Anotācija (ex-ante)

Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana

Pašreizējā ienākumu deklarēšanas sistēma nenodrošina VID ar visu nepieciešamo informāciju par nodokļa maksātāja gūtajiem ienākumiem (ar nodokli apliekamajiem un neapliekamajiem ienākumiem) un nav pietiekama, lai nodrošinātu ar nodokli apliekamo ienākumu pareizu aplikšanu ar nodokli, kā arī nodrošinātu optimālu iespēju kontrolei, vai maksātāja rīcībā esošais līdzekļu apmērs neliecina par izvairīšanos no nodokļiem.
 

Nodokļa uzlikšanas vajadzībām nodokļu administrācijai ir būtiski ar nodokli apliekamie ienākumi. Savukārt ar nodokli neapliekamie ienākumi ir svarīgi, lai radītu iespēju kontrolei, vai maksātāja rīcībā esošais līdzekļu apmērs neliecina par izvairīšanos no nodokļiem. Tāpat minētā informācija par nodokļa maksātāja rīcībā esošiem ienākumiem ļautu efektīvi izmantot valsts līdzekļus situācijās, ja valstij ir jāpieņem lēmumi par tieša vai netieša finansiāla atbalsta sniegšanu nodokļa maksātājiem. 

Vispārējās ienākumu deklarēšanas mērķis ir unificētā veidā (aizpildot veidlapas vai iesniedzot datus elektroniski) parādīt, kādi ir nodokļa maksātāja taksācijas gada (kalendāra gada) ienākumi, kāda nodokļa daļa ir samaksāta taksācijas gada laikā, kāds nodokļa apmērs ir jāpiemaksā budžetā vai, gluži pretēji, jāatgūst no tā.

Lai nodrošinātu VID ar informāciju, kas nepieciešama ēnu ekonomikas mazināšanai un optimālai nodokļa nomaksas kontrolei, ir nepieciešams ieviest risinājumu, kas paredz, ka iedzīvotājiem jādeklarē visi taksācijas gadā gūtie ienākumi, t.sk. ienākumi, kurus tie šobrīd nedeklarē (ar nodokli neapliekamie ienākumi u.c.). Tādējādi nepieciešams pilnveidot pašlaik likumā ietverto vispārēju iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu.

Likumprojekts paredz, ka turpmāk vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēma būs veidota šādi (skat.shēmu anotācijas pielikumā) :
1. Fiziskajām personām gada laikā gūtos ienākumus ir pienākums deklarēt deklarācijā VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS) (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 3. punkts, pārejas noteikumu 233.punkts nosaka, ka kopš 01.01.2022. iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijas sniedz tikai elektroniskā dokumenta veidā elektroniskā formātā).
2. VID uz katra gada 1.aprīli VID EDS izveido visām personām deklarācijas sagatavi ar to informāciju, kas ir tās rīcībā.
3.Nodokļa maksātājs, izmantojot VID EDS, var apskatīt deklarācijas sagatavi ar budžetā maksājamo vai atmaksājamo nodokļa apmēru, kā arī iepazīties ar nodokļa piemaksas vai pārmaksas rašanās iemesliem. Nodokļa maksātājs var precizēt un papildināt šajās sagatavēs ietverto informāciju.
4. VID līdz pēctaksācijas gada 1.jūnijam informē nodokļu maksātājus, kuriem VID izveidotajā deklarācijas sagatavē ir aprēķināts piemaksājamais nodoklis.
5. Fiziskajām personām deklarācijas iesniegšanas termiņš VID ir vienots - pēctaksācijas gada 1. jūlijs.
6. Vispārējās ienākumu deklarēšanas koncepts paredz arī regulējumu, lai VID varētu efektīvi un ātri (bez resursu patēriņa) vērsties pret personu, kurai potenciāli ir maksājams nodoklis, bet kura nesniedz deklarāciju. Ja nodokļa maksātājs līdz pēctaksācijas gada 1.jūlijam nav iesniedzis deklarāciju, VID pēctaksācijas gada 2. jūlijā pieņem, ka  nodokļa maksātājs ar deklarācijas nesniegšanas faktu apliecina, ka piekrīt deklarācijas sagatavē ietvertajai informācijai un aprēķinātajai budžetā maksājamai nodokļa summai, kā arī apstiprina deklarācijas sagatavē ietvertās informācijas patiesumu. VID pēctaksācijas gada 2. jūlijā akceptē deklarāciju un uzskata to par iesniegtu. Šādi akceptēto deklarāciju nodokļa maksātājam ir tiesības labot vai precizēt triju gadu laikā (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16.panta pirmās daļas 6.punkts).

Ja VID akceptē deklarāciju, tad tā akceptētajā nodokļa aprēķinā no gada apliekamo ienākumu apjoma atskaita:
a) gada diferencēto neapliekamo minimumu;
b) pensionāra neapliekamo minimumu;
c) papildu atvieglojumus (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem);
d) atvieglojumus par apgādībā esošu personu;
f) paša nodokļa maksātāja attaisnotos izdevumus, kas saistīti:
   - ar personas veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos, kas izveidoti saskaņā ar likumu “Par privātajiem pensiju fondiem”;
   - ar apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu.
       Finanšu ministrija ir izvērtējusi iespēju nodokļa aprēķinā ņemt vērā arī ārstniecības un izglītības izdevumus, tomēr tika secināts, ka:
1) informācija par nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem satur sensitīvus datus, un ir rūpīgi vērtējama kontekstā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK(turpmāk-Datu regula);
2) nodokļa maksātājam ir tiesības, nevis pienākums iesniegt attaisnotos izdevumus, turklāt nodokļa maksātājs informāciju VID var iesniegt izlases kārtībā;
3) ja arī maksātājs medicīnas pakalpojumu sniedzējam ir devis savu piekrišanu, nodod VID deklarācijas aizpildīšanai informāciju par tā veiktajiem maksājumiem, tam ir tiesības atsaukt savu piekrišanu;
4)nodokļa maksātāja attaisnotos izdevumus var būt apmaksājušas citas personas (apdrošinātājs, darba devējs);
5) nodokļa maksātājs var iekļaut attaisnotajos izdevumos arī attaisnotos izdevumus par ģimenes locekļiem un VID nevar pieņemt lēmumus maksātāju vietā par to, kurš no maksātājiem attiecīgos izdevumus iekļaus attaisnotajos izdevumos.
Nolūkā novērst nepamatotu nodokļa pārmaksas atmaksu gadījumu risku Finanšu ministrija ir izvērtējusi iespēju noteikt pienākumu apdrošināšanas sabiedrībām sniegt informāciju VID par noslēgtajiem veselības apdrošināšanas līgumiem un izmaksātajām kompensācijām. Finanšu ministrija vērsās Datu valsts inspekcijā ar jautājumu par šādas prasības noteikšanas atbilstību Datu regulas prasībām.  Datu valsts inspekcijas ieskatā,  nebūtu pamatoti iegūt informāciju par visām personām, kuras ir apdrošinātas, ja tikai daļa no tām deklarācijā norāda attaisnotos izdevumus. Tādā veidā tiktu apstrādāti nesamērīgi daudz personu dati, kas nemaz nav nepieciešami noteiktā mērķa sasniegšanā. Tāpat arī piedāvātajā risinājumā, atbilstoši kuram VID saņem informāciju no apdrošināšanas sabiedrībām par veiktajām kompensāciju izmaksām, nav saskatāms samērīgums, jo VID glabātu informāciju par visām personām, kurām izmaksātas kompensācijas vēl pirms rastos nepieciešamība pārbaudīt, vai ir nepamatoti atmaksāta nodokļu pārmaksa. Turklāt no apdrošināšanas sabiedrībām saņemtie dati tiktu glabāti nesamērīgi ilgi, ņemot vērā, ka maksātājs ir tiesīgs iesniegt attaisnotos izdevumus par pēdējiem 3 taksācijas gadiem.

7. Ja atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai deklarācijā fiziskajai personai:
    7.1. ir jāveic nodokļa piemaksa, VID trīsdesmit darbadienu laikā informē fizisko personu par tai papildus aprēķinātā nodokļa apmēru;
    7.2. ir izveidojusies nodokļa pārmaksa un nodokļa maksātājs ir veicis visus priekšnoteikumus, lai saņemtu nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu, VID veic nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu no pēctaksācijas gada 1.oktobra līdz 31. decembrim uz fiziskās personas norādīto kontu.^[1]

8. Fiziskā persona deklarāciju var nesniegt, ja taksācijas gada laikā ir saņēmusi tikai šādus ienākumus:
    8.1. ienākumus, kurus atbilstoši Padomes regulai Nr. 259/68 fiziskā persona — Latvijas Republikas rezidents — saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes regulu Nr. 260/68,
    8.2. ienākumus no kapitāla pieauguma, kas Valsts ieņēmumu dienestā taksācijas gada laikā ir deklarēti, iesniedzot kapitāla pieauguma deklarāciju;
    8.3. ienākumus, par kuriem samaksāts mikrouzņēmumu nodoklis;
    8.4. ienākumus, par kuru samaksāta samazinātā patentmaksa;
    8.5. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksāto pensiju, kura piešķirta atbilstoši likumam "Par valsts pensijām"un speciālo valsts pensiju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kuras kopējais apjoms taksācijas gadā nepārsniedz 6000 euro;
    8.6. ar nodokli neapliekamus ienākumus no laulātā vai personām, ar kurām saista radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, kas taksācijas gadā kopā nepārsniedz 10 000 euro;
    8.7. ar nodokli neapliekamus ienākumus no citas fiziskās personas, kas taksācijas gadā kopā nepārsniedz 100 euro;
    8.8. ienākumus, kas gūti, sniedzot palīdzību vai slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības subjektiem.

   Likumprojektā ir noteikti izņēmumi, kas paredz atbrīvot no deklarēšanas pienākuma tās nodokļa maksātāju grupas, kurām deklarācijas iesniegšana VID nebūtu lietderīga un nesamērīgu birokrātisko slogu uzliekoša prasība. Piemēram, deklarēšanas atbrīvojums attieksies uz lielu daļu pensionāru, kuru vienīgais ienākumu avots ir pensija, kas nesasniedz 6000 euro gadā. Tāpat izņēmums attieksies uz  fiziskajām personām, kuras taksācijas gadā vienīgos ienākumus guvušas kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas, vai kapitāla pieauguma veidā, jo minētie ienākumi tiek deklarēti VID iesniegtajā deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma un mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā. Bez tam, lai novērstu nesamērīgu sloga uzlikšanu nodokļa maksātājiem (tostarp nepilngadīgiem bērniem), liekot uzskaitīt visas saņemtās mazās dāvanas un citas lietas, kā arī noteikt tām tirgus vērtību, ar likumprojektu noteikts, ka deklarācija nebūs jāsniedz, ja no citas fiziskās personas taksācijas gadā būs saņemti ar nodokli neapliekami ienākumi, kas nepārsniedz 100 euro. Ienākumu deklarēšanas atbrīvojums tiek saglabāts arī ienākumiem, no kuriem tiek maksāts Kopienas nodoklis, kā arī ienākumiem, kas gūti sniedzot palīdzību vai slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības subjektiem.
   

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 135. pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu.
Saskaņā ar minētā likuma 1. panta 14. punktu izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.
Tādējādi, ja VID izveidotajā deklarācijas sagatavē nebūs ietverti visi fiziskās personas ienākumi, no kuriem ir jāveic papildu nodokļa maksājumi (jo VID rīcībā nav šo datu), un nodokļa maksātājs apzināti Likumā noteiktajā termiņā nebūs precizējis vai papildinājis VID izveidoto deklarācijas sagatavi, šos ienākumus deklarējot, tad fiziskajai personai var tikt piemērots administratīvais sods saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 135.pantu.
Savukārt, ja nodokļa maksātājam bija pienākums deklarēt ar nodokli neapliekamus ienākumus un pēc VID pieprasījuma, tie deklarācijā netiks precizēti, tad saskaņā ar Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3.panta otro daļu  var piemērot sodu par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu VID.

 Likumprojekts nosaka, ka par ienākumu Likuma izpratnē neuzskata līdzekļus, kurus maksātājs saņem no personas, ar kuru ir laulībā vai radniecībā līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, skaidrā naudā (nepārsniedzot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus darījumu veikšanai skaidrā naudā), bezskaidras naudas pārskaitījumu veidā vai citās lietās uzturam, izglītībai, ārstniecībai, kopīgu mājsaimniecības izdevumu un līdzīgu sadzīves izdevumu segšanai.
Šaubu gadījumā VID ir tiesības vērtēt katru darījumu pēc ekonomiskās būtības, vai nodokļa piemērošanas vajadzībām piešķirtie līdzekļi ir atzīstami par ienākumu, ņemot vērā katras konkrētās situācijas faktiskos  apstākļus, kas sevī ietver iesaistīto personu dzīves apstākļu, mantiskā stāvokļa, parādsaistību u.c. apstākļu izvērtējumu, t.sk., līdzekļu devēja piešķirto līdzekļu samēra salīdzinājumu ar tā ienākumiem un mantisko stāvokli.
Piemērojot minēto normu, tiek pieņemts, ka galvenokārt tie ir izdevumi, kas paredzēti tūlītējam patēriņam domātu lietu iegādei (ēdienam, dzērienam, apģērbam, komunālo pakalpojumu apmaksai, medicīnas pakalpojumu apmaksai u.tml.), kā arī izdevumi, kuri veikti dzīves apstākļu uzlabošanai, piemēram, līdzekļu saņēmēja un līdzekļu devēja kopējai dzīvošanai paredzēta nekustamā īpašuma iegādei vai uzlabojumu veikšanai tajā. Minētā norma nav attiecināma uz naudas līdzekļu piešķiršanu kapitāla aktīvu iegādei vai tādu kapitāla aktīvu iegādei (kapitāla daļas, akcijas u.c.), kuru iegādes mērķis ir investīciju veikšana. Tāpat minētā norma nav attiecināma uz greznumlietu, mākslas priekšmetu, nekustamo īpašumu, kuri netiek izmantoti dzīvošanai, u.c. lietu iegādi.



^[1] Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 20.¹ pantu nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa notiek, ja pārmaksu veido gada diferencētais neapliekamais minimums, pensionāra neapliekamais minimums, papildu atvieglojums, progresīvā nodokļa likme, atvieglojuma par apgādībā esošu personu, attaisnotie izdevumi saskaņā ar likuma 10. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu. VID nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu veic, ja tā rīcībā ir informācija par aktuālo maksātāja kontu kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, uz kuru veicama pārmaksas atmaksa, un maksātājam nav nodokļu parādu.


 

Informācijas par apgādībā esošām personām un papildu atvieglojumu savlaicīgas saņemšanas nodrošināšana 

Lai nodrošinātu VID korektu deklarācijas sagataves izveides iespēju, nepieciešams nodrošināt, ka tās izveidei nepieciešamā informācija par apgādībā esošajām personām un papildu atvieglojumiem ir VID rīcībā.

Ar Likumprojektu noteikts, ka tad, ja VID rīcībā nav informācijas, kas apliecina maksātāja tiesības uz nodokļa atvieglojumiem vai nodokļa papildu atvieglojumiem, bet maksātājs vēlas to piemērot par attiecīgo taksācijas gadu, maksātājam līdz šajā likumā noteiktajam deklarācijas par taksācijas gadu iesniegšanas termiņam vai dienai, kad tiek iesniegta precizētā deklarācija, jāiesniedz VID informāciju, kas pamato nodokļa atvieglojumu vai nodokļa papildu atvieglojumu piemērošanu.
 

Likumā ietverto normu pārstrukturēšana

Pašreizējā likuma redakcijā nodokļa aprēķināšana, deklarēšana un maksāšana rezumējošā kārtībā, kā arī informatīvais nodrošinājums deklarācijas aizpildīšanai, ņemot vērā laika gaitā likumā veiktos precizējumus, ir izklāstīts smagnējā, nodokļa maksātājam un nodokļa administrācijai grūti uztveramā formā. Ieviešot vispārējo ienākumu deklarēšanas sistēmu, šie jautājumi iegūst vēl lielāku nozīmi nekā agrāk, tādējādi līdzšinējā likuma 19. panta redakcija ir nepietiekama un neatbilst vispārējās ienākumu deklarēšanas vajadzībām.

Saistībā ar vispārējās ienākumu deklarēšanas sistēmas pilnveidošanu, ir būtiski arī pilnveidot un padarīt skaidrāku attiecīgo likuma normu redakciju un struktūru.
Atsevišķos likuma pantos ir izdalīti šādi jautājumi:
1. 19.¹ pantā - iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana, deklarēšana un maksāšanas rezumējošā kārtība;
2. 19.² pants - iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijai pievienojamie dokumenti;
3. 19.³ pants - īpašie noteikumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanai un maksāšanai par ienākumu no kapitāla pieauguma;
4. 19.⁴ pants - īpašie noteikumi nerezidentiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai, deklarēšanai un maksāšanai rezumējošā kārtība;
5. 19.⁵ pants - nodokļa deklarēšanai un administrēšanai nepieciešamais informatīvais nodrošinājums.

Tādējādi attiecīgais regulējums iegūst strukturētu, pārskatāmu formu, kurā secīgi atrunāta deklarācijas iesniegšana un tai pievienojamie dokumenti, gan arī īpašie gadījumi, kas attiecas tikai uz noteiktām maksātāju grupām. Tāpat, lai gan likumprojektā ietverto normu saturs nav mainīts salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošajām normām, atsevišķā pantā izdalīts tas, kādā veidā VID saņem nodokļa administrēšanai nepieciešamo informāciju saistībā ar dažāda veida attaisnoto izdevumu piemērošanu. Noteikti ir deklarācijai pievienojamie dokumenti, lai VID būtu iespējams pārliecināties par deklarācijā norādīto ienākumu un nodokļa aprēķina pareizību, atvieglojumu piemērošanas un attaisnoto izdevumu pamatojumu, kā arī gūtu apliecinājumu par ārvalstīs samaksātā nodokļa  apmēru.
Likumprojekts neparedz jaunus nosacījumus attiecībā personas datu apstrādi salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu, jo tiek tikai pārstrukturētas jau spēkā esošās likuma normas.Saeimā 2020.gada 27.novembrī pieņemtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” anotācijā ir aprakstīta deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamās informācijas saņemšanas, apstrādes un glabāšanas nosacījumi.
 

Vienotu nodokļa samaksas termiņu noteikšana

Likums līdz šim noteica atšķirīgus nodokļa deklarēšanas termiņus, tādējādi arī atšķirās nodokļa nomaksas termiņš nodokļa maksātājiem, kas bija solidaritātes nodokļa maksātāji, un pārējiem nodokļa maksātājiem. Pilnveidojot vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu un ieviešot vienotu deklarācijas iesniegšanas termiņu, nepieciešams noteikt arī vienotu nodokļa samaksas termiņu. Tāpat likums pašlaik paredz, ka, ja piemaksājamā nodokļa summa pārsniedz 640 euro, nodokļa maksājumu var sadalīt trīs atsevišķos maksājumos. Šī regulējuma mērķis bija aizsargāt nodokļa maksātāju, lai tam vienā reizē nav jāveic liels nodokļa maksājums. Minētā summa 640 euro nav mainīta ļoti ilgu laika periodu un neatbilst šodienas situācijai.

Likumprojekts paredz visiem nodokļa maksātājiem noteikt vienotu deklarācijas iesniegšanas termiņu (pēctaksācijas gada 1. jūliju) un vienotu nodokļa samaksas termiņu (līdz pēctaksācijas gada 23. augustam). Tāpat likumprojekts paredz līdz 900 euro palielināt nodokļa summu, kuru nodokļa maksātājs iemaksā vienotajā nodokļu kontā trijās reizēs (līdz pēctaksācijas gada 23. augustam, 23. septembrim un 23. oktobrim), katru reizi iemaksājot trešo daļu no aprēķinātās nodokļa summas. 
 

Nodokļa nomaksas kārtība, ja taksācijas gada laikā piemērota zemāka valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - VSAOI) likme nekā Solidaritātes likumā noteiktā

Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem taksācijas gadā piemērota zemāka VSAOI likme nekā Solidaritātes nodokļa likumā noteiktā, veidojas starpība starp VSAOI un solidaritātes nodokļa likmi. 

Likumprojekts paredz, ka solidaritātes nodokļa maksātāji, kuriem taksācijas gadā piemērota zemāka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme nekā Solidaritātes nodokļa likumā noteiktā, solidaritātes nodokļa daļu, kas veidojas solidaritātes nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes starpības rezultātā, budžetā piemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājuma veidā rezumējošā kārtībā, iesniedzot deklarāciju.
 

Administratīvā sloga mazināšana un valsts resursu lietderīgs izlietojums

Pašlaik Likums nosaka, ka nodokļa piemaksa jāveic tikai tad, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz vienu euro. Savukārt nodokļa atmaksu VID veic arī tad, ja atmaksājamā nodokļa summa ir mazāka nekā vienu euro. Tas ir nesamērīgs administratīvais slogs un rada nelietderīgu valsts resursu izlietojumu, jo atmaksājamā nodokļa summa ir gandrīz vienāda ar samaksu par pārskaitījuma veikšanu.  

Likumprojekts nosaka, ka, ja nodokļa pārmaksa ir mazāka par vienu euro, VID pārmaksas atmaksu maksātājam neveic. Nosacījums par atmaksājamo nodokļa pārmaksas apmēru ir attiecināms arī uz nodokļa pārmaksām, kas notiek, veicot pārmaksātā nodokļa automātisko atmaksu.
 

Nodokļa pārmaksu atmaksas termiņi

Pašreiz Likums paredz, ka tad, ja  rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa pēc deklarācijas pārbaudes izrādās mazāka par avansā samaksāto, VID atmaksā maksātājam nodokļa pārmaksu sekojoši:
1) ja maksātājs ir iesniedzis deklarāciju - trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas;
2) pēctaksācijas gadā no 1. oktobra līdz 31. decembrim, veicot nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu saskaņā ar Likuma 20.¹ pantu.
Ņemot vērā, ka likumprojekta ietvaros palielināsies maksātāju skaits, kuriem būs noteikts obligāts deklarācijas iesniegšanas pienākums VID, būtiski palielināsies pārbaudāmo deklarāciju skaits un attiecīgi pieaugs darba apjoms VID. Tādējādi nepieciešams pārskatīt Likumā noteikto deklarāciju pārbaudei un nodokļa atmaksai noteikto termiņu.
 

Likumprojekts nosaka, ka tad, ja maksātājs deklarāciju ir iesniedzis, nepiemērojot Likuma 19.¹panta septiņpadsmito daļu, un tam rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa pēc deklarācijas pārbaudes izrādās mazāka par avansā samaksāto, VID nodokļa pārmaksas atmaksu maksātājam veic:
1) 120 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas;
2) 30 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas, ja īstenojas Likumā noteiktie kritēriji.

Nodokļa pārmaksas atmaksu VID atmaksā 30 dienu laikā, ja:
1) maksātājs ir rezidents;
2) maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību;
3) taksācijas gada ar nodokli apliekamais ienākums atbilst šādām pazīmēm:
a) ir gūts tikai Latvijā;
b) nepārsniedz likuma 15. panta otrās daļas 1. punktā noteikto ienākumu progresijas slieksni;
c) ir ienākums, no kura izmaksas vietā ieturēts nodoklis;
4) nodokļa pārmaksa veidojas gada diferencētā neapliekamā minimuma, gada neapliekamā minimuma pensionāriem, nodokļa atvieglojumu vai papildu atvieglojumu piemērošanas rezultātā;
5) nodokļu pārmaksas izvērtēšanai nav nepieciešams iegūt papildus informāciju no nodokļa maksātāja vai trešās personas;
6) nodokļu maksātājam nav nodokļu parādu vai zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu.

Tādējādi vienkāršākos gadījumos, kad VID rīcībā jau ir visa nepieciešamā informācija deklarācijas pārbaudei, pārmaksātā nodokļa atmaksa notiks ātrāk nekā līdz šim – 30 dienu (viena mēneša) laikā agrāko trīs mēnešu laikā. Savukārt gadījumos, ja VID deklarācijas pārbaudei nepieciešama papildu pārbaude, kā arī jāveic manuāls darbs, līdzšinējai pārmaksātā nodokļa atmaksas termiņš tiks par mēnesi pagarināts un būs 120 dienas (četri mēneši) līdzšinējo trīs mēnešu vietā.