Anotācija (ex-ante)

Piecu gadu laikā kopš šobrīd aktuālā VSM apstiprināšanas ir kardināli mainījušies gan apstākļi ārējā vidē, kurā aktuāli kļuvuši apsvērumi, kas šobrīd nav atspoguļoti VSM (spēkā stājušies Eiropas un Latvijas  plānošanas dokumenti – Eiropas zaļais kurss (2019.g.), Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam (2019.g.), Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam (2020.g.) u.c.), gan Latvenergo koncerna darbībā un nozarē (koncerns ir nostiprinājis pozīciju Baltijas enerģijas tirgū, taču kopš 2020.gada 10.jūnija, ņemot vērā MK 2019.gada 17.decembra lēmumu, vairs nenodarbojas ar pārvades aktīvu nomu). Tādēļ ir pamats pārskatīt un aktualizēt VSM.

Vispārējais stratēģiskais mērķis
Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk – PKC) "Valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīniju" (turpmāk – PKC VSM vadlīnijas) 3. punkts nosaka, ka publiskas personas iesaistei komercdarbībā ir nepieciešams pamatojums, kas balstīts tiesību aktos un politikas plānošanas dokumentos.

Eiropas Komisija 2019. gada decembrī izdeva paziņojumu par jaunu Eiropas izaugsmes stratēģijas Eiropas zaļais kurss (turpmāk – Zaļais kurss) izveidošanu. Šī jaunā  stratēģija apliecina ES apņēmību risināt ar klimatu un vidi saistītos izaicinājumus. Zaļais kurss ir politiska iniciatīva ar visplašāko stratēģiju un politikas virzienu kopumu, kas aptvers visas tautsaimniecības nozares ar galveno mērķi mazināt siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas un līdz 2050.gada panākt ES klimata neitralitāti (ES kopējo SEG emisiju apjoma net-zero princips, kur kopumā radītais SEG emisiju apjoms tiek pilnībā nosegts ar radīto CO2 piesaisti vai, izmantojot noteiktas tehnoloģijas, netiek pieļauta radītā SEG emisiju apjoma izlaide).

Arī Latvijas ilgtermiņa plānošanas dokumentos  ir iezīmēta virzība, kādā valsts sagaida enerģētikas un citu nozaru attīstību, t.sk. izvēršot un detalizējot Zaļā kursa uzstādījumus un iezīmējot Latvijas centienus un plānotās rīcības to sasniegšanai.

Hierarhiski augstākais nacionālais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments ir "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam", kas apstiprināta 2010. gadā. Stratēģijas mērķis ir nodrošināt, ka "2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas". AS "Latvenergo", darbojoties atbilstoši VSM uzstādītajam mērķim, ar savu darbību var tieši veicināt šīs stratēģijas prioritātes "Inovatīva un ekoefektīva ekonomika" šādu ilgtermiņa rīcības virzienu īstenošanu:
1) Inovatīva uzņēmējdarbība;
2) Enerģētiskā drošība un neatkarība;
3) Atjaunojamo energoresursu izmantošana un inovācija;
4) Energoefektivitātes pasākumi;
5) Energoefektivitāte un videi draudzīga transporta politika.

2019. gadā apstiprināta "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam", kuras mērķis ir vienlaicīgi ar klimata pārmaiņu ierobežošanu un samazināšanu vairot Latvijas tautsaimniecības ekonomisko konkurētspēju, kā arī Latvijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta droša dzīves vide. Stratēģijā kā virsmērķis ir noteikts Latvijas klimatneitralitātes sasniegšana 2050. gadā un noteikti šādi stratēģiskie mērķi ceļam uz virsmērķa sasniegšanu:
1) SEG emisiju samazināšana visos tautsaimniecības sektoros;
2) CO2 piesaistes palielināšana.

Šī stratēģija ir jāievieš, horizontāli integrējot SEG un klimatnoturīguma mērķus visās tautsaimniecības nozarēs, t.sk. enerģijas un ar to saistītajās nozarēs.

2020. gadā apstiprināts "Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam" (turpmāk – NAP2027). NAP2027 nosaka stratēģiskos mērķus, prioritātes un uzdevumus valsts attīstībai tuvākai septiņgadei, lai panāktu Latvijas un ikviena iedzīvotāja izaugsmi un labklājības pieaugumu. AS "Latvenergo", darbojoties VSM uzstādītā mērķa ietvaros, ar savu darbību var tieši veicināt šādu NAP2027 prioritāšu sasniegšanu:
- "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība" (Inovācijas rezultātā gūts produktivitātes kāpums kā pamats Latvijas uzņēmumu izaugsmei globālajā tirgū un materiālās labklājības pieaugums);
- "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība" (Dzīves vides kvalitātes uzlabošana līdzsvarotai reģionu attīstībai).

2020. gadā Ministru kabinets apstiprināja "Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030. gadam" (turpmāk – NEKP), kas šobrīd ir galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai Latvijā, tādējādi arī AS "Latvenergo" savā darbībā jāņem vērā NEKP iezīmēto kursu. NEKP ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.

2021. gadā Ministru kabineta apstiprinātās "Industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam" ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura mērķis ir palielināt eksporta apjomu, kā apakšmērķi nosakot izdevumu apjoma palielināšanu pētniecības un attīstības (turpmāk – PA) darbībām. Latvijas rūpniecībai jākļūst videi draudzīgākai un digitāli transformētai, kas ir priekšnoteikums globālās konkurētspējas noturēšanai augstas pievienotās vērtības piegāžu ķēdēs.

Iepriekšminēto plānošanas dokumentu sniegtais ietvars skaidri indicē nepieciešamību AS "Latvenergo" kā VKS veicināt izvirzīto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, strādāt atbildīgi un ilgtspējīgi, attīstīt inovatīvu darbību, ieguldot PA, un līdz ar to palīdzot panākt Latvijas un ikviena tās iedzīvotāja izaugsmi un labklājības pieaugumu.
 

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiek piedāvāts aktualizēt un pilnveidot AS "Latvenergo" VSM un izteikt to šādā redakcijā: sekmēt klimatneitrālas Latvijas konkurētspēju un izaugsmi un palielināt Latvenergo koncerna vērtību mājas tirgū Baltijā un arī ārpus tā,  ilgtspējīgi, inovatīvi un ekonomiski pamatoti attīstot un nodrošinot preces un pakalpojumus enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdēs un efektīvi pārvaldot valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru.

Turpmāk izklāstītas un pamatotas piedāvātās izmaiņas, salīdzinot ar līdzšinējo VSM.

Aizstāts: "Tautsaimniecības konkurētspējai un izaugsmei" ar "Latvijas konkurētspēju un izaugsmi".
AS "Latvenergo" VSM nepieciešama pēc iespējas visaptveroša un plaši tulkojama norāde uz AS "Latvenergo" ieguldījumu labuma vairošanā sabiedrībai. "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam" uzsvērts, ka vides, sociālie un ekonomiskie jautājumi ir savstarpēji cieši saistīti un jārisina vienoti, un jāatrod veidu, kā valsts nacionālo bagātību nodot nākamajām paaudzēm pavairotu, nevis noplicinātu. Atbilstoši Satversmes preambulai Latvija ir valsts, kurā "ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu". Attiecīgi "Latvija" plašākajā izpratnē ir ne vien valstisks veidojums vai noteikta ģeogrāfiska teritorija, bet plašāks materiālu un nemateriālu vērtību, ideju un subjektu kopums (cilvēks, komersants, vide u.t.t.).

Papildināts: "Sekmēt klimatneitrālas [Latvijas konkurētspēju un izaugsmi]".
Klimatneitralitāte ir globāla tuvāko dekāžu Zaļā kursa prioritāte. Atbilstoši ESAO "Vadlīnijām par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību" (turpmāk – ESAO vadlīnijas) maksimālo vērtību sabiedrībai VKS spēj radīt, ja tiek efektīvi sadalīti/pielietoti [valsts] resursi. AS "Latvenergo" kā uzņēmums ar valsts kapitālu ir daļa no valstiski nozīmīgu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas algoritma. Tā spēj ar savu zinātību, pieredzi un kapacitāti veicināt klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, jo īpaši stiprinot ražošanas jaudas no atjaunojamiem energoresursiem. Piedāvātajā formulējumā klimatneitralitāte tiek neatraujami saistīta ar Latvijas nākotnes vīziju, tās konkurētspēju un izaugsmi.

Papildināts: "palielināt Latvenergo koncerna vērtību".
PKC VSM vadlīniju 4.punktā uzsvērts, ka sabiedrībai ir jāgūst maksimāls labums no tai piederošajiem aktīviem. Lai arī AS "Latvenergo" ir VKS, tā ir arī akciju sabiedrība, kura darbojas tirgū vienlīdzīgas konkurences apstākļos un tai ir pienākumi pret savu akcionāru, t.sk. izmaksājamu dividenžu formā. AS "Latvenergo" vadībai ir pienākums rūpēties par ne vien tai nodotās stratēģiskās infrastruktūras uzturēšanu, bet arī visa koncerna vērtības nezaudēšanu. Mūsdienu augsti konkurējošā un atvērtā enerģētikas tirgū uzņēmums, neaudzējot vērtību, stāvot uz vietas un neattīstoties, vērtību zaudē. Lai spētu panākt un apsteigt reģionāli un globāli konkurējošus uzņēmumus, vienam no AS "Latvenergo" mērķim ir jābūt arī vērtības audzēšanai. ESAO vadlīniju 1.princips kā galveno VKS nolūku pauž vērtības vairošanu sabiedrībai. Arī Igaunijas valdība gaidu vēstulē AS "Latvenergo" konkurentam – Eesti Energia – norāda, ka valsts uzņēmumam ir pienākums nodrošināt stabilus un pastāvīgus ieņēmums akcionāram (valstij). Savukārt analogi Lietuvas valsts no Ignitis Group sagaida pastāvīgu un mērķtiecīgu izaugsmi, modernizējot infrastruktūru un audzējot kompetences enerģētikā.

Papildināts: precizēta ģeogrāfiskās darbības teritorija – "mājas tirgū Baltijā un arī ārpus tā ".
VSM nepieciešams viennozīmīgi paust ekspansijas iespēju ārpus Baltijas valstīm, kas jau šobrīd ir AS "Latvenergo" mājas tirgus un kurā jāturpina stiprināt pozīciju. Izejot ārpus mājas tirgus, t.sk. apgūstot jaunajos mērķa tirgos pieejamos atbalsta instrumentus, AS "Latvenergo" ir iespēja būtiski vairot koncerna vērtību un līdz ar to – labumu akcionāram, t.i. visai sabiedrībai.

Papildināts: "inovatīvi".
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam paredz nepieciešamību veicināt inovācijas aktivitātes VKS, kā arī veicināt valsts lielo uzņēmumu inovāciju ekosistēmu, lai radītu iespēju lielajām VKS, sadarbībā ar nozaru uzņēmumiem, piedalīties inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanā un testēšanā produkcijas vidē atbilstošajās nozarēs.
Jau šobrīd PKC "Valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas  izstrādes vadlīniju" 26.4.1.2.3. punktā starp ieteicamajiem vidēja termiņa stratēģijas iekļaujamiem mērķiem minēti "citi nefinanšu mērķi kā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā".  PKC, izstrādājot "Informatīvo ziņojumu par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās" (2021.g.), ir konstatējis, ka Latvijas uzņēmējdarbības sektora ieguldījumi PA ir zemākie ES. Ja problēma netiks risināta, Latvijas ekonomikai pastāv augsts risks palikt zemu PA ieguldījumu līmenī, jo privātā sektora interese un kapacitāte ieguldīt PA būs daudz zemāka, kā arī visdrīzāk piepildīsies risks, ka VKS neattīstīs savu pakalpojumu potenciālu, tā rezultātā pakāpeniski zaudējot valsts kapitāla vērtību un nepiegādājot sabiedrībai stratēģiskus pakalpojumus tādā līmenī, kā to dara citās valstīs. Turklāt pastāv  risks, ka Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam un citos plānošanas dokumentos noteiktie mērķi netiks sasniegti.  PKC ierosina noteikt, ka VKS ir jāizvirza PA mērķi un tie jāīsteno, nodrošinot valstij svarīgo inovatīvo un eksportspējīgo preču un pakalpojumu pieaugumu un nodrošinot, ka valsts kapitāls saglabā un palielina savu vērtību globālās konkurences iespaidā.

Izslēgts: "atbildīgi".
Atbildīgums, veicot komercdarbību, ir tiesiskā regulējuma imperatīva un saprotams bez speciāla formulējuma. Turklāt vārds "ilgtspējīgi" jau jēdzieniski ietver arī atbildīgu darbību.

Papildināts: "attīstot [un nodrošinot preces un pakalpojumus]".
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes cita starpā paredz veicināt inovāciju aktivitātes VKS, t.sk. veicinot līderību eksportspējīgu produktu vai pakalpojumu ieviešanā. Līdz ar to inovāciju komponentei VKS ir jāstiprina produktu un pakalpojumu attīstīšanu. Līdz šim VSM noteica preču un pakalpojumu nodrošināšanas pienākumu. Taču nodrošināšana ir vien produktu un pakalpojumu attīstīšanas un ieviešanas rezultāts. Papildinot šo formulējumu ar vārdu "attīstīt", paredzams motivēt darbiniekus strādāt pie produktu un pakalpojumu attīstīšanas. Arī Lietuvas valdības gaidu vēstulē Ignitis Group to aicina meklēt un attīstīt mūsdienīgus, inovatīvus risinājumus, kas atbilst vietējām un globāli pieprasītām vajadzībām.

Aizstāts: "Enerģētikas sektorā" ar "enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdēs", lai uzsvērtu mūsdienīga energouzņēmuma darbības komplekso raksturu un vispārējo virzību uz nozaru ciešāku integrāciju un sasaisti.
Atbilstoši mūsdienu praksei, kā arī PKC vadlīnijām stratēģijā ir ieteiks lietot jēdzienu "vērtību ķēde" jeb aktivitāšu kopums, kuras kapitālsabiedrība veic, darbojoties noteiktā nozarē, lai piegādātu preces vai pakalpojumus tirgū. Vērtību ķēdes izpratnē ražošana vai pakalpojumu sniegšana kapitālsabiedrībā tiek uztverta kā sistēma, kas savukārt sastāv no apakšsistēmām, katra ar savu komplicētu struktūru.
Ņemot vērā Zaļā kursa uzstādījumus, kur nozīmīga loma piešķirta horizontālām stratēģijām un industriju sasaistei, globāli vai reģionāli nozīmīgs enerģētikas uzņēmums nevarēs saglabāt konkurētspēju  ja turpinās darboties ierobežoti klasiskā enerģētikas sektorā (viena vai dažu enerģijas veidu ražošana, pārveidošana, piegāde), bet tam ir jāspēj pilnvērtīgi piedalīties klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā, stratēģiskās infrastruktūras uzturēšanā, tirgus pieprasījumam atbilstošā enerģijas piegādē, mūsdienīgu mobilitātes risinājumu stimulēšanā un kompleksu, konkurētspējīgu, klientu vajadzībām atbilstošu enerģijas pakalpojumu sniegšanā, ko kopumā var iekļaujoši raksturot kā "enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdes".

Izslēgts: "sekmējot energoapgādes drošuma paaugstināšanu".
Līdz ar pārvades aktīvu nodošanu 2020.gada 10.jūnijā šobrīd VSM iekļautais pienākums "sekmēt energoapgādes drošuma paaugstināšanu" nav aktuāls un būtu izslēdzams. Energoapgādes drošums kā augstākā prioritāte ir jau precīzi definēts AS "Augstsprieguma tīkls" VSM. Pienākums efektīvi pārvaldīt valsts drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru tiek saglabāts.