24-TA-187: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Filmu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 14.novembra Direktīvas (ES) 2018/1808, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (turpmāk – Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) 11.panta 18.punktu, ar kuru Audiovizuālās mediju pakalpojumu direktīvas 13.pants tiek izteikts jaunā redakcijā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir piemērot Latvijas Republikā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu, nosakot elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas Latvijas teritorijā sniedz audiovizuālos pakalpojumu pēc pieprasījuma, pienākumu finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pēdējo desmit gadu laikā digitālo tehnoloģiju attīstības ietekmē elektronisko plašsaziņas līdzekļu (elektronisko mediju) vide un audiovizuālā satura izplatīšanas un patēriņa modeļi ir būtiski mainījušies. Parādās jaunas elektronisko mediju formas, pieaug ārvalstu veidotā satura apjoms medijos, un līdzās tradicionālajiem audiovizuālā satura izplatīšanas kanāliem – kinoteātriem un TV – ir parādījušies jauni, spēcīgi pārrobežu elektronisko mediju pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā audiovizuālos pakalpojumus tiešsaistē. Tā rezultātā aizvien pieaug konkurence par skatītāju uzmanību un auditorijas fragmentējas.
Kinoteātru apmeklēšanu un sēdēšanu pie ģimenes televizora miljoniem eiropiešu ir nomainījuši ar audiovizuālā satura skatīšanos tiešsaistē. 2020.gadā kino skatītāju skaits salīdzinājumā ar 2019.gadu kritās par 70%, savukārt 2021.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu – par 60%. Tajā pat laikā audiovizuālo pakalpojumu platformās un televīziju kanālos demonstrēto Eiropas filmu skaits ļoti strauji palielinās – ja 2019.gada martā bija pieejamas 165 filmas, tad 2021.gada decembrī – jau 820 filmas (avots: Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikācija “Eiropas filmu aprite kinoteātros un video straumēšanas platformās”, 2021., pieejama: https://rm.coe.int/circulation-of-european-films-on-vod-and-in-cinemas-in-europe-%202021-edi/1680a5779d).
Audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma tirgus pēdējo desmit gadu laikā ir piedzīvojis milzīgu lēcienu, ieņēmumiem Eiropas Savienībā pieaugot no 388,9 miljoniem euro 2010.gadā līdz 11,6 miljardiem euro 2020.gadā, ko galvenokārt veicinājuši abonējamie audiovizuālo mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma (SVOD – Subscription Video on Demand), kas 2020.gadā veidoja 84% no audiovizuālo mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma tirgus ieņēmumiem. Ievērojamas izmaiņas skatītāju paradumos ieviesa COVID-19 pandēmija, kuras rezultātā strauji palielinājās audiovizuālo pakalpojumu abonentu skaits. 2020.gadā Eiropas Savienībā tika sasniegts 140,7 miljonu abonentu skaits (pieaugums par 36% salīdzinājumā ar 103,2 miljoniem abonentu 2019.gadā) (avots: Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikācija “Video straumēšanas tirgus tendences EU28”, 2021., pieejama: https://rm.coe.int/trends-in-the-vod-market-in-eu28-final-version/1680a1511a).
Arī Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, ir mainījušies elektronisko mediju lietotāju paradumi, pieaudzis pārrobežu televīziju un ārvalstu audiovizuālo pakalpojumu piedāvājums, palielinājies ārvalstu satura patēriņa apjoms pašmāju audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju piedāvājumā. Arī Latvijā ievērojamas izmaiņas skatītāju paradumos izraisīja Covid-19 pandēmija, kuras laikā Latvijā būtiski pieauga digitālās kultūras patēriņš. Saskaņā ar 2020.gada Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījuma datiem (pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/kulturas-paterins-un-lidzdaliba-2020.pdf) Latvijā digitālās kultūras patēriņš ir izteikti pieaudzis: par 32% pieaugusi Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē un par 23 % palielinājusies ārvalstu filmu skatīšanās tiešsaistē. 2022.gadā vietējos un starptautiskos audiovizuālos pakalpojumus lietoja 37% sabiedrības, to vidū 32% vecuma grupā no 16 līdz 30 gadiem, kas veido lielāku sabiedrības daļu nekā televīzijas programmu skatīšanās gadījumā (25%). Kantar “Dibināšanas” pētījuma 2021./2022.gada dati liecina, ka Latvijā ārvalstu audiovizuālos pakalpojumus 2021.gada pēdējā mēneša laikā bija lietojuši 301 000 respondentu, 2022.gadā – 338 000 respondentu, kas liecina par starptautisko elektronisko mediju, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus, popularitātes pieaugumu Latvijā.
Latvijā kopumā audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma sniedz 26 Latvijā reģistrēti elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, no kuriem nozīmīgākie ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tet” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Mobilais Telefons”. Vienlaikus Eiropas audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju datu bāzē MAVISE Latvija kā viena no mērķauditorijām norādīta 80 citiem Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētiem elektroniskajiem medijiem kā Netflix, Go3, Apple TV+, Google Play LV, YouTube Movies&Shows, Amazon Prime, Discovery+, Disney+, HBO MAX Latvia, Rakuten TV Free, Viaplay Latvia. Šie pakalpojumi pamatā vērsti uz izklaides satura – filmu, seriālu, multfilmu, šovu – nodrošināšanu abonentiem par samaksu. Globālo elektronisko mediju, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus, patērētāju skaitam, tostarp Latvijā, arī nākotnē tiek prognozēta tendence pieaugt, par ko liecina kompānijas AmperAnalysis dati.
Diemžēl globālo audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju piedāvājumā nav Latvijā veidota audiovizuālā satura, un šie pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas un gūst ienākumus arī Latvijā, neiegulda Latvijā veidotajā saturā. Globālie audiovizuālo pakalpojumu sniedzēji, izmantojot algoritmisku auditorijas programmēšanu, šobrīd lielā mērā veido audiovizuālā satura patēriņa tendences Latvijā, taču to darbības mērķis ir peļņas gūšana un tiem nav saistoši Latvijas kultūrpolitikas un mediju politikas mērķi.
Latvijas kultūrpolitika un mediju politika pēdējo desmit gadu laikā ir veidota, lai mērķtiecīgi palielinātu oriģinālsaturu latviešu valodā filmu, raidījumu un raidierakstu formātā. Taču ārvalstu satura plašā pieejamība ir veicinājusi Latvijas auditorijas fragmentēšanos un ārvalstu satura patēriņa pieaugumu, veicinot atsvešināšanos no nacionālās kultūras dažādu paaudžu vidū, it īpaši jaunāko paaudžu auditorijas segmentā, kas rada riskus nacionālās kultūras pastāvēšanai ilgtermiņā. Līdz ar to aizvien problemātiskāka kļūst spēja nodrošināt pietiekami apjomīgu, kvalitatīvu un daudzveidīgu audiovizuālo saturu latviešu valodā.
Tā rezultātā rodas nepieciešamība īstenot kultūrpolitiku, kas veicinātu mūsdienīga un kvalitatīva Latvijas audiovizuālā satura veidošanu un pieejamību, nodrošinot plašai sabiedrībai pieejamu saturu, kas stiprina nacionālo identitāti un izglīto jaunākās paaudzes nacionālā satura patēriņā. Līdz ar to ir pamats apsvērt nepieciešamību Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu, kas piešķir Eiropas Savienības dalībvalstīm tiesības prasīt elektroniskajiem medijiem, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus, pienākumu finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, pārņemt arī Latvijā, lai nodrošinātu Latvijas audiovizuālā satura veidošanu un pieejamību Latvijas sabiedrībai.
Kopš Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumu pieņemšanas 2018.gada 14.nevembrī jau 18 Eiropas Savienības valstu normatīvajos aktos ir ieviestas normas, kas paredz audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem pienākumu investēt nacionālā audiovizuālā satura veidošanā. Šāds regulējums jau darbojas Beļģijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Nīderlandē u.c. Eiropas Savienības valstīs (avots: Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikācija “Investēšana Eiropas darbos: video straumēšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumi”, 2022, pieejama: https://rm.coe.int/iris-plus-2022en2-financial-obligations-for-vod-services/1680a6889c). Pēdējo gadu pieredze, piemēram, Latvijas simtgades filmu programma, ir pierādījusi, ka investīcijas Latvijas audiovizuālajā saturā ļauj sasniegt plašu un dažādu auditoriju, tādēļ nepieciešams rast jaunus atbalsta instrumentus, kas ļautu šo kultūrpolitikas virzienu turpināt un paplašināt.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopumā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva ir jau pārņemta Latvijas normatīvajā regulējumā ar 2020.gada 5.novembra grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tostarp pārņemts Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 1.punkts, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta piektajā daļā nosakot prasību elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, to katalogā vismaz 30 procentu apjomā iekļaut Eiropas audiovizuālos darbus un veicināt šo darbu pieejamību un pamanāmību.
Savukārt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punkts, kas piešķir Eiropas Savienības dalībvalstīm tiesības prasīt audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, Latvijas normatīvajā regulējumā nav pārņemts. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktā un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 36.apsvērumā minēti šādi iespējamie finanšu ieguldījuma veidi: 1) tiešs ieguldījums satura radīšanā (direct investment in content; direct contribution to the production of work) vai 2) iemaksa valsts fondos (contribution to national funds; levies payable to a fund). Ieguldījuma veidam saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 36.apsvērumu ir jābūt tieši saistītam ar Eiropas Savienības dalībvalsts kultūras politiku, un ieguldījumam jābūt samērīgam un nediskriminējošam. Nosakot sliekšņus un piemērojamos finansiālos pienākumus, Eiropas Savienības dalībvalstīm jāņem vērā pakalpojumu sniedzēju finansiālā spēja, jāievēro diskriminācijas aizliegums un samērīguma princips, un noteiktie pienākumi nedrīkst kavēt tirgus attīstību un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktā noteiktais pienākums pirmkārt attiecināms uz Eiropas Savienības dalībvalsts jurisdikcijā esošiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā tādus audiovizuālos mediju pakalpojumus kā televīzijas apraide, audiovizuāli komercpaziņojumi vai audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalsts šādu pienākumu var noteikt arī tiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir dalībvalsts teritorijā, bet kuri uzņēmējdarbību veic citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.pants noteic arī ierobežojumus Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām augstākminēto finansiālo pienākumu ieviešanā. Proti, tas nav attiecināms uz tādiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir zems apgrozījums vai šaura auditorija. Minētie kritēriji detalizētāk skaidroti Eiropas Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 7.punktu par to, kā aprēķināt Eiropas audiovizuālo darbu daļu pēc pieprasījuma sniegto pakalpojumu katalogos un noteikt šauru auditoriju un zemu apgrozījumu (2020/C 223/03)” (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020XC0707(03)&from=FR). Tāpat Eiropas Savienības dalībvalstis var nepiemērot šādus pienākumus vai prasības gadījumos, kad tie būtu nerealizējami vai nepamatoti audiovizuālo mediju pakalpojumu būtības vai temata dēļ. Lai nodrošinātu, ka pienākumi attiecībā uz Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanu negrauj tirgus attīstību, pienākumi nav piemērojami tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kam nav ievērojamas klātbūtnes tirgū, ko raksturo zems apgrozījums vai šaura auditorija. Minētie ierobežojumi jau ir pārņemti Latvijā ar 2020.gada 5.novembra grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Savukārt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punkts, kas piešķir Eiropas Savienības dalībvalstīm tiesības prasīt audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, Latvijas normatīvajā regulējumā nav pārņemts. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktā un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 36.apsvērumā minēti šādi iespējamie finanšu ieguldījuma veidi: 1) tiešs ieguldījums satura radīšanā (direct investment in content; direct contribution to the production of work) vai 2) iemaksa valsts fondos (contribution to national funds; levies payable to a fund). Ieguldījuma veidam saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 36.apsvērumu ir jābūt tieši saistītam ar Eiropas Savienības dalībvalsts kultūras politiku, un ieguldījumam jābūt samērīgam un nediskriminējošam. Nosakot sliekšņus un piemērojamos finansiālos pienākumus, Eiropas Savienības dalībvalstīm jāņem vērā pakalpojumu sniedzēju finansiālā spēja, jāievēro diskriminācijas aizliegums un samērīguma princips, un noteiktie pienākumi nedrīkst kavēt tirgus attīstību un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktā noteiktais pienākums pirmkārt attiecināms uz Eiropas Savienības dalībvalsts jurisdikcijā esošiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā tādus audiovizuālos mediju pakalpojumus kā televīzijas apraide, audiovizuāli komercpaziņojumi vai audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalsts šādu pienākumu var noteikt arī tiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir dalībvalsts teritorijā, bet kuri uzņēmējdarbību veic citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.pants noteic arī ierobežojumus Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām augstākminēto finansiālo pienākumu ieviešanā. Proti, tas nav attiecināms uz tādiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir zems apgrozījums vai šaura auditorija. Minētie kritēriji detalizētāk skaidroti Eiropas Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 7.punktu par to, kā aprēķināt Eiropas audiovizuālo darbu daļu pēc pieprasījuma sniegto pakalpojumu katalogos un noteikt šauru auditoriju un zemu apgrozījumu (2020/C 223/03)” (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020XC0707(03)&from=FR). Tāpat Eiropas Savienības dalībvalstis var nepiemērot šādus pienākumus vai prasības gadījumos, kad tie būtu nerealizējami vai nepamatoti audiovizuālo mediju pakalpojumu būtības vai temata dēļ. Lai nodrošinātu, ka pienākumi attiecībā uz Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanu negrauj tirgus attīstību, pienākumi nav piemērojami tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kam nav ievērojamas klātbūtnes tirgū, ko raksturo zems apgrozījums vai šaura auditorija. Minētie ierobežojumi jau ir pārņemti Latvijā ar 2020.gada 5.novembra grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punkta prasību pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos, Likumprojekts paredz veikt grozījumus Filmu likumā un vienlaikus ar likumprojektu saistītajā likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188). Ar šiem grozījumiem tiks nodrošināta kultūrpolitikas un mediju politikas mērķu īstenošana, palielinot nacionālā satura īpatsvaru kopējā mediju satura piedāvājumā ar tādu piedāvājumu, kas ļauj sasniegt dažādas auditorijas un piedāvā kvalitatīvu un pieprasītu saturu dažādām Latvijas auditorijām, veicinot nacionālā satura pieaugumu un satura daudzveidību.
Ņemot vērā, ka ar Likumprojektu saistītais likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) paredz veikt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tādējādi Latvijā piemērojot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu un uzliekot par pienākumu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas Latvijā sniedz abonēšanas audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā ar tiešu ieguldījumu Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā un/vai iegādājoties izrādīšanas tiesības (licences) uz citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai neatkarīgu producentu radītām Latvijas filmām un/ vai ar iemaksām Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai, ir nepieciešams veikt arī grozījumus Filmu likumā.
Lai precīzi noteiktu to Eiropas audiovizuālo darbu grupu, uz kuriem būtu attiecināma likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) paredzētā 23.panta 5.4 daļa, nepieciešams precizēt Filmu likumā lietoto filmas jēdzienu, lai attiecinātu to arī uz seriāliem. Līdz ar to Likumprojekta 1.pants paredz izteikt jaunā redakcijā Filmu likuma 1.panta otrās daļas 1.punktu, nosakot, ka filma ir pabeigts audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs, kuru veido savstarpēji saistītu un kustību iespaidu radošu attēlu sērija ar skaņas pavadījumu, tai skaitā, atsevišķas daļas – sērijas, kas veido izvērstu vēstījumu, un kurš paredzēts publiskošanai.
Ņemot vērā, ka likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) ietvertais 23.panta 5.4 daļas 3.punkts nosaka finansiālu pienākumu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim veikt iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai, Likumprojekta 1.pants paredz precizēt Filmu likuma 1.panta otrās daļas 8.punktu, kurā definēts publiskā finansējuma jēdziens, nosakot, ka publiskais finansējums ir valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļi, valsts vai pašvaldību administrētie Eiropas Savienības un ārvalstu finansiālā atbalsta līdzekļi, ko konkursa kārtībā piešķir filmu nozares projektu īstenošanai, kā arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai.
Lai noteiktu Nacionālajam kino centram tiesības kontrolēt, kā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, ievēro likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) ietvertā 23.panta 5.4 daļas 3.punktā noteikto pienākumu veikt iemaksas Nacionālā kino centra budžetā, Likumprojekta 2.pants paredz papildināt Filmu likuma 10.panta otro daļu ar 10.1 punktu, nosakot, ka Nacionālajam kino centram ir uzdevums kontrolēt, kā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, ievēro likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) ietvertā 23.panta 5.4 daļā noteikto pienākumu veikt iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai.
Ņemot vērā, ka Nacionālais kino centrs administrē valsts budžeta piešķirtos līdzekļus, kuros tiks veiktas arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju iemaksas, Likumprojekta 2.pants paredz papildināt Filmu likuma 10.panta trešo daļu, nosakot, ka Nacionālais kino centrs tiek finansēts no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, no īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumiem, kā arī no pašu ieņēmumiem, to skaitā no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, no ziedojumiem, dāvinājumiem un ārvalstu finansiālā atbalsta līdzekļiem, kā arī no elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, iemaksām Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai.
Ņemot vērā, ka ar Likumprojektu saistītais likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) paredz veikt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tādējādi Latvijā piemērojot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu un uzliekot par pienākumu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas Latvijā sniedz abonēšanas audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā ar tiešu ieguldījumu Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā un/vai iegādājoties izrādīšanas tiesības (licences) uz citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai neatkarīgu producentu radītām Latvijas filmām un/ vai ar iemaksām Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai, ir nepieciešams veikt arī grozījumus Filmu likumā.
Lai precīzi noteiktu to Eiropas audiovizuālo darbu grupu, uz kuriem būtu attiecināma likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) paredzētā 23.panta 5.4 daļa, nepieciešams precizēt Filmu likumā lietoto filmas jēdzienu, lai attiecinātu to arī uz seriāliem. Līdz ar to Likumprojekta 1.pants paredz izteikt jaunā redakcijā Filmu likuma 1.panta otrās daļas 1.punktu, nosakot, ka filma ir pabeigts audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs, kuru veido savstarpēji saistītu un kustību iespaidu radošu attēlu sērija ar skaņas pavadījumu, tai skaitā, atsevišķas daļas – sērijas, kas veido izvērstu vēstījumu, un kurš paredzēts publiskošanai.
Ņemot vērā, ka likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) ietvertais 23.panta 5.4 daļas 3.punkts nosaka finansiālu pienākumu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim veikt iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai, Likumprojekta 1.pants paredz precizēt Filmu likuma 1.panta otrās daļas 8.punktu, kurā definēts publiskā finansējuma jēdziens, nosakot, ka publiskais finansējums ir valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļi, valsts vai pašvaldību administrētie Eiropas Savienības un ārvalstu finansiālā atbalsta līdzekļi, ko konkursa kārtībā piešķir filmu nozares projektu īstenošanai, kā arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai.
Lai noteiktu Nacionālajam kino centram tiesības kontrolēt, kā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, ievēro likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) ietvertā 23.panta 5.4 daļas 3.punktā noteikto pienākumu veikt iemaksas Nacionālā kino centra budžetā, Likumprojekta 2.pants paredz papildināt Filmu likuma 10.panta otro daļu ar 10.1 punktu, nosakot, ka Nacionālajam kino centram ir uzdevums kontrolēt, kā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, ievēro likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) ietvertā 23.panta 5.4 daļā noteikto pienākumu veikt iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai.
Ņemot vērā, ka Nacionālais kino centrs administrē valsts budžeta piešķirtos līdzekļus, kuros tiks veiktas arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju iemaksas, Likumprojekta 2.pants paredz papildināt Filmu likuma 10.panta trešo daļu, nosakot, ka Nacionālais kino centrs tiek finansēts no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, no īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumiem, kā arī no pašu ieņēmumiem, to skaitā no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, no ziedojumiem, dāvinājumiem un ārvalstu finansiālā atbalsta līdzekļiem, kā arī no elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, iemaksām Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Latvijā reģistrētie pakalpojumu sniedzēji ir aplēsuši, ka, nosakot veicamās iemaksas 3,5% apmērā no ieņēmumiem no abonējamajiem audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma (SVOD – Subscription Video on Demand), tās būtu līdzvērtīgas jau šobrīd pakalpojumu sniedzēju veiktajam ieguldījumam Latvijas audiovizuālajā saturā. Kaut arī globālie audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzēji nepublisko informāciju par abonentu skaitu katrā konkrētajā valstī, ir veikti Kantar un AmperAnalysis auditorijas pētījumos balstīti aprēķini, kas ļauj prognozēt, ka pēc Likumprojekta pieņemšanas ārvalstīs reģistrētie pakalpojumu sniedzēji varētu ik gadu veikt iemaksas Nacionālā kino centra budžetā apmēram 600 000 euro apmērā, kas papildinātu konkursa kārtībā sadalāmā finansējuma apmēru kvalitatīva audiovizuālā satura veidošanai.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikācija “Eiropas filmu aprite kinoteātros un video straumēšanas platformās”, 2021., pieejama: https://rm.coe.int/circulation-of-european-films-on-vod-and-in-cinemas-in-europe-%202021-edi/1680a5779d
Apraksts
-
Nosaukums
Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikācija “Video straumēšanas tirgus tendences EU28”, 2021., pieejama: https://rm.coe.int/trends-in-the-vod-market-in-eu28-final-version/1680a1511a
Apraksts
-
Nosaukums
Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikācija “Investēšana Eiropas darbos: video straumēšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumi”, 2022, pieejama: https://rm.coe.int/iris-plus-2022en2-financial-obligations-for-vod-services/1680a6889c
Apraksts
-
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Visi Latvijas iedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Paplašināsies kvalitatīva Latvijā ražota audiovizuālā satura piedāvājums (apmēram viena filma gadā).
Juridiskās personas
- Elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēji
Ietekmes apraksts
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējiem būs pienākums veikt ieguldījumu audiovizuāla satura latviešu valodā veidošanā, izvēloties iespēju vai nu pašiem producēt saturu latviešu valodā (ko jau šobrīd dara Latvijā reģistrētie uzņēmumi sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tet”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Mobilais Telefons” u.c.), vai iegādāties Latvijas filmas savam katalogam, vai arī veicot iemaksas Nacionāla kino centra budžetā – pienākums veikt ieguldījumu 3,5% apmērā no ieņēmumiem no abonējamajiem audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma (SVOD – Subscription Video on Demand).
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekta regulējums stiprinās Latvijas audiovizuālā satura veidotājus, nodrošinot papildu pieejamo finansējumu jaunu audiovizuālo darbu radīšanai.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekta regulējums uzliks papildu finansiālo slogu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas Latvijas tirgū piedāvā abonējamus audiovizuālā satura pakalpojumus pēc pieprasījuma (SVOD – Subscription Video on Demand). Likumprojekts nodrošinās stabilu papildu finansējumu Latvijas filmu nozarei, veicinot tās attīstību.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
600 000
0
600 000
600 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
600 000
0
600 000
600 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-600 000
0
-600 000
-600 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-600 000
0
-600 000
-600 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-600 000
-600 000
-600 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kantar un AmperAnalysis auditorijas pētījumos balstīti aprēķini, kas ļauj prognozēt, ka pēc Likumprojekta pieņemšanas ārvalstīs reģistrētie pakalpojumu sniedzēji varētu ik gadu veikt iemaksas Nacionālā kino centra budžetā apmēram 600 000 euro apmērā, kas papildinātu konkursa kārtībā sadalāmā finansējuma apmēru kvalitatīva audiovizuālā satura veidošanai.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188)
Pamatojums un apraksts
Ar Likumprojektu saistītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nepieciešami, lai noteiktu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas Latvijā sniedz abonēšanas audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, pienākumu veikt finansiālu ieguldījumu Latvijā veidotā Eiropas audiovizuālo darbu satura veidošanā.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32018L1808
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1808 (2018.gada 14.novembris), ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)
Apraksts
Ar Likumprojektu Latvijā tiek piemērots Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1808, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu), 11.panta 18.punkts, ar kuru Audiovizuālās mediju pakalpojumu direktīvas 13.pants tiek izteikts jaunā redakcijā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1808 (2018.gada 14.novembris), ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
13.panta 2.punkts
Likumprojekts kopumā
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
13.panta 3.punkts
Likumprojekts kopumā
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
13.panta 6.punkts
Likumprojekts kopumā
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ar Likumprojektu tiek pārņemta Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas izvēles norma, kas netika pārņemta sākotnējā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārņemšanas procesā, veicot 2020.gada 5.novembra grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 1. un 2.punkta īstenošanu dalībvalstis ziņo Eiropas Komisijai līdz 2021.gada 19.decembrim un pēc tam ik pēc diviem gadiem.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Nacionālais kino centrs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeNevalstiskās organizācijas
Biedrība “Latvijas Kinoproducentu asociācija”, Biedrība “Latvijas Raidorganizāciju asociācija”Cits
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tet”, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Mobilais Telefons”, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “All Media Latvia”6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Kultūras ministrijas darba grupa “Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta piemērošanai Latvijā” (izveidota ar Kultūras ministrijas 2023.gada 19.jūnija rīkojumu Nr.2.5-1-107), kuras sastāvu veidoja Kultūras ministrijas, Nacionālā kino centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes eksperti, kā arī nozaru nevalstisko organizāciju – Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un Latvijas Kinoproducentu asociācijas – pārstāvji, darba grupas sēdēs tikai pieaicināti arī nozares komersantu – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tet”, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Mobilais Telefons” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “All Media Latvia” – pārstāvji. Darba grupa izstrādāja Likumprojektu un likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188), kas tika iesniegti kultūras ministrei ar 2023.gada 27.decembra dienesta ziņojumu. Dienesta ziņojumā fiksēts nozares komersantu viedoklis, ka komersanti nepiekrīt likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) 2.pantā ietvertajos pārejas noteikumos noteiktajam trīs gadu pārejas periodam, kura laikā komersantiem tiek dota iespēja ieguldījumus veikt vismaz 300 000 euro gadā apmērā, neaprēķinot ieguldījumus procentos no ieņēmumiem, un tā vietā piedāvā noteikt sešu gadu pārejas periodu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Nacionālais kino centrs
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Nacionālajam kino centram tiks noteikts uzdevums kontrolēt, kā elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēji ievēro likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (24-TA-188) ietvertā 23.panta 5.4 daļā noteikto pienākumu veikt iemaksas Nacionālā kino centra budžetā par Latvijas filmu veidošanu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi