Anotācija

Šobrīd Latvijā tiesības veikt tiešsaistes saturu ierobežošanu ir šādām iestādēm:
- PTAC, kas noteiktas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.¹⁵ panta piektajā daļā un ;
- Veselības inspekcijai (turpmāk – VI), kas noteiktas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.¹⁵ panta piektajā daļā;
- Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai (turpmāk – IAUI), kas noteiktas Elektronisko sakaru likuma 109.panta pirmajā daļā;
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (turpmāk – NEPLP), kas noteiktas Elektronisko sakaru likuma 112.panta pirmajā daļā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁸ panta otrajā daļā, kā arī šā likuma 23.² un 23.³ pantos.

Vienlaikus norādāms, satura ierobežošanas regulējums ir sadrumstalots kaut arī to izpildes tehnoloģiskais risinājums neatšķiras. Tiesību apjoms attiecībā uz nelikumīga saturu ierobežošanas veidiem iestāžu vidū atšķiras. Piemēram, PTAC un VI tiesības ierobežot tiešsaistes saskarnes ietver tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā, domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu un tiešsaistes saskarnes vai saturu informācijas sabiedrības pakalpojumā. IAUI tiesības ietver tīmekļvietņu ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā un augstākā līmeņa domēna vārda “.lv” tehniskās informācijas atslēgšanu. Savukārt NEPLP ir tiesības ietver tikai tīmekļvietņu ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā un domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu.
Pastāv arī citas atšķirības iestāžu tiesību piemērošanā. IAUI un NEPLP parasti pieņem lēmumu ar vispārīgo administratīvo aktu, savukārt PTAC un VI lēmumi tiek adresēti konkrētam personu lokam. IAUI lēmumi nav terminēti, savukārt pārējo iestāžu lēmumi ir terminēti.

Noteikumu projekts paredz, ka iestādes piemēro šo noteikumu regulējumu tajā apmērā, kādā apmērā tām ir noteiktas satura ierobežošanas tiesības citos normatīvajos aktos. Piemēram, ja iestādei tās nozares vai jomas normatīvajos aktos ir paredzētas tikai tiesības ierobežot piekļuvi tīmekļvietnēm, tad attiecīgā iestāde piemēro tikai šajos noteikumos noteikto kārtību, kas attiecas uz šādu ierobežošanas veidu.
Noteikumu projektā paredzēts mazināt normatīvo sadrumstalotību un ieviest tiesisko noteiktību attiecībā uz lēmumā (administratīvajā aktā) obligāti norādāmo speciālo tehnisko informāciju papildus tam, ko paredz Administratīvā procesa likuma 67.pants, un lēmuma izpildes termiņiem.
Noteikumu projektā paredzēts izdalīt trīs lēmuma veidus atbilstoši katram tiešsaistes satura ierobežošanas veidam un adresātam:
- Lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā (ierobežošanu veic elektronisko sakaru komersants);
- Lēmums par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu (ierobežošanu veic domēna vārda reģistra uzturētājs vai reģistratūra);
- Lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai satura informācijas sabiedrības pakalpojumā (ierobežošanu veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, piemēram, mitināšanas pakalpojumu sniedzējs vai servera uzturētājs, tiešsaistes saskarnes valdītājs).

Lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā
Atbilstoši Noteikumu projektam ar lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā paredz piekļuves ierobežošanu (bloķēšanu) tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā Latvijas teritorijā, kā arī, ja iestāde to lēmumā ir norādījusi, piekļuves pieprasījumu pārvirzīšanu (pāradresēšanu) uz šīs iestādes norādīto tīmekļvietni.
Noteikumu projekts paredz, ka lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā nosūta uz elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi un tā adresāts ir elektronisko sakaru komersants. Iestāde var adresēt šādu lēmumu vairākiem vai visiem Latvijā reģistrētiem elektronisko sakaru komersantiem. Visu Latvijā reģistrēto elektronisko sakaru komersantu saraksts ir publiski pieejams Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datubāzē. Ja ir zināma tiešsaistes saskarnes valdītāja, proti, īpašnieka, uzturētāja vai citas personas, kas pārstāv tiešsaistes saskarni vai ir atbildīga par tās saturu un izmantošanu saziņai ar patērētājiem, elektroniskā pasta adrese vai oficiālā elektroniskā adrese, lēmumu informācijai nosūta uz šo elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi, lai iespēju robežās nodrošinātu šai personai savlaicīgu, tās tiesībām un interesēm atbilstošu informācijas paziņošanu.
Noteikumu projekts nosaka lēmumā norādāmo informāciju:
Tiešsaistes saskarni pret kuru vērsts piekļuves ierobežošanas (bloķēšanas) lēmums identificējošās pazīmes, tas ir,  interneta protokola (IP) adresi un domēna vārdu. Iestāde var norādīt arī citas papildus identificējošās pazīmēs kā, piemēram, vienoto resursu vietrādi (URL) vai tiešsaistes saskarnes nosaukumu. To norāda, lai elektronisko sakaru komersantam būtu nepārprotami saprotams, uz kuru konkrēti identificējamu tiešsaistes saskarni lēmumā noteiktais pienākums ir attiecināms.
Iestādes tīmekļvietnes interneta protokola adresi, uz kuru jāpārvirza (jāpāradresē) piekļuves pieprasījumi. Tas neierobežo iestādes tiesības informācijai adresātam papildus norādīt arī citas šīs tīmekļvietnes identificējošās pazīmes. Interneta protokola adresi norāda, lai elektronisko sakaru komersantam būtu nepārprotami saprotams, uz kuru konkrēto tiešsaistes vietni vai tās daļu ir jāpārvirza galalietotājs gadījumos, kad tas cenšas piekļūt ierobežotajai (bloķētajai) tiešsaistes saskarnei. Iestādei, kas izdeva lēmumu, ir jānodrošina tās norādītās tīmekļvietnes darbību un pieejamību.
Norādi par to, vai elektronisko sakaru komersantam ir jāsniedz atbilde lēmumu izdevušajai iestādei par rīkojuma izpildi un tā izpildes laiku saskaņā ar Digitālo pakalpojumu akta 9.pantu. Ja iestādei nav nepieciešams saņemt šādu paziņojumu, tā var konkrēti norādīt administratīvajā aktā, ka paziņojumu saskaņā ar Digitālo pakalpojumu akta 9.pantu nav nepieciešams sniegt. Jāņem vērā, ka lēmums par tiešsaistes saskarnes ierobežošanu parasti attiecās uz visiem elektronisko sakaru komersantiem, lai nodrošinātu ierobežošanu visā elektronisko sakaru tīklā Latvijā. Piebilstams, ka Latvijā šobrīd ir 118 elektronisko sakaru komersanti, kas sniedz interneta piekļuves pakalpojumu. Līdz ar to paziņojumu sagatavošana un nosūtīšana no komersantu puses, kā arī saņemšana un apstrāde no iestāžu puses tādā apjomā par katru konkrētu lēmumu radīs ārkārtīgu slogu gan elektronisko sakaru komersantiem, gan arī iestādēm. Turklāt nav novērota masīva iestāžu lēmumu neizpilde no komersantu puses, līdz ar to šādiem paziņojumiem būtu tikai informatīvs raksturs.
Termiņu, kurā lēmums izpildāms. To norāda, lai elektronisko sakaru komersantam būtu nepārprotami zināms termiņš, kura ietvaros tas var iepazīties ar lēmumu un tajā norādītajiem tiesiskajiem pienākumiem, kā arī izpildīt tos. Atbilstoši Noteikumu projektam tiek noteikts piecu darbdienu termiņš lēmumā noteikto tiesisko pienākumu izpildei no lēmuma paziņošanas dienas.
Datumu līdz kuram lēmums ir spēkā.  To norāda, ņemot vērā, ka minēto lēmumu tiesisko pienākumu darbības laiks vienmēr ir ierobežots, lai nepamatoti un nesamērīgi netiktu patērēti lēmuma adresāta administratīvie un sabiedrībai pieejamie interneta resursi. Piebilstams, ka elektronisko sakaru komersantam netiek liegtas tiesības informēt iestādi par nepieciešamību pārskatīt lēmumu, ja tā rīcībā ir informācija, ka konkrētā tiešsaistes saskarne vairs nedarbojās vai neeksistē.
Noteikumu projekts paredz iestādēm, kurām tiesības ir ierobežot ne tikai tīmekļvietnes, pieņemt lēmumu attiecībā uz mobilajām lietotnēm, kurām ir interneta protokola (IP) adrese. Piekļuves ierobežošana mobilajai lietotnei elektronisko sakaru tīklā nodrošina to, ka pati par sevi tiešsaistes saskarne lietotāja viedierīcē var tikt lejupielādēta vai atvērta, taču tās darbība, proti, tiešsaistes informācijas vai datu apmaiņa starp viedierīci, kurai pieslēgts konkrēta elektronisko sakaru komersanta interneta pieslēguma pakalpojums, un konkrētās mobilās lietotnes serveri ir ierobežota vai nav iespējama.
Noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, kad ir nepieciešams ierobežot piekļuvi vairākām tiešsaistes saskarnēm elektronisko sakaru tīklā, uzraudzības iestādes ir tiesīgas pievienot lēmumam pielikumu ar pieprasījuma formu, kurā uzskaitītas vairāku tiešsaistes saskarņu identificējošās pazīmes. Tas nodrošinās, ka iestādei nebūs jāpieņem atsevišķs lēmums par katru tiešsaistes saskarni, nodrošinot efektīvu lēmumu izpildi.
Saņemot iestādes lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā, elektronisko sakaru komersants tā elektronisko sakaru tīklā noteiktajā termiņā nodrošina, ka galalietotājs, kas izmanto konkrētā elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru tīklu, nevar piekļūt šai tiešsaistes saskarnei.
Piekļuves pieprasījumu pārvirzīšana (pāradresēšana) attiecas tikai uz tīmekļvietnēm, ņemot vērā, tehnoloģiskos ierobežojumus. Pārvirzīšana (pāradresēšanas)  mērķis ir brīdināt galalietotājus par to, ka tie cenšas piekļūt ierobežotai (bloķētai) tiešsaistes saskarnei, kā arī informēt galalietotājus par ierobežošanas (bloķēšanas) pamatojumu, tomēr tīmekļvietnes ierobežošana (bloķēšana) un attiecīgi galalietotāju pasargāšana no nelikumīga satura var tikt sasniegta arī bez piekļuves pieprasījumu pārvirzīšanas (pāradresēšanas). Turklāt piekļuves pieprasījumu pārvirzīšana (pāradresēšana) no citām tiešsaistes saskarnēm, kas nav tīmekļvietnes, uz tīmekļvietni var būt tehniski sarežģīta vai pat neiespējama. Līdz ar to iestāde var nenorādīt šo tiesisko pienākumu savā lēmumā. Savukārt komersants šo pienākumu izpilda, ja tam ir tehnoloģiskie līdzekļi, kas var nodrošināt šī tiesiskā pienākuma izpildi.
Noteikumu projekts paredz atšķirīgus tiešsaistes saskarņu ierobežošanas darbības termiņus dažādām iestādēm. Piemēram, IAUI lēmumi attiecībā uz piekļuves ierobežošanu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām nav terminēti, ņemot vērā, šāda tipa tīmekļvietnes parasti izmanto tādus domēna vārdus, kuros vārdiem vai to salikumiem ir raksturīga saistība ar azartspēļu spēlēšanu. Savukārt PTAC, VI un NEPLP lēmuma darbības termiņš ir divi gadi. NEPLP lēmuma par tādu tīmekļvietņu ierobežošanu, kurās tiek retranslētas audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas, darbības termiņš ir jau noteikts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁸ panta otrajā daļā. Līdz ar to Noteikumu projekts specifiski noregulē lēmuma darbības termiņu tikai PTAC un VI.
Ierobežots lēmuma darbības termiņš ir nepieciešams, lai nepamatoti netiktu patērēti elektronisko sakaru komersanta resursi gadījumos, kad bloķētā tīmekļvietne vairs neeksistē, netiek vai nevar tikt izmantota nelikumīga satura izplatīšanai vai pārkāpumu izdarīšanai, un ierobežošanas (bloķēšanas) uzturēšana rada izmaksas elektronisko sakaru komersantam. Turklāt tādu tiešsaistes saskarnes identificējošo pazīmju kā domēna vārds lietošanas tiesības var brīvi nodot, pārdot un iegādāties un piesaistīt citai tīmekļvietnei. Līdz ar to ir būtiski iespējami izvairīties no situācijas, ka tiek bloķēta cita tīmekļvietne, kura nesatur nelikumīgu saturu, bet kurai tika piesaistīts bloķētās tīmekļvietnes domēna vārds.

Lēmums par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu
Atbilstoši Noteikumu projektam ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu, aizliegumu mainīt domēna vārda lietotāju vai domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu iestādei, kas izdod šo lēmumu.
Lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu nosūta uz elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi un tā adresāts ir augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājs vai domēna vārda reģistratūra. Papildus tam, lēmumu informācijai nosūta domēna vārda lietotājam uz kontaktinformācijā norādīto saziņas līdzekli, kas ir iestādes rīcībā, vai ko domēna lietotājs ir sniedzis, slēdzot līgumu ar augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētāju vai domēna vārda reģistratūru par domēna vārda lietošanas tiesību reģistrēšanu.
Noteikumu projekts nosaka lēmumā norādāmo informāciju:
Domēna vārdu pret kuru ir vērsts domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanas lēmums. To norāda, lai augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājam vai domēna vārda reģistratūrai būtu nepārprotami saprotams attiecība pret kuru domēna vārdu ir jāizpilda lēmumā noteiktie tiesiskie pienākumi;
Termiņu, kurā lēmums izpildāms. To norāda, lai lēmuma adresātam būtu nepārprotami zināms termiņš, kura ietvaros tas var iepazīties ar lēmumu un tajā norādītajiem tiesiskajiem pienākumiem, kā arī izpildīt tos. Atbilstoši Noteikumu projektam lēmumam par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu tiek noteikts piecu darbdienu lēmuma izpildes termiņš no lēmuma paziņošanas dienas.
Norādi par to, vai domēna vārda reģistra uzturētājam vai reģistratūrai ir jāsniedz atbilde lēmumu izdevušajai iestādei par rīkojuma izpildi un tā izpildes laiku saskaņā ar Digitālo pakalpojumu akta 9.pantu. Ja iestādei nav nepieciešams saņemt šādu paziņojumu, tā var konkrēti norādīt administratīvajā aktā, ka paziņojumu saskaņā ar Digitālo pakalpojumu akta 9.pantu nav nepieciešams sniegt. Piebilstams, ka līdz šim nav novērota iestāžu lēmumu neizpilde no domēna vārda reģistra uzturētāju puses.
Datumu līdz kuram lēmums ir spēkā. To norāda, ņemot vērā, ka minēto lēmumu tiesisko pienākumu darbības laiks vienmēr ir ierobežots, lai nepamatoti un nesamērīgi netiktu patērēti lēmuma adresāta administratīvie un sabiedrībai pieejamie interneta resursi.
Papildus minētajam lēmums par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, kas paredz domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu iestādei, kas izdod šo lēmumu, paredz arī šādu papildus informāciju:
Domēna vārda jaunā lietotāja (iestādes) personas tipu, nosaukumu, e-pastu, tālruni, adresi, pasta indeksu un reģistrācijas numuru. To norāda, lai iestāde varētu noslēgt līgumu ar augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētāju vai domēna vārda reģistratūru par domēna vārda reģistrēšanu. Noteikumu projekts paredz, ka iestāde norāda tikai informāciju, kas ir nepieciešama līguma slēgšanai, nevis informāciju par domēna vārda jaunā lietotāja (iestādes) tehnisko kontaktpersonu vai serveri, kas ir nepieciešama, ja domēna vārds tiek piesaistīts reālai tīmekļvietnei.
Noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, kad ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, kas paredz kas paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu vai aizliegumu mainīt domēna vārda lietotāju,  nepieciešams ierobežot domēna vārda lietošanas tiesības vairākiem domēna vārdiem, uzraudzības iestādes ir tiesīgas pievienot lēmumam pielikumu ar pieprasījuma formu, kurā uzskaitītas vairāki domēna vārdi. Tas nodrošinās, ka iestādei nebūs jāpieņem atsevišķs  lēmums par katru tiešsaistes saskarni lietas ietvaros, nodrošinot efektīvu lēmumu izpildi.
Saņemot iestādes lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, kas paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu, augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājs noteiktajā termiņā nobloķē domēna vārda tehnisko informāciju augstākā līmeņa domēnā reģistrēto domēna vārdu datubāzē (turpmāk – Reģistrā), saglabājot domēna vārda lietotāju kā personu, uz kuras vārda reģistrēts domēna vārds. Pēc domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanas domēna vārdam piesaistītie pakalpojumi (elektroniskais pasts, interneta vietne u.c.) nedarbojas.
Saņemot iestādes lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, kas paredz aizliegumu mainīt domēna vārda lietotāju, augstākā līmeņa domēna vārda reģistra uzturētājs nekavējoties Reģistrā ieraksta aizliegumu mainīt domēna vārda lietotāju un, saņemot domēna vārda lietotāja iesniegumu par domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu, atsaka šīs darbības izpildi.
Saņemot iestādes lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, kas paredz domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu iestādei, augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājs noteiktajā termiņā reģistrē domēna vārdu iestādei, kas izdeva šo lēmumu, un izsūta reģistrācijas paziņojumu, kā arī priekšapmaksas rēķinu par domēna vārda reģistrāciju un lietošanas tiesībām uz lēmumā norādīto periodu.
Ja lēmuma par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu adresāts ir domēna vārda reģistratūra, tad tā izpilda lēmumā noteiktos tiesiskos pienākumus noteiktajā termiņā atbilstoši savai iekšējai kārtībai un noslēgtajam līgumam ar attiecīgo augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētāju. 

Lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā
Atbilstoši noteikumu projektam ar lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā paredz iestādes norādītās izpildāmās darbības ar kurām nodrošina piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai konkrētam saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā.
Tiešsaistes saskarnes, kas ir informācijas sabiedrības pakalpojumā, ierobežošanas piemēri ir konkrētas programmatūras ierobežošana tīmekļvietnē, tiešsaistes saskarnes ierobežošana serverī vai mobilās lietotnes ierobežošana mobilo lietotņu veikalā. Saturs informācijas sabiedrības pakalpojumā nozīmē jebkuru tiešsaistes saskarnes avota koda komponenti vai tiešsaistes informācijas vienību, tostarp, komentāru, attēlu, reklāmu, interaktīvo saiti, audio, video, dokumentu vai failu, sociālo tīklu profilu, e-pastu, funkcionalitātes līdzekli, tīmekļa vietnes sadaļu, uznirstošās un cita veida reklāmas, kā arī tiešsaistes saskarnes vai cita satura rezultātus tiešsaistes meklētājprogrammā u.c. neatkarīgi no tā veida vai atrašanās vietas.
Lēmuma par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā nosūta elektroniski un tā adresāts ir informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kura pakalpojumā ir ievietota tiešsaistes saskarne vai saturs, kuru ir paredzēts ierobežot. Gadījumā,  ja tiešsaistes saskarnes valdītājs vai satura  veidotājs vai publicētājs informācijas sabiedrības pakalpojumā nav konkrētais informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, bet cita persona (trešā persona), un ja iestādes rīcībā ir tās elektroniskā pasta adrese vai oficiālā elektroniskā adrese, lēmumu informācijai nosūta uz šo elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi, lai iespēju robežās nodrošinātu šai personai savlaicīgu, tās tiesībām un interesēm atbilstošu informācijas paziņošanu.
Lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā netiek adresēts un neattiecās uz tiem informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējiem, kas konkrētajā situācijā darbojās kā starpnieka pakalpojuma sniedzēji, kas tikai un vienīgi veic informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai nodrošina piekļuvi šim tīklam (nodrošina tālākpārsūtīšanu jeb mere conduit, piemēram, elektronisko sakaru komersants, kas konkrētā gadījumā nedarbojas kā pieglabāšanas jeb caching vai mitināšanas jeb hosting pakalpojumu sniedzējs), un kas nav atbildīgi par pārraidāmo informāciju atbilstoši Digitālo pakalpojumu 4.pantā noteiktajiem nosacījumiem.
Noteikumu projekts nosaka lēmumā norādāmo informāciju:
Tiešsaistes saskarni vai saturu identificējošās pazīmes, piemēram, tīmekļvietnes vienotais resursu vietrādis (URL) vai cita veida informācija, kas norāda uz precīzu tiešsaistes saskarnes vai satura lokāciju, kā arī informāciju, kas ļauj identificēt attiecīgo tiešsaistes saskarni vai saturu konkrētā lokācijā informācijas sabiedrības pakalpojumā.
Tiesiskā pienākuma teritoriālo darbību. To norāda, lai mazinātu lēmumu nesamērīgo ietekmi tiešsaistē ārpus Latvijas teritorijas. Piemēram, norādot, ka tiešsaistes saskarnes darbība ir ierobežojama attiecībā uz pieprasījumiem, kurus informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs saņem no Latvijas elektronisko sakaru tīkla lietotājiem. Noteiktas darbības ar tiešsaistes saskarni vai saturs var būt normatīvo aktu pārkāpums Latvijā vai Eiropas Savienībā, bet ne trešajā valstī, un attiecīgi nav pamata ierobežot piekļuvi tam trešajās valstīs. Līdz ar to informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam nav pienākuma ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei vai saturam ārpus lēmumā norādītās tiesiskā pienākuma teritoriālās darbības zonas. Ja informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs tehniski nevar nodrošināt atšķirīga satura pārraidi dažādu valstu interneta protokola adresēm vai elektronisko sakaru tīkla lietotājiem, tad tam jebkurā gadījumā jāizpilda iestādes lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā.
Termiņu, kurā lēmums izpildāms. To norāda, lai lēmuma adresātam būtu nepārprotami zināms termiņš, kura ietvaros tas var iepazīties ar lēmumu un tajā norādītajiem tiesiskajiem pienākumiem, kā arī izpildīt tos. Atbilstoši Noteikumu projektam lēmumam par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā ir piecu darbdienu izpildes termiņš no lēmuma paziņošanas dienas.
Noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, kad ir nepieciešams ierobežot piekļuvi vairākām tiešsaistes saskarnēm vai satura vienībām informācijas sabiedrības pakalpojumā, uzraudzības iestādes ir tiesīgas pievienot lēmumam pielikumu ar pieprasījuma formu, kurā uzskaitītas vairāku tiešsaistes saskarņu vai saturu identificējošās pazīmes. Tas nodrošinās, ka iestādei nebūs jāpieņem atsevišķs  lēmums par katru tiešsaistes saskarni vai satura vienību lietas ietvaros, nodrošinot efektīvu lēmumu izpildi.
Noteikumu projekts neparedz tiesisko pienākumu izpildes izbeigšanas termiņu lēmumam par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības. Tas ir tādēļ, ka šie lēmumi neparedz informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam pienākumu saglabāt ierobežoto tiešsaistes saskarni vai saturu savā serverī. Ja informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs var ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei vai saturam savā pakalpojumā tikai to pilnībā dzēšot, tad lēmuma izpildes sekas būs neatgriezeniskas un dzēstās informācijas vienības vairs nevarēs atjaunot. Attiecīgi lēmumā noteikto tiesisko pienākumu darbību var izbeigt tikai gadījumos, ja informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs ir saglabājis ierobežoto tiešsaistes saskarni vai saturu.
Saņemot iestādes lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs noteiktajā termiņā izpilda iestādes noteiktos tiesiskos pienākumus, proti, izslēdz, atslēdz, bloķē, dzēš vai citādi padara neredzamu un nepieejamu konkrēto tiešsaistes saskarni vai saturu savā pakalpojumā. 
Atbilstoši Digitālo pakalpojumu akta 6.pantu mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, nav atbildīgs par uzglabāto informāciju, ja uzglabāšana veikta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma un ja starpnieka pakalpojuma sniedzējam nav faktisku ziņu par pakalpojuma saņēmēja nelikumīgu darbību vai nelikumīgu saturu. Attiecīgi uzskatāms, ka līdz ar lēmuma saņemšanu šādam informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam parādās faktiskas zināšanas par nelikumīgu darbību vai nelikumīgu saturu, ko informācijas sabiedrības pakalpojumā ir veikusi trešā persona, un minētais atbrīvojums no atbildības nevar kalpot par attaisnojumu lēmuma neizpildei vai citādai bezdarbībai.

Tiesības ievietot informāciju mašīnlasāmā sarakstā
Atbilstoši noteikumu projektam iestādei, kas izdeva lēmumu, pēc tā paziņošanas adresātam ir tiesības ievietot lēmuma vai tā pielikumā ietverto informāciju mašīnlasāmā sarakstā. Tas ir lēmuma otrreizējās nosūtīšanas veids, kas speciāli paredzēts lēmuma adresāta programmatūrai un nodrošina tiesisko pienākumu izpildi automatizētā veidā. To izpilda, ievietojot lēmumā ietverto informāciju, kas nepieciešama lēmumā paredzēto tiesisko pienākumu izpildei, speciāli izveidotā failā vai programmatūrā, no kuras adresāta programmatūra var lejupielādēt vai citādi nolasīt nepieciešamo informāciju par tiesiskajiem pienākumiem. Datu apmaiņa starp iestādi un adresātu var notikt arī uz noslēgta sadarbības līguma pamata.
Šāda procesu automatizācija ir lietderīga, lai nodrošinātu ātru un efektīvu tiesisko pienākumu izpildi, kā arī taupītu adresātu darbu, resursus, mazinātu administratīvo slogu un ļautu mazināt cilvēka kļūdas iespējamību tiesisko pienākumu izpildē. Tas ir svarīgi, ņemot vērā, plānoto apjomīgo lēmumu skaitu un datu apjomu, kas būs jāapstrādā adresātiem.

Iestādes lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība
Noteikumu projektā nav paredzēta lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, ņemot vērā, ka tā ir noteikta citos normatīvajos aktos un ir atšķirīga katras konkrētas iestādes gadījumā.
- Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.¹⁸ pantam, PTAC vai VI lēmumu persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses tiek ierobežotas, var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
- Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 109.panta piektajai daļai, IAUI lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Azartspēļu un izložu likuma 85. pantā noteiktajā kārtībā. Attiecīgi Azartspēļu un izložu likuma 85. pantā paredzēts, ka IAUI  amatpersonu lēmumus var apstrīdēt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniekam, savukārt IAUI priekšnieka lēmumus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.
- Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 112.panta piektajai daļai, NEPLP lēmumu persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses lēmuma izpildes rezultātā tiek ierobežotas, ir tiesīga attiecīgo lēmumu apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Digitālo pakalpojuma akta 51.panta 3.punkts paredz, ka Digitālo pakalpojuma akta pārkāpuma gadījumos piekļuves ierobežošana tiešsaistes saskarnei vai konkrētam starpniecības pakalpojumu sniedzēja pakalpojumam tiek veikta ar tiesas kontroli. Piekļuves ierobežojumu nosaka uz četrām nedēļām ar iespēju, ka kompetentā tiesu iestāde savā rīkojumā ļauj digitālo pakalpojumu koordinatoram šo laikposmu pagarināt uz turpmākiem tāda paša garuma termiņiem, ņemot vērā maksimālo šādu pagarinājumu skaitu, ko noteikusi minētā tiesu iestāde.
Savukārt Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 19.⁴ pants paredz, ka par atļauju digitālo pakalpojumu koordinatoram veikt darbības saskaņā ar Digitālo pakalpojumu akta 51. panta 3. punktu lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis atbilstoši digitālo pakalpojumu koordinatora juridiskajai adresei.

Digitālo pakalpojumu koordinatora lēmums
Noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, kad lēmumu par tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā, domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, kā arī tiešsaistes saskarnes vai satura ierobežošanu informācijas sabiedrības pakalpojumā pieņem digitālo pakalpojumu koordinators, tas adresātam lēmumu nosūta kopā ar tiesneša lēmumu, lai pamatotu sava lēmuma atbilstību Digitālo pakalpojumu akta prasībām.
Noteikumu projekts paredz, ka digitālo pakalpojumu koordinators savā lēmumā norāda precīzi datumu no kura un līdz kuram jānodrošina lēmuma izpilde, lai piekļuves ierobežošana tiešsaistes saskarnei vai konkrētam starpniecības pakalpojumu sniedzēja pakalpojumam nepārsniedz Digitālo pakalpojumu aktā noteikto četru nedēļu termiņu. Pretējā gadījumā, piemēram, izdodot lēmumu, kas adresēts elektronisko sakaru komersantiem, norādot termiņu kura ietvaros ir jāuzsāk tiesisko pienākumu izpilde, pastāv risks, ka tiks pārkāpts Digitālo pakalpojumu aktā noteiktais termiņš.

Paredzams, ka Digitālo pakalpojumu akta 9. un 10.pantos noteiktais pienākums starpniecības pakalpojumu sniedzējam informēt rīkojumu izdevušo iestādi par rīkojuma saņemšanu un izpildi, kā arī šīs informācijas pārsūtīšanu digitālo pakalpojumu koordinatoram radīs būtisku administratīvo slogu iestādēm un komersantiem. Piemēram, lēmums par tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā parasti tiek paziņots visiem Latvijā reģistrētiem elektronisko sakaru komersantiem, kas sniedz interneta piekļuves pakalpojumu (šobrīd 118 komersanti). Līdz ar to iestādēm paziņojot konkrētu lēmumu, paredzams, ka par katru lēmumu tiks saņemts apjomīgs elektronisko sakaru komersantu atbilžu skaits, kuru saņemšanu jānodrošina arī digitālo pakalpojumu koordinatoram.

Lēmuma vai informācijas pieprasījuma un citas informācijas pārsūtīšana digitālo pakalpojumu koordinatoram
Noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, kad iestāde paziņo lēmumu ar ko tiek ierobežots nelikumīgs saturs vai informācijas pieprasījums starpniecības pakalpojumu sniedzējam par tā pakalpojumu saņēmējiem, tā adresē šo lēmumu arī digitālo pakalpojumu koordinatoram. Tādējādi digitālo pakalpojumu koordinatoram tiek nodrošināta savlaicīga šī lēmuma saņemšana
Lai risinātu minēto administratīvā sloga problēmu, Noteikumu projekts paredz, ka iestādes var norādīt lēmumā tā adresātam, ka atbildes sniegšana par rīkojuma saņemšanu un izpildi atbilstoši Digitālo pakalpojumu akta 9. vai 10.pantam nav nepieciešama. Vienlaikus šāda norāde neatceļ citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus izpildīt iestādes lēmumu vai sniegt iestādei nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama lietas būtības noskaidrošanai konkrētas lietas ietvaros.
Vienlaikus norādāms, ka informācijas saņemšana no starpniecības pakalpojumu sniedzējiem par rīkojuma izpildi atbilstoši izpildi Digitālo pakalpojumu akta 9. un 10.pantam var būt lietderīga tajos gadījumos, kad lēmuma korekta vai savlaicīga izpilde nav paredzama, vai lēmums tiek ignorēts no starpniecības pakalpojumu sniedzēja puses, piemēram, ja lēmums tiek izdots pārrobežu situācijā. Attiecīgi iestādes lēmuma neizpilde pārrobežu situācijā gadījumos, kad lēmums adresēts ļoti lielai tiešsaistes platformai vai ļoti lielai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātajam kā noteikts Digitālo pakalpojumu akta 33.pantā, var kalpot par pamatu Digitālo pakalpojumu akta 35.pantā noteiktā platformas vai meklētājprogrammas radīto risku mazināšanas pienākuma pārkāpuma konstatācijai, it sevišķi, sistemātiskas iestāžu rīkojumu neizpildes gadījumā.