23-TA-2135: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu Eksportā ielā 6, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 4.panta ceturtās daļas 5.punkts, 5.panta pirmā daļa, 14. un 45.panta nosacījumi. Civillikuma 853.pants.
Ņemot vērā tirgus situāciju, valsts nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Ņemot vērā tirgus situāciju, valsts nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valstij piederošās 40409/53679 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 011 0166) - Eksporta ielā 6, Rīgā, un dzīvokļa īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 904 8234) - Eksporta ielā 6-23, Rīgā, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 011 0166) Eksporta ielā 6, Rīgā, ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.2454, pēc nekustamā īpašuma sadalīšanas dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašumos, to privatizācijas[1][2] un jaunu zemesgrāmatas nodalījumu piešķiršanas, nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 011 0166) Eksporta ielā 6, Rīgā, sastāvā ietilpst zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0166) 13767/17893 domājamo daļu apmērā un būve (būves kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001) 13767/17893 domājamo daļu apmērā.
[1] Ministru kabineta 2007.gada 28.novembra rīkojums Nr.742 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Eksporta ielā 6” https://likumi.lv/ta/id/167202-par-nekustamo-ipasumu-riga-eksporta-iela-6
[2] Ministru kabineta 2004.gada 2.aprīļa rīkojums Nr.197 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Eksporta ielā 6” https://likumi.lv/ta/id/86628-par-nekustamo-ipasumu-riga-eksporta-iela-6
Nekustamais īpašums Eksporta ielā 6, Rīgā, sadalīts 22 dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašumos. Dzīvokļa īpašumiem Nr. 13, Nr.15, Nr.17, Nr.19, Nr.20, Nr. 21, Nr. 22, Nr.23, Nr.24, Nr. 27 zemesgrāmatā atvērti jauni atsevišķu īpašumu nodalījumi.
Valstij Finanšu ministrijas personā nekustamajā īpašumā Eksporta ielā 6, Rīgā, pieder:
1) 40409/53679 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 011 0166) Eksporta ielā 6, Rīgā;
2) dzīvokļa īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 904 9773) – dzīvoklis Nr.20 (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001 021) un 24060/536790 kopīpašuma domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0166) un būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 011 0166 001) Eksporta ielā 6 – 20, Rīgā.
Starp VNĪ un dzīvokļa īpašuma Nr. 20 īrnieci 29.10.1998. gadā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr.227, spēkā līdz 29.10.2098. Attiecībā uz dzīvokļa īpašumu Eksporta ielā 6 – 20, Rīgā, Ministru kabinets ir pieņēmis Ministru kabineta 20.01.2010.gada rīkojumu Nr.20 "Par valsts nekustamās mantas Rīgā, Eksporta ielā 6-20, pārdošanu".[1]
3) dzīvokļa īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 904 8234) - dzīvoklis Nr. 23 (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001 023) un 13790/536790 kopīpašuma domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0166) un būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 011 0166 001) Eksporta ielā 6 – 23, Rīgā.
Sākotnēji nekustamais īpašums Eksportā ielā 6, Rīgā, nodots Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā pilnā apjomā saskaņā ar Finanšu ministrijas 14.09.1995.rīkojumu Nr.430 ”Par nekustamajiem īpašumiem Rīgā, Brīvības gatvē 422, Kalēju ielā 23, Kaļķu iela 9, Miesnieku ielā 3, Mazā Smilšu ielā 12, Teātra ielā 12 un Vaļņu ielā 39”. Ar Finanšu ministrijas 02.12.2009. rīkojumu Nr. 860 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Eksporta ielā 6”, VNĪ pārvaldīšanā tiek nodotas nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, domājamās daļas.
[1] Ministru kabinets ir pieņēmis Ministru kabineta 20.01.2010.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.20 "Par valsts nekustamās mantas Rīgā, Eksporta ielā 6-20, pārdošanu" https://likumi.lv/ta/id/204026-par-valsts-nekustamas-mantas-riga-eksporta-iela-620-pardosanu
Rīkojuma projektā iekļauto atsavināmo valsts nekustamo īpašumu raksturojums.
I. Rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 011 0166) 40409/53679 domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0166) 0.1650 ha platībā un būves (būves kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001), kopā ar 40409/53679 domājamām daļām no būves (būves kadastra apzīmējums 0100 011 0166 002) - Eksporta ielā 6, Rīgā.
Īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā 40409/53679 domājamām daļām (turpmāk – valsts Nekustamais īpašums) Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.2454 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: lēmums 23.02.2023.
Atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts Nekustamais īpašums sastāv no dzīvokļu īpašumos nesadalītās daļas:
- 40409/53679 domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0166). Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0166) kopējā platība - 0,1650 ha, lietošanas mērķis: 0903 – Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve, 0,1168 ha platībā; 0703 - Sešu līdz sešpadsmit stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve 0,0371 ha platībā; 0801 - Komercdarbības objektu apbūve, 0,0111 ha platībā.
Saskaņā ar informāciju no NĪVKIS teksta datiem valsts Nekustamajam īpašumam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0.00 ha platībā;
"Rīgas elektrotīklu" 2 ievadi un 1 cilpu kaste, 0.00 ha platībā;
arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti 0,1650 ha platībā.
Zemes vienības 40409/53679 domājamo daļu kadastrālā vērtība uz 01.01.2023.:197 821 euro.
- 40409/53679 domājamās daļas no būves – administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001) ar kopējo platību: 5854,1 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas; būves 40409/53679 domājamo daļu kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. ir 1 509 196 euro.
Būvei noteikts apgrūtinājums - 7314010104 valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorija un objekti 0.00 ha platībā.
Nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, dzīvokļu īpašumos nesadalītā daļas, 40409/53679 domājamo daļu apmērā, vienīgais īpašnieks ir valsts Finanšu ministrijas personā.
Visa valsts Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. ir 1 707 592 euro.
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta otrajai daļai, dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums. Par dzīvojamo māju šā likuma izpratnē uzskatāma ēka, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā dzīvojamā māja.
Būves (būves kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001) lietderīgā platība ir 5372.5 m2 un būvē dzīvojamo telpu grupa - dzīvokļu platība aizņem 1336 m2, kas nepārsniedz 50% no lietderīgās platības, līdz ar to, gan būves galvenais lietošanas veids, gan būves nosaukums – administratīvā ēka atbilst noteiktajai būves klasifikācijai - nedzīvojamā ēka, kas noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumu Nr.326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” 7.un 8.punktam.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma Pārejas noteikumu 5.punktu, līdz brīdim, kad stājas spēkā atsevišķs likums, kas nosaka nedzīvojamo ēku — biroju ēku, kā arī citu nedzīvojamo ēku, ja šajā nedzīvojamā ēkā izbūvēti vismaz trīs dzīvokļi, sadalīšanu atsevišķos īpašumos, šā likuma noteikumi piemērojami arī Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām nedzīvojamām ēkām — biroju ēkām, kā arī citām nedzīvojamām ēkām ar vismaz trīs izbūvētiem dzīvokļiem, ja tajās izveidotas telpu grupas, kas atbilst šā likuma 3. panta pirmajai daļai. Šis punkts neattiecas uz nedzīvojamām ēkām, kas celtas uz apbūves tiesības pamata.
Ievērojot iepriekš minēto, valsts Nekustamais īpašums ir patstāvīgs īpašuma objekts un nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, dzīvokļu īpašumu īpašniekiem nav pirmpirkuma tiesības valsts Nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā.
Atbilstoši NĪVKIS datiem uz nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīga, sastāvā ietilpstošās zemes vienības vēl atrodas inženierbūve (būves kadastra apzīmējums 0100 011 0166 002) – bruģēts un betonēts laukums ar kopējā platību 336.7 m2, būves galvenais lietošanas veids - ielas, ceļi un laukumi. Saskaņā ar NĪVKIS datiem inženierbūves 40409/53679 domājamo daļu tiesiskais valdītājs ir Finanšu ministrija un Finanšu ministrijas bilancē atrodas inženierbūve domājamo daļu apmērā. Inženierbūves kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri noteikta 575 euro (tai skaitā 40409/53679 domājamo daļu kadastrālā vērtība 433 euro). Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to rīkojuma projekts paredz kopā ar valsts Nekustamo īpašumu pārdot arī Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošās inženierbūves, 40409/53679 domājamo daļu apmērā, kas ir nesaraujami saistītas ar nekustamo īpašumu Ekspota ielā 6, Rīgā, un tiks atsavinātas kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta arī valsts Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Atbilstoši Kultūras ministrijas 29.10.1998. rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. pielikumam nekustamais īpašums Eksporta ielā 6, Rīgā (Īres nams) ir valsts nozīmes kultūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 6692).
Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8. panta trešo daļu valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, bet attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekli — pašvaldībai un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk – Pārvalde) 28.02.2023. vēstulē Nr. 08-11/1158 informē, ka nekustamais īpašums Eksporta ielā 6, Rīgā, atrodas valsts nozīmes arhitektūras (pilsētbūvniecības) pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442) teritorijā un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta „Rīgas vēsturiskais centrs” (Nr. 852) aizsardzības zonā. Vienlaikus būve ar kadastra apzīmējumu 0100 011 0166 001 ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis “Īres nams” (valsts aizsardzības Nr. 6692).
Vienlaikus Pārvalde norāda, ka kultūras pieminekļa (vai pieminekļa daļas, vai pieminekļa teritorijā/aizsardzības zonā esoša objekta) īpašniekam (valdītājam) ir saistošs likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 11.pants, kā arī Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumi Nr. 127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”, kas nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību. Atbilstoši minētā likuma 9. pantam zemes gabalus, uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi, drīkst piešķirt lietošanā vai iegūt īpašumā tikai tad, ja nākamais lietotājs ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Lai izpildītu minēto prasību, nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums vienoties ar Pārvaldes attiecīgās reģionālās nodaļas inspektoru par kultūras pieminekļa apsekošanas laiku, lai jaunajiem īpašniekiem tiktu izsniegti norādījumi par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Lai nodrošinātu minēto likuma prasību izpildi, Pārvalde VNĪ iesniegumu ir nodevusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Rīgas reģionālajai nodaļai.
Atbilstoši "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" Pārejas noteikumu 9.punktā noteiktajam, grozījumi šā likuma 5. panta otrajā daļā par Pārvaldes un pašvaldības tiesībām izdot vispārīgus administratīvos aktus — norādījumus — tām noteiktās kompetences ietvaros un par šo administratīvo aktu paziņošanu un publicēšanu, stājas spēkā 01.01.2023. janvārī. Ievērojot iepriekš minēto, Pārvaldei ir pienākums izdot kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumus, kas izdoti vispārīgā administratīvā akta veidā atbilstoši Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumu Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” 24. punktam un publicēt norādījumus oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ar 08.02.2023. vēstuli Nr. DA-23-6305-nd, informē, ka atbilstoši Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānam „RVC detalizētā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no ielām, kas noteiktas ar sarkanajām līnijām. Zemes vienība pieguļ pašvaldības Eksporta ielai (zemes vienības, kadastra apzīmējums 0100 011 0003), Vašingtona laukumam (zemes vienības, kadastra apzīmējums 0100 011 0055) un pašvaldības zemes vienībai, kadastra apzīmējums 0100 011 0006.
Valsts Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valsts nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī tiesību akti, kas regulē augstākminētā kultūras pieminekļa aizsardzību, kura teritorijā nekustamais īpašums atrodas. Vienlaikus, lai nākamajam valsts Nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi tiks pievienoti izsoles noteikumiem, kā arī atsauce uz tiem tiks ietverta publicējot sludinājumu par izsoli.
Valsts Nekustamā īpašuma sastāvā esošās administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001) telpas 1021.3 m2 platībā (iznomājamā platība 3551.9 m2) ir iznomātas fiziskām un juridiskām personām un starp VNĪ un privātpersonām noslēgti šādi līgumi:
1) 25.04.2019. telpu nomas līgums Nr. IEN/2019/1233 ar SIA HT- konsaltings, spēkā līdz 01.04.2024;
2) 25.04.2019. telpu nomas līgums Nr. IEN/2020/1413 ar SIA HT- konsaltings, spēkā līdz 31.05.2025;
3) 15.08.2021. telpu nomas līgums Nr. IEN/2021/1382 ar AN-HOST, spēkā līdz 05.08.2024;
4) 03.08.2021. patapinājuma līgums Nr .IEN/2021/1228 ar SIA Telpa bērnam, spēkā līdz 02.08.2024;
5) 27.12.2021. telpu nomas līgums Nr. IEN/2021/2295 ar SIA Telpa bērnam, spēkā līdz 09.12.2024;
6) 31.07.2023. telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/1599 ar SIA Telpa bērnam, spēkā līdz
31.08.2027.
7) 11.02.2021 telpu nomas līgums Nr. IEN/2021/230 ar SIA TC INVEST, spēkā līdz 31.12.2023;
8) 11.07.2023. telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/1619 ar Larisu Vudsu, spēkā līdz 05.07.2024;
9) 03.02.2022. telpu nomas līgums Nr. IEN/2022/184 ar SIA Spēļu tehnoloģijas, spēkā līdz 31.12.2024;
10) 12.10.2022. telpu nomas līgums Nr. IEN/2022/1877 ar Līgas Lismanes Ārsta praksi, spēkā līdz 15.09.2025;
11) 15.09.2021. telpu nomas līgums Nr. IEN/2021/1636 ar Rīgas neatkarīgais teātris, biedrība, spēkā līdz 19.08.2024;
12) 14.08.2023. telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/1785 ar Rīgas neatkarīgais teātris, biedrība, spēkā līdz 29.09.2024;
13) 03.02.2022. telpu nomas līgums Nr. IEN/2022/68 ar BATWATEX, spēkā līdz 31.12.2024.
Ņemot vērā, ka noslēgtie nomas līgumi nav ierakstīti zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgumi jaunajam ieguvējam nebūs saistoši.
Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu. Atbilstoši Civillikuma 2174.pantam, ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.
Noslēgtie telpu nomas līgumi tiks turpināti līdz attiecīgā līgumā noteiktajam termiņam un ne ilgāk kā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Savukārt nomnieki saskaņā ar līgumos paredzētajiem nosacījumiem, tiks brīdināti, ka valsts nekustamais īpašums tiek atsavināts un nomas attiecības ar VNĪ netiks turpinātas. Atbilstoši noslēgto nomas līgumu nosacījumiem, nomniekiem nav atlīdzināmu ieguldījumu valsts nekustamajā īpašumā, līdz ar to esošie nomnieki un jaunais valsts nekustamā īpašuma ieguvējs varēs izlemt par nomas attiecību turpināšanu.
Attiecībā uz patapinājuma līgumu ar SIA Telpa bērnam, līguma 2.2. apakšpunkts paredz, ka telpas tiek nodotas bezatlīdzības lietošanā ar līguma abpusējas parakstīšanas dienu līdz dienai, kamēr patapinājuma ņēmējam ir spēkā sociālā uzņēmuma statuss, bet ne ilgāk par trim gadiem un ne ilgāk kā līdz Īpašuma atsavināšanai.
VNĪ pārvalda administratīvo ēku saskaņā ar pārvaldīšanas līgumiem. Starp VNĪ un nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, 94 850/53679 domājamo daļu kopīpašniekiem (dzīvokļu Nr. 13, Nr.15, Nr.17, Nr.19, Nr. 21, Nr. 22, Nr.24, Nr. 27 īpašniekiem) noslēgti līgumi par nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu:
1) 15.03.2005. pārvaldīšanas līgums Nr.3 ar dzīvokļa īpašuma Nr.15 īpašnieku, spēkā līdz 15.03.2099;
2) 09.12.2016. pārvaldīšanas līgums Nr. 3/1-3-16-13/2871 ar dzīvokļa īpašuma Nr. 21 īpašnieku, spēkā līdz 09.12.2099;
3) 27.09.2017. pārvaldīšanas līgums Nr. 3/1-3-17-13/2307 ar dzīvokļa īpašuma Nr.13 īpašnieku, spēkā līdz 31.12.2099;
4) 12.09.2016. pārvaldīšanas līgums Nr.3/2-2-16-13/2128 ar dzīvokļa īpašuma Nr. 24 īpašnieku, spēkā līdz 11.09.2099;
5) 22.05.2019. pārvaldīšanas līgums Nr. IEN/2019/1382 ar dzīvokļa īpašuma Nr. 17 īpašnieku, spēkā līdz 21.05.2118;
6) 24.09.2020. pārvaldīšanas līgums Nr. IEN/2020/1990 ar dzīvokļa īpašuma Nr.22 īpašnieku, spēkā līdz 23.09.2099;
7) 15.06.2021. pārvaldīšanas līgums Nr. IEN/2021/1079 ar dzīvokļa īpašuma Nr. 27 īpašnieku, spēkā līdz 14.06.2120;
8) 20.12.2022. pārvaldīšanas līgums Nr. IEN/2022/2397 ar dzīvokļa īpašuma Nr. 19 īpašnieku, spēkā līdz 19.12.2121.
Noslēgtajos līgumos ir noteikts, ka konkrētais līgums var tikt grozīts, papildināts vai izbeigts tikai pusēm vienojoties, izņemot šajā līgumā īpašu noteiktos gadījumos, ar tiesas spriedumu vai lēmumu, kā arī normatīvos aktos noteiktajos gadījumos.
Tā kā nekustamo īpašumu Eksporta ielā 6, Rīgā, līdz atsevišķu dzīvokļu nodošanai privatizācijai, pārvaldīšanu nodrošināja VNĪ, VNĪ nekustamo īpašumu turpināja pārvaldīt arī pēc tam, kad privātpersonas privatizācijas rezultātā īpašumā ieguva nekustamā īpašuma 94 850/53679 domājamās daļas un dzīvokļu īpašumus Nr. 13, Nr.15, Nr.17, Nr.19, Nr. 21, Nr. 22, Nr.24, Nr. 27.
Noslēdzot apsaimniekošanas un uzturēšanas līgumus, dzīvokļa īpašumu Nr. 13, Nr.15, Nr.17, Nr.19, Nr. 21, Nr. 22, Nr.24, Nr. 27. īpašnieki ir pilnvarojuši VNĪ pārvaldīt, apsaimniekot, viņu īpašumā esošo kopīpašuma daļu.
Saskaņā ar Civillikuma 2289.pantu ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) - zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.
Civillikuma 2312. pants nosaka, ka Pilnvarojuma līgums izbeidzas:
1) ar savstarpēju vienošanos;
2) ar dotā uzdevuma nobeigšanu;
3) kad pilnvarotājs atsauc savu pilnvarojumu;
4) kad pilnvarnieks uzteic pilnvarojumu;
5) ar vienas vai otras puses nāvi;
6) kad notecējis pilnvarojuma laiks.
Valstij piederošo 40409/53679 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, atsavināšana ir uzskatāma par svarīgu iemeslu, lai atsauktu pilnvarojumu Civillikuma 2315. panta izpratnē.
Atbilstoši Civillikuma 2315. pantam pilnvarnieks var uzteikt pilnvarojumu, bet viņš to nedrīkst darīt ļaunā nolūkā un nelaikā, lai pilnvarotājam būtu iespējams spert citus soļus lietas vešanai. Tikai tad pilnvarnieks var atteikties no uzdevuma izpildīšanas jebkurā laikā, kad viņam ir svarīgs iemesls, bet tādā gadījumā viņam nekavējoties jāpaziņo par to pilnvarotājam. Ja viņš šos noteikumus neievēro, tad viņam jāatlīdzina visi zaudējumi, kādi no tam rodas pilnvarotājam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, VNĪ savlaicīgi informēs nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, dzīvokļu īpašumu īpašniekus par noslēgto dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu izbeigšanu, vienlaikus informējot par valstij piederošo 40409/53679 domājamo daļu no nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Pieņemot lēmumu par valsts Nekustamā īpašuma atsavināšanu, VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija ņēma vērā
– VNĪ portfeļa attīstības stratēģijas pamatprincipus, proti, ka VNĪ nekustamo īpašumu portfelī saglabājami un attīstāmi tikai perspektīvie īpašumi – valsts funkciju realizācijai nepieciešamie īpašumi, kā arī biroja telpas ar augstu komercpotenciālu. Pārējie īpašumi ir ilgtermiņā atsavināmi valstij visizdevīgākajā veidā;
ir noskaidrots, ka valsts Nekustamais īpašums nav nepieciešams publiskā sektora klientiem. VNĪ ar 11.11.2022. vēstuli Nr.4/2-7/9654 ir noskaidrojusi publiskā sektora klientu nepieciešamību pēc valsts Nekustamā īpašuma un nevienam no publiskā sektora klientiem valsts Nekustamais īpašums nav nepieciešams.
– valsts Nekustamajam īpašumam nepieciešamos kapitālieguldījumus. Atbilstoši VNĪ aprēķiniem, valsts Nekustamajam īpašumam ir nepieciešami šādi kapitālieguldījumi t.sk. remonta darbu plānā iekļautie, gaidāmās izmaksas:
Jaunas apkures sistēmas izbūve (provizoriskās izmaksas 160 000 euro bez PVN);
Lokāli fasādes remontdarbi (provizoriskās izmaksas 15 000 euro bez PVN);
iekšpagalma balkonu fasādes hidroizolācijas remonts (provizoriskās izmaksas 1200 euro bez PVN;
virkne citu remontdarbu, kuriem nav aprēķinātas izmaksas finansējuma trūkuma dēļ.
Ņemot vērā, ka valsts Nekustamā īpašuma uzkrājumi uz 01.05.2023. ir 45 680 euro- nav pietiekošu finanšu līdzekļu, lai veiktu iepriekš minētos uzskaitītos remonta darbus valsts nekustamā īpašuma uzturēšanai;
- valsts Nekustamā īpašuma attīstības scenāriju finanšu izvērtējumu (aprēķinos izmantotie dati un pieņēmumi ir provizoriski. Mainoties izmaksām vai nomas maksai, kā arī piemērotajai diskonta likmei, aprēķinātais rezultāts var mainīties).
1.scenārijs- Valsts Nekustamais īpašums turpmākajos gados tiek iznomāts kā līdz šim, vienlaikus 2023.gadā atbrīvotajām telpām tiek meklēti jauni nomnieki; tiek veikti tikai paši nepieciešamākie darbi, lai varētu turpināt ekspluatēt administratīvo ēku; telpās tiek veikti tikai neatliekamie darbi, līdz ar to ēka pilnībā netiek sakārtota un nākotnē būs nepieciešami būtiski papildus ieguldījumi; ja tiek rasts papildus finansējums, tiek veikti nepieciešamākie kapitālieguldījumi 176 200 euro apmērā.
Pie esošā scenārija naudas plūsmas neto tagadnes vērtība ir “+238 646” euro.
2.scenārijs- Valsts Nekustamais īpašums tiek atsavināts 2023.gadā par ārēja vērtētāja noteikto tirgus cenu 1 700 000 euro (sertificētā vērtētāja noteiktā tirgus cena uz 2022.gada 9. decembri, derīga 12.mēnešus ). Pie esošā scenārija naudas plūsmas neto tagadnes vērtība ir “+885 484” euro.
Vērtējot iespējamos scenārijus tika secināts, ka pie esošajiem pieņēmumiem, salīdzinot visu scenāriju naudas plūsmas neto tagadnes vērtību, finansiāli izdevīgāks ir 2.scenārijs - valstij piederošo domājamo daļu atsavināšana.
– nekustamā īpašuma rentabilitātes rādītājus – valsts Nekustamā īpašuma rentabilitāte 2022. – 2023.gada 6 mēnešiem ir negatīva (-99 811.49 euro).
II. Rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē dzīvokļa īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 904 8234) - dzīvokli Nr. 23 (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001 023) un 13790/536790 kopīpašuma domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0166) un būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 011 0166 001) Eksporta ielā 6 – 23, Rīgā (turpmāk – valsts Dzīvokļa īpašums) ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta un 45.panta nosacījumus.
Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 28.novembra rīkojuma Nr.742 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Eksporta ielā 6” 2.3. punktam, dzīvokļa īpašums Nr.23 nav nododams privatizācijai, saglabājams valsts īpašumā un ierakstāms zemesgrāmatā uz valsts vārda, ievērojot to, ka dzīvojamo telpu īres līgumi par 23. dzīvokli Rīgā, Eksporta ielā 6, un neapdzīvojamo telpu nomas līgumi par nekustamajā īpašumā Rīgā, Eksporta ielā 6, esošajām neapdzīvojamām telpām noslēgti pēc 25.07.1995.
Īpašuma tiesības uz valsts Dzīvokļa īpašumu, nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 2454 23, lēmuma datums 29.09.2008.
Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts Dzīvokļa īpašumā ietilpstošās telpu grupas (kadastra
apzīmējums 0100 011 0166 001 023) kopējā platība ir 137.90 m2. Telpu grupas lietošanas veids ir 1122 – “Triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa”.
Valsts Dzīvokļa īpašuma kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri ir 63147 euro ko veido:
telpu grupas (kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001 023) kadastrālā vērtība - 55038 euro un pie dzīvokļa īpašuma piederošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0166) 13790/536790 domājamo daļu kadastrālā vērtība - 6750.85 euro un būves (būves kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001) 13790/536790 domājamo daļu kadastrālā vērtība 1357.93 euro.
Valsts Dzīvokļa īpašumam NĪVKIS un zemesgrāmatā nav noteikti apgrūtinājumi. Zemes vienībai un būvei noteiktos apgrūtinājumus un lietošanas mērķus skatīt pie I. punkta.
Starp VNĪ un valsts Dzīvokļa īpašuma īrnieci (fizisku personu) Dzīvojamo telpu īres likuma (līdz 01.05.2021. spēkā likums “Par dzīvojamo telpu īri”) noteiktajā kārtībā 28.02.2003. noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr. 35 par 62,6 m2 telpu īri. Īres līgumā norādīts, ka dzīvoklī iemitināti divi ģimenes locekļi (īrnieces meitas).
Minētais Īres līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, kas atbilst likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6. panta pirmajā daļā noteiktajam, ka dzīvojamās telpas īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu laiku vai arī nenorādot termiņu.
Pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma Pārejas noteikumu 5. punktu, kas noteic, ja dzīvojamās telpas īres līgums ir noslēgts līdz 30.04.2021. tā darbība turpinās pēc šā likuma spēkā stāšanās, šajā līgumā nav norādīts termiņš, uz kādu dzīvojamā telpa izīrēta, un izīrētājs un īrnieks nevar vienoties par turpmāku dzīvojamās telpas īres līguma termiņu, tiesa to nosaka pēc sava ieskata uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus, bet ne ilgāku kā līdz 31.12.2036. Tādu dzīvojamās telpas īres līgumu termiņš, kuri līdz 31.12.2026. nav grozīti, vai par kuriem līdz 31.12.2026. nav celta prasība tiesā, ir 31.12.2036. Ņemot vērā iepriekš minēto, VNĪ ir sagatavojusi un nosūtījusi valsts Dzīvokļa īpašuma īrniecei vienošanos par grozījumiem īres līgumā Nr.35, piedāvājot noteikt īres līguma termiņu līdz 31.12.2036.
Īres lietošanā tika nodota valsts Dzīvokļa īpašuma daļa 62,6 m2. Par otru valsts Dzīvokļa īpašuma daļu sākotnēji bija noslēgts īres līgums Nr.33 ar citu fizisku personu. Ņemot vērā otras valsts Dzīvokļa īpašuma īrnieces 03.01.2017. iesniegumu ar lūgumu izbeigt īres līgumu, VNĪ Īpašumu iznomāšanas komisijas 11.01.2017. sēdē pieņēma lēmumu (Protokols Nr.INKP-17/2), pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 5. pantu, ja kopējā dzīvoklī, kas pieder valstij vai pašvaldībai, atbrīvojusies viena vai vairākas dzīvojamās telpas, tās vispirms piedāvā īrēt dzīvokļa īrniekam, kurš nav parādā īres maksu un maksu par pakalpojumiem, grozot iepriekš noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, piedāvāt otrai īrniecei īrēt visu dzīvokli Nr.23. 30.01.2017. VNĪ saņēma no esošās valsts Dzīvokļa īpašuma īrnieces atteikumu īrēt valsts Dzīvokļa īpašumu visā platībā.
Gan likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (zaudējis spēku 01.05.2021.) 3. pants, gan Dzīvojamās telpas īres likuma 4. pantā ir paredzēts, ka dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets var būt atsevišķs dzīvoklis, dzīvokļa daļa vai dzīvojamā māja. Par atsevišķu īres līguma priekšmetu nevar būt istabas daļa vai caurstaigājama istaba, kā arī palīgtelpas (virtuve, gaitenis, pieliekamā telpa u. c.).
Ņemot vērā noslēgto īres līgumu, valsts Dzīvokļa īpašums atsavināms, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus un 45.panta trešo daļu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 5. punktam un 45. panta trešajai daļai īrniekiem vai viņu ģimenes locekļiem ir pirmpirkuma tiesības iegādāties dzīvokļa īpašumu, līdz ar to, atsavinot minēto valsts Dzīvokļa īpašumu, atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem tiks nosūtīts uzaicinājums pēc sludinājuma par izsoli publicēšanas iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu.
Ņemot vērā, ka īres līgums noslēgts saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma (līdz 01.05.2021. spēkā likums “Par dzīvojamo telpu īri”) prasībām, kā arī pārējās valsts Dzīvokļa īpašuma telpas nav izīrētas citam īrniekam, uzskatāms, ka valsts Dzīvokļa īpašuma daļas īrniekam, ar kuru noslēgts īres līgums, ir minētā dzīvokļa īpašuma pirmpirkuma tiesības uz visu valsts Dzīvokļa īpašumu.
VNĪ lietvedībā nav saņemts valsts Dzīvokļa īpašuma īrnieces (fizisku personu) ierosinājums par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 45.panta piektās daļas 2.punktu, ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, dzīvokļa īpašumu atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot, ka dzīvokļa īpašumu vispirms piedāvā pirkt pārējiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmusi lēmumu par dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu.
Valsts Dzīvokļa īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 2454 -23, ne nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 2454 nav atzīmes par dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu, kā arī noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums Nr. 35 nav ierakstīts zemesgrāmatā.
Atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 28.panta pirmajai daļai, ja dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā izīrēto dzīvojamo telpu atsavina, tās ieguvējam ar iepriekšējo izīrētāju noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir saistošs tikai tad, ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā. Ja dzīvojamās telpas īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas izbeidzas līdz ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Vienlaikus Dzīvojamo telpu īres likuma Pārejas noteikumu 2. punkts, nosaka, ka, ja pēc šā likuma spēkā stāšanās dzīvojamai telpai, par kuras lietošanu līdz 30.04.2021. ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, mainās īpašnieks, dzīvojamās telpas ieguvējam šis līgums ir saistošs līdz 31.12.2026, bet gadījumā, ja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņš beidzas laikā līdz 31.12.2026., — līdz līgumā noteiktā termiņa beigām. Ja ir celta šo pārejas noteikumu 3. punktā minētā prasība, dzīvojamās telpas īres līgums ieguvējam ir saistošs līdz šā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai, līdz līgumā noteiktajam termiņam vai līdz tiesas nolēmumā noteiktajam līguma beigu termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 31.12.2036.
Ievērojot iepriekš minēto, gadījumā, ja valsts Dzīvokļa īpašuma īrnieks vai viņa ģimenes locekļi neizmantos savas pirmpirkuma tiesības, īres līgums jaunajam ieguvējam būs saistošs līdz Dzīvojamo telpu īres likuma Pārejas noteikumu 2.punktā minētajam termiņam.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajai daļai, Rīgas domes Īpašuma departaments 10.03.2023. vēstulē Nr. DI-23-404-nd informē, ka valsts Dzīvokļa īpašums nav nepieciešams Rīgas valstspilsētas pašvaldībai tās autonomo funkciju veikšanai un tā pārņemšana pašvaldības īpašumā nav lietderīga, līdz ar to valsts Dzīvokļa īpašumu var atsavināt šajā likumā noteiktajā kārtībā.
[1] Ministru kabineta 2007.gada 28.novembra rīkojums Nr.742 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Eksporta ielā 6” https://likumi.lv/ta/id/167202-par-nekustamo-ipasumu-riga-eksporta-iela-6
[2] Ministru kabineta 2004.gada 2.aprīļa rīkojums Nr.197 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Eksporta ielā 6” https://likumi.lv/ta/id/86628-par-nekustamo-ipasumu-riga-eksporta-iela-6
Nekustamais īpašums Eksporta ielā 6, Rīgā, sadalīts 22 dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašumos. Dzīvokļa īpašumiem Nr. 13, Nr.15, Nr.17, Nr.19, Nr.20, Nr. 21, Nr. 22, Nr.23, Nr.24, Nr. 27 zemesgrāmatā atvērti jauni atsevišķu īpašumu nodalījumi.
Valstij Finanšu ministrijas personā nekustamajā īpašumā Eksporta ielā 6, Rīgā, pieder:
1) 40409/53679 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 011 0166) Eksporta ielā 6, Rīgā;
2) dzīvokļa īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 904 9773) – dzīvoklis Nr.20 (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001 021) un 24060/536790 kopīpašuma domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0166) un būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 011 0166 001) Eksporta ielā 6 – 20, Rīgā.
Starp VNĪ un dzīvokļa īpašuma Nr. 20 īrnieci 29.10.1998. gadā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr.227, spēkā līdz 29.10.2098. Attiecībā uz dzīvokļa īpašumu Eksporta ielā 6 – 20, Rīgā, Ministru kabinets ir pieņēmis Ministru kabineta 20.01.2010.gada rīkojumu Nr.20 "Par valsts nekustamās mantas Rīgā, Eksporta ielā 6-20, pārdošanu".[1]
3) dzīvokļa īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 904 8234) - dzīvoklis Nr. 23 (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001 023) un 13790/536790 kopīpašuma domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0166) un būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 011 0166 001) Eksporta ielā 6 – 23, Rīgā.
Sākotnēji nekustamais īpašums Eksportā ielā 6, Rīgā, nodots Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā pilnā apjomā saskaņā ar Finanšu ministrijas 14.09.1995.rīkojumu Nr.430 ”Par nekustamajiem īpašumiem Rīgā, Brīvības gatvē 422, Kalēju ielā 23, Kaļķu iela 9, Miesnieku ielā 3, Mazā Smilšu ielā 12, Teātra ielā 12 un Vaļņu ielā 39”. Ar Finanšu ministrijas 02.12.2009. rīkojumu Nr. 860 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Eksporta ielā 6”, VNĪ pārvaldīšanā tiek nodotas nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, domājamās daļas.
[1] Ministru kabinets ir pieņēmis Ministru kabineta 20.01.2010.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.20 "Par valsts nekustamās mantas Rīgā, Eksporta ielā 6-20, pārdošanu" https://likumi.lv/ta/id/204026-par-valsts-nekustamas-mantas-riga-eksporta-iela-620-pardosanu
Rīkojuma projektā iekļauto atsavināmo valsts nekustamo īpašumu raksturojums.
I. Rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 011 0166) 40409/53679 domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0166) 0.1650 ha platībā un būves (būves kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001), kopā ar 40409/53679 domājamām daļām no būves (būves kadastra apzīmējums 0100 011 0166 002) - Eksporta ielā 6, Rīgā.
Īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā 40409/53679 domājamām daļām (turpmāk – valsts Nekustamais īpašums) Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.2454 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: lēmums 23.02.2023.
Atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts Nekustamais īpašums sastāv no dzīvokļu īpašumos nesadalītās daļas:
- 40409/53679 domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0166). Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0166) kopējā platība - 0,1650 ha, lietošanas mērķis: 0903 – Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve, 0,1168 ha platībā; 0703 - Sešu līdz sešpadsmit stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve 0,0371 ha platībā; 0801 - Komercdarbības objektu apbūve, 0,0111 ha platībā.
Saskaņā ar informāciju no NĪVKIS teksta datiem valsts Nekustamajam īpašumam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0.00 ha platībā;
"Rīgas elektrotīklu" 2 ievadi un 1 cilpu kaste, 0.00 ha platībā;
arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti 0,1650 ha platībā.
Zemes vienības 40409/53679 domājamo daļu kadastrālā vērtība uz 01.01.2023.:197 821 euro.
- 40409/53679 domājamās daļas no būves – administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001) ar kopējo platību: 5854,1 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas; būves 40409/53679 domājamo daļu kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. ir 1 509 196 euro.
Būvei noteikts apgrūtinājums - 7314010104 valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorija un objekti 0.00 ha platībā.
Nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, dzīvokļu īpašumos nesadalītā daļas, 40409/53679 domājamo daļu apmērā, vienīgais īpašnieks ir valsts Finanšu ministrijas personā.
Visa valsts Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. ir 1 707 592 euro.
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta otrajai daļai, dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums. Par dzīvojamo māju šā likuma izpratnē uzskatāma ēka, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā dzīvojamā māja.
Būves (būves kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001) lietderīgā platība ir 5372.5 m2 un būvē dzīvojamo telpu grupa - dzīvokļu platība aizņem 1336 m2, kas nepārsniedz 50% no lietderīgās platības, līdz ar to, gan būves galvenais lietošanas veids, gan būves nosaukums – administratīvā ēka atbilst noteiktajai būves klasifikācijai - nedzīvojamā ēka, kas noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumu Nr.326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” 7.un 8.punktam.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma Pārejas noteikumu 5.punktu, līdz brīdim, kad stājas spēkā atsevišķs likums, kas nosaka nedzīvojamo ēku — biroju ēku, kā arī citu nedzīvojamo ēku, ja šajā nedzīvojamā ēkā izbūvēti vismaz trīs dzīvokļi, sadalīšanu atsevišķos īpašumos, šā likuma noteikumi piemērojami arī Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām nedzīvojamām ēkām — biroju ēkām, kā arī citām nedzīvojamām ēkām ar vismaz trīs izbūvētiem dzīvokļiem, ja tajās izveidotas telpu grupas, kas atbilst šā likuma 3. panta pirmajai daļai. Šis punkts neattiecas uz nedzīvojamām ēkām, kas celtas uz apbūves tiesības pamata.
Ievērojot iepriekš minēto, valsts Nekustamais īpašums ir patstāvīgs īpašuma objekts un nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, dzīvokļu īpašumu īpašniekiem nav pirmpirkuma tiesības valsts Nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā.
Atbilstoši NĪVKIS datiem uz nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīga, sastāvā ietilpstošās zemes vienības vēl atrodas inženierbūve (būves kadastra apzīmējums 0100 011 0166 002) – bruģēts un betonēts laukums ar kopējā platību 336.7 m2, būves galvenais lietošanas veids - ielas, ceļi un laukumi. Saskaņā ar NĪVKIS datiem inženierbūves 40409/53679 domājamo daļu tiesiskais valdītājs ir Finanšu ministrija un Finanšu ministrijas bilancē atrodas inženierbūve domājamo daļu apmērā. Inženierbūves kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri noteikta 575 euro (tai skaitā 40409/53679 domājamo daļu kadastrālā vērtība 433 euro). Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to rīkojuma projekts paredz kopā ar valsts Nekustamo īpašumu pārdot arī Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošās inženierbūves, 40409/53679 domājamo daļu apmērā, kas ir nesaraujami saistītas ar nekustamo īpašumu Ekspota ielā 6, Rīgā, un tiks atsavinātas kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta arī valsts Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Atbilstoši Kultūras ministrijas 29.10.1998. rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. pielikumam nekustamais īpašums Eksporta ielā 6, Rīgā (Īres nams) ir valsts nozīmes kultūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 6692).
Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8. panta trešo daļu valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, bet attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekli — pašvaldībai un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk – Pārvalde) 28.02.2023. vēstulē Nr. 08-11/1158 informē, ka nekustamais īpašums Eksporta ielā 6, Rīgā, atrodas valsts nozīmes arhitektūras (pilsētbūvniecības) pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442) teritorijā un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta „Rīgas vēsturiskais centrs” (Nr. 852) aizsardzības zonā. Vienlaikus būve ar kadastra apzīmējumu 0100 011 0166 001 ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis “Īres nams” (valsts aizsardzības Nr. 6692).
Vienlaikus Pārvalde norāda, ka kultūras pieminekļa (vai pieminekļa daļas, vai pieminekļa teritorijā/aizsardzības zonā esoša objekta) īpašniekam (valdītājam) ir saistošs likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 11.pants, kā arī Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumi Nr. 127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”, kas nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību. Atbilstoši minētā likuma 9. pantam zemes gabalus, uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi, drīkst piešķirt lietošanā vai iegūt īpašumā tikai tad, ja nākamais lietotājs ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Lai izpildītu minēto prasību, nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums vienoties ar Pārvaldes attiecīgās reģionālās nodaļas inspektoru par kultūras pieminekļa apsekošanas laiku, lai jaunajiem īpašniekiem tiktu izsniegti norādījumi par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Lai nodrošinātu minēto likuma prasību izpildi, Pārvalde VNĪ iesniegumu ir nodevusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Rīgas reģionālajai nodaļai.
Atbilstoši "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" Pārejas noteikumu 9.punktā noteiktajam, grozījumi šā likuma 5. panta otrajā daļā par Pārvaldes un pašvaldības tiesībām izdot vispārīgus administratīvos aktus — norādījumus — tām noteiktās kompetences ietvaros un par šo administratīvo aktu paziņošanu un publicēšanu, stājas spēkā 01.01.2023. janvārī. Ievērojot iepriekš minēto, Pārvaldei ir pienākums izdot kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumus, kas izdoti vispārīgā administratīvā akta veidā atbilstoši Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumu Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” 24. punktam un publicēt norādījumus oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ar 08.02.2023. vēstuli Nr. DA-23-6305-nd, informē, ka atbilstoši Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānam „RVC detalizētā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no ielām, kas noteiktas ar sarkanajām līnijām. Zemes vienība pieguļ pašvaldības Eksporta ielai (zemes vienības, kadastra apzīmējums 0100 011 0003), Vašingtona laukumam (zemes vienības, kadastra apzīmējums 0100 011 0055) un pašvaldības zemes vienībai, kadastra apzīmējums 0100 011 0006.
Valsts Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valsts nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī tiesību akti, kas regulē augstākminētā kultūras pieminekļa aizsardzību, kura teritorijā nekustamais īpašums atrodas. Vienlaikus, lai nākamajam valsts Nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi tiks pievienoti izsoles noteikumiem, kā arī atsauce uz tiem tiks ietverta publicējot sludinājumu par izsoli.
Valsts Nekustamā īpašuma sastāvā esošās administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001) telpas 1021.3 m2 platībā (iznomājamā platība 3551.9 m2) ir iznomātas fiziskām un juridiskām personām un starp VNĪ un privātpersonām noslēgti šādi līgumi:
1) 25.04.2019. telpu nomas līgums Nr. IEN/2019/1233 ar SIA HT- konsaltings, spēkā līdz 01.04.2024;
2) 25.04.2019. telpu nomas līgums Nr. IEN/2020/1413 ar SIA HT- konsaltings, spēkā līdz 31.05.2025;
3) 15.08.2021. telpu nomas līgums Nr. IEN/2021/1382 ar AN-HOST, spēkā līdz 05.08.2024;
4) 03.08.2021. patapinājuma līgums Nr .IEN/2021/1228 ar SIA Telpa bērnam, spēkā līdz 02.08.2024;
5) 27.12.2021. telpu nomas līgums Nr. IEN/2021/2295 ar SIA Telpa bērnam, spēkā līdz 09.12.2024;
6) 31.07.2023. telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/1599 ar SIA Telpa bērnam, spēkā līdz
31.08.2027.
7) 11.02.2021 telpu nomas līgums Nr. IEN/2021/230 ar SIA TC INVEST, spēkā līdz 31.12.2023;
8) 11.07.2023. telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/1619 ar Larisu Vudsu, spēkā līdz 05.07.2024;
9) 03.02.2022. telpu nomas līgums Nr. IEN/2022/184 ar SIA Spēļu tehnoloģijas, spēkā līdz 31.12.2024;
10) 12.10.2022. telpu nomas līgums Nr. IEN/2022/1877 ar Līgas Lismanes Ārsta praksi, spēkā līdz 15.09.2025;
11) 15.09.2021. telpu nomas līgums Nr. IEN/2021/1636 ar Rīgas neatkarīgais teātris, biedrība, spēkā līdz 19.08.2024;
12) 14.08.2023. telpu nomas līgums Nr. IEN/2023/1785 ar Rīgas neatkarīgais teātris, biedrība, spēkā līdz 29.09.2024;
13) 03.02.2022. telpu nomas līgums Nr. IEN/2022/68 ar BATWATEX, spēkā līdz 31.12.2024.
Ņemot vērā, ka noslēgtie nomas līgumi nav ierakstīti zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgumi jaunajam ieguvējam nebūs saistoši.
Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu. Atbilstoši Civillikuma 2174.pantam, ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.
Noslēgtie telpu nomas līgumi tiks turpināti līdz attiecīgā līgumā noteiktajam termiņam un ne ilgāk kā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Savukārt nomnieki saskaņā ar līgumos paredzētajiem nosacījumiem, tiks brīdināti, ka valsts nekustamais īpašums tiek atsavināts un nomas attiecības ar VNĪ netiks turpinātas. Atbilstoši noslēgto nomas līgumu nosacījumiem, nomniekiem nav atlīdzināmu ieguldījumu valsts nekustamajā īpašumā, līdz ar to esošie nomnieki un jaunais valsts nekustamā īpašuma ieguvējs varēs izlemt par nomas attiecību turpināšanu.
Attiecībā uz patapinājuma līgumu ar SIA Telpa bērnam, līguma 2.2. apakšpunkts paredz, ka telpas tiek nodotas bezatlīdzības lietošanā ar līguma abpusējas parakstīšanas dienu līdz dienai, kamēr patapinājuma ņēmējam ir spēkā sociālā uzņēmuma statuss, bet ne ilgāk par trim gadiem un ne ilgāk kā līdz Īpašuma atsavināšanai.
VNĪ pārvalda administratīvo ēku saskaņā ar pārvaldīšanas līgumiem. Starp VNĪ un nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, 94 850/53679 domājamo daļu kopīpašniekiem (dzīvokļu Nr. 13, Nr.15, Nr.17, Nr.19, Nr. 21, Nr. 22, Nr.24, Nr. 27 īpašniekiem) noslēgti līgumi par nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu:
1) 15.03.2005. pārvaldīšanas līgums Nr.3 ar dzīvokļa īpašuma Nr.15 īpašnieku, spēkā līdz 15.03.2099;
2) 09.12.2016. pārvaldīšanas līgums Nr. 3/1-3-16-13/2871 ar dzīvokļa īpašuma Nr. 21 īpašnieku, spēkā līdz 09.12.2099;
3) 27.09.2017. pārvaldīšanas līgums Nr. 3/1-3-17-13/2307 ar dzīvokļa īpašuma Nr.13 īpašnieku, spēkā līdz 31.12.2099;
4) 12.09.2016. pārvaldīšanas līgums Nr.3/2-2-16-13/2128 ar dzīvokļa īpašuma Nr. 24 īpašnieku, spēkā līdz 11.09.2099;
5) 22.05.2019. pārvaldīšanas līgums Nr. IEN/2019/1382 ar dzīvokļa īpašuma Nr. 17 īpašnieku, spēkā līdz 21.05.2118;
6) 24.09.2020. pārvaldīšanas līgums Nr. IEN/2020/1990 ar dzīvokļa īpašuma Nr.22 īpašnieku, spēkā līdz 23.09.2099;
7) 15.06.2021. pārvaldīšanas līgums Nr. IEN/2021/1079 ar dzīvokļa īpašuma Nr. 27 īpašnieku, spēkā līdz 14.06.2120;
8) 20.12.2022. pārvaldīšanas līgums Nr. IEN/2022/2397 ar dzīvokļa īpašuma Nr. 19 īpašnieku, spēkā līdz 19.12.2121.
Noslēgtajos līgumos ir noteikts, ka konkrētais līgums var tikt grozīts, papildināts vai izbeigts tikai pusēm vienojoties, izņemot šajā līgumā īpašu noteiktos gadījumos, ar tiesas spriedumu vai lēmumu, kā arī normatīvos aktos noteiktajos gadījumos.
Tā kā nekustamo īpašumu Eksporta ielā 6, Rīgā, līdz atsevišķu dzīvokļu nodošanai privatizācijai, pārvaldīšanu nodrošināja VNĪ, VNĪ nekustamo īpašumu turpināja pārvaldīt arī pēc tam, kad privātpersonas privatizācijas rezultātā īpašumā ieguva nekustamā īpašuma 94 850/53679 domājamās daļas un dzīvokļu īpašumus Nr. 13, Nr.15, Nr.17, Nr.19, Nr. 21, Nr. 22, Nr.24, Nr. 27.
Noslēdzot apsaimniekošanas un uzturēšanas līgumus, dzīvokļa īpašumu Nr. 13, Nr.15, Nr.17, Nr.19, Nr. 21, Nr. 22, Nr.24, Nr. 27. īpašnieki ir pilnvarojuši VNĪ pārvaldīt, apsaimniekot, viņu īpašumā esošo kopīpašuma daļu.
Saskaņā ar Civillikuma 2289.pantu ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) - zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.
Civillikuma 2312. pants nosaka, ka Pilnvarojuma līgums izbeidzas:
1) ar savstarpēju vienošanos;
2) ar dotā uzdevuma nobeigšanu;
3) kad pilnvarotājs atsauc savu pilnvarojumu;
4) kad pilnvarnieks uzteic pilnvarojumu;
5) ar vienas vai otras puses nāvi;
6) kad notecējis pilnvarojuma laiks.
Valstij piederošo 40409/53679 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, atsavināšana ir uzskatāma par svarīgu iemeslu, lai atsauktu pilnvarojumu Civillikuma 2315. panta izpratnē.
Atbilstoši Civillikuma 2315. pantam pilnvarnieks var uzteikt pilnvarojumu, bet viņš to nedrīkst darīt ļaunā nolūkā un nelaikā, lai pilnvarotājam būtu iespējams spert citus soļus lietas vešanai. Tikai tad pilnvarnieks var atteikties no uzdevuma izpildīšanas jebkurā laikā, kad viņam ir svarīgs iemesls, bet tādā gadījumā viņam nekavējoties jāpaziņo par to pilnvarotājam. Ja viņš šos noteikumus neievēro, tad viņam jāatlīdzina visi zaudējumi, kādi no tam rodas pilnvarotājam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, VNĪ savlaicīgi informēs nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, dzīvokļu īpašumu īpašniekus par noslēgto dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu izbeigšanu, vienlaikus informējot par valstij piederošo 40409/53679 domājamo daļu no nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Pieņemot lēmumu par valsts Nekustamā īpašuma atsavināšanu, VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija ņēma vērā
– VNĪ portfeļa attīstības stratēģijas pamatprincipus, proti, ka VNĪ nekustamo īpašumu portfelī saglabājami un attīstāmi tikai perspektīvie īpašumi – valsts funkciju realizācijai nepieciešamie īpašumi, kā arī biroja telpas ar augstu komercpotenciālu. Pārējie īpašumi ir ilgtermiņā atsavināmi valstij visizdevīgākajā veidā;
ir noskaidrots, ka valsts Nekustamais īpašums nav nepieciešams publiskā sektora klientiem. VNĪ ar 11.11.2022. vēstuli Nr.4/2-7/9654 ir noskaidrojusi publiskā sektora klientu nepieciešamību pēc valsts Nekustamā īpašuma un nevienam no publiskā sektora klientiem valsts Nekustamais īpašums nav nepieciešams.
– valsts Nekustamajam īpašumam nepieciešamos kapitālieguldījumus. Atbilstoši VNĪ aprēķiniem, valsts Nekustamajam īpašumam ir nepieciešami šādi kapitālieguldījumi t.sk. remonta darbu plānā iekļautie, gaidāmās izmaksas:
Jaunas apkures sistēmas izbūve (provizoriskās izmaksas 160 000 euro bez PVN);
Lokāli fasādes remontdarbi (provizoriskās izmaksas 15 000 euro bez PVN);
iekšpagalma balkonu fasādes hidroizolācijas remonts (provizoriskās izmaksas 1200 euro bez PVN;
virkne citu remontdarbu, kuriem nav aprēķinātas izmaksas finansējuma trūkuma dēļ.
Ņemot vērā, ka valsts Nekustamā īpašuma uzkrājumi uz 01.05.2023. ir 45 680 euro- nav pietiekošu finanšu līdzekļu, lai veiktu iepriekš minētos uzskaitītos remonta darbus valsts nekustamā īpašuma uzturēšanai;
- valsts Nekustamā īpašuma attīstības scenāriju finanšu izvērtējumu (aprēķinos izmantotie dati un pieņēmumi ir provizoriski. Mainoties izmaksām vai nomas maksai, kā arī piemērotajai diskonta likmei, aprēķinātais rezultāts var mainīties).
1.scenārijs- Valsts Nekustamais īpašums turpmākajos gados tiek iznomāts kā līdz šim, vienlaikus 2023.gadā atbrīvotajām telpām tiek meklēti jauni nomnieki; tiek veikti tikai paši nepieciešamākie darbi, lai varētu turpināt ekspluatēt administratīvo ēku; telpās tiek veikti tikai neatliekamie darbi, līdz ar to ēka pilnībā netiek sakārtota un nākotnē būs nepieciešami būtiski papildus ieguldījumi; ja tiek rasts papildus finansējums, tiek veikti nepieciešamākie kapitālieguldījumi 176 200 euro apmērā.
Pie esošā scenārija naudas plūsmas neto tagadnes vērtība ir “+238 646” euro.
2.scenārijs- Valsts Nekustamais īpašums tiek atsavināts 2023.gadā par ārēja vērtētāja noteikto tirgus cenu 1 700 000 euro (sertificētā vērtētāja noteiktā tirgus cena uz 2022.gada 9. decembri, derīga 12.mēnešus ). Pie esošā scenārija naudas plūsmas neto tagadnes vērtība ir “+885 484” euro.
Vērtējot iespējamos scenārijus tika secināts, ka pie esošajiem pieņēmumiem, salīdzinot visu scenāriju naudas plūsmas neto tagadnes vērtību, finansiāli izdevīgāks ir 2.scenārijs - valstij piederošo domājamo daļu atsavināšana.
– nekustamā īpašuma rentabilitātes rādītājus – valsts Nekustamā īpašuma rentabilitāte 2022. – 2023.gada 6 mēnešiem ir negatīva (-99 811.49 euro).
II. Rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē dzīvokļa īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 904 8234) - dzīvokli Nr. 23 (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001 023) un 13790/536790 kopīpašuma domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0166) un būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 011 0166 001) Eksporta ielā 6 – 23, Rīgā (turpmāk – valsts Dzīvokļa īpašums) ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta un 45.panta nosacījumus.
Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 28.novembra rīkojuma Nr.742 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Eksporta ielā 6” 2.3. punktam, dzīvokļa īpašums Nr.23 nav nododams privatizācijai, saglabājams valsts īpašumā un ierakstāms zemesgrāmatā uz valsts vārda, ievērojot to, ka dzīvojamo telpu īres līgumi par 23. dzīvokli Rīgā, Eksporta ielā 6, un neapdzīvojamo telpu nomas līgumi par nekustamajā īpašumā Rīgā, Eksporta ielā 6, esošajām neapdzīvojamām telpām noslēgti pēc 25.07.1995.
Īpašuma tiesības uz valsts Dzīvokļa īpašumu, nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 2454 23, lēmuma datums 29.09.2008.
Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts Dzīvokļa īpašumā ietilpstošās telpu grupas (kadastra
apzīmējums 0100 011 0166 001 023) kopējā platība ir 137.90 m2. Telpu grupas lietošanas veids ir 1122 – “Triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa”.
Valsts Dzīvokļa īpašuma kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri ir 63147 euro ko veido:
telpu grupas (kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001 023) kadastrālā vērtība - 55038 euro un pie dzīvokļa īpašuma piederošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0166) 13790/536790 domājamo daļu kadastrālā vērtība - 6750.85 euro un būves (būves kadastra apzīmējums 0100 011 0166 001) 13790/536790 domājamo daļu kadastrālā vērtība 1357.93 euro.
Valsts Dzīvokļa īpašumam NĪVKIS un zemesgrāmatā nav noteikti apgrūtinājumi. Zemes vienībai un būvei noteiktos apgrūtinājumus un lietošanas mērķus skatīt pie I. punkta.
Starp VNĪ un valsts Dzīvokļa īpašuma īrnieci (fizisku personu) Dzīvojamo telpu īres likuma (līdz 01.05.2021. spēkā likums “Par dzīvojamo telpu īri”) noteiktajā kārtībā 28.02.2003. noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr. 35 par 62,6 m2 telpu īri. Īres līgumā norādīts, ka dzīvoklī iemitināti divi ģimenes locekļi (īrnieces meitas).
Minētais Īres līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, kas atbilst likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6. panta pirmajā daļā noteiktajam, ka dzīvojamās telpas īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu laiku vai arī nenorādot termiņu.
Pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma Pārejas noteikumu 5. punktu, kas noteic, ja dzīvojamās telpas īres līgums ir noslēgts līdz 30.04.2021. tā darbība turpinās pēc šā likuma spēkā stāšanās, šajā līgumā nav norādīts termiņš, uz kādu dzīvojamā telpa izīrēta, un izīrētājs un īrnieks nevar vienoties par turpmāku dzīvojamās telpas īres līguma termiņu, tiesa to nosaka pēc sava ieskata uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus, bet ne ilgāku kā līdz 31.12.2036. Tādu dzīvojamās telpas īres līgumu termiņš, kuri līdz 31.12.2026. nav grozīti, vai par kuriem līdz 31.12.2026. nav celta prasība tiesā, ir 31.12.2036. Ņemot vērā iepriekš minēto, VNĪ ir sagatavojusi un nosūtījusi valsts Dzīvokļa īpašuma īrniecei vienošanos par grozījumiem īres līgumā Nr.35, piedāvājot noteikt īres līguma termiņu līdz 31.12.2036.
Īres lietošanā tika nodota valsts Dzīvokļa īpašuma daļa 62,6 m2. Par otru valsts Dzīvokļa īpašuma daļu sākotnēji bija noslēgts īres līgums Nr.33 ar citu fizisku personu. Ņemot vērā otras valsts Dzīvokļa īpašuma īrnieces 03.01.2017. iesniegumu ar lūgumu izbeigt īres līgumu, VNĪ Īpašumu iznomāšanas komisijas 11.01.2017. sēdē pieņēma lēmumu (Protokols Nr.INKP-17/2), pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 5. pantu, ja kopējā dzīvoklī, kas pieder valstij vai pašvaldībai, atbrīvojusies viena vai vairākas dzīvojamās telpas, tās vispirms piedāvā īrēt dzīvokļa īrniekam, kurš nav parādā īres maksu un maksu par pakalpojumiem, grozot iepriekš noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, piedāvāt otrai īrniecei īrēt visu dzīvokli Nr.23. 30.01.2017. VNĪ saņēma no esošās valsts Dzīvokļa īpašuma īrnieces atteikumu īrēt valsts Dzīvokļa īpašumu visā platībā.
Gan likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (zaudējis spēku 01.05.2021.) 3. pants, gan Dzīvojamās telpas īres likuma 4. pantā ir paredzēts, ka dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets var būt atsevišķs dzīvoklis, dzīvokļa daļa vai dzīvojamā māja. Par atsevišķu īres līguma priekšmetu nevar būt istabas daļa vai caurstaigājama istaba, kā arī palīgtelpas (virtuve, gaitenis, pieliekamā telpa u. c.).
Ņemot vērā noslēgto īres līgumu, valsts Dzīvokļa īpašums atsavināms, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus un 45.panta trešo daļu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 5. punktam un 45. panta trešajai daļai īrniekiem vai viņu ģimenes locekļiem ir pirmpirkuma tiesības iegādāties dzīvokļa īpašumu, līdz ar to, atsavinot minēto valsts Dzīvokļa īpašumu, atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem tiks nosūtīts uzaicinājums pēc sludinājuma par izsoli publicēšanas iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu.
Ņemot vērā, ka īres līgums noslēgts saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma (līdz 01.05.2021. spēkā likums “Par dzīvojamo telpu īri”) prasībām, kā arī pārējās valsts Dzīvokļa īpašuma telpas nav izīrētas citam īrniekam, uzskatāms, ka valsts Dzīvokļa īpašuma daļas īrniekam, ar kuru noslēgts īres līgums, ir minētā dzīvokļa īpašuma pirmpirkuma tiesības uz visu valsts Dzīvokļa īpašumu.
VNĪ lietvedībā nav saņemts valsts Dzīvokļa īpašuma īrnieces (fizisku personu) ierosinājums par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 45.panta piektās daļas 2.punktu, ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, dzīvokļa īpašumu atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot, ka dzīvokļa īpašumu vispirms piedāvā pirkt pārējiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmusi lēmumu par dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu.
Valsts Dzīvokļa īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 2454 -23, ne nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 2454 nav atzīmes par dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu, kā arī noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums Nr. 35 nav ierakstīts zemesgrāmatā.
Atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 28.panta pirmajai daļai, ja dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā izīrēto dzīvojamo telpu atsavina, tās ieguvējam ar iepriekšējo izīrētāju noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir saistošs tikai tad, ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā. Ja dzīvojamās telpas īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas izbeidzas līdz ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Vienlaikus Dzīvojamo telpu īres likuma Pārejas noteikumu 2. punkts, nosaka, ka, ja pēc šā likuma spēkā stāšanās dzīvojamai telpai, par kuras lietošanu līdz 30.04.2021. ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, mainās īpašnieks, dzīvojamās telpas ieguvējam šis līgums ir saistošs līdz 31.12.2026, bet gadījumā, ja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņš beidzas laikā līdz 31.12.2026., — līdz līgumā noteiktā termiņa beigām. Ja ir celta šo pārejas noteikumu 3. punktā minētā prasība, dzīvojamās telpas īres līgums ieguvējam ir saistošs līdz šā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai, līdz līgumā noteiktajam termiņam vai līdz tiesas nolēmumā noteiktajam līguma beigu termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 31.12.2036.
Ievērojot iepriekš minēto, gadījumā, ja valsts Dzīvokļa īpašuma īrnieks vai viņa ģimenes locekļi neizmantos savas pirmpirkuma tiesības, īres līgums jaunajam ieguvējam būs saistošs līdz Dzīvojamo telpu īres likuma Pārejas noteikumu 2.punktā minētajam termiņam.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajai daļai, Rīgas domes Īpašuma departaments 10.03.2023. vēstulē Nr. DI-23-404-nd informē, ka valsts Dzīvokļa īpašums nav nepieciešams Rīgas valstspilsētas pašvaldībai tās autonomo funkciju veikšanai un tā pārņemšana pašvaldības īpašumā nav lietderīga, līdz ar to valsts Dzīvokļa īpašumu var atsavināt šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, izvērtētos finanšu aspektus, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai valstij piederošās 40409/53679 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, un valsts Dzīvokļa īpašumu Eksporta ielā 6-23, Rīgā, būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt iepriekš minēto nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju pārdot divus valsts nekustamo īpašumus Eksporta ielā 6, Rīgā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projekta minēto nekustamo īpašumu ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, izvērtētos finanšu aspektus, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai valstij piederošās 40409/53679 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, un valsts Dzīvokļa īpašumu Eksporta ielā 6-23, Rīgā, būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt iepriekš minēto nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju pārdot divus valsts nekustamo īpašumus Eksporta ielā 6, Rīgā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projekta minēto nekustamo īpašumu ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecībā uz valsts 40409/53679 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, atsavināšanu jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Attiecībā uz valsts Dzīvokļa īpašuma Eksporta ielā 6- 23, atsavināšanu- pirmpirkuma tiesības iegādāties dzīvokļa īpašumu sākumā ir valsts dzīvokļa īrniekiem vai viņu ģimenes locekļiem
Attiecībā uz valsts Dzīvokļa īpašuma Eksporta ielā 6- 23, atsavināšanu- pirmpirkuma tiesības iegādāties dzīvokļa īpašumu sākumā ir valsts dzīvokļa īrniekiem vai viņu ģimenes locekļiem
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecībā uz valsts 40409/53679 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Eksporta ielā 6, Rīgā, atsavināšanu jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Attiecībā uz valsts Dzīvokļa īpašuma Eksporta ielā 6- 23, atsavināšanu- pirmpirkuma tiesības iegādāties dzīvokļa īpašumu. sākumā ir valsts dzīvokļa īrniekiem vai viņu ģimenes locekļiem.
Attiecībā uz valsts Dzīvokļa īpašuma Eksporta ielā 6- 23, atsavināšanu- pirmpirkuma tiesības iegādāties dzīvokļa īpašumu. sākumā ir valsts dzīvokļa īrniekiem vai viņu ģimenes locekļiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja valsts nekustamais īpašums tiks atsavināts 2023.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 58.panta pirmo daļu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2023. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2023. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt valsts nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo valsts nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi