Anotācija (ex-ante)

PTAC akreditēto laboratoriju salīdzinošajā testēšanā izmantoja 33 ūdens patēriņa skaitītājus. Lai pārliecinātos par skaitītāju mērījumu precizitāti ārpus Latvijas, skaitītāji tika nogādāti 5 Latvijā akreditētās inspicēšanas institūcijās atkārtotās verificēšanas veikšanai un pēc tam tika nogādāti Lietuvas enerģētikas institūtā, kas konstatēja, ka sākotnēji par derīgiem atzīti 10 no 32 skaitītājiem jeb 31%. Savukārt par neatbilstošiem normatīvo aktu prasībām atzīti 22 skaitītāji:
- 3 nav hermētiski;
- 5 bojāts aizsarggredzens, no kuriem diviem mērījumu kļūda pārsniedz maksimāli pieļaujamo kļūdu (MPK);
- 2 ir bojāts uzskaites mehānisms, kā rezultātā tiek pārsniegta MPK;
- 12 nav bojājumu, bet mērījumu kļūda pārsniedz MPK.

No salīdzinošās testēšanas secināms, ka: 
1) kopā veicot atkārtoto verificēšanu nederīgos skaitītājus vajadzēja konstatēt 110 reizes (inspicēšanas institūciju izsniegtie atzinumi par nederīgumu), kopā par nederīgiem skaitītāji atzīti 33 reizes jeb 30% gadījumu, kas apliecina, ka inspicēšanas institūcijas lielākajā daļā gadījumu nederīgus skaitītājus atzīst par derīgiem lietošanā, līdz ar to pie skaitītāju lietotājiem nonāk prasībām neatbilstoši skaitītāji;
2) kopā veicot atkārtoto verificēšanu, nederīgos skaitītājus, kuri nav hermētiski vajadzēja konstatēt 15 reizes jeb 100% gadījumu un visi skaitītāji, kuriem šādu neatbilstību konstatēja Lietuvas enerģētikas institūtā, līdz ar visas inspicēšanas institūcijas spēj pareizi noteikt, kuri skaitītāji nenodrošina hermētiskumu;
3) kopā veicot atkārtoto verificēšanu skaitītājiem, kuriem tiek pārsniegta MPK vajadzēja konstatēt 79 reizes, kopā šie skaitītāji atzīti par nederīgiem 12 reizes jeb 15% gadījumos. Tikai viena inspicēšanas institūcija abus bojātos skaitītājus atzina par nederīgiem dēļ tā, ka pārsniedz MPK. Turklāt par derīgiem tika atzīti arī tādi skaitītāji, kuriem mērījumu kļūda būtiski pārsniedz MPK (piemēram, divas inspicēšanas institūcijas par atbilstošu atzinušas tādu skaitītāju, kurš pie mazās plūsmas praktiski negriežas, jo relatīvā kļūda ir ap 100%). Līdz ar to, pie skaitītāju lietotājiem nonāk tādi skaitītāji, kuriem tiek pārsniegta MPK, kas ir viens no iemesliem, kāpēc veidojas ūdens patēriņa starpības;
4)  kopā veicot atkārtoto verificēšanu skaitītājiem, kuriem ir bojāti aizsarggredzeni, šādus skaitītājus par nederīgiem vajadzēja atzīt 25 reizes, kopā šādi skaitītāji kā nederīgi dēļ bojātā aizsarggredzena atzīti tikai vienā inspicēšanas institūcijā, savukārt otra inspicēšanas institūcija veica daļai no skaitītājiem remontu, kā rezultātā tika noņemts metroloģiskais marķējums, kas apliecina atbilstības novērtēšanas veikšanu (cita inspicēšanas institūcija skaitītājus bez metroloģiskā marķējuma atzina par derīgiem lietošanai). Līdz ar to inspicēšanas institūcijas neievēro Noteikumos Nr. 981 noteiktās prasības un pie skaitītāju lietotājiem nonāk bojāti skaitītāji, kuriem iespējams noņemt uzskaites mehānismu neatstājot pēdas, tādā veidā ir iespējams patērēt ūdeni bez uzskaites.

Projekta ietvaros PTAC veica arī metroloģisko uzraudzību 15 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļos, kuros tika pārbaudīti 324 ūdens patēriņa skaitītāji, no kuriem par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām tika atzīti 85 ūdens patēriņa skaitītāji jeb 26%. Visvairāk lietošanā pārbaudīti skaitītāji, kas ražoti 1998. gadā - 60, 1997. gadā – 36, 1999. gadā – 31 un 2000. gadā – 21. Pēc skaitītāju veida 80% bija EEK tipa skaitītāji un 20% skaitītāji, kas marķēti ar CE atbilstības marķējumu.
Galvenās konstatētās neatbilstības lietošanā esošajiem skaitītājiem - bojāti vai nav uzstādīti metroloģiskie aizsargzīmogojumi, līdz ar to skaitītājiem nav nodrošināta aizsardzība pret rādījumu sagrozīšanu un pareizu mērījumu veikšanu, kā arī ir aizdomas, ka skaitītājiem ir nomainīti tikai uzskaites mehānismu korpusi. Kā arī pārbaudēs skaitītājiem nebija iespējams identificēt aizsargzīmogojumu un noteikt tā atbilstību Noteikumu Nr.981 noteiktajām normām. No pārbaudītajiem 62% bija A tipa (uzskaite no 60 l/h), 16% – B tipa (uzskaite no 30 l/h), un tikai 22% skaitītāju bija ar zemu jutību (uzskaite no 15 l/h) līdz ar to dzīvokļos tiek izmantoti skaitītāji ar zemu jutību pie maza ūdens patēriņa.
Tāpat pārbaudēs konstatēts, ka 17 skaitītāji uzstādīti neatbilstoši ražotāju instrukcijai, piemēram, nav ievērota skaitītāju montēšana aiz filtra, tiek izmantots pretvārsts, nav ievērots, ka skaitītāja montāžas vietai jāatrodas cauruļvada taisnajā posmā, kura garums nav mazāks par 5 nosacītajiem diametriem pirms skaitītāja un 3 nosacītajiem diametriem pēc skaitītāja. No 20 skaitītājiem, kuriem bija bojāti ciparnīcas stikli, 6 skaitītājos tika konstatēts ūdens vai kondensāts, kā arī skaitītāji, kuru stikla korpusu varēja brīvi noņemt. Tāpat dzīvokļos tika konstatēts, ka 236 skaitītājiem jeb 73%, pēc to uzstādīšanas nav noplombēts kāds no pieslēguzgriežņiem vai filtra kontrējošā skrūve, tādejādi nav nodrošināta aizsardzība pret rādījumu sagrozīšanu un pareizu mērījumu veikšanu.
Praksē namu apsaimniekotājs dzīvokļos regulāri veic skaitītāju monitoringu, salīdzina iesniegtos rādījumus, pārbauda vai skaitītājiem ir veikta atkārtotā verificēšana un, vai skaitītāji uzskaita ūdens plūsmu. Apsaimniekotājs nekonstatē neatbilstības, ja bojāts metroloģiskais aizsargzīmogojums, nav noplombēta skaitītāja filtra kontrējošā skrūve vai abi pieslēguzgriežņi, kā arī nepievērš uzmanību stikla korpusa bojājumiem.

Noteikumos Nr. 524 un Nr. 1013 arī vienlaikus ir izstrādāti grozījumi, nosakot, ka dzīvokļos lieto neverificētus skaitītājus.   

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka šobrīd esošajā sistēmā dzīvokļu īpašniekiem ir augsts risks saņemt atkārtoti verificētus vai lietotus skaitītājus, kas neatbilst metroloģiskajām prasībām un saņemt nekvalitatīvu pakalpojumu par skaitītāju uzstādīšanu. No PTAC pārbaudes rezultātiem, izriet, ka dzīvokļos atkārtotās verificēšanas process ir neefektīvs un atceļams, nosakot, ka turpmāk dzīvokļos lieto neverificētus ūdens patēriņa skaitītājus.
Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieks pamana būtiskas izmaiņas skaitītāja rādījumos, neskatoties uz nemainīgu ūdens patēriņu, tad tas var liecināt par nepareizu skaitītāju darbību. Tad šādā gadījumā skaitītājam veic pirmstermiņa pārbaudi un nepieciešamības gadījumā, veic tā nomaiņu. Tāpat dzīvokļa īpašnieks var vizuāli pārbaudīt skaitītāju, lai pārliecinātos vai skaitītāju korpusā nav izveidojies kondensāts, nav nokrituši aizsargzīmogojumi kopš uzstādīšanas brīža. Kā arī pārvaldniekam veicot periodiskas pārbaudes, var pārliecināties par aizsargzīmogojuma (plombu) esamību un, vai skaitītājs ir tehniskā stāvoklī. 

Kopumā ir 7 inspicēšanas institūcijas, kas veic ūdens patēriņa skaitītājiem atkārtoto verificēšanu, no kurām divām jau ir atcelta akreditācija attiecībā uz ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas veikšanu.  4 inspicēšanas institūcijas nodarbojas ne tikai ar ūdens patēriņa skaitītāju atkārtoto verificēšanu, bet arī citu mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu vai kalibrēšanu. Savukārt viena institūcija veic ne tikai ūdens patēriņa skaitītāju atkārtoto verificēšanu, bet nodarbojas arī ar santehnikas pakalpojumiem un alokatoru uzstādīšanu. Kopējais uzstādītāju skaits nav zināms.

Dzīvokļos atceļot atkārtoto verificēšanu, dzīvokļu īpašnieki varēs lietot neverificētus ūdens patēriņa skaitītājus bez termiņa ierobežojumiem, tādejādi samazinot administratīvo slogu un izmaksas katram dzīvokļu īpašniekam. Atkārtotās verificēšanas atcelšana ir īpaši svarīga tādos Latvijas reģionos, kur nav pieejamas inspicēšanas institūcijas, kas varētu veikt skaitītājiem atkārtoto verificēšanu un tiek ierobežots verificēšanas pakalpojums un rada neērtības iedzīvotājiem. 

Noteikumu projektā ir noteikts, ka atkārtotās verificēšanas periodiskums attiecas uz mehāniskiem, elektromagnētiskiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem, kas uzstādīti, piemēram, māju ievados, akās vai citās vietās, izņemot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļos.  

Noteikumu projekta pielikuma 4.5. un 4.6. apakšpunktā precizēts "mehāniskie ūdens patēriņa skaitītāji, izņemot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļos" reizi 4 gados un "elektromagnētiskie un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītāji, izņemot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļos" reizi 6 gados.

Lai mērmaiņiem veiktu atkārtoto verificēšanu, nepieciešams veikt attiecīgā pieslēguma atslēgšanu no elektroenerģijas sistēmas, kas vairumā gadījumu nozīmē elektroenerģijas lietotāja ražošanas procesu apturēšanu, vismaz īslaicīgu dīkstāvi un dažos gadījumos pietiekami komplicētu ražošanas procesu atjaunošanu, radot papildu zaudējumus uzņēmējam, it īpaši lielu rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu gadījumā.
Laika posmā no 2018. - 2023. gadam 16 159 mērmaiņiem veikta atkārtotā verificēšana, kurā konstatēts, ka tikai 239 mērmaiņiem jeb 1,5% ir konstatēta mērmaiņa precizitātes klases novirze no normas, no kuriem 224 gadījumos novirze bijusi nebūtiska (vienas precizitātes klases robežās) un tikai 15 gadījumos mērmaiņa kļūda pārsniegusi vienas precizitātes klases robežas. Līdz ar to, tikai 0,09% gadījumu konstatēta būtiska precizitātes kļūda.
Mērmaiņi ir statiskas elektroiekārtas, kurām nav mehānisku (kustīgu) vai elektronisku komponenšu, tāpēc to normālas lietošanas gadījumā precizitātes novirzes iekārtas ekspluatācijas gaitā novērojamas ļoti retos gadījumos. Galvenokārt, ja mērmaiņiem rodas kādi tehniski traucējumi, tas izraisa mērmaiņa tūlītēju neatgriezenisku bojājumu, ko uzreiz iespējams identificēt - elektroietaises bojājums, tajā skaitā elektroapgādes pārtraukums vai nozīmīgas izmaiņas uzskaites datos, tajā skaitā datu trūkums. 
Atceļot mērmaiņiem atkārtoto verificēšanu, gadījumā, ja radušās aizdomas par mērmaiņu mērījumu precizititāti, sistēmas lietotājs vai sistēmas operators var ierosināt veikt ārpuskārtas pārbaudi.  
Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 26.jūnija lēmuma Nr. 1/4 "Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē" 93.punktam, mērmaiņu pārbaudes izmaksas sedz tas sistēmas dalībnieks, kas ir pieprasījis tā pārbaudi. Jā mērmaiņi neatbilst precizitātes klasei, tad visas ar pārbaudi saistītās izmaksas sedz sistēmas operators.
Atkārtotās verificēšanas izmaksas ir atšķirīgas, ja mērmaiņiem atkārtoto verificēšanu veic izbraukumā vai laboratorijā uz vietas. Vidsprieguma mērmaiņiem parasti atkārtoto verificēšanu veic izbraukumos, jo tos ir grūti nomainīt un atvest uz laboratoriju atkārtotās verificēšanas veikšanai. Savukārt zemsprieguma mērmaiņus izdevīgāk ir nomainīt uz citiem noverificētiem mērmaiņiem. 
Laboratorijā atkārtotās verificēšanas izmaksas atšķiras no konstrukcijas, uzskaites tinumu skaita, piemēram, zemssprieguma strāvmaiņu verificēšana izmaksā no 16,73 -  22,31 euro (bez PVN) par 1 gabalu (1 komplekts sastāv no 3 gab.), vidsprieguma strāvmaiņu verificēšana no 26,03 - 59,47 euro (bez PVN) par 1 gabalu (1 komplekts sastāv no 3 gab.) un spriegummaiņu verificēšana no 37,17 - 49,57 euro (bez PVN) par 1 gabalu (1 kompleksts sastāv no 3 gab.). 
Turklāt izbraukumos verificēšanas izmaksas atšķiras atkarībā no attāluma līdz objektam, mērmmaiņu skaita, kā arī, vai nepieciešams darbu organizēt ārpus darba laika (darbs brīvdienās). Piemēram,  Rīgā darba laikā vidsprieguma strāvmaiņu komplekta verificēšana izmaksā 322,64 euro (bez PVN), darba laikā 120 km attālumā no laboratorijas vidsprieguma strāvmaiņu komplekta verificēšana izmaksā 618,08 euro (bez PVN), ārpus darba laika 220 km attālumā no laboratorijas vidsprieguma strāvmaiņu komplekta verificēšana izmaksā 1195,62 euro (bez PVN). 
Zemsprieguma strāvmaiņus var nomainīt tikai komersanta elektriķis un izmaksā 221,03 euro. Tātad, lai nomainītu un verificētu zemsprieguma strāvmaiņus, tas izmaksā 291,89 euro.  

Noteikumu projekta pielikuma 8.5.apakšpunktā strāvmaiņiem un spriegummaiņiem atkārtotās verificēšanas periodiskums "reizi 12 gados" nomainīts uz "nav noteikts".