Anotācija

24-TA-2958: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Brīvības ielā 35, Ļaudonā, Ļaudonas pagastā, Madonas novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Ministrijas / iestādes iniciatīva

Apraksts

Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4. panta pirmā un otrā daļa, 5. panta pirmā daļa un 9. panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Rīkojuma projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Brīvības ielā 35, Ļaudonā, Ļaudonas pagastā, Madonas novadā pārdošanu" (turpmāk - rīkojuma projekts) mērķis ir atbilstoši Atsavināšanas likumā ietvertajam regulējumam atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot valsts nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Spēkā stāšanās termiņš

Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem:
- nekustamais īpašums Brīvības ielā 35, Ļaudonā, Ļaudonas pagastā, Madonas novadā (nekustamā īpašuma kadastra numurs 70700070468 turpmāk - nekustamais īpašums) sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 70700070468 0.3845 ha platībā un trīs būvēm: zooloģisko un botānisko kolekciju glabātuve, kadastra apzīmējums 70700070468001; saimniecības ēkas, kadastra apzīmējums 70700070468002 un garāžas, kadastra apzīmējums 70700070468003.

Zemes vienībai noteikts lietošanas mērķis: 0601 - “individuālo dzīvojamo māju apbūve”, 0.3845 ha platībā.
Zemes vienības lietošanas veids:
ganību platība- 0,19 ha
zeme zem ūdeņiem- 0,0345 ha;
zeme zem ēkām- 0,16 ha;
Ar 2001. gada 4. oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.492 "Par nekustamā īpašuma Madonas rajona Ļaudonas pagastā, Brīvības ielā 35, saglabāšanu valsts īpašumā" pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74. panta ceturto daļu, īpašums nodots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā. Kā dzīvojamā māja tas arī nostiprināts zemesgrāmatā. 2007. -2008. gadā ar Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas atbalstu ēka tika rekonstruēta un tajā izveidota botānisko un zooloģisko kolekciju fondu glabātuve. Taču ēkā ir saglabāts dzīvojamai ēkai atbilstošs iekārtojums un nepieciešamības gadījumā var mainīt lietošanas veidu uz dzīvojamo ēku.
Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2024. gada 1. janvāri ir 4571 euro.

Nekustamais īpašums nav iznomāts.

Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst trīs būves:
- zooloģisko un botānisko kolekciju glabātuve (būves kadastra apzīmējums 70700070468001) ar kopējo platību 242,9 m2, galvenais lietošanas veids: 1262– muzeji un bibliotēkas, būves tips: 12620101 - Muzeji, mākslas galerijas, bibliotēkas un arhīvu ēkas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 2630 euro;
- saimniecības ēka (būves kadastra apzīmējums 70700070468002) ar kopējo platību 35,9 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 - citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips: 12740201 - Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 92 euro;
- garāža (būves kadastra apzīmējums 70700070468003) ar kopējo platību 27,7 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips: 12740202 - Individuālās garāžas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 205 euro;

Kadastra informācijas sistēmā nekustamajam īpašumam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
aizsargjoslas teritorija gar autoceļu-0,0252 ha;
aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās- 0,0143ha;
saskaņā ar dabas datu sistēmas "Ozols" informāciju Īpašums neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Īpašuma teritorijā nav reģistrēti aizsargājami biotopi. Īpašuma būvē ar kadastra apzīmējumu 7070 007 0468 001 reģistrēta ziemošanas vieta sikspārņu sugai Brūnais garausainis;
Vidzemes rajona tiesas Ļaudonas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000052378 minēts, ka būve ar kadastra apzīmējumu 70700070468001 ir dzīvojamā māja, bet faktiskais tās lietošanas veids ir: muzeji un bibliotēkas (zooloģisko un botānisko kolekciju glabātuve).

Valsts Nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - Ministrija) personā (Ļaudonas pagasta zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000052378).

Nekustamā īpašuma pārvaldītājs un apsaimniekotājs ir Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk - Pārvalde), pamatojoties uz Ministrijas un Pārvaldes 2017. gada 14. novembra pārvaldīšanas līgumu (Pārvaldes reģistrācijas Nr. 7.8/39/2017-P, Ministrijas reģistrācijas Nr. NĪ/7/2017). Pārvalde šo nekustamo īpašumu izmantoja kā zooloģisko un botānisko kolekciju glabātuvi.
Šobrīd nekustamais īpašums vairs netiek izmantots šai funkcijai, kolekcijas ir pārvietotas citur.
Pārvalde iesniegusi Ministrijai Nekustamo īpašumu izvērtēšanas komisijas 2023. gada 4. aprīļa protokolu Nr.121, kurā atbalsta nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta nosacījumiem. Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.

Ievērojot to, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Projektā iekļautie valsts nekustamie īpašumi Madonas novadā, nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Risinājuma apraksts

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Tā kā saskaņā ar zemesgrāmatas ierakstu, nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvojamā māja, Ministrija ierosināja Madonas novada pašvaldībai (turpmāk - Pašvaldība) pārņemt nekustamo īpašumu pašvaldības autonomās funkcijas veikšanai- sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā.

Pašvaldība ar 2024. gada 17.oktobra vēstuli Nr. 2.1.3.1/24/3324 informē, ka Pašvaldībai valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams Pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka pienākumu publiskai personai, kā arī kapitālsabiedrībai rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tostarp, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus situāciju un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai nekustamais īpašums būtu nepieciešams, Ministrijas ieskatā lietderīgākais valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas veids ir tā pārdošana izsolē.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu, atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.

Rīkojuma projekts atļauj VNĪ pārdot valsts nekustamo īpašumu izsolē.
VNĪ, pamatojoties uz Ministru kabineta atļauju, rīkojuma projekta 1. punktā minēto valsts nekustamo īpašumu atsavina saskaņā ar Atsavināšanas likumā noteikto kārtību.

Rīkojuma projekts paredz uzdevumu Ministrijai nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas ar pieņemšanas – nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.

Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30. pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP portāls), tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas TAP portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

Jā

Ietekmes apraksts

Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.

Juridiskās personas

Jā

Ietekmes apraksts

Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Nē

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija

Nē

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)

Nē

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija

Nē

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija

Nē

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija

Nē

8. Cita informācija

Nē

7.5. Cita informācija

Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

1.1. Pamatojums

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

4.2. Cita informācija

5.3. Cita informācija

6.4. Cita informācija

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija