Anotācija

Lai izpildītu Satversmes tiesas 2024.gada 17.decembra spriedumā (lietas Nr.2023-47-01) noteikto, ir nepieciešams izstrādāt regulējumu, kurā ir pārskatītas līdzšinējās prasības personai, kura nevar būt par tiesu eksperta kandidātu. Minētajā Satversmes tiesas spriedumā likumdevējam tiek dota iespēja izvērtēt un ieviest regulējumu, kas paredz vai nu individuālas izvērtēšanas noteikšanu katram kandidātam, kuram ir šie īpašie apstākļi, vai ietvert konkrētu detalizētu regulējumu, kurā atrunāts ierobežojums konkrētām noziedzīgu nodarījumu grupām un ar noziedzīgu nodarījumu aizskartajām interesēm, vai arī ietverts noteikts laika posms. Izvērtējot tiesu eksperta institūtu un tiesu eksperta darba nozīmīgumu tiesvedībā, un atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā iekļautajām atziņām, ir izvēlēts optimālākais risinājums prasību definēšanai.

Izstrādāts regulējums, kurā, ievērojot Satversmes tiesas spriedumā dotos norādījumus, ir pārskatīti ierobežojumi personai, kas liedz būt par tiesu eksperta kandidātu, un mazināts līdz šim regulējumā ietvertais absolūtā aizlieguma koncepts. Satversmes tiesa savā 2024.gada 17.decembra sprieduma 17.3. punktā norādīja, ka tiesu eksperts pilda nozīmīgu funkciju pirmstiesas izmeklēšanas un tiesas spriešanas procesā, un šī funkcija ir galvenokārt saistīta ar viņa speciālajām zināšanām un pieredzi kādā konkrētā nozarē (sk. Tiesu ekspertu likuma 1. panta 2. punktu). Tiesu eksperta atzinumu procesa virzītājs pirmstiesas izmeklēšanā un tiesa izmanto kā vienu no pierādījumiem un tam nav augstākas ticamības kā citiem pierādījumiem. Tiesu eksperta atzinums procesa virzītājam pirmstiesas izmeklēšanā un tiesai nav saistošs tādā veidā, ka tie savu nolēmumu varētu pamatot tikai ar tiesu eksperta atzinumu. Kā arī šajā spriedumā ir uzsvērts, ka tiesu eksperti nav tiesu sistēmai piederīgo profesiju pārstāvji, bet gan citas ar lietas izskatīšanu tiesā saistītas personas. No minētā var secināt, ka tiesu ekspertiem nav izvirzāmas tādas pašas prasības kā tiesu sistēmai piederīgiem profesijas pārstāvjiem, tādēļ ir iespējams mīkstināt tiesu eksperta kandidātam noteiktos ierobežojumus.

Ņemot vērā minēto, likumprojektā tiek precizēta 6. panta trešās daļas 2. punkta redakcija, nosakot, ka par tiesu eksperta kandidātu nevar būt persona, kura ir bijusi sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot, ja tā ir tikusi reabilitēta vai sodāmība ir noņemta vai dzēsta. Ja persona ir tikusi reabilitēta, tas nozīmē, ka tai ir atjaunota labā reputācija vai tai tiek atdotas tiesības (šajā gadījumā - tiesības ieņemt noteiktu amatu). Savukārt attiecībā par sodāmības dzēšanu vai noņemšanu norādāms, ka ar brīdi, kad personai ir dzēsta sodāmība vai sodāmība ir noņemta, persona ir atzīstama juridiski par iepriekš nesodītu. Līdz ar to nav pamatoti tiesu eksperta kandidātam ierobežot tiesības ieņemt amatu, ja izpildās kritērijs, ka persona, lai arī sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, tā ir tikusi reabilitēta vai tai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
Savukārt likumprojektā piedāvātajā 6. panta trešās daļas 3. punkta redakcijā ir ietverts izņēmums personai, kas saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, jo izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc savas būtības ir ar mazu kaitīguma pakāpi. Papildus regulējums arī paredz, ka no normā noteiktā apstākļa, ir jābūt pagājušam noteiktam laika periodam, kas ir identisks tam periodam, kāds noteikts attiecībā uz tiesnešiem likuma "Par tiesu varu" 55.panta otrajā daļā, t.i., ne mazāk kā astoņi gadi. No likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", kas stājās spēkā 2024. gada 5. janvārī, anotācijas var secināt, ka, pirmkārt, astoņu gadu termiņš ir nosakāms, jo, ņemot vērā Krimināllikuma 7. pantu un 63. pantu, termiņam ir jābūt samērīgam ar sodāmības dzēšanas termiņu. Otrkārt, Satversmes tiesa 2019. gada 5. decembra spriedumā lietā Nr. 2019-01-01 ir paudusi atziņu, ka kriminoloģiskie pētījumi liecina, ka septiņu līdz desmit gadu laikā, uzturoties sabiedrībā bez atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lielai daļai sodīto personu risks atkārtoti izdarīt noziedzīgu nodarījumu nokrītas līdz nesodītu personu riska līmenim. Līdz ar to, ņemot vērā tiesu eksperta statusu un lomu nodarījuma vai faktu pierādīšanā, astoņi gadi ir optimāls termiņš, lai gūtu pārliecību, ka attiecīgā persona ir mainījusi savu uzvedību un dzīvi, kā arī pietiekams termiņš, lai labotu un celtu savu reputāciju sabiedrības acīs. [sk. likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", kas stājās spēkā 2024. gada 5. janvārī, anotāciju].

Attiecīgi ir precizēts saistītais Tiesu ekspertu likuma 24.panta ceturtās daļas 1.punkts, pielāgojot norādes grozāmā 6.panta trešās daļas punktiem.

Tiesu ekspertu likuma 7. pantā ir noteikts tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas sastāvs un komisijas izveides kārtība. Praksē ir secināts, ka ir nepieciešams noteikt elastīgāku tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas izveides kārtību, kas ļautu pielāgot eksaminācijas komisijas sastāvu katrai tiesu ekspertu specialitātei, kurā tiks kārtots eksāmens. Ņemot vērā, ka jau šobrīd eksāmena norisi organizē Tiesu ekspertu padome, tad arī tiesu ekspertu eksaminācijas komisiju izveide būtu uzticama padomei. Vienlaikus, apzinot normā ietveramo regulējuma saturu, secināms, ka šāda detalizācija ir atbilstošāka Ministru kabineta noteikumiem, līdz ar to ir pārskatāms likuma garam un būtībai normās iekļaujamais regulējums.

Tiesu ekspertu likuma 7.pants tiek izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka tiesu ekspertu eksaminācijas komisiju izveido Tiesu ekspertu padome. Ir nepieciešamība izveidot jaunu tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas izveidošanas kārtību, kas paredzētu iespēju Tiesu ekspertu padomei veidot tiesu ekspertu eksaminācijas komisiju atbilstoši tai specialitātei, kurā konkrētajā brīdī ir nepieciešams pārbaudīt tiesu ekspertu kandidāta zināšanas. Šādā gadījumā tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas sastāvā iekļautu tieši tās jomas tiesu ekspertus, kuru specialitātē kandidāts kārto pārbaudījumu, attiecīgi samazinot citu nesaistītu jomu speciālistu formālu iesaisti eksaminācijas procesā. Tāpat arī ir risināms jautājums attiecībā uz komisijas izveidi un darbību, ņemot vērā eksāmena norisi, proti, atrunājams jautājums par komisijas izveidi tiesu ekspertu eksāmena pirmajai daļai (testam) un otrajai daļai (zināšanu pārbaude specifiskos jautājumos konkrētajā tiesu ekspertīzē).
Līdz ar to, ir secināms, ka no normas piemērošanas ērtuma un tiesību normās risināmā jautājumu loka, tas detalizēti būtu atrunājams Ministru kabineta noteikumos, kas regulē tiesu ekspertu sertifikācijas un resertifikācijas kārtību, paplašinot Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumu Nr. 834 "Tiesu ekspertu sertifikācijas un resertifikācijas kārtība" tvērumu un iekļaujot arī jautājumus par tiesu ekspertu eksaminācijas komisiju.