25-TA-722: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija (prot. nr. 23 54. §) rīkojuma nr.440 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu" 1.punkts.
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra sēdes prot. nr. 53 33. § 3. punkts; kontroles uzdevums: 23-UZ-534.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija (prot. nr. 23 54. §) rīkojuma nr.440 1. punkta īstenošanu.
Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra sēdes prot. nr. 53 33. § 3. punktā dotā uzdevuma izpildi.
Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra sēdes prot. nr. 53 33. § 3. punktā dotā uzdevuma izpildi.
Spēkā stāšanās termiņš
01.06.2026.
Pamatojums
Grozījumu spēkā stāšanās termiņam ir jāsakrīt ar projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" ieviešanas termiņu (projekta īstenošanas laiks: no 2024. gada 10. decembra līdz 2026. gada 31. maijam).
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Saskaņā ar projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" pasi minētā projekta ietvaros izstrādātā platforma "DigiSoc" nodrošinās pašvaldībām nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju funkcionalitāti, kā arī tiks digitāli uzlaboti pašvaldību procesi un koplietošanas pakalpojumi, t.sk. izveidota vienota sociālo pakalpojumu administrēšanas funkcionalitāte. Funkcionalitāte ietvers konfigurējamu sociālo pakalpojumu notikumu pārvaldības procesu no pakalpojuma pieprasījuma apstrādes līdz pakalpojuma saņemšanai un pakalpojuma norēķinu uzskaitei. Funkcionalitāte ietvers gan pašvaldību sociālo dienestu sniegto pakalpojumu uzskaiti, gan arī vardarbībā cietušo personu saņemto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu datu uzskaiti. Pakalpojumu konfigurēšanas funkcionalitāte ļaus platformā "DigiSoc" nodrošināt arī citu sociālo pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojumu uzskaiti. Platformas "DigiSoc" izstrādē tiks piemēroti DAGR vai valsts nozīmes sistēmu un reģistru datu saskarnes API pārvaldnieka un Datu izplatīšanas tīkla (DIT) tehniskie risinājumi.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta 1.3 daļā un 52.1 panta trešajā daļā ietvertajās tiesību normās nav minēts, ka datu apstrāde tiks veikta ar valsts informācijas sistēmu (proti, nav norādīts personas datu apstrādes veids). Taču šādas norādes ietveršana minētos likuma pantos ir nepieciešama, lai attiecīgie pakalpojumu nodrošinātāji varētu izmantot projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" ietvaros izstrādātās funkcioinalitātes.
2. Nepieciešams nodrošināt Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra sēdes prot. nr. 53 33. § 3. punktā dotā uzdevuma izpildi - Labklājības ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 pantā, kuros noteikt programmas "Bērna māja" ietvaros paredzēto personas datu apstrādi ar tehniskiem līdzekļiem un norādīt, kā tiks veikta personu datu apstrāde ar tehniskajiem līdzekļiem, nolūku šādai datu apstrādei un subjektus, kuriem balss un attēla ierakstus var nodot un kādā nolūkā.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta 1.3 daļā un 52.1 panta trešajā daļā ietvertajās tiesību normās nav minēts, ka datu apstrāde tiks veikta ar valsts informācijas sistēmu (proti, nav norādīts personas datu apstrādes veids). Taču šādas norādes ietveršana minētos likuma pantos ir nepieciešama, lai attiecīgie pakalpojumu nodrošinātāji varētu izmantot projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" ietvaros izstrādātās funkcioinalitātes.
2. Nepieciešams nodrošināt Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra sēdes prot. nr. 53 33. § 3. punktā dotā uzdevuma izpildi - Labklājības ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 pantā, kuros noteikt programmas "Bērna māja" ietvaros paredzēto personas datu apstrādi ar tehniskiem līdzekļiem un norādīt, kā tiks veikta personu datu apstrāde ar tehniskajiem līdzekļiem, nolūku šādai datu apstrādei un subjektus, kuriem balss un attēla ierakstus var nodot un kādā nolūkā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta 1.3 daļā un 52.1 panta trešajā daļā ietvertajās tiesību normās nav minēts, ka datu apstrāde tiks veikta ar valsts informācijas sistēmu (proti, nav norādīts personas datu apstrādes veids).
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta 1.3 daļu izdevumi par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no personas, kuras izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis, atgūstami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, veicot vainīgās personas identitātes datu, kontaktinformācijas, ziņu par dzīvesvietu un kriminālo sodāmību, ziņu par noziedzīgo nodarījumu, kas vērsts pret cietušā bērnu, kā arī ar izdevumu atgūšanu saistītās informācijas apstrādi. Ministru kabinets nosaka izdevumu atmaksas kārtību un apmēru, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību, kas nepieciešama izdevumu atgūšanai, un institūciju, kura ir kompetenta izdevumus atgūt.
Šobrīd Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumos nr. 537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu" (turmāk - noteikumi nr. 537) minētās funkcijas Latvijas Bērnu fonds veic, personas datus apstrādājot manuāli (bez iespējas personas datus apstrādāt valsts informācijas sistēmā), pieprasot un analizējot informāciju no dažādiem informācijas avotiem.
Vienlaikus noteikumos nr. 537 noteikts, ka no 2026.gada 1.jūlija pašvaldību sociālie dienesti, nodibinājumi, kuru viens no dibinātājiem ir Latvijas bērnu fonds, un citi Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēji, kurus Latvijas bērnu fonds ir izvēlējies pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai, izmantojot informācijas sistēmas sasaistes līdzekļus, sniedz Latvijas bērnu fondam noteikumu nr.537 5. punktā minētos datus par bērnu, kuram ir sniegts pakalpojums.
Noteikumos nr. 537 arī noteikts, ka no 2026. gada 1. jūlija Latvijas Bērnu fonds noteikumu nr.537 8. punktā minētos datus no Fizisko personu reģistra iegūst, izmantojot informācijas sistēmas sasaistes līdzekļus.
Latvijas Bērnu fondam nav likumā noteikta tiesiskā pamatojuma izmantot valsts informācijas sistēmu (labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformu "DigiSoc") personas datu apstrādei, kas nepieciešami izdevumu atgūšanai no vainīgās personas par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (personas dati, kas definēti noteikumu nr.537 5. un 8. punktā).
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta pirmo daļu, lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, kā arī lai nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības, tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja", kuru nodrošina Bērnu aizsardzības centrs. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta trešo daļu starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzdevumu izpildei kompetentās institūcijas apstrādā vardarbībā cietušā bērna un ar viņu saistīto citu personu datus, tai skaitā īpašu kategoriju personas datus. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta ceturto daļu kārtību, kādā tiek organizēta starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošana, sniegti pakalpojumi un veiktas starpinstitucionālās sadarbības procedūras, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību nosaka Ministru kabinets.
Šobrīd Bērnu aizsardzības centrs nodrošina starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošanu, veicot personas datu apstrādi manuāli (bez iespējas personas datus apstrādāt valsts informācijas sistēmā, labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformā "DigiSoc"), pieprasot un analizējot informāciju no dažādiem informācijas avotiem. Bērnu aizsardzības centram nav likumā noteikta tiesiskā pamatojuma izmantot valsts informācijas sistēmu (labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformu "DigiSoc") personas datu apstrādei, kas nepieciešami starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošanas nodrošināšanai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 24.oktobra sēdes protokola nr. 53 33.paragrāfa 3.punktu Labklājības ministrijai nepieciešams sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 pantā, nosakot programmas "Bērna māja" ietvaros paredzēto personas datu apstrādi ar tehniskiem līdzekļiem un norādot, kā tiks veikta personu datu apstrāde ar tehniskajiem līdzekļiem, nolūku šādai datu apstrādei un subjektus, kuriem balss un attēla ierakstus var nodot un kādā nolūkā.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta 1.3 daļu izdevumi par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no personas, kuras izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis, atgūstami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, veicot vainīgās personas identitātes datu, kontaktinformācijas, ziņu par dzīvesvietu un kriminālo sodāmību, ziņu par noziedzīgo nodarījumu, kas vērsts pret cietušā bērnu, kā arī ar izdevumu atgūšanu saistītās informācijas apstrādi. Ministru kabinets nosaka izdevumu atmaksas kārtību un apmēru, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību, kas nepieciešama izdevumu atgūšanai, un institūciju, kura ir kompetenta izdevumus atgūt.
Šobrīd Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumos nr. 537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu" (turmāk - noteikumi nr. 537) minētās funkcijas Latvijas Bērnu fonds veic, personas datus apstrādājot manuāli (bez iespējas personas datus apstrādāt valsts informācijas sistēmā), pieprasot un analizējot informāciju no dažādiem informācijas avotiem.
Vienlaikus noteikumos nr. 537 noteikts, ka no 2026.gada 1.jūlija pašvaldību sociālie dienesti, nodibinājumi, kuru viens no dibinātājiem ir Latvijas bērnu fonds, un citi Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēji, kurus Latvijas bērnu fonds ir izvēlējies pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai, izmantojot informācijas sistēmas sasaistes līdzekļus, sniedz Latvijas bērnu fondam noteikumu nr.537 5. punktā minētos datus par bērnu, kuram ir sniegts pakalpojums.
Noteikumos nr. 537 arī noteikts, ka no 2026. gada 1. jūlija Latvijas Bērnu fonds noteikumu nr.537 8. punktā minētos datus no Fizisko personu reģistra iegūst, izmantojot informācijas sistēmas sasaistes līdzekļus.
Latvijas Bērnu fondam nav likumā noteikta tiesiskā pamatojuma izmantot valsts informācijas sistēmu (labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformu "DigiSoc") personas datu apstrādei, kas nepieciešami izdevumu atgūšanai no vainīgās personas par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (personas dati, kas definēti noteikumu nr.537 5. un 8. punktā).
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta pirmo daļu, lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, kā arī lai nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības, tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja", kuru nodrošina Bērnu aizsardzības centrs. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta trešo daļu starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzdevumu izpildei kompetentās institūcijas apstrādā vardarbībā cietušā bērna un ar viņu saistīto citu personu datus, tai skaitā īpašu kategoriju personas datus. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta ceturto daļu kārtību, kādā tiek organizēta starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošana, sniegti pakalpojumi un veiktas starpinstitucionālās sadarbības procedūras, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību nosaka Ministru kabinets.
Šobrīd Bērnu aizsardzības centrs nodrošina starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošanu, veicot personas datu apstrādi manuāli (bez iespējas personas datus apstrādāt valsts informācijas sistēmā, labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformā "DigiSoc"), pieprasot un analizējot informāciju no dažādiem informācijas avotiem. Bērnu aizsardzības centram nav likumā noteikta tiesiskā pamatojuma izmantot valsts informācijas sistēmu (labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformu "DigiSoc") personas datu apstrādei, kas nepieciešami starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošanas nodrošināšanai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 24.oktobra sēdes protokola nr. 53 33.paragrāfa 3.punktu Labklājības ministrijai nepieciešams sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 pantā, nosakot programmas "Bērna māja" ietvaros paredzēto personas datu apstrādi ar tehniskiem līdzekļiem un norādot, kā tiks veikta personu datu apstrāde ar tehniskajiem līdzekļiem, nolūku šādai datu apstrādei un subjektus, kuriem balss un attēla ierakstus var nodot un kādā nolūkā.
Risinājuma apraksts
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta 1.3 daļas pirmajā teikumā un 52.1 panta trešajā daļā ietvertajā tiesiskajā regulējumā veikt precizējumus, kā arī papildināt 52.1 pantu ar 3.1 daļu, paredzot, ka Latvijas Bērnu fonds izdevumu atgūšanai no vainīgās personas par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un Bērnu aizsardzības centrs, lai nodrošinātu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta pirmajā daļā noteikto starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" darbības mērķu izpildi, personas datu apstrādi veic, izmantojot valsts informācijas sistēmu (labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēmu "DigiSoc", kura tiek izstrādāta Labklājības ministrijas īstenotā projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" ietvaros).
Vienlaikus skaidrāk noformulēts, kādu mērķu sasniegšanai Bērmu aizardzības centrs starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ietvaros veic personas datu apstrādi valsts informācijas sistēmā un kāda veida personas datus Bērnu aizsardzības centrs apstrādā. Papildus arī precizēts apstrādājamo datu apjoms konkrētu starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzdevumu veikšanai. Ar likumprojektu attiecīgo apstrādājamo datu apjomu nav paredzēts mainīt (nav paredzēts ne paplašināt, ne sašaurināt).
Datu apstrāde tiks veikta Kriminālprocesa likumā un normatīvajos aktos par kārtību, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja" noteiktajā apjomā.
Piemēram, Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumu Nr. 608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"" 7.1. apakšpunkts noteic, ka Bērnu aizsardzības centrs programmu uzsāk īstenot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta otrās daļas 2. punktā noteiktajos gadījumos, pēc tam, kad ir saņemts procesa virzītāja lūgums organizēt bērna nopratināšanu ar psihologa starpniecību un izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī veikt citas kriminālprocesuālās darbības. Procesa virzītājs norāda šādu informāciju par bērnu: vārds un uzvārds; dzimšanas dati; pārstāvja kriminālprocesā vārds, uzvārds un pārstāvības pamatojums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 104. pantu; valoda, kādā bērns runā.
Savukārt Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumu Nr. 608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"" 7.2. apakšpunkts noteic, ka Bērnu aizsardzības centrs programmu uzsāk īstenot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta otrās daļas 1. punktā noteiktajos gadījumos, ja centrs konsultatīvā atbalsta ietvaros konstatējis, ka bērna situācijas pilnvērtīgai novērtēšanai jāiegūst informācija no bērna, vai ja valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālais dienests vai bāriņtiesa iesniedz centram lūgumu veikt darbības bērna situācijas novērtēšanai. Lūgumā norāda šādu informāciju: bērna vārds un uzvārds; bērna personas kods vai dzimšanas dati, ja nav personas koda; bērna dzīvesvietas adrese; bērna likumiskā pārstāvja vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas dati, ja nav personas koda, amats, ja bērnu pārstāv bāriņtiesas vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvis, un kontaktinformācija – tālrunis, dzīvesvietas adrese vai iestādes adrese, ja bērnu pārstāv bāriņtiesas vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvis; valoda, kādā bērns runā; īss situācijas apraksts, iesaistītās institūcijas un līdzšinējā intervence.
Šie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta 1.3 daļas pirmajā teikumā un 52.1 pantā nemaina Bērnu aizsardzības centra vai starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" likumā nostiprinātās kompetences, nemaina tiesību un pienākumu apjomu, kādi Bērnu aizsardzības centram un citām starpinstitcionālās sadarbības programmā "Bērna māja" iesaistītajām pusēm ir piešķirti ar likumu, t.sk. nemaina darbības algoritmus, to, kādu palīdzību programmas ietvaros cietušajam bērnam un tā nevardarbīgajiem tuviniekiem sniedz, kādas metodes un darbības principus izmanto.
Ar šiem grozījumiem tikai tiek risināti ar personas datu aizsardzību saistītie jautājumi. Grozījumu nolūks ir padarīt skaidrāku un saprotamāku informāciju datu subjektiem, par to, kā viņu personas dati starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" tiks apstrādāti, arī izmantojot valsts informācijas sistēmu, vienlaikus pieturoties pie likuma līmenim atbilstošas izteiksmes formas.
Vienlaikus skaidrāk noformulēts, kādu mērķu sasniegšanai Bērmu aizardzības centrs starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ietvaros veic personas datu apstrādi valsts informācijas sistēmā un kāda veida personas datus Bērnu aizsardzības centrs apstrādā. Papildus arī precizēts apstrādājamo datu apjoms konkrētu starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzdevumu veikšanai. Ar likumprojektu attiecīgo apstrādājamo datu apjomu nav paredzēts mainīt (nav paredzēts ne paplašināt, ne sašaurināt).
Datu apstrāde tiks veikta Kriminālprocesa likumā un normatīvajos aktos par kārtību, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja" noteiktajā apjomā.
Piemēram, Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumu Nr. 608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"" 7.1. apakšpunkts noteic, ka Bērnu aizsardzības centrs programmu uzsāk īstenot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta otrās daļas 2. punktā noteiktajos gadījumos, pēc tam, kad ir saņemts procesa virzītāja lūgums organizēt bērna nopratināšanu ar psihologa starpniecību un izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī veikt citas kriminālprocesuālās darbības. Procesa virzītājs norāda šādu informāciju par bērnu: vārds un uzvārds; dzimšanas dati; pārstāvja kriminālprocesā vārds, uzvārds un pārstāvības pamatojums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 104. pantu; valoda, kādā bērns runā.
Savukārt Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumu Nr. 608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"" 7.2. apakšpunkts noteic, ka Bērnu aizsardzības centrs programmu uzsāk īstenot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta otrās daļas 1. punktā noteiktajos gadījumos, ja centrs konsultatīvā atbalsta ietvaros konstatējis, ka bērna situācijas pilnvērtīgai novērtēšanai jāiegūst informācija no bērna, vai ja valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālais dienests vai bāriņtiesa iesniedz centram lūgumu veikt darbības bērna situācijas novērtēšanai. Lūgumā norāda šādu informāciju: bērna vārds un uzvārds; bērna personas kods vai dzimšanas dati, ja nav personas koda; bērna dzīvesvietas adrese; bērna likumiskā pārstāvja vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas dati, ja nav personas koda, amats, ja bērnu pārstāv bāriņtiesas vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvis, un kontaktinformācija – tālrunis, dzīvesvietas adrese vai iestādes adrese, ja bērnu pārstāv bāriņtiesas vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvis; valoda, kādā bērns runā; īss situācijas apraksts, iesaistītās institūcijas un līdzšinējā intervence.
Šie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta 1.3 daļas pirmajā teikumā un 52.1 pantā nemaina Bērnu aizsardzības centra vai starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" likumā nostiprinātās kompetences, nemaina tiesību un pienākumu apjomu, kādi Bērnu aizsardzības centram un citām starpinstitcionālās sadarbības programmā "Bērna māja" iesaistītajām pusēm ir piešķirti ar likumu, t.sk. nemaina darbības algoritmus, to, kādu palīdzību programmas ietvaros cietušajam bērnam un tā nevardarbīgajiem tuviniekiem sniedz, kādas metodes un darbības principus izmanto.
Ar šiem grozījumiem tikai tiek risināti ar personas datu aizsardzību saistītie jautājumi. Grozījumu nolūks ir padarīt skaidrāku un saprotamāku informāciju datu subjektiem, par to, kā viņu personas dati starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" tiks apstrādāti, arī izmantojot valsts informācijas sistēmu, vienlaikus pieturoties pie likuma līmenim atbilstošas izteiksmes formas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- no prettiesiskām darbībām cietušie bērni, kuriem nodrošināts valsts finansētais sociālās rehabilitācijas pakalpojums; personas, kuras ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzītas par vainīgām prettiesisko darbību izdarīšanā, kuru dēļ bērnam bijis nepieciešams saņemt valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu; bērni, kuri reģistrēti starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" kā pakalpojuma saņēmēji un viņu nevardarbīgie tuvinieki.
Ietekmes apraksts
Lai nodrošinātu izdevumu atgūšanu no vainīgās personas par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, Latvijas Bērnu fondam provizoriski jāapstrādā ik gadu aptuveni 2000 vardarbībā cietušo bērnu personas datus (tas ir vidējais bērnu skaits gadā, kuriem pēc vecāka vai cita likumiskā pārstāvja lūguma tiek sniegts valsts nodrošinātais sociālās rehabilitācijas pakalpojums no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem).
Aptuveni par 100 personām gadā ir nepieciešamas apstrādāt personas datus, kuras ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzītas par vainīgām prettiesisko darbību izdarīšanā, kuru dēļ bērnam bijis nepieciešams saņemt valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.
Personas datu apstrāde par minētajiem cietušajiem bērniem un vainīgajām personām tiek veikta, lai nodrošinātu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā valstij noteiktā pienākuma izpildi - valsts izdevumu atgūšanu no vainīgās personas par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.
Lai nodrošinātu starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošanu, Bērnu aizsardzības centrs provizoriski apstrādā ik gadu aptuveni 200 bērnu personas datus, kuri reģistrēti starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" (bērni un to nevardarbīgie tuvinieki, kuriem sniegts atbalsts programmas ietvaros, kā arī veiktas kriminālprocesuālās darbības saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 24.oktobra noteikumiem nr.608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"").
Izvērsts ietekmes apraksts uz sabiedrības grupām izklāstīts Ministru kabineta 2024.gada 13.augusta noteikumu nr.537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu" un Ministru kabineta 2023.gada 24.oktobra noteikumu nr.608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā).
Aptuveni par 100 personām gadā ir nepieciešamas apstrādāt personas datus, kuras ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzītas par vainīgām prettiesisko darbību izdarīšanā, kuru dēļ bērnam bijis nepieciešams saņemt valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.
Personas datu apstrāde par minētajiem cietušajiem bērniem un vainīgajām personām tiek veikta, lai nodrošinātu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā valstij noteiktā pienākuma izpildi - valsts izdevumu atgūšanu no vainīgās personas par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.
Lai nodrošinātu starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošanu, Bērnu aizsardzības centrs provizoriski apstrādā ik gadu aptuveni 200 bērnu personas datus, kuri reģistrēti starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" (bērni un to nevardarbīgie tuvinieki, kuriem sniegts atbalsts programmas ietvaros, kā arī veiktas kriminālprocesuālās darbības saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 24.oktobra noteikumiem nr.608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"").
Izvērsts ietekmes apraksts uz sabiedrības grupām izklāstīts Ministru kabineta 2024.gada 13.augusta noteikumu nr.537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu" un Ministru kabineta 2023.gada 24.oktobra noteikumu nr.608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā).
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā"
Pamatojums un apraksts
Lai varētu veikt personas datu apstrādi labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras informācijas sistēmā "DigiSoc", nepieciešams likuma līmenī noteikt šādas personas datu apstrādes sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā tiesiskumu valsts informācijas sistēmā.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumu projekts "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēmas "DigiSoc" noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Noteikumi nosaka labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras informācijas sistēmas "DigiSoc" pārzini, informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un tās apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas, jo grozījumi ir tehniskas dabas. Sabiedrības līdzdalība ir tikusi nodrošināta attiecībā uz Ministru kabineta 2023.gada 24.oktobra noteikumiem nr.608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"" un Ministru kabineta 2024.gada 13.augusta noteikumiem nr.537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu". Sabiedrības līdzdalības process nodrošināts arī attiecībā uz Ministru kabineta noteikumu projektu "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras informācijas sistēmas "DigiSoc" noteikumi", kuru Labklājības ministrija patlaban saskaņo ar atzinumu sniedzējiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Bērnu aizsardzības centrs
- Latvijas Bērnu fonds
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Līdz šim Latvijas Bērnu fondam bija iespējams veikt personas datu apstrādi savā iekšējā lietojumprogrammā (informācijas sistēmā), kas radīja daudz manuāla darba, apstrādājot no pakalpojumu sniedzējiem un institūcijām saņemto informāciju, tajā skaitā sūtot individuālus informācijas pieprasījumus, lai noskaidrotu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā noteiktā uzdevuma izpildei nepieciešamo informāciju. Iespēja veikt personas datu apstrādi valsts informācijas sistēmā uzlabos datu apmaiņas procesu starp iesaistītajām pusēm, kā arī novērsīs nākotnē potenciālus riskus tam, ka pārbaudāmo lietu lielā skaita dēļ (ne visas pārskata gada lietas ir iespējams pabeigt pārskata gada ietvaros, jo kriminālprocesi var turpināties vairāku gadu garumā) varēt tikt kavēta savlaicīga valsts izdevumu atgūšana no vainīgās personas (tiks novērsts risks, ka varētu aizkavēties informācijas noskaidrošana, t.sk., vai vardarbībā cietušajam bērnam ir noteikts cietušā statuss kriminālprocesā, vai kriminālprocess ir noslēdzies ar vainīgo personu notiesājošu spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu).
Līdz šim Bērnu aizsardzības centram nebija savas lietojumprogrammas, kurā veikt personas datu apstrādi par bērniem, kuri reģistrēti starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" kā pakalpojuma saņēmēji. Bērna lietas pārvaldībai bija iespējams izmantot dokumentu pārvaldības sistēmu "Lietvaris", kura nenodrošina lietu veidošanas un pārvaldības funkcionalitāti. Līdz šim saziņa ar pašvaldības sociālajiem dienestiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ietvaros bija jāveic, veicot individuālus informācijas pieprasījumus. Atrašanās ārpus sociālajā jomā strādājošo institūciju informatīvās vides nozīmīgi pagarināja laiku, kādu Bērnu aizsardzības centra darbiniekiem jāvelta, lai noskaidrotu atbildīgo sociālā dienesta vai pakalpojuma sniedzēja darbinieku, kurš strādā ar bērnu. Iespēja veikt personas datu apstrādi Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras informācijas sistēmā "DigiSoc" stiprinās Bērnu aizsardzības centra spējas nodrošināt starpinstitucionālo sadarbību bērna lietā starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošanas ietvaros.
Līdz šim Bērnu aizsardzības centram nebija savas lietojumprogrammas, kurā veikt personas datu apstrādi par bērniem, kuri reģistrēti starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" kā pakalpojuma saņēmēji. Bērna lietas pārvaldībai bija iespējams izmantot dokumentu pārvaldības sistēmu "Lietvaris", kura nenodrošina lietu veidošanas un pārvaldības funkcionalitāti. Līdz šim saziņa ar pašvaldības sociālajiem dienestiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ietvaros bija jāveic, veicot individuālus informācijas pieprasījumus. Atrašanās ārpus sociālajā jomā strādājošo institūciju informatīvās vides nozīmīgi pagarināja laiku, kādu Bērnu aizsardzības centra darbiniekiem jāvelta, lai noskaidrotu atbildīgo sociālā dienesta vai pakalpojuma sniedzēja darbinieku, kurš strādā ar bērnu. Iespēja veikt personas datu apstrādi Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras informācijas sistēmā "DigiSoc" stiprinās Bērnu aizsardzības centra spējas nodrošināt starpinstitucionālo sadarbību bērna lietā starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošanas ietvaros.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Bērnu fondam un Bērnu aizsardzības centram būs nepārprotami likumā nostiprinātas tiesības veikt personas datu apstrādi valsts informacijas sistēmā (labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras informācijas sistēmā "DigiSoc") nolūkā izpildīt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā un 52.1 pirmajā daļā noteiktos uzdevumus.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats valsts informācijas sistēmā starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ietvaros paredzēto pakalpojumu nodrošināšanai ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta pirmā, trešā un ceturtā daļa, Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumu nr. 608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"" 7., 8., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 23., 24., 28. un 34. punkts.
Personas datu, veselības datu un informācijas par sodāmību apstrāde datu subjektu (bērna, kurš saņēmis sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un personas, kura izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis) identificēšanas un lēmuma par izdevumu atgūšanu pieņemšanas nolūkā valsts informācijas sistēmā tiks veikta uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 10. pantu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta panta 1.2 un 1.3 daļas, Ministru kabineta 2024.gada 13.augusta noteikumu nr.537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu" 6., 7. un 8. punkta pamata.
Personas datu apstrādes nolūks, apstrādājamo datu apjoms
Likumprojekts paredz tādu personas datu un veselības datu apstrādi valsts informācijas sistēmā un tādā apjomā, kāds noteikts Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumu Nr. 608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"". Personas datu apstrādes nepieciešamības pamatojums jau ticis sniegts Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumu nr. 608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"" anotācijā.
Likumprojekts paredz tādu personas datu apstrādi valsts informācijas sistēmā un tādā apjomā, kāds noteikts Ministru kabineta 2024.gada 13.augusta noteikumos nr.537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu".
Personas datu apstrādes nepieciešamības pamatojums attiecībā uz Latvijas Bērnu fonda veikto personas datu apstrādi nolūkā atgūt no vainīgās personas valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir ietverts Ministru kabineta 2024.gada 13.augusta noteikumu nr.537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu" anotācijā.
Datu glabāšanas termiņš
Personas datu glābāsānas termiņš attiecībā uz Latvijas Bērnu fonda veikto personas datu apstrādi nolūkā atgūt no vainīgās personas valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir ietverts Ministru kabineta 2024.gada 13.augusta noteikumu nr.537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu" 14.punktā un anotācijā.
Personas datu glābāsānas termiņš starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ietvaros ir ietverts Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumu nr. 608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"" 36.un 37. punktā un anotācijā.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats valsts informācijas sistēmā starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ietvaros paredzēto pakalpojumu nodrošināšanai ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta pirmā, trešā un ceturtā daļa, Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumu nr. 608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"" 7., 8., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 23., 24., 28. un 34. punkts.
Personas datu, veselības datu un informācijas par sodāmību apstrāde datu subjektu (bērna, kurš saņēmis sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un personas, kura izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis) identificēšanas un lēmuma par izdevumu atgūšanu pieņemšanas nolūkā valsts informācijas sistēmā tiks veikta uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 10. pantu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta panta 1.2 un 1.3 daļas, Ministru kabineta 2024.gada 13.augusta noteikumu nr.537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu" 6., 7. un 8. punkta pamata.
Personas datu apstrādes nolūks, apstrādājamo datu apjoms
Likumprojekts paredz tādu personas datu un veselības datu apstrādi valsts informācijas sistēmā un tādā apjomā, kāds noteikts Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumu Nr. 608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"". Personas datu apstrādes nepieciešamības pamatojums jau ticis sniegts Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumu nr. 608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"" anotācijā.
Likumprojekts paredz tādu personas datu apstrādi valsts informācijas sistēmā un tādā apjomā, kāds noteikts Ministru kabineta 2024.gada 13.augusta noteikumos nr.537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu".
Personas datu apstrādes nepieciešamības pamatojums attiecībā uz Latvijas Bērnu fonda veikto personas datu apstrādi nolūkā atgūt no vainīgās personas valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir ietverts Ministru kabineta 2024.gada 13.augusta noteikumu nr.537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu" anotācijā.
Datu glabāšanas termiņš
Personas datu glābāsānas termiņš attiecībā uz Latvijas Bērnu fonda veikto personas datu apstrādi nolūkā atgūt no vainīgās personas valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir ietverts Ministru kabineta 2024.gada 13.augusta noteikumu nr.537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu" 14.punktā un anotācijā.
Personas datu glābāsānas termiņš starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ietvaros ir ietverts Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumu nr. 608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"" 36.un 37. punktā un anotācijā.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādātie likuma grozījumi ir vērsti uz bērna labāko interešu ievērošanu, proti, tiek noteikts tiesiskais pamatojums, lai Latvijas Bērnu fonds un Bērnu aizsardzības centrs varētu valsts informācijas sistēmā apstrādāt no prettiesiskām darbībām cietušā bērna (t.sk. bērna, kas reģistrēts starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" kā pakalpojuma saņēmējs) un personas, kuras izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis, personas datus.
Iespēja veikt personas datu apstrādi valsts informācijas sistēmā sekmēs to, ka Bērnu aizsardzības centrs var iegūt pēc iespējas savlaicīgu un vispusīgu informāciju par bērna situāciju un koordinēt bērnam nepieciešamo starpinstitucionālo palīdzību. Savukārt iespēja veikt personas datu apstrādi valsts informācijas sistēmā Latvijas Bērnu fondam nodrošinās iespēju precīzāk un savlaicīgāk izsekot lietām, kurās no vainīgās personas atgūstami valsts izdevumi par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, arī tādās situācijās, kad izskatāmo lietu skaits ir liels. Izdevumi, kurus Latvijas Bērnu fondam būs izdevies atgūt no vainīgajām personām, būs pieejami valsts budžetā, t.sk., lai valsts varētu finansēt atbalsta nodrošināšanu citiem vardarbībā cietušiem bērniem, kuriem nepieciešams atbalsts.
Iespēja veikt personas datu apstrādi valsts informācijas sistēmā sekmēs to, ka Bērnu aizsardzības centrs var iegūt pēc iespējas savlaicīgu un vispusīgu informāciju par bērna situāciju un koordinēt bērnam nepieciešamo starpinstitucionālo palīdzību. Savukārt iespēja veikt personas datu apstrādi valsts informācijas sistēmā Latvijas Bērnu fondam nodrošinās iespēju precīzāk un savlaicīgāk izsekot lietām, kurās no vainīgās personas atgūstami valsts izdevumi par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, arī tādās situācijās, kad izskatāmo lietu skaits ir liels. Izdevumi, kurus Latvijas Bērnu fondam būs izdevies atgūt no vainīgajām personām, būs pieejami valsts budžetā, t.sk., lai valsts varētu finansēt atbalsta nodrošināšanu citiem vardarbībā cietušiem bērniem, kuriem nepieciešams atbalsts.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi