Anotācija (ex-ante)

Nacionālie bruņotie spēki jau šobrīd saskaras ar personāla komplektēšanas izaicinājumiem, analoģiski secināms, ka līdzīgi būs ar VAD, tāpēc nepieciešams paredzēt arī  mehānismus, kā rīkoties gadījumā, ja persona apzināti izvairās no VAD.

Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, paredz papildināt 29.panta pirmo daļu aiz vārdiem "Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs" ar vārdiem "Militārā policija", līdz ar to nosakot, ka Militārajai policijai ir tiesības veikt Administratīvā pārkāpuma procesu par Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, kas skar attiecīgās iestādes pamatfunkcijas, šai gadījumā - pilnvērtīgu VAD iesaukumu nodrošināšanu. Apziņa, ka par informācijas nesniegšanu par valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām vai šādas informācijas sniegšanu nepienācīgā kārtība vai nepatiesas informācijas sniegšanu, var saukt pie administratīvās atbildības, atturēs no pārkāpuma izdarīšanas. Savukārt, šīs funkcijas uzticēšana tieši Militārajai policijai, nevis Valsts policijai vai pašvaldības policijai, saistās ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.¹ panta otrās daļas 4. un 6. punktā noteiktajiem Militārās policijas veicamajiem pasākumiem.
Atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem valsts aizsardzības dienesta izpildes jomā ir noteikta arī Valsts aizsardzības dienesta likumā (par valsts aizsardzības dienesta izpildei vai tā reģistrācijai pakļauta pilsoņa izvairīšanos ierasties pēc Aizsardzības ministrijas uzaicinājuma; par valsts aizsardzības dienestā iesauktā pilsoņa neierašanos bez attaisnojoša iemesla Aizsardzības ministrijas norīkojumā norādītajā vietā). Administratīvā pārkāpuma procesu par minētajiem pārkāpumiem veiks Militārā policija.
Atbildības noteikšanas galvenā loma izpaužas nevis kaut kādu prasību izvirzīšanā indivīdam, bet gan apstāklī, ka tā apvieno vienā kopējā veselumā indivīda gribas (izvēles) brīvību un nepieciešamību izvērtēt savu rīcību saistībā ar tās izraisītajām sekām, proti, saistībā arī ar sabiedrības izvirzītajām prasībām, noteiktajām normām, kurās norādīts par konkrēto seku vēlamību vai nevēlamību. Atkarībā no indivīda īpašībām un no dažādiem citiem iekšējiem faktoriem atbildība funkcionē kā bremze vai, tieši otrādi, kā stimuls atbilstošai uzvedībai (Administratīvā atbildība kā viens no juridiskās atbildības veidiem. Dr.iur. A. Matvejevs. Administratīvā un kriminālā justīcija Nr. 3/4/2019. 131. lpp.)
Administratīvā atbildība par ziņu nesniegšanu par valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām vai šādu ziņu nepienācīga sniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana  tiek noteikta, jo šādu ziņu pieejamība ir svarīga NBS komplektēšanai un attiecīgi kaujas spēju nodrošināšanai. Šādos gadījumos nevajadzētu paļauties tikai uz administratīvā akta labprātīgu izpildi, līdz ar to esošais regulējums (paredzot administratīvo atbildību) nodrošinās adekvātu mehānismu, lai nodrošinātu sabiedrības un valsts interešu aizsardzību kopumā.
Likumprojekts arī nosaka, ka administratīvā pārkāpuma procesu par iepriekš minēto pārkāpumu veic Militārā policija.
Nosakot jaunu administratīvās atbildības pamatu, ir izvērtēti šādi kritēriji:
1) Administratīvā akta prioritātes principa ievērošanas iespējas un aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.
Nacionālo bruņoto spēku uzdevums ir nodrošināt valsts aizsardzību un neaizskaramību, tādēļ apdraudējuma pārvarēšanā ir svarīga militāri apmācīta personālsastāva iesaiste. Viens no militārās apmācības apguves veidiem ir valsts aizsardzības dienesta izpilde.
Nevar paļauties tikai uz apstākli, ka persona brīvprātīgi izpildīs likumā noteiktos pienākumus. Ir prezumējams, ka būs gadījumi, kad nolūkā izvairīties no valsts aizsardzības dienesta izpildes, attiecīgo iestāžu personāls nesniegs ziņas par valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām vai sniegs to nepienācīgā kārtā vai apmērā. Ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku uzdevumus, kā arī to, ka vitāli svarīgi nodrošināt atbilstošu personāla skaitu uzdevumu izpildei, prioritāte ir administratīvā soda piemērošanai, nevis administratīvā akta izdošanai ar likumā norādītiem pienākumiem un disciplināratbildībai par to. Šāds mehānisms, kas noteic administratīvā soda piemērošanu, ir vērtējams kā preventīvā rakstura līdzeklis, kas nodrošinās attiecīgo subjektu personāla atbildīgāku attieksmi pret likumā noteiktajiem pienākumiem sniegt pilnu, vispusīgu un patiesu informāciju par valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām.
Administratīvais sods, kā preventīvais līdzeklis, mazinās problēmsituāciju skaitu, atturot personas no likumprojekta 3. panta paredzēto pienākumu neizpildes.
2) Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte.
Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšana vērtējama kopsakarā ar to, ka patiesas, precīzas un vispusīgas informācijas sniegšana par valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām ir nepieciešama, lai nodrošinātu Nacionālos bruņotos spēkus ar apmācīto personālu valsts aizsardzības un neaizskaramības nolūkos, kas ietver sevī sabiedriskās kārtības pastāvēšanu valstī.
3) Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām.
Vērtējot problēmsituācijas attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām, šādas administratīvās atbildības noteikšana ir attaisnojama, jo tiek skartas sabiedriskās drošības intereses un informācijas nesniegšana par valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām vai šādas informācijas nepienācīga sniegšana var rezultēties ar valsts aizsardzības spēju novājināšanu.
4) Problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums.
Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas sekas, it īpaši, ja informācijas nesniegšana par valsts aizsardzības dienesta pakļautajām personām būs vērojama lielā apmērā. Šādas rīcības rezultātā var tikt vājinātas valsts aizsardzības spējas, kā arī var rasties priekšstats par valsts un pašvaldību iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu juridisko personu darbinieku nepietiekamo patriotismu, lojalitāti valstij un izpratnes trūkumu par valsts aizsardzības nozīmi, visaptverošās aizsardzības principiem un NBS lomu valsts suverenitātes, neaizskaramības un drošības nodrošināšanā.