Anotācija (ex-ante)

[1] Pašlaik Latvijā attīstās rūpnieciski ražotu ēku ražošana, taču normatīvajā regulējumā nav pilnvērtīgi noteiktas prasības rūpnieciski ražoto ēku dokumentācijai, būvniecības procesam, kā arī nav noteikta būvniecības dalībnieku atbildība par saražotās ēkas atbilstību izstrādātajai dokumentācijai. Ēku būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus, kā arī būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu nosaka Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" (turpmāk - Ēku būvnoteikumi). Attiecībā uz rūpnieciski ražoto ēku būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi Ēku būvnoteikumu 21. punkts nosaka, ka gadījumā, ja paredzēta otrās vai trešās grupas ēkas gatavā būvizstrādājuma izmantošana vai atkārtota būvprojekta (tipveida projekta) piesaistīšana konkrētajā zemes gabalā, būvprojekta izstrādātājs atbilstošā projektēšanas jomas darbības sfērā izstrādā pārējo nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju atbilstoši plānotajai iecerei un paredzētajam būvniecības veidam. Minētā tiesību norma nesniedz skaidrojumu par personu sadarbību pie projektēšanas, pie būvdarbiem, kā arī nedod skaidrību par atbildības sadalījumu starp ražotāju un būvdarbu veicēju.
Pašlaik rūpnieciski ražoto ēku ražotāji piedāvā Latvijas tirgū divu veidu pakalpojumus. Vienā gadījumā pasūtītājs pie ražotāja pasūta gatavu ēku pēc iepriekš izstrādātā individuālā būvprojekta. Šajā gadījumā būvniecības process norisinās atbilstoši vispārīgai kārtībai. Savukārt, otrā gadījumā pasūtītājs izvēlas vienu no ražotāja rīcībā esošiem tipveida projektiem. Pēc pasūtījuma saņemšanas ražotājs saražo ēku un pēc tam piegādā un uzstāda to uz iepriekš izbūvētiem pamatiem.
Tas, kā šobrīd rūpnieciski ražoto ēku tirgus, ir izveidojies attiecībā uz ražotāja tipveida projektiem ir jāintegrē Ēku būvnoteikumos - nepieciešams nodrošināt, ka rūpnieciski ražotas ēkas tiek piedāvātas tirgū ar tādu dokumentācijas apjomu, kas ir līdzvērtīgs būvprojektam un dod iespēju rūpnieciski ražotas ēkas pircējam, iegādājoties ēku, pārliecināties par tās atbilstību būvniecības normatīvo aktu prasībām.
Nozares eksperti 2023. gadā ierosināja rūpnieciski ražoto ēku ražotājiem pirms ēku piedāvāšanas Latvijas tirgū izstrādāt tehnisko pasi, savukārt tehniskās pases sastāvu noteikt normatīvajā regulējumā. 2025. gada 28. februārī ar nozares ekspertiem tika pārrunāts jautājums par iespējamo Eiropas tehniskā novērtējuma (turpmāk - ETA) ieviešanu trešās grupas rūpnieciski ražotām ēkām. Pie jautājuma par ETA ieviešanu rūpnieciski ražotām ēkām varētu atgriezties pēc diviem gadiem, taču pirmajā etapā nepieciešams noteikt ražošanas procesa kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešanu rūpnieciski ražotu ēku ražotnēs.

[1] Lai integrētu Ēku būvnoteikumos rūpnieciski ražoto ēku būvniecības kārtību, Ēku būvnoteikumi papildināti ar 20.¹ punktu, nosakot, ka rūpnieciski ražotas ēkas ražotāja būvspeciālists atbilstošajā projektēšanas jomas darbības sfērā izstrādā rūpnieciski ražotas ēkas tehnisko pasi. Savukārt,  Ēku būvnoteikumu 20.² punktā tiek noteikts tehniskās pases sastāvs. Rūpnieciski ražotas ēkas tehniskā pase tiks izstrādāta pirms ēkas piedāvāšanas Latvijas tirgū, kas sniegs ēku pircējiem pilnu informāciju par ēkas atbilstību būvniecības normatīvajam regulējumam. Papildus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās ēkas ekspluatācijas, atjaunošanas vai pārbūves ietvaros, būs iespējams lokalizēt iekšējos inženiertīklus, Ēku būvnoteikumos tiek uzsvērts, ka ugunsdrošības un citu iekšējo inženiertīklu shēmas izstrādā ar precizitāti, kas nodrošina to atrašanās vietas identifikāciju. 

Vienlaikus Ēku būvnoteikumi papildināti ar 24.¹ punktu, nosakot, ka ierosinot būvniecību šo noteikumu 7.² 10. apakšpunktā minētajā gadījumā (otrās grupas rūpnieciski ražotas dzīvojamās ēkas, kuras kopējā platība nepārsniedz 150 m²), institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno Ēku būvnoteikumu 8. un 9.¹ punktā minētos dokumentus, kā arī rūpnieciski ražotas ēkas tehnisko pasi, ģenerālplānu un ēkas pamatu konstruktīvo risinājumu. Citos otrās grupas rūpnieciski ražotas ēkas jaunas būvniecības  vai novietošanas gadījumā, kā arī trešās grupas rūpnieciski ražotas ēkas jaunas būvniecības gadījumā, būs piemērojams būvatļaujas process, iesniedzot būvniecības iesniegumu (sk. plānoto Ēku būvnoteikumu 26.¹ punktu). Skaidrības labad Ēku būvnoteikumu 26.¹ punktā ir uzsvērts, ka regulējuma izmaiņas nekādā veidā neattiecas uz visiem tiem gadījumiem, kad paskaidrojuma raksta būvniecības process ir piemērojams, piemēram, otrās vai trešās grupas sezonas ēkas jauna būvniecība vai novietošana (sk. Ēku būvnoteikumu 7.²2.apakšpunktu).

Rūpnieciski ražotas ēkas gadījumā ēkas salikšanas (montāžas) būvdarbus var veikt rūpnieciski ražotas ēkas ražotājs, kas reģistrējies Būvkomersantu reģistrā (sk. plānoto Ēku būvnoteikumu 106.¹ punktu). Ražotājs apdrošina civiltiesisko atbildību atbilstoši būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumiem. Ražotājs ir atbildīgs par to, ka salikšanas (montāžas) darbu veikšanai tiek pieaicināti kvalificēti darbinieki. Ciktāl tas attiecas uz rūpnieciski ražotas ēkas salikšanas (montāžas) būvdarbiem, ņemot vērā, ka attiecīgos darbus veiks šīs ēkas ražotājs, netiek paredzēta nepieciešamība sagatavot darbu veikšanas projektu (sk. plānotās izmaiņas Ēku būvnoteikumu 114.³ punktā). Šajā gadījumā ražotājs būvdarbus veic saskaņā ar ražotāja izstrādātu būvdarbu instrukciju. Ražotāja izstrādātajās būvdarbu instrukcijās ietver drošības pasākumus,  nepieciešamo aprīkojumu un materiālus, darbu veikšanas aprakstus un kvalitātes standartus. Rūpnieciski ražotas ēkas gadījumā būvkomersants veic ierakstus būvdarbu žurnālā par ēkas pamatu izbūvi, bet rūpnieciski ražotas ēkas ražotājs, kas veic ēkas salikšanas (montāžas) būvdarbus, - par ēkas salikšanas (montāžas) būvdarbiem būvlaukumā.
Vienlaikus Ēku būvnoteikumi papildināti ar 134.¹ punktu, nosakot, ka rūpnieciski ražotas ēkas gadījumā par ēkas atbilstību izstrādātajai ēkas tehniskajai pasei atbild rūpnieciski ražotas ēkas ražotājs. Taču, tas nekādā veida nemaina, piemēram, pamatu būvdarbu veicēja atbildību par ēkas pamatu atbilstību būvprojektam. Tāpat, lai nodrošinātu Ēku būvnoteikumu lietotās terminoloģijas vienveidīgumu 21. punkts precizēts, aizstājot vārdus “ēkas gatavā būvizstrādājuma” ar vārdiem “rūpnieciski ražotas ēkas”. Šādas izmaiņas nodrošinās regulējuma labāku uztveramību.

Tāpat Ēku būvnoteikumi papildināti ar  1.¹8. apakšpunktu, nosakot, ka rūpnieciski ražotas ēkas ražotājs ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo rūpnieciski ražotas ēkas un ir ieviesusi ražošanas procesa kvalitātes pārvaldības sistēmu. Lai izpildītu minēto prasību, rūpnieciski ražotu ēku ražotājam jāievieš kvalitātes pārvaldības sistēma atbilstoši Latvijas standartam LVS EN ISO 9001:2017 “Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības (ISO 9001:2015)” vai līdzvērtīgu.

[2] Saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72) 3.2.1. pasākumu dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā nepieciešams samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, no 400 m² uz 170 m². Vēršam uzmanību, ka regulējums par 400m² bija radies vēsturiski. No Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" 128.punkta pārnesot regulējumu uz Ēku būvnoteikumu 107.1.apakšpunktu. Konsultējoties ar būvvalžu pārstāvjiem, praksē mēs redzam, ka personas raksta, ka veic būvdarbus saviem spēkiem, bet faktiski šos būvdarbus veic dažāda veida "brigādes". Pamatā šīs "brigādes" nav reģistrējušās būvkomersantu reģistrā. Līdz ar to tas mērķis, ko likumdevējs gribēja - lai personai ļautu pašai sev būvēt, faktiski netiek sasniegts. Faktiski ar šādu regulējumu tiek veicināta ēnu ekonomika. Konsultējoties ar sadarbības partneriem, ko fiziska persona reāli pati ir spējīga būvēt savām vajadzībām, nepiesaistot būvdarbu veicēju, kā dzīvojamo ēku tika noskaidrots optimālais risinājums - tā ir dzīvojamā ēka ar iekštelpu kopējo platību līdz 150 m².
 

[2] Ar Noteikumu projekta 1.17. apakšpunktu Ēku būvnoteikumos precizēts 107.1. apakšpunkts, nosakot, ka būvētājs savām vajadzībām var būvēt viena dzīvokļa dzīvojamo ēku, kuras iekštelpu kopējā platība nav lielāka par 150 m². Plānotās regulējuma izmaiņas nemaina šobrīd esošās būvniecības ierosinātāja kā fiziskās personas, zemnieku vai zvejnieku saimniecības (sk. Būvniecības likuma 1.panta 19.punktu) tiesības arī turpmāk būvēt savām vajadzībām palīgēkas, kā arī lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstākas par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m² un būvtilpums – par 2000 m³. Vienlaikus pārejas noteikumos tiek paredzēts, ka būvniecības ierosinātājiem, kuriem ir atļauts to darīt šobrīd saviem spēkiem, nekas nemainīsies. Iesāktos procesus, kas ir uzsākti līdz šī regulējuma spēkā stāšanas brīdim, varēs pabeigt pēc vecā regulējuma (sk. plānoto Ēku būvnoteikumu 238.punktu).
 

[3] Saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72) 3.2.2. pasākumu nepieciešams paredzēt pienākumu privātpersonai sniegt informāciju būvniecības informācijas sistēmā par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. Skatoties no spēkā esošā Ēku būvnoteikumos ietvertā regulējuma piemērotākā vieta paredzēt pienākumu privātpersonai sniegt informāciju par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi ir būvniecības procesā tieši pirms būvdarbu uzsākšanas. Tas nodrošinās, ka sniedzamā informācija visvairāk atbildīs objektīvajai realitātei, nevis būvniecības ierosinātāja pieņēmumiem par nākotnes iespējamību. 

[3] Ievērojot problēmas aprakstā norādīto, Ēku būvnoteikumi tiek papildināti ar 93.² punktu nosakot, ka būvniecības ierosinātājs, izpildot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietvert Būvniecības informācijas sistēmā informāciju par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. Regulējuma izstrādes ietvaros tika apsvērta iespēja paredzēt šo informācijas sniegšanas pienākumu kā būvdarbu uzsākšanas nosacījumu. Tomēr, konkrētā gadījumā būvvaldei nebūtu piešķiramas tiesības izvēlēties uzlikt vai neuzlikt šādu pienākumu, līdz ar to attiecīgais pienākums tiek noteikts kā patstāvīga tiesību norma. Papildus, ņemot vērā, ka pārvērtējot būvdarbu uzsākšanas nosacījumu regulējumu tika konstatēta regulējuma neprecizitāte tiek paredzēts svītrot 57.punkta otro teikumu - būvētāja gadījumā nav nepieciešams būvdarbu veikšanai piesaistīt būvdarbu veicēju vai būvuzraudzības veicēju un šī iemesla dēļ, neatkarīgi no finansējuma avota, nav nepieciešams sniegt informāciju arī par tiem. Šāds regulējums rada tikai maldīgu priekšstatu, ka būvētāja gadījumā varētu būt arī būvdarbu vadītājs.

[4] Ekonomikas ministrija vērš uzmanību uz to, ka primārais objekts būvniecības procesā ir būve un būvdarbi. Būvniecības regulējumā procesuālā kārtība tiek noteikta atkarībā no būvdarbu veida, būves veida, grupas un citiem parametriem. Būvniecības jomas regulējumā kā procesuālais parametrs netiek apskatīta pati par sevi telpu grupas sadale vai apvienošana. Tas saistīts ar to, ka būvniecības regulējums primārais fokuss ir tiešu uz faktiskajām izmaiņām, kas notiek pašā būvē vai tās daļā. Piemēram, vai tiek izbūvētas jaunas starpsienas, kā jaunās starpsienas ietekmēs būves lietotāju evakuāciju vai vides pieejamību, vai ir ievērotas būvakustikas prasības, vai visām telpu grupām ir nodrošināta piekļuve no koplietošanas gaiteņiem.

Atbilstoši Ēku būvnoteikumu 7.¹1.apakšpunktam paziņojumu par būvniecību var izmantot otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršotai atjaunošanai, izņemot kultūras pieminekļu gadījumā. Par kultūras pieminekļiem ir uzskatāms tās ēkas, kas ir ietvertas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 1.¹5. apakšpunkta vienkāršota atjaunošana ir būvdarbi, kuru rezultātā ēkā vai tās daļā veic funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus, nemainot ēkas nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, būvapjomu un lietošanas veidu un neskarot ēkas fasādi. Veicot vienkāršoto atjaunošanu, var, piemēram, izbūvēt jaunas starpsienas, izbūvēt jaunas ailes nenesošajās sienās, aizbūvēt esošās ailes starpsienās. Šādu būvdarbu rezultātā var tikt izveidotas jaunas telpas un arī telpu grupas jeb konstruktīvi norobežots un no vienas vai vairākām telpām sastāvošs telpu kopums, kuram ir viena vai vairākas izejas uz koplietošanas telpu vai āru un kuram būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirta viena noteikta funkcija (lietošanas veids) (sk. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta 10.punktu). Tomēr, izbūvējot jaunas starpsienas var arī neveidot jaunas telpu grupas, bet visas jaunās telpas apvienot esošajā telpu grupā. Papildus nepieciešams norādīta, ka telpu grupas sadali teorētiski var veikt arī bez faktisku būvdarbus veikšanas, ja attiecīgo telpu izkārtojums ir atbilstošs lietotāja vēlmēm un normatīvajam regulējumam. Līdz ar to, lai mainītu telpu piederību kādai telpu grupai, pašai par sevi nebūs visos gadījumos nepieciešama kāda būvniecības ieceres dokumentācija.

Turpinot apskatīt paziņojumu par būvniecību, vēršam uzmanību uz to, ka paziņojumu pielikumu (telpu grupas plānu, kurā parādītas veicamās izmaiņas) saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 22.1.apašpunktu Ēku būvnoteikumu 7.¹1.apakšpunktā minētajā gadījumā var izstrādāt tikai būvspeciālists (reglamentētajā jomā sertificēta fiziskā persona), kurš uzņemas atbildību par izvēlēto tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, piemēram, ugunsdrošības jomā. Būvniecības ierosinātājs var attiecīgo paziņojumu iesniegt, bet pašu telpu grupas plānu, kurā parādītas veicamās izmaiņas, izstrādā būvspeciālists. Būvspeciālista profesionālais pienākums ir novērtēt esošo telpu stāvokli un paredzēt tikai tādus risinājumus attiecīgajā plānā, kas atbilst normatīvo aktu prasībām, piemēram, būvakustikas prasībām. Tieši būvspeciālists ir tā persona, kas nodrošina būvniecības procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām.

[3] Ņemot vērā, ka lielai sabiedrības daļai ir radies priekštats, ka būvniecības procesā par normatīvā regulējuma ievērošanu ir atbildība būvvalde un ka būvvalde pārbauda būvniecības ieceres atbilstību visu normatīvo aktu prasībām, Ekonomikas ministrijas, izmantojot iespēju, vēlas kliedēt atsevišķus mītus par būvvaldes kompetenci. Būvvalde būvniecības procesā piedalās tikai tā administratīvā procesa daļā un tās kompetence tehnisko prasību pārbaudē ir ierobežota. Saskaņā ar Būvniecības likuma 12.panta 3.¹ daļu būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un kontrolēt šāda būvniecības principa un šādu tehnisko prasību ievērošanu: 1) arhitektoniskās kvalitātes princips, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē; 2) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības; 3) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma prasības. Būvvaldes kompetencē nav pārbaudīt, piemēram, būvniecības ieceres atbilstību ugunsdrošības, energoefektivitātes un higiēnas prasībām. Kā jau tās ir norādīts iepriekš, par attiecīgo prasību ievērošanu ir atbildīgs būvprojekta izstrādātājs (būvspeciālists).

Būvniecības administratīvajā procesā viens no svarīgākiem administratīvā procesa tiesiskuma pārbaudes aspektiem ir pārliecināties par būvniecības ierosinātāja tiesībām ierosināt attiecīgo būvniecību, kā arī par trešo personu tiesību ievērošanu. Būvvalde pārbauda, piemēram, visu citu atļauju un saskaņojumu esamību, piemēram, kopīpašnieku piekrišanu esamību. Mainot telpu grupas sastāvu ar mērķi vienu nekustamā īpašuma objektu sadalīt vairākos vai vairākus nekustamā īpašuma objektus apvienot vienā, nemainot telpu grupas lietošanas veidu, būvvalde pārbauda pilnvarojumu, atļauju un saskaņojamu esamību, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas gadījumā pārliecinās par kopīpašuma aizskāruma riskiem.

Ievērojot iepriekš minēto, normatīvais regulējums pieļauj ar paziņojumu par būvniecību veikt jaunu sienu izbūvi tādā veidā, ka faktiski tiek apvienotas vai sadalītas telpu grupas. Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 784/Lp14) izskatīšanas laikā Saeimas Juridiskajā komisijā notika diskusijas par paziņošanas procesa kārtības tiesiskiem aspektiem un nekustamā īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā saistībā ar jauniem dzīvokļa īpašumiem, kas tiek veidoti, sadalot dzīvojamā telpu grupā esošās telpas jaunās telpu grupās (nemainot telpu grupas lietošanas veidu) vienkāršotas atjaunošanas gadījumā, un tika panākta vienošanās, ka nepieciešams precizēt Ēku būvnoteikumus, paredzot, ka paziņojumu par būvniecību nevar piemērot dzīvojamo telpu grupu sadales gadījumā.

[4] Ņemot vērā iepriekš minēto, Ēku būvnoteikumi papildināti ar 7.⁵ punktu paredzot, ka vienkāršota atjaunošana paziņošanas kārtība nav piemērojama telpu grupas sastāva izmaiņām, kur būvdarbu rezultātā tiek veidota jauna dzīvojamo telpu grupa (dzīvoklis). Turpmāk, ja ēkā esošā telpu grupā telpas vēlēsies sadalīt tā, ka veidojas jaunas dzīvojamās telpu grupas (jauns dzīvokļa īpašums) būs piemērojama paskaidrojuma raksta procedūra, kas nodrošinās, ka pašvaldības būvvalde pārbaudīs kopīpašnieku piekrišanu esamību, citu atļauju un saskaņojumu esamību. Minētās izmaiņas nemaina piemērojamo būvniecības procesu (paziņojums par būvniecību), veicot vienkāršotu atjaunošanu ar iekšējā plānojuma izmaiņām nenesošās sienās, nedzīvojamā ēkā esošā telpu grupā telpu pārdali vai sadali vairākās telpu grupās, piemēram, tirdzniecības centrā vai biroju ēkā, kā arī dzīvojamās ēkas atsevišķā telpu grupā (dzīvoklī), piemēram, apvieno tualetes telpu ar vannasistabu vai virtuvi ar dzīvojamo istabu.