Anotācija (ex-ante)

22-TA-2186: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta pirmā un otrā daļa, ceturtās daļas 5.punkts, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 45.panta nosacījumi, likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" pārejas noteikumu 30. punkts, likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40.panta otrā un piektā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu atļautu valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” pārdot izsolē, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības, piecus valsts dzīvokļu īpašumus, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) lietvedībā reģistrēta valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) 21.09.2016. vēstule Nr.1.14/16/799, ar kuru Slimnīca pārsūtījusi VNĪ trīs fizisku personu iesniegumus par valsts nekustamā īpašuma Valkas ielā 11C, Strenčos, Strenču novadā (pēc administratīvi teritoriālās reformas – Valmieras novadā)  - dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 9417 001 3109 037) un saistītās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9417 001 0143) atsavināšanu. Vēstulei pievienoti uz nenoteiktu laiku noslēgti dzīvokļu īres līgumi:
01.11.2012. Līgums Nr.TKP/2012/46 par dzīvojamo telpu īri un komunālo pakalpojumu piegādi;
01.11.2012. Līgums Nr.TKP/2012/47 par dzīvojamo telpu īri un komunālo pakalpojumu piegādi;
01.11.2012. Līgums Nr.TKP/2012/48 par dzīvojamo telpu īri un komunālo pakalpojumu piegādi.
Saskaņā ar VNĪ 11.10.2016. atbildes vēstulē Nr. 3/2-3/15283 norādīto informāciju, minētā būve un zemes vienība atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) ietilpst nekustamā īpašuma ar kadastra Nr.9417 001 0003 sastāvā, īpašums ierakstīts Strenču pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.127 uz Latvijas valsts vārda Veselības ministrijas personā, kas neatbilst Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā ierakstītajai informācijai.  Zemesgrāmatā Strenču pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.127 ierakstīts valstij piederošs Veselības ministrijas personā reģistrēts nekustamais īpašums ar kadastra Nr. 9417 001 3109, kura sastāvā ir zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 9417 001 3109 un 34 būves, tajā skaitā dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu 9417 001 3109 037. VNĪ atbildes vēstulē norādīts, ja nekustamais īpašums ar kadastra Nr.9417 001 0003, kura sastāvā NĪVKIS ir reģistrēta zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 9417 001 0143)  un būve (būves kadastra apzīmējums 9417 001 3109 037), ir nododams atsavināšanai, tas ir nodalāms no nekustamā īpašuma ar kadastra Nr. 9417 001 3109 sastāva un ierakstāms zemesgrāmatā jaunā nodalījumā, tāpat arī jāveic darbības nekustamā īpašuma sadalei dzīvokļu īpašumos.   
Ar 17.01.2022. vēstuli Nr.1.6.0/22/61 Slimnīca informējusi VNĪ, ka ir veikta zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9417 001 0143) un dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 9417 001 3109 037) nodalīšana no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9417 001 3109), dzīvojamā māja sadalīta trīs dzīvokļa īpašumos ar kadastra Nr.9417 900 0144; Nr.94179000145; Nr. 94179000146, un tie reģistrēti Zemesgrāmatā uz valsts vārda Veselības ministrijas personā. Slimnīca 17.01.2022. vēstulē Nr.1.6.0/22/61 norādījusi, ka dzīvokļu īrnieki 2005.gadā izteikuši vēlmi atsavināt dzīvokļus, ar dzīvokļu īrniekiem noslēgti īres līgumi uz nenoteiktu laiku likuma “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā un viņiem atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 45.panta trešajā daļā noteiktajam, paredzētas pirmpirkuma tiesības uz viņiem izīrētajām dzīvojamām telpām. Slimnīca, pamatojoties uz vēstulei pievienotajiem dokumentiem un iepriekšējo saraksti, lūgusi, veikt nepieciešamās darbības nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Saskaņā ar VAS “Privatizācijas aģentūra” (tagad – SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”) 28.01.2014. vēstulē Nr.1.17/578 sniegto skaidrojumu, ar Ministru kabineta 18.06.2003.  rīkojumu Nr.403 “Par nekustamo īpašumu nodošanu Veselības ministrijas īpašumā” nolemts saglabāt valsts īpašumā un nodot Veselības ministrijas valdījumā zemesgabalu un 33 būves Strenčos, Valkas ielā 11, tai skaitā būvi liters Nr.37, kurā saskaņā ar inventarizācijas lietu atrodas minēto  īrnieku īrētie dzīvokļi Nr.1, Nr.2, Nr.3. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”  pārejas noteikumu 30.punktu no 01.09.2006. valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas, kā arī dzīvojamās mājās esošie dzīvokļi tiek atsavināti saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Līdz ar to dzīvojamā mājā Valkas ielā 11C, Strenčos, Valmieras novadā, esošie dzīvokļi nav privatizējami, bet gan nododami atsavināšanai Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši ierakstiem Vidzemes rajona tiesas Strenču pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 127  no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9417 001 3109) atdalīta būve (būves kadastra apzīmējums 9417 001 310 9037) un no minētā nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 9417 001 3109 atdalīta zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 9417 001 0143, atdalītajai zemes vienībai un būvei atvērts jauns zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000562826 (lēmuma datums: 23.12.2016).
Atbilstoši ierakstiem Vidzemes rajona tiesas Strenču pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000562826 nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9417 001 0003) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 9417 001 0143) un būve (būves kadastra apzīmējums 9417 001 3109 037) - Valkas iela 11C, Strenčos, Valmieras novadā, sadalīts trīs dzīvokļu īpašumos - dzīvokļa īpašumam Nr.1 atvērts nodalījums Nr. 100000562826-1, dzīvokļa īpašumam Nr.2 atvērts nodalījums Nr. 100000562826-2, dzīvokļa īpašumam Nr.3 atvērts nodalījums Nr. 100000562826-3 (lēmuma datums: 22.03.2017.).
Ar 26.03.2010. vēstuli Nr. V-01-16.01/371 Veselības ministrija informējusi Slimnīcu par to, ka neiebilst pret dzīvojamās mājas Valkas ielā 11C, Strenčos, Valmieras novadā, nodošanu privatizācijai, ja tā nav nepieciešama Slimnīcas darbības nodrošināšanai.
Ar 05.04.2022.vēstuli Nr. 01-31.1/1817 Veselības ministrija lūgusi VNĪ iekļaut ministrijas valdījumā esošos dzīvokļu īpašumus - nekustamo īpašumu kadastra Nr.9417 900 0144, Nr.9417 900 0145, Nr.9417 900 0146, Nr. 9417 900 0156, Nr. 9417 900 0155, vienā Ministru kabineta rīkojuma projektā par īpašumu atsavināšanu un ar 11.05.2022. vēstuli Nr. 01-31.1/2355 apliecinājusi, ka Slimnīcas noslēgtie līgumi par dzīvojamo telpu īri un komunālo pakalpojumu piegādi ir aktualizēti un noslēgti atbilstoši attiecīgajā brīdī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un tie ir attiecināmi uz atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem.
Ievērojot minēto, sagatavotais rīkojuma paredz atļaut VNĪ pārdot:
- nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9417 900 0144) – dzīvokli Nr.1 (telpu grupas kadastra apzīmējums 9417 001 3109 037 001) Valkas ielā 11C -1, Strenčos, Valmieras novadā un kopīpašuma 312/1506 domājamās daļas no dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 9417 001 3109 037) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9417 001 0143) - Valkas ielā 11C, Strenčos, Valmieras novadā. Nekustamais īpašums ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Strenču pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000562826-1 uz valsts vārda Veselības ministrijas personā (lēmuma datums: 22.03.2017.).
Atbilstoši NĪVKIS datiem dzīvokļa Nr.1 dzīvojamo telpu platība: 31,2 m2, Telpu grupas lietošanas veids: 1122 - Triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa,
Nekustama īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9417 900 0144) kadastrālā vērtības 2022.gada 1.janvārī ir 1475 euro;
- nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9417 900 0145) – dzīvokli Nr.2 (telpu grupas kadastra apzīmējums 9417 001 3109 037 002) Valkas ielā 11C -2, Strenčos, Valmieras novadā, un kopīpašuma 623/1506 domājamās daļas no dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 9417 001 3109 037) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9417 001 0143) - Valkas ielā 11C, Strenčos, Valmieras novadā. Nekustamais īpašums ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Strenču pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000562826-2 uz valsts vārda Veselības ministrijas personā (lēmuma datums: 22.03.2017.).
Atbilstoši NĪVKIS datiem dzīvokļa Nr.2 dzīvojamo telpu platība: 62,3 m2, Telpu grupas lietošanas veids: 1122 - Triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa,
Nekustama īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9417 900 0145) kadastrālā vērtības 2022.gada 1.janvārī ir 3232  euro;
nekustamo īpašumu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9417 900 0146) – dzīvokli Nr.3 (telpu grupas kadastra apzīmējums 9417 001 3109 037 003) Valkas ielā 11C -3, Strenčos, Valmieras novadā, un kopīpašuma 571/1506 domājamo daļu no dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 9417 001 3109 037) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9417 001 0143) - Valkas ielā 11C, Strenčos, Valmieras novadā. Nekustamais īpašums ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Strenču pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000562826-3 uz valsts vārda Veselības ministrijas personā (lēmuma datums: 22.03.2017.).
Atbilstoši NĪVKIS datiem dzīvokļa Nr.3 dzīvojamo telpu platība: 57,1 m2, Telpu grupas lietošanas veids: 1122 - Triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa,
Nekustama īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9417 900 0146) kadastrālā vērtības 2022.gada 1.janvārī ir 2699  euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9417 001 0143) kopējā platība 0.0804 ha, zemes vienības lietošanas mērķis: 0601 - Individuālo dzīvojamo māju apbūve, zemes vienībai noteikto šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, 0,0075 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija 0,0429 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, 0,0016 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, 0,0058 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, 0,0020 ha.
Nekustamo īpašumu ieguvējiem, izmantojot valsts zemes vienību, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Atbilstoši NĪVKIS datiem būves (būves kadastra apzīmējums 9417 001 3109 037) kopējā platība: 175,2 m2, galvenais lietošanas veids: 1122 - Triju vai vairāku dzīvokļu mājas, būves tips: 11220101 - Daudzdzīvokļu mājas ar koka ārsienām.
2. Ar 29.07.2019. VNĪ adresētu vēstuli Nr. 1.14/19/576 Slimnīca ierosinājusi atsavināt dzīvojamo māju Valkas ielā 11B, Strenčos, Strenču novadā, kura nav nepieciešama Slimnīcas darbības nodrošināšanai un par kuru saņemta Veselības ministrijas 11.07.2019. vēstule Nr.01-31.1/2969 par to, ka Veselības ministrijai nav iebildumu, ka tiek veikta nekustamā īpašuma atsavināšana. Slimnīcas vēstulei pievienoti dzīvokļa Valkas ielā 11B dz.1, Strenčos, Strenču novadā, īrnieka un dzīvokļa Valkas ielā 11B dz.2, Strenčos, Strenču novadā, īrnieka zemesgabala (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9417 001 3109) 27.05.2019. atsavināšanas ierosinājumi, kā arī uz nenoteiktu laiku noslēgtie dzīvokļu īres līgumi:
- 01.11.2012. Līgums Nr.TKP/2012/44 par dzīvojamo telpu īri un komunālo pakalpojumu piegādi (aktualizēts 27.05.2019.);
- 01.11.2012. Līgums Nr.TKP/2012/45 par dzīvojamo telpu īri un komunālo pakalpojumu piegādi (aktualizēts 27.05.2019.).
Sniedzot atbildi uz Slimnīcas 29.07.2019. vēstuli Nr. 1.14/19/576, VNĪ  informējusi (22.08.2019. vēstule Nr.4/2/8985), ka pēc dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 9417 001 3109 038) Valkas ielā 11B, Strenčos, Strenču novadā, un tai piesaistāmā zemesgabala atdalīšanas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9417 001 3109) un pēc dzīvojamās mājas sadales dzīvokļu īpašumos VNĪ nav konceptuālu iebildumu sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu par minēto dzīvokļu īpašumu atsavināšanu, nemainot nekustamā īpašuma valdītāju.
Ar 27.01.2022 vēstuli Nr.1.6.0/22/62 Slimnīca informējusi VNĪ, ka ir veikta dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 9417 001 3109 038) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums Nr.9417 001 0086) nodalīšana no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma  kadastra Nr.9417 001 3109), dzīvojamā māja sadalīta domājamās daļās un divos dzīvokļa īpašumos ar kadastra Nr.9417 900 0156 un Nr.9417 900 0155, un tie ir reģistrēti Zemesgrāmatā. Vēstulē arī norādīts, ka dzīvokļu īrnieki 2019.gadā izteikuši vēlmi atsavināt dzīvokļus, ar dzīvokļu īrniekiem noslēgti īres līgumi uz nenoteiktu laiku likuma “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā un viņiem ir tiesības atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 45.panta trešajā daļā noteiktajam, paredzētas pirmpirkuma tiesības uz viņiem izīrētajām dzīvojamām telpām. Pamatojoties uz klāt pievienoto dokumentāciju un iepriekšējo saraksti, Slimnīca lūdz veikt nepieciešamās darbības nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Atbildot uz VNĪ lūgumu sniegt informāciju, vai dzīvojamā māja ir privatizējama saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums), SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” 21.04.2020. vēstulē Nr. 1.17 / 3209 “Par dzīvojamo māju Valkas ielā 11B, Strenči, Strenču novadā” sniegusi šādu informāciju:
“Divu dzīvokļu dzīvojamā māja Valkas ielā 11B, Strenči, Strenču novadā, ar kadastra apzīmējumu: 9417 001 3109 038, (turpmāk – Dzīvojamā māja), ietilpst nekustamā īpašuma Valkas iela 11; Valkas iela 11A; Valkas iela 11G; Valkas iela 11B; Valkas iela 11H; Valkas iela 11F; Valkas iela 11E; Valkas iela 11D, Strenči, Strenču novadā, ar kadastra Nr.9417 001 3109, sastāvā, kas ierakstīts Strenču pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.127. Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu 2004.gada 11.februārī nostiprinātas Latvijas valstij Veselības ministrijas personā.
Atbilstoši Privatizācijas likuma 74.panta pirmajai daļai visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.
Privatizācijas likuma 74.panta ceturtajā daļā noteikts, ka privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas un dzīvojamo māju domājamās daļas, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā vai pārdošanu izsolē saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
Ar Ministru kabineta 2003.gada 18.jūnija rīkojuma Nr.403 “Par nekustamo īpašumu nodošanu Veselības ministrijas īpašumā” 1.24.punktu nolemts saglabāt valsts īpašumā un nodot Veselības ministrijas valdījumā zemesgabalu 437341 m2 platībā (zemes kadastra Nr. 9417 001 3109) un 33 būves (lit. Nr.001, 002, 003, 004, 005, 006, 008, 009, 010, 011, 012, 013, 014, 016, 017, 019, 020, 021, 022, 023, 025, 026, 027, 028, 029, 030, 032, 033, 034, 035, 036, 037, 038), Valkas ielā 11, Strenči.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.punktu no 2006.gada 1.septembra valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas, to domājamās daļas, ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī dzīvojamās mājās esoši dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas tiek atsavinātas saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 30.1punktā paredzētos gadījumus.
Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1punktā noteikts, ka pēc 2006.gada 1.septembra Privatizācijas likumā noteiktajā kārtībā privatizē:
1) dzīvojamās mājas un tajās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kuru privatizācija Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrai vai pašvaldības domei bija jāuzsāk saskaņā ar šā likuma nosacījumiem;
2) dzīvojamo māju domājamās daļas, ja māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kas izveidojies laikā līdz 2006.gada 31.augustam;
3) likumā noteiktajā kārtībā par bezīpašnieka mantu atzītās dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļu īpašumus, kuri tiek izīrēti vai kuros dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski;
4) privatizācijas objektus Privatizācijas likuma 83.pantā paredzētajos gadījumos;
5) dzīvojamās mājas un tajās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, ja Ministru kabinets vai pašvaldības dome ir atcēlusi lēmumu par dzīvojamās mājas neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts vai attiecīgās pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 74.panta 4.1 vai 5.1daļu.
Ievērojot minēto un to, ka pēc Privatizācijas likuma spēkā stāšanās dienas ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par Dzīvojamās mājas saglabāšanu valsts īpašumā un līdz ar to attiecībā par Dzīvojamo māju nebija jāpieņem lēmums par privatizācijas uzsākšanu, kā arī to, ka Dzīvojamā māja neatrodas brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, Dzīvojamā māja, pamatojoties uz Privatizācijas likuma 74.panta ceturto daļu un pārejas noteikumu 30.punktu, nav nododama privatizācijai, bet ir atsavināma Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā kopā ar tai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu.”
Saskaņā ar ierakstiem Vidzemes rajona tiesas Strenču pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 127  no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9417 001 3109) atdalīta zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 9417 001 0086 un būve (būves kadastra apzīmējums 9417 001 3109 038), tām atvērts jauns zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000617570 (lēmuma datums: 10.09.2021.).
Atbilstoši ierakstiem Vidzemes rajona tiesas Strenču pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000617570 nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9417 001 0098) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 9417 001 0086) 1248 m² platībā un būve (būves kadastra apzīmējums 9417 001 3109 038) - Valkas iela 11B, Strenčos, Valmieras novadā, sadalīts divos dzīvokļu īpašumos - dzīvokļa īpašumam Nr.1 atvērts nodalījums Nr. 100000617570-1, dzīvokļa īpašumam Nr.2 atvērts nodalījums Nr. 100000617570-2 (lēmuma datums: 18.01.2022.). Nekustamajam īpašuma zemesgrāmatā apgrūtinājumi nav reģistrēti.
Ievērojot minēto, sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot šādus dzīvokļu īpašumus:
- nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9417 900 0156 ) – dzīvokli Nr.1 (telpu grupas kadastra apzīmējums 9417 001 3109 038 001) Valkas ielā 11B-1, Strenčos, Valmieras novadā un 827/1627 kopīpašuma domājamās daļas no dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums (9417 001 3109 038) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9417 001 0086) – Valkas ielā 11B, Strenčos, Valmieras novadā. Nekustamais  īpašums  ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Strenču pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000617570-1 uz valsts vārda Veselības ministrijas personā (lēmuma datums: 18.01.2022.).
Atbilstoši NĪVKIS datiem dzīvojamo telpu platība: 82,7 m2, Telpu grupas lietošanas veids: 1121 - Divu dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa. Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9417 900 0156) kadastrālā vērtība 2022.gada 1.janvārī ir 8029 euro;
- nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra  Nr. 9417 900 0155) – dzīvokli Nr.2 (telpu grupas kadastra apzīmējums 9417 001 3109 038 002) Valkas ielā 11B-2, Strenčos, Valmieras novadā, un kopīpašuma 800/1627 domājamās daļas no dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 9417 001 3109 038) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9417 001 0086) – Valkas ielā 11B, Strenčos, Valmieras novadā. Nekustamais īpašums ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Strenču pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000617570-2 uz valsts vārda Veselības ministrijas personā (lēmuma datums: 18.01.2022.).
Atbilstoši NĪVKIS datiem dzīvojamo telpu platība: 80 m2, Telpu grupas lietošanas veids: 1121 - Divu dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa. Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9417 900 0156) kadastrālā vērtība 2022.gada 1.janvārī ir 7768 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9417 001 0086) kopējā platība: 0,1248 ha, zemes vienības lietošanas mērķis: 0601 - Individuālo dzīvojamo māju apbūve, 0.1248 ha, zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, 0,0184 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju    0,0086 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju    0,0039 ha;
vides un dabas resursu ķīmiskās aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu       0,0074 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, 0,0026 ha.
Nekustamo īpašumu ieguvējiem, izmantojot valsts zemes vienību, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Atbilstoši NĪVKIS datiem dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 9417 001 3109 038) kopējā platība: 251,5 m2, galvenais lietošanas veids: 1121 - Divu dzīvokļu mājas, būves tips: 11210101 - Dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu mājas.
Rīkojuma projektā norādīto nekustamo īpašumu atsavināšanu ierosinājuši dzīvokļu īrnieki un saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu - Veselības ministrija.
Dzīvokļa īpašumi nav nepieciešami Slimnīcas darbības nodrošināšanai un nav nepieciešami arī valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums ir to virzīšana atsavināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 5.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 45.panta pirmo daļu palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42. vai 42.1 panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Ar 11.03.2022. vēstuli Nr. 4.1.8.3/22/2415 Valmieras novada pašvaldība informējusi, ka atsakās pārņemt pašvaldības īpašumā dzīvojamās mājas (būvju kadastra apzīmējumi 9417 001 3109 038 un 9417 001 3109 037).
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 45.pantu, atsavinot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Īrnieks vai viņa ģimenes locekļi var pirkt īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, ja:
 1) īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu;
2) tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu.
Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, izīrētu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 45.panta piekto un sesto daļu, ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, izīrētu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot, ka:
1) viendzīvokļa māju, kas visa atrodas uz citas personas īpašumā esoša zemesgabala, vispirms piedāvā pirkt šīs zemes īpašniekam (īpašniekiem);
2) dzīvokļa īpašumu vispirms piedāvā pirkt pārējiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmusi lēmumu par dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu. Zemes īpašnieks (īpašnieki) un dzīvokļu īpašnieki savas pirmpirkuma tiesības var izmantot mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas.
Ievērojot to, ka rīkojuma projekts neparedz pārdot viendzīvokļa māju, kā arī to, ka  Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā nav pieņemts lēmums par dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu un zemesgrāmatā nav izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 45.panta piektā un sestā daļa nav attiecināma uz rīkojuma projektā minēto dzīvokļu īpašumu pārdošanu.
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē.
Atsavinot rīkojuma projektā norādītos nekustamos īpašumus, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. pantā noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam  – Veselības ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu ievietojot  Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
          Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētos nekustamos īpašumus valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projektā norādīto nekustamo īpašumu – dzīvokļu īrnieki. Ja īrnieki savas pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu neizmantos, - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā norādītos nekustamos īpašumus.
 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projektā norādīto nekustamo īpašumu – dzīvokļu īrnieki. Ja īrnieki savas pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu neizmantos, - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā norādītos nekustamos īpašumus.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. 
Saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40. panta otro daļu, ja valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums, šā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā. Finanšu ministram ir tiesības palielināt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50 procentu apmērā no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem. Apropriāciju palielina, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par finansējuma summu un to, kādam mērķim atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi piešķirami apropriācijas palielināšanai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam" piekto daļu, ja Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā Veselības ministrijas valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu atsavina VNĪ, šā panta otrajā daļā minētā apropriācija piešķirama kapitālieguldījumiem Veselības ministrijas valdījumā esošo Veselības ministrijas iestāžu funkciju nodrošināšanai izmantoto valsts nekustamo īpašumu attīstīšanai.
VNĪ saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. 
Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2022.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar  likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40. panta piekto daļu un pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojuma saņemšanas, izlietojami Veselības ministrijas valdījumā esošo Veselības ministrijas iestāžu funkciju nodrošināšanai izmantoto valsts nekustamo īpašumu attīstīšanai.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija


Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot  Atsavināšanas likuma 45.pantā minēto personu pirmpirkuma tiesības. Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic  projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk