Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4., 6. un 8. panta vispārīgajām prasībām kustamas mantas atsavināšanu veic atbilstoši ministra izveidotas novērtēšanas komisijas slēdzienam un ministra atļaujai par atsavināšanas ierosinājumu, noskaidrojot arī citas publiskas personas vai tās iestāžu vajadzības pēc atsavināmās mantas. Tālāk pamatmetode ir pēc Atsavināšanas likuma 3.panta otrās daļas, kas noteic, ka publisku personu mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Tādējādi kustamās mantas izsoles organizēšana atsavināšanai notiek atbilstoši likuma II nodaļai. Drošības rezervju pārvaldības modeļa maiņa paredz no 2024.gada sākt iepirkt, turēt valsts īpašumā un rotācijai paredzēt atvietojamu lietu (naftas produktu) atsavināšanai. Pašreizējais regulējums par mantas atsavināšanu un atsevišķu naftas produktu atbilstības kritērijiem[1]
neparedz risinājumus aprakstītajiem problēmjautājumiem, tas ir, nerisina situācijas, kad nepieciešams efektīvi atjaunot piegādātos krājumus vai operatīvi reaģēt uz finanšu riskiem dinamiskajā naftas produktu tirgū. Tā kā pašreizējais likuma regulējums neparedz efektīvu risinājumu, kad valstij nepieciešams savlaicīgi nodrošināt drošības rezervju rotēšanu, tad nepieciešams speciāls regulējums drošības rezervju krājumu regulārai rotēšanai efektīvā veidā.

[1] - Sk.arī: Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu". https://likumi.lv/ta/id/11217

Ar tiesību akta projektu tiek risināti aprakstītie problēmjautājumi un nodrošināts nospraustais mērķis, ka valstij tiek turēti fiziski pieejami drošības rezervju krājumi un laicīgi atjaunoti. Tā kā jaunajam drošības rezervju pārvaldniekam jāspēj veikt darbības atbilstoši tirgus ekonomikas apstākļiem, tad regulējums drošības rezervju rotēšanai jānosaka, ciktāl jāparedz iespējas jau pašos krājumu iegādes līgumos (neskaitot no iepriekšējā CKUS pārņemtos) noteikt piegādāto degvielu rotēt pasūtītāja uzdevumā (pretendentam atbildēt par tās derīguma termiņiem). Iepirkuma līguma priekšmeta raksturs nosakāms pēc iegādes īpatsvara, kas šajā gadījumā būtu preču piegāde ar varbūtēju piegādāto preču glabāšanas (rotēšanas) pakalpojuma iespēju, ja tirgus izpētē konstatējams, ka pietiekamā apmērā spēj sniegt tāda spektra nodrošinājumu. Valstij primāra aktīva cena svārstīgā tirgus situācijā, bet gan tas, ka jebkurā mirklī fiziskie krājumi ir lietošanai derīgi un atbilstīgā apjomā. Ievērojot BVKB pieredzi ar publiskajiem iepirkumiem un pretendentu pasīvo iesaisti rezervācijas iepirkumos, tad jāparedz arī iespēja, ka drošības rezervju pārvaldnieks spēj noteikt piemēroto brīdi drošības rezervju rotēšanai arī ārpus līgumsaistībām, kad tam ir saimnieciski pamatoti apstākļi un rezultāti ir labvēlīgi valsts interesēm. Izņēmums no vispārīgās Atsavināšanas likuma kārtības ir modelēts pēc principa, ka valsts kapitālsabiedrībai savu uzdevumu veikšanā nav savas subjektīvās intereses, bet tā nodrošina noteikta deleģējuma izpildi, par ko publiskā pārvalde var pārliecināties uzraudzības procesā. Salīdzināmi, piemēram, ar valsts mežu apsaimniekošanas un atsavināšanas kārtības speciālo regulējumu.
Pie saskaņošanas vēl norādāms:
1.Atsavināšanas likuma ieskaita izdarīšanas kārtība ir citāda veida darījums, jo paredzēts gadījumiem, kad pret publiskai institūcijai nevajadzīgu mantu saņem vajadzīgo, izsludinot publisko iepirkumu, veicot sākotnēji maināmās mantas novērtēšanu ar ministra lēmumu, novērtēšanas komisijas izveidi, nosacītās cenas noteikšanu, iepirkuma komisijas izveidošanu, iepirkuma nolikuma izstrādi utt. Konkrētajā gadījumā atvietojamai mantai nepieciešama derīguma termiņa uzturēšana, kas nozīmē vajadzību rotēt bez lieka administratīvā sloga, jo valsts interesēs ir funkciju pildošā tilpuma saglabāšana, nevis svārstīgas tirgus vērtības konservēšana (tonnu aizvietotu ar tādas pašas sugas tonnu kā atvietojamu lietu, bet ar jaunu un ilgāku derīgumu). Tādai vajadzībai esošais regulējums nav atbilstīgs, jo nav efektīvs tās pašas sugas atvietojamas lietas atjaunošanai. Atsavināšanas likuma 39. pants runā par gadījumu, kad ir noteikta kādas kustamas mantas nosacītā cena, pret kuru veic naudas prasības un pretprasības salīdzināšanu citas kustamas mantas piegādei pēc Publisko iepirkumu likuma. Atsavināšanas likuma nosacījumi ir nepieciešami arī darījumam bez nosacītas vērtības vai naudas ieskaita (lai tonnu apmainītu pret svaigāku tonnu nav saimnieciski nepieciešami starpposmi ar nosacītas vērtības noteikšanas procedūru ,prasības apmēru salīdzināšanām, divu dažādu komisiju  izveidošanu u.tml.). Publiska iepirkuma līguma ietvaros par preču piegādi nav izslēgta rotēšanas pakalpojuma atsevišķa izdalīšana, bet arī atsavināšana ārpus piegādes līguma, kā arī var būt kā atsevišķa rezervju uzglabāšanas līguma sastāvdaļa, jo tirgus situācija var būt mainīga un Pārvaldniekam jābūt rīcības iespējai pielāgoties bez laikietilpīgiem un resursu intensīviem lietvedības posmiem. Ņemot vērā arī Latvijas plānoto pievienošanos Starptautiskajai enerģētikas aģentūrai, kas ar saviem lēmumiem varēs uzdot Latvijai izlaist savas drošības rezerves, tad rotēšanas apjomi var arī nebūt vienādi ar iegādes apjomiem. Ja piegādes līgumā paredzēs rotēt piegādāto apjomu, tad vēlāk var būt pretenzijas no komersanta, ka rezerves tādā apjomā nemaz nebija jārotē, jo starplaikā jau tika izlietotas.
2.Likumprojekts tiek virzīts kopā ar likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā"(23-TA-1852), kur paredzēts, ka drošības rezervju pārvaldību īstenotu Possessor ar līdzekļiem, kas tiek iekasēti uzkrāšanas fondā. Proti, pārvaldnieks uztur drošības rezervju uzkrāšanas fondu, kurā ieskaita drošības rezervju pakalpojuma maksu un ieņēmumus no drošības rezervju atsavināšanas. Drošības rezervju uzkrāšanas fondā uzkrātie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu šā likuma pārvaldnieka uzdevumu izpildes izmaksas un saistītos administratīvos izdevumus par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību.
3.Valsts naftas produktu drošības rezervju krājumu atsavināšanas gadījumā nav saskatāma Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta nosacījumu iestāšanās, jo tiek nodrošinātas līdztiesīgas iespējas piedalīties piegādes un uzturēšanas iegādēs, kā arī atsavināšanā. Juridiski nenoteiktais jēdziens "augstāko iespējamo cenu" atsavināšanai pēc tiesību normu saprātīgas piemērošanas principa īstenojams tā, ka atsavināšanu nodrošina identiski citiem Atsavināšanas likuma izņēmumiem par labu valsts interesēm. Līdz ar to atsavināšanas darbības ir bez selektīvas vai tirgus kropļojošas ietekmes un priekšrocības saimnieciskajai darbībai, jo valsts mantas atsavināšana notiek saimnieciski pamatoti atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantam. Likumprojekts neparedz darbības, kas atbilstu valsts atbalsta pasākumiem, jo rotēšana varētu notikt jau publiska iepirkuma (atklātu, nediskriminējošu, beznosacījumu konkursa procedūru) procesa rezultātā noslēgta līguma ietvaros vai pēc augstākās cenas solītāja principa atbilstoši parastiem tirgus nosacījumiem (piem., publiski Pārvaldnieka mājaslapā uzsaukums cenu piedāvājumiem un komersantiem, kas maksā Pakalpojuma maksu, Pārvaldniekam atbildot par līdztiesīgām iespējām interesentiem piedāvāt atbilstoši augstākām tirgus cenām, jo kustamas mantas vērtētāja atzinums vēl nenozīmētu, ka būs gatavībā kāds darījuma partneris, sk.arī 95. punktu Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu).
4.Valsts īpašumā būs drošības rezervju krājumi un Possessor jeb jaunā pārvaldnieka kompetencē ir tos saglabāt lietošanai derīgus. Neskatoties uz svārstībām tirgus cenām, pārvaldniekam jārūpējas, lai nepieciešams tilpums krājumos būtu nemainīgi lietošanai derīgs (pēc t.s. novecošanas testu rezultātiem).