Anotācija

Pēc projektu iesniegumu pieņemšanas kārtām Zemkopības ministrija sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu ir secinājusi, ka ir nepieciešami grozījumi noteikumos Nr. 613. Daudzi Eiropas Inovāciju partnerības (turpmāk - EIP) darba grupu projekti noslēdzas ar teorētiskiem vai nepietiekami testētiem risinājumiem, kurus nav iespējams ieviest uzņēmumu vai nozares praksē, tādējādi mazinot publiskā finansējuma atdevi un inovāciju ietekmi. Lai nodrošinātu praktiski izmantojamus un komerciāli pielietojamus rezultātus, grozījumos precizētas prasības par gala rezultātu, tā ieviešanu un tehnoloģiskās gatavības līmeņa paaugstināšanu.

Noteikumu projekta 1. punktā precizēta konsultanta definīcija, nosakot, ka konsultants var būt arī fiziska persona – saimnieciskās darbības veicējs. Trīs gadu pieredzi konsultāciju sniegšanā var pierādīt ar Lursoft reģistrācijas datiem, norādot atbilstošo NACE kodu. Papildus noteikts, kā apliecināt konsultanta darbību – ar saimnieciskās darbības reģistrāciju un dokumentiem, kas apliecina konsultāciju pakalpojumu sniegšanu. 

Noteikumu projekta 2. un 3. punkts ir jauni, un tie ieviesti, lai novērstu situācijas, kad EIP projekti noslēdzas ar teorētiskiem, nepietiekami pārbaudītiem vai praksē neieviešamiem risinājumiem. Līdz šim daļa projektu neradīja praktisku ieguvumu nozarei, tādējādi samazinot publiskā finansējuma efektivitāti.
Noteikumu projekta 2. punkts nosaka, ka projekta gala rezultātam obligāti jābūt praktiski pielietojamam un komerciāli izmantojamam risinājumam, kas sasniedz pietiekamu tehnoloģiskās gatavības līmeni.
Noteikumu projekta 3. punkts paredz, ka darba grupai jānodrošina rezultāta ieviešana praksē vai jāiesniedz skaidrs ieviešanas plāns ar termiņiem, atbildīgajiem partneriem un paredzēto pielietojumu.
Šie precizējumi nodrošina, ka finansējums tiek ieguldīts risinājumos, kuri sniedz reālu, izmērāmu pienesumu uzņēmumiem un nozarei. Līdz ar jaunajām prasībām vairs nebūs iespējams iesniegt projektus, kuru rezultāts ir tikai vadlīnijas, metodikas vai citi teorētiski materiāli, ja tie nenodrošina praktisku, izmantošanai gatavu risinājumu.

Noteikumu projekta 4. punktā svītrota atsauce, ka atbalstu nepiešķir intelektuālā īpašuma tiesību projektiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu intervencē drīkst atbalstīt intelektuālā īpašuma radīšanu un nostiprināšanu, ja tas ir tieši saistīts ar projekta praktiski izmantojamu gala rezultātu. Līdz ar to projekti varēs pieteikt intelektuālā īpašuma izveidi vai aizsardzību, ja tas nepieciešams risinājuma komercializācijai un ieviešanai praksē.

Noteikumu projekta 5. punktā svītrota atsauce, ka no projekta radītajiem digitālajiem risinājumiem nevar gūt peļņu. Projekta ietvaros radītā digitālā risinājuma pamatfunkcionalitātei projekta laikā jābūt pieejamai bez maksas, savukārt pēc projekta noslēguma risinājuma uzturēšana, attīstīšana vai papildu funkcionalitāte var tikt nodrošināta kā maksas pakalpojums.

Noteikumu projekta 6. punktā precizēts noteikumi Nr. 613 11. punkts, lai vienkāršotu un padarītu skaidrāku prasību par dubultā finansējuma riska novēršanu. Tagad noteikts, ka projekta iesniegumā jānorāda visi citi īstenotie vai plānotie projekti un jāskaidro, kā tiek novērsts risks, ka par vienām un tām pašām aktivitātēm netiek saņemts finansējums no vairākiem avotiem. Noteikumu Nr.613 11.1., 11.2. un 11.3. apakšpunkti svītroti, jo tie bija pārāk detalizēti, radīja lieku administratīvo slogu un dublēja ES līmeņa definīcijas par pētniecības un inovāciju aktivitātēm.

Noteikumu projekta 7. punktā palielināts slieksnis līdz 10 000 eur, līdz kuram iepirkuma dokumentācija nav jāiesniedz Lauku atbalsta dienestam saskaņošanai.

Noteikumu projekta 8. punktā svītrots noteikumi Nr. 613 18. punkts, jo tas pārklājat ar noteikumi Nr. 613 11. punktu.

Noteikumu projekta 9. punkts precizēts, lai vienkāršotu un padarītu skaidrāku kārtību, kā nosaka, vai darba grupa uzskatāma par jaunu atbalsta saņēmēju. Iepriekšējā redakcija paredzēja īpašu izņēmumu pētniecības organizācijām, taču šis formulējums radīja neskaidrības un dublējās ar praktisko piemērošanu. Aprēķinot 70 % partneru izmaiņas, kopējā partneru skaitā tiek ieskaitītas arī pētniecības organizācijas.
Vērtējot partneru atkārtotību, pētniecības organizācijas netiek uzskatītas par atkārtotiem partneriem, bet gan par jauniem partneriem, jo to iesaiste projektos ir rotējoša un bieži mainīga.

Noteikumu projekta 10. punktā ieviests jauns nosacījums nozares līmeņa projektiem – sadarbībā obligāti jāiesaistās vismaz trim lauksaimniekiem vai mežsaimniekiem. Šis precizējums noteikts, lai nodrošinātu, ka nozares līmeņa projektiem ir pietiekama praktiskās nozares pārstāvniecība, kas garantē, ka izstrādātais risinājums balstās reālās nozares vajadzībās un tam ir plašāks pielietojums nozares mērogā.

Noteikumu projekta 11. punktā svītrots noteikumu Nr. 613 23.4. apakšpunkts, jo tā saturs vairs netiek regulēts šajā sadaļā. Minētais apakšpunkts pārnests uz sadarbības līguma sadaļu – konkrēti uz noteikuma projekta 12. punktu (noteikumu Nr. 613 26.4. apakšpunkta) jauno redakciju, kur tas funkcionāli labāk iederas un tiek piemērots tieši līguma slēgšanas un sadarbības organizēšanas procesā.

Noteikumu projekta 13., 14. un 15. punktā ieviestie precizējumi paredz, ka projektiem jābūt praktiski orientētiem un balstītiem reālās nozares vajadzībās. Tāpēc:
- noteikumu Nr. 613 27.1.2.5. apakšpunktā noteikts, ka jānorāda sākotnējais TRL līmenis un jāapraksta, kā tas tiks paaugstināts projekta laikā;
- noteikumu Nr. 613 27.1.2.6. apakšpunktā jānorāda, kur tieši projekta rezultāti tiks ieviesti praksē (konkrēti uzņēmumi, saimniecības vai nozares segmenti) un kāda būs sagaidāmā ietekme;
- noteikumu Nr. 613 27.1.2.12. apakšpunktā papildus tirgus izpētei un ekonomiskajai analīzei jāsniedz nozares vajadzību pamatojums, lai pamatotu risinājuma nepieciešamību.
Šie precizējumi nodrošina, ka atbalsts tiek piešķirts projektiem ar skaidru attīstības ceļu, izmērāmiem rezultātiem un reālu ieviešanas potenciālu.

Noteikumu projekta 16. punktā izsaka noteikumu Nr. 613 33. punktu jaunā redakcijā,  nosakot plašāku noraidīšanas pamatu: projekts tiek noraidīts arī tad, ja ieguldījums nav samērīgs ar mērķiem vai mērķi neatbilst plānotajām izmaksām, papildus saglabājot nosacījumu par minimālo ekspertu punktu slieksni. Tas nodrošina stingrāku un pamatotāku projektu kvalitātes izvērtēšanu.

Noteikumu projekta 18. punktā iekļauts jauns punkts, kas nosaka, ka vadošajam partnerim jānodrošina viena kontaktpersona visam projekta īstenošanas un uzraudzības periodam, kā arī visam 2023.–2027. gada plānošanas periodam. Kontaktpersona ir atbildīga par saziņu ar Lauku atbalsta dienestu un Eiropas Inovāciju partnerības tīkla Sekretariātu, kā arī par informācijas sniegšanu par projekta īstenošanu un rezultātu publiskošanu.
Šis precizējums ieviests, lai nodrošinātu vienotu, nepārtrauktu un efektīvu komunikāciju, kā arī skaidru atbildību par projekta informācijas apriti un publicitāti.

Noteikumu projekta 19. punktā tiek precizēts noteikumu Nr. 613 45. punkts, nosakot, ka līdzās vispārējai 40 % atbalsta intensitātei produktīvām investīcijām tiek ieviests jauns nosacījums pētniecības organizācijām. Ja pētniecības organizācijas projekta ietvaros iegādājas materiāltehnisko bāzi (iekārtas, instrumentus, aprīkojumu, laboratorijas tehniku), tām tiek piemērota 90 % atbalsta intensitāte. Šis papildinājums ieviests, lai veicinātu pētniecības kapacitātes stiprināšanu un nodrošinātu, ka inovāciju projektiem ir pieejama nepieciešamā tehniskā infrastruktūra.

Noteikumu projekta 20. punktā noteikts precīzāks un stingrāks regulējums, nosakot, ka pēdējais maksājums:ir vismaz 10 % no attiecināmajām izmaksām un tas tiek izmaksāts tikai pēc pilnīgas ieguldījumu īstenošanas un rezultātu publiskošanas. Šis precizējums ieviests, lai nodrošinātu lielāku projekta rezultātu izsekojamību, atbildību un praktisku ieviešanu, pirms tiek izmaksāta pēdējā atbalsta daļa.

Noteikumu projektā iekļauts jauns 61. punkts, kas nosaka papildu prasības projektiem ar informācijas tehnoloģiju risinājumiem. Atbalsta saņēmējam uzraudzības periodā jānodrošina, ka IT risinājums ir pieejams un izmantojams atbilstoši projekta mērķim. Tāpat Lauku atbalsta dienests divus gadus pēc projekta pabeigšanas veiks ar projektu saistīto datubāzu un iesniegtās informācijas uzraudzību.
Šis precizējums ieviests, lai nodrošinātu, ka IT risinājumi ir funkcionāli, uzturēti un praktiski izmantojami arī pēc projekta īstenošanas.

Noteikumu projekta 21. punktā iekļauts jauns punkts, kas nosaka papildu prasības projektiem ar informācijas tehnoloģiju risinājumiem. Atbalsta saņēmējam uzraudzības periodā jānodrošina, ka IT risinājums ir pieejams un izmantojams atbilstoši projekta mērķim. Tāpat Lauku atbalsta dienests divus gadus pēc projekta pabeigšanas veiks ar projektu saistīto datubāzu un iesniegtās informācijas uzraudzību.
Šis precizējums ieviests, lai nodrošinātu, ka IT risinājumi ir funkcionāli, uzturēti un praktiski izmantojami arī pēc projekta īstenošanas.

Noteikumu projekta 22., 23. un 24.punktā precizēti nosacījumi starpvalstu sadarbības projektiem, nosakot, ka starpvalstu projekti ir tikai nozares līmeņa projekti, kuros piedalās vismaz divu dalībvalstu darba grupas, kopīgi īstenojot projekta mērķus un aktivitātes. Tāpat noteikts, ka starpvalstu sadarbības projekti tiek vērtēti kā nacionālās nozīmes projekti, un uz tiem pilnā apmērā attiecas visi noteikumu nosacījumi, kas piemērojami nacionālās nozīmes projektiem.