Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši KPL 367. panta otrajās daļas deleģējumam nepieciešams MK noteikumos Nr. 754 noteikt kārtību, kādā atlīdzina izdevumus, kas izlietoti mantas aizsardzībai, kārtību, kādā pēc materiālu nodošanas izmeklēšanas iestādei, atlīdzina izdevumus, kas radušies administratīvā pārkāpuma lietā, kurā pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu vai pieņemtais nolēmums ir atcelts sakarā ar kriminālprocesa uzsākšanu vai zaudējis spēku sakarā ar personas saukšanu pie kriminālatbildības, kārtību, kādā atlīdzina izdevumus, kas izlietoti apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanai veiktajās pārbaudēs, kārtību, kādā atlīdzina izdevumus, kas izlietoti ārvalsts izdotās vai nodotās personas pārņemšanai. Tāpat nepieciešams precizēt kārtību, kādā pēc ieinteresētās personas lūguma atlīdzina lietisko pierādījumu glabāšanas, pārsūtīšanas, realizācijas un iznīcināšanas izdevumus, lēmuma par izdevumu atlīdzināšanu pieņemšanas un pārsūdzības kārtību, kā arī izdevumu apmēru.
Šobrīd praksē tiek novērota nevienāda MK noteikumu Nr. 754 3. un 11. punkta piemērošana. Ir iestādes, kuras minētos punktus interpretē tādējādi, ka lēmumu par procesuālo izdevumu atlīdzību pieņem procesa virzītājs. Tas sekojoši izraisa nekonkrētību šāda lēmuma pārsūdzībai, lēmumu pārsūdzot KPL noteiktajā kārtībā kā kriminālprocesuālu lēmumu, ko kriminālprocesa ietvaros ir pieņēmis procesa virzītājs. Taču sākotnēji MK noteikumu Nr. 754 3. un 11. punktā tika iekļauta norāde uz iestādes pieņemtu lēmumu kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanai, pamatojoties uz procesa virzītāja apstiprinātu personas iesniegumu, kur sekojoši, atbilstoši MK noteikumu Nr. 754 4. punktam, šāds iestādes lēmums tiek pārsūdzēts Administratīvā procesa likuma kārtībā. Minēto ir apstiprinājis arī Senāts (skat. Senāta 2022. gada 15. decembra lēmumu lietā SKA-1096/2022).
MK noteikumu Nr. 754 5.2. apakšpunkts paredz, ka izdevumus par personīgā transportlīdzekļa izmantošanu sedz atbilstoši patērētajai degvielai, ņemot vērā brauciena maršrutu un kilometrāžu, kā arī attiecīgā transportlīdzekļa degvielas patēriņu. Tas praksē var radīt situāciju, kad persona ļaunprātīgi vai izšķērdīgi lieto transportlīdzekli ar tik augstu patēriņu, no kā būtu varējis izvairīties, izmantojot transportlīdzekli ar mazāku degvielas vai elektroenerģijas patēriņu. Tādēļ iztrūkst maksimālā transportlīdzekļa patēriņa griesti, kurus ņemot vērā būtu iespējams atlīdzināt transportlīdzekļa izdevumus samērīgi ar nepieciešamo kriminālprocesuālā pienākuma izpildi.
Uzziņas par eksperta, revidenta, speciālista vai tulka piedalīšanos kriminālprocesā veidlapā MK noteikumu Nr. 754 pielikumā atsevišķi rekvizīti gan tehnoloģiju attīstības rezultātā, gan citu apstākļu dēļ ir zaudējuši savu aktualitāti un nepieciešamību to atspoguļošanai šajā veidlapā.
 

Ņemot vērā iepriekš uzskaitītos Kriminālprocesa likuma grozījumus, MK noteikumi Nr. 754 tiek papildināti ar jaunu 8.¹ punktu, kas nosaka izdevumu, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm, apmēru, pamatojoties uz KPL 367. panta pirmās daļas 7.² punktu. MK noteikumu Nr. 754 8.¹ punktā tiek ietverta atsauce uz normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi un to pārbaudes kārtību. Par normatīvajiem aktiem šī punkta izpratnē uzskatāmi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 719 “Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” un Ministru kabineta 2008. gada 2. jūnija noteikumiem Nr. 394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 5. punktam, MK noteikumu Nr. 754 10. punkts jāpapildina arī ar lietisko pierādījumu realizācijas un iznīcināšanas izdevumu apmēru. Tos aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr.1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”, pēc kuriem arī aprēķina jau līdz šim noteiktos lietisko pierādījumu glabāšanas un pārsūtīšanas izdevumus. Turklāt jēdziens "pārvietošana" tiek svītrots, tā vietā lietojot vārdu "pārsūtīšana", lai salāgotu MK noteikumu Nr. 754 redakciju ar KPL 367. panta redakciju. 
Tāpat MK noteikumi Nr. 754 tiek papildināti ar jaunu 10.¹ punktu, atbilstoši KPL 367. panta pirmās daļas 7. punktam, nosakot, ka izdevumus, kas izlietoti mantas aizsardzībai, atlīdzina to faktiskajā apmērā. Mantas aizsardzības izdevumi rodas, ievērojot KPL 24. un 248. pantu. Īpašuma aizsardzības un nodošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2009. gada 6. oktobra noteikumi Nr. 1132 “Kārtība, kādā aizsargā personas īpašumu, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuāls piespiedu līdzeklis”, kur 20. punkts nosaka, ja par personu netiek pieņemts reabilitējošs nolēmums, izdevumus atlīdzina Kriminālprocesa likuma (367. panta) noteiktajā kārtībā.
Pamatojoties uz KPL 367. panta pirmās daļas 7.¹ punktu, MK noteikumus Nr. 754 nepieciešams papildināt arī ar jaunu 10.² punktu, kas nosaka apmēru izdevumiem, kas radušies administratīvā pārkāpuma lietā, kurā pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu vai pieņemtais nolēmums ir atcelts sakarā ar kriminālprocesa uzsākšanu, vai zaudējis spēku sakarā ar personas saukšanu pie kriminālatbildības. Procesuālos izdevumus, kas radušies administratīvā pārkāpuma procesā, nosaka Administratīvās atbildības likuma 75. pants. Izdevumu segšanas un apmēra kārtību nosaka Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumi Nr. 228 “Administratīvā pārkāpuma procesā radušos procesuālo izdevumu segšanas noteikumi”. Izdevumus, kas saistīti ar apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm administratīvā pārkāpuma procesā nosaka Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 719 “Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi”. Savukārt izdevumus, kas radušies sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu, iznīcināšanu un realizāciju aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 413 “Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem”.
Pamatojoties uz KPL 367. panta pirmās daļas 7.³ punktu, MK noteikumus Nr. 754 nepieciešams papildināt ar 10.³ punktu un ar četriem apakšpunktiem. Izstrādājot 27.09.2018. pieņemtos grozījumus Kriminālprocesa likumā, Tieslietu ministrijas Kriminālprocesa likuma darba grupā tika apspriestas konkrētas izmaksu pozīcijas personas pārņemšanai. Tika norādīts, ka šīs izmaksas veido ceļa izdevumi (aviobiļetes, vilciena, prāmja biļetes u.c.), apdrošināšanas izdevumi, uzturēšanās izdevumi, kā arī dienas jeb komandējuma nauda, ko aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumiem Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”. Taču izdevumos, kas saistīti ar ārvalsts izdotās vai nodotās personas pārņemšanu neatlīdzina izdevumus, kas radušies, personu pārvietojot Latvijas teritorijā. Tādēļ MK noteikumos Nr. 754 nepieciešams precizēt konkrētu izmaksu pozīcijas, kuras tiek uzskatītas par izdevumiem personas pārņemšanai.
Ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr. 754 tiek papildināti ar konkrētu procesuālo izdevumu pozīciju atlīdzināšanas kārtību un apmēru, MK noteikumu Nr. 754 1. punkts ir jāpapildina ar 1.2.¹, 1.2.², 1.2.³, 1.2.⁴ un 1.2.⁵ apakšpunktu, lai pilnīgi tiktu atspoguļots minēto noteikumu saturs un apjoms. Turklāt no 1.3. apakšpunkta tika svītroti “citi izdevumi, kas radušies kriminālprocesā” un izdalīti atsevišķi 1.2.⁵ apakšpunktā, lai pirmajā punktā ietvertais regulējuma mērķis un apjoms būtu noteikts skaidri un uzskatāmi.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 754 mērķim un pārsūdzības kārtībai, nepieciešams precizēt noteikumu 3. punktu, nosakot skaidru atsauci minētajā punktā, ka kriminālprocesuālos izdevumus atlīdzina ar iestādes lēmumu, bet šāds lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz procesa virzītāja iepriekš izvērtētu un apstiprinātu personas iesniegumu un tam pievienotajiem izdevumus apliecinošajiem dokumentiem. Šāda lēmumu pieņemšanas kārtība jau ir paredzēta arī šobrīd, taču lai tiktu nodrošināta vienveidīga prakse, nepieciešama skaidra norāde MK noteikumos Nr. 754, ka lēmumu par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanu pieņem izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa, nevis procesa virzītājs. Turklāt, lai nodrošinātu valsts līdzekļu lietderīgu un atbilstošu izmantošanu, MK noteikumi Nr. 754 tiek papildināti ar 3.¹ punktu, kas uzliek pienākumu iesnieguma iesniedzējam iesniegt pierādījumus izdevumu pamatojumam un to atbilstībai tirgus cenām, ja iestāde, kas izvērtē un atlīdzina kriminālprocesuālos izdevumus, to pieprasa. Tādējādi tiktu nodrošināta kontrole pār kriminālprocesuālo izdevumu apmēra atbilstību faktiskajai situācijai, procesa virzītājam nodrošinot pēc iespējas ekonomiskāko risinājumu.
Valsts līdzekļu lietderīgas izmantošanas nodrošināšanai nepieciešams noteikt maksimālos izmaksājamās summas griestus izdevumiem par personīgā transportlīdzekļa izmantošanu. Aprēķina kārtība izdevumiem, kurus aprēķina pēc izmantotā transportlīdzekļa patēriņa, ņemot vērā brauciena maršrutu un kilometrāžu, kā arī attiecīgā transportlīdzekļa degvielas patēriņu, paliek nemainīga, taču apakšpunkts tiek papildināts ar transportlīdzekļu patēriņa vidējā aprēķina griestiem, kas tika noteikts, ņemot vērā valstī pieņemto vidējo transportlīdzekļa patēriņu. Informācija par degvielas vidējo aprēķinu tika iegūta no Ceļu satiksmes un drošības direkcijas izstrādātās “Rokasgrāmatas par vidējo degvielas patēriņu un CO2”, kas ir publiski pieejama informācija. Savukārt informāciju par elektroauto vidējo patēriņu Tieslietu ministrija ar 2023. gada 19. maija vēstuli pieprasīja no biedrības “Auto Asociācija”. 2023. gada 23. maijā Tieslietu ministrija saņēma detalizētu apkopojumu par elektroauto vidējo aprēķinu no biedrības “Auto Asociācija”, kur tiek atspoguļots apkopojums par jaunajām elektroauto reģistrācijām laika posmā no 2013. gada līdz 2023. gada 22. maijam, kuriem ir norādīts enerģijas vidējais patēriņš (kWh). Ar M1 tiek apzīmēti vieglo pasažieru transportlīdzekļi, savukārt ar N1 tiek apzīmēts vieglais komerctransports. Vienlaikus biedrība “Auto Asociācija” norāda, ka apkopotie dati ir fiksēti, bet elektroauto patēriņš var būtiski mainīties atkarībā no sezonalitātes, t.i., ziemā elektroauto enerģijas vidējais patēriņš būs ievērojami augstāks kā vasaras periodā.
Ievērojot Likumā par budžetu un finanšu vadību definēto terminu "likums par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru" un tā saīsinājumu "valsts budžeta likums", MK noteikumu Nr. 754 12. punktā vārdi "likumā par valsts budžetu kārtējam gadam" tiek aizstāti ar vārdiem "valsts budžeta likumā".
Pēc Valsts policijas sniegtās informācijas par Uzziņas praktisku piemērošanu tika secināts, ka nepieciešams pārveidot MK noteikumu Nr. 754 pielikumā ietverto Uzziņas par eksperta, revidenta, speciālista vai tulka piedalīšanos kriminālprocesā veidlapu, neparedzot tajā reģistrācijas numuru, jo šī Uzziņa atsevišķi netiek reģistrēta. Tāpat veidlapā vairs netiks paredzēta zīmoga vieta, ņemot vērā arvien plašāku digitālo rīku izmantošanu. Tiek paredzēta papildus vieta krimināllietas un materiāla numura ierakstīšanai, kā arī procesuālās darbības veikšanas aprakstīšanai.