25-TA-1283: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Nepieciešamība atvieglot satiksmes organizāciju Dziesmu un deju svētku norises laikā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir mazināt iespējamos satiksmes sastrēgumus Rīgas pilsētas teritorijā, organizējot gan Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus, gan arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši spēkā esošajam Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi" ietvertajam regulējumam pa braukšanas joslu, kas apzīmēta ar 505. vai 507. ceļa zīmi, kā arī ar 940. ceļa apzīmējumu, un ir paredzēta tikai pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, pārējo transportlīdzekļu vadītājiem ir aizliegts braukt un apturēt transportlīdzekli šajā braukšanas joslā, izņemot divriteņu mopēdu un motociklu, taksometru un attiecīgi reģistrētu elektromobiļu, kuriem uzstādītas speciālas nozīmes transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes, vadītājiem. Ja kāda no minētajām ceļa zīmēm ir uzstādīta kopā ar 824. papildzīmi, tad aizliegums braukt un apturēt transportlīdzekli attiecīgajā braukšanas joslā nav attiecināms arī uz velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem. Savukārt, ja braukšanas josla, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, iekārtota brauktuves labajā pusē, un nav atdalīta no pārējās brauktuves ar nepārtrauktu ceļa apzīmējuma līniju, transportlīdzekļa vadītājam nogriezties pa labi atļauts tikai no šīs braukšanas joslas. Tāpat transportlīdzekļa vadītājam aizliegts ilgstoši braukt pa šo braukšanas joslu un jānogriežas tuvākajā brauktuvē vai vietā, kur no ceļa nobrauc uz blakusteritoriju. Šajā braukšanas joslā atļauts iebraukt arī, lai pasažieri iekāptu transportlīdzeklī vai izkāptu no tā, ja tas netraucē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi, kā arī lai izbrauktu pa labi uz ceļa ar šādu braukšanas joslu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi, gan Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises laikā, gan arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laikā galvenokārt ar sēdvietu skaita ziņā dažādiem autobusiem Rīgā ierodas ievērojams svētku dalībnieku skaits. Tā rezultātā gan apkaimēs, kurās notiek svētku dalībnieku kopmēģinājumi un svētku koncerti, gan arī citās Rīgas pilsētas apkaimēs, kurās koncentrējas lielāks svētku dalībnieku un to apmeklētāju skaits, veidojas ievērojams satiksmes kustības sablīvējums (proti, veidojas būtiski satiksmes sastrēgumi) un pārvietošanās ar transportlīdzekļiem būtiski tiek apgrūtināta. Lai to mazinātu, nepieciešams rast atbilstošu risinājumu, jo Valsts policijas cilvēkresursu nepietiekamības apstākļos minēto satiksmes sastrēgumu mazināšanai faktiski nav iespējams nodrošināt arī transportlīdzekļu, kas nodrošina transporta pakalpojumus svētku dalībniekiem, pavadīšanu (eskortēšanu), kā tas dažkārt tiek nodrošināts lielu un nozīmīgu publisku pasākumu norises laikā.
Kā viens no minētās problēmas risinājumiem ir paredzēt tiesības transportlīdzekļu, kas nodrošina svētku dalībnieku pārvietošanos Rīgas pilsētas teritorijā, vadītājiem izmantot braukšanas joslas, kas paredzētas pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem. Apzinoties, ka šādu tiesību noteikšana nerisinās pilnīgi visas ar satiksmes organizāciju saistītās problēmas, taču tas vairākos ielu posmos varētu mazināt kopējo satiksmes intensitāti. Vienlaikus šādu tiesību paredzēšana neatstātu būtisku ietekmi uz Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sniegtā pasažieru pārvadāšanas pakalpojuma efektivitāti Dziesmu un deju svētku norises laikā, kas nešaubīgi ir uzskatāma par stratēģiski svarīgāko svētku dalībnieku un to apmeklētāju ērtas pārvietošanās nodrošināšanas līdzekli.
Kā viens no minētās problēmas risinājumiem ir paredzēt tiesības transportlīdzekļu, kas nodrošina svētku dalībnieku pārvietošanos Rīgas pilsētas teritorijā, vadītājiem izmantot braukšanas joslas, kas paredzētas pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem. Apzinoties, ka šādu tiesību noteikšana nerisinās pilnīgi visas ar satiksmes organizāciju saistītās problēmas, taču tas vairākos ielu posmos varētu mazināt kopējo satiksmes intensitāti. Vienlaikus šādu tiesību paredzēšana neatstātu būtisku ietekmi uz Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sniegtā pasažieru pārvadāšanas pakalpojuma efektivitāti Dziesmu un deju svētku norises laikā, kas nešaubīgi ir uzskatāma par stratēģiski svarīgāko svētku dalībnieku un to apmeklētāju ērtas pārvietošanās nodrošināšanas līdzekli.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz spēkā esošo Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi" papildināšanu ar jaunu vienību (punktu), nosakot tajā, ka Dziesmu un deju svētku norises laikā transportlīdzekļiem, kas nodrošina transporta pakalpojumus svētku dalībniekiem, ir atļauts braukt pa braukšanas joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, ja ir saņemta svētku rīkotāja izsniegta svētku transportlīdzekļa caurlaide (atļauja). Vienlaikus projekts paredz, ka svētku rīkotājs iesniedz Valsts policijā attiecīgu transportlīdzekļu sarakstu, norādot tajā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru. Pēc būtības ar šo risinājumu tiek paredzēts, ka svētku rīkotāju rīcībā esošie transportlīdzekļu, kas tiek izmantoti, lai nodrošinātu svētku māksliniecisko kolektīvu dalībnieku pārvietošanos starp dažādām kopmēģinājumu un koncertu norises vietām, kā arī nokļūšanu no un uz svētku dalībnieku nakšņošanai paredzētajām vietām, saraksti tiek iesniegti Valsts policijā, kura tos sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju izmantos sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, tostarp ar satiksmes uzraudzību saistītu jautājumu risināšanā. Līdz ar to visi minētajā sarakstā norādītie transportlīdzekļi būs tiesīgi braukt pa braukšanas joslām, kas paredzētas pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, tādējādi mazinot iespējamos satiksmes kustības sablīvējumus (sastrēgumus) Rīgas pilsētas teritorijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Transportlīdzekļu saraksta iesniegšanas prasību pilnībā atsver ieguvums ar šiem transportlīdzekļiem pārvietoties pa braukšanas joslām, kas paredzētas pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekts paredz iespēju transportlīdzekļu, kas nodrošina transporta pakalpojumus Dziesmu un deju svētku dalībniekiem, vadītājiem efektīvāk plānot ceļa maršrutus, ietverot tajos braukšanas joslas, kas paredzētas pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem. Līdz ar to projekts paredz iespēju arī Dziesmu un deju svētku dalībniekiem ērtāk pārvietoties starp dažādām kopmēģinājumu un koncertu norises vietām, kā arī nokļūšanu no un uz svētku dalībnieku nakšņošanai paredzētajām vietām.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Saistībā ar projekta steidzamību sabiedrības līdzdalības nodrošināšana nav iespējama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- Latvijas Nacionālais kultūras centrs
- Valsts izglītības satura centrs
- Rīgas pašvaldības policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
