Anotācija (ex-ante)

21-TA-222: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par akciju sabiedrības "Latvenergo" vispārējo stratēģisko mērķi
 " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1.panta pirmās daļas 18.punktā sniegto definīciju vispārējo stratēģisko mērķi (turpmāk – VSM) ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 57.pants nosaka, ka publiskas personas kapitālsabiedrība vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādā, ņemot vērā publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteiktos kapitālsabiedrības VSM. Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta "a" apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.
AS "Latvenergo" koncerns (AS "Latvenergo" un tās meitassabiedrības, turpmāk – Latvenergo koncerns) komercdarbību veic saskaņā ar Latvenergo koncerna vidēja termiņa darbības stratēģiju 2017.-2022.gadam, kas tika apstiprināta, ņemot vērā Ministru kabineta 2016. gada 31. augusta rīkojumā Nr. 489 "Par akciju sabiedrības "Latvenergo" vispārējo stratēģisko mērķi" noteikto AS "Latvenergo" VSM – ilgtspējīgi, atbildīgi un ekonomiski pamatoti nodrošināt preces un pakalpojumus enerģētikas sektorā, kas ir svarīgi tautsaimniecības konkurētspējai un izaugsmei, kā arī efektīvi pārvaldīt valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru, sekmējot energoapgādes drošuma paaugstināšanu.
Kopš 2016. gada ir notikušas nozīmīgas izmaiņas enerģētikas sektorā gan Baltijā, gan visā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Tādēļ lai varētu izstrādāt vidēja termiņa stratēģiju nākamajam periodam, kas atbilstu gan Latvijas, gan ES jaunajiem klimata politikas un enerģētikas uzstādījumiem, nepieciešams aktualizēt VSM.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par akciju sabiedrības "Latvenergo" vispārējo stratēģisko mērķi" (turpmāk – Projekts) mērķis ir atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) 1.panta pirmās daļas 18.punktam noteikt akciju sabiedrības "Latvenergo"  (turpmāk – AS "Latvenergo") VSM.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
AS "Latvenergo" un Latvenergo koncerns
AS "Latvenergo" ir valsts kapitālsabiedrība (turpmāk – VKS), kuras 100% kapitāla daļas pieder valstij Ekonomikas ministrijas personā. Sabiedrība ir reģistrēta komercreģistrā ar reģistrācijas numuru 40003032949, juridiskā adrese – Pulkveža Brieža iela 12, Rīga, LV-1230.

Latvenergo koncerns ir viens no lielākajiem energoapgādes pakalpojumu sniedzējiem Baltijā, kura struktūru veido un funkcijas pilda komercsabiedrību kopums, bet izšķirošā ietekme tajā ir valdošajai sabiedrībai – AS "Latvenergo". Koncerns ir veidots atbilstoši funkcionālajam vadības modelim, kurā valdošā sabiedrība nodrošina vienotu koncerna stratēģijas procesu un profesionālus atbalsta funkciju pakalpojumus. AS "Latvenergo" veic stratēģiskas nozīmes ražošanas infrastruktūras pārvaldību un attīstīšanu, nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un pārdošanu, dabasgāzes tirdzniecību, elektroauto uzlādes tīkla izveidi un uzturēšanu un citu produktu un pakalpojumu sniegšanu ar enerģiju saistītās jomās.

Latvenergo koncernā ietilpst šādas meitassabiedrības:
1) akciju sabiedrība "Sadales tīkls" (100%), kas ir elektrotīkla uzturētāja un attīstītāja Latvijā, kas nodrošina elektroenerģijas piegādi līdz katra klienta elektroenerģiju patērējošiem objektiem. AS "Sadales tīkls" pienākums saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izdoto licenci ir uz vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem sniegt sadales pakalpojumu jebkuram elektroenerģijas lietotājam visā licences teritorijā (aptver aptuveni 99,8% Latvijas teritorijas);
2) sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Enerģijas publiskais tirgotājs" (100%), kas veic elektroenerģijas obligātā iepirkuma administrēšanu, pildot publiskā tirgotāja funkcijas;
3) Elektrum Eesti OU (100%), kas  nodarbojas ar elektroenerģijas un dabasgāzes pārdošanu Igaunijā un ir uzsākusi atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanu, un tās meitas sabiedrība – sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Elektrum Latvija" (100% pieder Elektrum Eesti OU);
4) Elektrum Lietuva, UAB (100%), kas nodarbojas ar elektroenerģijas un dabasgāzes pārdošanu un ir uzsākusi arī atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanu Lietuvā;
5) sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Liepājas enerģija" (51%), kas nodrošina  siltumenerģijas ražošanu un piegādes pakalpojumus Liepājas pilsētā.

Līdz 2020. gada 10. jūnijam Latvenergo koncerna sastāvā bija pārvades aktīvu īpašniece AS  "Latvijas elektriskie tīkli", kad atbilstoši Ministru kabinets 2019. gada 17. decembra lēmumam tika veikta reorganizācija un pārvades aktīvi tika nodalīti, nododot visas akcijas Ekonomikas ministrijai un tālāk – Finanšu ministrijai. Ar Finanšu ministrijas 2020. gada 15. jūnija lēmumu AS "Latvijas elektriskie tīkli" akcijas tika ieguldītas AS "Augstsprieguma tīkls" pamatkapitālā, kas šobrīd ir ekskluzīvi atbildīga par pārvades aktīvu uzturēšanu un attīstīšanu energoapgādes drošības nodrošināšanai.

Valsts līdzdalība
Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7.panta pirmo daļu valstij ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību Kapitālsabiedrības pārvaldības likuma 4.panta nosacījumiem, kas nosaka publiskas personas līdzdalības nosacījumus. Šo prasību nepiemēro, ja likumā ir noteikts, ka attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.

Enerģētikas likuma 20.1panta pirmā daļa nosaka, ka valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts AS "Latvenergo" nav privatizējama. Visas AS "Latvenergo" akcijas ir valsts īpašums, un tās nav privatizējamas vai atsavināmas. Tāpat Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.panta pirmajā daļā noteikts, ka AS "Latvenergo" un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.

Enerģētikas likuma 20.1 panta otrajā daļā ir noteikts, ka Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas hidroelektrostacijas uz Daugavas, Rīgas 1. un 2.termoelektrocentrāli, elektroenerģijas pārvades tīklus un valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" īpašumā esošos elektroenerģijas sadales un telekomunikāciju tīklus un iekārtas nevar izmantot kā ķīlu kredītu vai citu saistību nodrošināšanai, un šie objekti kā neprivatizējama manta var pāriet un būt vienīgi tādu kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā, kuru visas kapitāla daļas ir valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" vai valsts īpašums un kuras nevar privatizēt vai atsavināt.

Tādējādi saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7.panta pirmo daļu uz AS "Latvenergo" nav attiecināma šajā likumā noteiktā prasība par valsts līdzdalības regulāru pārvērtēšanu.

Neveicot valsts līdzdalības pārvērtējumu, taču ņemot vērā spēkā esošo tiesisko regulējumu un AS "Latvenergo" un tās meitassabiedrību faktiskās darbības specifiku (darbības profils, mērogs, sniegtie pakalpojumi, stratēģiski svarīgas infrastruktūras pārvaldīšana), Latvenergo koncerns atzīstams par sistēmiski nozīmīgu uzņēmumu, kas pārvalda valsts attīstībai stratēģiski svarīgus aktīvus un sniedz visai sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus un preces. Tādējādi Latvenergo koncerna darbība atbilst arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2. un 3.punktam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Piecu gadu laikā kopš šobrīd aktuālā VSM apstiprināšanas ir kardināli mainījušies gan apstākļi ārējā vidē, kurā aktuāli kļuvuši apsvērumi, kas šobrīd nav atspoguļoti VSM (spēkā stājušies Eiropas un Latvijas  plānošanas dokumenti – Eiropas zaļais kurss (2019.g.), Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam (2019.g.), Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam (2020.g.) u.c.), gan Latvenergo koncerna darbībā un nozarē (koncerns ir nostiprinājis pozīciju Baltijas enerģijas tirgū, taču kopš 2020.gada 10.jūnija, ņemot vērā MK 2019.gada 17.decembra lēmumu, vairs nenodarbojas ar pārvades aktīvu nomu). Tādēļ ir pamats pārskatīt un aktualizēt VSM.

Vispārējais stratēģiskais mērķis
Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk – PKC) "Valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīniju" (turpmāk – PKC VSM vadlīnijas) 3. punkts nosaka, ka publiskas personas iesaistei komercdarbībā ir nepieciešams pamatojums, kas balstīts tiesību aktos un politikas plānošanas dokumentos.

Eiropas Komisija 2019. gada decembrī izdeva paziņojumu par jaunu Eiropas izaugsmes stratēģijas Eiropas zaļais kurss (turpmāk – Zaļais kurss) izveidošanu. Šī jaunā  stratēģija apliecina ES apņēmību risināt ar klimatu un vidi saistītos izaicinājumus. Zaļais kurss ir politiska iniciatīva ar visplašāko stratēģiju un politikas virzienu kopumu, kas aptvers visas tautsaimniecības nozares ar galveno mērķi mazināt siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas un līdz 2050.gada panākt ES klimata neitralitāti (ES kopējo SEG emisiju apjoma net-zero princips, kur kopumā radītais SEG emisiju apjoms tiek pilnībā nosegts ar radīto CO2 piesaisti vai, izmantojot noteiktas tehnoloģijas, netiek pieļauta radītā SEG emisiju apjoma izlaide).

Arī Latvijas ilgtermiņa plānošanas dokumentos  ir iezīmēta virzība, kādā valsts sagaida enerģētikas un citu nozaru attīstību, t.sk. izvēršot un detalizējot Zaļā kursa uzstādījumus un iezīmējot Latvijas centienus un plānotās rīcības to sasniegšanai.

Hierarhiski augstākais nacionālais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments ir "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam", kas apstiprināta 2010. gadā. Stratēģijas mērķis ir nodrošināt, ka "2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas". AS "Latvenergo", darbojoties atbilstoši VSM uzstādītajam mērķim, ar savu darbību var tieši veicināt šīs stratēģijas prioritātes "Inovatīva un ekoefektīva ekonomika" šādu ilgtermiņa rīcības virzienu īstenošanu:
1) Inovatīva uzņēmējdarbība;
2) Enerģētiskā drošība un neatkarība;
3) Atjaunojamo energoresursu izmantošana un inovācija;
4) Energoefektivitātes pasākumi;
5) Energoefektivitāte un videi draudzīga transporta politika.

2019. gadā apstiprināta "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam", kuras mērķis ir vienlaicīgi ar klimata pārmaiņu ierobežošanu un samazināšanu vairot Latvijas tautsaimniecības ekonomisko konkurētspēju, kā arī Latvijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta droša dzīves vide. Stratēģijā kā virsmērķis ir noteikts Latvijas klimatneitralitātes sasniegšana 2050. gadā un noteikti šādi stratēģiskie mērķi ceļam uz virsmērķa sasniegšanu:
1) SEG emisiju samazināšana visos tautsaimniecības sektoros;
2) CO2 piesaistes palielināšana.

Šī stratēģija ir jāievieš, horizontāli integrējot SEG un klimatnoturīguma mērķus visās tautsaimniecības nozarēs, t.sk. enerģijas un ar to saistītajās nozarēs.

2020. gadā apstiprināts "Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam" (turpmāk – NAP2027). NAP2027 nosaka stratēģiskos mērķus, prioritātes un uzdevumus valsts attīstībai tuvākai septiņgadei, lai panāktu Latvijas un ikviena iedzīvotāja izaugsmi un labklājības pieaugumu. AS "Latvenergo", darbojoties VSM uzstādītā mērķa ietvaros, ar savu darbību var tieši veicināt šādu NAP2027 prioritāšu sasniegšanu:
- "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība" (Inovācijas rezultātā gūts produktivitātes kāpums kā pamats Latvijas uzņēmumu izaugsmei globālajā tirgū un materiālās labklājības pieaugums);
- "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība" (Dzīves vides kvalitātes uzlabošana līdzsvarotai reģionu attīstībai).

2020. gadā Ministru kabinets apstiprināja "Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030. gadam" (turpmāk – NEKP), kas šobrīd ir galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai Latvijā, tādējādi arī AS "Latvenergo" savā darbībā jāņem vērā NEKP iezīmēto kursu. NEKP ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.

2021. gadā Ministru kabineta apstiprinātās "Industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam" ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura mērķis ir palielināt eksporta apjomu, kā apakšmērķi nosakot izdevumu apjoma palielināšanu pētniecības un attīstības (turpmāk – PA) darbībām. Latvijas rūpniecībai jākļūst videi draudzīgākai un digitāli transformētai, kas ir priekšnoteikums globālās konkurētspējas noturēšanai augstas pievienotās vērtības piegāžu ķēdēs.

Iepriekšminēto plānošanas dokumentu sniegtais ietvars skaidri indicē nepieciešamību AS "Latvenergo" kā VKS veicināt izvirzīto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, strādāt atbildīgi un ilgtspējīgi, attīstīt inovatīvu darbību, ieguldot PA, un līdz ar to palīdzot panākt Latvijas un ikviena tās iedzīvotāja izaugsmi un labklājības pieaugumu.
 
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiek piedāvāts aktualizēt un pilnveidot AS "Latvenergo" VSM un izteikt to šādā redakcijā: sekmēt klimatneitrālas Latvijas konkurētspēju un izaugsmi un palielināt Latvenergo koncerna vērtību mājas tirgū Baltijā un arī ārpus tā,  ilgtspējīgi, inovatīvi un ekonomiski pamatoti attīstot un nodrošinot preces un pakalpojumus enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdēs un efektīvi pārvaldot valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru.

Turpmāk izklāstītas un pamatotas piedāvātās izmaiņas, salīdzinot ar līdzšinējo VSM.

Aizstāts: "Tautsaimniecības konkurētspējai un izaugsmei" ar "Latvijas konkurētspēju un izaugsmi".
AS "Latvenergo" VSM nepieciešama pēc iespējas visaptveroša un plaši tulkojama norāde uz AS "Latvenergo" ieguldījumu labuma vairošanā sabiedrībai. "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam" uzsvērts, ka vides, sociālie un ekonomiskie jautājumi ir savstarpēji cieši saistīti un jārisina vienoti, un jāatrod veidu, kā valsts nacionālo bagātību nodot nākamajām paaudzēm pavairotu, nevis noplicinātu. Atbilstoši Satversmes preambulai Latvija ir valsts, kurā "ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu". Attiecīgi "Latvija" plašākajā izpratnē ir ne vien valstisks veidojums vai noteikta ģeogrāfiska teritorija, bet plašāks materiālu un nemateriālu vērtību, ideju un subjektu kopums (cilvēks, komersants, vide u.t.t.).

Papildināts: "Sekmēt klimatneitrālas [Latvijas konkurētspēju un izaugsmi]".
Klimatneitralitāte ir globāla tuvāko dekāžu Zaļā kursa prioritāte. Atbilstoši ESAO "Vadlīnijām par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību" (turpmāk – ESAO vadlīnijas) maksimālo vērtību sabiedrībai VKS spēj radīt, ja tiek efektīvi sadalīti/pielietoti [valsts] resursi. AS "Latvenergo" kā uzņēmums ar valsts kapitālu ir daļa no valstiski nozīmīgu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas algoritma. Tā spēj ar savu zinātību, pieredzi un kapacitāti veicināt klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, jo īpaši stiprinot ražošanas jaudas no atjaunojamiem energoresursiem. Piedāvātajā formulējumā klimatneitralitāte tiek neatraujami saistīta ar Latvijas nākotnes vīziju, tās konkurētspēju un izaugsmi.

Papildināts: "palielināt Latvenergo koncerna vērtību".
PKC VSM vadlīniju 4.punktā uzsvērts, ka sabiedrībai ir jāgūst maksimāls labums no tai piederošajiem aktīviem. Lai arī AS "Latvenergo" ir VKS, tā ir arī akciju sabiedrība, kura darbojas tirgū vienlīdzīgas konkurences apstākļos un tai ir pienākumi pret savu akcionāru, t.sk. izmaksājamu dividenžu formā. AS "Latvenergo" vadībai ir pienākums rūpēties par ne vien tai nodotās stratēģiskās infrastruktūras uzturēšanu, bet arī visa koncerna vērtības nezaudēšanu. Mūsdienu augsti konkurējošā un atvērtā enerģētikas tirgū uzņēmums, neaudzējot vērtību, stāvot uz vietas un neattīstoties, vērtību zaudē. Lai spētu panākt un apsteigt reģionāli un globāli konkurējošus uzņēmumus, vienam no AS "Latvenergo" mērķim ir jābūt arī vērtības audzēšanai. ESAO vadlīniju 1.princips kā galveno VKS nolūku pauž vērtības vairošanu sabiedrībai. Arī Igaunijas valdība gaidu vēstulē AS "Latvenergo" konkurentam – Eesti Energia – norāda, ka valsts uzņēmumam ir pienākums nodrošināt stabilus un pastāvīgus ieņēmums akcionāram (valstij). Savukārt analogi Lietuvas valsts no Ignitis Group sagaida pastāvīgu un mērķtiecīgu izaugsmi, modernizējot infrastruktūru un audzējot kompetences enerģētikā.

Papildināts: precizēta ģeogrāfiskās darbības teritorija – "mājas tirgū Baltijā un arī ārpus tā ".
VSM nepieciešams viennozīmīgi paust ekspansijas iespēju ārpus Baltijas valstīm, kas jau šobrīd ir AS "Latvenergo" mājas tirgus un kurā jāturpina stiprināt pozīciju. Izejot ārpus mājas tirgus, t.sk. apgūstot jaunajos mērķa tirgos pieejamos atbalsta instrumentus, AS "Latvenergo" ir iespēja būtiski vairot koncerna vērtību un līdz ar to – labumu akcionāram, t.i. visai sabiedrībai.

Papildināts: "inovatīvi".
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam paredz nepieciešamību veicināt inovācijas aktivitātes VKS, kā arī veicināt valsts lielo uzņēmumu inovāciju ekosistēmu, lai radītu iespēju lielajām VKS, sadarbībā ar nozaru uzņēmumiem, piedalīties inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanā un testēšanā produkcijas vidē atbilstošajās nozarēs.
Jau šobrīd PKC "Valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas  izstrādes vadlīniju" 26.4.1.2.3. punktā starp ieteicamajiem vidēja termiņa stratēģijas iekļaujamiem mērķiem minēti "citi nefinanšu mērķi kā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā".  PKC, izstrādājot "Informatīvo ziņojumu par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās" (2021.g.), ir konstatējis, ka Latvijas uzņēmējdarbības sektora ieguldījumi PA ir zemākie ES. Ja problēma netiks risināta, Latvijas ekonomikai pastāv augsts risks palikt zemu PA ieguldījumu līmenī, jo privātā sektora interese un kapacitāte ieguldīt PA būs daudz zemāka, kā arī visdrīzāk piepildīsies risks, ka VKS neattīstīs savu pakalpojumu potenciālu, tā rezultātā pakāpeniski zaudējot valsts kapitāla vērtību un nepiegādājot sabiedrībai stratēģiskus pakalpojumus tādā līmenī, kā to dara citās valstīs. Turklāt pastāv  risks, ka Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam un citos plānošanas dokumentos noteiktie mērķi netiks sasniegti.  PKC ierosina noteikt, ka VKS ir jāizvirza PA mērķi un tie jāīsteno, nodrošinot valstij svarīgo inovatīvo un eksportspējīgo preču un pakalpojumu pieaugumu un nodrošinot, ka valsts kapitāls saglabā un palielina savu vērtību globālās konkurences iespaidā.

Izslēgts: "atbildīgi".
Atbildīgums, veicot komercdarbību, ir tiesiskā regulējuma imperatīva un saprotams bez speciāla formulējuma. Turklāt vārds "ilgtspējīgi" jau jēdzieniski ietver arī atbildīgu darbību.

Papildināts: "attīstot [un nodrošinot preces un pakalpojumus]".
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes cita starpā paredz veicināt inovāciju aktivitātes VKS, t.sk. veicinot līderību eksportspējīgu produktu vai pakalpojumu ieviešanā. Līdz ar to inovāciju komponentei VKS ir jāstiprina produktu un pakalpojumu attīstīšanu. Līdz šim VSM noteica preču un pakalpojumu nodrošināšanas pienākumu. Taču nodrošināšana ir vien produktu un pakalpojumu attīstīšanas un ieviešanas rezultāts. Papildinot šo formulējumu ar vārdu "attīstīt", paredzams motivēt darbiniekus strādāt pie produktu un pakalpojumu attīstīšanas. Arī Lietuvas valdības gaidu vēstulē Ignitis Group to aicina meklēt un attīstīt mūsdienīgus, inovatīvus risinājumus, kas atbilst vietējām un globāli pieprasītām vajadzībām.

Aizstāts: "Enerģētikas sektorā" ar "enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdēs", lai uzsvērtu mūsdienīga energouzņēmuma darbības komplekso raksturu un vispārējo virzību uz nozaru ciešāku integrāciju un sasaisti.
Atbilstoši mūsdienu praksei, kā arī PKC vadlīnijām stratēģijā ir ieteiks lietot jēdzienu "vērtību ķēde" jeb aktivitāšu kopums, kuras kapitālsabiedrība veic, darbojoties noteiktā nozarē, lai piegādātu preces vai pakalpojumus tirgū. Vērtību ķēdes izpratnē ražošana vai pakalpojumu sniegšana kapitālsabiedrībā tiek uztverta kā sistēma, kas savukārt sastāv no apakšsistēmām, katra ar savu komplicētu struktūru.
Ņemot vērā Zaļā kursa uzstādījumus, kur nozīmīga loma piešķirta horizontālām stratēģijām un industriju sasaistei, globāli vai reģionāli nozīmīgs enerģētikas uzņēmums nevarēs saglabāt konkurētspēju  ja turpinās darboties ierobežoti klasiskā enerģētikas sektorā (viena vai dažu enerģijas veidu ražošana, pārveidošana, piegāde), bet tam ir jāspēj pilnvērtīgi piedalīties klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā, stratēģiskās infrastruktūras uzturēšanā, tirgus pieprasījumam atbilstošā enerģijas piegādē, mūsdienīgu mobilitātes risinājumu stimulēšanā un kompleksu, konkurētspējīgu, klientu vajadzībām atbilstošu enerģijas pakalpojumu sniegšanā, ko kopumā var iekļaujoši raksturot kā "enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdes".

Izslēgts: "sekmējot energoapgādes drošuma paaugstināšanu".
Līdz ar pārvades aktīvu nodošanu 2020.gada 10.jūnijā šobrīd VSM iekļautais pienākums "sekmēt energoapgādes drošuma paaugstināšanu" nav aktuāls un būtu izslēdzams. Energoapgādes drošums kā augstākā prioritāte ir jau precīzi definēts AS "Augstsprieguma tīkls" VSM. Pienākums efektīvi pārvaldīt valsts drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru tiek saglabāts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Jautājumi par alternatīvajiem risinājumiem un izmaksu samērīgumu nav attiecināmi uz šo TAP.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Latvijas valsts iedzīvotāji.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par akciju sabiedrības "Latvenergo"  vispārējo stratēģisko mērķi"" pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību, jo VSM jaunā redakcija ir vērsta uz  "Zaļā kursa" klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, kas ir izaicinošs uzstādījums, bet tas ir priekšnosacījums zaļās ekonomikas pastāvēšanai. Projekts neatstās papildu ietekmi uz administratīvo slogu, jo nemaina esošo enerģētikas nozares institucionālo struktūru.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekta izstrādē iesaistītas AS "Latvenergo" un Ekonomikas ministrija kā kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja un enerģētikas politikas veidotāja.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par akciju sabiedrības "Latvenergo"  vispārējo stratēģisko mērķi"" pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību, jo VSM jaunā redakcija ir vērsta uz  "Zaļā kursa" klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, kas ir izaicinošs uzstādījums, bet tas ir priekšnosacījums zaļās ekonomikas pastāvēšanai.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi