Anotācija (ex-ante)

Darbaspēka resursu pārkvalificēšanās un pārejas process uz augstākas produktivitātes darba vietām un nozarēm notiek, taču tas ir lēns. Nepieciešamās pārmaiņas darba tirgū ir visaptverošas, un tās efektīvi var veikt tikai saskaņoti sadarbojoties visām iesaistītajām ministrijām.
Šobrīd ar mainīgu regularitāti darbojas 2016.gadā izveidotā Nodarbinātības padome ekonomikas, izglītības un zinātnes, labklājības ministru sastāvā. Padomes mērķis ir saskaņot starpresoru sadarbību nepieciešamo darba tirgus reformu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, lai tādējādi mazinātu neatbilstības darba tirgū. Kopš izveides padome īpašu uzmanību ir pievērsusi jautājumiem par ieguldījumiem cilvēkkapitālā un darbaspēka prasmju attīstību. Padome ir koleģiāla neformāla ministru diskusiju platforma un darbojas uz savstarpējas ministru vienošanās pamata.
Straujāku, kontrolētu pārmaiņu valsts līmenī nodrošināšanai, kā arī ņemot vērā Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību iekļautos uzdevumus, tai skaitā paredzēto Nacionālo cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādi, nepieciešams stiprināt padomes lomu lēmumu pieņemšanas procesā.

Ministru kabinetā nepieciešams apstiprināt Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikumu, lai nodrošinātu padomes izveidi un nostiprinātu padomes lomu cilvēkkapitāla attīstības jautājumu pārvaldībā. Paredzēts, ka līdz ar projekta apstiprināšanu darbību izbeigs neformālā trīs ministru diskusiju platforma – Nodarbinātības padome.
Nodarbinātības padomes pārveidošana par Cilvēkkapitāla attīstības padomi veidos ciešāku sasaisti ar valdības deklarācijā uzdotajām jaunajām funkcijām Ekonomikas ministrijai attiecībā uz darbaspēka jautājumu pārvaldību un uzdevumiem cilvēkkapitāla attīstības jomā, tai skaitā Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādi un ieviešanas pārraudzību. Padomes nolikuma, kurā ir noteiktas padomes funkcijas, uzdevumi, tiesības, sastāvs, lēmumu pieņemšanas principi, apstiprināšana Ministru kabinetā stiprinās ne tikai starpresoru sadarbību, bet arī padomes darba pēctecību mainoties Ministru kabineta sastāvam.

Cilvēkkapitāla attīstības padomei projekts paredz šādus galvenās funkcijas:
1. izvērtēt situāciju darba tirgū valsts un reģionu (pašvaldību) līmenī, un darba tirgus attīstības scenārijus un prognozes, tai skaitā bezdarba situāciju un tās ietekmi uz dažādu iedzīvotāju grupu konkurētspēju darba tirgū, pieņemt datos un prognozēs balstītus lēmumus cilvēkkapitāla attīstības jomā;
2. konsultējoties ar sociālajiem partneriem un citām nevalstiskajām organizācijām, noteikt cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskos mērķus un rīcības virzienus minēto mērķu sasniegšanai, sagatavojot priekšlikumus par atbalsta pasākumiem cilvēkkapitāla attīstīšanai, kā arī veikt uzraudzību par paveikto izvirzīto mērķu sasniegšanā;
3. izvērtēt Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestāžu (Centrālās statistikas pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts izglītības attīstības aģentūras un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras) funkcijas un uzdevumus mūžizglītības,  darba tirgus un nozaru konkurētspējas veicināšanas jomā, un sniegt priekšlikumus to efektīvākai īstenošanai, lai sekmētu piedāvāto (pieaugušo) mācību pārraudzību un mācību kvalitāti un efektivitāti;
4. sagatavot priekšlikumus par pieaugušo izglītības mācību virzieniem, kurus līdzfinansē valsts budžets un Eiropas Savienības fondi;
5. izvērtēt un sagatavot priekšlikumus kvalitātes prasībām pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējiem;
6.sagatavot priekšlikumus iekļaušanai tiesību aktu projektos un politikas plānošanas dokumentos par mūžizglītību, nodarbinātību un tautsaimniecības konkurētspēju saistīto jautājumu risināšanai;
7. nodrošināt prioritāro risinājumu ieviešanu cilvēkresursu pieejamības veicināšanai īstermiņā.

Padomes darbā ir tiesības pieaicināt arī ministriju, sadarbības partneru, nevalstisko organizāciju un citu institūciju pārstāvjus un speciālistus, kas ir eksperti konkrētajos darba kārtības jautājumos.