23-TA-1845: Cits plānošanas dokumenta projekts (Tematiskais (teritoriālais) plānojums; investīciju plānošanas dokuments; mērķarhitektūras (projekti); nacionālo interešu objekti)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Rīgas Latviešu biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmu 2023.-2030. gadam" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Rīgas Latviešu biedrības nama likuma (turpmāk – Likums) 4.panta otro daļu un pārejas noteikumu 2.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir apstiprināt Rīgas Latviešu biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmu 2023.-2030.gadam (turpmāk – Programma).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīgas Latviešu biedrības nams Rīgā, Merķeļa ielā 13 (turpmāk – Biedrības nams) ir Rīgas Latviešu biedrības (turpmāk – Biedrība) īpašums. Īpašumtiesības Biedrībai uz Biedrības namu atjaunotas pēc Biedrības darbības atjaunošanas 1989.gadā un nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatā 1998.gada 18.decembrī (kadastra Nr.0100 005 0040), pamatojoties uz 1998.gada 11.novembra uzziņu par nekustamo īpašumu Nr.119, Ministru kabineta 1995.gada 3.janvāra rīkojumu Nr.5 „Par nekustamo īpašumu Rīgā, Merķeļa ielā 13”, 1995.gada 10.februāra pieņemšanas – nodošanas aktu un 1998.gada 8.decembra Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņu Nr.5-JP-31006. Biedrības nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr.6524), savukārt panno ēkas fasādes centrālajā daļā un paplašinājuma daļas durvis ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi (valsts aizsardzības Nr.7289 un Nr.7288).
Saskaņā ar Likuma 3.pantu Biedrības nama izmantošanas mērķi ir šādi:
1) pētīt, saglabāt un popularizēt Biedrības namu un tajā esošos kultūras (mākslas) pieminekļus un citas kultūras vērtības kā 1868.gadā dibinātās Biedrības mājvietu, uzsverot Biedrības kā Latvijas izglītības, kultūras, zinātnes un tautsaimniecības attīstības veicinātājas un nacionālās neatkarības ideju pirmsācējas vēsturisko nozīmi Latvijas valstiskuma veidošanā;
2) veicināt latviešu materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu;
3) veicināt Biedrības 1873.gadā aizsāktās Dziesmu un deju svētku tradīcijas turpināšanu, nodrošinot Biedrības namā Biedrības tautas mākslas kolektīvu darbību un Dziesmu un deju svētku ietvaros paredzētās norises;
4) rīkot izglītības, zinātnes un kultūras pasākumus, tostarp ar tautas tradīcijām saistītus sarīkojumus;
5) atbalstīt valstiski nozīmīgu pasākumu norisi;
6) nodrošināt Biedrības nama kā valsts nozīmes kultūras (arhitektūras) pieminekļa un tajā esošo valsts nozīmes kultūras (mākslas) pieminekļu saglabāšanu un atjaunošanu, izpēti, konservāciju un restaurāciju;
7) nodrošināt Biedrības namā esošo pieminekļu un Likuma 3.pantā minēto pasākumu publisku pieejamību.
Biedrība ir izstrādājusi un iesniegusi Kultūras ministrijai aktualizētu Programmu.
Saskaņā ar Likuma 3.pantu Biedrības nama izmantošanas mērķi ir šādi:
1) pētīt, saglabāt un popularizēt Biedrības namu un tajā esošos kultūras (mākslas) pieminekļus un citas kultūras vērtības kā 1868.gadā dibinātās Biedrības mājvietu, uzsverot Biedrības kā Latvijas izglītības, kultūras, zinātnes un tautsaimniecības attīstības veicinātājas un nacionālās neatkarības ideju pirmsācējas vēsturisko nozīmi Latvijas valstiskuma veidošanā;
2) veicināt latviešu materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu;
3) veicināt Biedrības 1873.gadā aizsāktās Dziesmu un deju svētku tradīcijas turpināšanu, nodrošinot Biedrības namā Biedrības tautas mākslas kolektīvu darbību un Dziesmu un deju svētku ietvaros paredzētās norises;
4) rīkot izglītības, zinātnes un kultūras pasākumus, tostarp ar tautas tradīcijām saistītus sarīkojumus;
5) atbalstīt valstiski nozīmīgu pasākumu norisi;
6) nodrošināt Biedrības nama kā valsts nozīmes kultūras (arhitektūras) pieminekļa un tajā esošo valsts nozīmes kultūras (mākslas) pieminekļu saglabāšanu un atjaunošanu, izpēti, konservāciju un restaurāciju;
7) nodrošināt Biedrības namā esošo pieminekļu un Likuma 3.pantā minēto pasākumu publisku pieejamību.
Biedrība ir izstrādājusi un iesniegusi Kultūras ministrijai aktualizētu Programmu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Likuma 4.panta pirmo daļu Biedrības nama uzturēšanu atbilstoši Likuma 3.pantā noteiktajiem mērķiem finansē Biedrība. Likuma 4.panta otrā daļa nosaka, ka Latvijas valsts piedalās Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas, tostarp šo darbu veikšanai nepieciešamo speciālistu apmācības, finansēšanā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem un saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmu. Projekts paredz apstiprināt Biedrības izstrādāto Programmu, kas, ņemot vērā Programmā paredzētos uzdevumus, sagatavota 2023.-2030.gadam.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā Programmu, jo atbilstoši Likuma 4.panta otrajai daļai Biedrības nama atjaunošana, izpēte, konservācija un restaurācija notiek saskaņā ar Biedrības nama programmu.
Programmas 2.nodaļā ir norādīti tās mērķi. Programmas ilgtermiņa mērķi ir izveidot un popularizēt nozīmīgo latviešu nacionālās pašapziņas un valstiskās neatkarības veidošanās simbolu – Biedrības namu – kā mūsdienīgu, interaktīvu Latvijas valsts vēstures izpētes un nacionālās kultūras centru, veicinot plašāku sabiedrības izglītošanu par Latvijas valsts veidošanās pirmsākumiem, Latvijas sabiedrības vienotības, pašapziņas, patriotisma un lepnuma par savu valsti stiprināšanu un popularizējot latviešu nacionālo kultūru un vēsturi Rīgas viesiem, kā arī nodrošināt Biedrības nama un ar to saistīto vēstures liecību saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Programmas mērķi vidējā termiņā ir restaurēt un atjaunot Biedrības nama vēsturiskos interjerus, kā arī izveidot interaktīvu Biedrības un Biedrības nama digitālo muzeju un mūsdienīgu ekspozīciju, ar mūsdienu tehnoloģijām apkopojot, sistematizējot un digitalizējot Biedrības nama vēsturiskos materiālus.
Savukārt Programmas īstermiņa mērķi ir veikt Biedrības nama saglabāšanai un attīstībai nepieciešamos tehnisko un saimniecisko telpu pārbūves darbus saskaņā ar Tehniskās apsekošanas atzinumu (Programmas 1.pielikums), secīgi veikt Programmā paredzētos arhitektoniski mākslinieciskās izpētes (turpmāk arī – AMI), atjaunošanas, konservācijas un restaurācijas darbus (turpmāk – restaurācijas darbi) saskaņā ar Programmas 2.pielikumu, darbu izpildē iesaistot atbilstoši kvalificētus speciālistus, iesaistot studentus un profesionālus vēsturniekus, kā arī veikt Latvijas atmiņu institūcijās pieejamo Biedrības nama vēsturisko materiālu izpēti, apkopošanu un sistematizēšanu, sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Latvijas augstskolām nodrošināt jauno restaurācijas speciālistu studiju prakses vietas.
Programmas 3., 4. un 5.nodaļā aprakstīta Biedrības nama kultūrvēsturiskā nozīme, Biedrības nama atrašanās vieta pilsētvidē un Biedrības nama būvvēsture un arhitektūra.
Programmas 6.nodaļā sniegta informācija par Biedrības nama izmantošanu un uzturēšanu, tostarp norādot, lai nodrošinātu Biedrības nama un tā vēsturisko interjeru saglabāšanu, Biedrība ir izstrādājusi vairākus organizatoriskos dokumentus – Iekšējās kārtības noteikumus, Ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas kārtību Biedrības namā, Atkritumu apsaimniekošanas kārtību, kas paredz Biedrības nama telpu saudzīgu izmantošanu un ierobežojumus un atbildību par Biedrības namam nodarītajiem bojājumiem.
Programmas 7.nodaļā ietverta informācija par Biedrības nama ēkas tehnisko stāvokli un nepieciešamajiem uzlabojumiem. 2019.gada septembrī saskaņā ar LBN 405-15 „Būvju tehniskā apsekošana” noteikumiem ir veikta Biedrības nama tehniskā apsekošana un sagatavots Tehniskās apsekošanas atzinums Nr.TA-09/2019 (turpmāk – Tehniskās apsekošanas atzinums) (Programmas 1.pielikums). Tehniskās apsekošanas atzinumā ir konstatēts, ka Biedrības nama galvenās nesošās konstrukcijas – sienas, karkasa elementi un pārsegumi – ir apmierinošā būvtehniskā stāvoklī. Atsevišķās vietās nepieciešama pagraba pārsegumu atjaunošana, kā arī kompleksi ārējās un iekšējās vertikālās hidroizolācijas pasākumi un injekciju horizontālās hidroizolācijas pasākumi. Vairākās vietās Biedrības namā jāveic plaisu monitorings, jāizstrādā atbilstoši būvprojekti un jāveic atjaunošana, kā arī jāatjauno ēkas fasāžu apmetums. Biedrības namā nepieciešama arī dažu jumta daļu koka konstrukciju pastiprināšana, jumta seguma nomaiņa atsevišķos posmos un vairāku skursteņu remonts. Dažviet jāremontē kāpņu telpas, likvidējot pakāpienu izdrupumus. Jārestaurē vairākas durvis, logi un pagalma vārti. Atbilstoši Tehniskās apsekošanas atzinumam neapmierinošā stāvoklī ir Biedrības nama ēkas inženiertehniskās iekārtas, kas drīz sasniegs ekspluatācijas termiņa beigas. Nepieciešams pilnīgi pārbūvēt vēdināšanas un apkures sistēmu un jānomaina visi siltā un aukstā ūdens, kā arī kanalizācijas cauruļvadi. Jānovērš bīstamas tehniskas nepilnības lietus ūdens kanalizācijas sistēmā. Ēkā nav nodrošināta mūsdienu prasībām atbilstoša vides pieejamība. Jāpārbūvē invalīdu lifts un jāizbūvē tualetes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Nepieciešams veikt ēkas energoauditu un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.
Programmas 8.nodaļā “Biedrības nama vēsturiskie interjeri un iekārtas”, norādīts, ka 2019.gadā ir veikta Biedrības nama vēsturisko interjeru un iekārtas priekšmetu apsekošana un to izpētes, atjaunošanas un restaurācijas izmaksu provizorisko aplēšu sagatavošana (Programmas 2.pielikums).
Programmas 9.nodaļā ir sniegta informācija par Programmas īstenošanu. Programmas īstenošana paredzēta pa kārtām, kopā astoņās kārtās, kas sakārtotas prioritārā darbu secībā (Programmas 2.pielikums un 3.pielikums). Programmas prognozētais īstenošanas laiks ir no 2023.gada līdz 2030.gadam, ja tiek piesaistīts nepieciešamais finansējums. Programmas īstenošanas kārtas veidotas, balstoties uz Likumā noteikto apjomu, ēkas tehniskās un vēsturisko interjeru izpētes datiem, izmaksu aplēsēm un tā, lai nodrošinātu Biedrības nama publisku pieejamību visā Programmas īstenošanas laikā.
Biedrības nama atjaunošanas un restaurācijas darbi plānoti kompleksi, veicot gan attiecīgo telpu inženierkomunikāciju nomaiņu, gan interjera restaurācijas darbus. Vispārceltniecisko darbu izmaksu aplēses sagatavotas, balstoties uz Biedrības nama inženiertehniskās izpētes datiem. Biedrības nama telpu un interjera restaurācijas darbu aplēses ir sagatavotas, pamatojoties uz vēsturisko interjeru apsekošanas datiem un, ņemot vērā analoģisku restaurācijas darbu izmaksas 2019.gadā. Programmas īstenošanas secība un kārtu skaits var mainīties. Izmaksas var mainīties Programmas īstenošanas laikā pēc būvprojektu izstrādes un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes.
Biedrība sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, Latvijas augstskolām un profesionālajam izglītības iestādēm veicina Programmas īstenošanai nepieciešamo speciālistu apmācību. Pēc Programmā paredzēto darbu pabeigšanas jāveic regulāri Biedrības nama uzturēšanas darbi atbilstoši Likumā un likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktajām prasībām.
Provizoriskās Programmas īstenošanas izmaksas pa kārtām ir šādas (ieskaitot PVN):
1) Programmas pirmā kārta – provizoriskās izmaksas 200 000,00 euro, kas ietver daļēju logu un durvju restaurāciju un nomaiņu, nama energoauditu, dūmeņu virsjumta daļas atjaunošanu, AMI veikšanu/aktualizāciju, ar ugunsdrošības prasību izpildi saistītus darbus un Programmas īstenošanas divām pirmajām kārtām nepieciešamo būvprojektu izstrādi, kā arī projekta vadības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas. Precīzas pirmajā kārtā plānoto darbu izmaksas būs zināmas pēc iepirkumu veikšanas;
2) Programmas otrā kārta – provizoriskās izmaksas 1 400 869,87 euro, kas ietver logu un durvju restaurācijas un nomaiņas pabeigšanu, nama pamatu konstrukciju un pagraba telpu atjaunošanu līdz ar inženierkomunikāciju pārbūvi, nama siltuma zudumu samazināšanas pasākumus un Programmas īstenošanas trešajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrādi, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 2.punktā norādītās pozīcijas. Otrajā kārtā ietvertās darbu un izmaksu pozīcijas (Programmas 3.pielikuma 2.punkts) ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tikt pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā;
3) Programmas trešā kārta – provizoriskās izmaksas 1 502 286,19 euro, kas ietver ēkas vēdināšanas sistēmu, elektroinstalāciju un sakaru sistēmu atjaunošanu, apkures sistēmas izbūvi, lietus savākšanas sistēmas rekonstrukciju, Programmas īstenošanas ceturtajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrādi, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 3.punktā norādītās pozīcijas. Trešajā kārtā ietvertās darbu un izmaksu pozīcijas (Programmas 3.pielikuma 3.punkts) ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tik pārskatītas un precizētas Programmas īstenošanas gaitā;
4) Programmas ceturtā kārta – provizoriskās izmaksas 1 502 470,06 euro, kas ietver ielas fasādes (tai skaitā dekoratīvos panno) restaurāciju, jumta remontu, vairāku telpu apdares restaurāciju, inženiertehnisko sistēmu nomaiņu un vides pieejamības nodrošināšanas pasākumus, Programmas īstenošanas piektajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrādi, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 4.punktā norādītās pozīcijas. Ceturtajā kārtā ietvertās darbu un izmaksu pozīcijas (Programmas 3.pielikuma 4.punkts) ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tik pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā;
5) Programmas piektā kārta – provizoriskās izmaksas 464 355,00 euro, kas ietver Baltās zāles un citu telpu restaurāciju, Programmas īstenošanas sestajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrādi, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 5.punktā norādītās pozīcijas. Piektajā kārtā ietvertās darbu un izmaksu pozīcijas (Programmas 3.pielikuma 5.punkts) ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tik pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā;
6) Programmas sestā kārta – provizoriskās izmaksas 602 009,00 euro, kas ietver Zelta zāles, Zelta zāles salonu un 3.stāva foajē restaurāciju, Programmas īstenošanas septītajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrādi, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 6.punktā norādītās pozīcijas. Ceturtajā kārtā ietvertās darbu un izmaksu pozīcijas (Programmas 3.pielikuma 6.punkts) ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tik pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā;
7) Programmas septītā kārta – provizoriskās izmaksas 1 114 356,00 euro, kas ietver Līgo zāles un citu 2.stāva reprezentācijas telpu restaurāciju un vairāku citu telpu remontu, Programmas īstenošanas astotajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrādi, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 7.punktā norādītās pozīcijas. Septītajā kārtā ietvertās darbu un izmaksu pozīcijas (Programmas 3.pielikuma 7.punkts) ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tik pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā;
8) Programmas astotā kārta – provizoriskās izmaksas 1 421 472,00 euro, kas ietver Lielās zāles kosmētiskos uzlabojumus un zāles foajē restaurāciju, logu vitrāžu restaurāciju, šņorbēniņu tehniskā aprīkojuma pārbūvi un vairāku telpu remontu, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 8.punktā norādītās pozīcijas. Astotajā kārtā ietvertās darbu un izmaksu pozīcijas (Programmas 3.pielikuma 8.punkts) ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tik pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā.
Kopējās provizoriskās Programmas īstenošanas izmaksas par visām astoņām kārtām ir 8 207 818,12 euro (ieskaitot PVN).
Biedrība darbojas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, un Biedrības saimnieciskās darbības mērķis ir arhitektūras un vēstures pieminekļa – Biedrības nama uzturēšana saskaņā ar Likumu un likumu „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Biedrības saimnieciskās darbības rezultātā iegūtie līdzekļi tiek izmantoti tikai Biedrības nama uzturēšanai, peļņa netiek sadalīta starp Biedrības valdes locekļiem vai biedriem.
Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka „atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.”
2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu saistītas darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā – „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50 % no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi). Saskaņā ar plānotajiem 2023.gada darbības rādītājiem Biedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības plānoti 180 316 euro apmērā, kas veido 36 % procentus no kopējiem Biedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.
Programmas 2.nodaļā ir norādīti tās mērķi. Programmas ilgtermiņa mērķi ir izveidot un popularizēt nozīmīgo latviešu nacionālās pašapziņas un valstiskās neatkarības veidošanās simbolu – Biedrības namu – kā mūsdienīgu, interaktīvu Latvijas valsts vēstures izpētes un nacionālās kultūras centru, veicinot plašāku sabiedrības izglītošanu par Latvijas valsts veidošanās pirmsākumiem, Latvijas sabiedrības vienotības, pašapziņas, patriotisma un lepnuma par savu valsti stiprināšanu un popularizējot latviešu nacionālo kultūru un vēsturi Rīgas viesiem, kā arī nodrošināt Biedrības nama un ar to saistīto vēstures liecību saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Programmas mērķi vidējā termiņā ir restaurēt un atjaunot Biedrības nama vēsturiskos interjerus, kā arī izveidot interaktīvu Biedrības un Biedrības nama digitālo muzeju un mūsdienīgu ekspozīciju, ar mūsdienu tehnoloģijām apkopojot, sistematizējot un digitalizējot Biedrības nama vēsturiskos materiālus.
Savukārt Programmas īstermiņa mērķi ir veikt Biedrības nama saglabāšanai un attīstībai nepieciešamos tehnisko un saimniecisko telpu pārbūves darbus saskaņā ar Tehniskās apsekošanas atzinumu (Programmas 1.pielikums), secīgi veikt Programmā paredzētos arhitektoniski mākslinieciskās izpētes (turpmāk arī – AMI), atjaunošanas, konservācijas un restaurācijas darbus (turpmāk – restaurācijas darbi) saskaņā ar Programmas 2.pielikumu, darbu izpildē iesaistot atbilstoši kvalificētus speciālistus, iesaistot studentus un profesionālus vēsturniekus, kā arī veikt Latvijas atmiņu institūcijās pieejamo Biedrības nama vēsturisko materiālu izpēti, apkopošanu un sistematizēšanu, sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Latvijas augstskolām nodrošināt jauno restaurācijas speciālistu studiju prakses vietas.
Programmas 3., 4. un 5.nodaļā aprakstīta Biedrības nama kultūrvēsturiskā nozīme, Biedrības nama atrašanās vieta pilsētvidē un Biedrības nama būvvēsture un arhitektūra.
Programmas 6.nodaļā sniegta informācija par Biedrības nama izmantošanu un uzturēšanu, tostarp norādot, lai nodrošinātu Biedrības nama un tā vēsturisko interjeru saglabāšanu, Biedrība ir izstrādājusi vairākus organizatoriskos dokumentus – Iekšējās kārtības noteikumus, Ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas kārtību Biedrības namā, Atkritumu apsaimniekošanas kārtību, kas paredz Biedrības nama telpu saudzīgu izmantošanu un ierobežojumus un atbildību par Biedrības namam nodarītajiem bojājumiem.
Programmas 7.nodaļā ietverta informācija par Biedrības nama ēkas tehnisko stāvokli un nepieciešamajiem uzlabojumiem. 2019.gada septembrī saskaņā ar LBN 405-15 „Būvju tehniskā apsekošana” noteikumiem ir veikta Biedrības nama tehniskā apsekošana un sagatavots Tehniskās apsekošanas atzinums Nr.TA-09/2019 (turpmāk – Tehniskās apsekošanas atzinums) (Programmas 1.pielikums). Tehniskās apsekošanas atzinumā ir konstatēts, ka Biedrības nama galvenās nesošās konstrukcijas – sienas, karkasa elementi un pārsegumi – ir apmierinošā būvtehniskā stāvoklī. Atsevišķās vietās nepieciešama pagraba pārsegumu atjaunošana, kā arī kompleksi ārējās un iekšējās vertikālās hidroizolācijas pasākumi un injekciju horizontālās hidroizolācijas pasākumi. Vairākās vietās Biedrības namā jāveic plaisu monitorings, jāizstrādā atbilstoši būvprojekti un jāveic atjaunošana, kā arī jāatjauno ēkas fasāžu apmetums. Biedrības namā nepieciešama arī dažu jumta daļu koka konstrukciju pastiprināšana, jumta seguma nomaiņa atsevišķos posmos un vairāku skursteņu remonts. Dažviet jāremontē kāpņu telpas, likvidējot pakāpienu izdrupumus. Jārestaurē vairākas durvis, logi un pagalma vārti. Atbilstoši Tehniskās apsekošanas atzinumam neapmierinošā stāvoklī ir Biedrības nama ēkas inženiertehniskās iekārtas, kas drīz sasniegs ekspluatācijas termiņa beigas. Nepieciešams pilnīgi pārbūvēt vēdināšanas un apkures sistēmu un jānomaina visi siltā un aukstā ūdens, kā arī kanalizācijas cauruļvadi. Jānovērš bīstamas tehniskas nepilnības lietus ūdens kanalizācijas sistēmā. Ēkā nav nodrošināta mūsdienu prasībām atbilstoša vides pieejamība. Jāpārbūvē invalīdu lifts un jāizbūvē tualetes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Nepieciešams veikt ēkas energoauditu un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.
Programmas 8.nodaļā “Biedrības nama vēsturiskie interjeri un iekārtas”, norādīts, ka 2019.gadā ir veikta Biedrības nama vēsturisko interjeru un iekārtas priekšmetu apsekošana un to izpētes, atjaunošanas un restaurācijas izmaksu provizorisko aplēšu sagatavošana (Programmas 2.pielikums).
Programmas 9.nodaļā ir sniegta informācija par Programmas īstenošanu. Programmas īstenošana paredzēta pa kārtām, kopā astoņās kārtās, kas sakārtotas prioritārā darbu secībā (Programmas 2.pielikums un 3.pielikums). Programmas prognozētais īstenošanas laiks ir no 2023.gada līdz 2030.gadam, ja tiek piesaistīts nepieciešamais finansējums. Programmas īstenošanas kārtas veidotas, balstoties uz Likumā noteikto apjomu, ēkas tehniskās un vēsturisko interjeru izpētes datiem, izmaksu aplēsēm un tā, lai nodrošinātu Biedrības nama publisku pieejamību visā Programmas īstenošanas laikā.
Biedrības nama atjaunošanas un restaurācijas darbi plānoti kompleksi, veicot gan attiecīgo telpu inženierkomunikāciju nomaiņu, gan interjera restaurācijas darbus. Vispārceltniecisko darbu izmaksu aplēses sagatavotas, balstoties uz Biedrības nama inženiertehniskās izpētes datiem. Biedrības nama telpu un interjera restaurācijas darbu aplēses ir sagatavotas, pamatojoties uz vēsturisko interjeru apsekošanas datiem un, ņemot vērā analoģisku restaurācijas darbu izmaksas 2019.gadā. Programmas īstenošanas secība un kārtu skaits var mainīties. Izmaksas var mainīties Programmas īstenošanas laikā pēc būvprojektu izstrādes un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes.
Biedrība sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, Latvijas augstskolām un profesionālajam izglītības iestādēm veicina Programmas īstenošanai nepieciešamo speciālistu apmācību. Pēc Programmā paredzēto darbu pabeigšanas jāveic regulāri Biedrības nama uzturēšanas darbi atbilstoši Likumā un likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktajām prasībām.
Provizoriskās Programmas īstenošanas izmaksas pa kārtām ir šādas (ieskaitot PVN):
1) Programmas pirmā kārta – provizoriskās izmaksas 200 000,00 euro, kas ietver daļēju logu un durvju restaurāciju un nomaiņu, nama energoauditu, dūmeņu virsjumta daļas atjaunošanu, AMI veikšanu/aktualizāciju, ar ugunsdrošības prasību izpildi saistītus darbus un Programmas īstenošanas divām pirmajām kārtām nepieciešamo būvprojektu izstrādi, kā arī projekta vadības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas. Precīzas pirmajā kārtā plānoto darbu izmaksas būs zināmas pēc iepirkumu veikšanas;
2) Programmas otrā kārta – provizoriskās izmaksas 1 400 869,87 euro, kas ietver logu un durvju restaurācijas un nomaiņas pabeigšanu, nama pamatu konstrukciju un pagraba telpu atjaunošanu līdz ar inženierkomunikāciju pārbūvi, nama siltuma zudumu samazināšanas pasākumus un Programmas īstenošanas trešajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrādi, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 2.punktā norādītās pozīcijas. Otrajā kārtā ietvertās darbu un izmaksu pozīcijas (Programmas 3.pielikuma 2.punkts) ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tikt pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā;
3) Programmas trešā kārta – provizoriskās izmaksas 1 502 286,19 euro, kas ietver ēkas vēdināšanas sistēmu, elektroinstalāciju un sakaru sistēmu atjaunošanu, apkures sistēmas izbūvi, lietus savākšanas sistēmas rekonstrukciju, Programmas īstenošanas ceturtajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrādi, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 3.punktā norādītās pozīcijas. Trešajā kārtā ietvertās darbu un izmaksu pozīcijas (Programmas 3.pielikuma 3.punkts) ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tik pārskatītas un precizētas Programmas īstenošanas gaitā;
4) Programmas ceturtā kārta – provizoriskās izmaksas 1 502 470,06 euro, kas ietver ielas fasādes (tai skaitā dekoratīvos panno) restaurāciju, jumta remontu, vairāku telpu apdares restaurāciju, inženiertehnisko sistēmu nomaiņu un vides pieejamības nodrošināšanas pasākumus, Programmas īstenošanas piektajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrādi, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 4.punktā norādītās pozīcijas. Ceturtajā kārtā ietvertās darbu un izmaksu pozīcijas (Programmas 3.pielikuma 4.punkts) ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tik pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā;
5) Programmas piektā kārta – provizoriskās izmaksas 464 355,00 euro, kas ietver Baltās zāles un citu telpu restaurāciju, Programmas īstenošanas sestajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrādi, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 5.punktā norādītās pozīcijas. Piektajā kārtā ietvertās darbu un izmaksu pozīcijas (Programmas 3.pielikuma 5.punkts) ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tik pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā;
6) Programmas sestā kārta – provizoriskās izmaksas 602 009,00 euro, kas ietver Zelta zāles, Zelta zāles salonu un 3.stāva foajē restaurāciju, Programmas īstenošanas septītajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrādi, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 6.punktā norādītās pozīcijas. Ceturtajā kārtā ietvertās darbu un izmaksu pozīcijas (Programmas 3.pielikuma 6.punkts) ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tik pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā;
7) Programmas septītā kārta – provizoriskās izmaksas 1 114 356,00 euro, kas ietver Līgo zāles un citu 2.stāva reprezentācijas telpu restaurāciju un vairāku citu telpu remontu, Programmas īstenošanas astotajai kārtai nepieciešamo būvprojektu izstrādi, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 7.punktā norādītās pozīcijas. Septītajā kārtā ietvertās darbu un izmaksu pozīcijas (Programmas 3.pielikuma 7.punkts) ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tik pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā;
8) Programmas astotā kārta – provizoriskās izmaksas 1 421 472,00 euro, kas ietver Lielās zāles kosmētiskos uzlabojumus un zāles foajē restaurāciju, logu vitrāžu restaurāciju, šņorbēniņu tehniskā aprīkojuma pārbūvi un vairāku telpu remontu, kā arī citas Programmas 3.pielikuma 8.punktā norādītās pozīcijas. Astotajā kārtā ietvertās darbu un izmaksu pozīcijas (Programmas 3.pielikuma 8.punkts) ir indikatīvas un pēc nepieciešamības var tik pārskatītas un precizētas programmas īstenošanas gaitā.
Kopējās provizoriskās Programmas īstenošanas izmaksas par visām astoņām kārtām ir 8 207 818,12 euro (ieskaitot PVN).
Biedrība darbojas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, un Biedrības saimnieciskās darbības mērķis ir arhitektūras un vēstures pieminekļa – Biedrības nama uzturēšana saskaņā ar Likumu un likumu „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Biedrības saimnieciskās darbības rezultātā iegūtie līdzekļi tiek izmantoti tikai Biedrības nama uzturēšanai, peļņa netiek sadalīta starp Biedrības valdes locekļiem vai biedriem.
Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka „atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.”
2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu saistītas darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā – „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50 % no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi). Saskaņā ar plānotajiem 2023.gada darbības rādītājiem Biedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības plānoti 180 316 euro apmērā, kas veido 36 % procentus no kopējiem Biedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ar Programmu varēs iepazīties tīmekļvietnē – www.rlb.lv
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- pensionāri
- personas ar invaliditāti
- kultūras, izglītojošu un citu sabiedrisku pasākumu apmeklētāji
- amatiermākslas kolektīvu dalībnieki
Ietekmes apraksts
Biedrības nams tiek izmantots plaša spektra kultūras, izglītojošu un citu sabiedrisku pasākumu norisēm. Biedrības nama telpas tiek iznomātas dažādiem sabiedriskiem un saviesīgiem sarīkojumiem, bet daļa telpu (saimniecības telpas) tiek iznomātas ilgtermiņā. Biedrības namā pajumti raduši 10 Biedrības amatiermākslas kolektīvi un viens profesionāls kolektīvs, kuros darbojas 314 dalībnieki.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- kultūras, izglītojošu un citu sabiedrisku pasākumu organizētāji
- Biedrības nama telpu nomnieki
Ietekmes apraksts
Biedrības nams tiek izmantots plaša spektra kultūras, izglītojošu un citu sabiedrisku pasākumu norisēm. Biedrības nama telpas tiek iznomātas dažādiem sabiedriskiem un saviesīgiem sarīkojumiem, bet daļa telpu (saimniecības telpas) tiek iznomātas ilgtermiņā. Biedrības namā pajumti raduši 10 Biedrības amatiermākslas kolektīvi un viens profesionāls kolektīvs, kuros darbojas 314 dalībnieki.
Nozare
Izglītība, Māksla, izklaide un atpūta, Citi pakalpojumi
Nozaru ietekmes apraksts
Biedrības nams tiek izmantots plaša spektra kultūras, izglītojošu un citu sabiedrisku pasākumu norisēm. Biedrības nama telpas tiek iznomātas dažādiem sabiedriskiem un saviesīgiem sarīkojumiem, bet daļa telpu (saimniecības telpas) tiek iznomātas ilgtermiņā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
200 000
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
200 000
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
200 000
0
0
1 400 870
0
1 502 287
1 502 471
2.1. valsts pamatbudžets
200 000
0
0
1 400 870
0
1 502 287
1 502 471
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-1 400 870
0
-1 502 287
-1 502 471
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-1 400 870
0
-1 502 287
-1 502 471
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-1 400 870
-1 502 287
-1 502 471
5.1. valsts pamatbudžets
0
-1 400 870
-1 502 287
-1 502 471
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizēti Programmas īstenošanai paredzētie provizoriskie izdevumi pa kārtām norādīti Programmas 2.pielikumā.
Programmas īstenošana paredzēta pa kārtām – kopā astoņās kārtās, kas sakārtotas prioritārā darbu secībā (Programmas 2. un 3.pielikums). Programmas prognozētais īstenošanas laiks ir no 2023.gada līdz 2030.gadam, ja tiek piesaistīts nepieciešamais finansējums. Programmas īstenošanas kārtas veidotas, balstoties uz Likumā noteikto apjomu, ēkas tehniskās un vēsturisko interjeru izpētes datiem, izmaksu aplēsēm un tā, lai nodrošinātu Biedrības nama publisku pieejamību visā Programmas īstenošanas laikā.
Atjaunošanas un restaurācijas darbi plānoti kompleksi, veicot gan attiecīgo telpu inženierkomunikāciju nomaiņu, gan interjera restaurācijas darbus. Vispārceltniecisko darbu izmaksu aplēses sagatavotas, balstoties uz Biedrības nama inženiertehniskās izpētes datiem. Telpu un interjera restaurācijas darbu aplēses ir sagatavotas, pamatojoties uz vēsturisko interjeru apsekošanas datiem (bez AMI) un ņemot vērā analoģisku restaurācijas darbu izmaksas 2019.gadā, piemērojot cenu indeksāciju 30 % apmērā. Programmas īstenošanas secība un kārtu skaits var mainīties. Izmaksas ir indikatīvas un var mainīties Programmas īstenošanas laikā pēc būvprojektu un AMI izstrādes.
Programmas īstenošana paredzēta pa kārtām – kopā astoņās kārtās, kas sakārtotas prioritārā darbu secībā (Programmas 2. un 3.pielikums). Programmas prognozētais īstenošanas laiks ir no 2023.gada līdz 2030.gadam, ja tiek piesaistīts nepieciešamais finansējums. Programmas īstenošanas kārtas veidotas, balstoties uz Likumā noteikto apjomu, ēkas tehniskās un vēsturisko interjeru izpētes datiem, izmaksu aplēsēm un tā, lai nodrošinātu Biedrības nama publisku pieejamību visā Programmas īstenošanas laikā.
Atjaunošanas un restaurācijas darbi plānoti kompleksi, veicot gan attiecīgo telpu inženierkomunikāciju nomaiņu, gan interjera restaurācijas darbus. Vispārceltniecisko darbu izmaksu aplēses sagatavotas, balstoties uz Biedrības nama inženiertehniskās izpētes datiem. Telpu un interjera restaurācijas darbu aplēses ir sagatavotas, pamatojoties uz vēsturisko interjeru apsekošanas datiem (bez AMI) un ņemot vērā analoģisku restaurācijas darbu izmaksas 2019.gadā, piemērojot cenu indeksāciju 30 % apmērā. Programmas īstenošanas secība un kārtu skaits var mainīties. Izmaksas ir indikatīvas un var mainīties Programmas īstenošanas laikā pēc būvprojektu un AMI izstrādes.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Saskaņā ar Rīgas Likuma 4.panta pirmo daļu Biedrības nama uzturēšanu atbilstoši Likuma 3.pantā noteiktajiem mērķiem finansē Biedrība. Likuma 4.panta otrā daļa nosaka, ka Latvijas valsts piedalās Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas, tostarp šo darbu veikšanai nepieciešamo speciālistu apmācības, finansēšanā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem un saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmu. Likuma 4.panta trešā daļa nosaka, ka Latvijas valsts var piedalīties Likuma 3.pantā noteikto mērķu īstenošanā, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem ir paredzēti finanšu līdzekļi.
Biedrība var iesniegt pieteikumu Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldē Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas ietvaros ikgadējā atklātā konkursa kārtībā. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes īstenotās Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu kultūras pieminekļu īpašniekiem objektu konservācijā un restaurācijā. Maksimālais piešķiramais finansējuma apmērs vienam Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas projektam ir līdz 30 000 euro.
Biedrība atbilstoši Valsts kultūrkapitāla fonda likumā noteiktajam var iesniegt pieteikumu Valsts kultūrkapitāla fondā projektu konkursos kultūras mantojuma nozarē, kuru prioritāte ir:
1) uz rezultātu un plašu pieejamību orientēta kultūras mantojuma izpēte, ievērojot zinātniski pētnieciskā darba prasības;
2) zināšanu un prasmju saglabāšana un nodošana, apgūšana;
3) kultūras mantojuma restaurācija ar mērķi saglabāt oriģinālsubstanci, autentiskumu un kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu. Prioritāte – sabiedrībai plaši pieejamiem un īpašnieku līdzfinansētiem projektiem.
Maksimālais piešķiramais finansējuma apmērs vienam Valsts kultūrkapitāla fonda projektam ir līdz 4 500 euro.
Savukārt likumā “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” Kultūras ministrijas budžeta programmā 22.03.00 “Kultūras infrastruktūras attīstība” ir paredzēts finansējums 2023.gadā 200 000 euro apmērā prioritārā pasākuma “Rīgas Latviešu biedrības nama atjaunošanas programma” īstenošanai.
Latvijas Stabilitātes programmā 2023.-2026.gadam[1] indikatīvi noteiktā fiskālā telpa 2024.-2026.gadam ir ierobežota, attiecīgi papildu finansējums turpmākajiem gadiem primāri meklējams esošo līdzekļu ietvaros.
Pilnas Programmas īstenošanai papildu nepieciešamais finansējums tiks piesaistīts no dažādiem finanšu avotiem, tai skaitā Programmas īstenošanas ietvaros plānoto darbu daļēja izdevumu segšana paredzēta no Biedrības pašu ieņēmumiem. Tāpat Biedrība mēģinās rast iespējas finansējumu piesaistīt no Eiropas Savienības fondu programmām, kā arī no valsts budžeta (atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldeNevalstiskās organizācijas
Rīgas latviešu biedrībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Aptauja
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Projekts 2020.gada 3.februārī ievietots Kultūras ministrijas tīmekļvietnes www.km.gov.lv sadaļā „Sabiedrības līdzdalība” un Valsts kancelejas tīmekļvietnes www.mk.gov.lv sadaļā „Sabiedrības līdzdalība” ar aicinājumu sabiedrības pārstāvjiem līdzdarboties Projekta izstrādē, līdz 2020.gada 17.februārim rakstiski sniedzot viedokli par Projektu atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. un 7.4.1 punktam.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības rezultātā pēc Projekta ievietošanas Kultūras ministrijas tīmekļvietnes www.km.gov.lv sadaļā „Sabiedrības līdzdalība” un Valsts kancelejas tīmekļvietnes www.mk.gov.lv sadaļā „Sabiedrības līdzdalība” sabiedrības pārstāvju viedoklis par Projektu netika saņemts.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
- Rīgas latviešu biedrība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi