Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija noteikumos Nr. 406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika"" projekta (turpmāk - noteikumu projekts) mērķis ir aktualizēt applūstošo teritoriju noteikšanas metodiku, lai nodrošinātu precīzāku un mūsdienīgāku metožu (modelēšanas) izmantošanu applūstošo teritoriju noteikšanā, vienlaicīgi nodrošinot vienotu redzējumu applūstošo teritoriju noteikšanā dažādos plānošanas dokumentos un vienkāršot pieejamību jau sagatavotiem datiem. 
 

Vispārējā kārtība

Šobrīd spēkā esošais regulējums noteic, ka teritorijas plānojumā applūstošo teritoriju primāri nosaka pēc dabā konstatējamām regulāra applūduma pazīmēm, dabā konstatējamām regulāri applūstošo teritoriju robežām vai esošās infrastruktūras, hidrotehniskās un civilās būvniecības radītās ietekmes uz palienes mitruma režīmu un dabīgo veģetāciju teritorijās, kurās daļēji vai pilnīgi izmainījies mitruma režīms. Vienlaicīgi regulējums neparedz nekādus nosacījumus/prasības tā speciālista kompetencei, kas veic apsekojumu dabā. Gadījumos, ja applūstošo teritoriju nevar noteikt pēc iepriekš uzskaitītajām pazīmēm, izmanto inženiertehniskos aprēķinus. Virszemes ūdensobjekta applūstošās teritorijas applūduma aplēses ūdens līmeni nosaka ar varbūtību vismaz reizi 10 gados (ar 10% applūduma varbūtību). Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, tikai sarežģītām gultnēm un gultņu sistēmām hidrauliskos aprēķinus veic, izmantojot matemātisko modelēšanu. Spēkā esošais regulējums izstrādāts laikā, kad Latvijas teritorijai nebija pieejami precīzi aerolāzerskenēšanas dati un netika veikta plūdu risku novērtēšana un modelēšana valsts mērogā. Tāpēc regulējumu nepieciešams aktualizēt, ņemot vērā plūdu risku novērtēšanā un teritoriju attīstības plānu izstrādē izmantotos rīkus un tehnoloģijas.  

Iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska kartes
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs) izstrādā iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes (turpmāk – plūdu kartes) teritorijām, kurās pastāv vai varētu rasties plūdu risks (nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas) atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma, ar kuru pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra direktīva Nr. 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību, 9. panta ceturtās daļas 13. punktam. Nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas tiek identificētas sākotnējā plūdu riska novērtējuma laikā. Šobrīd spēkā ir Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019. – 2024.gadam, kurā identificētas 32 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas.

Plūdu kartes ir civilās aizsardzības mehānisma sastāvdaļa. Plūdu kartes ir pieejamas centra uzturētajā Plūdu riska informācijas sistēmā (turpmāk - PRIS). PRIS tiek izmantota plūdu draudu prognozēšanai, brīdinājumu izsludināšanai un preventīvo pasākumu plānošanai nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās. Plūdu kartēs sniedzamās informācijas saturs un veids ir noteikts Ministru kabineta 2009. gada 24. novembra noteikumos Nr. 1354 “Noteikumi par sākotnējo plūdu riska novērtējumu, plūdu kartēm un plūdu riska pārvaldības plānu” (turpmāk – MK Nr. 1354). MK  Nr. 1354 noteic, ka plūdu kartēs centrs norāda plūdu riskam pakļautās teritorijas un plūdu riska scenārijus pie trīs applūšanas varbūtībām:
mazas varbūtības plūdi – ārkārtēji, ekstremāli plūdi, kas atkārtojas reizi 200 gados vai retāk (0,5% applūšanas varbūtība);
vidējas varbūtības plūdi – plūdi, kas atkārtojas reizi 100 gados vai retāk (1% applūšanas varbūtība);
lielas varbūtības plūdi – bieži plūdi, kas atkārtojas reizi 10 gados vai retāk (10% applūšanas varbūtība).
Saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 9. panta septīto daļu plūdu kartes apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Atbilstoši MK Nr. 1354 19. punktam plūdu kartes tiek atjaunotas reizi sešos gados.

Plūdu apdraudēto teritoriju modelēšanā tiek izmantots hidrauliskais modelis (1-D HEC-RAS), kas izveidots, izmantojot upju batimetrijas (upes šķērsprofilos) un upju gultnes raupjuma datus, digitālo reljefa (augstuma) modeli (DEM), informāciju par maksimālajiem ūdens līmeņiem un caurplūdumiem. Plūdu kartes attēlo plūdu risku iedzīvotājiem, infrastruktūrai, apbūvei, aramzemēm, polderiem, potenciāli piesārņotajām vietām un izgāztuvēm, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, mazajām hidroelektrostacijām (HES), īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ūdens ņemšanas vietām, kultūrvēsturiskajam mantojumam, un citiem nozīmīgiem riska objektiem.

Plūdu karšu precizitāte ir atkarīga no ievades informācijas kvalitātes, jo īpaši no tālāk uzskaitītajiem datiem.
1. Topogrāfija. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras LiDAR dati tiek izmantoti DEM izveidošanai ar telpisko precizitāti ±3 cm un horizontālo precizitāti 10 cm. DEM rastra izšķirtspēja ir 2 m. 
2. Ģeometrija. Upes šķērsprofili tika uzmērīti ik pa 0.5 km pilsētu teritorijās un 1-2 km lauku teritorijās. Gadījumos, kad pieejamais šķērsprofilu skaits nebija pietiekošs hidrauliskās modelēšanas prasībām, tika veikta šķērsprofilu ģenerēšana, pamatojoties uz pieejamajiem datiem.
3. Hidroloģiskie dati. Pavasara plūdu modelēšanā tika izmantoti ūdens noteces dati laika posmā no 1961. līdz 2018. gadam (pēc ievērojamiem meliorācijas darbiem – atklātās drenāžas sistēmas izveidošanas Latvijas teritorijā). Jūras vējuzplūdu modelēšanā tika izmantoti jūras piekrastes staciju ūdens līmeņa dati laika posmā no 1922. gada līdz 2018. gadam, lai ņemtu vērā klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras ūdens līmeņa režīmu. Maksimālās noteces statistiskos aprēķinos tika izmantots Gumbela sadalījums, maksimāliem ūdens līmeņiem – Pirsona sadalījums.
Plūdu modelēšanā tika ņemti vērā esošie aizsargdambji upju krastos, kā arī jūras piekrastē. Mazo HES un aizsargdambju iespējamās sabrukšanas scenāriji nav modelēti.
Plūdu karšu pamatnē izmantota ESRI brīvpieejas ielu karte (Streets), kuras mērogs ir līdz 1:1 000 pilsētu teritorijās un līdz 1:4 000 pārējās teritorijās. Ņemot vērā augstās izšķirtspējas pamatdatus, plūdu karšu mērogs ir līdz pat 1:200, izņemot vietās, kur augstuma modelim pamatā ir dati no topogrāfiskās kartes mērogā 1:10 000.

Lai arī plūdu kartes ir apskatāmas PRIS, lai pašvaldība varētu iegūt applūstošo teritoriju datus teritorijas plānojuma izstrādei atbilstošā formātā, pašvaldībai vai teritorijas plānojuma izstrādātājam ir jāvēršas centrā ar lūgumu izsniegt datus atbilstošā formātā. 

Nē

Veicinot, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumentos tiek izmantotas ar aktuālākajām metodēm un jaunākajiem datiem noteiktas riska teritorijas, iedzīvotāji iegūs precīzāku informāciju par applūstošajām teritorijām savā pašvaldībā, ko varēs ņemt vērā, gan iegādājoties jaunus īpašumus, gan plānojot attīstību esošajos. 
 

Veicinot, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumentos tiek izmantotas ar aktuālākajām metodēm un jaunākajiem datiem noteiktas riska teritorijas, pašvaldības un uzņēmumi iegūs precīzāku informāciju par applūstošajām teritorijām, kas jāņem vērā, plānojot attīstību. 

Nē

Nē

Nē

-