Anotācija (ex-ante)

Nekustamais īpašums Akadēmijai nepieciešams izglītības un kultūras funkciju īstenošanai.

Akadēmija daļu no Nekustama īpašuma telpām lieto kopš 2019.gada, pamatojoties uz nomas līgumu, kas ik gadu tika pagarināts. Kultūras ministrija 2020.gada 20.novembrī saņēma Akadēmijas vēstuli Nr.01-7/136, saskaņā ar kuru Akadēmija lūdza rast iespēju nodod Nekustamo īpašumu Akadēmijai. Secīgi, 2020.gada nogalē Akadēmija un Kultūras ministrija uzsāka pārrunas ar Latvijas Universitāti (tā brīža Nekustamā īpašuma īpašnieci) par iespējām Nekustamo īpašumu atsavināt vai turpināt nomas attiecības. Meklējot piemērotāko situācijas risinājumu, tika nolemts Nekustamo īpašumu atsavināt, pamatojoties uz Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu, izglītības un kultūras funkciju veikšanai un konkrēti, Akadēmijas darbības nodrošināšanai. Ar Ministru kabineta 2021.gada 14.decembra rīkojumu Nr.958 „Par nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī 4, Rīgā, pirkšanu” Ministru kabinets atļāva Kultūras ministrijai pirkt Nekustamo īpašumu uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā. 2022.gada 3.janvārī valsts Kultūras ministrijas personā īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā.

Akadēmijas telpu līdzšinējais nodrošinājums ir kritiski mazs, kas kavē pilnvērtīgu Akadēmijas attīstību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Akadēmijā uz vienu studējošo ir 7 m2. Virknē citu Eiropas valstu mākslas un dizaina izglītībā uz vienu studējošo ir paredzēti no 16 līdz 19 m2. Tādējādi Nekustamā īpašuma nodošana Akadēmijai saistāma ar iespējām Akadēmijai attīstīties un ņemt dalību dažādos Eiropas un starptautiskos projektos. Viens no šādiem Latvijas un starptautiskā mērogā nozīmīgiem projektiem ir Eiropas Komisijas atbalstītais Eiropas universitāšu alianšu projekts EU4ART Alliance for Common Fine Arts Curriculum[1] (EU4ART Alianses Projekta Nr.612518-EPP-1-2019-1-HU-EPPKA2-EUR-UNIV) (turpmāk – EU4ART projekts). EU4ART projektā Akadēmija piedalās kopš 2019.gada, kura ietvaros tiek strādāts pie kopīgas tēlotājmākslas studiju programmas un izglītības moduļu izveides, tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas universitāšu starptautiskajā konkurētspējā. Dalība EU4ART projektā palīdz pilnveidot Akadēmijas starptautisko atpazīstamību un celt Latvijas tēlotājmākslas izglītības prestižu, veicinot kultūras nozares un radošo sektoru industriju izaugsmi. EU4ART projekta ietvaros pirmo reizi mākslinieciskās pētniecības vēsturē Eiropā visu partneru veidotais konsorcijs ieguva arī ES pētniecības un inovācijas atbalsta programmas Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) grantu – „EU4ART Dažādība – mākslinieciskā pētniecība Eiropas Savienībā”. Pētniecības projekta fokuss ir attīstīt trešā cikla izglītības programmu saturu, dažādot aktīvās zinātnes un pētniecības formas starptautiskā sadarbībā un inovāciju radīšanā.

Kopš 2021.gada Akadēmija sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju īsteno profesionālo doktora studiju programmu „Mākslas”. Tāpat 2021.gada jūnijā tika licencēta starptautiska maģistra līmeņa studiju programma „Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas”, ko veido Latvijas Mākslas akadēmija un Lapzemes Universitāte, Somijā, kopā ar asociētajiem sadarbības partneriem – Rīgas Ekonomikas augstskolu, Igaunijas Mākslas akadēmiju, Kuldīgas novada pašvaldību un biedrību „Kuldīgas mākslinieku rezidence”. Absolventi saņems dubulto diplomu no Latvijas Mākslas akadēmijas un Lapzemes Universitātes. Studiju programmas izstrāde, licencēšana un aprobācija tiek īstenota, pateicoties Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.2.1.0/18/A/017 „Kopīgās maģistra līmeņa studiju programmas „Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas izstrāde” finansējumam. Studiju programmas saturs – pakalpojumu dizains – mērķēts uz tādu zināšanu, prasmju un kompetenču kopumu, lai absolventi varētu kļūt par pārmaiņu ieviesējiem publiskā un privātā sektora uzņēmumos un organizācijās. Pakalpojumu dizaina pieejas centrā ir lietotājs – pakalpojuma saņēmējs, kura vajadzības, lietošanas paradumi un ērtība ir galvenais atsauces materiāls pakalpojumu inovācijām.

Līdzās citām, tai skaitā starptautiskajām programmām un iniciatīvām, šī ēka būs mājvieta jaunai, starptautiskai un reģionā konkurējošai maģistra programmai – profesionālajai studiju programmai „Arhitektūra”, kurā pirmo studentu uzņemšana plānota 2022./2023.studiju gadā, izturot veiksmīgu virziena „Arhitektūra un būvniecība” atvēršanu un studiju programmas „Arhitektūra” licencēšanas procesu. Maģistra profesionālās studiju programmas „Arhitektūra” pamatmērķis ir nodrošināt studējošos ar zināšanām un prasmēm, kas nepieciešamas, lai veiktu radošu (inovatīvu), laikmetīgu un sociāli atbildīgu darbu arhitektūras praksē, pētniecībā un izglītībā. Programma „Arhitektūra” iezīmē laikmetīgus un inovatīvus arhitekta profesijas darbības veidus, tādējādi nodrošinot studentus ar plašākām prakses iespējām un nostiprina individuāla, patstāvīga un savpatna studenta individuālā etosa, kritiskās domas un mākslinieciskā rokraksta veidošanos. Programmas „Arhitektūra” darbības principi un tās satura veidošana tiek attīstīta ciešā saskaņā ar Eiropas zaļo kursu – Jaunā Eiropas „Bauhaus” iniciatīva.

Atbilstoši Akadēmijas iecerēm Nekustamais īpašums kļūs arī par mākslas vēstures zinātniskā institūta mājvietu, kas ir viena no Akadēmijas struktūrvienībām, padarot tā pakalpojumus pieejamākus plašākam sabiedrības lokam. Tāpat atsevišķas telpas Nekustamajā īpašumā jau šobrīd tiek izmantots kā mūziķu mēģinājumu telpas. Attīstot šo virzienu, Nekustamajā īpašumā iecerēts izveidot dažādu tehnoloģisko un digitālo skaņu studiju. Šāds tehnoloģiskais parks kalpos par nākotnes sadarbības platformu starp jaunuzņēmumiem un Akadēmijas studiju vidi.

Papildus minētajam, Akadēmija ir iecerējusi Nekustamajā īpašumā izveidot radošās jomas jaunuzņēmumu inkubatoru ar mērķi veicināt zinātniski ietilpīgu biznesa ideju attīstību un jaunu augstas pievienotās vērtības uzņēmumu dibināšanu. Akadēmija sadarbība ar Rīgas Ekonomikas augstskolu Nekustamajā īpašumā realizēs projektu Nr.1.1.1.3/21/A/008 „Studentu sociāli atbildīga uzņēmējdarbība un ilgtspējīgas vides inovācijas”. Studentiem tiks piedāvātas individuālas mentoringa sesijas ar profesionāliem biznesa konsultantiem, lai ļautu studentu idejām sasniegt tādu stadiju, kad ar tām būtu iespēja ieinteresēt investorus. Projekta mērķis ir palielināt studējošo uzņēmējdarbības spējas, veicinot augstskolu, studentu un komersantu sadarbību. Projekts tiks realizēts darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.3.pasākuma „Inovāciju granti studentiem” 2.kārtas ietvaros.

Akadēmija sadarbībā ar starptautiskā „PanEuropa” konsorcija partneriem turpina darbu, lai sagatavotu un iesniegtu projekta pieteikumu 2022.gada pavasarī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izsludinātajā uzsaukumā par topošajā radošo nozaru inovāciju un zināšanu kopienām, lai izveidotu jaunu, ilgtspējīgu partnerību Eiropas kultūras un radošo nozaru stiprināšanai. Ir iecerēts, ka projekta apstiprināšanas gadījumā Nekustamajā īpašumā tiks izveidots zināšanu un inovāciju kopienas „PanEuropa” reģionālais centrs.

Visas minētās aktivitātes atbilst arī Ministru kabineta 2019.gada 7.maija rīkojumā Nr.210 „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” noteiktajam par augstskolu un zinātnisko institūciju darbības kvalitātes un starptautisko konkurētspējas paaugstināšanu (pasākums Nr.60.5), kā arī par Latvijas kultūras augstskolu attīstību, nodrošinot nacionālās kultūrvides un cilvēkresursu attīstības ilgtspēju, nepārtrauktību, starptautisku izcilību nozares studijās, pētniecībā un radoši mākslinieciskajā darbībā (pasākums Nr.152.5).

Ar Akadēmijas Senāta 2022.gada 16.februāra ārkārtas sēdes lēmumu izvērtēta Nekustamā īpašuma nepieciešamība Akadēmijas vajadzībām un nolemts Nekustamo īpašumu pārņemt Latvijas Mākslas akadēmijas īpašumā. 

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā, un Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots, kā arī paredz nosacījumu, ka gadījumā, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots norādīto funkciju vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 43. un 5.pantam Atsavināšanas likuma 42.pantā minētajos gadījumos lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem Ministru kabinets.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 7.panta pirmo daļu valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas. Arī Akadēmijas Satversmes 6.punktā ir noteikts, ka Akadēmija ir atvasināta publiskā persona.

Ņemot vērā minēto, ir sagatavots Projekts, kas paredz atļaut Kultūras ministrijai nodot Nekustamo īpašumu Akadēmijas īpašumā bez atlīdzības. Projekta 2.punkts paredz pienākumu Akadēmijai nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot valstij, ja tas vairs netiek izmantots Projekta 1.punktā noteikto uzdevumu īstenošanai.

Nekustamā īpašuma nodošana Akadēmijas īpašumā nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu, ņemot vērā, ka Akadēmija nav kvalificējama kā saimnieciskās darbības veicēja. Akadēmijas pašu ieņēmumi nepārsniedz 50% no darbības izdevumiem. Akadēmijas pašu ieņēmumi (mācību maksa, telpu noma, kancelejas pakalpojumi) 2021.gadā sastādīja tikai 2,7% no izdevumiem, bet 2022.gadā ieņēmumi (mācību maksa, telpu noma, autostāvvietu noma, kancelejas pakalpojumi) plānoti 4,6% apmērā.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.panta 2.5 daļu publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu 207.punktam, ja jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, Komisija uzskata, ka valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, tas ir, šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Šis nosacījums būtu uzskatāms par izpildītu, ja saimnieciskajai darbībai patērē tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai, piemēram, tos pašus materiālus, iekārtas, darbaspēku vai pamatkapitālu. Papildinošās saimnieciskās darbības apjomam ir jāpaliek ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu (šajā kontekstā infrastruktūras saimniecisko izmantojumu var uzskatīt par papildinošu, ja šai darbībai ik gadu atvēlētā jauda nepārsniedz 20 % no infrastruktūras kopējās gada jaudas). Kā piemērus šādai papildinošai saimnieciskajai darbībai var minēt praksi, ka universitātē, kas nodrošina vispārējo izglītību valsts izglītības sistēmas ietvaros, tiek organizētas maksas apmācības. Komisija turklāt uzskata, ka publiskais finansējums, kuru sniedz parastajiem papildpakalpojumiem (piemēram, restorāniem, veikaliem, maksas stāvvietām vai kopēšanas pakalpojumiem studentiem universitātē) infrastruktūrās, kuras izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie parastie papildpakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Papildpakalpojumiem nav noteikts to pieļaujamais apmērs.

Akadēmija, īstenojot Nekustamā īpašuma attīstības ieceres, ievēros komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumus, tai skaitā nepārsniedzot papildinošu saimniecisku darbību pieļaujamo apmēru, un neveiks cita veida saimniecisko darbību, kas nav uzskatāma par papildinošo saimniecisko darbību vai papildpakalpojumiem atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajam, tādējādi pilnībā ievērojot Atsavināšanas likuma 42.panta prasības.

Visi ienākumi no Akadēmijas īstenotās papildinošās saimnieciskās darbības, tai skaitā no Nekustamā īpašuma iznomāšanas, tiks novirzīti Akadēmijas nesaimnieciskajai darbībai un Nekustamā īpašuma uzturēšanai. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2.5 daļai Nekustamā īpašuma iznomāšana šajā gadījumā var būt papildinoša vienīgi tad, ja tā ir saistīta ar Nekustamā īpašuma pamata nesaimniecisko izmantojumu.

Kultūras ministrija uzraudzīs papildinošās saimnieciskās darbības proporcijas (20%) ievērošanu, lai Akadēmijas darbība Nekustamajā īpašumā amortizācijas periodā nepārvēršas par saimniecisku darbību, tādējādi nodrošinot komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu. Kultūras ministrija aicinās Akadēmiju reizi gadā sniegt informāciju par papildinošās saimnieciskās darbības apmēru.

Atbilstoši Rīkojuma projekta 4.punktam Rīkojuma projekta 3.2. apakšpunktā minēto aizliegumu – apgrūtināt nekustamo īpašumu ar hipotēku – nepiemēro, ja Nekustamais īpašums tiek ieķīlāts valsts aizdevuma nodrošināšanai, lai veiktu ieguldījumus nekustamā īpašuma pārbūvē un atjaunošanā vai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu. Šāda redakcija Rīkojuma projektā ir paredzēta, lai aptvertu ne tikai Eiropas Savienības fondu finansējuma iespējas, bet arī valsts aizņēmumu gadījumos, kad kādai no iecerētajām aktivitātēm, kas saistītas ar ēkas un tajā esošās infrastruktūras atjaunošanu vai pārbūvi, Eiropas Savienības fondu finansējums ir nepietiekams.



[1] Pieejams: https://eu4art.eu/