Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 27. aprīlī plkst. 00.00 (naktī no 26. uz 27. aprīli) uzsāks eParaksta sistēmu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu un tā ilgs aptuveni diennakti. Līdz ar pāreju uz jaunu tehnoloģisko platformu, eParaksta lietotājiem 27. aprīlī būs ierobežota eParaksta rīku darbība, bet pēc darbības atsākšanas visiem eParaksts mobile lietotājiem būs jāizveido jauna eParaksta parole. Tā kā darbu laikā nebūs pieejami eParaksta pakalpojumi, aicinām ieplānot veikt darbības sistēmās un dokumentu parakstīšanu savlaicīgi, jo 27. aprīlī organizācijas sistēmās e-Identitātes apliecināšana un parakstīšana nebūs iespējama. Vairāk informācijas eparaksts.lv portālā.
23-TA-1959: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2023. gada 14. jūlija rīkojums Nr. 458 "Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību"", 4. punkts (https://likumi.lv/ta/id/343804#p4)

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir noregulēt kārtību, kādā valsts naftas produktu drošības rezervju fiziskie krājumi tiktu atsavināti, lai nodrošinātu, ka krājumi tiktu rotēti atbilstoši valstī noteiktajiem standartiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Ministru kabineta atbalstītais risinājums paredz, ka valsts ar 2024.gadu uzsākt pakāpenisku naftas produktu rezervju iegādi īpašumā, lai 2029.gadā tās atrastos valsts īpašumā visā apmērā. Tā kā atbilstoši noteiktiem valsts standartiem naftas produktiem noteiktā periodā un regulāri jāveic tā rotāciju, un, lai novērstu finanšu riskus, kas izriet no naftas produktu tirgus dinamikas, nepieciešams noteikt valstij piederošo naftas rezervēm atšķirīgu atsavināšanas kārtību.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbilstoši pašreizējai situācijai norādāmi šādi apstākļi:
1. Eiropas Savienības Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves, 3. panta 1. punkta prasības Latvijai kā naftas produktu importētājvalstij uzliek par pienākumu nodrošināt drošības rezervju apjomus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā.
2.Valsts naftas produktu drošības rezerves (turpmāk – drošības rezerves) ir paredzētas gan enerģētikas, gan citu krīžu pārvarēšanai nacionālās drošības ietvaros, jo pēc būtības nodrošina dažādām lietotāju grupām naftas produktu (piemēram, dīzeļdegvielas) pieejamību, kad valstī ir būtiski ierobežota ikdienišķa apgrozība (piemēram, nepārvarami traucētas apgādes ķēdes un tirgus komersanti nespēj importēt jaunus apjomus);
3. Kopš 2020.gada 1. janvāra Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras (turpmāk – CKUS) uzdevumus pilda Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – BVKB), veicot publiskos iepirkumus par iespēju pirkt komersantu naftas produktu krājumus. Par šādu drošības rezervju pakalpojumu tiek iekasēta valsts nodeva no jomas komersantiem, lai no tās ienākumi pilnībā segtu CKUS funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus atbilstoši Enerģētikas likuma 72.⁴ pantam;
4. Ministru kabineta 2021. gada 8. jūnija rīkojums Nr. 399 "Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu"" (https://likumi.lv/ta/id/323886) paredz, ka Latvijā pakāpeniski jāiegādājas fiziski drošības rezervju krājumi un jāglabā tie Latvijas teritorijā. Ministru kabineta 2023. gada 14. jūlija rīkojums Nr. 458 "Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību"" (https://likumi.lv/ta/id/343804) nosaka, ka no 2024. gada CKUS funkcijas īsteno Possessor, lai no 2029. gada Latvijai būtu 100% drošības rezerves īpašumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4., 6. un 8. panta vispārīgajām prasībām kustamas mantas atsavināšanu veic atbilstoši ministra izveidotas novērtēšanas komisijas slēdzienam un ministra atļaujai par atsavināšanas ierosinājumu, noskaidrojot arī citas publiskas personas vai tās iestāžu vajadzības pēc atsavināmās mantas. Tālāk pamatmetode ir pēc Atsavināšanas likuma 3.panta otrās daļas, kas noteic, ka publisku personu mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Tādējādi kustamās mantas izsoles organizēšana atsavināšanai notiek atbilstoši likuma II nodaļai. Drošības rezervju pārvaldības modeļa maiņa paredz no 2024.gada sākt iepirkt, turēt valsts īpašumā un rotācijai paredzēt atvietojamu lietu (naftas produktu) atsavināšanai. Pašreizējais regulējums par mantas atsavināšanu un atsevišķu naftas produktu atbilstības kritērijiem[1]
neparedz risinājumus aprakstītajiem problēmjautājumiem, tas ir, nerisina situācijas, kad nepieciešams efektīvi atjaunot piegādātos krājumus vai operatīvi reaģēt uz finanšu riskiem dinamiskajā naftas produktu tirgū. Tā kā pašreizējais likuma regulējums neparedz efektīvu risinājumu, kad valstij nepieciešams savlaicīgi nodrošināt drošības rezervju rotēšanu, tad nepieciešams speciāls regulējums drošības rezervju krājumu regulārai rotēšanai efektīvā veidā.

[1] - Sk.arī: Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu". https://likumi.lv/ta/id/11217
Risinājuma apraksts
Ar tiesību akta projektu tiek risināti aprakstītie problēmjautājumi un nodrošināts nospraustais mērķis, ka valstij tiek turēti fiziski pieejami drošības rezervju krājumi un laicīgi atjaunoti. Tā kā jaunajam drošības rezervju pārvaldniekam jāspēj veikt darbības atbilstoši tirgus ekonomikas apstākļiem, tad regulējums drošības rezervju rotēšanai jānosaka, ciktāl jāparedz iespējas jau pašos krājumu iegādes līgumos (neskaitot no iepriekšējā CKUS pārņemtos) noteikt piegādāto degvielu rotēt pasūtītāja uzdevumā (pretendentam atbildēt par tās derīguma termiņiem). Iepirkuma līguma priekšmeta raksturs nosakāms pēc iegādes īpatsvara, kas šajā gadījumā būtu preču piegāde ar varbūtēju piegādāto preču glabāšanas (rotēšanas) pakalpojuma iespēju, ja tirgus izpētē konstatējams, ka pietiekamā apmērā spēj sniegt tāda spektra nodrošinājumu. Valstij primāra aktīva cena svārstīgā tirgus situācijā, bet gan tas, ka jebkurā mirklī fiziskie krājumi ir lietošanai derīgi un atbilstīgā apjomā. Ievērojot BVKB pieredzi ar publiskajiem iepirkumiem un pretendentu pasīvo iesaisti rezervācijas iepirkumos, tad jāparedz arī iespēja, ka drošības rezervju pārvaldnieks spēj noteikt piemēroto brīdi drošības rezervju rotēšanai arī ārpus līgumsaistībām, kad tam ir saimnieciski pamatoti apstākļi un rezultāti ir labvēlīgi valsts interesēm. Izņēmums no vispārīgās Atsavināšanas likuma kārtības ir modelēts pēc principa, ka valsts kapitālsabiedrībai savu uzdevumu veikšanā nav savas subjektīvās intereses, bet tā nodrošina noteikta deleģējuma izpildi, par ko publiskā pārvalde var pārliecināties uzraudzības procesā. Salīdzināmi, piemēram, ar valsts mežu apsaimniekošanas un atsavināšanas kārtības speciālo regulējumu.
Pie saskaņošanas vēl norādāms:
1.Atsavināšanas likuma ieskaita izdarīšanas kārtība ir citāda veida darījums, jo paredzēts gadījumiem, kad pret publiskai institūcijai nevajadzīgu mantu saņem vajadzīgo, izsludinot publisko iepirkumu, veicot sākotnēji maināmās mantas novērtēšanu ar ministra lēmumu, novērtēšanas komisijas izveidi, nosacītās cenas noteikšanu, iepirkuma komisijas izveidošanu, iepirkuma nolikuma izstrādi utt. Konkrētajā gadījumā atvietojamai mantai nepieciešama derīguma termiņa uzturēšana, kas nozīmē vajadzību rotēt bez lieka administratīvā sloga, jo valsts interesēs ir funkciju pildošā tilpuma saglabāšana, nevis svārstīgas tirgus vērtības konservēšana (tonnu aizvietotu ar tādas pašas sugas tonnu kā atvietojamu lietu, bet ar jaunu un ilgāku derīgumu). Tādai vajadzībai esošais regulējums nav atbilstīgs, jo nav efektīvs tās pašas sugas atvietojamas lietas atjaunošanai. Atsavināšanas likuma 39. pants runā par gadījumu, kad ir noteikta kādas kustamas mantas nosacītā cena, pret kuru veic naudas prasības un pretprasības salīdzināšanu citas kustamas mantas piegādei pēc Publisko iepirkumu likuma. Atsavināšanas likuma nosacījumi ir nepieciešami arī darījumam bez nosacītas vērtības vai naudas ieskaita (lai tonnu apmainītu pret svaigāku tonnu nav saimnieciski nepieciešami starpposmi ar nosacītas vērtības noteikšanas procedūru ,prasības apmēru salīdzināšanām, divu dažādu komisiju  izveidošanu u.tml.). Publiska iepirkuma līguma ietvaros par preču piegādi nav izslēgta rotēšanas pakalpojuma atsevišķa izdalīšana, bet arī atsavināšana ārpus piegādes līguma, kā arī var būt kā atsevišķa rezervju uzglabāšanas līguma sastāvdaļa, jo tirgus situācija var būt mainīga un Pārvaldniekam jābūt rīcības iespējai pielāgoties bez laikietilpīgiem un resursu intensīviem lietvedības posmiem. Ņemot vērā arī Latvijas plānoto pievienošanos Starptautiskajai enerģētikas aģentūrai, kas ar saviem lēmumiem varēs uzdot Latvijai izlaist savas drošības rezerves, tad rotēšanas apjomi var arī nebūt vienādi ar iegādes apjomiem. Ja piegādes līgumā paredzēs rotēt piegādāto apjomu, tad vēlāk var būt pretenzijas no komersanta, ka rezerves tādā apjomā nemaz nebija jārotē, jo starplaikā jau tika izlietotas.
2.Likumprojekts tiek virzīts kopā ar likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā"(23-TA-1852), kur paredzēts, ka drošības rezervju pārvaldību īstenotu Possessor ar līdzekļiem, kas tiek iekasēti uzkrāšanas fondā. Proti, pārvaldnieks uztur drošības rezervju uzkrāšanas fondu, kurā ieskaita drošības rezervju pakalpojuma maksu un ieņēmumus no drošības rezervju atsavināšanas. Drošības rezervju uzkrāšanas fondā uzkrātie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu šā likuma pārvaldnieka uzdevumu izpildes izmaksas un saistītos administratīvos izdevumus par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību.
3.Valsts naftas produktu drošības rezervju krājumu atsavināšanas gadījumā nav saskatāma Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta nosacījumu iestāšanās, jo tiek nodrošinātas līdztiesīgas iespējas piedalīties piegādes un uzturēšanas iegādēs, kā arī atsavināšanā. Juridiski nenoteiktais jēdziens "augstāko iespējamo cenu" atsavināšanai pēc tiesību normu saprātīgas piemērošanas principa īstenojams tā, ka atsavināšanu nodrošina identiski citiem Atsavināšanas likuma izņēmumiem par labu valsts interesēm. Līdz ar to atsavināšanas darbības ir bez selektīvas vai tirgus kropļojošas ietekmes un priekšrocības saimnieciskajai darbībai, jo valsts mantas atsavināšana notiek saimnieciski pamatoti atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantam. Likumprojekts neparedz darbības, kas atbilstu valsts atbalsta pasākumiem, jo rotēšana varētu notikt jau publiska iepirkuma (atklātu, nediskriminējošu, beznosacījumu konkursa procedūru) procesa rezultātā noslēgta līguma ietvaros vai pēc augstākās cenas solītāja principa atbilstoši parastiem tirgus nosacījumiem (piem., publiski Pārvaldnieka mājaslapā uzsaukums cenu piedāvājumiem un komersantiem, kas maksā Pakalpojuma maksu, Pārvaldniekam atbildot par līdztiesīgām iespējām interesentiem piedāvāt atbilstoši augstākām tirgus cenām, jo kustamas mantas vērtētāja atzinums vēl nenozīmētu, ka būs gatavībā kāds darījuma partneris, sk.arī 95. punktu Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu).
4.Valsts īpašumā būs drošības rezervju krājumi un Possessor jeb jaunā pārvaldnieka kompetencē ir tos saglabāt lietošanai derīgus. Neskatoties uz svārstībām tirgus cenām, pārvaldniekam jārūpējas, lai nepieciešams tilpums krājumos būtu nemainīgi lietošanai derīgs (pēc t.s. novecošanas testu rezultātiem).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Informācija par ietekmi uz valsts budžetu ir sniegta likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” (23-TA-1852) anotācijā

4.1.1. Grozījumi Enerģētikas likumā (23-TA-1852)

Pamatojums un apraksts
Jaunā drošības rezervju pārvaldītājā uzdevumos ietilps arī krājumu iegāde valsts īpašumā un rotācija, jo naftas produktiem ir gan nomināli, gan faktiski nosakāms lietderīgās lietošanas termiņš (pēc t.s. novecošanas testiem).
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
Tiesību akta projekts paredz atsevišķa mantas veida speciālu regulējumu, jo atsavināšana nav atmešanas nolūkos, bet gan krājumu rotēšanai, lai nodrošinātu degvielas derīgumu lietošanai.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Bez iebildumiem vai priekšlikumiem konceptuālā ziņojuma apspriešanā. 23-TA-838: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/e380293f-c601-453d-97ae-99ae4ad33652

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Possessor, ievērojot drošības rezervju pārvaldnieka uzdevumus, veiktu krājumu rotēšanu bez ietekmes uz valsts budžetu, jo pietiekami svaigu krājumu apjomu saglabāšana ir pašmērķis bez nozīmes par tā brīža tirgus vērtību tādam aktīvam.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi