliktiem ražas gadiem vai ekonomiskām krīzēm iepriekšējos divos gados, ja saimniecība pēdējā gadā ir nostabilizējusies, kā arī atbalsta pieejamību saimniecībām, kas sasniegušas nepieciešamo apgrozījumu pēdējā noslēgtajā gadā.

Pašreizējā šo noteikumu 18.1.3. apakšpunkta redakcijā visa mēslošanas un augu aizsardzības tehnikas, tostarp kūtsmēslu izkliedēšanas tehnikas, iegāde tiek atbalstīta tikai tad, ja tā tiek iegādāta kopā ar precīzo tehnoloģiju izmantošanas iekārtām. Šāda pieeja veicina Eiropas Savienības un Latvijas lauksaimniecības politikas mērķus attiecībā uz precīzo tehnoloģiju ieviešanu, kas uzlabo resursu izmantošanas efektivitāti un samazina ietekmi uz vidi.
Tomēr, tā kā atsevišķas tehnikas vienības, piemēram, cieto kūtsmēslu izkliedēšanas tehniku, ir ierobežotas iespējas aprīkot ar precīzajām tehnoloģijām, noteikumos ir jāparedz izņēmumi.

Pašreizējā normatīvā regulējuma – šo noteikumu 18.1.20. apakšpunkta – redakcijā nav paredzēts, ka, iegādājoties transporta puspiekabi, atbalsta pretendentam projekta īstenošanas un uzraudzības laikā būtu jānodrošina derīgs sertifikāts iekšzemes kravu pašpārvadājumiem, taču saskaņā ar šo noteikumu 113.12.2. apakšpunktu minētais sertifikāts ir jāiesniedz. Šis apakšpunkts tiek svītrots, lai mazinātu administratīvo slogu atbalsta pretendentam. Sertifikāts var būt derīgs puspiekabes iegādes brīdī, taču tā derīguma termiņš var beigties uzraudzības periodā, neradot būtisku ietekmi uz projekta atbilstību mērķiem, tādēļ noteikts, ka minētais sertifikāts jāuzrāda tikai pēc pieprasījuma, piemēram, Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – LAD) pārbaudē, lai nodrošinātu samērīgu administratīvo noslodzi un vienlaikus saglabātu projekta uzraudzības efektivitāti.

Grozījumi noteikumu 18.1.3. apakšpunktā paredz izņēmumu attiecībā uz kaļķa vai cieto kūtsmēslu izkliedēšanas tehniku. Šis papildinājums dos lauksaimniekiem iespēju iegādāties nepieciešamo tehniku, lai efektīvāk apsaimniekotu kūtsmēslus un samazinātu minerālmēslu izmantošanu, aizstājot tos ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem augsnes kvalitātes uzlabošanai. Papildus atbalsta pretendenti varēs iegādāties kombinētās tehnikas vienības, ar kuru palīdzību varēs izkliedēt gan kūtsmēslus, gan kaļķa materiālu atkarībā no saimnieciskās darbības vajadzībām un augsnes stāvokļa.

Lai nodrošinātu skaidrību un tiesisko noteiktību par atbalsta pretendenta pienākumiem, ir papildināts noteikumu 18.1.20. apakšpunkts, kā arī svītrots 113.12.2. apakšpunkts, kas noteica šā dokumenta obligātu iesniegšanu pēc puspiekabes iegādes. Ar šiem grozījumiem noteikts, ka, iegādājoties transporta puspiekabi, atbalsta pretendentam projekta īstenošanas un uzraudzības laikā ir jānodrošina derīgs sertifikāts iekšzemes kravu pašpārvadājumiem un tas jāuzrāda pēc LAD pieprasījuma.

Spēkā esošie noteikumi noteic, ka lietotas tehnikas un iekārtu iegāde ir atbalstāma tikai tad, ja tās nav vecākas par pieciem gadiem. Šis ierobežojums tika ieviests, lai nodrošinātu, ka iegādātā tehnika ir pietiekami jauna, efektīva un tehnoloģiski attīstīta, tomēr tas ierobežo lauksaimnieku iespējas izvēlēties ekonomiski izdevīgāku tehniku. Lietotas tehnikas tirgū bieži vien ir pieejami labā tehniskā stāvoklī esoši modeļi, kas ir vecāki par pieciem gadiem, bet joprojām spēj efektīvi pildīt lauksaimniecības darbus.

Precizēts 18.2. apakšpunkts, palielinot lietotas tehnikas vecumu līdz 15 gadiem saskaņā ar grozījumiem KLP stratēģiskajā plānā 2023.—2027. gadam, lai veicinātu ilgtspējīgāku resursu izmantošanu, samazinot nepieciešamību pēc jaunas tehnikas iegādes un palielinot esošās tehnikas kalpošanas laiku. Tas ir īpaši nozīmīgi mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, kuriem iegādāties jaunu vai mazlietotu tehniku bieži vien ir finansiāli apgrūtinoši.
Lai nodrošinātu kvalitātes un drošības prasības, saglabāta norma par tehnikas vecuma pierādīšanu un tehniskā stāvokļa atbilstību ekspluatācijas standartiem. Tādējādi tiek panākts līdzsvars starp atbalsta saņēmēju iespējām iegādāties lietotu tehniku un nepieciešamību nodrošināt efektīvu, ilgtspējīgu un videi saudzīgu lauksaimniecības attīstību. Papildus ir noteikta kārtība lietotas tehnikas vai iekārtas iegādei saskaņā ar Tehnikas un iekārtu kataloga metodiku, kas noteic, ka jābūt sagatavotam lietotas tehnikas pamatlīdzekļa oficiālā pārstāvja vērtējuma protokolam, kurā detalizēti aprakstīti visi defekti un uzņemtas tā fotoattēli, norādīti defekti un konkrētajam lietotajam pamatlīdzeklim atbilstoša tirgus cena atkarībā no tā tehniskajiem parametriem, saglabājot liecības par tā tehnisko stāvokli un mērķu nodrošināšanu LA 4.1.1. intervencē.

Pašreizējā šo noteikumu 19. punkta apakšpunkta redakcijā dārzkopības nozares kooperatīvajām sabiedrībām ir vienādi nosacījumi ar citām nozares kooperatīvajām sabiedrībām, bet, lai veicinātu šīs nozares attīstību, jāparedz plašāks attiecināmo izdevumu tvērums, dodot iespēju saņemt atbalstu specifiskas tehnikas un iekārtu iegādei, jo tas ir svarīgi ražas novākšanai, pirmapstrādei, uzglabāšanai un saldēšanai. Tas kooperatīviem ļautu pilnvērtīgi modernizēt un attīstīt savu materiālo bāzi, un savukārt tas būtiski ietekmē kopējo dārzkopības nozares efektivitāti, kvalitāti un konkurētspēju.
Tā kā dārzkopības produkti ir ļoti prasīgi saistībā ar uzglabāšanu un loģistiku, šīs infrastruktūras trūkums vai nepietiekamība veicina ražas zudumu, samazina produkcijas kvalitāti un saimniecību ienākumus. Turklāt, ja nav mērķtiecīga atbalsta, kooperatīvu attīstība un kopīgas tehnikas izmantošana ir ierobežota, kavējot efektīvu saimniekošanu un resursu izmantošanu.

Noteikumu 19.1. un  19.3. apakšpunkts papildināts ar specifiskiem nosacījumiem tieši dārzkopības nozares kooperatīvajām sabiedrībām, lai dotu iespēju saņemt atbalstu nozarei īpaši svarīgās tehnikas un iekārtu iegādei bez ierobežojumiem. Šāds risinājums ļautu kooperatīviem ieguldīt ražas novākšanas, pirmapstrādes, aukstuma, saldēšanas un uzglabāšanas infrastruktūrā, tā ievērojami uzlabojot produkcijas kvalitāti, samazinot zaudējumus un veicinot nozares konkurētspēju. Tāpat tas veicinātu lauksaimnieku sadarbību, palielinātu kopīgo infrastruktūru izmantošanu un dotu iespēju ilgtermiņā nodrošināt dārzkopības nozares ilgtspēju.

Noteikumu 45. punktā pašreizējā redakcija atbalsta pretendentiem paredz ierobežojumus attiecībā uz energoefektīvu un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu, jo līdz šim atbalsts bija pieejams tikai par elektroenerģiju ražojošām iekārtām, bet ne par akumulējošām tehnoloģijām. Tas ierobežo iespējas pilnvērtīgi izmantot saražoto enerģiju un veicina atkarību no ārējiem enerģijas avotiem diennakts tumšajā laikā un var radīt papildu izmaksas un nestabilitāti lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumiem.

Lai atrisinātu šo problēmu, jāpaplašina atbalsta tvērums, noteikumu 45.1. un 45.2. apakšpunktā minot arī elektroenerģiju akumulējošās tehnoloģijas. Tas ļautu saimniecībām un uzņēmumiem efektīvāk pārvaldīt saražoto enerģiju, uzkrājot to izmantošanai brīžos, kad ražošana samazinās vai patēriņš ir lielāks. Šāds risinājums ne tikai veicinātu energoefektivitāti un atjaunīgās enerģijas izmantošanu, bet arī nodrošinātu lielāku enerģētisko neatkarību un stabilitāti, kā arī palīdzētu samazināt ilgtermiņa izmaksas. Jāpiebilst, ka uzņēmumi, kas paši spēs saražot elektroenerģiju, nodrošinās nepārtrauktu ražošanas procesu arī turpmāk, kā arī būs labāk sagatavoti darbībai ārkārtas situācijās.
Tā kā atbilstoši kritērijiem projektos par akumulējošo iekārtu ieguldījumiem akumulācijas sistēmas apjoms nedrīkst pārsniegt atbalsta pretendenta vidējo divu diennakšu elektroenerģijas patēriņu pusgadā no aprīļa līdz septembrim, noteikumu projektā ir ietverta 45.2. apakšpunkta norma.

Šo noteikumu piemērošanas gaitā praksē ir konstatēta nepieciešamība tehniski precizēt vairākus apakšpunktus, lai nodrošinātu normu atbilstību faktiskajai piemērošanas kārtībai un novērstu interpretācijas neskaidrības. Īpaši tas attiecas uz 26.15., 49.4. un 56.2. apakšpunktu – tajos identificētas redakcijas nepilnības, kas var radīt atšķirīgu to piemērošanu vai apgrūtināt vienotu izpratni.
Kaut arī minētie precizējumi pēc būtības nemaina normu saturu, tie ir svarīgi normatīvā akta skaidrībai un lietotāju ērtībai, kā arī atbilstības nodrošināšanai administratīvajos procesos. Precizējumi nepieciešami arī tāpēc, lai samazinātu kļūdu iespējamību normu interpretācijā un piemērošanā.

Tiek precizēta normatīvā akta redakcija, saglabājot spēkā esošās tiesību normas mērķi un darbības jomu. Precizējumi veicinās tiesību normu skaidrāku un vienveidīgāku piemērošanu praksē, samazinot kļūdainas interpretācijas un administratīvu pārpratumu risku. Turklāt šie grozījumi palīdzēs mazināt piemērošanas kļūdas un nodrošinās atbilstību starp normatīvā regulējuma teorētisko formulējumu un tā praktisko īstenošanu.
Grozījumi 26.15. apakšpunktā skaidrāk un precīzāk apraksta pretsalnas aizsardzības tehnikas un iekārtu piemērus, tostarp iekļaujot pretsalnu laistīšanu, lai atbalsta pretendentiem būtu vieglāk uztvert normu un skaidrāk saprast, kas tieši tiek atbalstīts, bet iepriekšējā regulējuma būtība un mērķis tiek saglabāti.
Grozījumi 49.4. apakšpunktā precizē kooperatīvās sabiedrības vai tās apvienības nozīmi, proti, ka tās nodrošina noteiktā mērķa sasniegšanu, kas ir minēts noteikumu projekta 15. punktā. Šāds papildinājums vajadzīgs, lai novērstu neskaidrības praksē, kas radušās saistībā ar mērķa formulējumu, kā arī lai izvairītos no informācijas atkārtošanās, jo kooperatīvās sabiedrības var īstenot projektus vairākās intervencēs.
Grozījumi 56.2. apakšpunktā precizē nodokļu summas palielināšanas nosacījumu, aizstājot formulējumu "par vienu nodarbināto" ar "par katru nodarbināto", tā nodrošinot skaidrāku un precīzāku formulējumu attiecībā uz nodokļu palielināšanu projekta uzraudzības periodā.

Atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 651/2014) 1. panta 4. punkta nosacījumi ir jāvērtē vai jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī (Komisijas Regulas Nr. 651/2014 angliskajā versijā nosacījumi, kas attiecināmi uz "undertaking", ir jāpārbauda vai jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī). Pēc Finanšu ministrijas skaidrojuma ir nepieciešams papildināt noteikumu projekta 77. punktu ar nosacījumu, ka attiecībā uz Komisijas Regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta nosacījumiem atbalsta pretendents tiek vērtēts grupas līmenī.
Atbilstoši Komisijas Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta nosacījumiem ir jāvērtē vai jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī (Komisijas Regulas Nr. 651/2014 angliskajā versijā nosacījumi, kas attiecināmi uz "undertaking", ir jāpārbauda vai jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī). Pēc Finanšu ministrijas skaidrojuma nepieciešams papildināt noteikumu projekta 78. punktu ar nosacījumu, ka saimnieciskās darbības veicējs tiek vērtēts grupas līmenī.

Noteikumu 77. un 78. punkts precizēts, nosakot, ka saimnieciskās darbības veicējs tiek vērtēts grupas līmenī.

Atbilstoši apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 113 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai" to 14.2. apakšpunktā minētos atbilstošos projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā pēc iegūtā punktu skaita atlases kritērijos, ko apstiprinājusi Zemkopības ministrija, saskaņojot ar KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam uzraudzības komiteju, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 Regulas (ES) 2021/2115, 79. panta 1. punktam. Ievērojot iepriekšminēto, ir jānoteic, ka projektu atlases kritēriji ir apstiprināmi Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam uzraudzības komitejā, kā to paredz normatīvie akti, tāpēc šie kritēriji (3. pielikums), kā arī ar tiem saistītie punkti ir jāsvītro no noteikumiem. Tas ļaus uzlabot normatīvā regulējuma pielāgojamību un pārskatāmību atbalsta pretendentiem.

Svītrots noteikumu 3. pielikums, lai praksē piemērotu projektu atlases kritērijus, kas apstiprināti Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam Uzraudzības komitejā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai. Tā kā projektu atlases kritēriji tiks publiskoti Zemkopības ministrijas un LAD tīmekļvietnēs, tie būs publiski pieejami jebkuram atbalsta pretendentam.

Atbilstoši spēkā esošajai redakcijai uz atbalstu var pretendēt tie atbalsta pretendneti, kas nav izmantojuši konkrētajai saimniecības grupai noteikto maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru, tostarp pārejas periodā. Tomēr daži ieguldījumu veidi ir īpaši nepieciešami saimniecību noturības un dzīvotspējas veicināšanai, lai mazinot dažādus riska faktorus lauksaimnieciskajā darbībā. Ievērojot minēto, jāpaplašina noteikumu 108. punktā paredzētais izņēmumu tvērums attiecībā uz preventīvo darbību ieguldījumiem, kā arī biodrošības uzlabošanas ieguldījumiem.

Ar grozījumiem tiek papildināts 108. punkta izņēmumu tvērums, iekļaujot nosacījumu, ka atbalsta pretendentiem, kas īsteno ieguldījumus preventīvās darbībās vai biodrošībā, šādi ieguldījumi ir atbalstāmi arī tad, ja ir izmantots maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs. Preventīvie ieguldījumi ietver pasākumus, kas palīdz mazināt apdraudējumus, ko rada dabas apstākļi (salna, krusa, sausums), kā arī lielo plēsēju nodarītie postījumi ganāmpulkam. Tādi ieguldījumi ir ļoti svarīgi ilgtermiņa lauku saimniecību attīstībā, jo tie palīdz nodrošināt ražotāju izturētspēju un mazina riska faktorus. 
Biodrošības ieguldījumi ietver pasākumus, kuru mērķis ir novērst, ierobežot vai samazināt dzīvnieku saslimšanas risku, kā arī mazināt iespējamo slimību izplatību saimniecībā vai ārpus tās. Šie pasākumi ir svarīgi ne tikai saimniecību bioloģiskās drošības stiprināšanai, bet arī sabiedrības veselības aizsardzībai un pārtikas ķēdes drošumam.

Spēkā esošā noteikumu redakcija paredz papildu dokumentu iesniegšanu saistībā ar konkrētā projekta īstenošanu. Tā kā tehnoloģiju un elektroniskās vides attīstības laikā ir iespēja mazināt iesniedzamo dokumentu daudzumu, informāciju, izveidojot starpinstitūciju sadarbību, ir iespējams pārnest savstarpēji un atkārtoti nelūgt no atbalsta pretendenta.

Lai precizētu nepieciešamās informācijas iesniegšanu un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu, kā arī padarītu atbalsta piešķiršanas procesu efektīvāku, ir pārskatīta nepieciešamās informācijas iesniegšana, attiecīgi samazinot administratīvo slogu, un izdarīti uzlabojumi, ieviešot skaidrākus, vienkāršotus un mērķtiecīgākus dokumentu iesniegšanas nosacījumus. Tas ļaus samazināt atbalsta pretendentiem iesniedzamās dokumentācijas daudzumu, kā arī padarīs procesu ātrāku un pieejamāku, ļaujot atbalsta saņēmējiem koncentrēties uz saimnieciskās darbības attīstību. Šādi pasākumi sekmēs un uzlabos administratīvo efektivitāti un atbalsta pieejamību atbilstoši Latvijas un Eiropas Savienības politikas mērķiem. Tātad ir precizēts iesniedzamo dokumentu saraksts 113. punktā:
1) grozījumi 113.6. apakšpunktā paredz lielāku elastību dokumentu iesniegšanas veidā – turpmāk iepirkuma dokumenti nav obligāti jāiesniedz Excel formātā, ja vien nesaistās ar būvniecības iepirkumiem, kuros šis formāts joprojām saglabāts informācijas strukturēšanai. Precizēts arī kopprojektu regulējums, skaidrāk norādot, kad piemērojama viena iepirkuma procedūra;
2) grozījumi 113.7. apakšpunktā paplašina iesniedzamās informācijas tvērumu, aizstājot iepriekš detalizēti minētos nosacījumus ar vispārīgāku formulējumu par būvniecības iecerēm, kas ietvertas Būvniecības informācijas sistēmā. Jaunajā redakcijā uzsvars likts uz darbību atbilstību normatīvajiem aktiem un to iekļaušanu būvniecības lietā, kā arī sasaisti ar darījumdarbības plānu, vienlaikus vienkāršojot un precizējot dokumentācijas prasības;
3) grozījumi 113.8. apakšpunktā precizē iesniedzamās informācijas daudzumu situācijās, kad nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Jaunajā redakcijā svītrota atsauce uz tehniskajiem noteikumiem un atzinumiem, akcentējot Valsts vides dienesta lēmumu par sākotnējo izvērtējumu un Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par ietekmes novērtējumu. Tādējādi tiek vienkāršots regulējums un uzsvērta svarīgākās informācijas iesniegšana;
4) grozījumi 113.9. apakšpunktā paredz atteikties no prasības kooperatīvajām sabiedrībām iesniegt informāciju par apgrozījumu ar biedriem, jo šie dati turpmāk tiks iegūti no starpinstitūciju informācijas apmaiņas sistēmām, tā samazinot administratīvo slogu;
5) 113.12.2. apakšpunkts svītrots, jo dokuments nav obligāti iesniedzams, bet pārbaudē tam jābūt uzrādāmam;
6) 113.14.4. apakšpunktā svītrota prasība iesniegt tehnoloģiskā procesa aprakstu, skici un iekārtu izvietojuma shēmu, jo šī informācija jau ir iekļauta būvprojekta lietā un to nav nepieciešams iesniegt atkārtoti;
7) 113.14.6. apakšpunktā svītrota prasība iesniegt deklarāciju par komercsabiedrības atbilstību mazajai vai vidējai komercsabiedrībai, jo nepieciešamā informācija ir iegūstama sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un tas ļauj noteikt atbalsta pretendenta atbilstību pēc kopējā apgrozījuma.
8) 115. punktā paredzēts, ka informācija iegūstama no Būvniecības informācijas sistēmas reģistrētas būvniecības lietas, papildus salāgojot šo punktu ar jau 113.7. apakšpunktā noteikto;
9) 123.5. apakšpunktā atcelti noteiktie ierobežojumi meliorācijas sistēmu pārbūvei un atjaunošanai, ļaujot atbalsta pretendentam pašam izvērtēt projekta piemērotību un vajadzīgā apjoma atbilstību, tādējādi samazinot administratīvo slogu un palielinot elastību;
10) 124.1. apakšpunktā par kopprojekta nosacījumiem noteikts, ka nav nepieciešams notariāli apstiprināts līgums starp kopprojekta dalībniekiem;
11) 135. punktā noteikts, ka lietotus pamatlīdzekļus arī var iesniegt Tehnikas un iekārtu katalogā, neorganizējot iepirkuma procedūru, bet piemērojot vienkāršotās izmaksas, jo par pamatu kalpo neatkarīgas ekspertu komisijas vērtējums; 
12) 148. punktā saīsināts un precizēts projekta uzraudzības perioda apraksts, nenosakot specifisko septiņu gadu termiņu augļkopības projektiem un nosakot īsāku trīs gadu uzraudzības periodu projektiem ar lietotas tehnikas iegādi. Tādējādi vienkāršota uzraudzības perioda reglamentācija un skaidrāk noteiktas atšķirības atkarībā no projekta veida;
13) lai nodrošinātu punktu atbilstošu piemērošanu un netiktu dublētas citos saistītajos normatīvajos aktos noteiktās normas, svītrots 129. un 149. punkts (tās ir saistošas un piemērojamas saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumiem Nr. 113 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai").

Izvērtējot projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas rezultātus, kā arī ar noteikumu projektā paredzētos grozījumus atbalsta saņemšanas nosacījumos, ir atbilstoši jāgroza šo noteikumu 2. pielikumā noteiktā atbalsta intensitāte, lai veicinātu ieguldījumus lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumos, kas apņēmušies savu darbību nodrošināt arī ārkārtas situācijā, kā arī pievienotās vērtības radīšanu lauku saimniecībā un dārzkopības kooperatīvajās sabiedrībās.
Turklāt, ievērojot pēdējā laika problēmas vides jomā, īpaši piena pārstrādes nozarē, ir jāstiprina atbalsts videi saudzīgu tehnoloģiju ieviešanai, lai samazinātu piesārņojumu un veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Noteikumu 2. pielikumā precizēta atbalsta intensitāte: palielināta atbalsta intensitāte ieguldījumiem pārtikas pārstrādē, nosakot prioritāti D kategorijas uzņēmumiem jeb tiem uzņēmumiem, kas apņēmušies savu darbību nodrošināt arī ārkārtas situācijā, un lauksaimniekiem, kas uzsāk vai jau nodrošina pārstrādi. Ievērojot grozījumus atbalsta saņemšanas nosacījumos, kas paredz veicināt ieguldījumus dārzkopības kooperatīvajās sabiedrībās, papildu intensitāte noteikta kooperatīvo sabiedrību ieguldījumiem pārstrādē, tāpat paredzēta lielāka atbalsta intensitāte kooperatīvo sabiedrību piena pārstrādes uzņēmumiem vides piesārņojuma samazināšanas tehnoloģijās, tā veicinot šo uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju un mazinot ietekmi uz vidi.