24-TA-1012: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Klimata un enerģētikas ministrijas iniciatīvu, precizējot Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 78) ietvertās normas, tādējādi veidojot vienotu izpratni par normu piemērošanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt MK noteikumos Nr. 78 ietvertās normas, lai veidotu vienotu izpratni par dabasgāzes sistēmas operatoru, dabasgāzes tirgotāju un dabasgāzes lietotāju tiesībām un pienākumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Esošajā MK noteikumu Nr. 78 (turpmāk - Noteikumi) regulējumā novērojamas vairākas nepilnības, kuras nepieciešams precizēt, lai veidotu vienotu izpratni par regulējumā esošo normu piemērošanu.
Būtiskākās izmaiņas, kas ar noteikumu projektu tiks veiktas Noteikumos:
1) tiek precizētas normas, saistībā ar pēdējo garantēto piegādi, lai novērstu situācijas, kad lietotājs spētu turpināt lietot dabasgāzi lietot dabasgāzi normatīvajos aktos neatrunāta statusā, kā arī veiktu tehniskus labojumus.
2) tiek precizēta kārtība par dabasgāzes lietotāja kontaktinformācijas sniegšanu sadales sistēmas operatoram, lai paredzētu gan dabasgāzes lietotājam, gan arī tirgotājam pienākumu sniegt sadales sistēmas operatoram nepieciešamo informāciju.
3) tiek precizētas normas, kurās minēta papīra formāta izmantošana, aizstājot ar distances saziņas līdzekļu izmantošanu, ja tāda iespēja pastāv.
4) tiek papildinātas normas par komercuzskaites mēraparātiem un to rādījumu nodošanu, lietotājam tiek paredzēti papildus pienākumi attiecībā pret komercuzskaites mēraparātiem un to rādījumu ziņošanu.
5) tiek papildinātas normas par intensīva dabasgāzes lietošanas perioda ziņošanu, papildinot ar pienākumu lietotājam ziņot sadales sistēmas operatoram par periodu, kurā paredzēta intensīva dabasgāzes lietošana.
6) tiek iekļautas normas par statistiskā spiediena koeficienta ieviešanu, lai uzlabotu precizitāti dabasgāzes patēriņa uzskaitē.
7) tiek papildinātas normas saistībā ar dabasgāzes zudumu novēršanas kompensāciju, lai novērstu situācijas, kad dabasgāzes lietotāji nodod nepatiesus komercuzskaites mēraparātu rādījumus.
8) tiek papildināts regulējums saistībā ar dabasgāzes tirdzniecības līguma slēgšanu, lai izvairītos no gadījumiem, kad, mainoties gazificētā objekta lietotājam, iepriekšējais lietotājs neizbeidz dabasgāzes tirdzniecības līgumu, bet jaunais lietotājs, nenoslēdzot dabasgāzes tirdzniecības līgumu, lieto dabasgāzi un izvairās no samaksas par patērēto dabasgāzi. Kā arī papildinātas normas saistībā ar dabasgāzes līguma izbeigšanu, kas nosaka, ka dabasgāzes tirgotājs var vienpusēji izbeigt dabasgāzes tirdzniecības līgumu, ja tas ir saņēmis informāciju no sadales sistēmas operatora vai lietotāja par lietotāja vēlmi pārtraukt dabasgāzes piegādi. Kā arī regulējums papildināts, lai veicinātu līgumu laušanas caurskatāmību.
9) tiek precizēta norma par sadales sistēmas operatora un tirgotāju informācijas apmaiņa, izņemot ārā pienākumu sadales sistēmas operatoram un tirgotājiem veikt informācijas apmaiņu rakstiskā veidā.
10) tiek grozītas normas, lai dabasgāzes pārrēķinu padarītu pēc iespējas tuvāku faktiskajam dabasgāzes patēriņam.
11) tiek precizēts 109.punkts balstoties uz Konkurences padomes ieteikumu.
12) tiek precizēts regulējums atbilstoši esošajai situācijai, papildinot to arī ar biometānu un gāzveida stāvoklī stāvoklī pārvērsto sašķidrināto dabasgāzi.
13) tiek grozīts 138.punkts, nosakot, ka visi komercuzskaites mēraparāti ir sadales sistēmas operatora īpašums, lai harmonizētu normas ar elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumiem, lai mazinātu riskus saistībā ar komercuzskaites mēraparātu apkopi, maiņu un korektu datu uzskaiti.
Noteikumu projekts kopumā skar plašu jautājumu loku un attiecas uz visiem dabasgāzes tirgus dalībniekiem. Noteikumu projekta ietekme uz dabasgāzes tirgus dalībniekiem ir vērtējama kā labvēlīga, jo Noteikumu grozījumi tas nenosaka pilnīgi jaunus, būtiskus darbības nosacījumus vai pienākumus tirgus dalībniekiem. Daļa tiesību normu ir precizējošas, definējot tās atbilstoši faktiskajai situācijai, samazinot administratīvo slogu un tiesisko neskaidrību iesaistītajām pusēm.
Būtiskākās izmaiņas, kas ar noteikumu projektu tiks veiktas Noteikumos:
1) tiek precizētas normas, saistībā ar pēdējo garantēto piegādi, lai novērstu situācijas, kad lietotājs spētu turpināt lietot dabasgāzi lietot dabasgāzi normatīvajos aktos neatrunāta statusā, kā arī veiktu tehniskus labojumus.
2) tiek precizēta kārtība par dabasgāzes lietotāja kontaktinformācijas sniegšanu sadales sistēmas operatoram, lai paredzētu gan dabasgāzes lietotājam, gan arī tirgotājam pienākumu sniegt sadales sistēmas operatoram nepieciešamo informāciju.
3) tiek precizētas normas, kurās minēta papīra formāta izmantošana, aizstājot ar distances saziņas līdzekļu izmantošanu, ja tāda iespēja pastāv.
4) tiek papildinātas normas par komercuzskaites mēraparātiem un to rādījumu nodošanu, lietotājam tiek paredzēti papildus pienākumi attiecībā pret komercuzskaites mēraparātiem un to rādījumu ziņošanu.
5) tiek papildinātas normas par intensīva dabasgāzes lietošanas perioda ziņošanu, papildinot ar pienākumu lietotājam ziņot sadales sistēmas operatoram par periodu, kurā paredzēta intensīva dabasgāzes lietošana.
6) tiek iekļautas normas par statistiskā spiediena koeficienta ieviešanu, lai uzlabotu precizitāti dabasgāzes patēriņa uzskaitē.
7) tiek papildinātas normas saistībā ar dabasgāzes zudumu novēršanas kompensāciju, lai novērstu situācijas, kad dabasgāzes lietotāji nodod nepatiesus komercuzskaites mēraparātu rādījumus.
8) tiek papildināts regulējums saistībā ar dabasgāzes tirdzniecības līguma slēgšanu, lai izvairītos no gadījumiem, kad, mainoties gazificētā objekta lietotājam, iepriekšējais lietotājs neizbeidz dabasgāzes tirdzniecības līgumu, bet jaunais lietotājs, nenoslēdzot dabasgāzes tirdzniecības līgumu, lieto dabasgāzi un izvairās no samaksas par patērēto dabasgāzi. Kā arī papildinātas normas saistībā ar dabasgāzes līguma izbeigšanu, kas nosaka, ka dabasgāzes tirgotājs var vienpusēji izbeigt dabasgāzes tirdzniecības līgumu, ja tas ir saņēmis informāciju no sadales sistēmas operatora vai lietotāja par lietotāja vēlmi pārtraukt dabasgāzes piegādi. Kā arī regulējums papildināts, lai veicinātu līgumu laušanas caurskatāmību.
9) tiek precizēta norma par sadales sistēmas operatora un tirgotāju informācijas apmaiņa, izņemot ārā pienākumu sadales sistēmas operatoram un tirgotājiem veikt informācijas apmaiņu rakstiskā veidā.
10) tiek grozītas normas, lai dabasgāzes pārrēķinu padarītu pēc iespējas tuvāku faktiskajam dabasgāzes patēriņam.
11) tiek precizēts 109.punkts balstoties uz Konkurences padomes ieteikumu.
12) tiek precizēts regulējums atbilstoši esošajai situācijai, papildinot to arī ar biometānu un gāzveida stāvoklī stāvoklī pārvērsto sašķidrināto dabasgāzi.
13) tiek grozīts 138.punkts, nosakot, ka visi komercuzskaites mēraparāti ir sadales sistēmas operatora īpašums, lai harmonizētu normas ar elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumiem, lai mazinātu riskus saistībā ar komercuzskaites mēraparātu apkopi, maiņu un korektu datu uzskaiti.
Noteikumu projekts kopumā skar plašu jautājumu loku un attiecas uz visiem dabasgāzes tirgus dalībniekiem. Noteikumu projekta ietekme uz dabasgāzes tirgus dalībniekiem ir vērtējama kā labvēlīga, jo Noteikumu grozījumi tas nenosaka pilnīgi jaunus, būtiskus darbības nosacījumus vai pienākumus tirgus dalībniekiem. Daļa tiesību normu ir precizējošas, definējot tās atbilstoši faktiskajai situācijai, samazinot administratīvo slogu un tiesisko neskaidrību iesaistītajām pusēm.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Enerģētikas likuma 109. panta otrā daļa noteic, ka viena no dabasgāzes lietotāju kategorijām, galalietotājs, kura gazificētais objekts ir pieslēgts dabasgāzes sadales sistēmai, ir tiesīgs saņemt dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros ne ilgāk kā sešus kalendāra mēnešus, ja dabasgāzes tirgotājs, ar kuru galalietotājam ir spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums, izbeidz dabasgāzes tirdzniecību vai dabasgāze gazificētajā objektā tiek lietota bez spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības līguma un galalietotājs vai gazificētā objekta īpašnieks nav nodrošinājis sadales sistēmas operatoram iespēju pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā. Pēdējās garantētās piegādes nodrošināšana galalietotājam ir paredzēts, kā īpašs sociālo un tiesisko interešu aizstāvības risinājums, mazāk aizsargātu lietotāju (galalietotāju) daļai.
Pēdējo garantēto piegādi galalietotājam nodrošina dabasgāzes sadales sistēmas operators vai šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā izraudzīts dabasgāzes tirgotājs. Noteikumu 2.26. apakšpunktā ietverto pēdējās garantētās piegādes definīciju nepieciešams saskaņot ar Enerģētikas likuma 109. panta otrajā daļā ietverto normu, papildinot to ar nosacījumu, ka pēdējā garantētā piegāde tiek nodrošināta arī gadījumā, ja gazificētā objekta lietotājs vai īpašnieks nav nodrošinājis iespēju sadales sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā.
Saskaņā ar Noteikumu 64.2 apakšpunktu, dabasgāzes piegādi pēdējās garantētās piegādes ietvaros uz laiku, ne ilgāku par sešiem kalendāra mēnešiem, nodrošina gazificētā objekta īpašniekam, ja dabasgāze gazificētajā objektā tiek lietota bez spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības līguma un lietotājs vai gazificētā objekta īpašnieks nav nodrošinājis iespēju sadales sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā. Piemērojot šo tiesību normu, konstatēti gadījumi, kad lietotājs, kurš dabasgāzi patērē bez dabasgāzes tirdzniecības līguma, arī sešu mēnešu laikā nenodrošina iespēju sadales sistēmas operatora pārstāvim pārtraukt dabasgāzes piegādi, turpinot lietot dabasgāzi normatīvajos aktos neatrunātajā statusā.
Ir sastopami arī gadījumi, kad sadales sistēmas operatora pārstāvim sešu mēnešu laikā izdodas iekļūt gazificētajā objektā, bet lietotājs tam neļauj pārtraukt dabasgāzes piegādi, argumentējot savu rīcību ar tiesībām pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu saņemt sešu mēnešu laikā. Savukārt pēc sešu mēnešu termiņa notecējuma sadales sistēmas operatora pārstāvis vairāk netiek ielaists objektā dabasgāzes piegādes pārtraukšanai.
Saskaņā ar Noteikumu 109. punktu, noteikts, ka dabasgāzes piegāde tiek atjaunota nevis lietotājam, bet gan objektam, ko ir nepieciešams precizēt MK noteikumos.
Noteikumu 109.4.apakšpunkts attiecībā uz objektiem, kuriem dabasgāzes piegāde pārtraukta pēc pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma, saturiski ir precizēts, pielāgojot to realitātē pastāvošai loģiskai praksei. Gadījumos, ja objektam dabasgāzes piegāde ir atslēgta pēc pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēja norādījuma, pēc parāda nomaksas objektam dabasgāzes piegādes atjaunošana pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros nav loģiska un nav pamatota. Šis lietotājs ir kļuvis par pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmēju tikai tādēļ, ka lietoja dabasgāzi bez tirdzniecības līguma un nenodrošināja sadales sistēmas operatoram dabasgāzes piegādes pārtraukšanas iespēju. Šādos objektos dabasgāzes piegādes atjaunošana var notikt tikai pēc sadales vai pārvades operatora pilnvērtīgu prasību izpildīšanu un dabasgāzes tirdzniecības līguma noslēgšanas.
Pēdējo garantēto piegādi galalietotājam nodrošina dabasgāzes sadales sistēmas operators vai šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā izraudzīts dabasgāzes tirgotājs. Noteikumu 2.26. apakšpunktā ietverto pēdējās garantētās piegādes definīciju nepieciešams saskaņot ar Enerģētikas likuma 109. panta otrajā daļā ietverto normu, papildinot to ar nosacījumu, ka pēdējā garantētā piegāde tiek nodrošināta arī gadījumā, ja gazificētā objekta lietotājs vai īpašnieks nav nodrošinājis iespēju sadales sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā.
Saskaņā ar Noteikumu 64.2 apakšpunktu, dabasgāzes piegādi pēdējās garantētās piegādes ietvaros uz laiku, ne ilgāku par sešiem kalendāra mēnešiem, nodrošina gazificētā objekta īpašniekam, ja dabasgāze gazificētajā objektā tiek lietota bez spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības līguma un lietotājs vai gazificētā objekta īpašnieks nav nodrošinājis iespēju sadales sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā. Piemērojot šo tiesību normu, konstatēti gadījumi, kad lietotājs, kurš dabasgāzi patērē bez dabasgāzes tirdzniecības līguma, arī sešu mēnešu laikā nenodrošina iespēju sadales sistēmas operatora pārstāvim pārtraukt dabasgāzes piegādi, turpinot lietot dabasgāzi normatīvajos aktos neatrunātajā statusā.
Ir sastopami arī gadījumi, kad sadales sistēmas operatora pārstāvim sešu mēnešu laikā izdodas iekļūt gazificētajā objektā, bet lietotājs tam neļauj pārtraukt dabasgāzes piegādi, argumentējot savu rīcību ar tiesībām pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu saņemt sešu mēnešu laikā. Savukārt pēc sešu mēnešu termiņa notecējuma sadales sistēmas operatora pārstāvis vairāk netiek ielaists objektā dabasgāzes piegādes pārtraukšanai.
Saskaņā ar Noteikumu 109. punktu, noteikts, ka dabasgāzes piegāde tiek atjaunota nevis lietotājam, bet gan objektam, ko ir nepieciešams precizēt MK noteikumos.
Noteikumu 109.4.apakšpunkts attiecībā uz objektiem, kuriem dabasgāzes piegāde pārtraukta pēc pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma, saturiski ir precizēts, pielāgojot to realitātē pastāvošai loģiskai praksei. Gadījumos, ja objektam dabasgāzes piegāde ir atslēgta pēc pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēja norādījuma, pēc parāda nomaksas objektam dabasgāzes piegādes atjaunošana pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros nav loģiska un nav pamatota. Šis lietotājs ir kļuvis par pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmēju tikai tādēļ, ka lietoja dabasgāzi bez tirdzniecības līguma un nenodrošināja sadales sistēmas operatoram dabasgāzes piegādes pārtraukšanas iespēju. Šādos objektos dabasgāzes piegādes atjaunošana var notikt tikai pēc sadales vai pārvades operatora pilnvērtīgu prasību izpildīšanu un dabasgāzes tirdzniecības līguma noslēgšanas.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 2.26. apakšpunktā ietverto pēdējās garantētās piegādes definīciju nepieciešams saskaņot ar Enerģētikas likuma 109. panta otrajā daļā ietverto normu, papildinot to ar nosacījumu, ka pēdējā garantētā piegāde tiek nodrošināta arī gadījumā, ja gazificētā objekta lietotājs vai īpašnieks nav nodrošinājis iespēju sadales sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā.
Lai novērstu situācijas, kad dabasgāzes lietotājs spētu turpināt lietot dabasgāzi normatīvajos aktos neatrunāta statusā, ar projektu veic grozījumus Noteikumu 64.2 apakšpunktā, nosakot, ka gadījumos, kad pēdējās garantētās piegādes pakalpojums tiek nodrošināts sakarā ar to, ka sadales sistēmas operatora pārstāvim netiek nodrošināta iespēja atslēgt dabasgāzes piegādi, pakalpojums tiek nodrošināts līdz brīdim, kad dabasgāzes piegāde objektā tiek pārtraukta vai tiek noslēgts dabasgāzes tirdzniecības līgums.
Redakcionāli ir precizēta 109.punkta ievaddaļa, nosakot, ka dabasgāzes piegāde tiek atjaunota nevis lietotājam, bet objektam.
Ar projektu, precizēts Noteikumu 109.4. apakšpunkts, kas noteic, ka gadījumos, kad lietotājs ir kļuvis par pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmēju tikai tādēļ, ka lietoja dabasgāzi bez tirdzniecības līguma un nenodrošināja sadales sistēmas operatoram dabasgāzes piegādes pārtraukšanas iespēju, dabasgāzes piegādes atjaunošana var notikt tikai pēc sadales sistēmas vai pārvades sistēmas operatora prasību izpildes. 109.punkts papildināts ar 109.5. apakšpunktu, kas noteic, ka dabasgāzes piegādes atjaunošana pēc tam, kad lietotājs ir kļuvis par pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmēju tikai tādēļ, ka lietoja dabasgāzi bez tirdzniecības līguma un nenodrošināja sadales sistēmas operatoram dabasgāzes piegādes pārtraukšanas iespēju, iespējama tikai tad, ja ir saņemts dabasgāzes tirgotāja rakstveida paziņojums par noslēgtu dabasgāzes tirdzniecības līgumu.
Noteikumu papildināti ar 109.5. apakšpunktu, kas noteic, ka sadales sistēmas operators vai pārvades sistēmas operators dabasgāzes piegādi objektam atjauno pieci darba dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts dabasgāzes tirgotāja rakstveida paziņojums par lietotāja maiņu gazificētajā objektā, kā arī noslēgtu dabasgāzes tirdzniecības līgumu.
Lai novērstu situācijas, kad dabasgāzes lietotājs spētu turpināt lietot dabasgāzi normatīvajos aktos neatrunāta statusā, ar projektu veic grozījumus Noteikumu 64.2 apakšpunktā, nosakot, ka gadījumos, kad pēdējās garantētās piegādes pakalpojums tiek nodrošināts sakarā ar to, ka sadales sistēmas operatora pārstāvim netiek nodrošināta iespēja atslēgt dabasgāzes piegādi, pakalpojums tiek nodrošināts līdz brīdim, kad dabasgāzes piegāde objektā tiek pārtraukta vai tiek noslēgts dabasgāzes tirdzniecības līgums.
Redakcionāli ir precizēta 109.punkta ievaddaļa, nosakot, ka dabasgāzes piegāde tiek atjaunota nevis lietotājam, bet objektam.
Ar projektu, precizēts Noteikumu 109.4. apakšpunkts, kas noteic, ka gadījumos, kad lietotājs ir kļuvis par pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmēju tikai tādēļ, ka lietoja dabasgāzi bez tirdzniecības līguma un nenodrošināja sadales sistēmas operatoram dabasgāzes piegādes pārtraukšanas iespēju, dabasgāzes piegādes atjaunošana var notikt tikai pēc sadales sistēmas vai pārvades sistēmas operatora prasību izpildes. 109.punkts papildināts ar 109.5. apakšpunktu, kas noteic, ka dabasgāzes piegādes atjaunošana pēc tam, kad lietotājs ir kļuvis par pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmēju tikai tādēļ, ka lietoja dabasgāzi bez tirdzniecības līguma un nenodrošināja sadales sistēmas operatoram dabasgāzes piegādes pārtraukšanas iespēju, iespējama tikai tad, ja ir saņemts dabasgāzes tirgotāja rakstveida paziņojums par noslēgtu dabasgāzes tirdzniecības līgumu.
Noteikumu papildināti ar 109.5. apakšpunktu, kas noteic, ka sadales sistēmas operators vai pārvades sistēmas operators dabasgāzes piegādi objektam atjauno pieci darba dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts dabasgāzes tirgotāja rakstveida paziņojums par lietotāja maiņu gazificētajā objektā, kā arī noslēgtu dabasgāzes tirdzniecības līgumu.
Problēmas apraksts
Spēkā esošais regulējums neparedz to, ka dabasgāzes tirgotājam būtu pienākums nodot dabasgāzes lietotāja personīgos datus un kontaktinformāciju sadales sistēmas operatoram. Tajā problēma ir saistīta ar to, ka persona, kura pieteikusi objekta gazifikāciju, bieži vien nav patiesais dabasgāzes lietotājs. Īpaši šī situācija rodas laika gaitā, mainoties gazificētā objekta īpašniekam vai lietotājam. Aktuālākā informācija par patieso dabasgāzes lietotāju līdz sadales sistēmas operatoram nenonāk, jo dabasgāzes tirdzniecības līgumu lietotājs slēdz ar tirgotāju, nevis sadales sistēmas operatoru. Tai pašā laikā sadales sistēmas operatoram savu ikdienas likumisko funkciju izpildīšanai ir vitāli svarīgi zināt dabasgāzes patiesā lietotāja aktuālo kontaktinformāciju, piemēram, īstenojot profilaktiskos sadales sistēmas infrastruktūras uzturēšanas darbus, kontrolējot komercuzskaites mēraparātu rādījumus, identificējot negodprātīgos lietotājus. Īpaši svarīgi sadales sistēmas operatoram zināt patieso dabasgāzes lietotāju kontaktinformāciju enerģētiskās krīzes apstākļos, izpildot Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumu Nr. 312 “Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā” prasības.
Risinājuma apraksts
Ar projektu paredzēts veikt grozījumus, kas paredz lietotājam un tirgotājam pienākumu sniegt sadales sistēmas operatoram aktuālo informāciju par lietotāja elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru, kā arī pienākums šos datus aktualizēt, kas arī pamatojams ar Enerģētikas likuma 15.panta 5.daļu, kas noteic, ka sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sistēmas lietošanas noteikumu izstrādei nepieciešamo informāciju. Noteikumi papildināti ar sadales sistēmas operatora tiesībām pieprasīt un saņemt iepriekš minēto informāciju. Papildināts Noteikumu 77.3. apakšpunkts, 94.1 punkts, 97. punkts ar 97.11 un 97.12. apakšpunktu.
Problēmas apraksts
Noteikumos ir konstatēts, ka esošais normatīvais regulējums, kas noteikts 80.punktā, kas paredz, ka sadales sistēmas operators ir atbildīgs par piegādājamās dabasgāzes kvalitātes parametru atbilstības kontroli noteikumu 1. pielikumā ietvertajiem gāzes kvalitātes raksturlielumiem, praksē nedarbojas, jo Latvijā jau vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka dabasgāzes hromatogrāfi (dabasgāzes ķīmiskā sastāva analīzes un kvalitātes kontroles mērierīces) ir izvietotas gāzes regulēšanas stacijās, kuras pieder pārvades sistēmas operatoram. Sadales sistēmas operators vēsturiski nav izmantojis hromatogrāfus, un ievērojot minēto, dabasgāzes kvalitātes parametru atbilstības kontroli pieļaujamo vērtību robežām vēsturiski ir nodrošinājis dabasgāzes pārvades sistēmas operators.
Noteikumu 80.punktā ieviestā normas redakcija skart tikai dabasgāzes kvalitātes kontroli, tomēr saskaņā ar pašlaik esošo situāciju un biometāna ražošanas attīstības tendencēm, nepieciešams precizēt, ka 80.punkts iekļauj ne tikai dabasgāzi, bet arī aizvietotājgāzi (biometānu) un gāzveida stāvoklī pārvērsto sašķidrināto dabasgāzi.
Noteikumu 80.punktā ieviestā normas redakcija skart tikai dabasgāzes kvalitātes kontroli, tomēr saskaņā ar pašlaik esošo situāciju un biometāna ražošanas attīstības tendencēm, nepieciešams precizēt, ka 80.punkts iekļauj ne tikai dabasgāzi, bet arī aizvietotājgāzi (biometānu) un gāzveida stāvoklī pārvērsto sašķidrināto dabasgāzi.
Risinājuma apraksts
Ar projektu, grozot Noteikumu 80.punktu, ņemot vērā biometāna ražošanas attīstības tendences, tiek noteikts, ka par dabasgāzes kvalitātes kontroli ir atbildīgs ne tikai pārvades sistēmas operators, kā tas bija noteikts, bet arī persona, kas sadales sistēmā ievada dabasgāzi vai aizvietotājgāzi (biometānu), vai gāzveida stāvoklī pārvērsto sašķidrināto dabasgāzi.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Moteikumiem, ir paredzēts, ka dabasgāzes piegādes pārtraukšanas gadījumos, tiek informēts dabasgāzes tirgotājs vai pēdējās garantētās piegādes sniedzējs, noformējot attiecīgu aktu divos eksemplāros (no kuriem vienu eksemplāru glabā sadales sistēmas operators vai pārvades sistēmas operators, otrs tiek nodots lietotājam vai tā pārstāvim). Situācijās, ja lietotājam ir pieejami distances saziņas līdzekļi, nepastāv nepieciešamība pēc attiecīgā akta noformēšanas rakstiski papīra formātā.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu papīra formāta eksemplāru izmantošanu, Noteikumu grozījumi 87. punktā, 105. punktā, 107. punktā un 142. punktā paredz atteikšanos no papīra formāta aktu sastādīšanas dabasgāzes piegādes pārtraukšanas gadījumos, ja ir iespējams lietotājam par konstatēto aktu paziņot, izmantojot distances saziņas līdzekļus, ja tāda iespēja pastāv. Dabasgāzes piegādes pārtraukšanas gadījumos attiecīgais fakts tiks fiksēts elektroniski, bet dabasgāzes lietotājam tiek paredzētas papildus tiesības pieprasīt un saņemt no sadales sistēmas operatora informāciju (izziņu) par dabasgāzes piegādes pārtraukšanas faktu un pamatojumu. Paredzēts papildināt Noteikumus ar 101.5.apakšpunktu, par to, ka lietotājam ir tiesības dabasgāzes piegādes pārtraukšanas gadījumā pieprasīt un saņemt no sistēmas operatora informāciju par dabasgāzes piegādes pārtraukšanas faktu un pamatojumu. Līdz ar to, atteikšanās no procesu rakstiskas papīra formāta dokumentēšanas nevarēs ierobežot lietotāja tiesības iegūt oficiālo informāciju par dabasgāzes piegādes pārtraukšanas iemesliem. Dabasgāzes piegādes pārtraukšanas gadījumos, attiecīgais akts tiek fiksēts un par to tiek ziņots lietotājam, izmantojot distances saziņas līdzekļus. Ja nav iespējas ar lietotāju sazināties, izmantojot distances saziņas līdzekļus, akts tiks sastādīts rakstiski, papīra formātā.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Noteikumiem, 97.punkts uzliek pienākumu lietotājam nodrošināt komercuzskaites mēraparātu netraucētu darbību un to plombu saglabāšanu (97.3.apakšpunkts), ziņot sadales sistēmas operatoram par komercuzskaites mēraparātu un to plombu bojājumiem (97.4.apakšpunkts), kā arī segt sadales sistēmas operatora izdevumus gadījumos, ja ir konstatēta patvaļīga iejaukšanās dabasgāzes apgādes sistēmā, bojāts komercuzskaites mēraparāts vai tā plombas (97.5.apakšpunkts). Attīstoties dabasgāzes apgādes tehnoloģijām, šobrīd bieži dabasgāzes uzskaites iekārtas papildus tiek aprīkotas ar attālināto rādījumu pārraidīšanas iekārtām. Ievērojot to, ka patvaļīga iejaukšanās telemetrijas darbībā vistiešākajā veidā ietekmē patērētās dabasgāzes uzskaites precizitāti, lietotāja pienākumi attiecībā uz komercuzskaites mēraparātu korektas darbības nodrošināšanu būtu attiecināmi arī uz telemetrijas iekārtām.
Noteikumos nav skaidri un precīzi norādīta atbildīgā iestāde par komercuzskaites sistēmas rādītāju nolasīšanu. Lai gan Noteikumu 82.2. apakšpunkts noteic, ka sadales sistēmas operatoram ir pienākums izstrādāt dabasgāzes komercuzskaites mēraparātu rādījumu paziņošanas, kā arī izlietotās dabasgāzes daudzuma noteikšanas un aprēķināšanas kārtību, noteikumi nenorāda, ka mājsaimniecībām ir pienākums komercuzskaites rādītājus sniegt sadales sistēmas operatoram. Šī neprecizitāte ir radījusi nenoteiktību, kas izpaužas kā papildu administratīvais slogs tirgotājiem un neskaidrība lietotājam.
Saskaņā ar Noteikumu 82.2. apakšpunktu, kas noteic, ka sadales sistēmas operatoram ir pienākums izstrādāt dabasgāzes komercuzskaites mēraparātu rādījumu paziņošanas, kā arī izlietotās dabasgāzes daudzuma noteikšanas un aprēķināšanas kārtību, Noteikumu 99.2. apakšpunktu ir nepieciešams papildināt, nosakot, ka mājsaimniecības lietotājam ir pienākums informēt par komercuzskaites mēraparātu rādījumiem atbilstoši sadales sistēmas operatora noteiktajai komercuzskaites mēraparātu rādījumu paziņošanas kārtībai.
Noteikumos nav skaidri un precīzi norādīta atbildīgā iestāde par komercuzskaites sistēmas rādītāju nolasīšanu. Lai gan Noteikumu 82.2. apakšpunkts noteic, ka sadales sistēmas operatoram ir pienākums izstrādāt dabasgāzes komercuzskaites mēraparātu rādījumu paziņošanas, kā arī izlietotās dabasgāzes daudzuma noteikšanas un aprēķināšanas kārtību, noteikumi nenorāda, ka mājsaimniecībām ir pienākums komercuzskaites rādītājus sniegt sadales sistēmas operatoram. Šī neprecizitāte ir radījusi nenoteiktību, kas izpaužas kā papildu administratīvais slogs tirgotājiem un neskaidrība lietotājam.
Saskaņā ar Noteikumu 82.2. apakšpunktu, kas noteic, ka sadales sistēmas operatoram ir pienākums izstrādāt dabasgāzes komercuzskaites mēraparātu rādījumu paziņošanas, kā arī izlietotās dabasgāzes daudzuma noteikšanas un aprēķināšanas kārtību, Noteikumu 99.2. apakšpunktu ir nepieciešams papildināt, nosakot, ka mājsaimniecības lietotājam ir pienākums informēt par komercuzskaites mēraparātu rādījumiem atbilstoši sadales sistēmas operatora noteiktajai komercuzskaites mēraparātu rādījumu paziņošanas kārtībai.
Risinājuma apraksts
Ar projektu paredzēts papildināt Noteikumu 97.punktu, kas noteic pienākumu lietotājam nodrošināt komercuzskaites mēraparātu netraucētu darbību un to plombu saglabāšanu (97.3.apakšpunkts), ziņot sadales sistēmas operatoram par komercuzskaites mēraparātu un to plombu bojājumiem (97.4.apakšpunkts), kā arī segt sadales sistēmas operatora izdevumus gadījumos, ja ir konstatēta patvaļīga iejaukšanās dabasgāzes apgādes sistēmā, bojāts komercuzskaites mēraparāts vai tā plombas (97.5.apakšpunkts). Dabasgāzes uzskaites iekārtas papildus tiek aprīkotas ar attālināto rādījumu pārraidīšanas iekārtām. Regulējuma grozījumi paredz arī lietotāja pienākumos, attiecībā uz komercuzskaites mēraparātu korektas darbības nodrošināšanu, iekļaut arī telemetrijas iekārtas 97.5. apakšpunktā.
Noteikumu 40. punktu ir nepieciešams papildināt ar 40.4.apakšpunktu, nosacījumu, ka dabasgāzes tirgotājs dabasgāzes tirdzniecības piedāvājumā
mājsaimniecības lietotājam ietver norādi uz sadales sistēmas operatora izstrādāto komercuzskaites mēraparāta rādījumu iesniegšanas kārtību.
Ar projektu paredzēts papildināt Noteikumu 99.2. apakšpunktu, nosakot, ka mājsaimniecības lietotājam ir pienākums informēt par komercuzskaites mēraparātu rādījumiem atbilstoši sadales sistēmas operatora noteiktajai komercuzskaites mēraparātu rādījumu paziņošanas kārtībai.
Lai paredzētu dabasgāzes lietotājam papildu iespēju dabasgāzes komercuzskaites rādījumu nodošanai, Noteikumi papildināti ar jaunu, 132.1 punktu, kas noteic, ka lietotājs ir tiesīgs komercuzskaites mēraparātu rādījumus iesniegt sadales sistēmas operatoram ar dabasgāzes tirgotāja, universālā pakalpojuma sniedzēja vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēja starpniecību.
Noteikumu 40. punktu ir nepieciešams papildināt ar 40.4.apakšpunktu, nosacījumu, ka dabasgāzes tirgotājs dabasgāzes tirdzniecības piedāvājumā
mājsaimniecības lietotājam ietver norādi uz sadales sistēmas operatora izstrādāto komercuzskaites mēraparāta rādījumu iesniegšanas kārtību.
Ar projektu paredzēts papildināt Noteikumu 99.2. apakšpunktu, nosakot, ka mājsaimniecības lietotājam ir pienākums informēt par komercuzskaites mēraparātu rādījumiem atbilstoši sadales sistēmas operatora noteiktajai komercuzskaites mēraparātu rādījumu paziņošanas kārtībai.
Lai paredzētu dabasgāzes lietotājam papildu iespēju dabasgāzes komercuzskaites rādījumu nodošanai, Noteikumi papildināti ar jaunu, 132.1 punktu, kas noteic, ka lietotājs ir tiesīgs komercuzskaites mēraparātu rādījumus iesniegt sadales sistēmas operatoram ar dabasgāzes tirgotāja, universālā pakalpojuma sniedzēja vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēja starpniecību.
Problēmas apraksts
Ikdienā tiek novērotas situācijas ar dabasgāzes lietotāju negodprātību, kas saistītas ar dabasgāzes lietotāju apzināti nepatiesu komercuzskaites mēraparāta rādījumu sniegšanu un dabasgāzes cenu svārstību izmantošanu sev par labu. Spēkā esošais regulējums neparedz dabasgāzes lietotājam pienākumu ziņot par dabasgāzes intensīvas lietošanas periodu. Ar intensīvo dabasgāzes patēriņu tiek saprasts patēriņa profilam attiecīgajā laika periodā neraksturīgi liels patēriņš, kas tiek noteikts, kā dabasgāzes patēriņa pieaugums par vismaz 50%, salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pirms gada. Minētā pienākuma ieviešana ir saistīta ar dabasgāzes lietotāju apzināti nepatiesu komercuzskaites mēraparāta rādījumu sniegšanu un dabasgāzes cenu svārstību izmantošanu sev par labu. Praksē tas parasti izpaužas kā komercuzskaites mēraparāta rādījuma ilgstoša apzināta neziņošana, savukārt, pēc aprēķina ceļā sastādīta rēķina saņemšanas lietotājs pieprasa pārrēķinu, informējot, ka pamatā gāze tika lietota tikai tajos periodos, kad gāzes cena bija zema, savukārt, dārgas gāzes periodā dabasgāze netika lietota vai lietota minimāli. Apzinoties, ka lietotājs sniedz patiesībai neatbilstošu informāciju, jo lētās dabasgāzes periodā, atbilstoši lietotāja sniegtai informācijai, dabasgāzes patēriņš dažkārt pārsniedz konkrētajā gazificētājā objektā fiziski iespējamo maksimālo patēriņu, pierādīt lietotāja negodprātību faktiski nav iespējams.
Risinājuma apraksts
Ar projektu paredzēts papildināt Noteikumus ar 97.13.apakšpunktu, ieviešot dabasgāzes lietotājam jaunu pienākumu ziņot sadales sistēmas operatoram par intensīvas dabasgāzes lietošanas perioda sākumu un perioda beigām. 97.13. apakšpunkts noteic, ka dabasgāzes lietotājam savlaicīgi (ne vēlāk, kā piecas darba dienas pēc laika perioda sākuma, kad plānots objektam neatbilstošs patēriņa profils) jāinformē sadales sistēmas operatoru par laika periodu, kad gazificētajā objektā tiks intensīvi, patēriņa profilam attiecīgajā laika periodā neraksturīgi, patērēta dabasgāze. Ar intensīvo dabasgāzes patēriņu tiek saprasts patēriņa profilam attiecīgajā laika periodā neraksturīgi liels patēriņš, kas tiek noteikts kā dabasgāzes patēriņa pieaugums par vismaz 50%, salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pirms gada. Informējot par intensīva dabasgāzes patēriņu, lietotājs iesniedz sadales sistēmas operatoram komercuzskaites mēraparāta rādījumu ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc dabasgāzes intensīvas patērēšanas, kā arī iesniedz sadales sistēmas operatoram komercuzskaites mēraparāta rādījumu nākamajā dienā pēc dabasgāzes intensīvas patērēšanas perioda beigām. Regulējums skatāms kontekstā ar Noteikumu 167.1 punkta pievienošanu, kurš, iepriekš aprakstītajā situācijā, ja lietotājs noteiktajā kārtībā nebija sniedzis informāciju par intensīvu dabasgāzes lietošanu, paredz tiesību sadales sistēmas operatoram veikt dabasgāzes patēriņa pārrēķinu atbilstoši lietotāja profilam par iepriekšējo periodu, kas nepārsniedz gadu no attiecīgu apstākļu konstatēšanas dienas.
Ar šī punkta pievienošanu noteikumiem godprātīga dabasgāzes lietotāja intereses netiek skartas, jo šo noteikumu 81. punkts joprojām paredz sadales sistēmas operatoram tiesības piekļūt lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai un komercuzskaites mēraparātiem. Tas nozīmē, ka gadījumos, ja uzrādās intensīvs dabasgāzes patēriņš iemeslu dēļ, kas nav negodprātīgi, sadales sistēmas operatoram ir iespēja piekļūt dabasgāzes apgādes sistēmai un pārliecināties par situāciju. Šie grozījumi uzlabo dabasgāzes lietotāja un sadales sistēmas operatora sadarbību.
Ar šī punkta pievienošanu noteikumiem godprātīga dabasgāzes lietotāja intereses netiek skartas, jo šo noteikumu 81. punkts joprojām paredz sadales sistēmas operatoram tiesības piekļūt lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai un komercuzskaites mēraparātiem. Tas nozīmē, ka gadījumos, ja uzrādās intensīvs dabasgāzes patēriņš iemeslu dēļ, kas nav negodprātīgi, sadales sistēmas operatoram ir iespēja piekļūt dabasgāzes apgādes sistēmai un pārliecināties par situāciju. Šie grozījumi uzlabo dabasgāzes lietotāja un sadales sistēmas operatora sadarbību.
Problēmas apraksts
Spēkā esošā regulējuma problemātika saistīta ar to, ka patērētās dabasgāzes uzskaite standartapstākļos (precīzs aprēķins kWh) ir attiecināma tikai uz komercuzskaites mēraparātiem, kuri ir aprīkoti ar temperatūras un spiediena korektoriem. Savukārt komercuzskaites mēraparāti, kuri nav aprīkoti ar korektoriem, uzrāda patērēto dabasgāzi kubikmetros, kurus konvertējot kilovatstundās, veidojas apjoma neprecizitāte, jo netiek ņemta vērā temperatūras un atmosfēras spiediena ietekme. Ņemot vērā, ka ar korektoriem aprīkotu komercuzskaites mēraparātu īpatsvars veido tikai aptuveni 1% no kopējā komercuzskaites mēraparātu skaita, nosakot lietotāju patērēto dabasgāzi kilovatstundās, veidojas ievērojama kopējā apjoma neprecizitāte, kas būtiski ietekmē dabasgāzes tehnoloģisko zudumu apjomu. Problēmas atrisināšanai tiek ierosināts ieviest statiskā spiediena koeficientu, kas būtu piemērojams, konvertējot patērēto dabasgāzi kilovatstundās gazificētajos objektos, kur komercuzskaites mēraparāts nav aprīkots ar korektoru.
Risinājuma apraksts
Ar Noteikumu projektu, lai atrisinātu esošo problēmu, paredzēts ieviest statiskā spiediena koeficientu, kas būtu piemērojams, konvertējot patērēto dabasgāzi kilovatstundās gazificētajos objektos, kur komercuzskaites mēraparāts nav aprīkots ar korektoru. Tiek paredzēti grozījumi 124. punktā, pievienoti divi apakšpunkti 124.1. un 124.2., kuros ir dažādas formulas, atšķirībā no tā, vai komercuzskaites mēraparātam ir vai nav uzstādīti temperatūras un spiediena korektori. Ja komercuzskaites mēraparātam nav uzstādīti temperatūras un spiediena korektori, patērētās dabasgāzes pārrēķinam kWh, izmanto formulu, kas attēlota 124.2. apakšpunktā, ņemot vērā statiskā spiediena koeficientu.
Statiskā spiediena noteikšanai ir izmantojama formula Kp=Patm+Pd/Pb, kur
Kp - statiskā spiediena koeficients;
Patm - atmosfēras spiediens (bar);
Pd - darba spiediens (0,02 bar);
Pb - dabasgāzes spiediens standartapstākļos (1,01325 bar A)
Aprēķinot statiskā spiediena koeficientu sadalījumā pēc gāzes regulēšanas stacijām (GRS), tika izmantoti 2022.gada dati, kas pieejami sadales sistēmas operatoram.
Statiskā spiediena koeficienta izmantošana, nosakot dabasgāzes patēriņu gazificētajos objektos, kuros komercuzskaites mēraparāti nav aprīkoti ar temperatūras un spiediena tilpuma korektoru, ir izplatīta prakse Eiropas Savienībā. Statiskā spiediena koeficienta ieviešana nenodrošinās absolūtu precizitāti patērētās dabasgāzes uzskaitē, bet būtiski to uzlabos salīdzinājumā ar pašlaik esošo. Līdz ar to mazināsies dabasgāzes zudumu apjoms un mazināsies nepamatotais finanšu slogs lietotājiem, kuru komercuzskaites mēraparāti ir aprīkoti ar temperatūras un spiediena tilpuma korektoru.
Statiskā spiediena noteikšanai ir izmantojama formula Kp=Patm+Pd/Pb, kur
Kp - statiskā spiediena koeficients;
Patm - atmosfēras spiediens (bar);
Pd - darba spiediens (0,02 bar);
Pb - dabasgāzes spiediens standartapstākļos (1,01325 bar A)
Aprēķinot statiskā spiediena koeficientu sadalījumā pēc gāzes regulēšanas stacijām (GRS), tika izmantoti 2022.gada dati, kas pieejami sadales sistēmas operatoram.
Statiskā spiediena koeficienta izmantošana, nosakot dabasgāzes patēriņu gazificētajos objektos, kuros komercuzskaites mēraparāti nav aprīkoti ar temperatūras un spiediena tilpuma korektoru, ir izplatīta prakse Eiropas Savienībā. Statiskā spiediena koeficienta ieviešana nenodrošinās absolūtu precizitāti patērētās dabasgāzes uzskaitē, bet būtiski to uzlabos salīdzinājumā ar pašlaik esošo. Līdz ar to mazināsies dabasgāzes zudumu apjoms un mazināsies nepamatotais finanšu slogs lietotājiem, kuru komercuzskaites mēraparāti ir aprīkoti ar temperatūras un spiediena tilpuma korektoru.
Problēmas apraksts
Spēkā esošais regulējums noteic, ka mājsaimniecības lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai uzstādītie komercuzskaites mēraparāti ir sadales sistēmas operatora īpašums, taču lietotāja, kas nav mājsaimniecības lietotājs, dabasgāzes apgādes sistēmai uzstādītie komercuzskaites mēraparāti ir lietotāja īpašums, kas var radīt riskus saistībā ar savlaicīgu komercuzskaites mēraparātu apkopi, maiņu un korektu datu uzskaiti.
Risinājuma apraksts
Ar Noteikumu grozījumu projektu tiek grozīts 138. punkts, nosakot, ka visi komercuzskaites mēraparāti ir sadales sistēmas operatora īpašums, lai harmonizētu pieeju ar elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumiem, kā arī, lai mazinātu riskus saistībā ar komercuzskaites mēraparātu apkopi, maiņu un korektu datu uzskaiti.
Problēmas apraksts
Esošais regulējums neparedz zudumu novēršanas kompensāciju dabasgāzes lietotājiem, lai gan lietotāji, lai gada griezumā izlīdzinātu maksājumus par ziemas periodā izlietotu dabasgāzi, mēdz vasaras mēnešos masveidā apzināti nodot informāciju par lielāku, patiesībai neatbilstošu, dabasgāzes patēriņu. Šādas rīcības rezultātā vasaras mēnešos sadales sistēmā tiek fiksēti zudumi ar mīnus zīmi (pēc komercuzskaites mēraparātu datiem lietotāji vasaras mēnešos iztērē vairāk dabasgāzes par sistēmā ievadīto dabasgāzes apjomu). Savukārt ziemas mēnešos zudumu apjoms nesamērīgi pieaug (par 10-12 GWh). Ņemot vērā, ka dabasgāzes cena biržā vasaras un ziemas mēnešos mēdz būt ļoti atšķirīga, šāda lietotāju rīcība nodara sadales sistēmas operatoram zaudējumus, kas vērtējami miljonos eiro.
Risinājuma apraksts
Ar grozījumu projektu, papildinot Noteikumus ar 167.1 punktu un 167.2 punktu, paredzēts mazināt nepatiesu komercuzskaites mēraparāta uzskaites nodošanu, ieviešot zudumu novēršanas kompensāciju, kas tiktu piemērota lietotājiem, kas apzināti sniedz patiesība neatbilstošu komercuzskaites mēraparāta rādījumu. Kompensācijas apmērs atbilst samaksai par dabasgāzes apjomu, ko veido ziņotā un faktiskā komercuzskaites mēraparāta rādījumu starpība par pārkāpumu (m3) konstatēšanas dienā, noteiktā dabasgāzes tirdzniecības perioda vidējā dabasgāzes biržas Title Transfer Facility (TTF) līguma cenai.
167.1 punkts nosaka sadales sistēmas operatora tiesības veikt pārrēķinu, ja sadales sistēmas operators konstatē lietotāja ziņotā komercuzskaites mēraparāta rādījuma atšķirību no gazificētā objekta komercuzskaites mēraparāta faktiskā rādījuma un patēriņa starpība pārsniedz pēc patēriņa profila aprēķināto attiecīgā perioda patēriņu.
167.2 punkts nosaka, ka, ja sadales sistēmas operators, ka lietotāja, ar patēriņu virs 250 m3 gadā, ziņotais komercuzskaites mēraparāta rādījums gazificētajā objektā pārsniedz faktisko patēriņu vairāk par 60 m3, sadales sistēmas operators ir tiesīgs piedzīt no lietotāja zudumu novēršanas kompensāciju.
167.1 punkts nosaka sadales sistēmas operatora tiesības veikt pārrēķinu, ja sadales sistēmas operators konstatē lietotāja ziņotā komercuzskaites mēraparāta rādījuma atšķirību no gazificētā objekta komercuzskaites mēraparāta faktiskā rādījuma un patēriņa starpība pārsniedz pēc patēriņa profila aprēķināto attiecīgā perioda patēriņu.
167.2 punkts nosaka, ka, ja sadales sistēmas operators, ka lietotāja, ar patēriņu virs 250 m3 gadā, ziņotais komercuzskaites mēraparāta rādījums gazificētajā objektā pārsniedz faktisko patēriņu vairāk par 60 m3, sadales sistēmas operators ir tiesīgs piedzīt no lietotāja zudumu novēršanas kompensāciju.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Noteikumu 4.13. apakšpunktu, lietotājam, kura gazificētais objekts aprīkots ar ikdienas uzskaites vietu, ir tiesības iesniegt sistēmas operatoram pieteikumu par zemākas slodzes izmantošanu nekā lietotāja gazificētajam objektam noteiktā atļautā maksimālā slodze (turpmāk – pieteiktā slodze), ja pieteiktā slodze nav mazāka par 50 % no gazificētajam objektam atļautās maksimālās slodzes un nav mazāka par 66 m3/h. Secināts, ka Noteikumu 4.13. apakšpunktā ietvertais kritērijs nav tiesiski pamatots un ierobežo lietotāju tiesības samazināt objekta slodzi, īpaši, ja slodzes samazināšana ir nepieciešama iekārtu patēriņa samazināšanas un kopējā dabasgāzes patēriņa samazināšanas dēļ.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar to, ka Noteikumu 4.13. apakšpunktā ietvertais kritērijs nav tiesiski pamatots un ierobežo lietotāju tiesības samazināt objekta slodzi, ar grozījumu projektu Noteikumu 4.13.apakšpunkts tiek svītrots.
Problēmas apraksts
Noteikumu 25. punkts noteic, ka dabasgāzes tirdzniecības līgumu klātienē vai izmantojot distances saziņas līdzekļus slēdz ar lietotāju, kuram ir gazificētā objekta īpašuma, lietošanas vai valdījuma tiesības. Lai mazinātu administratīvos šķēršļus un atvieglotu dabasgāzes tirdzniecības līguma noslēgšanas administratīvo procesu, nepieciešams noteikt, ka lietotājs, slēdzot līgumu par dabasgāzes tirdzniecību apliecina, ka ir gazificētā objekta īpašnieks, lietotājs vai valdītājs.
Risinājuma apraksts
Ar grozījumu projektu, grozot Noteikumu 25.punktu, noteikts, ka lietotājs, slēdzot līgumu par dabasgāzes tirdzniecību apliecina, ka ir gazificētā objekta īpašnieks, lietotājs vai valdītājs. Apliecinājumu lietotājs veic uzrādot dokumentu, kas apliecina īpašuma vai lietošanas tiesības uz nekustamo īpašumu (pirkuma-pārdevuma, dāvinājuma līgums, nomas vai īres līgumu, uztura līgums vai līdzīgs tiesības apliecinošs dokuments, kurā ir pilnvarojums veikt ar pieslēgumu saistītas darbības īpašumā).
Problēmas apraksts
Noteikumu 31.1 punkts noteic, ka, ja lietotājs ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma, lietošanas vai valdījuma tiesības un gazificētā objekta īpašnieks nenodrošina sadales sistēmas operatora pārstāvju netraucētu piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmām gazificētajā objektā, apstāklis, ka lietotājs nevar nodrošināt sadales sistēmas operatoram piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētajā objektā, nevar būt pamats, lai dabasgāzes tirgotājs atteiktos izbeigt dabasgāzes tirdzniecības līgumu ar šādu lietotāju.
Praksē sadales sistēmas operators saskaras ar gadījumiem, kad, mainoties gazificētā objekta lietotājam, iepriekšējais lietotājs neizbeidz dabasgāzes tirdzniecības līgumu, bet jaunais lietotājs, nenoslēdzot dabasgāzes tirdzniecības līgumu, lieto dabasgāzi un izvairās no samaksas par patērēto dabasgāzi. Šādas situācijas veido papildu administratīvo slogu, kā arī palielina kopējo dabasgāzes zudumu apjomu, kurus caur sistēmas pakalpojumu tarifu kompensē godprātīgi dabasgāzes lietotāji. Šāda rīcība no lietotāja puses pilnīgi liberalizētā dabasgāzes tirgus apstākļos nav pieņemama. Ievērojot minēto, Noteikumu grozījumu projektā pievienots 31.2 punkts, kas noteic, ka lietotājam, izbeidzot dabasgāzes tirdzniecības līgumu, tā saistības nevar būt izbeigtas, kamēr lietotājs nav nodrošinājis visas Noteikumu 31.punktā minētās darbības.
Praksē sadales sistēmas operators saskaras ar gadījumiem, kad, mainoties gazificētā objekta lietotājam, iepriekšējais lietotājs neizbeidz dabasgāzes tirdzniecības līgumu, bet jaunais lietotājs, nenoslēdzot dabasgāzes tirdzniecības līgumu, lieto dabasgāzi un izvairās no samaksas par patērēto dabasgāzi. Šādas situācijas veido papildu administratīvo slogu, kā arī palielina kopējo dabasgāzes zudumu apjomu, kurus caur sistēmas pakalpojumu tarifu kompensē godprātīgi dabasgāzes lietotāji. Šāda rīcība no lietotāja puses pilnīgi liberalizētā dabasgāzes tirgus apstākļos nav pieņemama. Ievērojot minēto, Noteikumu grozījumu projektā pievienots 31.2 punkts, kas noteic, ka lietotājam, izbeidzot dabasgāzes tirdzniecības līgumu, tā saistības nevar būt izbeigtas, kamēr lietotājs nav nodrošinājis visas Noteikumu 31.punktā minētās darbības.
Risinājuma apraksts
Lai izvairītos no gadījumiem, kad, mainoties gazificētā objekta lietotājam, iepriekšējais lietotājs neizbeidz dabasgāzes tirdzniecības līgumu, bet jaunais lietotājs, nenoslēdzot dabasgāzes tirdzniecības līgumu, lieto dabasgāzi un izvairās no samaksas par patērēto dabasgāzi, kas, savukārt, rada papildu administratīvo slogu, kā arī palielina kopējo dabasgāzes zudumu apjomu, tiek pievienots Noteikumu 8 31.2 punkts, nosakot, ka lietotājam, izbeidzot dabasgāzes tirdzniecības līgumu, tā saistības nevar būt izbeigtas, kamēr lietotājs nav nodrošinājis visas Noteikumu 31.punktā minētās darbības.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Noteikumiem, mājsaimniecības lietotājs par dabasgāzes piegādes pārtraukšanu vēršas pie sistēmas operatora, nevis tirgotāja, kā arī, noteikumos ietvertajās normās nepieciešams nodrošināt tiesisko skaidrību, nosakot, ka dabasgāzes tirgotājs var vienpusēji izbeigt dabasgāzes tirdzniecības līgumu, par to informējot sadales sistēmas operatoru un lietotāju, ja tiek saņemta informācija no sadales sistēmas operatora vai lietotāja par lietotāja vēlmi pārtraukt dabasgāzes piegādi uz gazificēto objektu.
Risinājuma apraksts
Tiek veikti grozījumi Noteikumu 33.punktā, nosakot, ka dabasgāzes tirgotājs var vienpusēji izbeigt dabasgāzes tirdzniecības līgumu, par to informējot sadales sistēmas operatoru un lietotāju, ja tiek saņemta informācija no sadales sistēmas operatora vai lietotāja par lietotāja vēlmi pārtraukt dabasgāzes piegādi uz gazificēto objektu.
Problēmas apraksts
Noteikumu apakšpunkts 41.4. pašlaik neiekļauj nosacījumu, ka mājsaimniecības lietotājam, laužot līgumu par dabasgāzes tirdzniecību, ir jānorāda informāciju par gazificēto objektu, par kuru tiek izbeigts līgums, un iemesls, kāpēc līgums tiek lauzts.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu līgumu laušanas procesa caurskatāmību un iegūtu pilnīgu informāciju par objektu, uz kuru attiecināma līguma laušana, kā arī līguma laušanas iemesliem, tādējādi atvieglojot dabasgāzes tirgotāju darbu, Noteikumu 41.4. apakšpunkts papildināts, ietverot nosacījumu, ka mājsaimniecības lietotājam, laužot līgumu par dabasgāzes tirdzniecību, ir jānorāda informāciju par gazificēto objektu, par kuru tiek izbeigts līgums, un iemesls, kāpēc līgums tiek lauzts.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Noteikumu 79.1. apakšpunktu, tiek paredzēts par pienākumu informācijas apmaiņu veikt papildu - rakstiskā formā, ārpus sadales sistēmas operatoram un dabasgāzes tirgotājiem pieejamās informācijas sistēmas. Sadales sistēmas operators un dabasgāzes tirgotāji jau veic regulāru informācijas apmaiņu tai paredzētā informācijas sistēmā.
Risinājuma apraksts
Ar grozījumu projektu paredzēts Noteikumu 79.1. apakšpunktā svītrot terminu "rakstveidā", kas paredz pienākumu informācijas apmaiņu veikt papildu - rakstiskā formā, ārpus sadales sistēmas operatoram un dabasgāzes tirgotājiem pieejamās informācijas sistēmas.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Noteikumu 82.2. apakšpunktu, kas noteic, ka sadales sistēmas operatoram ir pienākums izstrādāt dabasgāzes komercuzskaites mēraparātu rādījumu paziņošanas, kā arī izlietotās dabasgāzes daudzuma noteikšanas un aprēķināšanas kārtību, Noteikumu 99.2. apakšpunktu ir nepieciešams papildināt, nosakot, ka mājsaimniecības lietotājam ir pienākums informēt par komercuzskaites mēraparātu rādījumiem atbilstoši sadales sistēmas operatora noteiktajai komercuzskaites mēraparātu rādījumu paziņošanas kārtībai.
Risinājuma apraksts
Ar projektu paredzēts papildināt Noteikumu 99.2. apakšpunktu, nosakot, ka mājsaimniecības lietotājam ir pienākums informēt par komercuzskaites mēraparātu rādījumiem atbilstoši sadales sistēmas operatora noteiktajai komercuzskaites mēraparātu rādījumu paziņošanas kārtībai.
Problēmas apraksts
Noteikumos 125. punktā lietotais termins "mēneša" rada dabasgāzes lietotājiem neizpratni par rēķinu sagatavošanas termiņu un tajā ietverto informāciju. Īpaši šāda neskaidrība var veidoties dabasgāzes piegādes pārtraukumu gadījumā, kad nav rodams tiesisks pamatojums tam, kāpēc uz dabasgāzes lietotāju būtu jāattiecina visa mēneša siltumspējas rādītāji, ja noteiktā objektā kādā no kalendāra mēnešiem dabasgāzes patēriņa nav bijis.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un harmonizētu Noteikumos ietvertās normas, Noteikumu 125. punktā termins "mēneša" aizstāts ar terminu "lietotāja norēķinu perioda". Vienlaikus šāds precizējums Noteikumos ilgtermiņā mazinās dabasgāzes lietotāju sūdzību skaitu un neizpratni par rēķinu sagatavošanas termiņu un tajā ietverto informāciju, īpaši dabasgāzes piegādes pārtraukumu gadījumā, kad nav rodams tiesisks pamatojums tam, kāpēc uz dabasgāzes lietotāju būtu jāattiecina visa mēneša siltumspējas rādītāji, ja noteiktā objektā kādā no kalendāra mēnešiem dabasgāzes patēriņa nav bijis.
Tādēļ arī Noteikumu 126. punktā nepieciešams veikt izmaiņas, aizstājot terminu "mēneša" ar terminu "lietotāja norēķinu perioda".
Tādēļ arī Noteikumu 126. punktā nepieciešams veikt izmaiņas, aizstājot terminu "mēneša" ar terminu "lietotāja norēķinu perioda".
Problēmas apraksts
Noteikumu 85. punktā noteikts, ka sadales sistēmas operatora rīcībā ir informācija, kas norāda uz dabasgāzes noplūdi lietotāja dabasgāzes sistēmā un liecina par avārijas situāciju, sadales sistēmas operatora pilnvarotiem darbiniekiem ir pienākums nekavējoties informēt lietotāju par minēto situāciju, kā arī ziņot Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un pieaicināt Valsts policijas darbiniekus, lai likumā noteiktajā kārtībā jebkurā diennakts laikā iekļūtu lietotāja telpās vai teritorijā avārijas situācijas novēršanai. Tomēr mēdz būt situācijas, kad nav nepieciešamība ziņot Valsts policijai, jo, piemēram, objektā nav notikušas prettiesiskas darbības, kā arī gadījumos, ja lietotājs sadarbojas ar sadales sistēmas operatoru.
Risinājuma apraksts
Ar Noteikumu projektu tiek grozīts 85.punkts, kas noteic, ka sadales sistēmas operatora rīcībā ir informācija, kas norāda uz dabasgāzes noplūdi lietotāja dabasgāzes sistēmā, patvaļīgu iejaukšanos dabasgāzes sistēmā un liecina par avārijas situāciju gazificētajā objektā, sadales sistēmas operatoram ir pienākums nekavējoties informēt lietotāju par minēto situāciju, kā arī ir tiesības ziņot Valsts policijai vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, lai likumā noteiktajā kārtībā jebkurā diennakts laikā iekļūtu lietotāja telpās vai teritorijā avārijas situācijas novēršanai. Vienlaikus, lai novērstu nelietderīgu administratīvo slogu Valsts policijai, kā arī sekmētu lietotāja un sistēmas operatora ieinteresētību sadarboties un novērst iespējamos pārkāpumus lietotājam saudzējošā veidā, sadales sistēmas operatoram Noteikumi paredz iespēju izvērtēt nepieciešamību pēc Valsts policijas darbinieku klātbūtnes un pieņemt atbilstošu lēmumu, ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra lēmumu lietā Nr. 2021-03-03, Satversmes tiesa ir atzinusi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi" 88. punktu, 89. punktu un 89.1 punktus par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 107. panta septītajai daļai un attiecībā uz personām, kurām tas piemērots vai būtu jāpiemēro tiesā, par spēkā neesošu no izdošanas brīža. Pamatojot savu lēmumu, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka apstrīdētajās normās noteiktais pienākums dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā samaksāt par izlietoto dabasgāzi sadales sistēmas operatoram atbilstoši tā veiktajam pārrēķinam nodrošina sadales sistēmas operatoram atlīdzību par piegādāto dabasgāzi arī tad, ja tās faktiskā daudzuma noteikšana ir apgrūtināta.
Proti, izlietotās dabasgāzes daudzums lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, tiek aprēķināts, pamatojoties uz lietotājam atļauto maksimālo slodzi vai lietotāja dabasgāzes iekārtu un aparātu maksimālo iespējamo slodzi, ja tā pārsniedz lietotājam atļauto maksimālo slodzi, bet mājsaimniecības lietotājam - ņemot vērā sistēmas operatora apstiprinātajā norēķinu kārtībā noteiktās dabasgāzes diferencētās patēriņa normas sadzīves vajadzībām un apkurei dzīvojamās un saimniecības ēkās vai ņemot vērā lietotāja dabasgāzes iekārtu un aparātu maksimālo iespējamo slodzi, ja lietotājs gazificētajā objektā dabasgāzi izmanto mērķim, kas nav ietverts diferencētajās patēriņa normās sadzīves vajadzībām un apkurei dzīvojamās un saimniecības ēkās.
Atbilstoši Satversmes tiesas atzinumam, tādējādi tiek prezumēts pēc konkrētiem kritērijiem nosakāms izlietotās dabasgāzes daudzums, neuzliekot sadales sistēmas operatoru nepārprotamu pienākumu to pierādīt, kā arī izmantot tā rīcībā esošo informāciju un pierādījumus, kuri var tikt izmantoti precīzākam patērētās dabasgāzes apjoma aprēķinam. Tāpat sadales sistēmas operators ar apstrīdētajām normām ir atbrīvots no pienākuma pierādīt, ka tieši enerģijas lietotājs vainojams prettiesiskajā darbībā. Proti, apstrīdētās normas pieļauj enerģijas lietotāja atbildības iestāšanos arī tādos gadījumos, kad komercuzskaites mēraparātam bojājumi radīti bez enerģijas lietotāja vainas, piemēram, trešās personas rīcības rezultātā.
Proti, izlietotās dabasgāzes daudzums lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, tiek aprēķināts, pamatojoties uz lietotājam atļauto maksimālo slodzi vai lietotāja dabasgāzes iekārtu un aparātu maksimālo iespējamo slodzi, ja tā pārsniedz lietotājam atļauto maksimālo slodzi, bet mājsaimniecības lietotājam - ņemot vērā sistēmas operatora apstiprinātajā norēķinu kārtībā noteiktās dabasgāzes diferencētās patēriņa normas sadzīves vajadzībām un apkurei dzīvojamās un saimniecības ēkās vai ņemot vērā lietotāja dabasgāzes iekārtu un aparātu maksimālo iespējamo slodzi, ja lietotājs gazificētajā objektā dabasgāzi izmanto mērķim, kas nav ietverts diferencētajās patēriņa normās sadzīves vajadzībām un apkurei dzīvojamās un saimniecības ēkās.
Atbilstoši Satversmes tiesas atzinumam, tādējādi tiek prezumēts pēc konkrētiem kritērijiem nosakāms izlietotās dabasgāzes daudzums, neuzliekot sadales sistēmas operatoru nepārprotamu pienākumu to pierādīt, kā arī izmantot tā rīcībā esošo informāciju un pierādījumus, kuri var tikt izmantoti precīzākam patērētās dabasgāzes apjoma aprēķinam. Tāpat sadales sistēmas operators ar apstrīdētajām normām ir atbrīvots no pienākuma pierādīt, ka tieši enerģijas lietotājs vainojams prettiesiskajā darbībā. Proti, apstrīdētās normas pieļauj enerģijas lietotāja atbildības iestāšanos arī tādos gadījumos, kad komercuzskaites mēraparātam bojājumi radīti bez enerģijas lietotāja vainas, piemēram, trešās personas rīcības rezultātā.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatora sniegtajai informācijai, veicot faktiskos aprēķinus par patērēto dabasgāzes apjomu, sistēmas operators arī šobrīd ņem vēra informāciju, kura var tikt izmantota, lai iespēju robežās identificēti pēc iespējas precīzāku nelikumīgi patērētās dabasgāzes apjomu un novērstu situāciju, ka no lietotāja tiek piedzīti zaudējumi apmērā, kas būtiski pārsniedz faktisko patēriņu. Vienlaikus metodika un informācijas ieguves metodes, kuras izmanto sadales sistēmas operators zaudējumu apjoma aprēķinam, normatīvajos aktos ir nostiprināti nepilnīgi un tie neparedz nepārprotamu pienākumu operatoram ņemt vērā arī lietotāja sniegto informāciju, kas ļauj pamatoti un ar augstāku precizitāti noteikt patērēto dabasgāzes apjomu. Tādēļ ar Noteikumu grozījumu projektu tiek grozīti Noteikumu 87. un 88. punkts.
Nosakot kārtību un principus, kuri ir jāievēro sadales sistēmas operatoram, veicot aprēķinus par dabasgāzes zudumu apjomu, kas radies lietotāja pretlikumīgas rīcības rezultātā, normatīvie akti samazina iespējamo risku, ka no dabasgāzes lietotāja tiek piedzīta zaudējumu kompensācija, kura ir būtiski lielāka, nekā faktiski nodarīto zaudējumu apjoms, un novērš iespēju, ka zaudējumu piedziņai ir sodošs raksturs. Noteikumu projekts arī nodrošina lietotājam aizstāvēt savas tiesiskās intereses un piešķir tiesības sniegt informāciju sistēmas operatoram par faktiskajiem dabasgāzes patēriņa apstākļiem vai citu informāciju, kura var tikt izmantota, lai iespēju robežās precizētu zaudējumu, kā arī precizē aprēķinu kārtību, kāda ir jāpiemēro zaudējumu aprēķināšanā dažāda veida dabasgāzes patēriņa objektiem, būtiski veicinot to, ka zaudējumu aprēķins dabasgāzes lietotājiem tiek maksimāli tuvināts faktiskajiem iespējamajiem dabasgāzes lietošanas apstākļiem un ar tiem saistītajam patēriņa apjomam.
Ar Noteikumu projektu grozīta 89. punktā esošā dabasgāzes pārrēķina formula atbilstoši regulējumam, pievienojot pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu, kā arī par dabasgāzes pārrēķina formulā izmantoto dabasgāzes cenu nosakot dabasgāzes pēdējās garantētās piegādes zemāko cenu mēnesī, kad konstatēts pārkāpums.
Nosakot kārtību un principus, kuri ir jāievēro sadales sistēmas operatoram, veicot aprēķinus par dabasgāzes zudumu apjomu, kas radies lietotāja pretlikumīgas rīcības rezultātā, normatīvie akti samazina iespējamo risku, ka no dabasgāzes lietotāja tiek piedzīta zaudējumu kompensācija, kura ir būtiski lielāka, nekā faktiski nodarīto zaudējumu apjoms, un novērš iespēju, ka zaudējumu piedziņai ir sodošs raksturs. Noteikumu projekts arī nodrošina lietotājam aizstāvēt savas tiesiskās intereses un piešķir tiesības sniegt informāciju sistēmas operatoram par faktiskajiem dabasgāzes patēriņa apstākļiem vai citu informāciju, kura var tikt izmantota, lai iespēju robežās precizētu zaudējumu, kā arī precizē aprēķinu kārtību, kāda ir jāpiemēro zaudējumu aprēķināšanā dažāda veida dabasgāzes patēriņa objektiem, būtiski veicinot to, ka zaudējumu aprēķins dabasgāzes lietotājiem tiek maksimāli tuvināts faktiskajiem iespējamajiem dabasgāzes lietošanas apstākļiem un ar tiem saistītajam patēriņa apjomam.
Ar Noteikumu projektu grozīta 89. punktā esošā dabasgāzes pārrēķina formula atbilstoši regulējumam, pievienojot pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu, kā arī par dabasgāzes pārrēķina formulā izmantoto dabasgāzes cenu nosakot dabasgāzes pēdējās garantētās piegādes zemāko cenu mēnesī, kad konstatēts pārkāpums.
Problēmas apraksts
Noteikumu 106.punkts noteic, ka, ja dabasgāzes lietotājs norādītajā termiņā nav veicis maksājumus par dabasgāzi, dabasgāzes tirgotājs pieprasa un sistēmas operators pārtrauc dabasgāzes piegādi lietotājam. Tomēr, šis punkts nenosaka kādos gadījumos dabasgāzes padevi objektam atjauno, to nepieciešams precizēt, ņemot vērā ieteikumus no konsultācijas ar Konkurences padomi.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā ieteikumus no konsultācijas ar Konkurences padomi, Noteikumu 109.2. apakšpunktam pievienota atsauce uz šo noteikumu 106. punktu, lai precizētu kādos gadījumos dabasgāzes objektam tiek atjaunota dabasgāzes piegāde, pēc tam, kad dabasgāzes tirgotājs vai pēdējās garantētās piegādes sniedzējs konstatējis pārkāpumu un dabasgāzes piegāde objektam tikusi pārtraukta.
Problēmas apraksts
Noteikumu 163. punktā atrunāti gadījumi saistībā ar situācijām, kad lietotājs dabasgāzes tirgotājam iemaksājis drošības depozītu kā līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu, taču norma nav pilnīga, nepieciešams papildināt ar gadījumu, kā rīkoties beidzoties dabasgāzes tirdzniecības līguma termiņam, vai gadījumā, ja tā darbība tiek izbeigta, vai beidzot nodrošināt pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu vai dabasgāzes piegādi universālā pakalpojuma ietvaros.
Risinājuma apraksts
Noteikumu grozījumu projektā 163. punkts tiek papildināts ar 163.4. punktu, kas noteic, ka beidzoties dabasgāzes tirdzniecības līguma termiņam, vai gadījumā, ja tā darbība tiek izbeigta, vai beidzot nodrošināt pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu vai dabasgāzes piegādi universālā pakalpojuma ietvaros, tirgotājam ir pienākums piecu darba dienu laikā atmaksāt lietotājam drošības depozīta summu, kas nav izlietota lietotāja neizpildīto līgumsaistību dzēšanai.
Problēmas apraksts
Noteikumu 8 168. punktā esošajā redakcijā tiek lietots palīgteikums "ja dabasgāzes tirdzniecības līgumā nav noteikts citādi", kas tiesību normu piemērošanas procesā, iespējams, varētu radīt neskaidrības un pārpratumus.
Risinājuma apraksts
Tiesību normu piemērošanas pārpratumu novēršanas nolūkos Noteikumu 168. punkta noslēguma daļā svītrots palīgteikums “ja dabasgāzes tirdzniecības līgumā nav noteikts citādi”, jo dabasgāzes tirgotājs savā līgumā nevar noteikt patērētās dabasgāzes noteikšanas kārtību, gadījumos, ja dabasgāzes komercuzskaites mēraparāts nav piemērots patērējamās dabasgāzes plūsmai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Akciju sabiedrība "Gaso"6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi