Anotācija

Viena no SEG ietilpīgākajām nozarēm ZIZIMM sektorā Latvijā ir kūdras nozare. SEG emisijas no mitrājiem un kūdras ieguves enerģētikai, kā arī ieguves dārzkopībai veido aptuveni 13% no kopējām emisijām, ieskaitot ZIZIMM un netiešās CO₂ emisijas. Daļa no šīm emisijām rodas kūdras ieguves procesā, savukārt daļa izdalās vēsturiskajās kūdras ieguves vietās [3].

Kamerālajā novērtējumā Latvijā identificētas pamestas 190 vēsturiskās kūdras ieguves teritorijas ar kopējo platību 26 232 ha, kur dažādos laika periodos īstenota vai iespējams īstenota kūdras ieguve, t.sk. iegūta enerģētiskā kūdra. Vienlaikus pilnvērtīga šo teritoriju izpēte, tai skaitā dabā, nav veikta. Aplēstās kūdras ieguves teritoriju platības rada SEG emisijas 199,9 kilotonnu (turpmāk - kt) CO₂  ekvivalentu gadā. Laikā no 1990.-2018. gadam SEG emisijas no mitrājiem pieaugušas par 30%. Degradēto dabas resursu atjaunošana vēsturiski pamestajās kūdras ieguves vietās var mazināt SEG emisijas no kūdras ieguves mitrāju apakškategorijas ZIZIMM sektorā [8].

Saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) un ņemot vērā reģionu līdzīgās specifiskās problēmas un attīstības vajadzības, Latvija TPTP ir noteikusi, ka visvairāk atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā un saistīto nozaru pārkārtošanās process virzībā uz klimatneitralitāti ietekmēs četrus reģionus: Latgali, Vidzemi, Zemgali, Kurzemi. Minētajos četros reģionos ir 20 139 ha pamestās vēsturiskās kūdras ieguves vietas, kas rada vismaz SEG emisijas 153,46 kt CO₂ ekv. gadā  Atjaunojot purvu, ūdeņu un mežu ekosistēmas, mazināsies SEG emisiju apjoms, sniedzot ieguldījumu ZIZIMM sektora virzībā uz klimatneitralitāti un Stratēģijā noteikto ZIZIMM 2030. gada mērķa sasniegšanu. Kopējā teritoriju atjaunošana nodrošinās ekosistēmu noturību un to stāvokļa uzlabošanos un kvalitāti, aizsargājot un palielinot bioloģisko daudzveidību, mazinot klimata pārmaiņu radītās sekas, kā arī pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī sekmējot ieguves vietas iekļaušanos ainavā [8].

Lai veicinātu iepriekš minēto SEG emisiju mērķu sasniegšanu un vides kvalitātes uzlabošanu, ir nepieciešama vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija jeb revitalizācija un pienācīga to apsaimniekošana.

[8] Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu. MK rīkojums Nr. 531, 2022. gada 14. jūlijs.

Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, kas saistītas ar pamatnostādnēs norādītajām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām Latvijā, to šā brīža stāvokli, lietojumu un atjaunošanas iespējām, kā arī, lai sekmētu Latvijas un ES izvirzītos mērķu sasniegšanu – sasniegt klimatneitralitāti 2050. gadā, vienlaikus izpildot NEKP un Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2021.-2027. gadam nospraustos mērķus, tiks īstenota pasākuma trešā atlases kārta, veicot ieguldījumus Latvijas Republikas valsts zemēs, kuru turētājs ir Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM), tostarp zemēs, kuru īpašnieks vai valdītājs ir LVM.

Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros paredzēts veikt darbības vēsturiski radītā kaitējuma dabas resursiem izvērtēšanai un novēršanai pamestajās kūdras ieguves vietās, atjaunojot purvu un ar tiem saistītās meža un ūdeņu ekosistēmas, pielietojot dabā balstītus risinājumus, nodrošinot vides kvalitātes uzlabošanu. Tādējādi tiks sekmēta SEG emisiju samazināšana. Noteikumi paredz uzlaboto ekosistēmu turpmāku apsaimniekošanu un projekta rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu visā projekta dzīves ciklā saskaņā ar ekspertu norādījumiem par turpmāko apsaimniekošanu, saskaņā ar spēkā esošo īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk – ĪADT) dabas aizsardzības plāniem, ĪADT individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, tostarp nodrošinot, ka netiek uzsākta kūdras ieguve. Projekta īstenošanas teritorijās, kas ir ĪADT un ES nozīmes purvu biotops “7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās” (turpmāk - ES nozīmes biotops 7120), kur tiek īstenotas projekta iesniedzēja valsts pārvaldes uzdevumu īstenošana nedrīkst tikt īstenota saimnieciskā darbība, izņemot ieņēmumus ik gadu 50% apmērā no uzturēšanas izmaksām. Toties teritorijās, kas nav augstāk minētās ĪADT un, kuru darbību īstenošanai netiek piemērots valsts deleģētās valsts pārvaldes uzdevumiem tiek piemērots komercdarbības atbalsts, attiecīgi var tikt īstenota saimnieciskā darbība.

Saskaņā ar pamatnostādnēs minēto vēsturiskajās kūdras ieguves vietās ir jāveic rekultivācija, ar ko saprot šo teritoriju sagatavošanu citam izmantošanas veidam, kas ir saskaņā ar likuma “Par Zemes dzīlēm” termina “rekultivācija” skaidrojumu “rekultivācija ir darbību kopums, kas veicams pēc derīgo izrakteņu ieguves, lai sagatavotu derīgo izrakteņu vietu turpmākai zemes izmantošanai” nespecificējot cik ilgā laikā pēc ieguves pārtraukšanas rekultivācija jāīsteno un MK 2012.gada 21. augusta noteikumi Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 570) papildus nosaka, ka kūdras ieguves vietu rekultivācija jāuzsāk viena gada laikā pēc ieguves darbību pabeigšanas, kas vēsturisko kūdras ieguves vietās nav tieši piemērojams. Lai nodrošinātu juridisku noteiktību, pasākuma trešajā atlases kārtā reizē ar terminu “rekultivācija” tiek izmantots termins “revitalizācija”, ar ko saprotama vēsturisko kūdras ieguves vietu sagatavošana citam zemes izmantošanas veidam, kas vienlaikus atbilst MK noteikumu Nr. 570 uzskaitītajiem kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidiem. Starp minētajiem rekultivācijas veidiem ir arī renaturalizācija, kas ir viens no degradētas vides atjaunošanas veidiem, ar ko saprot purvam raksturīgās vides un purva ekosistēmas atjaunošanu.

Atbilstoši TPTP un ES kohēzijas politikas programmai 2021. – 2027. gadam Latvijai ir noteikti vairāki sasniedzamie rādītāji un mērķi, kas jāsasniedz attiecīgajā plānošanas periodā ar pasākuma investīcijām, un kā viens no 6.1. prioritātes “Pāreja uz klimatneitralitāti” rādītājiem ir sasniegt atbalstītās sanētās (revitalizētas jeb rekultivētās un atjaunotās) zemes platību 13 600 ha. Pasākuma trešā atlases kārta sniegs ieguldījumu aptuveni pusei no minētā rādītāja sasniegšanai.

Atbilstoši TPTP pasākuma trešās atlases kārtas īstenošanas teritorijas ir vēsturiskās kūdras ieguves vietas, kas iekļautas pamatnostādņu 3. pielikumā un tām piegulošās teritorijas, kas saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju atrodas Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales statistiskajā reģionā (tātad - izņemot Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma novadus). Pasākuma trešajā atlases kārtā nav definēta mērķa grupa, jo ieguvumi no īstenotajām aktivitātēm ietekmē visu sabiedrību. LVM pārvalda valsts īpašumā esošās zemes 16 300 km² platībā, kā rezultātā visi iedzīvotāji gūst tiešu vai pastarpinātu labumu no ekosistēmu stāvokļa, bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas un klimata pārmaiņu seku mazināšanas.  

Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs

Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) valdījumā ir nodotas ievērojamas platības valstij piederošas  meža zemes [4], kuru apsaimniekošanu saskaņā ar starp ZM un LVM noslēgtu pārvaldīšanas līgumu veic  LVM, kurš izveidots saskaņā ar MK 1999. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 453 “Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" izveidošanu” (turpmāk – MK rīkojums Nr. 453). Starp ZM un LVM ir noslēgts līgums par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanu [4], kas cita starpā noteic, ka LVM pārvalda valstij piekrītošās zemes, kuras saskaņā ar tiesību aktiem nodotas ZM valdījumā, un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda ZM personā zemesgrāmatā ierakstītās zemes. Tāpat Meža likuma 4. panta otrā daļa norāda uz LVM kā ZM meža zemju pārvaldītāju un apsaimniekotāju.

LVM ne tikai pārvalda ZM nodotās platības, bet atbilstoši Meža likuma 35. pantam, apsaimniekojot mežu, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir ievērot vispārējās dabas aizsardzības prasības, tai skaitā nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, veicināt meža noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, un meža apsaimniekošanas mērķis iekļaujams teritorijas attīstības plānos. Savukārt Meliorācijas likuma 21. pants nosaka LVM kā atbildīgo par tiesiskajā valdījumā nodoto zemju meliorācijas sistēmu apsaimniekošanu. Papildu LVM pārvaldībā ir nodota būtiska daļa no to valsts zemju teritorijām, kas minētas pamatnostādņu 3. pielikumā, tostarp ĪADT. Tāpēc pasākuma trešajā atlases kārtā tiek atbalstītas LVM aktivitātes ĪADT un ES nozīmes biotopā 7120. Šāds atbalsts veicina valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, nodrošinot valstij piederošo stratēģisko aktīvu – tostarp valsts īpašumu – ilgtspējīgu, ekonomiski izdevīgu, sociāli atbildīgu un videi draudzīgu apsaimniekošanu. Tādēļ šīm aktivitātēm ĪADT un biotopā 7120 piemērojams valsts budžeta līdzfinansējums.

Uz LVM kā uz ZM valdījumā esošo valsts zemju pārvaldītāju attiecas MK 2011. gada 6. decembra noteikumi Nr. 934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem”, kuros noteikts, ka viena no valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbībām ir valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošana. Minēto MK noteikumu 3. punktā ir minēti nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principi, kuru starpā 3. punkta 2. apakšpunktā norādīts uz nepieciešamību valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesā veicināt valsts nekustamā īpašuma uzlabošanu, tajā skaitā apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanu un paaugstināšanu atbilstoši finanšu resursiem, kas  neizslēdz iespēju piesaistīt papildu finansējumu no dažādiem resursiem.

Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji

Pasākuma trešās atlases kārtas īstenošanai paredzēts Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk – TPF) finansējums 30 005 000 euro apmērā, nacionālais finansējums veido 5 295 00 euro, ko veido privātais līdzfinansējums vismaz 1 890 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums, kas nepārsniedz 3 405 000 euro. Pasākuma trešajai atlases kārtai nav paredzēts elastības finansējums, un šī pasākuma elastības finansējums ir iekļauts pasākuma nākamajās atlases kārtās.

Pasākuma trešajai atlases kārtai piemēroti tādi iznākuma un rezultāta rādītāji, kādi tie paredzēti pasākumam ES kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027. gadam. Specifiskā atbalsta mērķa 6.1.1. “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” līmenī noteiktie rādītāji, kas attiecināmi uz pasākuma trešo atlases kārtu:

- iznākuma rādītājs – atbalstītā sanētās zemes platība. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, īstenojot Vides aizsardzības likumā definētos sanācijas procesus, ja tiek veikti ieguldījumi Latvijas Republikas valsts īpašumā, kas nodoti turējumā LVM, kā arī, kas atrodas LVM īpašumā vai valdījumā esošajās pamatnostādņu 3. pielikumā minētajās teritorijās 7 000 ha platībā.

Termins “sanācija” iznākuma rādītāja vērtības kontekstā tiek skaidrots saskaņā ar Vides aizsardzības likumā definēto terminoloģiju, kas sanācijas pasākumus definē kā pasākumus dabas atjaunošanai, lai novērstu dabas kaitējumu, kas pasākuma trešās atlases kārtas kontekstā ir saprotams kā darbības, atjaunojot purvu un mežu kā dabisku vai daļēji dabisku ekosistēmu un ar tiem saistīto ekosistēmu funkcionalitāti, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī darbības ekosistēmās, lai palielinātu to klimatadaptāciju un noturību pret klimata pārmaiņām.

Kaut arī Eiropas Komisijas 2014.gada 7. jūnija Regulā (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014) arī tiek lietots termins “sanācija”, tas neskaidro pasākuma trešajā atlases kārtā paredzēto darbību būtību un mērķi (dabas kaitējuma novēršanu un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu), tāpēc regulā Nr. 651/2014 lietotais termins “sanācija” ir ar mazāku mērķi atjaunot primāras ekosistēmu funkcijas jeb bioloģiski mazvērtīgas ekosistēmas atjaunošana, netiek piemērots iznākuma rādītāja vērtības kontekstā.

Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta projekta noslēgumā, iesniedzot sadarbības iestādē pieņemšanas - nodošanas aktus par rekultivācijas jeb revitalizācijas darbu pabeigšanu vai arī sertificēta eksperta atzinumu par revitalizētās teritorijas platību. Renaturalizācijas gadījumā tas ir sugu un biotopu eksperta atzinums, kurā tiek apstiprināta projekta ietvaros īstenoto darbību atbilstība purva ekosistēmas atjaunošanai. Atzinumā jānorāda renaturalizētās teritorijas platība, kā arī jāsniedz informācija par to, vai teritorijā notiek augsto vai zemo purvu biotopu atjaunošanās. Meža ieaudzēšanas gadījumā, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža ieaudzēšanu, projekta laikā ieaudzētais mežs ir sasniedzis nepieciešamo augstumu vai ieaudzētā jaunaudze atbilst koptas jaunaudzes kritērijiem, projekta noslēgumā ir iesniedzams atzinums no Valsts meža dienesta, tostarp, ja notikusi dabiska meža revitalizācija un secināts, ka papildus darbības ekosistēmu kvalitātes uzlabošanai nav jāveic, bet, ja ieaudzētais mežs nav sasniedzis normatīvajos aktos noteiktos kritērijus Valsts meža dienesta atzinuma saņemšanai, projekta noslēgumā jāiesniedz pieņemšanas –nodošanas akts par veikto meža ieaudzēšanu. Iznākuma rādītāja vērtībā netiek iekļauta vēsturiskajai kūdras ieguves vietai piegulošo teritoriju platība, kurās projekta ietvaros veiktas darbības ar mērķi uzlabot mērķteritorijas revitalizāciju.

Projekta iesniegumā projekta iesniedzējs sniedz apliecinājumu par sasniedzamo iznākuma rādītāja platību. Gadījumos, ja, uzsākot darbības plānotajās projekta teritorijās, objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, hidroloģiskā līmeņa nodrošināšanas problēmas vai teritorijas reljefa īpatnības u.t.t.) tās nav iespējams sekmīgi turpināt, tad darbības konkrētajā teritorijā var tikt pārtrauktas un ir iespējams uzsākt darbības citā vietā, ja tā atbilst pasākuma trešās atlases kārtas MK noteikumu projektā noteiktajām prasībām.

- rezultāta rādītājs – aplēstās SEG emisijas. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta un aprēķināta no projektā iekļautajām teritorijām, sasniedzot SEG samazinājumu vismaz – 4 006 (ietaupījumu vismaz 57 345) CO₂ ekvivalenta tonnu gadā. SEG emisiju pirms revitalizācijas pasākumu veikšanas aprēķinā izmanto, piemērojot nacionālo SEG emisiju faktoru 7,62 t CO₂ ekv. ha^-1 gadā, kas sekojoši pret iznākuma rādītāja vērtību - 7 000 hektāriem gadā emitēja 53 340 t CO₂ ekv. ha^-1. Emisiju samazinājumu nosaka, finansējuma saņēmējam aprēķinot projektā revitalizēto teritoriju sākotnējo emisiju apjomu gadā un aprēķinot revitalizēto teritoriju emisijas gadā pēc revitalizācijas veikšanas. Katram revitalizācijas veidam piemērojams atšķirīgs nacionālos SEG emisiju faktorus, ko noteikusi par nozari atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, un tie ir šādi: appludināta platība un renaturalizēts augstais purvs  (3.5 t CO₂ ekv. ha^-1), renaturalizēts zemais purvs (10,7 t CO₂ ekv. ha^-1), skuju koku audze ar meliorētu augsni (-2,9 t CO₂ ekv. ha-1), lapu koku audze ar meliorētu augsni (-7,5t CO₂ ekv. ha^-1), skuju koku audze ar pārslapinātu augsni (5,9 t CO₂ ekv. ha^-1), lapu koku audze ar pārslapinātu augsni (4,3 t CO₂ ekv. ha^-1), ar skuju kokiem apmežota platība ar meliorētu augsni (-7,0 t CO₂ ekv. ha^-1), ar lapu kokiem apmežota platība ar meliorētu augsni (-9,5 t CO₂ ekv. ha^-1), ar skuju kokiem apmežota platība ar pārslapinātu augsni (5,9 t CO₂ ekv. ha^-1), ar lapu kokiem apmežota platība ar pārslapinātu augsni (2,3 t CO₂ ekv. ha^-1). Aprēķinus, pamatojoties uz iepriekš norādītajiem emisiju faktoriem, veic finansējuma saņēmējs.

Lai nodrošinātu ticamu un korektu datu ieguvi, kvalitatīvu rādītāju ieviešanas uzskaiti un sniegtu iespēju ziņot sadarbības un atbildīgajai iestādei par ieviešanas progresu, ir noteikts nacionālais rādītājs, kas jāsasniedz, īstenojot pasākuma trešo kārtu.

-  nacionālais rādītājs tiek sasniegts, veicot pamatnostādņu 3. pielikumā noteikto vēsturisko kūdras ieguves vietu izpēti un inventarizāciju valsts īpašumos, kuri nodoti LVM turējumā vai arī atrodas LVM īpašumā vai valdījumā vismaz 10 175 ha platībā.

Pasākuma trešās kārtas nacionālais rādītājs ir sasniegts, ja finansējuma saņēmējs ir veicis izpētes un inventarizācijas darbus pamatnostādņu 3. pielikumā iekļautajām teritorijām, izņemot teritorijas, kurām 3. pielikumā kā zemes īpašnieku tips norādīts pašvaldība vai privātpersona. Inventarizāciju veic, apkopojot datus atbilstoši pasākuma pirmajā atlases kārtā izstrādātajam nepieciešamajam datu apjomam. Inventarizācijā apkopoto informāciju un datu tabulas finansējuma saņēmējs iesniedz atbildīgajai iestādei līdz 2027. gada 1. oktobrim.

Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana nodrošināma no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.

Komercdarbības atbalsta nosacījumi

Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros tiek atbalstītas projekta iesniedzēja aktivitātes ĪADT un ES nozīmes biotopā 7120 “Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās” kurām sniegtais atbalsts netiek klasificēts kā komercdarbības atbalsts, jo nodrošina deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi īstenojot valsts nodoto stratēģisko aktīvu, tai skaitā, valsts īpašuma ilgtspējīgu – ekonomiski izdevīgu, veido draudzīgu, sociāli atbilstīgu apsaimniekošanu. No pasākuma trešās atlases kārtā īstenošanas teritorijām, kurām sniegtais atbalsts netiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, var tikt gūti ieņēmumi un projekta īstenošanas darbību rezultātā var rasties mantiskas vērtības, ka piemēram koksne un šķelda. Saskaņā ar Komisijas paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par ES darbību 107. panta 34. un 35. punktu atsevišķas ar dabas aizsardzību saistītas darbības var, ņemot vērā to īpašo raksturu, būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura. Tādējādi publiskais finansējums šādām darbībām var nebūt valsts atbalsts. Lai nodrošinātu, ka paredzētajā projekta infrastruktūrā tās ekspluatācijas laikā tiks ievērots nosacījums par darbību veikšanu, kurām nav saimnieciska rakstura un kuras nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, MK noteikumu projekts paredz veikt izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, kas tiks sagatavots uz projektu iesniegumu atlasi, ievērojot, ka ieņēmumi projekta dzīves ciklā ikgadēji nevar pārsniegt 50% no infrastruktūras uzturēšanas izdevumiem. Izmaksu un ieguvumu analīze ir projekta un tātad līguma par projekta īstenošanu neatņemama sastāvdaļa un projekta īstenotājiem ir pienākums izpildīt uzņemtās saistības, uzskaiti veic finansējuma saņēmējs. Sadarbības iestāde veic pasākuma uzraudzību visu projekta dzīves ciklu.

Vienlaikus pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros tiek piemērots komercdarbības atbalsts to vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai, kas atrodas ārpus ĪADT un nav ES nozīmes biotops 7210, šo darbību īstenošanai kā piemērotākais TPF piešķiršanas mehānisms, lai īstenotu vēsturisku jeb kādreizējo kūdras ieguves vietu revitalizāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām, kur kopš ieguves darbību pabeigšanas ir pagājušas vairākas desmitgades, kā rezultātā dabisku procesu rezultātā teritorijās var jau būt uzsākusies dabiska revitalizācija, ir izvēlēta regula Nr. 651/2014. Regulas Nr. 651/2014 45. pants, kas ļauj atbalstīt ieguldījumus bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai un dabā balstīto risinājumu īstenošanai nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanos. Tajā pat laikā komercdarbības atbalsta regulējums var tikt piemērots teritorijām, kas var būt arī mikroliegumi vai citi ES nozīmes biotopi, ja projekta iesniedzējs ir identificējis, ka tās ir salīdzinoši nelielas platības pret projekta īstenošanas teritoriju un tas rada projekta attiecināmo izmaksu sadrumstalotību un administratīvā sloga mazināšanai tie netiks atsevišķi izdalīti.

Komercdarbības atbalsts vēsturiskajās kūdras ieguves vietās tiek balstīts uz Komisijas regulu Nr. 651/2014, jo pasākuma galvenais mērķis ir SEG emisiju samazinājums, atjaunojot degradētas teritorijas. Atbalstāmas ir revitalizācijas darbības, kas atjauno un uzlabo purvu, purvāju mežu un ūdeņu ekosistēmas. Katrai darbībai jābūt pamatotai ar aprēķinu par SEG emisiju samazinājumu gada griezumā.

Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" aprēķiniem lielākais SEG emisiju ietaupījums sasniedzams meža ekosistēmās. Šādas darbības tieši veicina klimata pārmaiņu mazināšanu, samazinot atmosfērā esošā CO₂ apjomu.

Eiropas Vides aģentūras ziņojumos un saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, šādas aktivitātes tiek klasificētas kā dabā balstīti risinājumi, kas vienlaikus risina vides, sociālās un ekonomiskās problēmas un veicina bioloģisko daudzveidību, noturību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Pieeja atbilst arī Meža likuma definētajai ilgtspējīgas mežsaimniecības izpratnei.

Pasākuma trešajā atlases kārtā noteikts, ka mežaudzes veidojamas ar Latvijas apstākļiem piemērotām sugām, veicinot mistraudžu attīstību un dabisku mežu ieaudzēšanu. Šāda pieeja sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un mežu pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Nav paredzēts atbalsts aktivitātēm lauksaimniecības zemēs vai meža ieaudzēšana jau esošās meža zemēs. Tāpat nav atbalstāmas mežsaimnieciskās darbības, kas nav tieši saistītas ar bioloģiskās daudzveidības vai ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu.

Ņemot vērā, ka 2022. gada 14. decembra Komisijas regula (ES) Nr. 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu nosaka mērķus un attiecināmās izmaksas, kas neattiecas uz šī pasākuma mērķi, piemērojama ir regula Nr. 651/2014, kas atbilst gan pasākuma mērķim, gan atbalstāmajām darbībām, sekojoši arī attiecināmajām izmaksām.

Ar regulas 651/2014 45. panta 2.punkta “c” apakšpunktu tiek sniegts atbalsts bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai vai atjaunošanai nolūkā palīdzēt ekosistēmām sasniegt labu stāvokli vai aizsargāt ekosistēmas, kas jau ir labā stāvoklī. Saskaņā ar regulas 651/2014 definīciju ar atjaunošanu ir saprotamas tādas darbības, kas ir vērstas uz ekosistēmas atkopšanos, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un palielinātu ekosistēmas izturētspēju, kas pasākuma trešās kārtas ietvaros tiek atbalstīta īstenojot renaturalizāciju, kuras īstenošanu projekta noslēgumā apstiprina sertificēta sugu un biotopu eksperta atzinums par rekultivēto teritoriju platību, kā arī  ūdenstilpņu veidošanu, kas tostarp ir nozīmīga dzīvotne arī daudzām putnu sugām un meža ekosistēmu ilgtspējīgā apsaimniekošanā.

Savukārt ar regulas 651/2014 45. panta 2. punkta “d” apakšpunktu tiks sniegts atbalsts dabā balstītu risinājumu īstenošanai, kuru mērķis ir aizsargāt, saglabāt, atjaunot un ilgtspējīgi izmantot un pārvaldīt dabiskas vai pārveidotas sauszemes, saldūdens ekosistēmas un šis risinājums rezultatīvā un reaģētspējīgā veidā risina sociālās, ekonomiskās un vidiskās problēmas, vienlaikus nodrošinot cilvēku labbūtību, ekosistēmu pakalpojumus, noturību un labumu bioloģiskās daudzveidības ziņā.

Dabā balstīti risinājumi, kā to definē Eiropas Vides aģentūra savā ziņojumā “Nature-based solutions in Europe: Policy, knowledge and practice for climate change adaptation and disaster risk reduction” (EEA Report 01/2021), ir pasākumi, kuru mērķis ir vienlaikus veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, mazināt katastrofu riskus un sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Šādi risinājumi ietver ekosistēmu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu, nodrošinot sugu dzīvotņu un biotopu izplatību, kā arī “zilās” un “zaļās” infrastruktūras elementu izveidi un uzturēšanu.

Meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas kontekstā dabā balstīti risinājumi ietver, piemēram, mistraudžu ieaudzēšanu tajās teritorijās, kur to pieļauj gan abiotiskie, gan biotiskie faktori. Šāds pasākums, kas noteikts arī pasākuma nosacījumos, tiek pamatots ar projekta iesniedzēja veiktu inventarizāciju par viņa īpašumā, valdījumā vai turējumā esošajām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām. Tāpat par dabā balstītu risinājumu uzskatāma vietējo koku sugu izmantošana, veidojot dažāda vecuma un sugu sastāva mežaudzes, kas veicina ekosistēmu noturību, vienlaikus nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Līdzīgi šo pieeju īsteno degradētu mežu ekosistēmu atjaunošanā, saglabājot dabiskos procesus un meža strukturālo daudzveidību. Šie aspekti ir ietverti arī noteikumu projektā, kurā paredzēta mistraudžu veidošana un noteikti nosacījumi koku rindu, grupu, aleju un savrup augošu koku saglabāšanai.

Papildus tam dabā balstīti risinājumi ietver arī esošo mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, lai nodrošinātu to ekoloģisko funkciju saglabāšanu, kā arī mitrāju un ūdenstilpņu atjaunošanu. Šādi pasākumi sniedz nozīmīgus ieguvumus plūdu riska mazināšanā, ūdens kvalitātes uzlabošanā un sugu dzīvotņu atjaunošanā, vienlaikus nodrošinot būtisku ieguldījumu klimata noturības un bioloģiskās daudzveidības stiprināšanā.

Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros regulas 651/2014 45. panta 2.punkta  “c” un “d” apakšpunktā noteiktie mērķi tiek sasniegti īstenojot hidrotehniskus, biotehniskus un melioratīvus pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot nepieciešamo mitruma līmeni un uzlabot ekosistēmas stāvokli. Šie pasākumi ietver purva teritoriju renaturalizāciju, purva augu reintrodukciju, meža ekosistēmu izveidi degradētu teritoriju vietā, kā arī  mistraudžu veidošana un Latvijai raksturīgu koku sugu izplatību paplašināšana mežaudzēs. Tādējādi tiek atjaunotas mitras mežu audzežu ekositēmas, mežu ekositēmas, ūdenstilpes, kas kopā ar renaturalizētajām teritorijām rada pamatnosacījumu bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai.  Papildus tam, purva augu introdukcija un meža biotopu ilgtspējīga apsaimniekošana stiprina ekosistēmu noturību pret klimata pārmaiņām. Šie pasākumi kopumā nodrošina to, ka sākotnēji degradētās teritorijas pārtop par dabiskām vai daļēji dabiskām ekosistēmām ar augstu bioloģiskās daudzveidības līmeni un atbilstošu ekosistēmas kvalitāti un integritāti.

Saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 45. pantu MK noteikumu projektā iekļauti šādi nosacījumi:

- atbilstoši regulas Nr. 651/2014 45. panta 8. punkta nosacījumiem attiecināmās izmaksas ir kopējās izmaksas par darbiem, kuru rezultātā tiek sekmēta bioloģiskās daudzveidības aizsardzība vai atjaunošana vai dabā balstīto risinājumu īstenošana nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu;

- atbalsts pasākuma trešajā atlases kārtā netiek sniegts remediācijai vai sanācijai pēc elektrostaciju slēgšanas un kalnrūpniecības vai ieguves darbību izbeigšanas;

- atbalstu nepiemēro darbībām, kas paredzētas, lai novērstu dabas katastrofu, piemēram, zemes nogruvumu, plūdu, viesuļvētru, orkānu un dabiskas izcelsmes ugunsgrēku radītos zaudējumus;

- atbalstu nepiešķir tādu darbību īstenošanai, kur iespējams noteikt subjektu vai uzņēmumu, kurš ir atbildīgs par videi nodarīto kaitējumu saskaņā ar tiesību aktiem;

- Regulas 651/2014 45. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ir noteikts, ka lielajiem uzņēmumiem atbalsta likme ir 70%, un LVM kā finansējuma saņēmējs atbilst lielo uzņēmumu grupai, kā to arī paredz MK noteikumu projekts, nosakot maksimālo piešķiramo TPF finansējumu 70% apmērā, jo attiecināmas ir tikai regulas 651/2014 45. panta 2.punkta “c” un “d” apakšpunktos minētās darbības;

- izmaksu attiecināmība noteikta no 2025. gada 1. janvāra, kas ir saskaņā ar regulas 651/2014 6. panta 5. punkta “n” apakšpunkta nosacījumiem, kuri nosaka stimulējošās ietekmes izņēmumu, ja tiek sniegts atbalsts bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ir izpildīti regulas 651/2014 45. panta nosacījumi. Tādējādi projekta darbības var būt uzsāktas ne ātrāk kā 2025. gada 1. janvārī un šajā gadījumā netiek pārkāptas stimulējošās ietekmes prasības. Līdz ar to no 2025. gada 1. aprīļa vēl pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē jau var tikt īstenotas dažādas pamatojošās dokumentācijas izstrādes un tehniskas darbības, piemēram, hidrotehniski un melioratīvi pasākumi ar mērķi atjaunot hidroloģisko režīmu, kas ir atbilstoši ekosistēmu dabiskai vai daļēji dabiskai funkcionēšanai un uzlabo bioloģisko daudzveidību, kā arī ir pamats ekosistēmas noturībai pret klimata pārmaiņu radītajiem riskiem;

- ja uz projekta iesniedzēju (to vērtējot uzņēmumu grupas līmenī) tiek attiecināti līdzekļu atgūšanas nosacījumi saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu, tad atbilstoši regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta “c” apakšpunktam atbalsts netiek sniegts. Komercdarbības atbalsta saņēmējs apliecina, ka attiecībā uz to nav iestājusies regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta  “c” apakšpunktā minētā situācija, iesniedzot apliecinājumu par to, ka tas neatbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

- atbalstu nepiešķir grūtībās nonākušam uzņēmumam (turpmāk – GNU), ja īstenojas viena no regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā minētajām situācijām. Vērtējot GNU pazīmes, ir jāiegūst informācija par atbalsta pretendentu un visiem tā saistītajiem uzņēmumiem uzņēmumu grupas līmenī. Uzņēmumu grupu nosaka galvenokārt pēc kontrolējošās attiecības starp uzņēmumiem, kopīgas finanšu un vadības struktūras u.c.

Piešķirtais komercdarbības atbalsts nevar tikt apvienots ar finansējumu citas atbalsta programmas ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām. Piešķirtais komercdarbības atbalsts var tikt kumulēts ar citu komercdarbības atbalstu, ja vien atbalsts attiecas uz dažādām attiecināmajām izmaksām.

Izmaksas par komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumiem, bet nepārsniedzot 1% no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, atbilstoši MK noteikumu projektam var tikt pilnā apmērā finansētas no TPF, jo atbalsts šādai darbībai netiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsts.

Citas izmaksas 100% apmērā finansē  no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros atbalstāmas ir tādas darbības, kuras sekmē bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu, lai tā sasniegtu labu stāvokli un aizsargātu tās ekosistēmas, kuras jau ir labā stāvokli. Vēsturiskās jeb kādreizējās kūdras ieguves vietās vairāku gadu laikā dabisku procesu rezultātā ir izveidojusies ekosistēma, bet tā ir veidojusies sākotnēji degradētā teritorijā, tādēļ tai var būt nepieciešami ieguldījumi un apsaimniekošanas darbi, kas pasākuma trešās kārtas ietvaros var būt mežs, ūdenstilpe vai purvs, lai nodrošinātu šīs ekosistēmas aizsardzību, ja tā jau ir labā stāvoklī vai arī sniegt ieguldījumu, lai tā sasniegtu labu stāvokli.

Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros tās ir dažādas biotehniskas, hidrotehniskas un melioratīvas darbības, lai atjaunotu videi raksturīgo struktūru un apstākļus, kā arī lai nodrošinātu nepieciešamo mitruma līmeni, piemēram,  dabiski aizsērējušo grāvju aizbēršana, aizsprostu veidošana, lai paātrinātu un noslēgtu jau dabiski aizsērojošo grāvju ūdens aizturēšanas funkciju. Vai arī, apsaimniekojot meža biotopus, kas veidojušies sākotnēji degradētās teritorijās un īsteno CO₂ piesaisti, var būt nepieciešams veikt jau esošās meliorācijas sistēmas atjaunošanu vai pārbūvi.

Vienlaikus pasākuma trešajā atlases kārtā tiek atbalstīti dabā balstīti risinājumi, kas ir darbības, kas veicina dabiskos procesus, lai risinātu vides, sociālās un ekonomiskās problēmas, uzlabojot ekosistēmu kvalitāti un noturību pret klimata pārmaiņām (skatīt Eiropas vides aģentūras 2021. gada 15. aprīļa pārskatu par “Dabā balstītiem risinājumiem Eiropā: politika, zināšanas un prakse, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un samazinātu katastrofu risku,” pieejams: https://www.eea.europa.eu/en/analysis/publications/nature-based-solutions-in-europe). Saistībā ar tādu ekosistēmu kā purvu un mežu, kvalitātes atjaunošanu dabā balstīti risinājumi ietver darbības, kas atjauno, aizsargā un ilgtspējīgi pārvalda šīs ekosistēmas, lai uzlabotu bioloģisko daudzveidību, sateces baseina ūdens kvalitāti, oglekļa piesaisti. Tā ir, piemēram, mitrāju atjaunošana, atjaunojot raksturīgo veģetāciju, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, jo ūdens aizture tādējādi nodrošina ūdens attīrīšanos. Mežu ieaudzēšana, īstenojot ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, stādot vietējas koku sugas, veidojot mistraudzes, izņemot tādos kūdrājos, kur to mazās auglības dēļ ieaudzējamas tikai priežu mežaudzes, kas sekmē bioloģisko daudzveidību  un reizē uzlabo oglekļa uzglabāšanu un ar mežiem saistību biotopu kvalitāti. Kopumā šīs darbības sekmē uz ekosistēmām balstīta katastrofu riska mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Īstenojot darbības pamestajās kūdras ieguves vietās, ir jāpārliecinās par iespēju piemērot principu “piesārņotājs maksā”, kā to paredz Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns un Eiropas Komisijas 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1056, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu, 8. panta 2. punkts. Atbilstoši regulas 651/2014 45. panta, ar kuru tiek sniegts komercdarbības atbalsts, 5. punktu tiek vērtēta principa “piesārņotājs maksā” ievērošana. Projektos izvēlētajām vēsturiskajām kūdras ieguves teritorijām nevar būt piemērojams princips  “piesārņotājs maksā”, proti, šajās teritorijās nevar notikt aktīva kūdras ieguve, konkrētajai teritorijai nav spēkā esošas kūdras ieguves atļaujas, kā arī šajā teritorijā nav uzsākti rekultivācijas pasākumi. Projekta iesniegumā tiek sniegta informācija, kurā norādīts datums, kurā tika pārtraukta kūdras ieguve projekta īstenošanas teritorijā (ja iespējams), tiek apliecināts, ka šai teritorijai nav spēkā esošas licences par kūdras ieguvi, ka kūdras ieguves periodā nav bijusi prasība par rekultivācijas veikšanu pēc kūdras ieguves pārtraukšanas, kas pierādāms, ja kūdras ieguve pārtraukta vai kūdras ieguves licence anulēta, beigusies pirms stājās spēkā likums "Par zemes dzīlēm", un tagadējais zemes īpašnieks, valdītājs vai turētājs nav likumīgais kūdras ieguves veicēja vai citas struktūras saistību pārņēmējs, un šī struktūra vai uzņēmums vairs nepastāv, kā arī uz tagadējo zemes īpašnieku nevar attiecināt MK noteikumu Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” 8. nodaļas prasības, kas nosaka, ka zemes īpašniekam, viena gada laikā pēc kūdras ieguves beigšanas, ir jāuzsāk rekultivācijas aktivitātes kūdras ieguves teritorijā. Gadījumos, ja uzņēmums vai struktūra, kas veica kaitējuma darbības, joprojām turpina savu darbību, bet nav veikta konkrētās teritorijas rekultivācija, tad šim uzņēmumam var piemērot principu “piesārņotājs maksā”, līdz ar to un šādu teritoriju revitalizācija nevar tikt izmantota pasākuma trešās atlases kārtas īstenošanai. Teritorijās, kur tiek sniegts atbalsts valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildei, tāpat ir jāpārliecinās, vai pamestajās kūdras ieguves vietās nav piemērojams princips “piesārņotājs maksā”, izvērtējot, vai projekta īstenošanas teritorijai nav spēkā esošas licences vai veikta ieguve pēc  likuma Par zemes dzīlēm” spēkā stāšanās dienas 1997. gada 4. jūnija, kas paredz derīgo izrakteņu ieguvējam nepieciešamību veikt rekultivāciju. 

Pasākuma trešajā atlases kārtā projektu iesniegumos paredzētājām darbībām jāatbilst mērķiem un uzdevumiem, kas noteikti TPTP.  

Pasākuma trešajā atlases kārtā tiek plānotas tiešās un netiešās izmaksas.

Tiešās izmaksas ietver šādas izmaksu kategorijas projekta mērķa sasniegšanai:

* projekta iesnieguma un projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu, tostarp dažādu sertificētu speciālistu atzinumu saņemšanu, piemēram, hidrologi, hidromelioratori, sugu un biotopu eksperti, tāpat arī projekta nepieciešamo aprēķinu, modeļu un būvprojektu, revitalizācijas, apsaimniekošanas plānu izmaksas, nepieciešamo analīžu veikšana, izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas nepārsniedzot 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Rekultivācijas jeb revitalizācijas vai teritorijas atjaunošanas plānu saskaņošana ar pašvaldībām katrā pašvaldībā var notikt atšķirīgi un arī var atšķirties iestādes, ar kurām jāveic saskaņošana (piemēram, būvvaldes), kas jāiesaista to saskaņošanā.  Tāpat arī inventarizācijas izmaksas, lai iegūtu un analizētu datus par projekta iesniedzēja īpašumā, turējumā vai valdījumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu stāvokli. Vienlaikus arī ietekmes uz vidi novērtējuma un sākotnējā ietekmes uz novērtējuma, kā arī tehnisko noteikumu sagatavošanas izmaksas ir iekļautas šajā izmaksu kategorijā. Šo izmaksu pozīciju neattiecina uz personālu, kas projekta īstenošanā piedalās uz darba līguma pamata;

* izmaksas teritorijas sagatavošanai atjaunošanas darbību īstenošanai, kā piemēram attīrīšana no nevēlamās zemsedzes, paaugas likvidācija un izvešana, tāpat arī teritorijas attīrīšana no vēsturiskās būvtehnikas un būvju paliekām. Ja nepieciešams, attiecināma ir arī virsmas sagatavošana, to līdzinot, kas īpaši svarīgi ir renaturalizācijas veikšanai, tāpat arī esošu ceļu likvidācija, ja tie neatbilst teritoriju plānotajam izmantošanas mērķis, kā arī mehāniska apstrādāšana frēzējot, dziļirdinot u.tml. Atbalstāmas arī citas biotehniskas darbības, kas vērstas, lai atjaunotu dabisko struktūru un biotopa vai ekosistēmu funkcionalitāti, kā piemēram ūdenstilpju gultņu tīrīšana, niedru un citu ūdensaugu izpļaušana un to atlikumu izvākšana, bebru dambju nojaukšana, putnu ligzdošanas vietu atjaunošana, kopšana un labvēlīgā stāvokļa saglabāšana, u.c., nepieciešamības gadījumā var tikt piesaistīti dažādu jomu speciālisti - biotopu eksperti, ornitologi, entomologi, hidrobiologi u.c.
Vienlaikus, lai nodrošinātu piekļuvi projekta īstenošanas teritorijām, MK noteikumu projekts paredz attiecināt izmaksas, kas radušās par pievedceļu vai tehnoloģisko ceļu izbūvi, kā arī izmaksām, kas radušās, lai nodotu šos pievedceļus ekspluatācijā, piemēram ceļa zīmju, ceļa apzīmējumu, barjeru u.c. ceļu aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu,  ar nosacījumu, ka jaunizveidoti un atjaunoti ceļi jāveido tā, lai tie negatīvi neietekmētu atjaunojamo ekosistēmu un sniegtu pēc iespējas lielāku pienesumu nodrošinot piekļuvi apsaimniekošanas īstenošanai. Izveidotajai vai atjaunotajai pievedceļu infrastruktūrai jābūt publiski pieejamai;

* meliorācijas sistēmu un ar meliorācijas sistēmām saistītu hidrotehnisko būvju atjaunošana, pārbūve vai nojaukšana (demontāža). Tādas hidrotehniskas būves kā dažādu materiālu sprosti, izvērtējot to ilgtspēju un novērtējot to ietekmi uz horizontālo principu (turpmāk – HP) “klimatdrošināšana”, var tikt veidotas no jauna, ja tās nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstošu mitruma līmeni purvu ekosistēmām, ūdenstilpņu izveidošanai vai arī kādam no purvainu mežu tipiem, citos gadījumos, kā mežu atjaunošana vai ieaudzēšana jaunu hidrotehnisku būvju būvniecība nav atļauta. Ir sekmējama “zaļās” un “zilās” infrastruktūras elementu iekļaušana meliorācijas sistēmās, kā piemēram meandri, divpakāpju grāvji, akmeņu krāvumi, kas uzlabo ūdens kvalitāti visā sateces baseinā. Jaunu caurteku būvniecība, tostarp esošo atjaunošana ir pieļaujama tikai tādos gadījumos, kad tā ir nepieciešama infrastruktūras funkcionalitātes nodrošināšanai, piemēram pievedceļu gadījumā. Projekta īstenošanas laikā, ja esošajās meliorācijas grāvju sistēmās ir nepieciešams, kā arī rekonstruēto meliorācijas grāvjos var tikt veikta apauguma pārtīrīšana, kā arī var tikt attiecinātas izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodotu izveidoto infrastruktūru ekspluatācijā, kā piemēram, nogāžu stiprināšana u.c.;

* atjaunojot teritorijas, attiecināmas ir izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atjaunojamajai ekosistēmai raksturīgās veģetācijas veidošanos, tas var ietvert sfagnu sūnu ievākšanu donorteritorijās, nogādāšanu un izkliedi mērķa teritorijās, tāpat arī purvainu mežu gadījumā var būt nepieciešams papildināt šo biotopu ar Latvijas apstākļiem raksturīgām koku sugām;

* meža ieaudzēšana, kas īstenojama, lai nodrošinātu izveidojušās ekosistēmas noturību pret klimatiskajiem un apkārtējās vides apstākļiem, tāpat uzlabotu to ekoloģisko stāvokli. Investīciju mērķis ir izpildīt saistības, kas attiecas uz vides aizsardzības mērķiem, ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanu, meža vai kokaugiem klātas zemes estētiskās vērtības paaugstināšanu attiecīgajā teritorijā, kā arī uzlabot ekosistēmas spēju pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt to ietekmi, neizslēdzot iespējamos ilgtermiņa ekonomiskos ieguvumus.
Meža ieaudzēšana jāveic atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām vai arī jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību, ja teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav tieši norādīts atbilstošais zemes lietojuma mērķis. Ieaudzējot mežu primāri jāveicina dabiskā ieaudzēšanā un ieaudzēšanā tiek atbalstīta tikai vietējo koku sugu mistraudžu veidošanā, vai ja to nepieļauj augsnes auglība, var tikt ieaudzētas priežu mežaudzes, lai katrai sugai būtu nodrošināti atbilstoši augšanas apstākļi. Vienlaikus jāņem vērā dabīgā koku sukcesija - piemēram, dabiski ieaudzējot mežu var veidotus lapu koku pioniersugu kā bērzs, alksnis, melnalksn un apse- monoaudzes, vai arī vidēji mitrās augsnēs tā var būt lapu koku- skuju koku meža rašanās. Tāpēc, ja mežaudze izveidojusies dabiskās sukcesijas ceļā, pasākuma trešajā atlases kārtā atbalsts var tikt sniegts arī monoaudzēm;

* lai īstenotu veiksmīgu meža ekosistēmu apsaimniekošanu, ir jāparedz arī agrotehniskā kopšana, kas var būt aizzēluma novākšana, tāpat arī individuāla augu aizsardzība, Latvijai raksturīgo koku sugu stādīšanas izmaksas un augsnes ielabošanas darbi izmantojot neorganisko mēslojumu kā piemēram pelni vai īstenojot kaļķošanu vai abus, bet nav atbalstāma organiskā un minerālā mēslojuma izmantošana. Neorganiskā mēslojuma gadījumā, augsnes ielabošanu nedrīkst īstenot tuvāk kā 50 metrus no augstā vai pārejas purva, pamatojoties uz Aizsargjoslu likumā, kurā purviem noteikts dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas – 50 metru no augstajiem un pārejas purviem un 100 metru, ja neorganisko mēslojumu izmantot meža augšanas apstākļu tipos uz slapjām kūdras augsnēm. Ņemot vērā klimata pārmaiņas un to ietekmi uz vidējo gada gaisa temperatūru, lai papildus aizsargātu šīs ekosistēmas, MK noteikumu projekts paredz izmaksas ugunsdrošības infrastruktūras izveidei. Vienā sezonā mežaudzes agrotehniskā kopšana iespējama divas reizes.

Finansējuma saņēmējam ir jānodrošina, ka zemes lietojuma veida maiņas ierosināšana tiek īstenota atbilstoši MK 2006. gada 20. jūnija  noteikumiem Nr. 496  “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtību”, kā arī citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu vai to maiņu, ja attiecināms uz projekta īstenošanas teritorijām un tur veicamajām darbībām.

Netiešo attiecināmo izmaksu vienotā likme noteikta 7% apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Netiešās attiecināmās izmaksas saskaņā ar “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas periodā” un “Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam ietvaros”  projekta vadības un īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās ietver projekta izpildei nepieciešamās izmaksas atbilstoši pasākuma trešās atlases kārtas specifikai, kas nav iekļautas projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās, bet ir nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, piemēram, informāciju tehnoloģijas uzturēšanas maksas, datorprogrammu un licenču iegāde, piemēram ģeogrāfisko informācijas sistēmu vai hidroloģiskās projektēšanas programmatūras lietošanas licenču iegāde u.c. Netiešās izmaksas noteiktas 7% apmērā, jo ņemot vērā pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros atbalstīto darbību daudzveidību un īstenošanas teritoriju degradācijas un nozīmes daudzveidību, kā arī, darbību tehnisko raksturu un būvniecību, vienlaikus nepieciešamību pēc plašas teritoriju izpētes, kuru laikā var tikt gūta informācija, kas ietekmē izvēlēto tehnoloģisko risinājumu izvēli, netiešās izmaksas noteiktas 7% apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Pasākuma trešajā atlases kārtā nav atbalstāmas šādas darbības:
* jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība un projektēšana, izņemot hidrotehnisku būvju izveide (dambju un aizsprostu) būvniecība un projektēšana, ja tie nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstošu mitruma līmeni purvu un ar purviem saistītu ekosistēmu renaturalizācijā un ūdenstilpņu izveidē. Tāpat jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība nav atbalstāma , izņemot, kad jaunas meliorācijas sistēmas (izņemot hidrotehnisku būvju (dambju un aizsprostu)) izveide ir nepieciešama, lai nodrošinātu projekta mērķa teritorijai cieši pieguļošas teritorijas esošā mitruma līmeņa saglabāšanu, lai tas neradītu izmaiņas citu personu īpašumā esošajās teritorijās. Papildus ir pieļaujama jaunu caurteku izbūve gadījumos, kad tā ir nepieciešama, atjaunojot vai no jauna veidojot infrastruktūru, kā piemēram dažāda veida pievedceļi;
* meliorācijas sistēmas atjaunošana – ĪADT (izņemot, ja meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu paredz ĪADT dabas aizsardzības plāns vai to paredz sugu un biotopu eksperta sniegts atzinums) un mikroliegumos;
* minerālā un organiskā mēslojuma iegāde un izkliedēšana projekta īstenošanas teritorijās, izņemot augsnes ielabošana ar neorganisko mēslojumu kā koksnes pelniem vai līdzvērtīgu kaļķošanas materiālu, kuriem veiktas ķīmiskās analīzes un  iegādāti no Valsts augu aizsardzības dienesta datu bāzē reģistrēto ražotāju saraksta. Koksnes pelnus vai līdzvērtīgu kaļķošanas materiālu nav pieļaujams izmantot teritorijās, no kurām 50 metru attālumā vai 100 metru attālumā, ja neorganiskais mēslojums tiek izkliedēts slapju kūdraugšņu mežis, atrodas ES nozīmes augsto un pārejas purvu biotopi, kas ir 7110* Neskarti augstie purvi, 7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās, 7140 Pārejas purvi un slīkšņas;
* meža ieaudzēšana ĪADT, mikroliegumos un īpaši aizsargājamos biotopos, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību, arī Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000), ja vien to nepieļauj ĪADT aizsardzības un izmantošanas noteikumi vai dabas aizsardzības plāns, tāpat nav iespējama meža ieaudzēšana ES nozīmes biotopos, ar kuru izplatību var iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā dabas datu portālā “Ozols”;
* īscirtmeta atvasājos audzējami koki, enerģijas ražošanai domātu ātraudzīgu koku, kā arī tādu sugu audzēšana, kas nav vietējās sugas. Īscirtmeta atvasāji ir platības, kurā stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.), kārklu (Salix spp.) vai baltalksni (Alnus incana) ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku;
* kokaugu sēklu un stādmateriāla iegāde;
*darbības, kas sekmē primāro lauksaimniecisko ražošanu;
* mežsaimnieciskas darbības, kas nav saistītas ar šo bioloģiskās daudzveidības vai ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanas pasākumiem un dabā balstīties risinājumiem, lai panāktu klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu.  

Pasākuma trešajā atlases kārtā ir plaša atbalstīto darbību daudzveidība un atjaunojamo dabisko vai daļēji dabisko ekosistēmu dažādība un to atšķirīgs sākotnējais stāvoklis. Ievērojot vērā šo darbību sarežģītību un to, ka katrā no projekta īstenošanas teritorijām ir jāizstrādā individuāls risinājums, kā arī darbības jāīsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, projekta laikā var rasties papildu neparedzētie izdevumi. Līdzšinējā pieredze VARAM pārziņā esošajos infrastruktūras būvniecības ES fondu projektos rāda, ka finansējuma saņēmēji  mēdz izmantot MK noteikumos iekļauto normu par neparedzētajiem izdevumiem un noteiktais 5% ierobežojums ir optimāls. Neparedzētie izdevumi ir izdevumi tādu papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas kļuvuši nepieciešami, lai varētu izpildīt vienošanos par projekta īstenošanu un izmantot ar projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izmaksu segšanai. Neparedzēto izdevumu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu neparedzēto līdzekļu nepieciešamībai, un to nepieciešamību izvērtēs sadarbības iestāde. Tādēļ MK noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot neparedzēto izmaksu apjomu 5% apmērā no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

MK noteikumu projekta izstrādē tika izvērtēta arī citu vienkāršoto izmaksu piemērošana un  secināts, ka pastāv vispārināšanas risks, kas var precīzi neatspoguļot standartizētus izmaksu aprēķinus vai fiksētas likmes. Tā rezultātā specifiskos gadījumos vienkāršoto izmaksu piemērošana var pilnā apmērā nesegt radušās izmaksas.

Projekta dzīves cikls iekļauj projekta īstenošanas laiku un pēcuzraudzības periodu un ir vismaz 15 gadi. Primārās investīcijas, lai nodrošinātu ekosistēmu dabisku vai daļēji dabisku funkcionalitāti un klimata mērķu sasniegšanu, iekļauj nepieciešamā mitruma līmeņa atjaunošanu un secīgi arī mērķa veģetācijas un bioloģiskās daudzveidības palielināšanos. Purva biotopos pirmās kvalitatīvās izmaiņas novērojamas vidēji 4 gadu laikā, savukārt meža ekosistēmās lielākais biomasas pieaugums novērojams jau pirmajos 3-5 gados. Kūdras atjaunošanās renaturalizētās teritorijās var atsākties vidēji 10 gadu periodā. Tādēļ 15 gadu periods (kas ietver projekta īstenošanu) noteikts kā atbilstošākais, kas ļaus ar projektā veiktajām investīcijām sasniegt un uzturēt iegūtos rezultātus. ES dalībvalstīm ik pēc sešiem gadiem ir jāziņo EK par biotopu un sugu stāvokli. Pilnvērtīgi izmaiņas ekosistēmās varēs novērtēt vien 2037. - 2042. gada sešgadu periodā.15 gadu dzīves cikla noteikšana ir atbilstoša EK izstrādātajās vadlīnijās par izmaksu un ieguvumu aprēķiniem investīciju projektos, projektu dzīves ciklu nosakot vidēji 10-15 gadi darbībām, kam nav piemērojams specifisks nozares dzīves cikla periods. Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, uzturēšanu un apsaimniekošanu visā projekta dzīves ciklā saskaņā ar spēkā esošo ĪADT dabas aizsardzības plānu vai ar ekspertu norādījumiem par teritoriju apsaimniekošanas darbībām pēc projekta noslēgšanas.

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu vienotā likme 6% apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula) 55. panta 1. punktu.

Vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:

1) tas ir taisnīgs –  vienotās likmes aprēķins piemērots vienādi visiem darbiniekiem saskaņā ar 2017.gada 23.maija MK noteikumiem Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 264);

2) tas ir objektīvs – personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, pamatojoties uz  LVM iesniegto informāciju par projekta vadībā iesaistīto personālu, to atlīdzībai noteikto atlīdzību u.c. apsvērumiem, ievērojot visus Kopīgo noteikumu regulas 55. panta 1. punkta nosacījumus, kā arī personāla vienotās likmes aprēķina pamatprincipus;

3) tas ir pārbaudāms – vienotās likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;

4) tas ir iepriekš noteikts – personāla izmaksu vienotā likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti pasākuma trešās atlases kārtas MK noteikumos un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām.

Projektu vadībā iesaistīts LVM personāls, kas saskaņā ar  MK noteikumiem Nr. 264 profesiju klasifikatoru pieder pie šādām profesiju grupām (piemēram) – projekta vadītājs (profesijas kods - 2422 01), projekta koordinators (profesijas kods - 2422 02). Projekta īstenošanā iesaistīts LVM personāls, kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 264 profesiju klasifikatora pieder pie sekojošām profesiju grupām - projekta finansists (profesijas kods - 2411 01), projekta komunikācijas speciālists (profesijas kods - 2432 01) un projekta iepirkumu speciālists (profesijas kods - 2619 01), rekultivācijas speciālists (profesijas kods - 3334 08), vides eksperts (profesijas kods – 2133 03), meliorācijas speciālists (profesijas kods - 3112 06), projektēšana un iesaiste ārpakalpojumu iepirkumu procesu atbalstā - projektētājs (3123 02), Dokumentu aprite (tehniskie noteikumi, IVN, ekspertu pieprasījumi utml.) - tehniskās dokumentācijas speciālists (2146 10), Ģeoloģiskā izpēte - ģeologs (2114 05), Būvniecības procesu pārraudzība - Būvniecības un uzturēšanas speciālists (3123 02), Mežizstrādes procesa atbalsts - vecākais mežisztrādes meistars (3143 06), Mežsaimniecisko darbu plānošana - vadošais mežierīcības meistars (3143 03), Mežkopības darbu meistars - vecākais mežkopības meistars (3143 02). 

Projekta īstenošanai algoto darbinieku profesiju klasifikācijas  noteikšanai uz LVM kā uz valsts kapitālsabiedrības darbiniekiem attiecas MK 2017. gada 23. maija  noteikumi Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”. Personāla izmaksām tiek piemērotas vienkāršotās izmaksas.

Projektā paredzētās darbības LVM personālam tiek nodalītas, lai tās nepārklātos, veicot darba laika un veikto funkciju uzskaiti, kā arī finansējuma saņēmējam ir pienākums nodalīt personāla pamatpienākumus no projektā paredzētajām darbībām. Atalgojumu par vienu un to pašu veikto darbību nav atļauts saņemt vienlaikus no valsts budžeta, cita projekta līdzekļiem un projektam paredzētā finansējuma.

Citas projekta izpildei nepieciešamās darbības tiks veiktas finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros.

Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2025. gada 1. aprīļa, taču viss projekts kopumā nevar būt pabeigts pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. Ja pirms projekta apstiprināšanas būs radušās izmaksas, kas nav attiecināmas no TPF līdzekļiem, tās tiek segtas finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros.

Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja avansa pieprasījumu, sagatavo un apstiprina avansa pieprasījumu, , ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90% no projektam piešķirtā TPF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa maksājumu (līdz 90%) apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams pasākuma trešās atlases kārtas projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināti deklarējamie maksājumi un to, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi un pamatojoties uz MK 2023. gada 25. aprīļa noteikumiem Nr. 205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā” 16. punktu. Vienlaikus finansējuma saņēmējam tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā to, ka sugu dzīvotņu un biotopu uzlabošanas pasākumi, kā arī infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota dabas apsekošana un būvdarbu veikšana ārtelpā, tādēļ nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.

Dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot informāciju KPVIS un citās informācijas sistēmās, pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas dubultā. Vienlaikus, ja projekta ietvaros plānots īstenot darbības ĪADT, demarkācija jāpārbauda pret Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.7. pasākumu “Eiropas Savienības nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošana” (turpmāk – 6.1.1.7. pasākums), jo tajā atbalsts tiek sniegts ES nozīmes biotopu atjaunošanas darbībām vai vēsturisko kūdras ieguves vietu renaturalizācijai ĪADT, bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai. Attiecīgi pieļaujams, ka pasākuma trešās atlases kārtās var veidoties sinerģija ar 6.1.1.7. pasākumu, tomēr nav pieļaujams, ka finansējuma saņēmējs projekta attiecināmajos izdevumos iekļauj izdevumus, kas vienlaikus tikuši, tiek finansēti vai kurus plānots finansēt 6.1.1.7. pasākuma ietvaros, kā arī nav pieļaujams, ka pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros darbību teritorijas pārklājas ar tām, kurās tiek īstenots 6.1.1.7. pasākums.

Kā arī var veidoties papildināmība ar Latvijas vides aizsardzības fonda īstenoto aktivitāti “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu plānošana dabas daudzveidības saglabāšanai”, kurā tiek izstrādāti ĪADT dabas aizsardzības plāni un arī ar ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.3. pasākuma "Pasākumi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un saglabāšanai" pirmo un otro projektu iesniegumu atlases kārtu, jo tajos var tikt izstrādāti ĪADT dabas aizsardzības plāni, kuros ietvertos apsaimniekošanas pasākumus var īstenot pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros.

Finansējuma saņēmēja personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu transporta izmaksu (maksa par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošana) segšanai tiks piemērota metodika “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam  īstenošanai”, savukārt, ja paredzēti iekšzemes komandējumi, tad radušās izmaksas, kas nav saistītas ar transporta izmaksām, jāsedz saskaņā ar metodiku “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam īstenošanai”.

Savukārt attiecināmajās izmaksās paredzētās piegādes un pakalpojumi tiks nodrošināti, finansējuma saņēmējam organizējot iepirkumu, iepirkuma nolikumā un tehniskajā specifikācijā paredzot nosacījumus, kas ir saskaņā ar iepriekšminētajām metodikām, ņemot vērā plānoto piegāžu un pakalpojuma iepirkuma organizēšanas specifiku.  

Saskaņā  ar Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta c) apakšpunktu  pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir attiecināmās izmaksas, ja projekta kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 euro (ieskaitot PVN), savukārt projektiem, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000 euro (ieskaitot PVN) un projektos, kur tiek sniegts komercdarbības atbalsts (neatkarīgi no projekta kopējo izmaksu summas), PVN izmaksas ir attiecināmas gadījumos, kad tās nav atgūstamas saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem.

Pasākuma trešajā atlases kārtā ir noteikts minimālās viena projekta attiecināmās izmaksas, kas ir lielākas par 1 000 000 euro apmērā. Tas noteikts pamatojoties uz projekta īstenošanai pieejamo finansējuma izlietošanas termiņu, tādējādi nedalot projekta darbības atsevišķi mazos projektos un jau sākotnēji nodrošināt projekta iesniedzēja projektu gatavošanu tādā apmērā, lai līdz 2029. gada 31. decembrim tiktu sasniegtu MK noteikumu projektā noteiktie rādītāji. Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka tiek iesniegti vairāki projektu iesniegumi. Ja projekta iesniegumā vai vairākos projektu iesniegumos kopumā tiek piemērots komercdarbības atbalsta regulējums teritorijām, kurās projekta īstenotājs neveic revitalizāciju ĪADT vai ES nozīmes biotopā 7120, tad šo projektu kopējā TPF summa nedrīkst pārsniegt 15 000 000 euro.

Projekta iesniedzējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības, kas noteiktas Kopīgo noteikumu regulas 47. un 50. pantā, normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas  fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās,  ievērojot, ka prasību nodrošināšanas pasākumi nepārsniedz 1% no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja īpašumā, turējumā vai valdījumā. Finansējuma saņēmējam noteikta prasība īstenot savā īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo pamatnostādņu 3. pielikuma noteikto teritoriju inventarizāciju, apkopojot un analizējot datus atbilstoši pasākuma pirmajā atlases kārtā identificētajam nepieciešamajam datu apjomam un veidam, kas jāiekļauj inventarizācijā. Inventarizācijas rezultāti finansējuma saņēmējam jāiesniedz VARAM līdz 2027. gada 1. oktobrim.

Citi nosacījumi

Lai nodrošinātu, ka gadījumos, ja tiek organizēts iepirkums, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, nediskriminējošu un beznosacījumu konkursa procedūru (Eiropas Komisijas Paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu ((2016/C 262/01) 89.–96.punkts), tiek paredzēta norma, ka Pasākuma ietvaros  iepirkums  jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.

Īstenojot projekta darbības Latvijas pierobežā un nacionālajai aizsardzībai nozīmīgas infrastruktūras tuvumā, finansējuma saņēmējam jākoordinē plānotās revitalizācijas darbības ar Aizsardzības ministriju. 

Projekta ietvaros veicamiem iepirkumiem piemēro Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” iekļautajām grupām  noteiktos zaļā publiskā iepirkuma kritērijus, ja tas attiecināms, kā arī izvērtē publiskos iepirkumus, vai tie īstenojami sociāli atbildīgā veidā, piemērojot sociāli atbildīgā publiskā iepirkuma nosacījumus.

Pasākuma trešās atlases kārtas īstenošanai nav ietekmes uz HP “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, tāpēc netiek izvirzīti nosacījumi šī principa ievērošanai.

HP “Klimatdrošināšana” (tieša ietekme) pasākuma trešajā atlases kārtā tiek piemērotas infrastruktūras izveides gadījumā, jo pašu atbalstāmo darbību īstenošana nodrošinās pielāgošanos klimata pārmaiņām un mazinās klimatiskos riskus, kā arī kopumā investīcijas veicina klimata pārmaiņu mazināšanos un nodrošinās SEG emisiju samazinājumu.

Papildus  noteikumu projekts paredz nosacījumus projekta īstenošanā nodrošināt, ka pēc projekta pabeigšanas, projekta īstenošanas teritorijās projekta dzīves ciklā tie uzturēti iegūtie rezultāti un veikta apsaimniekošanas saskaņā ar konkrētajā revitalizācijas sertificēta speciālista norādījumiem, tostarp jānodrošina, ka netiek uzsākta kūdras ieguve. Vienlaikus, ja ir paredzēta meža ieaudzēšana tā jāveic atbilstoši teritorijas plānošanas dokumentos noteiktajam zonējumam un prasībām vai arī jāsaņem saskaņojums ar vietējo pašvaldību, ja teritorijas plānošanas dokumentos nav norādīts projekta plānoto darbību atbilstošs zemes izmantošanas veids. Vienlaikus ieaudzējot mežu jāsaglabā savrup augoši koki, koku grupas, rindas un alejas. Meža ieaudzēšanā netiek atbalstīta monoaudžu vai plantāciju mežu izveide, izņemot gadījumus, kad zemes auglība nepieļauj mistraudžu veidošanu un ir pamatota nepieciešamība veidot priežu audzes, vai arī, ja mežaudze izveidojas dabiskās koku sugu sukcesijas rezultātā, veidojoties lapu koku pioniersugu (piemēram, bērza vai apses) monoaudzēm. Tāpat, ja tiek īstenota zemes lietojuma veida maiņa, tai jānotiek saskaņā ar šo jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Īstenojot darbības ĪADT, mikroliegumos un ES nozīmes biotopos darbības īsteno saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem un ĪADT aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, bet ja tādu nav, tas saņemot sertificēta sugu un biotopu eksperta atzinumu par īstenoto darbību atbilstību biotopu un ekosistēmu kvalitātes uzlabošanai. Ja darbības paredz hidroloģiskā režīma izmaiņas ĪADT, papildus jāsaņem hidrologa atzinums, kurā tiek aprakstītas plānotās izmaiņas un to ietekme uz blakus teritorijām, kurās netiek īstenotas projekta aktivitātes.

Horizontālais princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu” pasākumā trešajā atlases kārtā (tieša ietekme) iekļauts prasībās par projekta darbību īstenošu nodrošinot, ka būvniecības procesa laikā tiks ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas, un piemērotas prasības par videi saudzīgu meliorācijas elementu izveidi projekta īstenošanas teritorijās ja tās  atrodas riska ūdensobjektu sateces baseinos, kā arī ārpus riska ūdensobjektu sateces baseinos tad, ja tas ir tehniski iespējams, lietderīgi, izmaksu efektīvi un kur ir pietiekami liels notekošo ūdeņu daudzums vai citi vides ieguvumi.

Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk – HP VINPI) noteikts, ka pasākuma trešajai atlases kārtai nav ietekmes uz šo HP (projektu mērķis ir tehniska rakstura, ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi), kas nozīmē, ka projektā būs jāiekļauj viena vispārīga šī principa darbība, kas attiecas uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem. Izstrādājot informatīvos materiālus, finansējuma saņēmēji ir īpaši aicināti tos izstrādāt, ievērojot vides un informācijas piekļūstamības princips, proti, informācija būs piekļūstama personām ar funkcionāliem traucējumiem ar vairākiem sensorajiem kanāliem (redze, dzirde, tauste). 
 
Ieviešanā iesaistītas institūcijas

Par pasākuma trešās atlases kārtas īstenošanu atbildīgā iestāde ir VARAM. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde un LVM kā finansējuma saņēmējs.

Pasākuma trešās atlases kārtas projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tiks izskatīti ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā.

Projektu iesniegums, tā vērtēšana un atlases process
 
Pasākumā trešajā atlases kārtā vienā projektā iekļauj vienu vai vairākas pasākuma īstenošanas teritorijas un projekta iesniedzējs iesniedz vairākus projekta iesniegumus, lai nodrošinātu regulas Nr. 651/2014 nosacījumus, ka lielajiem komersantiem viena projekta kopējās attiecināmās izmaksas nav lielākas par 30 000 000 euro. LVM indikatīvi plāno iesniegt trīs atsevišķus projektus.

Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros sadarbības iestāde lēmumu par ES fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ES fonda projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.

Īstenošana un uzraudzība
Projekta uzraudzību nodrošina sadarbības iestāde.