Anotācija

Eiropas Komisija 2020. gadā nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas 2030. gada klimata politikas ieceru kāpināšanu, nosakot jaunu siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) samazināšanas mērķi 55% apmērā līdz 2030. gadam. Eiropas Savienība (turpmāk – ES) Eiropas Zaļā kursa īstenošanai 2021. gada 14. jūlijā nāca klajā ar tiesību aktu pakotni “Fit for 55”, kurā iekļauti vairāku direktīvu un regulu grozījumi, lai sasniegtu jauno paaugstināto SEG emisiju samazināšanas mērķi, t.sk., nosakot paaugstinātus mērķus atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) izmatošanai un energoefektivitātei. Lai turpinātu virzību uz klimata mērķu sasniegšanu 2030. gadam, kā arī klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, ir nepieciešams vairāk īstenot aktivitātes saistībā ar SEG emisiju samazināšanu, piemēram, energoefektivitātes pasākumu īstenošana, AER iekārtu uzstādīšana un tml. Pasākumu īstenošana ilgtspējīgas enerģētikas un visaptverošas energoefektivitātes nodrošināšanai ir būtiska SEG emisiju samazināšanai enerģētikas sektorā. Enerģētika ir lielākais SEG emisiju avots un radīja 37 % no kopējām 2019. gada emisijām. Saskaņā ar aprēķiniem ēku sektors (t.sk. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi) Latvijā 2018. gadā radīja 1180,2 kt CO₂ emisiju, kas veido ap 12,9% no visām emisiju tirdzniecības sistēmā neietverto darbību (ne-ETS) SEG emisijām 2018. gadā. Atbalsts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai tiek sniegts ēkām ar dažādiem būvju klasifikācijas kodiem. Tajā pašā laikā, ņemot vērā ēku tehniskos parametrus un nepieciešamās (finansiāli ietilpīgas) investīcijas ēku atjaunošanai vai pārbūvei, kas bez papildus finansiāla atbalsta nav ekonomiski izdevīgas, vairākām ēku grupām ar nacionālu nozīmi un starptautisku atpazīstamību pieejamais valsts atbalsta programmu klāsts ir ierobežots vai tāds nav pieejams vispār. Līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijas (turpmāk –  VARAM) ieskatā kultūrvēsturisko (valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi) objektu, atjaunošana ir būtiska gan virzībā uz Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanu un klimatnoturības nodrošināšanu, gan saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu.
Atbilstoši likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” kultūras pieminekļus atbilstoši to vēsturiskajai, zinātniskajai, mākslinieciskajai vai citādai kultūras vērtībai iedala valsts, reģiona un vietējas nozīmes kultūras pieminekļos. Atbilstoši Kultūras ministrijas sniegtajai informācijai, joprojām turpinās valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta pārvērtēšanas process, kura gaitā, pieņemot sarakstu jaunā redakcijā, pieaugs agrāk neizdalītas vērtības grupas reģiona nozīmes pieminekļu skaits, turklāt arī reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem ir samērā augsta autentiskuma un oriģinālās substances pakāpe. Līdz ar to VARAM norāda, ka nākotnē tiks organizēts projektu iesniegumu konkurss, kurā konkursa nolikums varētu tikt paplašināts atbalsta sniegšanai arī reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļiem.
Saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegto informāciju valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti 9024 objekti, no tiem – 5416 valsts nozīmes kultūras pieminekļi, kuru skaitā 1323 – valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. VARAM rīcībā šobrīd nav detalizētas informācijas par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sadalījumu atbilstoši īpašnieku (valdītāju, lietotāju, pārvaldnieku) statusam un ēku klasifikācijas kodiem. Tomēr noteikumu projekta izstrādes laikā ir identificēts, ka noteikumu projekta prasībām varētu atbilst, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai valdījumā esošās ēkas, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) īpašumā esošas ēkas un valsts īpašumā esošas ēkas, kuru pārvaldītājs ir VNĪ, Kultūras ministrijas īpašumā esošās ēkas, Veselības ministrijas īpašumā vai valdījumā esošas ēkas, valsts dibinātās augstskolas, reliģisko organizāciju īpašumā esošās ēkas, daudzas pašvaldību īpašumā esošās ēkas, kā arī biedrību un nodibinājumu īpašumā vai valdījumā esošās ēkas.
Latvija ir bagāta ar kultūras mantojumu – nozīmīgu resursu sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, tajā skaitā – būtisku instrumentu klimata pārmaiņu mazināšanai. Kultūras mantojuma kvalitatīva saglabāšana un pārdomāta izmantošana sniedz nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstības mērķu un prioritāšu sasniegšanā. Kultūras mantojums ir trausls un neatgriezenisks resurss, to apdraud arī klimata pārmaiņas. Vienlaikus kultūras mantojuma saglabāšana, restaurācija un kvalitatīva pielāgošana mūsdienu vajadzībām dod būtisku ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā, sabiedrības izglītošanā par klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem un arhitektūras pieminekļu atjaunošanās iespējam. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu atjaunošanai ir potenciāls SEG emisiju samazināšanai, ja tas tiek veikts atbilstošā kvalitātē, arhitektūras piemineklim nezaudējot kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī iespējams uzstādīt no AER iekārtas enerģijas ražošanai, tādējādi veicinot gan izmantotās enerģijas, gan SEG emisiju samazināšanu. Turklāt publiski pieejami valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi kalpo kā piemērs, lai popularizētu un veicinātu nozares speciālistu un sabiedrības izglītošanu par klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumiem, t.sk. specifiskiem energoefektivitātes uzlabošanas risinājumiem, AER izmantojošu tehnoloģiju uzstādīšanu u.c. pasākumiem.

Noteikumu projekts sagatavots, lai EKII ietvaros varētu tikt organizēta konkursa otrā kārta. Esošā ēku (valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu) fonda atjaunošana ir būtiska ne tikai no klimata un enerģētikas viedokļa, bet arī no kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas dēļ.
Konkursa ietvaros projekta iesniedzējs var būt atvasināta publiska persona, valsts kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, valsts kapitālsabiedrība, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, Reliģisko organizāciju likuma noteiktā kārtībā reģistrēta reliģiska organizācija, valsts dibināta izglītības iestāde, valsts vai pašvaldības dibināta kultūras institūcija atbilstoši Kultūras institūciju likuma nosacījumiem, tajā skaitā valsts vai pašvaldības iestāde, kā arī biedrība un nodibinājums. Tas nozīmē, ka atsevišķām projektu iesniedzēju grupām (piemēram, atvasinātām publiskām personām –  valsts dibinātām augstskolām) netiks piemērotas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) prasības.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 2. punktu, atvasināta publiska persona ir pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona. Tai ar minēto likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu.
Reliģiska organizācija ir Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas) un diecēzes.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam specifiskā atbalsta mērķi “2.1.1. SAM Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” un Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna investīciju “1.2.1.4.i.I. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās” īstenojamo projektu iesniegumu konkursu ietvaros uz finansējuma saņemšanu varēs pretendēt valsts iestādes un pašvaldības ir nepieciešams nodrošināt finansējuma demarkāciju. Galvenie nosacījumi, kas nodrošinās demarkāciju ir:
1. projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš. Šī konkursa ietvaros plānots, ka projektu konkurss tiks izsludināts 2022.gada pirmajā pusē. Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, citās plānotajās atbalsta programmās nav plānots uzsākt projektu iesniegšanu vienlaicīgi ar konkursu;
2.būves klasifikācijas kodi – 1261, 1262, 1263, 1264, 1272 un 1273;
3. būves kategorija – valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Lai veicinātu energoefektivitātes pasākumu īstenošanu dažādās ēkās, paaugstinātu sabiedrības informētību un veicinātu multiplikatīvo efektu VARAM ieskatā noteikumu projektā ir nepieciešams atsevišķi izdalīt piešķirojamo finansējuma apjomu.
Finansējums EKII ietvaros īstenotajiem projektiem tiek plānots 33.02.00 apakšprogrammā “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti”.
VARAM pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā (turpmāk – MK) paziņos Eiropas Komisijai, iesniedzot tai konkursa kopsavilkuma informāciju, izmantojot SANI2 sistēmu. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” (turpmāk – Vides investīciju fonds) lēmumus par finansējuma piešķiršanu pieņems pēc šo grozījumu spēkā stāšanās.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmajai daļai VARAM deleģē Vides investīciju fonds veikt uzdevumus, kas minēti MK noteikumu Nr.35 3. punktā. Atbilstoši ikgadēji noslēgtajam Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumam starp VARAM un Vides investīciju fondu, Vides investīciju fondam tiek deleģēti vairāki uzdevumi, gan attiecībā uz projektu konkursu organizēšanu, gan projektu iesniegumu vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, gan projektu ieviešanas uzraudzību, gan monitoringa uzraudzības veikšanu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.panta ceturtā daļā noteikto padotības formu izvēlas ņemot vērā deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu saturu. Konkrētā gadījumā tiek deleģēta gan projektu vērtēšana (ko veic koleģiāli), gan lēmuma pieņemšana par projekta apstiprināšanu/noraidīšanu, gan patstāvīga līgumu slēgšana un to izpildes kontrole,  kas nosaka  Vides investīciju fonds kā  līgumslēdzējai lielāku autonomijas pakāpi un arī atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, lai nodrošinātu konkursa tiesisku norisi kopumā. Līdz ar to pakļautības forma (VARAM tiesības dot rīkojumu par viena vai otra Vides investīciju fonds lēmuma pieņemšanu), šajā gadījumā  nav piemērojama, bet ar pārraudzību tiks nodrošināta kontrole par Vides investīciju fonds pieņemto lēmumu  tiesiskumu.
Izvērtējot Vides investīciju fonda līdzšinējo pieredzi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un EKII un to ietvaros īstenoto projektu konkursu ieviešanā, kā arī ņemot vērā to, ka VARAM nav resursu šādu finanšu instrumentu darbības organizēšanā, 2021. gada 22.  aprīlī starp VARAM un Vides investīciju fondu tika noslēgts atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgums.

Noteikumu projekta:
1. un 2. punkts
MK noteikumu Nr. 35 nosaukums precizēts, ņemot vērā to, ka atbilstoši likumam “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” tiek lietots termins “valsts nozīmes arhitektūras piemineklis”, līdz ar to visā MK noteikumu Nr. 35 tekstā tiek aizvietots termins “valsts nozīmes aizsargājams arhitektūras piemineklis” ar terminu “valsts nozīmes arhitektūras piemineklis”.

3. punkts
MK noteikumu Nr. 35 2. punkts papildināts iekļaujot, ka konkursa mērķis ir arī restaurācijas darbu veikšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos. Saistībā ar konkursa mērķi, proti, SEG emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos, ļoti nozīmīgs princips ir maksimāli saglabāt esošo vēsturiski vērtīgo būvēto objektu substanci, kā arī samazināt jaunu materiālu izmantošanu, kuru ražošana rada papildu SEG emisijas. Kā arī MK noteikumu Nr. 35 2. punkts papildināts nosakot, ka konkursa mērķis ir ne tikai SEG emisiju samazināšana, bet arī energoefektivitātes uzlabošana, tādējādi norādot šī pasākuma iespējamo ieguldījumu valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā, tai skaitā energoietaupījuma mērķa izpildē, bet, lai šo pasākumu varētu ieskaitīt mērķu izpildē, pasākuma mērķim cita starpā ir jābūt norādītam arī energoefektivitātes uzlabošana.

4. punkts
Atbilstoši ikgadēji noslēgtajam Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumam starp VARAM un Vides investīciju fondu, Vides investīciju fondam tiek deleģēti vairāki uzdevumi, gan attiecībā uz projektu konkursu organizēšanu, gan projektu iesniegumu vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, gan projektu ieviešanas uzraudzību, gan monitoringa uzraudzības veikšanu. Līdz ar to MK noteikumu Nr. 35  3. punktā tiek precizēti Vides investīciju fonda un VARAM uzdevumi. Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr.35 1. punktā tiek definēts, ka šie noteikumi nosaka konkursa nolikumu, līdz ar to precizēts MK noteikumu Nr.35 3. punkts neatkārtojot normatīvajā aktā noteiktās prasības.

5. punkts
MK noteikumu Nr. 35 4. punkts tiek papildināts ar jaunu projektu iesniedzēju loku – valsts kapitālsabiedrība, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus un Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma prasībām. Projektu iesniedzēja loka paplašināšana nepieciešama, lai dotu  iespēju pretendēt uz finansējuma saņemšanu plašākam iesniedzēju lokam, jo daudzi valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi ir valsts kapitālsabiedrību, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī  nodibinājumu un  biedrību īpašumā un valdījumā, kā arī šādiem  iesniedzējiem ir ierobežotas iespējas pretendēt uz finansējumu ēku pārbūvei vai atjaunošanai ES fondu projektu iesniegumu atlases konkursos vai citu finanšu instrumentu ietvaros.

6. punkts
Ņemot vērā, ka konkursa ietvaros tiek organizēta jauna projektu iesniegumu atlases kārta ir nepieciešams noteikt pieejamo finansējuma apjomu projektu īstenošanai. Finansējuma apjoms salīdzinot ar projekta pirmo kārtu tiek palielināts, ņemot vērā ēku tehniskās prasības, tai skaitā ņemot vērā specifiskās kultūras mantojuma aizsardzības prasības, kā arī veicamo darbu apjomu, kā arī to, ka esošais valsts nozīmes arhitektūras piemineklis var sastāvēt no vairākām ēkām. Paredzams, ka projektu konkursa ietvaros tiks īstenoti vismaz 15 projekti. Kā arī MK noteikumi Nr.35 tiek precizēti norādot konkursa pirmās kārtas projektiem piešķirto finansējuma apjomu.

7. un 8. punkts
Precizēti MK noteikumu Nr. 35 6. un 7. punkts nosakot prasības, kas notiek gadījumos, ja konkursa otrās kārtas ietvaros netiek izmantots piešķirtais finansējums pilnībā.

9. punkts
Ņemot vērā, ka konkursa otrās kārtas ietvaros paredzēts sniegt atbalstu finansiāli ietilpīgākiem projektiem (ar EKII finansējumu līdz 10 milj. euro) ir nepieciešams mazināt riskus saistībā ar projektu ieviešanu, t.sk. pagarinot atļauto projekta īstenošanas periodu par sešiem mēnešiem. Līdz ar to ir precizēts MK noteikumu Nr.35 8. punkts.

10. punkts
MK noteikumu Nr. 35 9. punkts precizēts atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 002-19 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” pielikuma 2. tabulā “Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais ēku atjaunošanai un pārbūvei” noteiktajām vērtībām (MK 2019. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 280 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika””.

11. punkts
MK noteikumu Nr.35 12. punkts tiek precizēts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53.panta 4. “a” apakšpunktu, ka komercdarbības atbalsta regulējums piemērojams tiem gadījumiem, kad īpašnieks, valdītājs, pārvaldītājs, turētājs (tai skaitā biedrība vai nodibinājums) pats organizē un nodrošina kultūras pasākumus.
Atbilstoši ikgadēji noslēgtajam Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumam starp VARAM un Vides investīciju fondu, Vides investīciju fondam tiek deleģēti vairāki uzdevumi, gan attiecībā uz projektu konkursu organizēšanu, gan projektu iesniegumu vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, gan projektu ieviešanas uzraudzību, gan monitoringa uzraudzības veikšanu. Līdz ar to MK noteikumu Nr. 35  12. punktā tiek precizēti Vides investīciju fonda uzdevumi.

12. – 21. punkts
MK noteikumi Nr.35 tiek papildināti ar nosacījumiem, ka projekta aktivitātes var īstenot arī ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkās, tad noteikumu projektā ir jāparedz komercdarbības atbalsta sniegšanas nosacījumi, jo atbalsts ārstniecības vai veselības aprūpes iestādēm ir kvalificējams kā komercdarbības  atbalsts/atlīdzības maksājumi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Noteikumu projektā ir jāiekļauj visi nosacījumi, kādus paredz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES), ārstniecības vai veselības aprūpes iestādēm jābūt noslēgtam līgumam ar Nacionālo veselības dienestu par valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Tai skaitā precizēti nosacījumi par konkursa finansējuma piešķiršanu šādos gadījumos, proti, attiecināmās izmaksas projektā attieksies tikai uz to ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkām vai ēku daļu, kurās tiek sniegti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, bet projekta aktivitātes tajās ēku daļās, kas ir saistītas ar veselības aprūpes maksas pakalpojumu sniegšanu tiek iekļautas projekta neattiecināmajās izmaksās, ko jāsedz  ar finanšu resursiem par kuriem nav saņemts nekāds valsts atbalsts. MK noteikumi Nr. 35 tiek papildināti ar aprēķina metodi un nosacījumiem, kas nosaka prasības projekta iesniedzējam, ja tas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana konkursa ietvaros klasificējama kā komercdarbības atbalsts ar veselības aprūpes funkciju saistītās ēkas. Attiecināmās izmaksas projektā attieksies tikai uz to ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkām vai ēku daļu, kurās tiek sniegti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi. Ēku izmantošanas jaudas noteikšanai bez platības rādītāja var izmantot finanšu (ienākumi no valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un ienākumi no maksas pakalpojumiem) rādītāju. Abus pēdējos rādītājus izmanto gadījumos, kad vienas un tās pašas telpas tiek izmantotas gan valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai, gan maksas pakalpojumu sniegšanai.

22. punkts
Precizēts MK noteikumu Nr.35 13. punkts, svītrojot atsauci uz Komisijas regulu Nr. 651/2014, jo atbalstu dotācijas veidā piešķir visiem pretendentiem, ne tikai tiem, kam atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014.

23. punkts
Precizēts MK noteikumu Nr.35 15. punkts, ka par vienu valsts nozīmes arhitektūras piemineklī ietilpstošu ēku var iesniegt vienu projekta iesniegumu. Precizētais punkts, paredz, ka projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projekta iesniegums, jo valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu var piešķirt ēku grupai, kas sastāv no vairākām ēkām, bet par vienu ēku, kas ietilpst valsts nozīmes arhitektūras piemineklī var iesniegt vienu projekta iesniegumu.

24. punkts
Kultūras pieminekļi tiek izmantoti ne tikai izglītības, kultūras un reliģisku funkciju īstenošanai. Kultūras mantojuma saglabāšanas garants ir tā kvalitatīva izmantošana sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai. Īpaši svarīgi šajā aspektā ir arhitektūras pieminekļi, kas kalpo ārstniecībai un veselības aprūpei. Līdz ar to, lai dotu iespēju pretendēt uz konkursa finansējumu arī  ēkām, kas atbilst ārstniecības un veselības aprūpes ēku  statusam, MK noteikumu Nr.35 16.1. apakšpunkts tiek papildināts ar jaunu apakšpunktu, kas paredz, ka projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kas atbilst ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēku; ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupu (kods 1264) klasifikācijai.

25. punkts
Precizējums nepieciešams, lai dotu iespēju projektu iesniedzējiem pretendēt uz konkursa atbalstu arī tām ēkām, kurās periodā kopš 2000. gada, kad ēka tikusi ekspluatēta, vismaz daļēji vai nepārtraukti ir īstenota izglītības, kultūras, reliģiskā vai veselības aprūpes funkcija un tā tiks turpināta projekta monitoringa (5 gadi)un projekta amortizācijas periodā (projekta dzīves cikls ir projekta infrastruktūras amortizācijas periods, kas ir projekta pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu (amortizējamo projekta pamatlīdzekļu) derīgās lietošanas laiks – 15 gadi) un noteikts, ka Vides investīciju fondam nepieciešams noteikto prasību pārbaudīt projekta rezultātu monitoringa periodā.
Skaidrojam, ka, lai pretendētu uz finansējuma piešķiršanu, der jebkurš ēkas ekspluatācijas sākuma datums 2000. gadā, kā arī, lai pierādītu, ka ēkā tiek vai tikusi īstenota izglītības, kultūras, reliģiskā vai veselības aprūpes funkcija projekta iesniedzējam nepieciešams uzrādīt dokumentus, kuros noteikta būvniecību regulējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā piešķirtā  ēkas funkcija vai ēkas lietošanas veids, piemēram, būvvaldē saskaņoto ēkas lietošanas veidu, iesniedzot paskaidrojuma rakstu, apliecinājuma karti vai būvprojektu, kurā norādīts ēkas lietošanas veids (funkcija).

26. punkts
Precizēts MK noteikumu Nr. 35 16.5. apakšpunkts, nosakot projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu Vides investīciju fondā.
Atbilstoši ikgadēji noslēgtajam Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumam starp VARAM un Vides investīciju fondu, Vides investīciju fondam tiek deleģēti vairāki uzdevumi, gan attiecībā uz projektu konkursu organizēšanu, gan projektu iesniegumu vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, gan projektu ieviešanas uzraudzību, gan monitoringa uzraudzības veikšanu. Līdz ar to MK noteikumu Nr. 35  16.5. punktā tiek precizēti Vides investīciju fonda uzdevumi.

27. punkts
MK noteikumi Nr. 35 papildināti ar jaunu apakšpunktu, kas nosaka nosacījumus kādi projekta iesniedzēji var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, proti, konkursa ietvaros projekta iesniedzējs var būt sīkais (mikro), mazais vai vidējais vai lielais komersants atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 noteiktajam.

28. punkts
Atbilstoši ikgadēji noslēgtajam Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumam starp VARAM un Vides investīciju fondu, Vides investīciju fondam tiek deleģēti vairāki uzdevumi, gan attiecībā uz projektu konkursu organizēšanu, gan projektu iesniegumu vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, gan projektu ieviešanas uzraudzību, gan monitoringa uzraudzības veikšanu. Līdz ar to MK noteikumu Nr. 35  17.3. punktā tiek precizēti Vides investīciju fonda uzdevumi.

29. punkts
Precizēts MK noteikumu Nr.35 17.5.1. punkts, ņemot vērā to, ka attiecīgais normatīvais regulējums vairākos gadījumos nav aktuāls, piemēram, MK noteikumu Nr.35 17.5.1. punktā minētie tiesību institūti (mierizlīgums, sanācija) un terminoloģija (pazīmes, pieteikums) neatbilst Maksātnespējas likumam.

30. punkts
MK noteikumu Nr. 35 punkts precizēts, ņemot vērā to, ka atbilstoši likumam “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” tiek lietots termins “valsts nozīmes arhitektūras piemineklis”, līdz ar to visā MK noteikumu Nr. 35 tekstā tiek aizvietots termins “valsts nozīmes aizsargājams arhitektūras piemineklis” ar terminu “valsts nozīmes arhitektūras piemineklis”.

31. punkts
Tiek noteikts kopējais konkursa ietvaros pieejamais finansējuma apjoms, kā arī vienam projektam pieejamais maksimālais finansējuma apjoms projekta konkursa otrās kārtas organizēšanai.

32. punkts
MK noteikumu Nr. 35 23. punkts papildināts ar nosacījumu, ka projektā var veikt papildpakalpojumus, kuriem nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Ņemot vērā, ka papildpakalpojumi var tikt sniegti projekta iesniedzēja projektā un tie galvenokārt tiek izmantoti nesaimnieciskai darbībai, kā arī tie neietekmē citu dalībvalstu klientus un to finansēšana neizraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību, jo tiem ir vietēja ietekme, tad šādiem papildpakalpojumiem nav nepieciešams piemērot komercdarbības atbalsta regulējumu, jo uz tiem neizpildās komercdarbības atbalsta ceturtā pazīme – ietekme uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Norādām, ka papildpakalpojumiem nav noteikts procentuāls ierobežojums pret infrastruktūras gada jaudu, kā tas ir papildinošas saimnieciskas darbības gadījumā, tomēr ir jāievēro, ka papildpakalpojumiem ir jābūt galvenokārt saistītiem ar infrastruktūras nesaimniecisko pamatdarbību, piemēram, maksas garderobe muzejā un neliela kafejnīca universitātes telpās.

33. un 34. punkts
Ņemot vērā, ka atbalsts konkursa ietvaros paredzēts arī projekta iesniedzējiem, kas neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros tiem nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts (MK noteikumu Nr.35 23.punkts), lai skaidrotu, kad projektam netiek piemēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 53.panta nosacījumi, MK noteikumi Nr. 35 tiek papildināti ar 23.¹  punktu. Publiskā finansējuma piešķiršana kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai pieejams bez maksas, kalpo sociālam un kultūras mērķim un tam nav saimnieciska rakstura. Tāpat arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem/vai infrastruktūras lietotājiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Līdz ar to, ja tiek secināts, ka kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir mazāki par 50 % no tā gada budžeta, pasākumam nav saimniecisks raksturs un nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums (šajā gadījumā Komisijas regulas Nr. 651/2014 53.panta nosacījumi). Savukārt, ja tiek konstatēts, ka pasākumam ir saimniecisks raksturs, tad, lai pasākums netiktu uzskatīts par komercdarbības atbalstu un nebūtu jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums, tas ir jāizvērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām pazīmēm un ir jāizpildās visām četrām minētajām pazīmēm. Attiecīgi, tā kā šajā projektu iesniegumu konkursā atbalstam pirmās trīs pazīmes izpildās, ir jāvērtē nosacījums, kas norāda uz pasākuma lokālo raksturu, t.i. izveidotai infrastruktūrai pašai par sevi nav ietekme uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
MK noteikumi Nr. 35 papildināti ar 23.² punktu, kas nosaka rīcību gadījumos, kad ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai izveidotās infrastruktūras amortizācijas periodā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību un atbalsts tam kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai.

35. – 36. punkts
Lai varētu īstenot MK noteikumu Nr.35 24.punktā paredzēto par piešķiramo valsts/komercdarbības atbalstu, noteikumu projekts ir papildināts ar prasību par izmaksu un ieguvumu analīzes iesniegšanu, gadījumos, kad paredzēts piešķirt valsts/komercdarbības atbalstu. Kā arī iekļauj prasību ievērot Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 6. punktā noteikto, proti, pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu. Finansējuma saņēmējam, kas ekspluatē ēku, kurā īstenotas projekta aktivitātes, ir atļauts attiecīgajā periodā paturēt samērīgu peļņu.

37. punkts
MK noteikumu Nr. 35 punkts precizēts, ņemot vērā to, ka atbilstoši likumam “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” tiek lietots termins “valsts nozīmes arhitektūras piemineklis”, līdz ar to visā MK noteikumu Nr. 35 tekstā tiek aizvietots termins “valsts nozīmes aizsargājams arhitektūras piemineklis” ar terminu “valsts nozīmes arhitektūras piemineklis”.

38. punkts
Precizējums nepieciešams, lai neierobežotu atbalsta sniegšanu AER tehnoloģiju uzstādīšanai ēkās, t.i. spēkā esošā redakcija paredz, ka atbalsts tiek sniegts tikai AER tehnoloģijām, ar kurām tiek saražota siltumenerģija, tajā pat laikā siltumenerģiju var nodrošināt ar iekārtām, kas patērē elektroenerģiju, līdz ar to konkursa ietvaros ir atbalstāmas arī citas AER tehnoloģijas elektroenerģijas ražošanai.

39. punkts
MK noteikumi Nr. 35 papildināti ar jaunu apakšpunktu, kas paredz konkursa attiecināmās izmaksās iekļaut ēkas pieslēguma entralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšanas, siltummezgla izveides, siltumapgādes sistēmas pārbūves izmaksas, jo bieži vien valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi atrodas pilsētās, blīvā apbūvē, kur ir tehniski iespējams pieslēgties centralizētajai siltumapgādes sistēmai, kā arī ir nepieciešams veicināt gaisa piesārņojuma mazināšanu pilsētās, kur viens no pasākumiem ir individuālās siltumapgādes sistēmas, kas izmanto fosilo kurināmo un biomasu aizvietošana ar pieslēgumu centralizētās siltumapgādes sistēmai, ja tas ir tehniski iespējams un pamatoti.

40. punkts
Precizējums nepieciešams, lai norādītu, ka projektu konkursa ietvaros projektēšanas izmaksas ir attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas, lai sniegtu lielāku finansiālu atbalstu projekta īstenošanā, it īpaši tā sākotnējā posmā.

41. – 42. punkts
Ņemot vērā noteikumu projekta 17.punktu, kas paredz AER izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu iegādi un uzstādīšanu, nepieciešams MK noteikumus Nr.35 papildināt ar regulējumu gadījumiem, ja atbalstu saražotās enerģijas pašpatēriņam paredzēts sniegt valsts vai pašvaldības apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tad atbalsts saražotās enerģijas pašpatēriņam ietilpst atlīdzības (kompensācijas) apmērā. Savukārt, attiecībā uz kultūras jomas pakalpojumu sniedzējiem, ja tie neveic saimniecisko darbību un kuri izmanto vismaz 80% no  saražotās elektroenerģijas AER izmantojošā enerģijas ražošanas iekārtā “pašpatēriņam” nav kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji (enerģijas ražotāji) komercdarbības atbalsta izpratnē un tie var pretendēt uz atbalstu MK noteikumu Nr. 35 31.8. apakšpunktā minētajai izmaksu pozīcijai. Taču subjektiem, kas kvalificējas kā saimnieciskās darbības veicēji komercdarbības atbalsta izpratnē, proti, veic saimniecisko darbību konkrētā īpašumā – valsts nozīmes arhitektūras piemineklī, atbalstam AER ražojošu iekārtu iegādei un uzstādīšanai ir jāpiemēro komercdarbības atbalsta nosacījumi (Komisijas regulas Nr. 651/2014 41.pants). Lai nodrošinātu tiesību normu skaidrību un uztveramību un tiesību akta lietotājam būtu skaidri savi pienākumi un tiesību saturs, MK noteikumi Nr.35 papildināti ar 33.¹ punktu, kas nosaka pielāgotus nosacījumus atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. panta nosacījumiem, ja atbalsts konkursa ietvaros tiek sniegts projekta iesniedzējiem (sīkie (mikro), mazie, vidējie vai lielie komersanti), kas  nekustamo īpašumu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai un konkursa ietvaros uzstādīs AER izmantojošas enerģiju ražojošas iekārtas. Ņemot vērā to, ka projekta iesniedzējs, kas nekustamo īpašumu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, var būt gan mazais un vidējais uzņēmums, gan lielais uzņēmums, tad uzstādot AER izmantojošas tehnoloģiskās iekārtas enerģijas ražošanai ir nepieciešams noteikt pieļaujamo atbalsta intensitāti saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 651/2014 41. panta 6., 7. un 8. punkta nosacījumiem.

43. punkts
Precizējumi nepieciešami, lai norādītu pie kāda nosacījuma (līdz projekta īstenošanas perioda beigām) izmaksas ir attiecināmas projektu konkursa pirmās un otrās kārtas ietvaros, tai skaitā nosakot prasības, ja projekta iesniedzējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais vai lielais komersants.
MK noteikumi Nr.35 papildināti ar jaunu punktu, kas nosaka nosacījumus, ja konkursa ietvaros atbalsts tiek sniegts ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. pantu, proti, atbalstu sniedzot AER iekāru iegādei enerģijas ražošanai, tad jāizpildās atbalsta stimulējošās ietekmes nosacījumi, kas noteikti noteikumu projektā.

44. – 48. punkts
Precizējumi nepieciešami, lai norādītu pie kāda nosacījuma (līdz projekta īstenošanas perioda beigām) izmaksas ir attiecināmas projektu konkursa pirmās un otrās kārtas ietvaros. MK noteikumu Nr. 35 papildināts ar jaunu punktu, kas paredz atrunu, ka gadījumā, ja darbības, kam atbalsts tiek sniegts ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. panta nosacījumus un tās ir uzsāktas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, tad izmaksas šīm darbībām nav attiecināmas.

49. punkts
Tiek svītrots MK noteikumu Nr. 35 37.5. apakšpunkts, lai nodrošinātu, ka projekta iesniedzējs neņems aizdevumu fosilo energoresursu tehnoloģiju iegādei un uzstādīšanai vai modernizācijai pārejot uz citu fosilos energoresursus izmantojošu tehnoloģiju.

50. punkts
MK noteikumu Nr.35 37.17. apakšpunkts tiek precizēts, papildinot nosacījumus, kas precizē konkursa ietvaros noteiktās neattiecināmās izmaksas. Konkursa ietvaros paredzēts sniegt atbalstu atbalstāmām aktivitātēm, ko plānots īstenot ārstniecības vai veselības aprūpes ēkās, un ja projekta iesniedzējs, papildu valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, sniedz maksas veselības aprūpes pakalpojumus, tad izmaksas, kas radušās ēkas daļā, kas saistīta ar veselības aprūpes maksas pakalpojumu sniegšanu, tiek iekļautas neattiecināmajās izmaksās un ir jāsedz ar finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds valsts vai pašvaldību budžeta atbalsts.

51. – 52. punkts
Atbilstoši ikgadēji noslēgtajam Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumam starp VARAM un Vides investīciju fondu, Vides investīciju fondam tiek deleģēti vairāki uzdevumi, gan attiecībā uz projektu konkursu organizēšanu, gan projektu iesniegumu vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, gan projektu ieviešanas uzraudzību, gan monitoringa uzraudzības veikšanu. Līdz ar to MK noteikumu Nr.35 38. un 39. punktā tiek precizētas Vides investīciju fonda un VARAM uzdevumi.
MK noteikumu Nr. 35 39. punkts tiek grozīts, lai precizētu normu, kas nosaka, ka 25 darbdienu laikā pēc konkursa izsludināšanas projekta iesniedzēji var iesniegt projektu iesniegumus. Ņemot vērā, ka projekta iesniegumu sagatavošana ir laikietilpīgs process, MK noteikumu Nr. 35 39. punkts tiek precizēts, nosakot, ka konkursa pirmās kārtas ietvaros projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir 25 darbdienas.

53. punkts
MK noteikumu Nr. 35 tiek papildināti ar jaunu punktu, kas nosaka, ka projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš konkursa otrajā kārtā ir vismaz divi mēneši pēc konkursa izsludināšanas, tādejādi paredzot pietiekamu laika periodu projekta iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai.

54. punkts
Precizēti MK noteikumu Nr.35 41.2.2., 41.2.3. un 41.2.4. apakšpunkti, nosakot, kuri dokumenti projekta iesniegumam ir pievienojami obligāti un kuri pievienojami, ja tiek izpildīti nosacījumi ņemot vērā   projekta īstenošanas gatavības pakāpi. Precizēti iesniedzamie dokumenti, kurus jāiesniedz projekta iesniedzējam saistībā ar būvatļauju vai apliecinājuma karti, vai paskaidrojuma rakstu, t.i. projekta iesniedzējs iepirkumu var izsludināt ne tikai par būvniecību, bet arī par projektēšanu un būvniecību.
Precizēts MK noteikumu Nr. 35 41.2.5. apakšpunkts, ņemot vērā to, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nosaukums ir mainīts uz Nacionālo kultūras mantojuma pārvalde.
Precizēts iesniedzamais dokuments, lai apliecinātu saražotās un patērētās enerģijas apjomu, t.i. dati jāiesniedz par pēdējiem pieciem  kalendārajiem gadiem, kad ēka bija ekspluatācijā (arī gadījumā, ja šobrīd ēka netiek ekspluatēta).
Precizēts MK noteikumu Nr. 35 41.2.10. punkts, kas nosaka prasību projekta iesniedzējam turpināt īstenot iepriekš ēkā īstenoto funkciju projekta īstenošanas un projekta amortizācijas periodā.
Precizēts dokumentu saraksts, kurus jāiesniedz projekta iesniedzējam, ja tas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana konkursa ietvaros klasificējama kā komercdarbības atbalsts, līdz ar to nepieciešams papildus iesniegt arī izmaksu un ieguvumu analīzi un apliecinājumu, ka projekta iesniedzējs neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procesu. Pārbaudi par MK noteikumu Nr.35 17.5.1.apakšpunktā ietverto prasību, šobrīd nav iespējams veikt balstoties tikai uz publiskajos reģistros pieejamo informāciju, atšķirībā no maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesa pārbaudes, kas var tikt īstenota balstoties uz publiskajos reģistros pieejamo informāciju. Līdz ar to projekta iesniedzējam ir nepieciešams iesniegt nepieciešamo apliecinājumu.

55. punkts
MK noteikumu Nr. 35 nosaukums precizēts, ņemot vērā to, ka atbilstoši likumam “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” tiek lietots termins “valsts nozīmes arhitektūras piemineklis”, līdz ar to tiek visā MK noteikumu Nr. 35 tekstā tiek aizvietots termins “valsts nozīmes aizsargājams arhitektūras piemineklis” ar terminu “valsts nozīmes arhitektūras piemineklis”.

56. – 58. punkts
Atbilstoši ikgadēji noslēgtajam Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumam starp VARAM un Vides investīciju fondu, Vides investīciju fondam tiek deleģēti vairāki uzdevumi, gan attiecībā uz projektu konkursu organizēšanu, gan projektu iesniegumu vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, gan projektu ieviešanas uzraudzību, gan monitoringa uzraudzības veikšanu. Līdz ar to MK noteikumu Nr.35 47., 48. un 49. punktā tiek precizēti Vides investīciju fonda un VARAM uzdevumi. Ņemot vērā, ka projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas izveidi un vadību nodrošina Vides investīciju fonds ir precizēts vērtēšanas komisijas locekļu  skaits no VARAM un Vides investīciju fonda puses.
Precizēts MK noteikumu Nr. 35 49. punkts, ņemot vērā to, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nosaukums ir mainīts uz Nacionālo kultūras mantojuma pārvalde.

59. – 62. punkts
Atbilstoši ikgadēji noslēgtajam Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumam starp VARAM un Vides investīciju fondu, Vides investīciju fondam tiek deleģēti vairāki uzdevumi, gan attiecībā uz projektu konkursu organizēšanu, gan projektu iesniegumu vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, gan projektu ieviešanas uzraudzību, gan monitoringa uzraudzības veikšanu. Līdz ar to MK noteikumu Nr.35 50.1., 50.2., 50.3. un 50.4. apakšpunktā tiek precizēti Vides investīciju fonda un VARAM uzdevumi.

63. punkts
Precizējums nepieciešams, lai sniegtu korektas atsauces uz to, ka projektu konkursa otrās kārtas ietvaros projektu iesniegumus vērtē divās grupās atbilstoši MK noteikumu Nr.35 5.punktā noteiktajam iedalījumam.

64. – 65. punkts
MK noteikumu Nr.35 52. punkts precizēts, lai skaidri noteiktu, ka vērtēšanas komisija vērtē projektu iesniegumus, var pieaicināt ekspertus, pārbauda projektu iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai, kā arī nepieciešamības gadījumā var apsekot plānoto projekta īstenošanas vietu – valsts nozīmes arhitektūras pieminekli (ēku vai ēkas). Atbilstoši ikgadēji noslēgtajam Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumam starp VARAM un Vides investīciju fondu, Vides investīciju fondam tiek deleģēti vairāki uzdevumi, gan attiecībā uz projektu konkursu organizēšanu, gan projektu iesniegumu vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, gan projektu ieviešanas uzraudzību, gan monitoringa uzraudzības veikšanu. Līdz ar to MK noteikumu Nr.35   53. punktā tiek precizēti Vides investīciju fonda un VARAM uzdevumi. MK noteikumu Nr.35 53. punkts precizēts, ievērojot samērīguma principu, ka Vides investīciju fonds var pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

66. punkts
MK noteikumi Nr. 35 papildināti ar 55.¹ punktu, ņemot vērā, ka starp projekta iesnieguma iesniegšanu un lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu var paiet laika sprīdis, līdz ar to projekta iesniedzēja atbilstību komercdarbības  atbalsta nosacījumiem (piemēram, to, vai projekta iesniedzējs neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam, saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 2. panta 18. punktā noteikto definīciju, kā arī projekta iesniedzēja atbilstība sīkā (mikro), mazā vai vidējā vai lielā komersanta statusam)  Vides investīciju fondam jāvērtē lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemšanas brīdī.

67. – 69. punkts
Atbilstoši ikgadēji noslēgtajam Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumam starp VARAM un Vides investīciju fondu, Vides investīciju fondam tiek deleģēti vairāki uzdevumi, gan attiecībā uz projektu konkursu organizēšanu, gan projektu iesniegumu vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, gan projektu ieviešanas uzraudzību, gan monitoringa uzraudzības veikšanu. Līdz ar to MK noteikumu Nr.35  56., 57. un 58. punktā tiek precizēti Vides investīciju fonda un VARAM uzdevumi.

70. punkts
MK noteikumu Nr. 35 59. punkts svītrots, jo administratīvā akta (lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu) paziņošanas kārtība ir detāli atrunāta Administratīvā procesa likumā un Paziņošanas likumā, līdz ar to nav nepieciešams šāds punkts MK noteikumos Nr. 35.

71. – 73. punkts
Precizēts MK noteikumu Nr. 35 60. punkts, ņemot vērā Komisijas regulas Nr. 651/2014 piemērošanas termiņu līdz 2023. gada 31. decembrim, ar šo grozījumu tiek precizēta attiecīgā norma, nosakot, ka lēmumus par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar minēto regulu var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.
MK noteikumu Nr.35 61. un 62. punktu precizējums nepieciešams, lai noteiktu termiņu līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai. Minētais nosacījums ir saistīts ar līdzšinējo praksi, īstenojot projektu iesniegumu konkursus, secināts, ka 30 dienu termiņš ir par īsu, lai varētu uzskatīt, ka finansējuma saņēmējam ir pietiekams laiks, lai iepazītos ar līguma saturu un noslēgtu  viņa interesēm atbilstošu līgumu. Precizēts, ka termiņš ir nosakāms kalendārās dienās, lai novērstu domstarpības par to, ka tās ir darba dienas.

74. punkts
MK noteikumu Nr. 35 veikts tehnisks precizējums.

75. punkts
Precizējums nepieciešams, lai noteiktu īsāku termiņu pārskata par projekta īstenošanas progresu iesniegšanai Vides investīciju fondam, tādejādi dodot iespēju operatīvāk konstatēt problēmas projektā un attiecīgi reaģēt uz tām.

76. punkts
Esošajā regulējumā nav norādīts monitoringa perioda un monitoringa gada sākums un beigas, kā arī nav atrunāts, ka projekta monitorings tiek apturēts laikā, kad finansējuma saņēmējs veic papildu pasākumus CO₂ emisiju neatbilstības novēršanai. Tādejādi rodas situācijas, kad gan pēc projekta ieviešanas, gan pēc pasākuma plāna ieviešanas CO₂ emisiju neatbilstības novēršanai nav pagājis pilns kalendārais gads, lai novērtētu projekta rezultātu un veiktos uzlabojumus projekta rezultāta sasniegšanai. Precizētais MK noteikumu Nr.35 75. punkts definē monitoringa gada sākuma un beigu datumu, kā arī konkretizē, ka par nepilnu monitoringa gadu neatbilstību neaprēķina, kā arī paredz, ka monitoringa pārskatu iesniedz par monitoringa gadu, kas sākas 1.janvārī un ilgst līdz 31.decembrim.
Finansējuma saņēmējiem, kuru projektos jau ir uzsākts monitoringa periods, veiktās MK noteikumu Nr. 35 75. punkta izmaiņas neradīs papildus administratīvo slogu attiecībā uz pārskatu sagatavošanu par iepriekšējiem monitoringa gadiem, jo iesniegtie dati tiks salīdzināti un uzskaitīti par periodu, kādu paredz MK noteikumi Nr.35, t.i., par monitoringa (kalendāro) gadu.
Papildināts MK noteikumu Nr. 35 75. punkts ar iespēju pagarināt monitoringa periodu līdz  trīs gadiem (5+3 gadi) tiem finansējuma saņēmējiem, kas nav sasnieguši projektā plānotos rezultātus.

77. punkts
Precizējums nepieciešams, lai finansējuma saņēmēji, kas nepieprasa avansa maksājumus, netiktu nostādīti finansiāli neizdevīgākā situācijā pret tiem finansējuma saņēmējiem, kas pieprasa avansa maksājumus projektu aktivitāšu īstenošanai.

78. – 88. punkts 
Spēkā esošais regulējums ir nepilnīgs attiecībā uz īstenoto projektu sasniegto rezultātu monitoringa principiem un kārtību, kādā tiek pārrēķināts un apstiprināts projekta līgumā noteiktais rezultāts, ja finansējuma saņēmējs pēc projekta īstenošanas termiņa beigām ēkā ir veicis energoefektivitātes pasākumus vai projekta līgumā noteiktos sasniedzamos rādītājus ietekmē neatkarīgi ārējie apstākļi.
MK noteikumu Nr. 35 XI nodaļas precizējumu mērķis ir pilnveidot esošo tiesisko regulējumu par projektu iesniegumu konkursa ietvaros īstenoto projektu monitoringa periodu un principiem, kā arī veicināt projekta rezultātu sasniegšanu.  Esošais regulējums ir nepilnīgs attiecībā uz monitoringa gadiem, par kuriem aprēķina CO₂ emisijas samazinājuma neatbilstību. Neatbilstības aprēķināšanas gads ir nesamērīgs, ņemot vērā, ka monitoringa periods un pienākums iesniegt pārskatus turpinās 5 gadus. Precizējumi paredz iespēju finansējuma saņēmējam īstenot plānu neatbilstības novēršanai jebkurā no monitoringa gadiem (izņemot pēdējā monitoringa gadā) un monitoringa periodam noslēdzoties CO₂ emisijas samazinājuma neatbilstības noteikšanai ņemt vērā visu monitoringa gadu vidējo sasniegto rezultātu. MK noteikumu Nr. 35 XI nodaļas izmaiņas paredz aprēķināt neatbilstību, vērtējot projektā sasniegto vidējo rādītāju visā projekta monitoringa periodā. Slikta rādītāju izpilde monitoringa perioda sākumā vai beigās neietekmē atmaksājamo finansējuma apjomu.
MK noteikumu Nr. 35 97. punktā ir precizēts projekta rezultātu monitoringa periods par 3 gadiem.
MK noteikumu Nr. 35 98. punkts precizēts norādot Vides investīciju fonda uzdevumus saistībā finanšu instrumenta līdzekļiem, kas ir atzīti par neattiecināmiem.
MK noteikumu Nr. 35 papildināti ar 98.¹ un 98.² punktiem, kas nosaka nelikumīga atbalsta atgūšanu gadījumos, kad konstatēts, ka ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta rezultātu monitoringa periodā kļuvis par ar saimniecisko darbību saistītu projektu un tam nav iespējams piemērot Komisijas regulas Nr.651/2014 53.panta nosacījumus, kā arī gadījumos, kad atbalsts tiek sniegts kā kompensācija par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu. Saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1. panta (2) daļas 11.punktu, par nelikumīgu komercdarbības atbalstu uzskata arī nepamatoti izlietotu komercdarbības atbalstu, tas ir, tādu komercdarbības atbalstu, kuru tā saņēmējs izmanto, pārkāpjot tā tiesību akta nosacījumus, ar kuru komercdarbības atbalsta saņēmējam saskaņā ar tiesību aktos noteikto tika piešķirtas tiesības saņemt komercdarbības atbalstu, līdz ar to, lai nodrošinātu nepārprotamu interpretāciju papildināts 98.¹  apakšpunktā minētais.

89. punkts
MK noteikumu Nr. 35 100.4. apakšpunkts papildināts, lai noteiktos projektu uzraudzības nosacījumus, ko veic Vides investīciju fonds, papildinātu ar nosacījumu, ka projekta pēcnovērtējuma periodā finansējuma saņēmējs reizi gadā iesniedz Vides investīciju fondam informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu, vai projekts atbilst šo noteikumu 23.¹ punktā minētajiem nosacījumiem, t.sk. projekta amortizācijas periodā finansējuma saņēmēja ikgadēji iesniegto informāciju projekta atbilstībai komercdarbības atbalsta izslēdzošajiem nosacījumiem vai komercdarbības atbalsta nosacījumiem. Papildus MK noteikumu Nr. 35 33.⁴ punkts nosaka, ka, uzstādot AER iekārtu tās saražotā elektroenerģija jāizmanto finansējuma saņēmēja pašpatēriņam (par pašpatēriņu uzskatot vismaz 80 % no saražotās enerģijas izmantošana pašpatēriņam gada griezumā). Lai pārliecinātos par pašpatēriņa apjomu, finansējuma saņēmējs ikgadēji pēc AER iekārtas uzstādīšanas, Vides investīciju fondam iesniedz atskaiti par saražoto elektroenerģijas apjomu, patērēto un nodoto energoapgādes tīklā. Lai pārliecinātos par iesniegtās atskaites patiesumu, Vides investīciju fonds lūdz piekļuvi invertora datiem un nepieciešamības gadījumā lūdz datus no sadales tīkla operatora par elektroenerģijas patēriņu un nodotās elektroenerģijas apjomu energoapgādes tīklā.

90. punkts
Precizēts MK noteikumu Nr. 35 102. punkts, lai precizētu ar projektu īstenošanu un atbalsta piešķiršanu saistītās dokumentācijas glabāšanas termiņu, proti, ar projektu īstenošanu un atbalsta piešķiršanu saistītos dokumentus VARAM un Vides investīciju fonds glabā visu projekta amortizācijas perioda, bet ne mazā kā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.. Ņemot vērā, ka no valsts atbalsta viedokļa projektu īstenošanas un atbalsta piešķiršanas dokumentācija ir jāglabā vismaz 10 gadus, taču ir jāņem vērā arī tas, ka gadījumā, ja amortizācijas periods ir garāks nekā 10 gadi, tad dokumentācija ir jāglabā visu projekta amortizācijas periodu. Ņemot vērā, ka monitoringa periodu var pagarināt līdz trim gadiem, finansējuma saņēmējs informē trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs slēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finanšu instrumenta finansējumu projekta ieviešanai, par projekta rezultātu monitoringa perioda termiņa pagarināšanu līdz trim gadiem.

91. – 92. punkts
MK noteikumi Nr. 35 papildināti ar 102.¹ punktu, kas atsevišķi nosaka finanšu saņēmēja ar projekta īstenošanu un atbalsta piešķiršanu saistītās dokumentācijas glabāšanas termiņu (dokumentāciju glabā visu projekta amortizācijas periodu, bet ne mazāk kā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas).
MK noteikumi Nr.35 papildināti ar 102.² punktu, kas atsevišķi nosaka dokumentācijas glabāšanas termiņu saistībā ar Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

93. punkts
Pārskati par projektu iesniegumu konkursu projektu finansējumu, t.sk. informāciju par projekta iesniedzēja nosaukumu, projekta nosaukumu, projekta kopējās attiecināmās izmaksas, kā arī piešķirto EKII finansējumu par apstiprinātajiem projektu iesniegumiem tiek publicēta VARAM un Vides investīciju fonda tīmekļvietnēs, līdz ar to atsevišķa dokumenta sagatavošana nav nepieciešama.

94. punkts
MK noteikumu Nr. 35 107. punkts precizēts, lai precizētu termiņu, cik ilgā laikā Vides investīciju fonds publicē un nodrošina informācijas pieejamību savā tīmekļvietnē par sniegto atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9.panta 1. un 4. punktam un nosaka šīs informācijas pieejamības termiņu. Ņemot vērā, ka Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punkts ietver arī prasības par attiecīgās informācijas publicēšanu ne tikai savā tīmekļvietnē, bet arī sistēmā atbalsta pārredzamības nodrošināšanai Aid Award System Application saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 386 "Kārtība, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības", papildināts MK noteikumu Nr. 35 107. punkts, paredzot to, ka Vides investīciju fonds publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu gan savā tīmekļvietnē, gan sistēmā atbalsta pārredzamības nodrošināšanai un nodrošina šīs informācijas pieejamību vismaz 10 gadus no dienas, kad beidzies projekta rezultātu monitoringa periods un visā projekta amortizācijas periodā.
Atbilstoši ikgadēji noslēgtajam Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumam starp VARAM un Vides investīciju fondu, Vides investīciju fondam tiek deleģēti vairāki uzdevumi, gan attiecībā uz projektu konkursu organizēšanu, gan projektu iesniegumu vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, gan projektu ieviešanas uzraudzību, gan monitoringa uzraudzības veikšanu. Līdz ar to tiek precizēti Vides investīciju fonda un VARAM uzdevumi.

95. punkts
MK noteikumi Nr. 35 papildināti ar 109. punktu, lai nodrošinātu, ka 8.punkts un monitoringa nosacījumi (MK noteikumu Nr.35 XI nodaļa) ir piemērojama arī attiecībā uz projektu iesniegumiem, kas iesniegti un apstiprināti konkursa pirmajā kārtā līdz 2016. gada 11. aprīlim. Noteikumu projekta 8. punkta un XI nodaļas normatīvais regulējums attiecas arī uz konkursa pirmās kārtas ietvaros iesniegtajiem un apstiprinātajiem projektu iesniegumiem, kas pozitīvi un labvēlīgi ietekmēs finansējuma saņēmējus, piemēram, sniedzot iespēju pagarināt projekta īstenošanas periodu (ja attiecināms), kā arī novērst iespējamās neatbilstības (CO2 emisijas neatbilstību) pagarinātā monitoringa perioda ietvaros, tādā veidā ļaujot izvērtēt projektā sasniegtos rezultātus ilgākā laika periodā, t.sk. izvairoties no gadījumiem, ka viena gada ietvaros ārēju (piemēram, klimatiskie apstākļi) vai neparedzētu apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt sākotnēji projektā plānoto mērķi.

96. punkts
Precizēts MK noteikumu Nr. 35 1. pielikums:
1) 3.1. apakšsadaļas tabulas “Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas” un pielikuma 1.1. apakšpunkta tabula “Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas” piezīmes, jo Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 339 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"” ir zaudējuši spēku. Tajā pašā laikā ir apstiprināti jauni Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 280 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"”;
2)4.1.2. apakšpunkta tabulas “Gaisa kondicionēšana – dati par iekārtām”, 4.2.1. apakšpunkta tabulas “Aprēķina parametri”, 4.3.1. apakšpunkta tabulas “Siltumenerģijas ražošanas iekārtas”, 7. punkta tabulas “Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas” un pielikuma 1.3. apakšpunkta tabulas “Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā” piezīmes, jo Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energoserifikāciju” un Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 348 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metode” ir zaudējuši spēku. Tajā pat laikā ir apstiprināti jauni Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”;
3)5.1. apakšsadaļas tabulas “Enerģijas patēriņa sadalījums” piezīmes un 5.2. apakšsadaļu, lai norādītu korektus gada skaitļus Pārskata par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām sagatavošanā, ņemot vērā projektu konkursa otrās kārtas organizēšanu.

97. punkts
Precizēts MK noteikumu Nr. 35 2. pielikums:
1) 1.1.1. apakšpunktu, lai nodrošinātu atbilstību MK noteikumu Nr. 35 4. punktam, t.i. lai projekta iesniedzēji – valsts kapitālsabiedrība, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus un biedrība vai nodibinājums – varētu norādīt  savu darbības formu;
2) 2.5. apakšsadaļas tabulas “Ēka, kurā īstenojamas projekta aktivitātes” 1.6. un 1.7. apakšpunktu, kā arī 2.9. apakšpunktu, lai nodrošinātu atbilstību precizētajam MK noteikumu Nr. 35 16.1.6. apakšpunktam, lai projekta iesniedzējs, kas plāno projekta aktivitātes veikt ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkās; ārstniecības vai veselības iestāžu telpu grupā (kods 1264) varētu iekļaut nepieciešamo informāciju;
3) 3.4. apakšsadaļas tabulu “Projekta īstenošanas gatavības pakāpe”, lai varētu novērtēt projektu iesniegumus atbilstoši konkrētajam kvalitātes vērtēšanas kritērijam attiecībā uz projekta gatavības stadiju;
4) 4.2. apakšsadaļas tabulu “Laika grafiks”, lai nodrošinātu atbilstību precizētajam MK noteikumu Nr.35 8. punktam, t.i. precizēts projektu īstenošanas perioda termiņš, līdz ar to nepieciešams papildināt tabulu ar jaunām ailēm attiecībā uz publicitātes vai demonstrēšanas pasākumiem;
5) 5.1. apakšsadaļas tabulu “Projekta finansēšanas plāns, euro”, lai norādītu korektus gada skaitļus projekta finansēšanas plāna sagatavošanā atbilstoši projektu konkursa otrās kārtas organizēšanai;
6) 5.2. apakšsadaļas tabulas “Aktivitāšu izmaksu kopsavilkums” rindas, lai atbalstītu arī no AER ražotas enerģijas izmantošanu ēkās un projektēšanas izmaksu iekļaušanu attiecināmajās izmaksās;
7) 5.2. apakšsadaļas tabulas “Aktivitāšu izmaksu kopsavilkums” piezīmi, lai precizētu tabulas piezīmes saturu;
8) 5.3. apakšsadaļas tabulu “Finanšu plūsmas grafiks”, lai precizētu projektu īstenošanas perioda termiņu, līdz ar to nepieciešams papildināt tabulu ar jaunām ailēm attiecībā uz finanšu plūsmas grafiku;
9)6.  sadaļas tabulas “Iesniedzamie dokumenti” rindas, lai precizētu projekta iesniedzēja iesniedzamos dokumentus;
10) 7. sadaļas 7.16. apakšpunkts papildināts atbilstoši precizētajam MK noteikumu Nr. 35 16.2. apakšpunktam nosakot, ka projekta iesniedzējam ir jāīsteno izglītības, kultūras, reliģiska vai veselības aprūpes funkcija vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa.

98. punkts
Precizēts MK noteikumu Nr. 35 3. pielikuma:
1) 1.1., 1.5., 1.14., kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību noteikumu projekta 1. punktam, t.i. ņemt vērā projektu iesniedzēju  un ēku, kurās īstenojamas konkursa atbalstāmās aktivitātes,  loka paplašināšanu;
2) papildināts ar jaunu administratīvās vērtēšanas kritēriju (1.25.) atbilstoši precizētajam MK noteikumu Nr. 35 23.1 punktam.

99. punkts
Precizēts MK noteikumu Nr. 35 4. pielikuma:
1) 2. kritērijs, ņemot vērā konkursa pirmās kārtas ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas rezultātus (visiem iesniegtajiem projektu iesniegumiem tika piešķirts minimālais punktu skaits “1”) un minētā kvalitātes kritērija būtību (sniegt vairāk punktus par augstāku CO2 emisijas samazinājuma efektivitātes rādītāja sasniegšanu) ir nepieciešams mainīt kritērija rādītājus. Kritēriju rādītāji ir būtiski samazināti, lai ņemot vērā ēku specifiskās tehniskās prasības un nepieciešamo investīciju apjomu, motivētu projektu iesniedzējus sasniegt augstākus rādītājus, tādējādi palielinot projekta iesniegumam iegūstamo punktu skaitu;
2) 4. kritērijs, lai iekļautu gan no atjaunojamiem energoresursiem ražotu elektroenerģiju, gan siltumenerģiju;
3) 6. kritērijs, lai nodrošinātu, ka maksimālais punktu skaits tiek piešķirts projekta iesniegumam, kura ietvaros par ēkas pārbūvi vai atjaunošanu projekta iesniedzējs jau ir nodrošinājis tehnisko projektu, ir izsludinājis attiecīgu iepirkumu par būvdarbu veikšanu, publicējis paziņojumu par iepirkuma rezultātā izvēlēto būvdarbu veicēju un noslēdzis ar to līgumu;
4) 10. kritēriju, lai tajā iekļautu arī ēkas ar veselības aprūpes funkciju, atbilstoši precizētajam MK noteikumu Nr. 35 16.1.6. apakšpunktam.