Anotācija (ex-ante)

Gripa
Tā kā šobrīd Vakcinācijas noteikumos uzskaitīto riska grupu, kurām ir pieejama valsts apmaksāta pretgripas vakcinācija, vakcinācijas aptvere ir ļoti zema, ir nepieciešams veicināt pretgripas vakcināciju, sniedzot iespēju vakcinēties pret gripu arī citām personu grupām, kurām savas profesionālās nodarbošanās dēļ pastāv paaugstināts inficēšanās risks ar gripu, izmantot šādu iespēju atbilstoši pieejamajam pretgripas vakcīnu apjomam.
CPV
Imunizācijas valsts padome (turpmāk - IVP) pieņēma lēmumu stingri rekomendēt nodrošināt valsts apmaksātu, dzimumneitrālu vakcināciju pret CPV[1].
Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība “ONKOALIANSE” atbalsta dzimumneitrālu CPV vakcināciju, jo tā ir ļoti efektīva, zinātniski pierādīta vēža profilakses iespēja gan sievietēm, gan vīriešiem. Vīriešiem CPV izraisītie vēžu veidi turpina skaitliski pieaugt. Pēc Dānijas populācijas pētījuma datiem var secināt, ka CPV izraisīto galvas un kakla vēža gadījumu skaits varētu pārsniegt dzemdes kakla vēža gadījumu skaitu šajā valstī jau 2020. gadā[2]. Vīriešiem nav specifiska skrīninga CPV izraisītajiem vēžiem[3]. Vīriešiem dabīgā imunitāte pret CPV ir vājāka nekā sievietēm un daudz biežāk vērojama reinfekcija un persistējoša CPV infekcija, kas vīriešiem var izraisīt galvas un kakla, tūpļa kanāla, dzimumlocekļa vēzi[4], [5]. Eiropas Komisija šī gada 3. februārī nāca klajā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kur viens no plāna mērķiem ir līdz 2030. gadam ievērojami paplašināt zēnu vakcināciju[6]. Abu dzimumu vakcinācija pret CPV nodrošina efektīvu pieeju, lai samazinātu vai novērstu saslimstību ar vēzi un citām ar CPV saistītām slimībām. Dzimumneitrāla vakcinācija nodrošinātu CPV izraisītu slimību izskaušanu arī ar vidēja līmeņa vakcinācijas aptveri (50-75 %)[7].
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs rekomendē veikt zēnu vakcināciju pret augsta riska CPV ar 9-valentu CPV vakcīnu[8].
VM galvenais speciālists onkoloģijā un ķīmijterapijā prof. J. Eglītis ir norādījis, ka steidzīgi ir nepieciešams vakcinācijas kalendārā iekļaut CPV zēnu vakcināciju, jo Eiropā biežāk konstatē strauju vēžu pieaugumu vīriešiem. Otrs biežākais CPV izraisītais vēža veids ir galvas un kakla vēzis. Saslimstība ar galvas un kakla vēzi ES vīriešiem vidēji ir 19,8 uz 100 000 iedzīvotāju, mirstība ir 7,7 uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā saslimstība ar galvas un kakla vēzi vīriešiem ir 29,3 uz 100 000 iedzīvotāju, mirstība ir 17,6 uz 100 000 iedzīvotāju[9]. Saslimstība ar CPV izraisīto galvas un kakla vēzi rietumvalstīs un Latvijā turpina strauji pieaugt, galvenokārt, vīriešu starpā[10], [11]. Laika posmā no 2010. līdz 2017. gadam saslimstība ar galvas un kakla vēzi Latvijā palielinājās par 31 %[12]. Arī saslimstība ar citiem CPV izraisītiem audzējiem, tūpļa kanāla un dzimumlocekļa vēzi, pasaulē un Latvijā katru gadu palielinās[13]. 30,8 % galvas un kakla vēža, 88 % tūpļa kanāla un 50 % dzimumlocekļa vēža izraisa augsta riska CPV 16/18 un CPV 6/11/31/33/45/52/58 apakštipi[14].
Latvijas Onkologu asociācija, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, Latvijas Kolposkopijas biedrība un Saeimas deputātu darba grupa onkoloģisko pacientu atbalstam atbalsta dzimumneitrālas CPV vakcinācijas ieviešanu Latvijā.
[1] Imunizācijas valsts padomes protokols Nr. 67
[2] Amanda-Louise Fenger Carlander et.al. Continuing rise in oro-pharyngeal cancer in a high HPV prevalence area: A Danish population-based study from 2011 to 2014 Eur J Cancer. 2017 Jan; 70:75-82
[3] https://www.cdc.gov/std/hpv/stdfact-hpv-and-men.htm
[4] Giuliano AR, Nyitray AG, Kreimer AR, et al. EUROGIN 2014 roadmap: differences in human papillomavirus infection natural history, transmission and human papillomavirus-related cancer incidence by gender and anatomic site of infection. International Journal of Cancer 2015;136(12):2752-60. doi: 10.1002/ijc.29082.
[5] Best SR, Niparko KJ, Pai SI. Biology of human papillomavirus infection and immune therapy for HPV-related head and neck cancers. Otolaryngologic Clinics of North America 2012;45(4):807-22. doi: 10.1016/j.otc.2012.04.005.
[6] https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_21_342
[7] Vänskä S, Luostarinen T, Baussano I, et al. Vaccination with Moderate Coverage Eradicates Oncogenic Human Papillomaviruses If a Gender-Neutral Strategy Is Applied. The Journal of Infectious Diseases 2020. doi: 10.1093/infdis/jiaa099.
[8] https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/Guidance-on-HPV-vaccination-in-EU-countries2020-03-30.pdf
[9] J Ferlay, M Colombet, I Soerjomataram, T Dyba, G Randi, M Bettio, A Gavin, O Visser, F Bray. Cancer incidence and mortality patterns in Europe: Estimates for 40 countries and 25 major cancers in 2018 Eur J Cancer. 2018 Nov; 103:356-387. doi: 10.1016/j.ejca.2018.07.005. Epub 2018 Aug 9
[10] Blomberg M, Nielsen A, Munk C, Kjaer SK. Trends in head and neck cancer incidence in Den-mark, 1978-2007: focus on human papillomavirus associated sites. International journal of cancer. 2011;129(3):733-41. DOI:10.1002/ijc.25699
[11] Amanda-Louise Fenger Carlander, Christian Grønhøj Larsen, David Hebbelstrup Jensen, Emilie Garnæs , Katalin Kiss , Luise Andersen, Caroline Holkmann Olsen, Maria Franzmann, Estrid Høgdall , Susanne K Kjær, Bodil Norrild , Lena Specht, Elo Andersen , Thomas van Overeem Hansen 10 , Finn Cilius Nielsen 10 , Christian von Buchwald Continuing rise in oro-pharyngeal cancer in a high HPV prevalence area: A Danish population-based study from 2011 to 2014 Eur J Cancer. 2017 Jan; 70:75-82
[12] https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/onkoloija_20102017_201220181.xlsx
[13] Edgar P Simard, Lindsey A Torre, Ahmedin Jemal. International trends in head and neck can-cer incidence rates: Differences by country, sex and anatomic site. 2014 May;50(5):387-403. doi: 10.1016/j.oraloncology.2014.01.016. Epub 2014 Feb 13
[14] Catherine de Martel, Martyn Plummer, Jerome Vignat and Silvia Franceschi. Worldwide bur-den of cancer attributable to HPV by site, country and HPV type. Int. J. Cancer: 141, 664–670 (2017)

Garais klepus
Pirmsvakcinācijas ērā garais klepus bija pirmais lielākais zīdaiņu nāves iemesls.
Grūtnieču (Latvijā ik gadu ir ap 18 000 grūtnieču) vakcinācija pret garo klepu ir būtiska zīdaiņu saslimstības un mirstības mazināšanai zīdaiņiem raksturīgā maligna garā klepus dēļ. Zīdaini līdz vakcinācijas vecuma sasniegšanai (zīdaiņu vakcinācija pret garo klepu tiek uzsākta 2 mēnešu vecumā) vislabāk spēj pasargāt grūtniecības laikā vakcinējusies māte, jo jaundzimušajam ar mātes pienu tiek nodotas antivielas (vakcinēta grūtniece arī grūtniecības laikā transplacentāli nodod auglim antivielas).
IVP pieņēma lēmumu stingri rekomendēt nodrošināt valsts apmaksātu grūtnieču un 14 gadu vecu pusaudžu vakcināciju pret garo klepu[1].
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas eksperti aicina ieviest valsts apmaksātu vakcināciju pret garo klepu, lai būtu nodrošināta grūtnieču vakcinācija pret garo klepu zīdaiņu saslimstības un mirstības mazināšanai zīdaiņiem raksturīgā maligna garā klepus dēļ.
Zīdaiņiem šī augsti infekciozā akūtā elpceļu infekcijas slimība skar gan sirds asinsvadu, gan elpošanas sistēmu, bojājot plaušu audus un izraisot plaušu hipertensiju. Kā komplikācijas var attīstīties pneimonija, krampji, bradikardija, cirkšņa trūce, encefalopātija, pulmonāla hipertensija, apnoja, rektāls prolapss. Slimība var izraisīt tik ārkārtīgi paaugstinātu leikocītu daudzumu asinīs, kas var nobloķēt asinsriti. Dažkārt klepus izraisa pat elpošanas apstāšanos, dažkārt vemšanu. Letālu iznākumu pārsvarā novēro zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam, īpaši jaundzimušajiem. Laika periodā no 2010. gada ir bijuši 3 letāli garā klepus gadījumi zīdaiņiem (2012. gadā, 2013. gadā un 2018. gadā).
Ar garo klepu slimo arī pieaugušie un pusaudži. Pēdējo dažu gadu statistika parāda, ka nevakcinēti bērni ar garo klepu saslimst divas līdz sešas reizes biežāk. Arī kopējā saslimstība ar garo klepu ir ievērojami palielinājusies. Jau saslimušu bērnu no garā klepus nevar izārstēt ātrāk par diviem līdz trim mēnešiem. Antibiotikas infekciju ļoti labi iznīcina tikai pašā sākotnējā stadijā, kad klepus vēl nav sācies. Tālākajās stadijās ārstēšana jau ir ilga, slāpējot smagas klepus lēkmes.
Ar garo klepu inficējas apmēram 90 % no tiem, kas ir bijuši kontaktā ar nēsātāju. Katrs inficētais aplipina vidēji 12-17 citus cilvēkus.
Revakcinācijas aizsargājošo antivielu titrs saglabājas 4-12 gadus ilgi[2], tādēļ ir būtiski pret garo klepu vakcinēt arī pusaudžus. IVP jau 2017. gada 17. maijā,  pieņemot lēmumu atteikties no sestās poliomielīta vakcīnas devas, rekomendēja to aizstāt ar sesto garā klepus vakcīnas devu, jo ir novērojams garā klepus gadījumu skaita pieaugums, tādēļ ir nepieciešama papildu vakcīnas deva pret garo klepu tieši pusaudžu vecumā. Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Rumānijā balstvakcinācija pret garo klepu tiek veikta arī vecuma grupās no 10-17 gadiem. Kopumā šāda balstvakcinācija pret garo klepu vecuma grupās no 8-17 gadiem tiek veikta lielākajā daļā Eiropas valstu.
Pēc SPKC datiem, Latvijā pēdējo gadu laikā saslimšanas skaits ar garo klepu ir vairākkārtīgi palielinājusies. 2017. gadā tika konstatēti 95 saslimšanas gadījumi ar garo klepu; 2018. gadā – 159 gadījumi; 2019. gadā – 720 gadījumi; 2020. gadā – 342 gadījumi; garā klepus gadījumu skaits līdz 1 gada vecumam: 2017. gadā – 6 gadījumi; 2018. gadā – 17 gadījumi; 2019. gadā – 38 gadījumi; 2020. gadā – 15 gadījumi; garā klepus gadījumu skaits 0-17 gadu vecumā: 2017. gadā – 54 gadījumi; 2018. gadā – 92 gadījumi; 2019. gadā – 395 gadījumi; 2020. gadā – 175 gadījumi[3].
[1] Imunizācijas valsts padomes protokols Nr. 67
[2] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6522626/
[3] Epidemioloģijas biļeteni; avots: SPKC

Gripa
Grozījumos šajā gripas sezonā (līdz 2022. gada 1. maijam) no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu vakcināciju pret sezonālo gripu var saņemt arī ieslodzītie un darbinieki, kas nonāk tiešā saskarē ar ieslodzītajiem, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm un vispārējās izglītības iestāžu pedagogi atbilstoši pieejamajam pretgripas vakcīnu apjomam.
Vienlaikus, lai atvieglotu pretgripas vakcinācijas procesu (līdzīgi kā tas ir Covid-19 vakcinācijas veikšanā) vakcināciju pret sezonālo gripu veic arī Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādes, Valsts robežsardzes ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādes, kā arī ir paredzēta alternatīva iespēja, lai vakcinācijas veicējiem nebūtu obligāti jāpilda ambulatorā pacienta medicīniskā karte (ir iespēja izmantot veidlapu personas veselības stāvokļa novērtēšanai pirms vakcinācijas pret Covid-19, kurā var fiksēt nepieciešamo informāciju), un ir paredzēta iespēja, ka var neaizpildīt profilaktiskās potēšanas uzskaites žurnālu, ja pretgripas vakcinācijas fakts tiek reģistrēts vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
Papildus Vakcinācijas noteikumu 44.¹ punktā tiek svītrots iepriekš noteiktais termiņš tikai šīs gripas sezonas izplatības laikā attiecīgajā punktā uzskaitītajām riska grupām nodrošināt iespēju saņemt valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu, jo valdība ir atbalstījusi Veselības ministrijas iniciatīvu turpmāk piešķirt finansējumu gripas vakcīnu nodrošināšanai riska grupām (detalizētāks skaidrojums ir pieejams anotācijas 3. sadaļā).

CPV
Iekļaujot vakcinācijas kalendārā dzimumneitrālu CPV vakcināciju, iespējams, ātrāk nodrošināt pūļa imunitāti un samazināt saslimstību un mirstību ar augsta riska CPV izraisītiem vēžiem ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem. Tādējādi tiek veikti attiecīgi grozījumi Vakcinācijas noteikumos, iekļaujot bērnu vakcinācijas kalendārā dzimumneitrālu CPV vakcināciju un precizējot vakcinācijas iestāžu iesniedzamos imunizācijas pārskatus.
Bērnu vakcinācijas kalendārs (Vakcinācijas noteikumu 1. pielikums) tiek veidots, lai secīgi norādītu, kādā vecumposmā kādas vakcīnas bērniem ir jāsaņem. Tomēr mēdz būt situācijas, kurās bērni tiem paredzētās vakcīnas nesaņem tajā vecumā, kurā tās bija jāsaņem (nereti arī meiteņu vakcinācija pret CPV netiek veikta 12 gadu vecumā, bet tiek uzsākta vēlāk). Šādās situācijās ir piemērojams Vakcinācijas noteikumu 3.¹ punkts, kas nosaka sekojošo - ja bērns nav saņēmis šo noteikumu 3.1. apakšpunktā norādīto vakcīnu, viņam ir tiesības to saņemt līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja to pieļauj vakcīnas lietošanas instrukcija un ja konkrētā vakcīna ir bijusi iekļauta vakcinācijas kalendārā laikā, kad bērnam bija šo noteikumu 1. pielikumā norādītais vakcinācijai atbilstošais vecums. Vakcināciju līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai veic, ievērojot vakcīnas lietošanas instrukcijā norādīto vakcinācijas shēmu un vakcīnas devu skaitu.
Dzimumneitrāla (tātad arī zēnu) CPV vakcinācija 2022. gadā tiks nodrošināta no jau piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Lai dzimumneitrālu vakcināciju būtu iespējams veikt arī turpmākajos gados, tam būs jārod finanšu līdzekļi un secīgi jāveic attiecīgs grozījums Vakcinācijas noteikumos.

Garais klepus
Lai novērstu mazuļu saslimšanu ar garo klepu, ir nepieciešams uzsākt valsts apmaksātu grūtnieču vakcināciju, savukārt lai pasargātu pusaudžus, ir nepieciešams veikt balstvakcināciju 14 gadu vecumā. Tādējādi tiek veikti attiecīgi grozījumi Vakcinācijas noteikumos, iekļaujot bērnu vakcinācijas kalendārā pusaudžu vakcināciju (sestā deva), paredzot grūtnieču vakcināciju pret garo klepu un precizējot vakcinācijas iestāžu iesniedzamos imunizācijas pārskatus.
14 gadus vecu bērnu vakcinācija pret garo klepu ar sesto devu un grūtnieču vakcinācija 2022. gadā tiks nodrošināta no jau piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Lai vakcināciju būtu iespējams veikt arī turpmākajos gados, tam būs jārod finanšu līdzekļi un secīgi jāveic attiecīgs grozījums Vakcinācijas noteikumos.
Bērnu vakcinācijas kalendārs (Vakcinācijas noteikumu 1. pielikums) tiek veidots, lai secīgi norādītu, kādā vecumposmā kādas vakcīnas bērniem ir jāsaņem. Tomēr mēdz būt situācijas, kurās bērni tiem paredzētās vakcīnas nesaņem tajā vecumā, kurā tās bija jāsaņem. Šādās situācijās ir piemērojams Vakcinācijas noteikumu 3.¹ punkts, kas nosaka sekojošo - ja bērns nav saņēmis šo noteikumu 3.1. apakšpunktā norādīto vakcīnu, viņam ir tiesības to saņemt līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja to pieļauj vakcīnas lietošanas instrukcija un ja konkrētā vakcīna ir bijusi iekļauta vakcinācijas kalendārā laikā, kad bērnam bija šo noteikumu 1. pielikumā norādītais vakcinācijai atbilstošais vecums. Vakcināciju līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai veic, ievērojot vakcīnas lietošanas instrukcijā norādīto vakcinācijas shēmu un vakcīnas devu skaitu.