24-TA-1212: Noteikumu projekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamenta vienošanās memorandu par aizsardzības personāla apmaiņu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojuma Nr. 55 "Par Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 1.11. punkts – “Stiprināta stratēģiskā partnerība ar ASV drošības politikas […] jomā.”
Sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm (turpmāk – ASV) ir viena no Latvijas aizsardzības politikas divpusējo attiecību prioritātēm. Gadu gaitā tā ir nostiprinājusies un paplašinājusies. ASV klātbūtne Baltijas reģionā ir nenovērtējama un ir galvenais mūsu drošības garants. Ar dažādu divpusējās sadarbības programmu starpniecību ASV atbalsts ir ļāvis attīstīt Latvijas drošības un aizsardzības nozarei nozīmīgas spējas.
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija un ASV Aizsardzības departaments plāno noslēgt Vienošanās memorandu par aizsardzības personāla apmaiņu (turpmāk – Vienošanās memorands). Ar Vienošanās memoranda parakstīšanu dažādu Latvijas un ASV divpusējās sadarbības pasākumu īstenošana kļūs efektīvāka.
Sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm (turpmāk – ASV) ir viena no Latvijas aizsardzības politikas divpusējo attiecību prioritātēm. Gadu gaitā tā ir nostiprinājusies un paplašinājusies. ASV klātbūtne Baltijas reģionā ir nenovērtējama un ir galvenais mūsu drošības garants. Ar dažādu divpusējās sadarbības programmu starpniecību ASV atbalsts ir ļāvis attīstīt Latvijas drošības un aizsardzības nozarei nozīmīgas spējas.
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija un ASV Aizsardzības departaments plāno noslēgt Vienošanās memorandu par aizsardzības personāla apmaiņu (turpmāk – Vienošanās memorands). Ar Vienošanās memoranda parakstīšanu dažādu Latvijas un ASV divpusējās sadarbības pasākumu īstenošana kļūs efektīvāka.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Vienošanās memoranda mērķis ir noteikt visus darbības un uzturēšanas pamatprincipus saistībā ar aizsardzības personāla apmaiņu starp Latvijas Republikas aizsardzības ministriju/Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (turpmāk - NBS) un ASV Aizsardzības departamentu, nodrošinot iespēju nosūtīt kvalificētus un Vienošanās memorandam atbilstošus speciālistus darbam ASV Aizsardzības departamenta struktūrās un otrādi. Šobrīd ir paredzēta vienas personas nosūtīšana darbam ASV Vienošanās memoranda ietvaros.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošais divpusējais tiesiskais ietvars starp Latviju un ASV paredz iespēju savstarpēji nosūtīt sadarbības virsniekus (izmantojot, piemēram, ar Ministru kabineta 2020.gada 7.janvāra noteikumiem Nr.2 "Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, ko pārstāv Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, un ASV Aizsardzības departamenta, ko pārstāv ASV Armija, vienošanās memorandu par sadarbības virsnieku norīkojumu" apstiprināto vienošanos), taču minētais ietvars neparedz nosūtītās personas integrāciju uzņemošās puses struktūrvienībās un uzņemošās puses operacionālo kontroli pār nosūtīto personu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Esošais regulējums paredz savstarpēju sadarbības virsnieku norīkošanu konkrētiem projektiem, taču ir nepieciešams ietvars arī integrētākai sadarbība, atbilstoši operacionālajām vajadzībām.
Risinājuma apraksts
Noslēdzot Vienošanās memorandu tiks izveidots ietvars attiecīgo Latvijas un ASV dienestu pastiprinātai mijiedarbībai un abpusējai pieredzes apmaiņai, kā rezultātā tiktu sekmēta abu valstu dienestu rīcībspēja. Tiek plānots, ka, parakstot Vienošanās memorandu, NBS uz 2-4 gadu periodu, pēc abpusējas vienošanās, būs tiesīgi norīkot aizsardzības apmaiņas darbinieku uz ASV Aizsardzības departamenta struktūrvienību, pavēlniecību vai organizāciju. Vienošanās memorands ietver noteikumus, saskaņā ar kuriem aizsardzības apmaiņas darbinieku var norīkot uz uzņemošo pusi, lai izpildītu uzņemošās puses operatīvās prasības, vienlaikus nodrošinot norīkotajam aizsardzības apmaiņas darbiniekam darba pieredzi un daudznacionālas sadarbspējas prasmju uzturēšanu. Aizsardzības apmaiņas darbinieka nozīmēšana balstīsies uz nepieciešamību un abpusēju labumu, kas periodiski tiks izvērtēts. Aizsardzības apmaiņas darbinieka atlases procedūra NBS būs sasaistīta ar profesionālo izvērtēšanu, kas ietver karavīra dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes, kā arī personisko īpašību novērtējumu. Atlasīto kandidātu NBS virza uz Aizsardzības ministrijas Augstāko atestācijas komisiju, kura izvērtē un atestē karavīra atbilstību ieņemamajam amatam. Dienesta laikā aizsardzības apmaiņas darbiniekam jāievēro uzņemošās valsts un, ja attiecināms, ģeogrāfiskās uzņemošās valsts procedūras, noteikumi un likumi.
IV pantā ietverts princips, ka nosūtošā valsts sedz visus ar dienesta pienākumiem saistītos aizsardzības apmaiņas darbinieka izdevumus. Norādām, ka šobrīd nav piemērojama starptautiska nolīguma, kas būtu uzskatāms par izņēmumu IV panta 4.1.3.apakšpunkta kontekstā. Uz aizsardzības apmaiņas darbinieku ir attiecināms Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līguma par to bruņoto spēku statusu (turpmāk - NATO SOFA) un gadījumā, ja ASV aizsardzības apmaiņas darbinieks atrodas Latvijā, arī Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību aizsardzības jomā, kas stājās spēkā 2017. gada 5.aprīlī, (turpmāk - DCA) regulējums, kas Latvijas un ASV spēkiem paredz atbrīvojumus no atsevišķiem nodokļiem, atrodoties otras valsts teritorijā. Kārtība, kādā aizsardzības apmaiņas darbinieks no uzņemošās valsts atgūs samaksātos nodokļus, no kuru nomaksas atbrīvo NATO SOFA vai DCA, būtu identiska esošajai kārtībai, kādā nosūtošās NATO dalībvalsts spēki atgūst konkrētos samaksātos nodokļus no uzņemošās NATO dalībvalsts vai attiecīgi esošajai kārtībai DCA paredzēto nosacījumu izpildei. Ņemot vērā minēto, ir uzskatāms, ka izdevumu tvērumā, ko Vienošanās memoranda ietvaros sedz katra Puse, ietilpst nodokļi, kas ir atmaksājami NATO SOFA un DCA noteiktajos gadījumos. V pantā atrunāti klasificētās informācijas apstrādes nosacījumi. Par klasificēto informāciju uzskatāma informācija, kuras autori ir Latvijas Republikas valdība vai ASV valdība vai informācija, kas ir sagatavota to vajadzībām, vai ir to jurisdikcijā vai kontrolē un kurai saskaņā ar pušu likumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešama aizsardzība pušu nacionālās drošības interesēs. Par kontrolētu neklasificēto informāciju uzskatāma ierobežotas pieejamības informācija. Ir paredzēts, ka Vienošanās memoranda ietvaros netiks veikta apmaiņa ar informāciju "DIENESTA VAJADZĪBĀM", ņemot vērā, ka spēkā esošais regulējums nenosaka minētās informācijas ekvivalentu ASV un neatrunā tās aizsardzības nosacījumus. Informācijas "DIENESTA VAJADZĪBĀM" apmaiņa šī Vienošanās memoranda ietvaros varēs tikt veikta, kad tiks noslēgts atbilstošs līgums starp Latviju un ASV, kas paredzēs juridisko ietvaru šādas informācijas apmaiņai. Nodalījums starp terminiem “izcelsmes valsts” un “izcelsmes puse” V panta ietvaros neietekmē Vienošanās memoranda izpildi, klasificētas informācijas aizsardzības līmeni Vienošanās memoranda puses nosaka atbilstoši nacionālajām procedūrām, piešķirot atbilstošu valstī noteikto klasifikācijas līmeni. Pēc būtības, Vienošanās memoranda kontekstā abi minētie termini uzskatāmi par vienlīdzīgiem un ar tiem ir saprotama viena no Vienošanās memoranda pusēm. Norādāms, ka 5.5.7. apakšpunktā minētā programma atbilst 1.7. punktā definētajai Starptautiskajai apmeklējumu programmai. V pants paredz gan Satversmes aizsardzības biroja kā par klasificētas informācijas aizsardzību atbildīgās iestādes, gan Ārlietu ministrijas iesaisti, līdz ar to Vienošanās memorands ir apstiprināms Ministru kabinetā. Satversmes aizsardzības biroja iesaiste paredzēta arī saistībā ar Vienošanās memoranda 1.10. punktā noteiktā drošības apliecinājuma izsniegšanu par nosūtāmās personas tiesībām piekļūt klasificētai informācijai, par kuras aizsardzību un attiecīgās speciālās atļaujas izsniegšanu ir atbildīgs Satversmes aizsardzības birojs. Pieprasījumu sniegt drošības apliecinājumu Latvijas puse saņems atbilstoši Vienošanās memoranda 5.2.punktā noteiktajam. VI pants nosaka, ka norīkotais aizsardzības apmaiņas darbinieks darbojas uzņemošās puses struktūrvienības komandiera vai iecelta pārstāvja vadībā un operatīvajā kontrolē. Minētais pants arī paredz, ka uzņemošās puses veiktā akreditācija vai apstiprinājums, ar kuru persona tiek apstiprināta aizsardzības apmaiņas darbinieka statusā, nesniedz šai personai diplomātiskas vai citas īpašas privilēģijas. VII pantā noteikts, ka uzņemošā valsts pret aizsardzības apmaiņas darbinieku nevar vērst nekādas disciplināras darbības, izņemot tās, kas nodrošina Vienošanās memoranda ievērošanu, un ka līgumslēdzējpuses savstarpēji sadarbosies jebkādu aizsardzības apmaiņas darbinieku pārkāpumu izmeklēšanā. Nosūtošā puse pēc uzņemošās puses pieprasījuma atsauc norīkoto aizsardzības apmaiņas darbinieku. VIII pants paredz ziņojumu sniegšanas kārtību. IX pantā minētas atsauces uz NATO SOFA prasību risināšanas kārtību un paredzēta kārtība, kāda piemērojama gadījumos, ja NATO SOFA nav attiecināma. X pantā noteikts, ka visus strīdus līgumslēdzējpuses risinās, savstarpēji konsultējoties. XI pants paredz nosacījumus par Vienošanās memoranda spēkā stāšanos, grozījumu veikšanu, darbības termiņu un izbeigšanu. 11.2. punktā ir noteikts, ka uz saistībām, ko puses uzņēmušās ar Vienošanās memorandu, ir attiecināmi piemērojamie normatīvie akti un to īstenošana ir atkarīga no šim nolūkam paredzētā finansējuma pieejamības. Finansējuma pieejamība ir attiecināma tikai uz saistībām, kuru izpildei finansējums ir nepieciešams, par ko Vienošanās memoranda pusēm ir vienāda izpratne.
Aizsardzības apmaiņas darbinieku statuss tiks regulēts saskaņā ar NATO SOFA un gadījumos, ja ASV aizsardzības apmaiņas darbinieks atradīsies Latvijā, arī saskaņā ar DCA.
IV pantā ietverts princips, ka nosūtošā valsts sedz visus ar dienesta pienākumiem saistītos aizsardzības apmaiņas darbinieka izdevumus. Norādām, ka šobrīd nav piemērojama starptautiska nolīguma, kas būtu uzskatāms par izņēmumu IV panta 4.1.3.apakšpunkta kontekstā. Uz aizsardzības apmaiņas darbinieku ir attiecināms Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līguma par to bruņoto spēku statusu (turpmāk - NATO SOFA) un gadījumā, ja ASV aizsardzības apmaiņas darbinieks atrodas Latvijā, arī Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību aizsardzības jomā, kas stājās spēkā 2017. gada 5.aprīlī, (turpmāk - DCA) regulējums, kas Latvijas un ASV spēkiem paredz atbrīvojumus no atsevišķiem nodokļiem, atrodoties otras valsts teritorijā. Kārtība, kādā aizsardzības apmaiņas darbinieks no uzņemošās valsts atgūs samaksātos nodokļus, no kuru nomaksas atbrīvo NATO SOFA vai DCA, būtu identiska esošajai kārtībai, kādā nosūtošās NATO dalībvalsts spēki atgūst konkrētos samaksātos nodokļus no uzņemošās NATO dalībvalsts vai attiecīgi esošajai kārtībai DCA paredzēto nosacījumu izpildei. Ņemot vērā minēto, ir uzskatāms, ka izdevumu tvērumā, ko Vienošanās memoranda ietvaros sedz katra Puse, ietilpst nodokļi, kas ir atmaksājami NATO SOFA un DCA noteiktajos gadījumos. V pantā atrunāti klasificētās informācijas apstrādes nosacījumi. Par klasificēto informāciju uzskatāma informācija, kuras autori ir Latvijas Republikas valdība vai ASV valdība vai informācija, kas ir sagatavota to vajadzībām, vai ir to jurisdikcijā vai kontrolē un kurai saskaņā ar pušu likumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešama aizsardzība pušu nacionālās drošības interesēs. Par kontrolētu neklasificēto informāciju uzskatāma ierobežotas pieejamības informācija. Ir paredzēts, ka Vienošanās memoranda ietvaros netiks veikta apmaiņa ar informāciju "DIENESTA VAJADZĪBĀM", ņemot vērā, ka spēkā esošais regulējums nenosaka minētās informācijas ekvivalentu ASV un neatrunā tās aizsardzības nosacījumus. Informācijas "DIENESTA VAJADZĪBĀM" apmaiņa šī Vienošanās memoranda ietvaros varēs tikt veikta, kad tiks noslēgts atbilstošs līgums starp Latviju un ASV, kas paredzēs juridisko ietvaru šādas informācijas apmaiņai. Nodalījums starp terminiem “izcelsmes valsts” un “izcelsmes puse” V panta ietvaros neietekmē Vienošanās memoranda izpildi, klasificētas informācijas aizsardzības līmeni Vienošanās memoranda puses nosaka atbilstoši nacionālajām procedūrām, piešķirot atbilstošu valstī noteikto klasifikācijas līmeni. Pēc būtības, Vienošanās memoranda kontekstā abi minētie termini uzskatāmi par vienlīdzīgiem un ar tiem ir saprotama viena no Vienošanās memoranda pusēm. Norādāms, ka 5.5.7. apakšpunktā minētā programma atbilst 1.7. punktā definētajai Starptautiskajai apmeklējumu programmai. V pants paredz gan Satversmes aizsardzības biroja kā par klasificētas informācijas aizsardzību atbildīgās iestādes, gan Ārlietu ministrijas iesaisti, līdz ar to Vienošanās memorands ir apstiprināms Ministru kabinetā. Satversmes aizsardzības biroja iesaiste paredzēta arī saistībā ar Vienošanās memoranda 1.10. punktā noteiktā drošības apliecinājuma izsniegšanu par nosūtāmās personas tiesībām piekļūt klasificētai informācijai, par kuras aizsardzību un attiecīgās speciālās atļaujas izsniegšanu ir atbildīgs Satversmes aizsardzības birojs. Pieprasījumu sniegt drošības apliecinājumu Latvijas puse saņems atbilstoši Vienošanās memoranda 5.2.punktā noteiktajam. VI pants nosaka, ka norīkotais aizsardzības apmaiņas darbinieks darbojas uzņemošās puses struktūrvienības komandiera vai iecelta pārstāvja vadībā un operatīvajā kontrolē. Minētais pants arī paredz, ka uzņemošās puses veiktā akreditācija vai apstiprinājums, ar kuru persona tiek apstiprināta aizsardzības apmaiņas darbinieka statusā, nesniedz šai personai diplomātiskas vai citas īpašas privilēģijas. VII pantā noteikts, ka uzņemošā valsts pret aizsardzības apmaiņas darbinieku nevar vērst nekādas disciplināras darbības, izņemot tās, kas nodrošina Vienošanās memoranda ievērošanu, un ka līgumslēdzējpuses savstarpēji sadarbosies jebkādu aizsardzības apmaiņas darbinieku pārkāpumu izmeklēšanā. Nosūtošā puse pēc uzņemošās puses pieprasījuma atsauc norīkoto aizsardzības apmaiņas darbinieku. VIII pants paredz ziņojumu sniegšanas kārtību. IX pantā minētas atsauces uz NATO SOFA prasību risināšanas kārtību un paredzēta kārtība, kāda piemērojama gadījumos, ja NATO SOFA nav attiecināma. X pantā noteikts, ka visus strīdus līgumslēdzējpuses risinās, savstarpēji konsultējoties. XI pants paredz nosacījumus par Vienošanās memoranda spēkā stāšanos, grozījumu veikšanu, darbības termiņu un izbeigšanu. 11.2. punktā ir noteikts, ka uz saistībām, ko puses uzņēmušās ar Vienošanās memorandu, ir attiecināmi piemērojamie normatīvie akti un to īstenošana ir atkarīga no šim nolūkam paredzētā finansējuma pieejamības. Finansējuma pieejamība ir attiecināma tikai uz saistībām, kuru izpildei finansējums ir nepieciešams, par ko Vienošanās memoranda pusēm ir vienāda izpratne.
Aizsardzības apmaiņas darbinieku statuss tiks regulēts saskaņā ar NATO SOFA un gadījumos, ja ASV aizsardzības apmaiņas darbinieks atradīsies Latvijā, arī saskaņā ar DCA.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izmaksas samērīgas pret ieguvumiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Vienošanās memorandā paredzēto saistību izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijas valsts budžeta programmas 22.00.00 “Nacionālie bruņotie spēki” ietvaros.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Vienošanās memorandā paredzēto saistību izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijas valsts budžeta programmas 22.00.00 “Nacionālie bruņotie spēki” ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamenta vienošanās memorands par aizsardzības personāla apmaiņu
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
Ar Vienošanās memoranda noslēgšanu netiek ietekmētas esošās Latvijas Republikas starptautiskās saistības.
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamenta vienošanās memorands par aizsardzības personāla apmaiņu
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Aizsardzības apmaiņas darbinieku norīkošana/uzņemšana, atbilstoši III pantā noteiktajam
Noteikumu projekta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Finanšu sadale, atbilstoši IV pantā noteiktajam
Noteikumu projekta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Klasificētas informācijas apmaiņa, atbilstoši V pantā noteiktajam
Noteikumu projekta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Tehniskie un administratīvie jautājumi, saskaņā ar VI pantu
Noteikumu projekta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Ziņojumu sagatavošana, atbilstoši VIII pantam
Noteikumu projekta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav pretrunā.
Cita informācija
Ar klasificētas informācijas apriti saistītu pasākumu izpildei, kompetences ietvaros, tiks iesaistīts arī Satversmes aizsardzības birojs.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs
- Aizsardzības ministrija
- Ārlietu ministrija
- Satversmes aizsardzības birojs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi