Anotācija

Noteikumu 3. punkts noteic, kas uzskatāmi par kreditoriem lietas par bezmantinieku mantu ietvaros, vienlaikus paredzot vienu izņēmumu. Proti, kreditori, kuru pretenzija izriet no saistībām, kas nodibinātas pret citu personu, nevis mantojuma atstājēju, bet kuru nodrošināšanai ieķīlāta bezmantinieku manta. Minētais rada neskaidrību attiecībā par šajā izņēmumā noteiktā kreditora pretenzijas pamatotības izvērtēšanu. Respektīvi, ja šāds kreditors nav uzskatāms par kreditoru šo Noteikumu izpratnē, vai tā mantojuma lietā pieteiktā pretenzija ir jāvērtē.

Vienlaikus uzsverams, ka Civillikuma 1702. pantā paredzēts ekspromisoriskais galvojuma veids, kad galvinieks atsakās no tiesībām vispirms vērsties pie galvenā parādnieka, tādējādi uzņemoties pildīt saistību kā pats parādnieks. Pastāvot šādiem apstākļiem, kreditors ir tiesīgs vērsties pie galvinieka, nevēršoties pie galvenā parādnieka. Proti, ekspromisoriskā galvinieka saistības neietekmē apstākļi, vai kreditors ir vērsies pie galvenā parādnieka un kādas darbības ir veiktas, lai panāktu saistības izpildījumu no galvenā parādnieka.

Tāpat praksē mēdz būt gadījumi, kad ir ierosināts galvenā parādnieka, par kura saistībām galvojis mantojuma atstājējs, maksātnespējas process. Taču spēkā esošā Noteikumu redakcija šādā situācijā neparedz saglabāt kreditoru tiesības uz parāda vai parāda daļas segšanu no bezmantinieku mantas lietas ietvaros iegūtajiem līdzekļiem.

Lai novērstu šaubas, nepieciešams noteikt, ka visu notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādīto kreditoru pretenziju pamatotība tiek vērtēta Noteikumos noteiktajā kārtībā. Tikai izvērtēšanas procesā zvērināts tiesu izpildītājs var konstatēt, ka viena vai vairākas no kreditoru pretenzijām nav vērstas tieši pret mantojuma atstājēju. Zvērināta tiesu izpildītāja rīcība attiecībā uz šādām pretenzijām īpaši noregulējama Noteikumos. Proti, kreditors, kura pretenzija izriet no saistībām, kas nodibinātas pret citu personu, nevis mantojuma atstājēju, bet kuru nodrošināšanai ieķīlāta bezmantinieku manta, var izmantot Noteikumos kreditoriem piešķirtās tiesības un saņemt sava prasījuma apmierinājumu no bezmantinieku mantas, iesniedzot pretenziju pamatojošus dokumentus, kā arī citas ziņas, kas apliecina pieteikto parādsaistību esību un apmēru. Kamēr tas nav izdarīts, naudas līdzekļi atzītā prasījuma apmērā kreditoram tiek deponēti. Ja kreditora pretenzija, kuras pastiprināšanai mantojuma atstājējs bijis galvotājs, tiek atzīta, šis kreditors iegūst pilntiesīga kreditora statusu.

Lai novērstu to, ka kreditors, neskatoties uz saistību izpildi no galvenā parādnieka puses, pieprasa segt parādu arī no bezmantinieku mantas, Noteikumos nosakāms, ka šāda kreditora pretenzija atzīstama, ja kreditors pierāda, ka prasījuma apmierināšana no galvenā parādnieka nav iespējama, jo, piemēram, tas atbrīvots no saistībām maksātnespējas procesā vai zvērināts tiesu izpildītājs izpildu lietā sastādījis aktu par piespiedu izpildes neiespējamību. Šādā gadījumā kreditora pretenzija tiktu atzīta un kreditoram līdzekļi no bezmantinieku mantas izmaksāti, nevis deponēti. Savukārt, ja galvenais parādnieks savas saistības pilda, kreditoram, kura prasījuma nodrošināšanai bezmantinieku manta nav ieķīlāta, nav pamata pretendēt uz līdzekļiem, kas iegūti no šīs mantas. Vienlaikus, lai Noteikumos paredzētais regulējums būtu saskanīgs ar Civillikumā noteikto, nepieciešams paredzēt izņēmumu attiecībā par gadījumiem, kad kreditoram ir tiesības vispirms vērsties pie galvotāja, nevēršoties pie galvenā parādnieka.

Tāpat Noteikumos nepieciešams paredzēt izņēmumu, nosakot, ka kreditoram ir saglabājamas tiesības uz prasījuma apmierinājumu lietas par bezmantinieku mantu ietvaros, ja kreditors var pierādīt, ka prasījuma apmierināšana no galvenā parādnieka nav iespējama, jo galvenajam parādniekam ir ierosināts maksātnespējas process. Kreditoram ir pienākums iesniegt atbilstošus dokumentus, kuri apliecina parādsaistību esību un apmēru, kā arī citu nepieciešamo informāciju. Šādā gadījumā pāri palikušie līdzekļi pēc pārējo kreditoru prasījumu apmierināšanas, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra atlīdzības segšanas, ieskaitāmi zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā un uzglabājami līdz galvenā parādnieka maksātnespējas procesa izbeigšanai. Atzīmējams, ka šis izņēmums nav attiecināms uz gadījumiem, kad galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks (Noteikumu projekta 1., 9. punkts).

Zvērināti tiesu izpildītāji atlīdzību par lietu par bezmantinieku mantu vešanu saņem tikai tajā gadījumā, ja kreditors ir iemaksājis drošības naudu vai zvērinātam tiesu izpildītājam izdevies atsavināt bezmantinieku mantu. Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka uz vienīgo kreditoru, piemēram, ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, atlīdzības saņemšana nav sagaidāma. Noteikumi šobrīd neparedz, ka šādā gadījumā lieta par bezmantinieku mantu nav ievedama, bet, ja tā jau ir tikusi ievesta, ir izbeidzama.

Noteikumu 3.1 punktu nepieciešams pilnveidot, nosakot, ka gadījumos, ja kreditors, uz kuru ir attiecināmas sankcijas, ir vienīgais aktā norādītais kreditors, zvērināts tiesu izpildītājs lietu par bezmantinieku mantu neieved, bet ja tā ievesta – izbeidz un paziņo par to Noteikumos norādītajai institūcijai (Noteikumu projekta 2. punkts).

Lietā par bezmantinieku mantu radušies izdevumi tiek segti no līdzekļiem, ko zvērināts tiesu izpildītājs atguvis, realizējot bezmantinieku mantu, vai no līdzekļiem, kas atzīti par bezmantinieku mantu. Tādējādi, ja lieta par bezmantinieku mantu izbeidzama bez rezultāta, piemēram, tādēļ, ka neviens kreditors nav iesniedzis nepieciešamos dokumentus vai iemaksājis atlīdzību viņu pretenziju izvērtēšanai, zvērinātam tiesu izpildītājam bezmantinieku manta jānodod Noteikumos norādītajām institūcijām, nesaņemot ne atlīdzību par savu darbu, ne kompensāciju par izdevumiem, kuri radušies bezmantinieku mantas lietas ietvaros.

Lai samazinātu nesamērīgas prasības attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Noteikumi precizējami, nosakot, ka zvērināts tiesu izpildītājs veic mantas nodošanu kompetentajai institūcijai tikai tādā gadījumā, ja viņš šo mantu vai īpašumu ir aprakstījis vai apķīlājis un nodevis pārvaldīšanā vai glabāšanā. Visos citos gadījumos, institūcijai nosūtāms paziņojums par lietas  pabeigšanu un tās tiesībām turpmāk pašai rīkoties ar attiecīgo bezmantinieku mantu, tai skaitā veikt darbības mantas pārņemšanai. Zvērināta tiesu izpildītāja paziņojums satur tādu pašu informāciju, kā pieņemšanas un nodošanas akts. Tāpat zvērināta tiesu izpildītāja paziņojums līdz ar tā saņemšanas brīdi dod tiesisku pamatu institūcijai uzskatīt, ka attiecīgais īpašums (manta) tiek nodots institūcijas valdījumā un ļauj institūcijai veikt visas nepieciešamās darbības īpašuma (mantas) pārņemšanai. Ja institūcija konstatē, ka zvērināts tiesu izpildītājs tai ir nosūtījis kļūdainu paziņojumu, institūcija par to informē zvērinātu tiesu izpildītāju un neveic darbības īpašuma (mantas) pārņemšanai. Lai tiesiskais regulējums veidotos savstarpēji saskanīgs, vienlaikus arī Noteikumu 101.¹ punktā nepieciešams izdarīt atbilstošu grozījumu, izslēdzot vārdus “vienlaikus ar kustamo mantu”. Tādējādi normā noteiktajos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs nodos Valsts ieņēmumu dienestam akta par mantojuma lietas izbeigšanu izrakstu, bet mantas nodošana notiks tikai Noteikumu 4.2 punktā norādītajos gadījumos. (Noteikumu projekta 3., 13., 25., 27., 29., 31., 49., 50. punkts).

Noteikumi šobrīd neregulē kārtību, kādā nosūtāmi dokumenti lietā par bezmantinieku mantu. Dokumentu nosūtīšanas veids ir noteikts tikai atsevišķās normās, piemēram, Noteikumu 37. punktā paredzēta paziņojumu nosūtīšana izsoles dalībniekiem, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, bet Noteikumu 23., 28., 53., 68. un 102. punkts paredz dokumentu nosūtīšanu ierakstītā pasta sūtījumā. Gadījumos, kad Noteikumi paredz dokumenta nosūtīšanu ierakstītā sūtījumā, zvērinātam tiesu izpildītājam nav paredzēta iespēja saziņai izmantot oficiālo e-adresi, ja adresātam tā ir izveidota, vai elektroniskā pasta adresi, ja adresāts zvērinātam tiesu izpildītājam ir paziņojis, ka saziņai vēlas to izmantot.

Lai pilnveidotu dokumentu nosūtīšanas kārtību un tostarp izbeigtu zvērināta tiesu izpildītāja pienākumu sūtīt dokumentus tikai ierakstītā pasta sūtījumā arī, ja adresātam ir oficiālā e-adrese vai adresāts ir paziņojis savu elektroniskā pasta adresi saziņai, nepieciešams papildināt Noteikumus ar vispārēju regulējumu par dokumentu nosūtīšanu lietas par bezmantinieku mantu ietvaros. Proti, noteikt, ka Noteikumos minētos dokumentus zvērināts tiesu izpildītājs piegādā atbilstoši Civilprocesa likuma 555.¹ pantā noteiktajai kārtībai (Noteikumu projekta 4., 15., 17., 28., 41., 51. punkts).

Noteikumu 6.5⁴ apakšpunkts ietver divas darbības – pārbaudīt, vai kreditors būtu atzīstams par tādu kreditoru, kura prasījuma tiesības ir vērstas pret trešo personu, nevis mantojuma atstājēju un pārbaudīt, vai uz bezmantinieka mantu reģistrēti saistības pastiprinošie līdzekļi. Zvērinātam tiesu izpildītājam, pārbaudot kreditora pretenzijas pamatotību, ir pienākums veikt abas minētās darbības, taču spēkā esošais normas formulējums būtu precizējams, lai skaidrāk noteiktu, ka abas minētās darbības ir obligāti veicamas.

Nepieciešams precizēt Noteikumu 6.⁵4 apakšpunktu, skaidrāk nosakot abas zvērinātam tiesu izpildītājam veicamās darbības –   pārbaudīt, vai kreditors būtu atzīstams par tādu kreditoru, kura prasījuma tiesības ir vērstas pret trešo personu, nevis pret mantojuma atstājēju, un to, vai uz bezmantinieku mantu nostiprināti saistības pastiprinošie līdzekļi, tādējādi padarot šo tiesību normu vieglāk uztveramu un piemērojamu (Noteikumu projekta 5. punkts).

Nav normatīvi regulēts  jautājums par to, vai parāda summa, ko kreditors piesaka mantojuma lietā, ir maksimālā summa, kāda var tikt atzīta un apmierināta no bezmantinieku mantas, vai arī gadījumā, ja parāds ir pieaugošs ( nekustamā īpašuma nodoklis, īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas maksājumi un tml.), kreditors var zvērinātam tiesu izpildītājam lietā par bezmantinieku mantu pieteikt lielāku summu, nekā norādīts aktā par mantojuma lietas izbeigšanu. Šobrīd kreditori lietās par bezmantinieku mantu zvērinātam tiesu izpildītājam mēdz pieteikt lielāku parāda summu, nekā tā ir pieteikta mantojuma lietā un norādīta aktā par mantojuma lietas izbeigšanu, tādēļ zvērinātam tiesu izpildītājam nepieciešams tiesiskais regulējums, kā vērtēt šādus lūgumus. Civillikuma 416. panta trešā daļa jau šobrīd noteic, ka ar dienu, kad tiek taisīts notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu, apstājas procentu, līgumsoda un citu blakusprasījumu pieaugums, taču tas neattiecas uz  gadījumiem, kad pieaug pats pamatprasījums.

Noteikumos nepieciešams regulēt zvērināta tiesu izpildītāja rīcību gadījumos, kad kreditors lietā par bezmantinieku mantu ir pieteicis lielāku parāda summu, nekā tā ir pieteikta mantojuma lietā un norādīta aktā par mantojuma lietas izbeigšanu. Tādēļ Noteikumi papildināmi ar jaunu tiesību normu, paredzot, ka gadījumos, kad kreditors vēlas, lai tā pretenzija tiktu atzīta lielākā apmērā, nekā aktā norādītais pretenzijas apmērs, kreditoram nepieciešams pierādīt, ka parāda pieaugums atbilst laika periodam no kreditora pretenzijas pieteikšanas dienas mantojuma lietā līdz dienai, kad taisīts notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu. Ja kreditors nevar pamatot parāda summas pieaugumu konkrētajā laikposmā, parāda pieaugumu nevar atzīt par pamatotu (Noteikumu projekta 8. punkts).

Šobrīd Noteikumi paredz, ka zvērināts tiesu izpildītājs, izvērtējot kreditora pretenzijas pamatotību, tostarp pārbauda ziņas Tiesu informācijas sistēmā par pret mantojuma atstājēju uzsāktajām tiesvedībām un to rezultātiem. Pārbaudīt ziņas par visām pret mantojuma atstājēju uzsāktajām tiesvedībām un to rezultātiem nav lietderīgi, jo bezmantinieku mantas lietā nozīme ir ziņām tikai par tām tiesvedībām, kuras uzsāktas saistībā ar to kreditoru pretenzijām, kuras ietvertas notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu.

Nepieciešams precizēt, ka zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda ziņas tikai par tām tiesvedībām, kuras attiecas uz aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādītajām kreditoru pretenzijām (Noteikumu projekta 6. punkts).

Saskaņā ar Noteikumiem, zvērināts tiesu izpildītājs pieteiktās kreditoru pretenzijas atzīst, neatzīst vai atzīst daļēji. Taču Noteikumi šobrīd nenosaka kreditora pretenzijas statusu, ja kreditors ir pieteicis pretenziju mantojuma lietā, taču lietas par bezmantinieku mantu ietvaros nav iemaksājis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā amata atlīdzību pretenzijas pamatotības izvērtēšanai un tādēļ zvērināts tiesu izpildītājs nav veicis izvērtējumu. Savukārt praksē, ja kreditora pretenzija netiek vērtēta, to nevar uzskatīt par atzītu. Tāpat spēkā esošā Noteikumu redakcija paredz, ja neviens no kreditoriem šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav iemaksājis atlīdzību kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai, zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc bezmantinieku mantas atsavināšanu un nodod to šo noteikumu 14. punktā minētajai institūcijai, ja tas ir nekustamais īpašums, vai Valsts ieņēmumu dienestam, ja  bezmantinieku mantas sastāvā ietilpst kustamā manta, vai rīkojas šo noteikumu 105. punktā noteiktajā kārtībā, ja bezmantinieku manta ir pamatkapitāla daļas (akcijas). Termins "nodod" var radīt priekšstatu par to, ka zvērināts tiesu izpildītājs veic īpašuma vai mantas faktisku nodošanu, taču šajā stadijā īpašuma (mantas) aprakste un nodošana pārvaldīšanā (glabāšanā) nevar būt jau īstenota.

Nepieciešams noteikt sekas tam, ja kreditora pretenzija netiek izvērtēta tādēļ, ka kreditors nav iemaksājis izvērtēšanai nepieciešamos izdevumus. Tāpat nepieciešams precizēt, ka lietu par bezmantinieku mantu izbeidz, par to paziņojot attiecīgajai institūcijai. No normas izslēdzami vārdi par īpašuma (mantas) nodošanu, lai neradītu nepareizu priekšstatu, ka zvērināts tiesu izpildītājs veic īpašuma (mantas) faktisku nodošanu, jo vismaz šajā lietas stadijā īpašuma (mantas) aprakste un nodošana pārvaldīšanā (glabāšanā) nevar būt jau īstenota. Tādējādi pamats institūcijai sākt rīkoties ar bezmantinieku mantu ir zvērināta tiesu izpildītāja paziņojums par lietas par bezmantinieku mantu izbeigšanu (Noteikumu projekta 7. punkts).

Papildinot Noteikumus ar grozījumiem, kuri stājās spēkā 2023. gada 21. aprīlī, netika izdarīts atbilstošs labojums Noteikumu 7. punktā. Proti, ja pirms grozījumiem zvērināts tiesu izpildītājs informēja kreditorus par tiesībām lūgt uzsākt nekustamā īpašuma atsavināšanu pēc lietas ievešanas, tad pēc 2023. gada 21. aprīļa grozījumiem tas veicams pēc kreditoru pretenziju pamatotības izvērtēšanas.

Nepieciešams papildināt Noteikumu 7. punktu, precizējot, ka zvērināts tiesu izpildītājs informē kreditorus, kuru pretenzijas Noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas, par tiesībām  lūgt nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā apmērā pēc tam, kad kreditoru pretenziju pamatotība ir tikusi izvērtēta (Noteikumu projekta 10. punkts).

Atbilstoši Civillikuma 416. pantā noteiktajam, valsts vai pašvaldība ar tai piekritušo bezmantinieku mantu atbild par normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pieteiktiem un atzītiem mantojuma atstājēja parādiem. Izmantojot tai piešķirto pirmtiesību, valsts vai pašvaldība var pārņemt par bezmantinieku mantu atzīto nekustamo īpašumu, kas tai nepieciešams savu funkciju veikšanai, arī tad, ja uz šo bezmantinieku mantu pieteiktas mantojuma atstājēja kreditoru pretenzijas. Bet tas izdarāms, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, proti, atpērkot šo īpašumu par tā vērtību. No valsts vai pašvaldības samaksātās summas zvērinātam tiesu izpildītājam jānorēķinās ar mantojuma atstājēja kreditoriem. Tādējādi pirmtiesības izmantošana faktiski aizstāj bezmantinieku mantas atsavināšanu Noteikumos noteiktajā kārtībā izsolē, bet neatbrīvo valsti vai pašvaldību no Civillikuma 416. pantā noteiktā pienākuma norēķināties par mantojuma atstājēja parādiem. Konstatēts, ka praksē ir atšķirīgi viedokļi, vai ar jēdzienu "naudas summa novērtējuma apmērā" saprotama nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība vai nekustamā īpašuma tirgus vērtība. 

Noteikumi precizējami, lai novērstu šaubas par kādu summu – piespiedu pārdošanas vai tirgus vērtību valsts vai pašvaldība var paturēt bezmantinieku mantu, izmantojot tai piešķirto pirmtiesību. Tā kā piespiedu pārdošanas vērtība tiek noteikta tikai ar vienu mērķi – uzzināt cenu, no kādas uzsākama solīšana izsolē (Noteikumu 28.¹ punkts), to nevar pielīdzināt cenai, par kādu bezmantinieku mantā ietilpstošais īpašums visa procesa rezultātā tiks atsavināts un no kādas summas būs sedzamas kreditoru pretenzijas. Proti, piespiedu pārdošanas vērtība ir zemāka par izsoles gala cenu. Ņemot vērā minēto un kreditoru tiesības uz savu pretenziju apmierināšanu, pirmtiesība nevar tikt izmantota, lai īpašumu iegūtu par samazinātu vērtību, tādēļ 11.2. apakšpunktā minētā “summa novērtējumā norādītajā apmērā” nosakāma kā novērtējumā noteiktā nekustamā īpašuma tirgus vērtība (Noteikumu projekta 11. punkts).

Vairākās Noteikumu normās ir detalizēti norādīti izdevumi, kas jāsedz kreditoram, kas nekustamo īpašumu vēlas paturēt sev. Šie izdevumi primāri ir regulēti Noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2¹ apakšpunktos. Tādējādi, ja, piemēram, tiek veiktas izmaiņas kādā no Noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2¹ apakšpunktiem, ir jāveic atbilstoši grozījumi virknē citu Noteikumu punktu, kuros uzskaitīti minētie izdevumi. Tāpat vairākos Noteikumu punktos nav veikti nepieciešamie grozījumi, kas noteiktu, ka kreditors var saņemt sava prasījuma apmierinājumu tā atzītajā apmērā, nevis aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādītajā apmērā.

Noteikumi precizējami, aizstājot normās izdevumu, kas jāsedz kreditoram, uzskaitījumu ar atsauci uz atbilstošajiem Noteikumu punktiem. Tādējādi, veicot izmaiņas minētajos punktos, nav jāveic papildus grozījumi arī citās Noteikumu normās. Tāpat pēc kreditoru pretenziju pamatotības izvērtēšanas ieviešanas vairākas normas ir nepieciešams precizēt, norādot, ka kreditoram pienākas summa, kura nepārsniedz atzīto prasījuma apmēru (Noteikumu projekta 12., 24., 30., 47., 48., 54., 57., 58. punkts).

Noteikumu 26. punkts dublē Civilprocesa likuma 606. panta otro un ceturto daļu. Saskaņā ar Noteikumu 25. punktu zvērināts tiesu izpildītājs lietā par bezmantinieku mantu nekustamā īpašuma izsoli organizē elektronisko izsoļu vietnē, atbilstoši Civilprocesa likumā un elektronisko izsoļu vietnes darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ja Noteikumos nav noteikts citādi. Tādējādi Civilprocesa likuma normas, kas noteic nekustamā īpašuma izsoles izsludināšanas kārtību, ir piemērojamas lietā par bezmantinieku mantu, pamatojoties uz Noteikumu 25. punktu, un nav nepieciešams tās pārrakstīt Noteikumos.

Svītrot Noteikumu 26. punktu. Dublējošo normu izslēgšana mazina kolīziju rašanās risku gadījumā, ja Civilprocesa likumā vai elektronisko izsoļu vietnes darbību regulējošos normatīvajos aktos tiktu veikti grozījumi (Noteikumu projekta 16. punkts).

Noteikumu 28.¹ punkts dublē Civilprocesa likuma 607.¹ pantu. Tā kā saskaņā ar Noteikumu 25. punktu zvērināts tiesu izpildītājs lietā par bezmantinieku mantu nekustamā īpašuma izsoli organizē elektronisko izsoļu vietnē atbilstoši Civilprocesa likumā un elektronisko izsoļu vietnes darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ja Noteikumos nav noteikts citādi, minētais Civilprocesa likuma 607.¹ pants ir piemērojams, pamatojoties uz Noteikumu 25. punktu, un nav nepieciešams to pārrakstīt Noteikumos. Dublējošo normu izslēgšana mazina kolīziju rašanās risku gadījumā, ja Civilprocesa likumā vai elektronisko izsoļu vietnes darbību regulējošos normatīvajos aktos tiktu veikti grozījumi.

Svītrot Noteikumu 28.¹ punktu (Noteikumu projekta 18. punkts).

Noteikumu 31.¹ punkts šobrīd paredz, ka nosolītājam atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādīto kreditora prasījumu. Ņemot vērā, ka kreditoru prasījumi tiek apmierināti tikai to atzītajā apmērā, spēkā esošā Noteikumu 31.¹ punkta redakcija pieļauj varbūtību, ka kreditoru prasījumi var būt apmierināmi arī lielākā apmērā, nekā tie tikuši atzīti.

Noteikumu 31.¹ punktu nepieciešams precizēt, vārdus “savu akta izrakstā norādīto kreditora prasījumu” aizstājot ar vārdiem “savu kreditora pretenziju tās atzītajā apmērā” (Noteikumu projekta 19. punkts).

Pieteikumu par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, saskaņā ar Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 127. punktu, kopš 2017. gada 1. septembra iesniedz elektroniski, tādēļ Noteikumu 32., 39. punktā un 41.1 apakšpunktā vārdi "kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums", ir kļuvuši lieki.

Svītrot Noteikumu 32., 39. punktā un 41.1. apakšpunktā vārdus “kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums” (Noteikumu projekta 20., 22., 23. punkts).

Tiesības valstij vai pašvaldībai pašai nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā izriet no Civillikuma 416. panta septītās daļas un Notariāta likuma 306. panta trešās daļas, tādēļ nav nepieciešams šajā procesā iesaistīt zvērinātu tiesu izpildītāju. Līdzīgi, ja īpašumu nodod saskaņā ar Noteikumu 14. punktu, zvērināts tiesu izpildītājs nevēršas tiesā par akta apstiprināšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā.

No normā dotā uzskaitījuma izslēdzami gadījumi, kad valsts vai pašvaldība patur nekustamo īpašumu, izmantojot tai piešķirtās pirmtiesības. Attiecībā uz VAS "Latvijas valsts meži" vai Dabas aizsardzības pārvaldi saglabājama līdzšinējā kārtība, jo šīs personas var iegūt īpašumu pēc zvērināta tiesu izpildītāja rīkotas izsoles vai citām veiktām darbībām, nevis lietas par bezmantinieku mantu uzsākšanas posmā (Noteikumu projekta 21. punkts).  

Praksē mēdz būt gadījumi, kad notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanu izrakstā norādītie vienīgie par bezmantinieku mantu atzītie naudas līdzekļi ir mazāki par zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību un citiem paredzamajiem ar lietas par bezmantinieku mantas vešanu saistītajiem izdevumiem. Gan no procesuālās ekonomijas, gan finanšu līdzekļu ekonomijas viedokļa šādā gadījumā lietu par bezmantinieku mantu nav lietderīgi uzsākt, kā arī nav lietderīgi šādu summu pārskaitīt uz zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontu.

Ja zvērināts tiesu izpildītājs no saņemtā notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanu konstatē, ka naudas līdzekļu nepietiek, viņš notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu bez lietas ievešanas ar pavadvēstuli pārsūta Valsts ieņēmumu dienestam rīcībai ar attiecīgajiem līdzekļiem, vienlaikus informējot kreditoru, kuram, saskaņā ar Noteikumu 5. punktu, zvērināta tiesu izpildītāja atteikumu ievest lietu, ja kreditors tam nepiekrīt, ir tiesības pārsūdzēt tiesā (Noteikumu projekta 26. punkts).

Noteikumu 60. punkts dublē Civilprocesa likuma 573. panta pirmo daļu attiecībā par kustamās mantas apķīlāšanas kārtību. Tāpat, saskaņā ar Civilprocesa likuma 574. panta sesto daļu, ja parādnieks atrodas prombūtnē vai izvairās no nolēmuma izpildes, kustamo mantu apķīlā tiesu izpildītājs, piedaloties pašvaldības vai policijas pārstāvim. Zvērināts tiesu izpildītājs ir valsts amatpersona, tādēļ papildus amatpersonas klātbūtne zvērināta tiesu izpildītāja darbību uzraudzībai vai mirušā mantas īpašnieka interešu aizsardzībai nav nepieciešama.  

Papildināt Noteikumu 60. punktu ar atsauci uz Civilprocesa likumā noteikto kustamās mantas apķīlāšanas kārtību, tādējādi ļaujot atteikties no Civilprocesa likuma normu dublēšanas Noteikumos. Lai gan Noteikumos tas tieši nav norādāms, jāņem vērā, ka lietā par bezmantinieku mantu nav parādnieka, tādēļ šajās lietās Civilprocesa likuma 574. panta noteikumi nav piemērojami.

Ņemot vērā, ka lietā par bezmantinieku mantu mantas bijušais īpašnieks ir miris, lai novērstu jebkādas šaubas par to, vai tādēļ visos gadījumos būtu jāpieaicina policijas vai pašvaldības pārstāvis, tas ir tieši nosakāms noteikumus. Zvērināts tiesu izpildītājs ir valsts amatpersona, tādēļ ne tā darbību uzraudzībai, ne mirušā mantas īpašnieka interešu aizsardzībai nevienas papildus amatpersonas klātbūtne procesā nav nepieciešama (Noteikumu projekta 32. punkts).

Noteikumu 61. punkts un 61.¹ punkts dublē Civilprocesa likuma 576. pantu un daļēji dublē Civilprocesa likuma 580.⁶ panta otro daļu. Savukārt Noteikumu 65. punkts dublē Civilprocesa likuma 580. panta pirmo daļu un satur atsauci uz svītrojamo Noteikumu 61. punktu. Tāpat Noteikumu 73. punkts atkārto Civilprocesa likuma 581. panta trešo daļu, bet Noteikumu 74. punkts satur atsevišķus noteikumus, kas Civilprocesa likumā regulēti daudz izvērstāk, piemēram, 580.⁶ pantā.

Svītrot 61. un 61.¹, 65., 73., 74. punktu, kā arī veikt atbilstošu papildinājumu Noteikumu 62.5. apakšpunktā, ietverot atsauci uz Civilprocesa likuma 576. pantu, kur ietverta ķermenisku lietu aprakstīšanas kārtība un veikt atbilstošu labojumu, no Noteikumu 19. punkta svītrojot atsauci uz 61. punktu (Noteikumu projekta 14., 33., 34., 35., 39., 44., 45. punkts).

Civilprocesa likuma 580.² panta otrā daļa noteic, ka par kuģa vai Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas glabātāju var iecelt arī juridisku personu. Savukārt Noteikumi neparedz iespēju bezmantinieku mantu nodot glabāšanā juridiskai personai. Tādējādi, ja, piemēram, par bezmantinieku mantu tiek atzīts kuģis vai peldoša konstrukcija, fiziskai personai šādas mantas glabāšana var būt neizpildāma, bet iecelt par glabātāju juridisku personu zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību. Līdzīgi, Civilprocesa likumā nostiprināts, ka arī lietas, kuru apgrozība ir ierobežota, var nodot glabāšanā juridiskai personai, bet Noteikumos šādas normas nav.

Atbalstot priekšlikumu par iespēju noteiktos gadījumos nodot bezmantinieku mantu glabāšanā juridiskai personai, Noteikumu 62.6. apakšpunktā iztrūkst papildinājums par juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformācijas norādīšanu, ja manta nodota glabāšanā juridiskai personai.

Nepieciešams precizēt Noteikumu 62.6. apakšpunktu, nosakot kāda informācija norādāma aktā par mantas apraksti attiecībā par juridisko personu, kurai manta nodota glabāšanā (Noteikumu projekta 36. punkts).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 577. panta pirmās daļas 9. punktu, piedzinējam un parādniekam ir tiesības pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja rīcību, taču, saskaņā ar spēkā esošo Noteikumu redakciju, kreditoru tiesības pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ir aprobežotas ar tiesībām pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto mantas aprakstes aktu. Ievērojot lietu par bezmantinieku mantu vešanas kārtības līdzību nolēmumu piespiedu izpildes kārtībai, nav pamata Noteikumos aprobežot kreditoru pārsūdzības tiesības tikai ar tiesībām pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto aprakstes aktu.

Noteikumi papildināmi, paredzot, ka mantas aprakstes aktā norāda to, ka kreditoriem ir izskaidrotas tiesības pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja rīcību, nevis tikai zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto aprakstes aktu (Noteikumu projekta 37. punkts).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 580.² panta otro daļu, par kuģa vai Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas glabātāju var iecelt arī juridisko personu. Arī par bezmantinieku mantu var tikt atzīts kuģis vai peldoša konstrukcija, kuras glabāšana var būt ārkārtīgi sarežģīta un fiziskai personai neizpildāma. Taču Noteikumos šobrīd nav paredzēta iespēja par bezmantinieku mantas glabātāju iecelt juridisku personu.

Noteikumos, atbilstoši Civilprocesa likuma 580.² panta otrajai daļai, paredzamas zvērināta tiesu izpildītāja tiesības Civilprocesa likumā noteiktos gadījumos par bezmantinieku mantas glabātāju iecelt arī juridisku personu (Noteikumu projekta 38. punkts).

Noteikumos nostiprinātā bezmantinieku mantā ietilpstošās kustamās mantas novērtēšanas kārtība nav pietiekami detalizēti regulēta, kā tas ir Civilprocesa likumā.

Bezmantinieku mantā ietilpstošas kustamās mantas novērtēšanas kārtību nepieciešams pilnveidot atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kārtībai, paplašinot gadījumus, kuros kustamas mantas novērtējumā pieaicināms eksperts, kā arī nosakot ekspertu pieaicināšanas kārtību bezmantinieku mantā ietilpstošas kustamas mantas novērtēšanai. (Noteikumu projekta 40. punkts).

Noteikumu 71. punktā norādītais ir iekļauts priekšlikumā papildināt Noteikumu 67. punktu.

Izslēgt 71. punktu (Noteikumu projekta 42. punkts).

Noteikumu 72. punkts šobrīd daļēji dublē Civilprocesa likuma 581. panta pirmajā daļā noteikto. Piemēram, 72. punkta otrais teikums atkārto Civilprocesa likuma 581. panta pirmajā daļā noteikto.

Ieviešot atsauci uz Civilprocesa likumā noteikto kārtību, Noteikumos ir iespējams atteikties no Civilprocesa likumu dublējošām normām (Noteikumu projekta 43. punkts).

Noteikumu 75. punkts noteic zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar par bezmantinieku mantu atzītām krājobligācijām, kuras reģistrētas Latvijas Centrālajā depozitārijā. Latvijas Centrālā depozitārija nosaukums ir mainījies, tādējādi Noteikumu 75. punktā ietverts nekorekts iestādes nosaukums.

Nepieciešams precizēt Noteikumu 75. punktu, aizstājot "Latvijas Centrālais depozitārijs" ar vārdiem "Nasdaq CSD", jo šis ir Latvijas Centrālā depozitārija jaunais nosaukums (Noteikumu projekta 46. punkts).

Noteikumu 14., 52.², 55., 59., 99., 104., 105. un 117. punktos cita starpā risināti gadījumi, kad zvērināts tiesu izpildītājs var vai tam ir pienākums neturpināt darbības lietā par bezmantinieku mantu. Viens no šādiem gadījumiem ir, piemēram, konstatācija, ka neviena no pieteiktajām kreditoru pretenzijām nav atzīta par pamatotu. Minētajās normās ir lietoti dažādi apzīmējumi zvērināta tiesu izpildītāja rīcībai ar lietu, piemēram, pārtrauc, pabeidz un tamlīdzīgi.

Lietas virzības skaidrības nolūkā visās normās būtu lietojama vienota terminoloģija, nosakot, ka zvērināts tiesu izpildītājs Noteikumos norādītajos gadījumos lietu par bezmantinieku mantu izbeidz  (Noteikumu projekta 13., 27., 29., 31., 49., 52., 53., 55. punkts).

Saskaņā ar Noteikumu 6.⁴ punktu, pēc lietas ievešanas zvērināts tiesu izpildītājs pieprasa visiem kreditoriem 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas iesniegt kreditora pretenziju pamatojošos dokumentus, kā arī sniegt citas ziņas, kas apliecina pieteikto parādsaistību esību un apmēru, un, vienlaikus normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, iemaksāt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā amata atlīdzību kreditora pretenzijas pamatotības izvērtēšanai lietā par bezmantinieku mantu. Atlīdzības apmērs atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm" 7.13.¹ apakšpunktam noteikts 86,00 euro par katru notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādīto pretenziju. Minētā summa ir nodalīta no Noteikumu 7. punktā un citos punktos noteiktās drošības naudas, jo, atšķirībā no tās, maksu par kreditora pretenzijas izvērtēšanu maksā katrs kreditors individuāli.

Saskaņā ar Noteikumu 129. punktu, ja viena bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros viens vai vairāki kreditori iemaksājuši drošības naudu, tā viņiem tiek atmaksāta no gūtajiem ienākumiem. Spēkā esošās Noteikumu redakcijas regulējums ir nepilnīgs saistībā ar izdevumu par kreditora pretenzijas pamatotības izvērtēšanu atlīdzināšanu kreditoriem no līdzekļiem, kas iegūti bezmantinieku mantas atsavināšanā. Liedzot kreditoram, kura prasījums atzīts, šo izdevumu atlīdzinājumu, tam zūd interese turpināt uzsākto parādu atgūšanas no bezmantinieku mantas procesu. Rezultātā no kreditoru, zvērināta notāra un zvērināta tiesu izpildītāja puses ir veikti laika un finanšu resursu ieguldījumi mantojuma lietas un lietas par bezmantinieku mantu uzsākšanā un vešanā, kas paliek bez atlīdzinājuma, jo procesu nav iespējams turpināt viena šķēršļa dēļ.

Saskaņā ar Noteikumu 120.2¹ apakšpunktu, lietā par bezmantinieku mantu atļauts segt izdevumus, kas radušies kreditoram vai citai notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādītajai ieinteresētajai personai saistībā ar zvērinātam notāram iesniegto iesniegumu par mantojuma atklāšanās izsludināšanu. Ievērojot minēto, nav saskatāmi iemesli, kuru dēļ atlīdzību par kreditora pretenzijas izvērtēšanu (ja pretenzija vismaz daļēji atzīta par pamatotu) nedrīkstētu kompensēt no līdzekļiem, kas atgūti lietas par bezmantinieku mantu ietvaros.

Esošo kārtību ir nepieciešams mainīt un noteikt, ka izdevumus atlīdzina tiem kreditoriem, kuru pretenzijas daļēji vai pilnā apmērā atzītas. Salīdzinoši bieži kreditoru, īpaši pašvaldību, pieteiktās pretenzijas ir par summām, kas nepārsniedz 100 euro. Tādējādi izdevumi par šīs pretenzijas izvērtēšanu ir vienādi vai pat pārsniedz pašu parāda apmēru. Līdz ar ko, Noteikumu 120.2.¹ apakšpunkts papildināms arī ar izdevumiem, ko kreditors, kura pretenzija pilnā apmērā vai daļēji atzīta, iemaksājis zvērinātam tiesu izpildītājam saistībā ar viņa pretenzijas pamatotības vērtēšanu (Noteikumu projekta 56. punkts).

Spēkā esošā Noteikumu 131. punkta redakcija šobrīd pietiekami skaidri nenosaka, kādai jābūt zvērināta tiesu izpildītāja rīcībai ar bezmantinieku mantā ietilpstošajiem naudas līdzekļiem, kuri palikuši pāri pēc Noteikumos noteiktajā kārtībā veiktās naudas līdzekļu sadales.

Noteikumu 131. punktu nepieciešams precizēt, nosakot, ka arī bezmantinieku mantā ietilpstoši naudas līdzekļi, kas palikuši pāri pēc lietas izdevumu, kreditora pretenziju un citu maksājumu segšanas, pārskaitāmi Valsts kasē (Noteikumu projekta 59. punkts).

Praksē ir konstatēti gadījumi, kad bezmantinieku manta par tādu ir atzīta uz tiesas nolēmuma pamata (saskaņā ar tā laika spēkā esošo regulējumu, kad mantojuma lietas tika vestas tiesās). Šobrīd spēkā esošais Noteikumu 137. punkts ir attiecināms tikai uz bezmantinieku mantu, kura par tādu ir atzīta, pamatojoties uz notāra sagatavotu aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, taču praksē zvērinātiem tiesu izpildītājiem tiek iesniegti tiesu nolēmumi, uz kuru pamata manta ir atzīta par bezmantinieku mantu. Savukārt spēkā esošā Noteikumu redakcija rada šaubas, vai Noteikumu 137. punkts ir piemērojams gadījumos, kad bezmantinieku mantu par tādu ir atzinusi tiesa.  

Nepieciešams precizēt Noteikumu 137. punktu, lai novērstu šaubas, vai minētajā punktā ietvertais regulējums attiecināms arī uz bezmantinieku mantu, kura par tādu atzīta uz tiesas nolēmuma pamata, lai tiktu sasniegts Noteikumu 137. punkta mērķis un par bezmantinieku mantu atzītā manta varētu atgriezties civiltiesiskajā apritē (Noteikumu projekta 60. punkts).