Anotācija (ex-ante)

23-TA-1963: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij dividendēs izmaksājamo sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs" peļņas daļu par 2022. gadu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra noteikumu Nr. 72 “Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 72) 3.1. apakšpunktā ir noteikts, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs valsts kapitālsabiedrībām ir 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas. Ņemot vērā minēto, ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” peļņas daļu par 2022. gadu” (turpmāk - rīkojuma projekts).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” (reģistrācijas Nr. 40003435328) (turpmāk – SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs”) sadalīt peļņu par 2022.gadu saskaņā ar MK noteikumu Nr. 72 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 33 499 euro jeb 64% apmērā no peļņas par 2022.gadu, neizmaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, bet novirzot 33 499 euro deleģētā uzdevuma izpildei - nacionālo mērvienību etalonu bāzes pilnveidošanai un mērvienību reproducēšanas nodrošināšanai elektrisko mērījumu jomā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatdarbības veids ir metroloģisko pakalpojumu sniegšana – mērīšanas līdzekļu verificēšana, kalibrēšana, testēšana un elektropreču sertificēšana.
SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” struktūrvienība – Metroloģijas birojs pilda nacionālās metroloģijas institūcijas pienākumus saskaņā ar likuma “Par mērījumu vienotību” 14.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2014.gada 7. janvāra noteikumu Nr.3 “Noteikumi par nacionālo metroloģijas institūciju” 2.punktu.
SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” tiek piešķirta valsts dotācija SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei.
SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” valsts kapitāla daļu turētāja ir Ekonomikas ministrija (100%) un tās reģistrētais un pilnībā apmaksātais pamatkapitāls ir 633 463 euro. 
2021.gada 21.janvārī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par valsts līdzdalības saglabāšanu SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” un noteica, ka  SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” vispārējais stratēģiskais mērķis – veikt uzticamus un augstas precizitātes mērījumus, nodrošināt sabiedrībai nepieciešamos metroloģiskos pakalpojumus, galvenokārt darbojoties tirgus segmentos, kuros nav pietiekama konkurence vai citi tirgus dalībnieki pakalpojumus nesniedz (MK 21.01.2021. sēdes prot. Nr.8 21.§ 2. un 3.punkts).

SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” struktūrvienība Metroloģijas birojs pilda valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu - veikt nacionālās metroloģijas institūcijas funkcijas un uzdevumus. Metroloģijas birojam (turpmāk – LATMB) nacionālās metroloģijas institūcijas darbības nodrošināšanai tiek piešķirts valsts budžeta finansējums.

Likumā "Par mērījumu vienotību” 14.pantā ir noteikti šādi nacionālās metroloģijas institūcijas galvenie uzdevumi:
1) nodrošināt fizikālo lielumu mērvienību etalonu bāzi un mērvienību reproducēšanu;
2) apstiprināt nacionālos mērīšanas līdzekļu tipus un reģistrēt tos Valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā;
3) veikt valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas procedūras;
4) sniegt kalibrēšanas pakalpojumus;
6) sadarboties ar citu valstu metroloģijas organizācijām;
7) iesaistīties starptautisko metroloģijas organizāciju darbā;
8) organizēt starplaboratoriju salīdzināšanu un piedalīties tajā;
9) organizēt apmācību metroloģijas jomā.

2022. gada pārskata gada peļņa ir 52342 euro, un aprēķinātā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa par 2022. gada pārskata gadu no peļņas 64% jeb 33499 euro. Minēto peļņas daļu paredzēts novirzīt, lai finansētu nacionālo mērvienību etalonu bāzes pilnveidošanu un mērvienību reproducēšanu elektrisko mērījumu jomā.

Pašreiz elektrisko mērījumu jomā LATMB rīcībā ir nacionālie mērvienību etaloni - 1 V un 10 V līdzsprieguma avots un pretestības mēri (spoles), kā arī digitālais 8,5 zīmju multimetrs. Lai nodrošinātu mērvienību reproducēšanu un klientu mērlīdzekļu mērījumu rezultātu metroloģisko izsekojamību līdz Latvijas Republikas nacionālajiem etaloniem un starptautiskai mērvienību sistēmai (SI), būtu nepieciešama mērvienību pārneses sistēma - augstas veiktspējas multifunkcionālais kalibrators ar palīgiekārtām.

Mērvienību pārneses sistēmas prognozētās kopējās izmaksas ir 55245 eiro, bet precīza summa tiks noteikta publiskā iepirkuma procesā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar starptautisko metroloģijas organizāciju (Svaru un mēru biroja, Eiropas valstu nacionālo metroloģijas institūtu asociācijas) un likuma “Par mērījumu vienotību” prasībām, viens no LATMB pamatuzdevumiem ir uzturēt nacionālo etalonu bāzi un veikt mērvienību reproducēšanu no valsts nacionālajiem mērvienību etaloniem, tādējādi nodrošinot mērījumu vienotības principus Latvijas Republikā. 

LATMB finansēšanai tiek izmantota budžeta dotācija un pašu ieņēmumi, kas 2022. gadā bija attiecīgi 151 300 euro un 14 261 euro apmērā, bet naudas līdzekļu atlikums 2022. gada 31. decembrī bija 5190 euro. Šāds finansējuma apjoms un naudas plūsma nodrošina tikai operatīvo izdevumu finansēšanu, bet nenodrošina iespējas ieguldīt ilgtermiņa investīciju finansēšanai.

Pašreiz LATMB nespēj nodrošināt pilnvērtīgu mērvienību pārnesi no nacionālajiem etaloniem uz tautsaimniecībā izmantojamiem sekundārajiem un darba references etaloniem (turpmāk – References etaloni) un mērinstrumentiem elektrisko mērījumu jomā. Līdz ar to visi tautsaimniecībā izmantotie References etaloni tiek kalibrēti ārpus Latvijas valsts robežām, tādējādi sadārdzinot to uzturēšanas izmaksas. References etalonu veiktspējas specifikācija (mērījumu precizitāte) ir tieši atkarīga no starpkalibrēšanas periodiskuma, t.i., jo lielāks starpkalibrēšanas periods, jo zemāka mērījumu precizitāte. Elektrisko mērījumu jomā tipiskie starpkalibrēšanas intervāli ir 90 dienas, 180 dienas, 1 gads un 2 gadi. Ņemot vērā faktu, ka Latvijas pakalpojums pašreiz nav pieejams, tas rada situāciju, ka akreditētās atbilstības novērtēšanas institūcijas un citi References etalonu turētāji (ražošanas uzņēmumi un pētniecības institūti) ir motivēti izmantot maksimāli pieļaujamo stapkalibrēšanas intervālu, t.i., 1 vai 2 gadi, kas savukārt samazina References etalonu veiktspējas specifikāciju un palielina mērījumu rezultātu nenoteiktību.
Risinājuma apraksts
Tā kā Latvijā tiek uzturēti nacionālie mērvienību etaloni: 1 V un 10 V līdzsprieguma avots un pretestības mēri (spoles), kā arī digitālais 8,5 zīmju multimetrs, tad, iegādājoties mērvienību pārneses sistēmu, būtu iespējams nodrošināt Latvijas nacionālo mērvienību etalonu references vērtību sasaisti ar References etaloniem, kas savukārt apliecinātu mērījumu rezultātu metroloģisko izsekojamību līdz SI elektrisko mērījumu jomā.

Iegādājoties augstas veiktspējas multifunkcionālo kalibratoru (High Performance Multifunctional Calibrator FLUKE 5730A) ar piederumiem vai līdzvērtīgu mērīšanas sistēmu un, izmantojot pašreiz LATMB rīcībā esošos nacionālos līdzsprieguma un pretestības etalonus, LATMB spētu nodrošināt References etalonu kalibrēšanu vismaz sekojošiem parametriem:

līdzspriegums no 0 līdz 1000 V;
maiņspriegums no 22 µV līdz 1000 V;
pretestība no 0 līdz 100 MΩ;
maiņstrāva un līdzstrāva no 0 līdz 20 A.

Pakalpojuma ieviešana samazinātu References standartu uzturēšanas izmaksas un ar to transportēšanu ārpus Latvijas saistītos riskus, kā arī dotu iespēju samazināt starpkalibrēšanas intervālu un paaugstināt References standartu mērījumu precizitāti.

Minētā pakalpojuma ieviešana paaugstinātu tautsaimniecībā izmantojamo References etalonu mērījumu precizitāti un valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanu, kā arī veicinātu valsts pārvaldes deleģētā uzdevuma nodrošināšanai atbilstoša pakalpojuma kvalitāti un pieejamību, tostarp paaugstinātu nacionālo etalonu bāzes izmantošanas kapacitāti un veicinātu valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu.

Izvērtējot klientu aptaujas rezultātus, secināts, ka pašreiz ārējās kalibrēšanas izmaksas ir no 2000 līdz 3000 EUR.

Jauna pakalpojuma ieviešana un nodrošināšana Latvijā dotu iespēju ne tikai samazināt starpkalibrēšanas intervālu un paaugstināt tautsaimniecībā izmantojamo References standartu mērījumu precizitāti, bet arī samazinātu Latvijas uzņēmumu finanšu resursu aizplūšanu uz ārvalstīm, vienlaikus nodrošinot minētos pakalpojumus Latvijas tirgū, kā arī izskatot iespējas nākotnē sniegt pakalpojumus arī ārpus Latvijas.

Nodrošinot nacionālo mērvienību etalonu bāzes pilnveidošanu un mērvienību reproducēšanu elektrisko mērījumu jomā, tiktu veicināta SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” attīstība, aktīvu vērtības palielināšana, plašāka atpazīstamība ne tikai valsts, bet arī starptautiskajā mērogā, sekmējot eksportspēju un investīciju piesaisti.

Potenciālie pakalpojuma saņēmēji būtu akreditētās kalibrēšanas laboratorijas, pētnieciskie institūti un ražošanas uzņēmumi, piemēram, VentMet, AS "Sadales tīkls", AS "Augstsprieguma tīkls", ALFA (pusvadītāju ražotājs), ALTON elektronikas ierīču ražotājs, BSI (Baltic scientific instruments), LEITC Latvijas elektronikas iekārtu testēšanas centrs, Schneider Electric Lexel fabrika, RD alfa, SAF, SMD baltic un citi.

Savukārt potenciālie ieņēmumi gadā būtu aptuveni no 5000 līdz 10000 EUR.

Valsts deleģētā uzdevuma izmaksu segšanai novirzītā summa33 499 euro apmērā veido uzņēmuma saistības un var tikt izmantota tikai rīkojumā paredzētajam mērķim - valsts deleģētā uzdevuma izpildei - nacionālo mērvienību etalonu bāzes pilnveidošanai un mērvienību reproducēšanas nodrošināšanai elektrisko mērījumu jomā.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts un nomaksāts normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
321 290 537
-33 499
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
321 290 537
-33 499
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
321 290 537
-33 499
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
321 290 537
-33 499
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-33 499
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-33 499
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ņemot vērā to, ka, veicot dividenžu maksājumus, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts un nomaksāts uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lēmums par peļņas atstāšanu kapitālsabiedrības rīcībā samazinās arī valsts budžetā veicamo uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumu par dividendēm, ja tādas tiktu aprēķinātas.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
LATMB rīcībā esošo un nepieciešamo mērinstrumentu salīdzinājums
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk