24-TA-2648: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts Par apropriācijas pārdali no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots, pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” 70.pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts ar mērķi veikt apropriācijas pārdali, lai valsts drošības stiprināšanu saistīto pasākumu īstenošanas ietvaros nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta videonovērošanas sistēmas vadības serveru, disku masīvu un šifrēšanas iekārtu iegādi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2017. gada 6. janvārī noslēgtā līguma Nr. FM VID 2015/241 “Muitas kontroles punktu videonovērošanas sistēmas projektēšana, ierīkošana un garantijas nodrošināšana” ietvaros Valsts ieņēmumu dienesta muitas kontroles punktos (turpmāk – MKP) tika izbūvēta jauna videonovērošanas sistēma (turpmāk – VNS), kas aizstāja iepriekš MKP izmantotās daudzās decentralizētās VNS.
VNS ierīkošana tika veikta, lai nodrošinātu šādu mērķu un uzdevumu izpildi:
1. Konstatēt un novērst lielas vērtības muitas tehnisko līdzekļu bojājumu iespējamību, fiksējot vainīgās personas.
2. Nodrošināt nepiederošu personu kontrolētu iekļūšanu Valsts ieņēmumu dienesta telpās, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku fizisko drošību un Valsts ieņēmumu dienesta īpašuma, tai skaitā informācijas resursu un muitas tehnisko līdzekļu aizsardzību, drošību un saglabāšanu.
3. Novērst un/vai atklāt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku darbībā valsts amatpersonu krimināli sodāmu dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, bezdarbību – pienākumu nepildīšanu, kā arī kukuļņemšanu un kukuļdošanu.
4. Nodrošinātu sabiedrības interešu aizsardzību, noziedzības apkarošanu un profilaksi muitas lietu jomā.
5. Novērst, atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā (t.sk. kontrabandas lietās) un nodrošināt izmeklēšanu, kā arī nodrošināt likumā noteikto operatīvo darbību veikšanu.
MKP vienu objektu novērojot ar vairākām videonovērošanas kamerām, VNS vēsturiski uzkrātos datus pēc nepieciešamības izmanto arī citas valsts institūcijas, t.sk. arī tiesībaizsardzības iestādes, kuru uzdevumos ir identificēt riskus nacionālajai drošībai un veikt nepieciešamās darbības to novēršanai. Saskaņā ar noslēgto vienošanos VNS uzkrātos datus nepastarpināti izmanto arī Valsts robežsardze, kuras galvenās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana.
VNS ierīkošanas laikā piecpadsmit MKP divdesmit četros objektos tika veikti VNS infrastruktūras izbūves darbi, videonovērošanas kameru, datortehnikas un serveru tehnikas piegāde un uzstādīšana. Talejas ielā 1, Rīgā tika izvietoti serveri un datu masīvi VNS centrālā punkta darbības nodrošināšanai.
VNS arhitektūra ir veidota divu līmeņu sistēmā:
1) lokālais VNS punkts – punktā ir izvietotas videonovērošanas kameras, komutācijas iekārtas un lokālās datu uzglabāšanas iekārtas. Datu uzglabāšanas iekārtās tiek uzglabāti videonovērošanas dati augstā video kvalitātē, kurus datu pārraides kanālu caurlaidības dēļ tehniski nav iespējams nosūtīt uzglabāšanai uz centralizēto datu uzglabāšanas iekārtu;
2) centrālais VNS punkts – nodrošina VNS centralizētu vadību un videonovērošanas datu uzglabāšanu samazinātā video kvalitātē.
VNS ir izveidota, izmantojot Bosch Video Management System (turpmāk – VMS) risinājuma programmnodrošinājumu, Bosch VMS videonovērošanas kameras, vadības serverus, disku masīvus un citas iekārtas.
VNS ierīkošana tika veikta, lai nodrošinātu šādu mērķu un uzdevumu izpildi:
1. Konstatēt un novērst lielas vērtības muitas tehnisko līdzekļu bojājumu iespējamību, fiksējot vainīgās personas.
2. Nodrošināt nepiederošu personu kontrolētu iekļūšanu Valsts ieņēmumu dienesta telpās, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku fizisko drošību un Valsts ieņēmumu dienesta īpašuma, tai skaitā informācijas resursu un muitas tehnisko līdzekļu aizsardzību, drošību un saglabāšanu.
3. Novērst un/vai atklāt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku darbībā valsts amatpersonu krimināli sodāmu dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, bezdarbību – pienākumu nepildīšanu, kā arī kukuļņemšanu un kukuļdošanu.
4. Nodrošinātu sabiedrības interešu aizsardzību, noziedzības apkarošanu un profilaksi muitas lietu jomā.
5. Novērst, atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā (t.sk. kontrabandas lietās) un nodrošināt izmeklēšanu, kā arī nodrošināt likumā noteikto operatīvo darbību veikšanu.
MKP vienu objektu novērojot ar vairākām videonovērošanas kamerām, VNS vēsturiski uzkrātos datus pēc nepieciešamības izmanto arī citas valsts institūcijas, t.sk. arī tiesībaizsardzības iestādes, kuru uzdevumos ir identificēt riskus nacionālajai drošībai un veikt nepieciešamās darbības to novēršanai. Saskaņā ar noslēgto vienošanos VNS uzkrātos datus nepastarpināti izmanto arī Valsts robežsardze, kuras galvenās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana.
VNS ierīkošanas laikā piecpadsmit MKP divdesmit četros objektos tika veikti VNS infrastruktūras izbūves darbi, videonovērošanas kameru, datortehnikas un serveru tehnikas piegāde un uzstādīšana. Talejas ielā 1, Rīgā tika izvietoti serveri un datu masīvi VNS centrālā punkta darbības nodrošināšanai.
VNS arhitektūra ir veidota divu līmeņu sistēmā:
1) lokālais VNS punkts – punktā ir izvietotas videonovērošanas kameras, komutācijas iekārtas un lokālās datu uzglabāšanas iekārtas. Datu uzglabāšanas iekārtās tiek uzglabāti videonovērošanas dati augstā video kvalitātē, kurus datu pārraides kanālu caurlaidības dēļ tehniski nav iespējams nosūtīt uzglabāšanai uz centralizēto datu uzglabāšanas iekārtu;
2) centrālais VNS punkts – nodrošina VNS centralizētu vadību un videonovērošanas datu uzglabāšanu samazinātā video kvalitātē.
VNS ir izveidota, izmantojot Bosch Video Management System (turpmāk – VMS) risinājuma programmnodrošinājumu, Bosch VMS videonovērošanas kameras, vadības serverus, disku masīvus un citas iekārtas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Veicot preventīvas drošības ievainojamību pārbaudes, risinājumā izmantotajiem serveriem ir konstatētas augsta līmeņa drošības ievainojamības, kuru novēršana serveru tehnoloģisko ierobežojumu dēļ nav iespējama. Vienlaikus 2023. gadā Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV veica Valsts ieņēmumu dienesta informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūrā drošības pārbaudes un 2023.gada 6.novembrī sniedza izvērtējumu un ieteikumus veikt nepieciešamās darbības, lai ekspluatācijā esošie risinājumi tiktu darbināti bez konstatētajām augsta līmeņa drošības ievainojamībām.
Ņemot vērā, ka VID VNS uzkrāj datus par valsts kritiskās infrastruktūras objektiem kā, piemēram, ostas, lidosta, dzelzceļa robežšķērsošanas vietas un autoceļu robežšķērsošanas vietas, nav pieļaujami sistēmas drošības ievainojamības riski ar augstu līmeni.
Turpinot darbināt VNS, kurai nav iespējama drošības ievainojamību novēršana un nav pieejami drošības atjauninājumi, pastāv augsts drošības risks VNS kompromitēšanai un datu integritātes saglabāšanai. Rezultātā varētu būt daļēja vai pilnībā traucēta VNS darbība un attiecīgo mērķu sasniegšana.
Ņemot vērā VNS mērķu un uzdevumu kritiskumu Valsts ieņēmumu dienesta funkciju nodrošināšanā, kā arī lai mazinātu drošības ievainojamību riskus, ir nepieciešams nomainīt VNS esošos serverus un disku masīvus pret jaunām funkcionāli līdzvērtīgām iekārtām, kas būtu saderīgas ar šobrīd ekspluatācijā esošo Bosch VMS. Nomainītās iekārtas VNS nodrošinātu augstu drošības līmeni un operatīvu drošības ievainojamību novēršanu.
Ņemot vērā VNS un uzglabāto datu kritiskumu Valsts ieņēmumu dienesta funkciju nodrošināšanā, kā arī VNS arhitektūras specifiku, VNS infrastruktūru nav iespējams pārcelt uz kādu no koplietošanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem pakalpojumiem.
Papildus saskaņā ar 2024.gada Satversmes aizsardzības biroja izvērtējumu (konfidenciāla informācija) šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta izmantotās elektronisko sakaru tīkla monitoringa šifrēšanas iekārtas ir novecojušas un bojājuma gadījumā Satversmes aizsardzības biroja rīcībā nebūs iekārtas to aizvietošanai.
Ņemot vērā, ka VID VNS uzkrāj datus par valsts kritiskās infrastruktūras objektiem kā, piemēram, ostas, lidosta, dzelzceļa robežšķērsošanas vietas un autoceļu robežšķērsošanas vietas, nav pieļaujami sistēmas drošības ievainojamības riski ar augstu līmeni.
Turpinot darbināt VNS, kurai nav iespējama drošības ievainojamību novēršana un nav pieejami drošības atjauninājumi, pastāv augsts drošības risks VNS kompromitēšanai un datu integritātes saglabāšanai. Rezultātā varētu būt daļēja vai pilnībā traucēta VNS darbība un attiecīgo mērķu sasniegšana.
Ņemot vērā VNS mērķu un uzdevumu kritiskumu Valsts ieņēmumu dienesta funkciju nodrošināšanā, kā arī lai mazinātu drošības ievainojamību riskus, ir nepieciešams nomainīt VNS esošos serverus un disku masīvus pret jaunām funkcionāli līdzvērtīgām iekārtām, kas būtu saderīgas ar šobrīd ekspluatācijā esošo Bosch VMS. Nomainītās iekārtas VNS nodrošinātu augstu drošības līmeni un operatīvu drošības ievainojamību novēršanu.
Ņemot vērā VNS un uzglabāto datu kritiskumu Valsts ieņēmumu dienesta funkciju nodrošināšanā, kā arī VNS arhitektūras specifiku, VNS infrastruktūru nav iespējams pārcelt uz kādu no koplietošanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem pakalpojumiem.
Papildus saskaņā ar 2024.gada Satversmes aizsardzības biroja izvērtējumu (konfidenciāla informācija) šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta izmantotās elektronisko sakaru tīkla monitoringa šifrēšanas iekārtas ir novecojušas un bojājuma gadījumā Satversmes aizsardzības biroja rīcībā nebūs iekārtas to aizvietošanai.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu augstu valsts drošības līmeni, nepieciešams veikt esošo Valsts ieņēmumu dienesta MKP VNS vadības serveru un disku masīvu nomaiņu, ar to saistīto programmnodrošinājuma, licenču un uzkrāto videonovērošanas datu migrāciju no esošajiem serveriem un disku masīviem uz nomainītajām iekārtām, kā arī šifrēšanas iekārtu nomaiņu elektronisko sakaru monitoringa tīkla darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Atbilstoši 2024.gada 1.oktobrī iepirkumā uzvarējušā pretendenta finanšu piedāvājumam Valsts ieņēmumu dienestam 2024. gadā papildus ir nepieciešams finansējums 764 000 euro apmērā.
Papildus atbilstoši Satversmes aizsardzības biroja informācijai par šifrēšanas iekārtu izmaksām, lai ar valsts drošības stiprināšanu saistīto pasākumu ietvaros nodrošinātu elektronisko sakaru monitoringa tīkla darbības nepārtrauktību, Valsts ieņēmumu dienestam 2024. gadā papildus ir nepieciešams finansējums 45 000 euro apmērā šifrēšanas iekārtu nomaiņai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra ārkārtas sēdē nolemto (prot. Nr.2 1.§ 4. punkts) noteikts, ka finansējums ārpus fiskālās telpas plānotajiem ar valsts drošību saistītiem pasākumiem un neatkarīgo iestāžu vienreizējiem pasākumiem tiek plānots budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” atsevišķā programmā un finanšu ministrs tajā plānoto apropriāciju pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Likuma “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” 70.panta pirmā daļa nosaka, ka budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” noteikto apropriāciju finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei ar valsts drošību saistītu pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Lai ar valsts drošības stiprināšanu saistīto pasākumu ietvaros nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta MKP videonovērošanas sistēmas vadības serveru un disku masīvu, un šifrēšanas iekārtu nomaiņu, Valsts ieņēmumu dienestam 2024. gadā papildus ir nepieciešams finansējums 809 000 euro apmērā. Nepieciešamā finansējuma pārdale tiks nodrošināta no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” prioritārajam pasākumam “Kiberdrošības stiprināšana (ar CERT atzinumu)” rezervētā finansējuma.
Atbilstoši 2024.gada 1.oktobrī iepirkumā uzvarējušā pretendenta finanšu piedāvājumam Valsts ieņēmumu dienestam 2024. gadā papildus ir nepieciešams finansējums 764 000 euro apmērā.
Papildus atbilstoši Satversmes aizsardzības biroja informācijai par šifrēšanas iekārtu izmaksām, lai ar valsts drošības stiprināšanu saistīto pasākumu ietvaros nodrošinātu elektronisko sakaru monitoringa tīkla darbības nepārtrauktību, Valsts ieņēmumu dienestam 2024. gadā papildus ir nepieciešams finansējums 45 000 euro apmērā šifrēšanas iekārtu nomaiņai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra ārkārtas sēdē nolemto (prot. Nr.2 1.§ 4. punkts) noteikts, ka finansējums ārpus fiskālās telpas plānotajiem ar valsts drošību saistītiem pasākumiem un neatkarīgo iestāžu vienreizējiem pasākumiem tiek plānots budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” atsevišķā programmā un finanšu ministrs tajā plānoto apropriāciju pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Likuma “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” 70.panta pirmā daļa nosaka, ka budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” noteikto apropriāciju finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei ar valsts drošību saistītu pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Lai ar valsts drošības stiprināšanu saistīto pasākumu ietvaros nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta MKP videonovērošanas sistēmas vadības serveru un disku masīvu, un šifrēšanas iekārtu nomaiņu, Valsts ieņēmumu dienestam 2024. gadā papildus ir nepieciešams finansējums 809 000 euro apmērā. Nepieciešamā finansējuma pārdale tiks nodrošināta no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” prioritārajam pasākumam “Kiberdrošības stiprināšana (ar CERT atzinumu)” rezervētā finansējuma.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
809 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
809 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-809 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-809 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
809 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) papildus nepieciešams finansējums 809 000 euro apmērā, lai nodrošinātu ar valsts drošības stiprināšanu saistītus pasākumus, no tā:
1) 764 000 euro VID MKP videonovērošanas sistēmas vadības serveru un disku masīvu nomaiņai:
2) 45 000 euro šifrēšanas iekārtu iegādei, tai skaitā:
- 19 000 euro iekārtas iegādei Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas vajadzībām;
- 26 000 euro iekārtas iegādei Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu administrācijas vajadzībām.
1) 764 000 euro VID MKP videonovērošanas sistēmas vadības serveru un disku masīvu nomaiņai:
| Izmaksu pozīcija | Skaits | Summa, euro |
| Vadības serveris | 2 | 40 255,42 |
| Disku masīvu kontrolieris | 3 | 142 857,96 |
| Disku masīvi | 3 | 123 298,03 |
| VNS iekārtas modelis Nr.1 | 3 | 46 632,47 |
| VNS iekārtas modelis Nr.2 | 15 | 268 883,34 |
| VNS iekārtas modelis Nr.3 | 4 | 74 988,93 |
| VNS iekārtas modelis Nr.4 | 2 | 41 930,93 |
| Programmatūras licenču iegāde | 5 | 25 152,90 |
| Kopā: | 763 999,98 | |
2) 45 000 euro šifrēšanas iekārtu iegādei, tai skaitā:
- 19 000 euro iekārtas iegādei Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas vajadzībām;
- 26 000 euro iekārtas iegādei Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu administrācijas vajadzībām.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai tiks pārdalīti no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” prioritārajam pasākumam “Kiberdrošības stiprināšana (ar CERT atzinumu)” rezervētā finansējuma uz Finanšu ministrijas budžeta programmu 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana”. Finansējums 809 000 euro apmērā plānots kā vispārējās valdības budžeta izdevumi, kas kā vienreizējie izdevumi pasākumam “Kiberdrošības stiprināšana” saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 5.panta 3.punktu tiek izslēgti no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Rīkojuma projekts skar apropriācijas pārdali un neietekmē sabiedrības mērķgrupas. Rīkojuma projekts paredz piešķirt finansējumu Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam).
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi