Anotācija (ex-ante)

Noteikumu mērķis ir izstrādāt kārtību, kādā tiek īstenoti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda posmotie projekti un kā tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 3.1.prioritātes “Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra” 3.1.1.1.pasākums “Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos” un 3.1.1.3.pasākums “Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība".

Vispārējā kārtība

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 3.1.prioritātes "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra”  3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru”  ietvaros ir divi pasākumi - 3.1.1.1.pasākums “Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos” un 3.1.1.3.pasākums “Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība”. Ņemot vērā, ka projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir viens- valsts akciju sabiedrība  "Latvijas dzelzceļš" (turpmāk - VAS "Latvijas dzelzceļš"), kā arī to, ka abu pasākumu ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim ir jāsasniedz rezultāta rādītājs “Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras – 5 dienas gadā”, tiek izstrādāti kopīgi Ministru kabineta noteikumi par abiem pasākumiem. 

3.1.1.1.pasākums “Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos” un 3.1.1.3.pasākums “Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība tiek īstenots divu projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros:

1) pirmās atlases kārtas ietvaros tiek īstenoti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" posmotie projekti Nr.6.2.1.2/21/I/001 “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” un Nr.6.2.1.2/22/I/002 “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai” (turpmāk- pirmā atlases kārta);
2) otrās atlases kārtas ietvaros tiek īstenoti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 3.1.1.1. un 3.1.1.3.pasākumu projekti (turpmāk- otrā atlases kārta).

Pirmā atlases kārta

Pirmās atlases kārtas 3.1.1.3.pasākuma “Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība ietvaros tiek īstenoti VAS "Latvijas dzelzceļš" Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” (turpmāk – DP) 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" projekti Nr.6.2.1.2/21/I/001 “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija”  un Nr.6.2.1.2/22/I/002  “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai” , kuru darbības tiek pakāpeniski īstenotas divos ES fondu plānošanas periodos atbilstoši Eiropas Komisijas 2022. gada 14. decembra vadlīniju "Vadlīnijas par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par pārrobežu sadarbības programmu saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (2014.–2020. gada periodā) slēgšanu (2022/C 474/01) (turpmāk - EK vadlīnijas) 6. sadaļai “divu periodu projekts”, paredzot atsevišķu darbību pārcelšanu un finansēšanu ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ietvaros.

Projekta Nr.6.2.1.2/21/I/001 “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” ietvaros paredzēts modernizēt 48 stacijas. Projekta kopējās izmaksas  44 milj.euro.
Projekta darbības tiek pakāpeniski īstenotas divos Eiropas Savienības fondu (turpmāk - ES fondi) plānošanas periodos, atbilstoši EK vadlīniju 6. sadaļai “divu periodu projekts”, paredzot  atsevišķu darbību pārcelšanu un finansēšanu ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ietvaros. Proti, 2014. –2020. gada plānošanas perioda ietvaros ir pabeigta divu staciju izbūve, kas ir nodotas  pagaidu ekspluatācijā (Dalbe un Ozolnieki), bet pilnībā visu 48 projektā paredzēto staciju izbūve tiks nodrošināta 3.1.1.3. pasākuma “Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība”  pirmās atlases kārtas ietvaros. Atbilstoši VAS "Latvijas dzelzceļš" sniegtajai informācijai staciju izbūve un nodošana ekspluatācijā tiek plānota līdz 2024.gada beigām.

Posmošanas rezultātā starp diviem plānošanas periodiem, projekta Nr.6.2.1.2/21/I/001 “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” finansējuma sadalījums ir sekojošs:
1) 2014. – 2020.gada plānošanas perioda ietvaros projekta attiecināmais KF finansējums ir 16 220 202 euro, privātās attiecināmās izmaksas – 2 862 388 euro (finansējuma sadalījums ir indikatīvs, precīzas summas tiks apstiprinātas pēc iesniegtā noslēguma maksājuma apstiprināšanas 2024.gada 2.ceturksnī);
2) 2021. – 2027.gada plānošanas perioda ietvaros projekta attiecināmais KF finansējums 26 314 702 euro, privātās attiecināmās izmaksas – 4 643 771 euro.

Projekts Nr.6.2.1.2/21/I/001 “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - KNR regula) 118.a pantam, ņemot vērā, ka līgums par projekta īstenošanu tika noslēgts 2021.gada 27.jūlijā. Sadarbības iestāde veic attiecīgus grozījumu esošajā projekta īstenošanas līgumā, paredzot posmošanu un projekta otro posmu īstenošanu 2021-2027 programmas ietvaros, kā arī sadarbības iestāde pārliecinās par VAS "Latvijas dzelzceļš" atbilstību ES fondu izslēgšanas kritēriju un sankciju nosacījumu neesamībai, neveicot projekta 2.posma atlasi.

Nr.6.2.1.2/22/I/002 “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai” ietvaros ir paredzēts palielināt vilcienu kustības ātrumu līdz 140 km/h iecirknī no Rīgas līdz Krustpilij un no Rīgas līdz Jelgavai, paaugstināt satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, likvidēt vilcienu kustības ātrumu ierobežojošās vietas, kā arī modernizēt esošo kontakttīklu 100km garumā.  
Projekta kopējās izmaksas 62 milj.euro.

Projekta Nr. 6.2.1.2/22/I/002 “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai” ietvaros līgums par projekta īstenošanu tika noslēgts 2022.gada 31.augustā, līdz ar to projekts atbilst KNR regulas 118.pantam. Atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi un vadošo iestādi sagatavo projekta Nr.6.2.1.2/22/I/002 “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai” 2.posma atlasei nepieciešamos projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un  sadarbības iestāde izstrādā vienkāršotu nolikuma dokumentāciju atbilstoši Kopīgo noteikumu regulas 118.panta nosacījumiem.  Projekta vērtēšanai tiks piemērota vienkāršota atlases procedūra atbilstoši Uzraudzības komitejā apstiprinātajai pieejai un kritērijiem, kā arī atlases nolikumā paredzētajā kārtībā.
Sadarbības iestāde vērtē VAS "Latvijas dzelzceļš" atbilstību izslēgšanas noteikumiem ar “jā” vai “nē”. Ja projekta iesniegums saņem vērtējumu “jā” kādā no izslēgšanas noteikumiem, Sadarbības iestāde neveic projekta iesnieguma tālāku vērtēšanu.

Posmošanas rezultātā starp diviem plānošanas periodiem, projekta Nr.6.2.1.2/22/I/002 “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai” finansējuma sadalījums ir sekojošs:
1) 2014. – 2020.gada plānošanas perioda ietvaros projekta attiecināmais KF finansējums ir 24 585 253 euro, privātās attiecināmās izmaksas - 4 338 574 euro (finansējuma sadalījums ir indikatīvs, precīzas summas tiks apstiprinātas pēc iesniegtā noslēguma maksājuma apstiprināšanas 2024.gada 2.ceturksnī);
2) 2021. – 2027.gada plānošanas perioda ietvaros projekta attiecināmais KF finansējums ir 26 081 041 euro, privātās attiecināmās izmaksas – 4 602 537 euro.

Abu posmoto projektu noteikto rādītāju "Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums – 100 km" un “Staciju skaits, kurās uzbūvēti paaugstinātie peroni, – 45” 2014.-2020.gada plānošanas perioda sasniegtā vērtība līdz 2023.gada 31.decembrim ir 0, un to sasniegšana tiek nodrošināta 3.1.1.3. pasākuma “Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība” pirmās kārtas ietvaros, nodrošinot pilnīgu projektu pabeigšanu, funkcionalitāti un nodošanu ekspluatācijā, un noteikto mērķu un rādītāju sasniegšanu ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Atbilstoši VAS "Latvijas dzelzceļš" sniegtajai informācijai, abu posmoto projektu pabeigšana, funkcionalitāte un nodošana ekspluatācijā tiks nodrošināta līdz 2024.gada beigām.
Intervences kategorija*
Abu posmoto projektu plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmā noteiktajam intervences kodam – 100 “Rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi – TEN-T pamattīkls”.
3.1.1.3. pasākuma “Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība” ietvaros ir plānots nodrošināt drošu, pieejamu un ērtu, modernu, dzelzceļa pasažieru infrastruktūru publiskās lietošanas dzelzceļa tīkla elektrificētajos iecirkņos, kopumā modernizējot 40 stacijas un pieturas punktus, paaugstinot pasažieru un vilcienu kustības drošību, pasažieru apkalpošanas kvalitāti un komfortu, kā arī samazinot ietekmi uz vidi, līdz ar to  atbilst posmojamo projektu 2. posmam.

Pirmās atlases kārtas pasākumam pieejamais finansējums

2024.gada 5.marta Eiropas Savienības fondu tematiskajā komitejā tika izskatīti Satiksmes ministrijas priekšlikumi ES fondu 2021.–2027.gada programmas investīciju izmaiņām.  Komitejā tika atbalstītas rosinātās pārdales, kas tostarp paredz novirzīt no 3.1.1.2.pasākuma “Valsts galveno autoceļu TEN-T tīklā attīstība” KF finansējumu 52 395 743 euro apmērā, lai 3.1.1.3.pasākuma ietvaros īstenotu dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu otros posmus, līdz ar to noteikumu projektā  tiek norādīts 3.1.1.3 pasākuma pirmās atlases kārtas finansējums atbilstoši minētajiem Satiksmes ministrijas priekšlikumiem. 

Pirmās atlases kārtas 3.1.1.3.pasākuma ietvaros  kopējais attiecināmais finansējums ir 61 642 051 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 52 395 743 euro un privātais finansējums – ne mazāks kā 9 246 308 euro, tai skaitā:
1) projekta Nr.6.2.1.2/21/I/001 “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” īstenošanai Kohēzijas fonda finansējums 26 314 702 euro un privātais finansējums – ne mazāks kā 4 643 771 euro;
2) projekta Nr.6.2.1.2/22/I/002 “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai” īstenošanai Kohēzijas fonda finansējums 26 081 041 euro un privātais finansējums – ne mazāks kā 4 602 537 euro.

Sadarbības iestāde pēc šo noteikumu stāšanās spēkā izsludina projektu iesniegumu atlases pirmo kārtu un veic vienkāršotu atlases un vērtēšanas procesu pirmās kārtas projektam Nr.6.2.1.2/22/I/002 “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai”.

Pirmās atlases kārtas ietvaros projektu darbību un izmaksu attiecināmība tiek vērtēta atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 404 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" īstenošanas noteikumi" .

Otrā atlases kārta

Otrās atlases kārtas  ietvaros tiek īstenoti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 3.1.1.1. un 3.1.1.3.pasākumu projekti (turpmāk - otrā atlases kārta).

3.1.1.1. pasākumā ir paredzēta dzelzceļa infrastruktūras būvniecība, pārbūve un atjaunošana, nodrošinot pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos. 3.1.1.1.pasākuma “Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos” ietvaros VAS "Latvijas Dzelzceļš" īsteno vienu projektu "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija" un tā ietvaros tiek nodrošināta iznākuma rādītāja “Jaunu vai modernizētu dzelzceļa sliežu garums – TEN-T” – 130 km" sasniegšana. 
3.1.1.1. pasākumā tiks īstenoti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam stratēģiski svarīgam projektam noteiktie pienākumi un obligātie projekta informācijas un publicitātes pasākumi atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Projekts "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija".
Ņemot vērā Eiropas zaļā kursa izaicinājumus un transporta attīstības mērķi veidot dzelzceļu par sabiedriskā transporta mugurkaulu, kā arī mobilitātes attīstības tendences, ir būtiski nodrošināt mūsdienām atbilstošu dzelzceļa infrastruktūru, kas spētu apmierināt esošās un nākotnē nepieciešamās pasažieru un kravu pārvadājumu vajadzības. Viens no būtiskiem priekšnosacījumiem ir dzelzceļa tīkla elektrificēto līniju kapacitāte un iespējas to paplašināt.

Projekts paredz veikt ieguldījumus esošā elektrificētā tīkla modernizācijā un elektrificētās zonas paplašināšanā,  pārejot uz  25 kV sistēmu iecirkņos Rīga – Jelgava, Rīga – Krustpils un Zemitāni- Lugaži (projekta tvērums indikatīvs). Projekta ietvaros paredzētās darbības ir projektēšana, būvniecība, kā arī būvuzraudzība.

Ņemot vērā mobilitātes attīstības tendences, ir būtiski nodrošināt mūsdienām atbilstošu dzelzceļa infrastruktūru, kas spētu apmierināt esošās un nākotnē nepieciešamās pasažieru un kravu pārvadājumu vajadzības.

Šobrīd pasažieru pārvadājumi, izmantojot elektrovilcienus, tiek veikti iecirkņos: Rīgas Pasažieru stacija – Jelgava, Torņakalns – Tukums II, Rīgas Pasažieru stacija – Zemitāni – Skulte, Rīgas Pasažieru stacija – Aizkraukle, un kopumā ar 3,3kV līdzstrāvas kontakttīklu ir elektrificēti 251 km pasažieru pārvadājumiem (kopējais sliežu ceļu garums  - 1779 km), kas ļoti zems rādītājs salīdzinājumā ar vidējo rādītāju Eiropā (LV – 14 %, ES vidējais – 64 %). Kravu pārvadājumi šobrīd tiek veikti tikai ar dīzeļvilcieniem.

Eiropas Savienības valstu elektrifikācijas standarts ietver 25 kV kontakttīkla izmantošanu, uz 25 kV kontakttīklu plāno pāriet gan Lietuva, gan Igaunija, un arī Rail Baltica izmantos 25 kV kontakttīklu 1435 mm sliežu platumā.
1520 mm platuma sliežu ceļa dzelzceļa tīkla pāreja uz 25 kV maiņstrāvas elektroapgādes sistēmu ir stratēģiski svarīgs lēmums, kuram ir ilgtermiņa sekas dzelzceļa ekspluatācijai nākotnē:
- 1520 mm platuma un 1435 mm platuma sliežu ceļu darbība vienotā 25 kV maiņstrāvas elektroapgādes sistēmā no tehniskā viedokļa novērš divu elektroapgādes sistēmu nelabvēlīgas mijiedarbības riskus, apdraudējumu dzelzceļa infrastruktūras lauka iekārtām un apkalpes personālam,
- samazina izmaksas divu sistēmu uzturēšanai,
-rada attīstības iespējas, tai skaitā elektriskā vilces ritošā sastāva kustības ātruma palielināšanu virs 120 km/h.

Līdz 2029.gadam ES fondu plānošanas perioda 2021.-2027.gada ietvaros paredzēts turpināt modernizēt esošo kontakttīklu, paplašināt elektrificēto zonu posmā no Aizkraukles līdz Krustpilij, kā arī nodrošināt pilnvērtīgu pāreju no 3.3 kV sistēmas uz 25 kV sistēmu līnijās Rīga – Jelgava, Rīga – Krustpils un Zemitāni- Lugaži (investīciju tvērums indikatīvs un atkarīgs no citos augstākminēto projektu paredzēto darbu izpildes).

Projekta ideja atbilst:
1) Nacionālā attīstības plānā 2021-2027 definētajiem priekšnosacījumiem teritoriāli vienmērīgas sasniedzamības un kvalitatīvas, ilgtspējīgas iekšējās mobilitātes nodrošināšanai, izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu;
2) Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 pasākumam 510 – Dzelzceļa tīkla elektrifikācija;
3) Transporta attīstības pamatnostādņu 2021-2027 pasākumam 1.1.1.1.- Modernizēt dzelzceļa infrastruktūru, tostarp uzlabot vides pieejamību un drošību, kā arī attīstīt pārvietošanās ātrumu.

Lai veicinātu iedzīvotājus izvēlēties sabiedrisko transportu, VSIA "Autotransporta direkcija" kopā ar Satiksmes ministriju izstrādāja un Ministru kabinets 2019.gadā pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam". Saskaņā ar ziņojumu dzelzceļš noteikts kā transporta sistēmas mugurkauls – maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumi tiks nodrošināti ar dzelzceļa transportu, autobusi veiks pasažieru nogādāšanu līdz vilcienam.

Projekts ir vērsts uz nacionālās attīstības plānošanas dokumentā izvirzītā mērķa -  dzelzceļš kā transporta sistēmas mugurkauls – sasniegšanu. Lai sekmētu dzelzceļa transporta konkurētspēju ar citiem transporta veidiem, nepieciešams modernizēt un attīstīt esošo dzelzceļa infrastruktūru un šai nepieciešamībai nav alternatīvu risinājumu.

3.1.1.3.pasākuma “Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība” 2.kārtas ietvaros ir paredzēta Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un jaunas izveide, vienotas satiksmes vadības sistēmu ieviešana, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija un  drošības pasākumu īstenošana. VAS "Latvijas Dzelzceļš" pasākuma ietvaros īsteno divus projektus un tiek nodrošināta iznākuma rādītāja  “Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un pieturas” – 40 stacijas vai pieturas" sasniegšana.

1. Projekts "Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija"

Projekta ietvaros plānots nodrošināt drošu, pieejamu un ērtu, modernu, dzelzceļa pasažieru infrastruktūru publiskās lietošanas dzelzceļa tīkla elektrificētajos iecirkņos, kopumā modernizējot 40 stacijas un pieturas punktus, paaugstinot pasažieru un vilcienu kustības drošību, pasažieru apkalpošanas kvalitāti un komfortu, kā arī samazinot ietekmi uz vidi. Projekta tvērums indikatīvs un plānots secīgi 2014. –2020.gada ES fondu investīcijām.

Projekta tvērums paredz izbūvēt paaugstinātās pasažieru platformas un uzstādīt nepieciešamo aprīkojumu (nojumes, soliņi, atkritumu urnas, apgaismojums),izbūvēt un modernizēt elektroapgādes, komunikāciju, signalizācijas sistēmas, ierīkot videonovērošanas sistēmu, ierīkot pasažieru apziņošanas sistēmas, uzstādīt digitālos informācijas displejus, uzstādīt velo novietnes un veikt teritorijas  labiekārtošanu.
Projekta ietvaros paredzētās darbības ir projektēšana, būvniecība, kā arī būvuzraudzība.

Lai gan iepriekšējos gados ir veikti ieguldījumi dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijā, vēl ir vairākas stacijas un pieturas punkti, kuros esošā pasažieru infrastruktūra nenodrošina pieejamību dzelzceļa transporta pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 28.novembra noteikumu Nr. 680 "Dzelzceļa ekspluatācijas noteikumi" un citu regulējošo tiesību aktu prasībām. Latvijā liela daļa esošo pasažieru staciju platformas, pieejas, kā arī ar tām saistītā dzelzceļa infrastruktūra neatbilst Eiropas parlamenta un Padomes 2014.gada 18.novembra regulai (EK) Nr. 1371/2007 „Par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem” un Komisijas Regula (ES) Nr. 1300/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām” prasībām:
- platformu augstums (200-220 mm) nav piemērots iekāpšanai un izkāpšanai no vilciena ne tikai personām ar īpašām vajadzībām, bet jebkuram pasažierim;
-esošais pasažieru platformu garums (162 m) pārsniedz šobrīd un arī nākotnē nepieciešamo garumu elektrovilcienu sastāvu pieņemšanai, tas rada satiksmes drošības riskus un papildus uzturēšanas izmaksas;
- pāri vairākiem sliežu ceļiem ar kravas vilcienu kustību ir vienlīmeņa gājēju pārejas, kas negatīvi ietekmē gājēju un vilcienu kustības drošību;
- stacijās nav ierīkota informatīvā apziņošanas sistēma, kā arī videonovērošana.

Projekta risinājumi sniegs būtiskus ieguvumus dzelzceļa infrastruktūras lietotājiem:
- paaugstinātās pasažieru platformas  atvieglos iekāpšanu/izkāpšanu vilcienā, jo tiks samazināts attālums starp platformu un vilciena grīdu, kas ievērojami uzlabos arī pasažieru drošību. Perspektīvā izvēlētais pasažieru platformu augstums un garums sniegs iespēju pārvadātājam izvēlēties praktiski jebkuru ritošo sastāvu;
- videonovērošanas sistēma – novērošanas kameras paaugstinās pasažieru drošību un kārtību stacijās;
- pasažieru apziņošanas sistēmas nodrošinās aktuālo informāciju par vilcienu kustību;
- teritorijas  labiekārtošana veicinās pilsētvides sakārtošanu, cilvēku drošību un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību;
- pasažieru platformas un staciju apkārtnes apgaismojums uzlabos pasažieru un citu stacijas infrastruktūras apmeklētāju drošību.

Projekta ideja atbilst:
1) Nacionālā attīstības plānā 2021-2027 definētajiem priekšnosacījumiem teritoriāli vienmērīgas sasniedzamības un kvalitatīvas, ilgtspējīgas iekšējās mobilitātes nodrošināšanai, izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu;
2) Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 pasākumam 507 – Dzelzceļa infrastruktūra;
3) Transporta attīstības pamatnostādņu 2021-2027 pasākumam 1.1.1.1.- Modernizēt dzelzceļa infrastruktūru, tostarp uzlabot vides pieejamību un drošību, kā arī attīstīt pārvietošanās ātrumu.

2. Projekts "Vilcienu kustības ātruma palielināšana"

Vilcienu ātrumu paaugstināšana ir būtiska, lai nodrošinātu blīvi apdzīvoto centru sasniegšanu, mobilitātes veicināšanu. Visefektīvāk šādus ieguldījumus ir veikt tajos dzelzceļa posmos, kuros ir lielāks attālums starp stacijām un vilcienam ir iespējams paaugstināt ātrumu. 
Ir identificētas divas dzelzceļa līnijas, kurās būtu nepieciešams palielināt vilciena ātrumu, ņemot vērā lielo pasažieru plūsmas apgrozījumu: 
1) Rīga – Cēsis;
2) Krustpils – Rēzekne.
Projekta ietvaros paredzētās darbības ir projektēšana, būvniecība, kā arī būvuzraudzība. Projekta tvērums indikatīvs un plānots secīgi 2014. –2020.gada ES fondu investīcijām.

Pasažieru  pārvadājumu ātrums pa dzelzceļu ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē to, vai iedzīvotāji savu ikdienas vai brīvdienu gaitu veikšanai izvēlas dzelzceļu, kādu citu no sabiedriskā transporta veidiem vai savu personisko autotransportu.
Šobrīd pasažieru vilcienu maksimālais braukšanas ātrums dzelzceļa tīklā ir 120 km/h, un jau pēdējo gadu laikā VAS "Latvijas Dzelzceļš" ir veikusi infrastruktūras uzlabojumus atsevišķos dzelzceļa iecirkņos, lai palielinātu vilcienu maksimālo braukšanas ātrumu un, tādējādi, saīsinātu pasažieru ceļā pavadāmo laiku. Līdz 2023.gada beigām ir palielināts vilcienu kustības ātrumu līdz 140km/h atsevišķos iecirkņu posmos līnijās Rīga – Jelgava un Rīga – Aizkraukle.
Lai paaugstinātu vilcienu ātrumu ir nepieciešams veikt dzelzceļa līkņu ģeometrijas pārbūvi un ar to saistītu kontakttīkla pārbūvi, pārmiju ar nepārtrauktu krusteņa rites virsmu uzstādīšanu, aprīkot dzelzceļa pārbrauktuves ar automātiskajām barjerām un likvidēt vilcienu kustības ātrumu ierobežojošas vietas. Visefektīvāk šādus ieguldījums veikt tajos dzelzceļa posmos, kuros ir lielāks attālums starp stacijām un vilcienam ir iespējams paātrināties, kā arī posmos, kuros vērojama liela pasažieru plūsmas apgrozība.

Ir identificētas divas dzelzceļa līnijas, kurās būtu nepieciešams palielināt vilciena ātrumu, ņemot vērā lielo pasažieru plūsmas apgrozījumu.
1) Dzelzceļa līnija Rīga – Cēsis:
Divu sliežu ceļu  līnijā no Rīgas līdz Cēsīm nepāra ceļa garums ir 95 km un pāra ceļa garums – 52 km. Šobrīd maksimālais pieļaujamais pasažieru vilcienu ātrums dzelzceļa posmā Rīga- Cēsis ir līdz 120 km/h un vilciens šo attālumu veic aptuveni 70 minūtēs. Veicot infrastruktūras modernizāciju iespējams vilcienu kustības ātrumu paaugstināt līdz 140km/h un samazināt ekspreša vilcienu braukšanas laiku par aptuveni 10-15 minūtēm.
2) Dzelzceļa līnija Krustpils – Rēzekne:
Viena sliežu ceļa dzelzceļa līnija Krustpils - Rēzekne ir 95 km gara. Šobrīd maksimālais pieļaujamais pasažieru vilcienu ātrums dzelzceļa posmā Krustpils- Rēzekne ir līdz 120 km/h un vilciens šo attālumu veic aptuveni 60 minūtēs. Veicot infrastruktūras modernizāciju iespējams vilcienu kustības ātrumu paaugstināt līdz 140km/h un samazināt ekspreša vilcienu braukšanas laiku par aptuveni 10 minūtēm.

Projekts vērsts uz nacionālās attīstības plānošanas dokumentā izvirzītā mērķa -  dzelzceļš kā transporta sistēmas mugurkauls –  sasniegšanu. Lai nodrošinātu cilvēku paradumu maiņu un aktīvāku dzelzceļa transporta izmantošanu, projekts risina pievilcīgas un mūsdienu vajadzībām atbilstošas dzelzceļa pasažieru infrastruktūras izveidi. Lai nodrošinātu vilcienu kustības ātruma palielināšanu, projektam nav alternatīvu risinājumu.

Otrās atlases kārtas pasākumiem pieejamais finansējums

Otrās atlases kārtas 3.1.1.1.pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 264 920 522 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms – 66 488 326 euro), tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 225 182 443 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms – 56 515 077 euro) un privātais finansējums – ne mazāks kā 39 738 079  euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms  9 973 249 euro).

Otrās atlases kārtas 3.1.1.3.pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 94 117 648 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums  80 000 000 euro un privātais finansējums – ne mazāks kā 14 117 648 euro.

Otrās atlases kārtas 3.1.1.1.pasākuma īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025.gada 31.decembrim, lai slēgtu līgumu par projekta īstenošanu, ir ne lielāks kā  198 432 196 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 168 667 366 euro un privātais finansējums – ne lielāks kā 29 764 830 euro.

VAS "Latvijas Dzelzceļš" ir jābūt pietiekamai finanšu kapacitātei un projekta iesniegumu iesniedzot, VAS "Latvijas Dzelzceļš" ir jānorāda finansējuma avoti projektā plānotā līdzfinansējuma nodrošināšanai, jāsniedz pamatojums par spēju nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu, tai skaitā pamatojot pieejamību norādītajiem finansējuma avotiem projekta īstenošanas laikā un pamatojot nepārtrauktas finanšu plūsmas nodrošināšanu projekta ieviešanai tā plānotajā apjomā un termiņā.Tāpat VAS "Latvijas Dzelzceļš" ir jāskaidro, kā tiks nodrošināts nepieciešamais finanšu līdzsvars atbilstoši Dzelzceļa likuma 9.pantā noteiktajam.

Satiksmes ministrija kā dzelzceļa publiskās infrastruktūras pārvaldnieka valsts kapitāla daļu turētāja, sadarbībā ar VAS "Latvijas Dzelzceļš" padomi un valdi, veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai optimizētu VAS "Latvijas Dzelzceļš" izdevumus. Ņemot vērā, ka 3.1.1.1. un 3.1.1.3. pasākumu projektu īstenošanas ietvaros maksājumi tiek plānoti ne ātrāk kā 2025.gada sākumā, iepriekšējo gadu finanšu līdzsvara jautājumi nav risināmi kontekstā ar minētajiem projektiem. Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 9.pantā noteikto nepieciešamais finanšu līdzsvars tiek noteikts sagatavojot VAS "Latvijas Dzelzceļš" gada pārskatu, līdz ar to 2025.- 2026.gada izdevumi par infrastruktūras modernizāciju tiks vērtēti attiecīgi 2023.-2024.gada uzņēmuma gada pārskatos un iepriekšminēto gadu finanšu līdzsvara izvērtējumos.
Lai mazinātu ietekmi uz valsts budžetu, noteikumu projektā ir iestrādāts nosacījums par VAS "Latvijas dzelzceļš" ieguldījumiem natūrā – izmaksas par VAS "Latvijas dzelzceļš"  tehnikas izmantošanu būvdarbu veikšanai, kuru izpildi nodrošina finansējuma saņēmējs un pieprasījumos tiek atspoguļots kā VAS "Latvijas dzelzceļš" līdzfinansējums, kas nepārsniedz 15 % no kopējām attiecināmām izmaksām, kas ir vienlīdzīgs ar līdzfinansējuma apjomu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" pasākumu ietvaros var plānot neparedzētos izdevumus, nepārsniedzot 5 % no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izdevumu izmaksas ir nepieciešamas, jo projektēšana un būvdarbi tiks īstenoti pēc FIDIC Dzeltenās grāmatas līguma un tajā ir iekļauts nosacījums, ka nepieciešamības gadījumā var būt darba apjoma izmaiņas. Ja VAS "Latvijas dzelzceļš" ir tādi gadījumi, kuros darba apjoma izmaiņas ir nepieciešamas darbu izpildē un tos nevarēja paredzēt pretendents sagatavojot savu piedāvājumu iepirkumā, tad šos darbus VAS "Latvijas dzelzceļš"  var līdzfinansēt no izdevumiem neparedzētajiem gadījumiem, pirms izdevumu veikšanas saskaņojot to ar sadarbības iestādi.

VAS "Latvijas dzelzceļš" pasākumu ietvaros var paredzēt sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumu izmaksas pārvadātāju reisu izpildes nodrošināšanai, ja vilcienu pasažieru pārvadājumi tiek aizstāti uz laiku ar autobusu pārvadājumiem. Plānoto projektu ietvaros būvdarbi notiek pie nepārtrauktas vilcienu kustības, tomēr atsevišķu būvdarbu veikšanas laikā var tikt ietekmēts vilcienu kustības grafiks un regulārie pasažieru pārvadājumi. Piemēram, sliežu ceļu modernizācijas un pārbūves, kā arī kontakttīkla demontāžas un jauna kontakttīkla izbūves gadījumā var tikt uz laiku pārtraukta elektrovilcienu kustība, aizstājot tos ar dīzeļvilcieniem, kā arī atsevišķos gadījumos var tikt pilnībā pārtraukta vilcienu kustībā, aizstājot vilcienu pasažieru pārvadājumus ar autobusiem. Šādi ierobežojumi un vilcienu kustības pārtraukumi projektos rodas, jo būvdarbu norises laikā atsevišķos gadījumos dzelzceļa infrastruktūra nevar tikt ekspluatēta, kamēr netiek pilnībā pabeigta jaunas infrastruktūras izbūve.
Līdz ar to, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumu nepārtrauktību, projektu attiecināmajās izmaksās ir iekļautas izmaksas, kas var rasties būvdarbu veikšanas laikā trešajām pusēs saistībā ar vilcienu kustības ierobežojumiem vai pārtraukumiem. Izmaksas ir nepieciešamas pārvadātājiem esošajā pilsētu un reģionālajā maršrutu tīklos, piemēram, ja uz laiku slēdzot pārbrauktuvi jāizmanto apbraucamais ceļš, kā arī ir nepieciešams paredzēt izmaksas pilnīgas vai daļējas vilcienu kustības slēgšanas gadījumā vai vilcienu reisu skaita samazinājuma gadījumā , attiecīgi tiek norīkoti autobusi, kas attiecīgajā iecirknī vilcienu vietā pārvadā pasažierus.
Tāpat noteikumu projektā tiek iekļautas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas dzelzceļa veiktspējas nodrošināšanai, kas  paredz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas atbilstoši risku novērtējumam dzelzceļa veiktspējas nodrošināšanai un incidentu pārvaldībai gadījumos, ja tādi rodas būvdarbu rezultātā, piemēram, dīkstāvē norīkotu lokomotīvju un to apkalpes brigāžu izmaksas.

Projekta vadības personāla  izmaksām tie noteikts ierobežojums 84 787 euro kalendārajā gadā un attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata).
Izstrādājot noteikumu projektu tika izvērtēta iespēja  VAS "Latvijas dzelzceļš" piemērot vienkāršoto izmaksu likmi, bet,  ņemot vērā, ka kopējās izmaksas kopējās 3.1.1.1. un 3.1.1.3. pasākumu izmaksas sastāda vairāk kā 300 milj. euro, piemērojot kaut vai 3% likmi, personāla izmaksu apmērs nav uzskatāms par samērīgu.  Satiksmes ministrija ir ierosinājusi grozījumu priekšlikumus Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam, kuri paredz finansējuma pārdales transporta nozares projektiem, tostarp paredzot papildu finansējumu dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem un grozījumu saskaņošanas gadījumā ar Finanšu ministriju un Eiropas Komisiju, palielinot kopējo pieejamo finansējumu, procentuāli palielinātos arī atalgojumam paredzētais finansējums.

Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" 2.3.1.4. pasākuma "Bezemisiju vilcieni" īstenošanas noteikumi" tika apstiprināts Ministru kabineta 2024.gada 9.janvāra sēdē un, lai arī sākotnēji tika saņemts Finanšu ministrijas iebildums par personāla izmaksām un lūgts tās paredzēt kā vienkāršotās izmaksas, noteikumu gala redakcija noteic, ka projekta vadības personāla izmaksas nepārsniedz 84 787 euro kalendārajā gadā.
Lai tiktu  nodrošināta vienota pieeja dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektu īstenošanā, Satiksmes ministrijas ieskatā projekta vadības personāla izmaksām ir jānosaka iepriekšminētais ierobežojums. Vienlaikus projektu īstenošanas laikā tiks atkārtoti izvērtētas iespējas piemērot vienkāršotās izmaksas.

Publiskās lietošanas dzelzceļa transporta attīstība nav uzskatāma par valsts atbalstu, jo tiks ievērots Komisijas paziņojuma “Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem” 25.punkts. Pasākumu īstenošanas ietvaros radītā dzelzceļa infrastruktūra būs vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem un par piekļuvi šai infrastruktūrai tiks noteikta adekvāta samaksa,ievērojot Eiropas Komisijas Paziņojuma “Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem” (2008/C 184/07) 25.punkta nosacījumus) un ievērojot Dzelzceļa likuma 5.¹ , 11. un 27. pantā noteikto. Līdz ar to, publiskais finansējums, kas paredzēts Latvijas dzelzceļa pārvaldīšanā esošās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai (atjaunošana/renovēšana), ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteikto, ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) un Komisijas Paziņojumu Kopienu vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.

VAS "Latvijas dzelzceļš" izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.

Intervences kategorija*
Visas pasākumu ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmā noteiktajam intervences kodam – 100 “Rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi – TEN-T pamattīkls”.

*intervences kategorija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 1.pielikumu.

3.1.1.1. un 3.1.1.3. pasākumu sinerģija un papildinātība ar citiem Eiropas Savienības atbalsta instrumentiem

Līdz 2026.gadam Atveseļošanās un  noturības mehānisma ietvaros paredzēts uzlabot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru Rīgas mezglā un līnijā Rīga - Tukums, kā arī paplašināt elektrificēto zonu Zasulauks – Bolderāja, nomainot un izbūvējot kontakttīklu (kopā aptuveni 100 km).
Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzfinansējums –  72,7 milj.euro.


[1] Atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda vadības likuma 1.panta 3.punkta b., c. un d. apakšpunktam.

[2] Atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda vadības likuma 1.panta 3.punkta b., c. un d. apakšpunktam.

Nē

Nē

Satiksmes ministrija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”.

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-